Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.23 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 5117 4534125 4089211 2026-10-10T14:28:45Z Tankists 100139 4534125 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |name = Tēvzemei un Brīvībai/LNNK |native_name = |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = [[Attēls:Flag_of_Party_For_Fatherland_and_Freedom.svg|200px]] |colorcode = #EFC800 |leader = [[Roberts Zīle]] |chairperson = [[Raivis Dzintars]] |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = |leader1_title = |leader1_name = |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |leader5_title = |leader5_name = |slogan = |founded = 1997. gadā |dissolved = 2013. gadā |merger = |split = |predecessor = |merged = "[[Tēvzemei un Brīvībai]]"<br >un [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] |successor = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |headquarters = |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = |membership = |ideology = [[konservatīvisms]], [[nacionālisms]] |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = |blank1_title = |blank1 = |blank2_title = |blank2 = |blank3_title = |blank3 = |seats1_title = |seats1 = |seats2_title = |seats2 = |seats3_title = |seats3 = |seats4_title = |seats4 = |symbol = |flag = |website = {{URL|http://www.tb.lv/}} |state = |country = |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK''' (saīsināti: '''TB/LNNK''') bija [[nacionālisms|nacionālistiska]] [[politiskā partija|partija]] [[Latvija|Latvijā]], kas tika izveidota 1997. gadā, apvienojoties [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] un "[[Tēvzemei un Brīvībai]]". Kopš 2013. gada ietilpst partijā [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]. No 1997. līdz 1998. gadam tās pārstāvis [[Guntars Krasts]] vadīja [[Krasta Ministru kabinets|valdību]]. No 1998. līdz 2002. gadam TB/LNNK pārstāvis [[Jānis Straume]] bija [[Saeimas priekšsēdētājs]]. 2010. gadā tā izveidoja politisko apvienību ar partiju "[[Visu Latvijai!]]" ([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]). [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] TB/LNNK startēja Nacionālās apvienības sastāvā. Saraksts iekļuva Saeimā, bet vairumu saraksta iegūto vietu ieņēma "Visu Latvijai!" pārstāvji. {{dat|2011|07|23||bez}} partijas uzsāka apvienošanos, lai izveidotu vienotu partiju: [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]], kas noslēdzās kopīgā kongresā {{dat|2013|12|7||bez}}.<ref>[http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionalas-apvienibas-3-kongress/ Nacionālās apvienības 3. kongress] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140214194519/http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionalas-apvienibas-3-kongress/ |date={{dat|2014|02|14||bez}} }}. NacionalaApvieniba.lv (2013.12.10.)</ref> == Partijas vadītāji == === Valdes priekšsēdētāji === * [[Māris Grīnblats]] (1997—2002) * [[Jānis Straume]] (2002—2006) * [[Roberts Zīle]] (2006—2013) === Saeimas frakcijas vadītāji === * [[Jānis Straume]] (1997—2002) * [[Māris Grīnblats]] (2002—2010) * [[Einārs Cilinskis]] (2010—2011; no "Visu Latvijai!") == Dalība vēlēšanās == === Saeimas vēlēšanas === {{Nacionālā apvienība}} {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 1998. | [[7. Saeimas vēlēšanas]] | 14,65 | {{Infobox political party/seats|17|100|hex=#EFC800}} |- | 2002. | [[8. Saeimas vēlēšanas]] | 5,37 | {{Infobox political party/seats|7|100|hex=#EFC800}} |- | 2006. | [[9. Saeimas vēlēšanas]] | 6,94 | {{Infobox political party/seats|8|100|hex=#EFC800}} |- |- | 2010. | [[10. Saeimas vēlēšanas]] | 7,67 ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]]) | {{Infobox political party/seats|2|100|hex=#EFC800}} |- |} === Eiropas Parlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 2004. | [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 29,82 | {{Infobox political party/seats|4|9|hex=#EFC800}} |- | 2009. | [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 7,45 | {{Infobox political party/seats|1|8|hex=#EFC800}} |- |} == Literatūra == * ''Mednis I.'' Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — R.: Drukātava, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 177.—184. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{Navboxes |title = Latvijas Republikas Saeima |list1 = {{6. Saeima|state=autocollapse}} {{7. Saeima|state=autocollapse}} {{8. Saeima|state=autocollapse}} }} {{Navboxes |title = Eiropas Parlamenta vēlēšanas |list1 = {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2004|state=autocollapse}} {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2009|state=autocollapse}} }} [[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]] [[Kategorija:Bijušās latviešu nacionālistiskās partijas]] 3moxhb7ancpsz0xxm0j0ruqyum538gx 0 6866 4534065 4492823 2026-10-10T12:01:53Z Ivario 51458 4534065 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvian Social Club - Mexborough Avenue - geograph.org.uk - 585057.jpg|250px|thumb|right|Bijušais latviešu sabiedriskais klubs [[Līdsa|Līdsā]], [[Anglija|Anglijā]]]] '''Trimdas''' jeb '''klaida latvieši''' bija [[emigrācija|emigrācijā]], galvenokārt [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]] dzīvojošie [[latvieši]], kuru lielākā daļa devās prom no [[Latvija]]s [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās, lai izvairītos no [[Padomju Savienība]]s režīma [[Latvijas okupācija (1944—1991)|okupācijas]] un [[politiskās represijas|politiskajām represijām]], otra grupa ir latviešu [[karavīri]], kuri pēc kara beigām bija nonākuši [[Karagūsteknis|karagūstekņu]] nometnēs un pēc atbrīvošanas nevēlējās atgriezties dzimtenē. Pirms [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1980. gadi|1980. gados]] ārpus Latvijas (bez PSRS) dzīvoja apmēram 150 000 latviešu.<ref name="veigners">Veigners, Ilgvars. Latvieši ārzemēs. Latvijas enciklopēdija. Rīga. 1993. {{ISBN|5-89960-034-9}} 16.lpp., 317.lpp., 319.lpp.</ref> Apvienojot trimdas latviešus ar citiem ārzemju latviešiem, reizēm lieto terminu '''latviešu diaspora'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/lv/diasporas-organizacijas-un-kopienas|title=Diasporas organizācijas un kopienas {{!}} Ārlietu ministrija|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2026-10-10|language=lv}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Peace Latvian Ev. Luth. Church (elcic) in Ottawa, Canada.jpg|190px|thumb|right|Otavas latviešu evaņģēliski luteriskās Miera draudzes nams]] Pēc Otrā pasaules kara beigām Sabiedroto okupētajā [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] bija apzināti apmēram 120 tūkstoši latviešu, no kuriem 82 tūkstoši atradās civilajās bēgļu nometnēs, bet 23 tūkstoši bijušo [[latviešu leģions|leģionāru]] — apsargātās karagūstekņu nometnēs. Vēl apmēram 3000 latviešu atradās bēgļu nometnēs Austrijā un apmēram 2000 Dānijā. Zviedrijā bija apzināti apmēram 6000 latviešu bēgļu, kuri [[Bēgļu laivas uz Zviedriju|laivās]] bija šķērsojuši Baltijas jūru.<ref name="veigners"/> Pēc Vācijas kapitulācijas par bēgļiem rūpes uzņēmās 1943. gadā dibinātā Apvienoto Nāciju Palīdzības un atjaunošanas pārvalde (''United Nations Relief and Rehabilitation Administration''). 1945. gada oktobra beigās sabiedroto virspavēlniecība izdeva rīkojumu, ka Baltijas valstu iedzīvotājus nedrīkst repatriēt piespiedu kārtā un tie ieguva pārvietoto personu ({{val|en|Displaced person}} (DP)) statusu. 1946. gada vasarā bēgļu aprūpei tika dibināta [[Starptautiskā bēgļu organizācija]] (''International Refugee Organisation''), kas pakāpeniski līdz 1947. gada vasarai stājās UNRRA vietā. 1946. gada sākumā Vācijā latvieši bija izvietoti 213 nometnēs, lielākās no tām bija [[Eslingene]] (5200), [[Vircburga]] (3500), [[Amberga]] (2400) un [[Gēstahta]] (2276).<ref name="žīgure">Viņi. Svešos pagalmos. Anna Velēda Žīgure. Jumava. 2012. {{ISBN|9789934112317}} 211. lpp., 226 lpp.</ref> Sākot ar 1946. gada martu, no gūsta sāka atbrīvot karavīrus un pēc individuālas pārbaudes tiem piešķīra DP statusu. Rietumvācijas bēgļu nometnēs darbojās skolas un dažādas sabiedriskas organizācijas, tika izdotas avīzes un grāmatas. 1946. gada maijā Vācijās darbojās 122 septiņklasīgās skolas ar 7000 skolēniem un 57 ģimnāzijas ar 2500 skolēniem.<ref name="žīgure"/> No 1946. līdz 1948. gadam Vācijā tika izdotas 797 latviešu grāmatas. Gandrīz visās lielākajās bēgļu nometnēs izveidojās [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca|luterāņu]] draudzes. Jau {{dat|1945|12|28}} tika izveidota „[[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]]” organizācija, kurai bija jācīnās par Latvijas neatkarības atjaunošanu. No 1947. gada sākās latviešu bēgļu izceļošana no Vācijas uz [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādu]]. Dažu gadu laikā Lielbritānijā un Austrālijā nonāca apmēram 20 tūkstoši latviešu, ASV — apmēram 40 tūkstoši. Apmēram 1000 latviešu bēgļu nonāca [[Argentīna|Argentīnā]] un [[Brazīlija|Brazīlijā]], apmēram 700 [[Venecuēla|Venecuēlā]].<ref name="veigners"/> Līdz pat [[1960. gadi]]em turpinājās latviešu ieceļošana ASV un Kanādā, galvenokārt no Rietumeiropas un Dienvidamerikas. 1980. gados ASV dzīvoja apmēram 60 tūkstoši un Kanādā — apmēram 20 tūkstoši latviešu. Sākot ar 1960. gadu, trimdas latviešiem bija atļauts apciemot radiniekus Latvijā. Sākotnēji Latvijas apmeklētāju skaits bija niecīgs — 1961. gadā tikai 22, tomēr tas pamazām pieauga. 1965. gadā Latviju apmeklēja 191, 1966. gadā — 250, 1967. gadā — 400, 1968. gadā — 423, 1969. gadā — 489, 1970. gadā — 586 trimdas latvieši.<ref>Bleiere, Daina. Eiropa ārpus Eiropas... Dzīve Latvijas PSR. LU Akadēmiskais apgāds. Rīga 2012. {{ISBN|9789984459990}} 139. lpp.</ref> == Trimdas latviešu organizācijas == 1955. gada 23. oktobrī Londonā trīs trimdas latviešu organizācijas — Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centrs, [[Amerikas latviešu apvienība]] un [[Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē|Latviešu apvienība Austrālijā]], nodibināja [[Pasaules brīvo latviešu apvienība|Pasaules brīvo latviešu apvienību]]. Vēlāk tai pievienojās arī [[Latviešu nacionālā apvienība Kanādā]] un Latviešu apvienība Brazīlijā. PBLA mērķis bija sekmēt latviešu tautas atbrīvošanu un Latvijas valsts un neatkarības atjaunošanu, kultūras saglabāšanu un jaunradi, palīdzību visā pasaulē izkaisītiem latviešiem, kā arī nodrošināt dažādu zemju latviešu apvienību sadarbību. == Latvieši Austrālijā == {{pamatraksts|Austrālijas latvieši}} [[Attēls:StateLibQld 2 129059 Latvian folk group dancing, Brisbane, 1953.jpg|250px|thumb|right|Austrālijas latviešu tautas deju kopa „Senatne” uzstājoties 1953. gadā par godu karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] kronēšanai]] Austrālijā nonāca daudzi latvieši no nometnēm Vācijā un citur Eiropā. 1953. gadā [[Kvīnslenda|Kvīnslendā]] bija ap 2000 latviešu. Kvīslendas latvieši sāka pulcēties 1949. gadā, vēlāk tika izveidota draudze, dibināti kori, teātris un deju kopas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://brisbenaslatviesi.blogspot.com/2010/08/latviesu-vesture-kvinslenda.html |title=LATVIEŠI BRISBENĀ: Latviešu vēsture Kvīnslendā<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305111428/http://brisbenaslatviesi.blogspot.com/2010/08/latviesu-vesture-kvinslenda.html |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Kopš 1951. gada ik gadu (ar nelieliem izņēmumiem) dažādās Austrālijas pilsētās tiek organizētas Austrālijas Latviešu kultūras dienas, kas notiek ikvasaras brīvdienās ap Ziemassvētkiem un Jaungadu. Pēc 2006. gada tautas skaitīšanas datiem 20 058 cilvēki Austrālijā uzskatīja sevi par latviešiem vai uzrādīja savā izcelsmē saikni ar latviešiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pedas.lapamuzejs.lv/?page_id=545 |title=Latvieši Austrālijā {{!}} Latviešu pēdas pasaulē<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304134542/http://pedas.lapamuzejs.lv/?page_id=545 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Austrālijā darbojas vairākas latviešu organizācijas, tai skaitā Adelaidas Latviešu nams, Brisbenas Latviešu biedrība,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://brisbenaslatviesi.blogspot.com/2010/09/brisbenas-latviesu-biedriba.html |title=Brisbenas Latviešu biedrība |access-date={{dat|2012|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305113017/http://brisbenaslatviesi.blogspot.com/2010/09/brisbenas-latviesu-biedriba.html |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Pērtas Latviešu biedrība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pertaszinas.net/ |title=Pērtas Latviešu biedrība |access-date={{dat|2013|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130620074647/http://pertaszinas.net/ |archivedate={{dat|2013|06|20||bez}} }}</ref> un Sidnejas Latviešu biedrība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.slb.org.au/ |title=Sidnejas Latviešu biedrība |access-date={{dat|2012|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091021052514/http://www.slb.org.au/ |archivedate={{dat|2009|10|21||bez}} }}</ref> Teātra zinātnieks [[Viktors Hausmanis]] ir uzrakstījis grāmatu „Latviešu teātris Austrālijā” (viņš ir arī grāmatas „Latviešu aktieri trimdā” autors).<ref>[http://www.worldcat.org/title/latviesu-aktieri-trimda-biografijas-un-apceres/oclc/37910324 „Latviešu aktieri trimdā”]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Amerikas latvieši]] * [[Kanādas latvieši]] * [[Austrālijas latvieši]] {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Trimdas latvieši| ]] curmilzrttzbij42pbq7t2y25nafk7x 0 7129 4534128 4456643 2026-10-10T14:33:32Z Tankists 100139 4534128 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |name = Latvijas Nacionālās neatkarības kustība |native_name = |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = LNNK_logo.svg |colorcode = #EFC800 |chairperson = [[Eduards Berklavs]] |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = |leader1_title = |leader1_name = |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |leader5_title = |leader5_name = |slogan = |founded = 1988. gada jūlijā |dissolved = 1997. gadā |merger = |split = |predecessor = |merged = |successor = [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] |headquarters = |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = |membership = |ideology = [[nacionālisms]], [[konservatīvisms]] |position = |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = |seats1_title = |seats1 = |seats2_title = |seats2 = |seats3_title = |seats3 = |seats4_title = |seats4 = |symbol = |flag = |website = |state = |country = {{LAT}} |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = }} '''Latvijas Nacionālās neatkarības kustība''' ('''LNNK''') bija politiska organizācija [[Latvija|Latvijā]] no 1988. gada līdz 1997. gadam, kad tā apvienojās ar apvienību [[Tēvzemei un Brīvībai]], izveidojot jaunu partiju — [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]. LNNK tika dibināta 1988. gada jūlijā kā latviešu nacionālistu kustība. Atšķirībā no [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas Frontes]], kas sākotnēji iestājās tikai par Latvijas autonomiju [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, LNNK jau tolaik stingri iestājās par Latvijas pilnīgu neatkarību. Starp [[Trešā atmoda|Atmodas]] laiku LNNK līderiem minami [[Eduards Berklavs]], [[Visvaldis Lācis]], [[Einars Repše]], [[Andrejs Krastiņš]], [[Juris Dobelis]] un citi. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LNNK tika pārreģistrēta kā nacionāli konservatīva politiska partija. [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] 1993. gadā tā ieguva 15 deputātu vietas [[Saeima|Saeimā]] un bija ietekmīga opozīcijas partija. 1994. gadā LNNK uzvarēja pašvaldību vēlēšanās [[Rīga|Rīgā]], taču pēc tam tās popularitāte kritās. LNNK pārstāvim Andrejam Krastiņam 5. Saeimas laikā starp [[Valdis Birkavs|Valda Birkava]] un [[Māris Gailis|Māra Gaiļa]] valdību tika uzticēts veidot valdību, tomēr tā neguva Saeimas vairākuma atbalstu. [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] 1995. gadā LNNK, startējot "koalīcijas sarakstā" ar [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]], zaudēja pusi no deputātu vietām Saeimā, un 1997. gadā apvienojās ar tai ideoloģiski tuvo apvienību [[Tēvzemei un Brīvībai]], izveidojot jaunu partiju — [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]. == Vēlēšanu statistika == {{Nacionālā apvienība}} {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 1993. | [[5. Saeimas vēlēšanas]] | 13,4% | {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#EFC800}} |- | 1995. | [[6. Saeimas vēlēšanas]] | 6,3% | {{Infobox political party/seats|8|100|hex=#EFC800}} | Kopā ar [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]] |} == Literatūra == * ''Mednis I.'' Partiju laiki Latvijā (1988-2002). — R.: Drukātava, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 155.—169. lpp. {{5. Saeima|state=autocollapse}} [[Kategorija:Bijušās latviešu nacionālistiskās partijas]] [[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]] akzs5ycrvjbsaow7dpbn4orx8qwr0ey 0 7133 4534133 4455119 2026-10-10T14:47:38Z Tankists 100139 4534133 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |name = Tēvzemei un Brīvībai |native_name = |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = |colorcode = #EFC800 |leader = |chairperson = |president = |secretary_general = [[Aigars Jirgens]] |spokesperson = |founder = |leader1_title = |leader1_name = |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |leader5_title = |leader5_name = |slogan = |founded = 1993. gadā (kā vēlēšanu apvienība)<br />1995. gadā (kā partija) |dissolved = 1997. gadā |merger = |split = |predecessor = |merged = [[18. novembra savienība]]s<br >un Latvijas Nacionālās apvienības "Tēvzeme" |successor = [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] |headquarters = |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = |membership = |ideology = [[konservatīvisms]], [[nacionālisms]] |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = |blank1_title = |blank1 = |blank2_title = |blank2 = |blank3_title = |blank3 = |seats1_title = |seats1 = |seats2_title = |seats2 = |seats3_title = |seats3 = |seats4_title = |seats4 = |symbol = |flag = |website = |state = |country = |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = }} [[Attēls:Flag of Party For Fatherland and Freedom.svg|thumb|200x200px|Apvienība un partija no 1993. gada izmantoja rombveida logotipu, kuru vēlāk mantoja partija TB/LNNK.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=66411908&isArticle=true&query=18%20Novembra%20Savien%C4%ABba%20|title=18. Novembra savienība|work=Pavalstnieks|date=1993-08-03}}</ref>]] '''Tēvzemei un Brīvībai''' bija nacionāli konservatīva politiskā partija [[Latvija|Latvijā]] no [[1995]]. līdz [[1997]]. gadam. Dibināta 1995. gada 21. janvārī no vēlēšanu '''apvienībā "Tēvzemei un Brīvībai"''' (izveidota 1993. gadā īsi pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]]) ietilpstošajām politiskajām organizācijām. 1997. gadā apvienojās ar [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] un izveidoja jaunu partiju — [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]. Savas darbības laikā partija bija iesaistījusies trīs valdībās. == Apvienības locekles == * [[18. novembra savienība]] * Latvijas Nacionālā apvienība "Tēvzeme"<ref name=":0" /> * Latvijas Jauniešu apvienība "Tēvzemei un brīvībai"<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:1164093&#124;article:DIVL107|title=Nacionālkonservatīvā apvienība pārtop partijā, lai pieņemtos stiprumā|work=[[Neatkarīgā Cīņa]]|date=1994-12-05|last=Ducmanis|first=Mintauts|page=2}}</ref> * Pasaules latviešu uzņēmēju savienība * organizācija "Nacionālie partizāni"<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:1137503&#124;article:DIVL110|title=«TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI» - PAR NACIONĀLU VALSTI UN SAIMNIECISKU UZPLAUKUMU|work=Neatkarīgā Cīņa|date=1993-04-14|last=Jirgens|first=Aigars|page=2}}</ref> * citas organizācijas/kustības == Dalība Saeimas vēlēšanās == {{Nacionālā apvienība}} {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 1993. | [[5. Saeimas vēlēšanas]] (kā vēlēšanu apvienība) | 5,35 | {{Infobox political party/seats|6|100|hex=#EFC800}} |- | 1995. | [[6. Saeimas vēlēšanas]] | 11,9 | {{Infobox political party/seats|14|100|hex=#EFC800}} |- |} == Atsauces == <references /> == Literatūra == * ''Mednis I.'' Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — R.: Drukātava, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 169.—177. lpp. {{5. Saeima|state=autocollapse}} {{Organizācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Bijušās latviešu nacionālistiskās partijas]] 8ilsqyc4unvbjgwld1p6tzdlrjoyjgr 4534141 4534133 2026-10-10T15:04:25Z Tankists 100139 4534141 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |name = Tēvzemei un Brīvībai |native_name = |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = Tevzemei_un_Brivibai_logo.svg |colorcode = #EFC800 |leader = |chairperson = |president = |secretary_general = [[Aigars Jirgens]] |spokesperson = |founder = |leader1_title = |leader1_name = |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |leader5_title = |leader5_name = |slogan = |founded = 1993. gadā (kā vēlēšanu apvienība)<br />1995. gadā (kā partija) |dissolved = 1997. gadā |merger = |split = |predecessor = |merged = [[18. novembra savienība]]s<br >un Latvijas Nacionālās apvienības "Tēvzeme" |successor = [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] |headquarters = |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = |membership = |ideology = [[konservatīvisms]], [[nacionālisms]] |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = |blank1_title = |blank1 = |blank2_title = |blank2 = |blank3_title = |blank3 = |seats1_title = |seats1 = |seats2_title = |seats2 = |seats3_title = |seats3 = |seats4_title = |seats4 = |symbol = |flag = |website = |state = |country = |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = }} [[Attēls:Tevzemei_un_Brivibai_logo.svg|thumb|200x200px|Apvienība un partija no 1993. gada izmantoja rombveida logotipu, kuru vēlāk mantoja partija TB/LNNK.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=66411908&isArticle=true&query=18%20Novembra%20Savien%C4%ABba%20|title=18. Novembra savienība|work=Pavalstnieks|date=1993-08-03}}</ref>]] '''Tēvzemei un Brīvībai''' bija nacionāli konservatīva politiskā partija [[Latvija|Latvijā]] no [[1995]]. līdz [[1997]]. gadam. Dibināta 1995. gada 21. janvārī no vēlēšanu '''apvienībā "Tēvzemei un Brīvībai"''' (izveidota 1993. gadā īsi pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]]) ietilpstošajām politiskajām organizācijām. 1997. gadā apvienojās ar [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] un izveidoja jaunu partiju — [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]. Savas darbības laikā partija bija iesaistījusies trīs valdībās. == Apvienības locekles == * [[18. novembra savienība]] * Latvijas Nacionālā apvienība "Tēvzeme"<ref name=":0" /> * Latvijas Jauniešu apvienība "Tēvzemei un brīvībai"<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:1164093&#124;article:DIVL107|title=Nacionālkonservatīvā apvienība pārtop partijā, lai pieņemtos stiprumā|work=[[Neatkarīgā Cīņa]]|date=1994-12-05|last=Ducmanis|first=Mintauts|page=2}}</ref> * Pasaules latviešu uzņēmēju savienība * organizācija "Nacionālie partizāni"<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:1137503&#124;article:DIVL110|title=«TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI» - PAR NACIONĀLU VALSTI UN SAIMNIECISKU UZPLAUKUMU|work=Neatkarīgā Cīņa|date=1993-04-14|last=Jirgens|first=Aigars|page=2}}</ref> * citas organizācijas/kustības == Dalība Saeimas vēlēšanās == {{Nacionālā apvienība}} {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | 1993. | [[5. Saeimas vēlēšanas]] (kā vēlēšanu apvienība) | 5,35 | {{Infobox political party/seats|6|100|hex=#EFC800}} |- | 1995. | [[6. Saeimas vēlēšanas]] | 11,9 | {{Infobox political party/seats|14|100|hex=#EFC800}} |- |} == Atsauces == <references /> == Literatūra == * ''Mednis I.'' Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — R.: Drukātava, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 169.—177. lpp. {{5. Saeima|state=autocollapse}} {{Organizācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Bijušās latviešu nacionālistiskās partijas]] 0m2xqkce4vbhjdz02im9a4pxvsvbaj3 0 9095 4534072 3101240 2026-10-10T12:11:37Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|0|0 */ 4534072 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Real_number_line.svg|right|thumb|300px|Reālo skaitļu ass.]] '''Reālie skaitļi''' ir visbiežāk lietotais skaitļu veids. Ikdienā tie tiek izmantoti, lai mērītu [[garums|garumu]], [[masa|masu]], [[laiks|laiku]] un citus [[fizikāls lielums|fizikālus lielumus]]. [[Matemātika|Matemātikā]] tie ir nepieciešami, lai aprakstītu [[kvadrātsakne|sakņu]], [[logaritms|logaritmu]] un [[trigonometriskās funkcijas|trigonometrisko funkciju]] vērtības. Reāli skaitļi ir, piemēram, 0, 2, −1/3, √{{overline|2}}, ln 2, [[Pī|π]] un [[e (matemātiska konstante)|''e'']]. Intuitīvi reālie skaitļi atbilst [[punkts|punktiem]] uz [[bezgalība|bezgalīgas]] [[taisne]]s. Visu reālo skaitļu [[kopa]] ir bezgalīga un [[nesanumurējama kopa|nesanumurējama]]. To apzīmē ar simbolu <math style="vertical-align:0">\scriptstyle\mathbb{R}</math>. Reālos skaitļus var iedalīt divos veidos: # [[racionāls skaitlis|racionāli]] / [[iracionāls skaitlis|iracionāli]] skaitļi, # [[algebrisks skaitlis|algebriski]] / [[transcendents skaitlis|transcendenti]] skaitļi. Visas četras šīs kopas ir bezgalīgas, taču racionālo un algebrisko skaitļu kopas ir [[sanumurējama kopa|sanumurējamas]]. == Pieraksts decimālformā == Jebkuru reālu skaitli var pierakstīt kā bezgalīgu decimāldaļskaitļi, piemēram, 2&nbsp;=&nbsp;2,0000…, 1/3&nbsp;=&nbsp;0,3333… un √{{overline|2}}&nbsp;=&nbsp;1,4142…. [[Racionāls skaitlis|Racionālie skaitļi]] atbilst tieši tiem reāliem skaitļiem, kuriem eksistē galīgs decimālais pieraksts, piemēram, 1/4&nbsp;=&nbsp;0,2500…&nbsp;=&nbsp;0,25, vai arī bezgalīgs periodisks decimāldaļskaitlis, piemēram, 1/3&nbsp;=&nbsp;0,3333…. Interesanti, ka to racionālo skaitļu, kuri ir izsakāmi kā galīgs decimāldaļskaitlis, decimālais pieraksts nav viennozīmīgi noteikts. Jebkuru šādu skaitli var pierakstīt tieši divos dažādos veidos — gan kā galīgu, gan kā bezgalīgu periodisku decimāldaļskaitli. Piemēram, 1&nbsp;=&nbsp;1,0000…&nbsp;=&nbsp;[[0,999...|0,9999…]], 1/4 = 0,25 = 0,249999... == Galvenās reālo skaitļu kopas īpašības == Lai kādi būtu divi dažādi reāli skaitļi <math> a \ </math> un <math> b \ </math>, vienmēr ir bezgalīgi daudz tādu reālu skaitļu, kā racionālu, tā iracionālu, kuri atrodas starp <math> a \ </math> un <math> b \ </math>. # Jebkuriem diviem reāliem skaitļiem <math> x \ </math> un <math> y \ </math> ir spēkā tieši viena no sakarībām: <math> x = y \ </math>, <math> x < y \ </math> vai <math> x > y \ </math>. Tas nozīmē, ka šī [[kopu teorija|kopa]] ir '''sakārtota'''. # Reālo skaitļu kopa ir [[neierobežota kopa|neierobežota]] — tai nav ne vismazākā, ne vislielākā [[elements (matemātika)|elementa]]. # Reālo skaitļu kopa ir '''bezgalīga''' (tajā ietilpst bezgalīgi daudz reālo skaitļu). # Reālo skaitļu kopā ir definētas šādas '''darbības''': [[saskaitīšana]], [[atņemšana]], [[reizināšana]], [[dalīšana]] (izņemot dalīšana ar nulli), [[saknes aprēķināšana]] (izņemot pāra pakāpes sakni no negatīva skaitļa). # Starp jebkuriem diviem dažādiem reāliem skaitļiem atrodas bezgalīgi daudz citu reālu skaitļu; šo īpašību sauc par reālo skaitļu [[kopu teorija|kopas]] '''blīvuma''' īpašību. # Reālo skaitļu kopa ir '''nepārtraukta'''. # Reālo skaitļu kopas apjoms ir lielāks par naturālo skaitļu kopas apjomu. [[Matemātika|Matemātikā]] bieži lieto reālo skaitļu kopas [[kopu teorija|apakškopas]], kuras sauc par '''[[intervāls (matemātika)|intervāliem]]'''. Bez reālajiem skaitļiem eksistē arī daži skaitļu vispārinājumi, kas vairs nav reāli skaitļi, piemēram, kompleksie skaitļi un kvaternioni. == Reāla skaitļa absolūtā vērtība == {{Pamatraksts|Absolūtā vērtība}} Par reāla skaitļa ''a'' '''absolūto vērtību''' jeb '''moduli''' sauc skaitli ''a'' bez zīmes un to apzīmē ar |''a''|. Formāli, ja ''a''&nbsp;≥&nbsp;0, tad |''a''|&nbsp;=&nbsp;''a'', bet ja ''a''&nbsp;&lt;&nbsp;0, tad |''a''|&nbsp;=&nbsp;−''a''. Piemēram, |+3|&nbsp;=&nbsp;3 un |−3|&nbsp;=&nbsp;−(−3)&nbsp;=&nbsp;3. No definīcijas seko, ka [[nevienādība]] |''a''|&nbsp;≤&nbsp;''b'' ir līdzvērtīga nevienādībai −''b''&nbsp;≤&nbsp;''a''&nbsp;≤&nbsp;+''b'', kas pie fiksēta ''b''&nbsp;&lt;&nbsp;0 apraksta intervālu garumā 2''b''. Reālu skaitļu absolūtajai vērtībai piemīt šādas īpašības: # Summas [[absolūtā vērtība]] nav lielāka par saskaitāmo absolūto vērtību summu: <math> |a + b| \le |a| + |b| \ </math>. Piemēram, <math> |-6+4| < |-6| + |4| \ </math>, jo <math> |-6+4| = 2 \ </math>, bet <math> |-6|+|4| = 10 \ </math>. # Starpības absolūtā vērtība nav mazāka par mazināmā un mazinātāja absolūto vērtību starpību: <math> |a-b| \ge |a| - |b| \ </math>. Piemēram, <math> |4-6| > |4| - |6| \ </math>, jo <math> |4-6|=2 \ </math>, bet <math> |4| - |6| = -2 \ </math>. # Reizinājuma absolūtā vērtība ir vienāda ar reizinātāju absolūto vērtību reizinājumu: <math> |a \cdot b| = |a| \cdot |b| \ </math>. # Dalījuma absolūtā vērtība ir vienāda ar dalāmā un dalītāja absolūto vērtību dalījumu: <math> | \frac{a}{b} | = \frac{|a|}{|b|} \ </math>. == Skatīt arī == * [[Naturāls skaitlis]] * [[Vesels skaitlis]] * [[Racionāls skaitlis]] * [[Komplekss skaitlis]] == Ārējās saites == * Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/RealNumber.html Real Number], MathWorld. {{Skaitļu sistēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Reāli skaitļi]] glwa8uwdsis8ztkddy9p10knlip8rk5 0 12684 4534379 3106650 2026-10-11T10:35:00Z Kleivas 2704 4534379 wikitext text/x-wiki '''Kants''' (''Kant'') ir [[senprūšu valoda|prūšu]] cilmes{{fact}} [[uzvārds]], kas, iespējams, radies no Kantvaiņu (''Kantweinen'') ciema nosaukuma, kas savukārt saistāms ar prūšu vārdu [[kokles|koklēm]] (''kantele,'' ''kantils'').<ref>[http://wiki-de.genealogy.net/Kantweinen Kantweinen]</ref> Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Edgars Kants]] (''Edgar Kant''; 1902—1978) — igauņu ģeogrāfs; * [[Imanuels Kants]] (''Immanuel Kant''; 1724—1804) — vācu filozofs; * [[Ivars Kants]] (1949) — latviešu izcelsmes Austrālijas aktieris; * [[Johans Heinrihs Kants]] (''Johann Heinrich Kant''; 1735—1800) — vācbaltiešu skolotājs un luterāņu mācītājs. == Atsauces == {{atsauces}} {{Uzvārds}} [[Kategorija:Prūšu uzvārdi]] 5he6w92v69sfw2gajweqmefvkln01r6 0 14131 4534296 4530000 2026-10-11T07:11:56Z ~2026-54638-08 151718 /* */ 4534296 wikitext text/x-wiki Jus visi loxi{{DEFAULTSORT:Barons, Krišjānis}} [[Kategorija:Krišjānis Barons| ]] [[Kategorija:1835. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1923. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] gwugygjvelyuwevwc070p82cj62noul 4534299 4534296 2026-10-11T07:17:34Z ~2026-54638-08 151718 Izmainiju ko tur lox uzrakstija 4534299 wikitext text/x-wiki {| class="wikitable" | colspan="2" |'''Versija, kas saglabāta 2026. gada 30. septembris, plkst. 12.08 labotpirms 11 dienām''' [[Dalībnieks:Meistars Joda|<bdi>Meistars Joda</bdi>]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]] | [[Special:Contributions/Meistars Joda|devums]]) <abbr>m</abbr> Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-50008-63|~2026-50008-63]], atjaunoju versiju, ko saglabāja DJ EV ([[Special:Tags|Iezīmes]]: Atcelšana) ← Vecāka versija | colspan="2" |'''Pašreizējā versija, 2026. gada 11. oktobris, plkst. 10.11 labotpirms 2 minūtēmatcelt''' [[Special:Contributions/~2026-54638-08|<bdi>~2026-54638-08</bdi>]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-54638-08|diskusija]]) [[Krišjānis Barons|→<bdi>(top)</bdi>]] ([[Special:Tags|Iezīmes]]: Aizvietots [[Vikipēdija:Vizuālais redaktors|Vizuālā labošana]] Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās versijas) |- | colspan="4" |1. rindiņa: <ins>Jus visi loxi<nowiki>{{DEFAULTSORT:Barons, Krišjānis}}</nowiki></ins> <del><nowiki>{{cita nozīme|folkloristu|asteroīdu|3233 Krišbarons}}</nowiki></del> <del><nowiki>{{Rakstnieka infokaste</nowiki></del> <del>| platums =</del> <del>| vārds = Krišjānis Barons</del> <del>| vārds_orig =</del> <del>| attēls = Barons.jpg</del> <del>| att_izmērs =</del> <del>| att_nosaukums =</del> <del>| dz_dat_alt =</del> <del>| dz_gads = 1835</del> <del>| dz_mēnesis = 10</del> <del>| dz_diena = 31</del> <del>| dz_vieta = <nowiki>[[Struteles pagasts]]</nowiki>, <nowiki>[[Kurzemes guberņa]]</nowiki> (tagad <nowiki>[[Tukuma novads]]</nowiki>, <nowiki>{{LAT}}</nowiki>)</del> <del>| m_dat_alt =</del> <del>| m_gads = 1923</del> <del>| m_mēnesis = 3</del> <del>| m_diena = 8</del> <del>| m_vieta = <nowiki>{{vieta|Latvija|Rīga}}</nowiki></del> <del>| dzīves_vieta =</del> <del>| pilsonība =</del> <del>| tautība = <nowiki>[[latvieši|latvietis]]</nowiki></del> <del>| dzimums =</del> <del>| vecāki = Juris Barons, Enģele Brikšķa</del> <del>| brāļi =</del> <del>| māsas =</del> <del>| dzīvesbiedrs = Dārta Rudzīte</del> <del>| bērni = <nowiki>[[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]]</nowiki></del> <del>| paraksts = Barons paraksts.png</del> <del>| pseidonīms =</del> <del>| nodarbošanās = <nowiki>[[folklora|Folklorists]]</nowiki>, <nowiki>[[publicistika|publicists]]</nowiki></del> <del>| rakstīšanas valoda = <nowiki>[[latviešu valoda|latviešu]]</nowiki></del> <del>| periods =</del> <del>| žanri =</del> <del>| temati =</del> <del>| lit virzieni =</del> <del>| slavenākie darbi = "<nowiki>[[Latvju dainas]]</nowiki>"</del> <del>| ietekmējies =</del> <del>| ietekmējis =</del> <del>| alma_mater = <nowiki>[[Tērbatas Universitāte]]</nowiki></del> <del>| apbalvojumi =</del> <del>| piezīmes =</del> <del>| kategorijas = nē</del> <del><nowiki>}}</nowiki></del> <del><nowiki>'''</nowiki>Krišjānis Barons<nowiki>'''</nowiki> (dzimis <nowiki>{{dat|1835|10|31}}</nowiki> <nowiki>[[Struteles pagasts|Struteles]]</nowiki> muižā, miris <nowiki>{{dat|1923|3|8}}</nowiki> <nowiki>[[Rīga|Rīgā]]</nowiki>), pazīstams arī kā <nowiki>'''</nowiki>Dainu tēvs<nowiki>'''</nowiki>, bija <nowiki>[[latvieši|latviešu]]</nowiki> <nowiki>[[folklora|folklorists]]</nowiki>, <nowiki>[[rakstnieks]]</nowiki> un <nowiki>[[publicistika|publicists]]</nowiki>. Viens no <nowiki>[[jaunlatvieši|jaunlatviešu]]</nowiki> kustības pārstāvjiem.<nowiki><ref name="ievērojamākie jaunlatvieši" /></nowiki> 2004. gadā atzīts par visu laiku <nowiki>[[Ievērojamākās Latvijas personības|ievērojamāko Latvijas personību]]</nowiki>.</del> <del>== Dzīvesgājums ==</del> <del>Dzimis <nowiki>{{dat|1835|10|31||bez}}</nowiki> <nowiki>[[Struteles muiža]]</nowiki>s <nowiki>[[vagars|vagara]]</nowiki> Jura Barona un viņa sievas Enģeles, dzimušas Brikšķas, ģimenē.<nowiki><ref name="skolenam" /></nowiki> Viņam bija sešas māsas (Anna, Katrīne, Made, Kristīne, Līze, Marija) un brālis Ansis; Krišjānis bija jaunākais ģimenē.<nowiki><ref name="skolenam" /></nowiki> Bērnībā dzīvoja <nowiki>[[Īle]]</nowiki>s muižā.<nowiki><ref name="cakars" /></nowiki> Skolas gaitas uzsāka 1843. gadā Dobeles pirmskolā, kur mācījās vāciski lasīt un rakstīt, pēc gada mācības turpināja pie galdnieka. Kad viņš vēl nebija sasniedzis desmit gadu vecumu, nomira tēvs un viņš pārcēlās dzīvot vecākās māsas Kristīnes ģimenē <nowiki>[[Valpene]]</nowiki>s pusmuižā. Mācījās <nowiki>[[Dundaga]]</nowiki>s Kubeles pagastskolā, kur par skolotājiem strādāja <nowiki>[[Ernests Dinsberģis]]</nowiki> un <nowiki>[[Frīdrihs Mālberģis]]</nowiki>. 1847. gadā viņš sāka mācīties <nowiki>[[Ventspils]]</nowiki> elementārskolā, tad Ventspils apriņķa skolā. 1852. gadā iestājās <nowiki>[[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāzijā]]</nowiki>, mācības pabeidza 1856. gadā.</del> <del>Tajā pašā gadā uzsāka <nowiki>[[matemātika]]</nowiki>s un <nowiki>[[astronomija]]</nowiki>s studijas <nowiki>[[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]]</nowiki>.<nowiki><ref name="Zeiferts" /></nowiki> Kopā ar <nowiki>[[Krišjānis Valdemārs|Krišjāni Valdemāru]]</nowiki> un <nowiki>[[Juris Alunāns|Juri Alunānu]]</nowiki> piedalījās Tērbatas Universitātes latviešu studentu pulciņā.<nowiki><ref name="uzdevumi - vidusskola" /></nowiki> 1856. gadā viņš publicēja savu pirmo darbu par astronomiju — rakstu "Zvaigznes" laikrakstā "Mājas Viesis".<nowiki><ref name="vietas" /></nowiki> 1857. gadā kopā ar "Tērbatas latviešu vakaru" kopas studentiem izveidoja studentu korporāciju <nowiki>''</nowiki><nowiki>[[Fraternitas Academica Dorpatensis]]</nowiki><nowiki>''</nowiki>, līdztekus <nowiki>[[Krišjānis Valdemārs|Krišjānim Valdemāram]]</nowiki>, E. Grīnhofam un <nowiki>[[Jānis Zakranovičs|Jānim Zakranovičam]]</nowiki> tika ievēlēts tās vadībā.<nowiki><ref>Dzirkalis K. “Dorpatensis Fraternitas Academica”. Universitas, 33 (1974), 32. lpp. citēts no [http://www.zvaigzne.lv/upload/free/peterburgas_avizes.pdf].</ref></nowiki> 1859. gadā publicēja grāmatu par <nowiki>[[Kurzemes guberņa|Kurzeme]]</nowiki>s, <nowiki>[[Vidzemes guberņa|Vidzeme]]</nowiki>s un <nowiki>[[Igaunijas guberņa|Igaunija]]</nowiki>s ģeogrāfiju "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti",<nowiki><ref name="cakars" /></nowiki> kas bija pirmā plašākā latviski rakstītā <nowiki>[[Baltija]]</nowiki>s ģeogrāfijas grāmata. 1860. gadā līdzekļu trūkuma dēļ K. Barons pārtrauca studijas Tērbatā un pārcēlās uz dzīvi <nowiki>[[Pēterburga|Pēterburgā]]</nowiki>, kur bija viens no laikraksta "<nowiki>[[Pēterburgas Avīzes]]</nowiki>" (1862—1865) dibinātājiem, no 1863. gada bija laikraksta faktiskais redaktors.<nowiki><ref name="vietas" /></nowiki> Rakstīja par <nowiki>[[Darvina mācība|darvinismu]]</nowiki> un dabaszinātņu tēmām, kā arī publicēja savus dzejoļus un stāstus. Starp viņa populārākajiem dzejoļiem ir "Kalna strauts" (pazīstams kā "<nowiki>[[Upe un cilvēka dzīve]]</nowiki>"), "Mūsu manta", "Divejādas kapenes".<nowiki><ref name="uzdevumi - vidusskola" /></nowiki> Kad laikraksts tika slēgts, viņš sāka strādāt par tulkotāju (<nowiki>[[atdzejošana|atdzejojis]]</nowiki> vairākus dzejoļus, tulkojis <nowiki>[[aforisms|aforismus]]</nowiki> un fragmentus no dažādiem literāriem darbiem).<nowiki><ref name="vietas" /></nowiki><nowiki><ref name="cakars" /></nowiki> Par darbību "Pēterburgas Avīzēs" K. Barons nonāca policijas uzraudzībā.<nowiki><ref name="cakars" /></nowiki> Atrazdamies <nowiki>[[Sanktpēterburga|Pēterburgā]]</nowiki>, viņš apprecējās ar 1838. gadā dzimušo Dārtu Rudzīti (strādāja par kalponi), 1865. gadā arī piedzima dēls <nowiki>[[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]]</nowiki>. 1862. gadā sarakstīja apcerējumu par darvinismu "Mūžīgs kara lauks".<nowiki><ref>[http://www.historia.lv/raksts/muzigs-kara-lauks-53-55lpp Mūžīgs kaŗa lauks]. Latvijas Vēstures pirmavoti. VII burtnīca: Šillers, E. “Pēterburgas Avīzes”: Rakstu izlase. I daļa (1862.g.). Rīga: Latvijas Skolotāju savienība, 1928. 53.-55. lpp.</ref></nowiki><nowiki><ref name="LME" /></nowiki> 1867. gadā pārcēlās uz <nowiki>[[Maskava|Maskavu]]</nowiki>, kur strādāja par privātskolotāju. Piedalījās <nowiki>[[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmos vakaros]]</nowiki>. Sastādīja bibliogrāfisku rādītāju "Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem",<nowiki><ref name="enciklopēdiskā vārdnīca">{{Tīmekļa atsauce|url=http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Kri%C5%A1j%C4%81nis%20Barons&id=933425&g=1|title=Barons Krišjānis|work=Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca|publisher=Letonika.lv|accessdate={{dat|2012|2|15||bez}}}}</ref></nowiki> ko 1868. gadā izdeva Pēterburgas Ģeogrāfijas biedrība, tādējādi K. Barons ir uzskatāms par pirmo latviešu bibliogrāfu.<nowiki><ref name="cakars" /></nowiki> No 1880. līdz 1893. gadam strādāja Marijas sieviešu ģimnāzijā Maskavā kā <nowiki>[[vācu valoda]]</nowiki>s skolotājs.</del> <del><nowiki>[[Attēls:Dainu skapja oriģināls LNB.jpg|200px|thumb|left|Dainu skapja oriģināls [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]]]]</nowiki></del> <del>1878. gadā pievērsās <nowiki>[[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]]</nowiki> sāktajam latviešu <nowiki>[[tautasdziesma|tautasdziesmu]]</nowiki> vākšanas un kārtošanas darbam.<nowiki><ref name="vietas" /></nowiki> 1880. gadā Maskavā tika izgatavots <nowiki>[[Dainu skapis]]</nowiki>. Skapī atrodas aptuveni 268 800 lapiņas ar tautas dziesmām. Oriģinālais Dainu skapis kopš 2014. gada atrodas <nowiki>[[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]]</nowiki>.<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/literatura/papildinats-1816-foto-uz-_gaismas-pili_-parved-dainu-skapi-14067568|title=FOTO: Uz Gaismas pili pārved Dainu skapi|publisher=diena.lv|accessdate={{dat|2017|10|17||bez}}}}</ref></nowiki> 2001. gada 4. septembrī to iekļāva <nowiki>[[UNESCO]]</nowiki> Pasaules atmiņas sarakstā (<nowiki>''</nowiki>Memory of the World<nowiki>''</nowiki>).<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lfk.lv/dainu_skapis.html|title=Krišjāņa Barona Dainu skapis|publisher=LFK.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070512194134/http://www.lfk.lv/dainu_skapis.html|archivedate={{dat|2007|05|12||bez}}}}</ref></nowiki> 1881. gadā K. Barons kļuva par <nowiki>[[Maskavas Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrība]]</nowiki>s etnogrāfijas nodaļas līdzstrādnieku.<nowiki><ref name="vietas" /></nowiki> 1893. gadā viņš atgriezās Rīgā, kur nodarbojās ar latviešu tautas dziesmu kārtošanu. No 1894. līdz 1898. gadam viņš ar latviešu uzņēmēja <nowiki>[[Henrijs Visendorfs|Henrija Visendorfa]]</nowiki> atbalstu un organizatorisko palīdzību Jelgavā izdeva tautasdziesmu krājuma "<nowiki>[[Latvju dainas]]</nowiki>" pirmo sējumu.<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ligatne.lv/cilveki|title=Cilvēki: Visendorfs|last=|first=|publisher=Līgatnes novada dome|website=www.ligatne.lv|access-date=2019-11-27|date=}}</ref></nowiki> Neskatoties uz to, ka Visendorfs gādājis izdevumam abonentus un rūpējies par reklāmu, viņam nepietika līdzekļu turpmāko sējumu izdošanai. Pārējos piecus sējumus no 1903. līdz 1915. gadam izdeva Pēterburgā <nowiki>[[Ķeizariskā Zinātņu akadēmija]]</nowiki>. Visendorfs veica organizatoriskos darbus un pārlasīja Pēterburgā iznākošo sējumu korektūras. "Latvju dainas" iznāca sešos sējumos (astoņas grāmatas). Tas ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.europeana.eu/portal/record/92035/BCDBB758EF7B85F9C22830C20E4C7E5F678B0814.html|title=Latvian Folk Songs. Vol. 1, Pt. 5|publisher=Europeana.eu|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref></nowiki> Kopumā krājumā ir <nowiki>{{nobr|217 996 tautas}}</nowiki> dziesmas.<nowiki><ref name="uzdevumi - vidusskola" /></nowiki><nowiki><ref name="lpe" /></nowiki></del> <del><nowiki>'''</nowiki>1902. gada vasarā<nowiki>'''</nowiki> Barons ciemojās pie sava brāļa Anša Nīgrandes pagasta Ventslejā (Jaunzemjos) pie Ventas; tur, pēc dzimtas atmiņām, viņš dārzā pats bija izgatavojis atpūtas soliņus un šūpuļtīklu, bet lielajā istabā atradies ar dainām piebārstītais Dainu skapis ar daudziem nodalījumiem.<nowiki><ref name="LV1997" /></nowiki> Šīs epizodes vēlāk atmiņās izstāstīja Anša mazdēls un Jaunzemju saimnieks Kārlis Barons, kurš bērnībā Baronu sastapis un uzsver viņa laipnību un darba rosmi, kā arī apkārtnes ozolu un Ventas ainavu nozīmi atpūtai un darbam.<nowiki><ref name="LV1997" /></nowiki></del> <del>Mūža nogalē sarakstīja autobiogrāfiju "Atmiņas". Miris <nowiki>{{dat|1923|3|8||bez}}</nowiki> <nowiki>[[Rīga|Rīgā]]</nowiki>,<nowiki><ref name="lpe" /></nowiki> apglabāts <nowiki>[[Lielie kapi|Lielajos kapos]]</nowiki>. Viņam ir uzstādīts piemineklis <nowiki>[[Vērmanes dārzs|Vērmanes dārzā]]</nowiki> Rīgā (skulptore <nowiki>[[Lea Davidova-Medene]]</nowiki>).<nowiki><ref name="vietas" /></nowiki></del> <del>== Ģimene ==</del> <del>Krišjānis Barons bija Jura Barona (1796–1844) un Enģeles, dzimušas Brikšķes (1793–1884), jaunākais bērns; tēvs strādāja par vagaru Struteles muižā, vēlāk ģimene dzīvoja Īles muižā. Baronam bija sešas māsas — Anna (1818–1908), Katrīne (dz. 1819), Made (dz. 1821), Kristīne (1823–1893), Līze (1829–1916), Marija (1832–1910) — un brālis Ansis (1827–1912).<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/krisjanis-barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Literatura.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki></del> <del>Anša Barona dzimtas mājas atradās Nīgrandes pagasta Ventslejā, pie pašas Leišmales, saimniecībā <nowiki>''</nowiki>Jaunzemji<nowiki>''</nowiki>: tur 1902. gada vasarā ciemojās Krišjānis Barons un ģimenes atmiņās palicis gan ar darbu pie dainu kārtošanas, gan ar dārzā iekārtotu šūpuļtīklu un atpūtas soliņiem pie ozoliem.<nowiki><ref name="LV1997" /></nowiki> Anša mazdēls Kārlis Barons (1904—pēc 1997) — <nowiki>''</nowiki>Jaunzemju<nowiki>''</nowiki> saimnieks — vēl 1990. gados uzturēja dzimtas tradīciju lokā un publiski dalījās atmiņās par Baronu, tostarp aprakstot Dainu skapja klātbūtni mājās un tikšanos bērnībā.<nowiki><ref name="LV1997" /></nowiki></del> <del>Sanktpēterburgā, strādājot laikrakstā “Pēterburgas Avīzes”, Barons iepazinās ar topošo dzīvesbiedri Dārtu Rudzīti (1838–1914). Viņu laulībā piedzima trīs dēli un meita Anna; meita mirusi sešu gadu vecumā, bet divi no dēliem aizgāja mūžībā drīz pēc dzimšanas. Par vienīgo pieaugušo vecumu sasniegušo bērnu kļuva dēls <nowiki>[[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]]</nowiki> (1865–1944).<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/159293-Kri%C5%A1j%C4%81nis-Barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-05-06|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki> Kārļa Barona un Līnas (dzimusi Jēkabsone; 1872–1932) ģimenē pasaulē nāca četri Barona mazbērni — Biruta (1898–1980), Kārlis (1900–1919), Paulis (1901–1981) un Lidija (1904–1987).<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/krisjanis-barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Literatura.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki></del> <del>Mūža nogalē Barons dzīvoja kopā ar dēla Kārļa ģimeni Rīgā, Suvorova (tagad <nowiki>[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona]]</nowiki>) ielā 3–5; tur viņš aizvadīja pēdējos četrus savas dzīves gadus, un šajā dzīvoklī vēlāk izveidots <nowiki>[[Krišjāņa Barona muzejs]]</nowiki>.<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://memorialiemuzeji.lv/museums/krisjana-barona-muzejs/|title=Krišjāņa Barona muzejs|publisher=Memoriālo muzeju apvienība|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki></del> <del>== Par latviešu valodu ==</del> <del><nowiki>[[Attēls:Krisjanis Barons, PA02741.jpg|thumb|Krišjānis Barons (Foto [[Mārtiņš Lapiņš]])]]</nowiki></del> <del>Studenta gados Barons uzrakstīja <nowiki>[[ģeogrāfija]]</nowiki>s grāmatu no latviskā viedokļa ar nosaukumu: "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi, īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām", ko izdeva Jelgavā 1859. gadā. Pēc īsa pārskata par pasaules tautām Barons apstājas pie Eiropas iedzīvotājiem, īpaši izceldams trīs rases: ģermāņu, slāvu un romāņu. "Norādīts vispirms uz šo tautu vietu citu starpā, nostājoties pretī citur izsacītām domām. Latvieši nav pieskaitāmi ar <nowiki>[[līvi|lībiešiem]]</nowiki> un <nowiki>[[kurši|kūriem]]</nowiki> pie <nowiki>[[somugri|somu tautām]]</nowiki>, kā daudz vācu grāmatās stāstīts, ne arī <nowiki>[[grieķi]]</nowiki>em, <nowiki>[[latīņi]]</nowiki>em vai <nowiki>[[ģermāņi]]</nowiki>em, kā citi sacījuši, tāpat ne pie slāvu tautām, kā slāvu zinātnieki nereti norāda, bet <nowiki>[[latviešu valoda|latviešu]]</nowiki>, <nowiki>[[lietuviešu valoda|leišu]]</nowiki> un <nowiki>[[Senprūšu valoda|veco prūšu valodas]]</nowiki> ir īpaša valodas cilts, kas nav cēlusies, <nowiki>[[ģermāņu valodas|ģermāņu]]</nowiki> un <nowiki>[[slāvu valodām|slāvu valodām]]</nowiki> sajaucoties, bet kas, tāpat kā šīs valodas senos laikos, radusies "no <nowiki>[[Indija]]</nowiki>s <nowiki>[[sanskrits|sanskrita valodas]]</nowiki>". Tad Barons izceļ latviešu valodas vērtību. Tā nebūtu zemu turama arī tad, ja tā būtu maisīta valoda, kā angļu, franču. Bet latviešu un leišu valodas ir vecas un cienījamas, kas stāv vistuvāk vairāk nekā divi tūkstoši gadus ļaužu mutē izmirušai, tikai Indijas svētās grāmatās atrodamai sanskrita valodai."<nowiki><ref name="Zeiferts">[http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.Barons.htm Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120128133257/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.Barons.htm |date={{dat|2012|01|28||bez}} }}.</ref></nowiki></del> <del>== Latviešu tautasdziesmu vākšana un kārtojuma metodoloģija ==</del> <del>Lai sistematizētu no krājējiem saņemtos tekstus, Barons izveidoja konsekventu kārtojuma sistēmu, par pamatformu izvēloties uz atsevišķas lapiņas pierakstītu četrrindi, pie kuras tika grupēti varianti; šāds “pamatteksta un variantu” princips ļāva vienuviet parādīt dainu daudzveidību un ekonomēt vietu izdevumā.<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dainuskapis.lv/par-dainu-skapi|title=Dainu skapis — par skapi un kārtojuma principiem|publisher=Latviešu folkloras krātuve|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki> Darba organizēšanai 1880. gadā Maskavā pēc Barona paša rasējuma tika izgatavots Dainu skapis ar nodalījumiem dainu lapiņu kārtošanai, kas ievērojami atviegloja gan uzkrāšanu, gan redakcijas darbu.<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.lfk.lv/collection/folksong-cabinet|title=The Cabinet of Folksongs or ''Dainu skapis''|publisher=Archives of Latvian Folklore (LFK)|date=2017-08-10|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki></del> <del>== <nowiki>''</nowiki>Latvju dainas<nowiki>''</nowiki>: izdevuma apjoms un nozīme ==</del> <del>Barona sakārtotās <nowiki>''</nowiki>Latvju dainas<nowiki>''</nowiki> iznāca sešos sējumos (astoņās grāmatās) 1894–1915, pirmais sējums Jelgavā, nākamie pieci – Pēterburgā, un tās kopumā publicēja 217 996 tautasdziesmu tekstus uz 6265 lappusēm; izdevums kļuvis par latviešu folkloras pamatpublicējumu un vienu no plašākajiem tautas dzejas korpusiem pasaulē.<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/159293-Kri%C5%A1j%C4%81nis-Barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-05-06|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki><nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/52758-latvie%C5%A1u-tautasdziesmas|title=Latviešu tautasdziesmas|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-02-20|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki><nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturaskanons.lv/archive/latvju-dainas/|title=Latvju dainas — Latvijas kultūras kanons|publisher=Kultūras kanons|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki></del> <del>== Dainu skapis ==</del> <del>Dainu skapis ir 160<nowiki>&</nowiki>nbsp;cm augsts, 66<nowiki>&</nowiki>nbsp;cm plats un 42<nowiki>&</nowiki>nbsp;cm dziļš divdaļīgs skapis ar kopumā 70 atvilktnēm; katrā atvilktnē ir 20 iedaļas, bet apakšdaļā — trīs lielākas atvilktnes arhīva materiāliem (vēstulēm un Barona iesāktajam vārdu rādītājam).<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dainuskapis.lv/par-dainu-skapi|title=Dainu skapis — apraksts|publisher=Latviešu folkloras krātuve|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki><nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/mazas-atvilktnites-glabats-latviesu-identitates-kods-kas-tik-ipass-dainu-skapi.a374828/|title=Mazās atvilktnītēs glabāts latviešu identitātes kods|publisher=LSM.lv|date=2020-09-20|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki> 1998.–2006. gadā skapja saturs tika pilnībā digitalizēts un transliterēts, materiāls pieejams tiešsaistē portālā <nowiki>''</nowiki>Dainu skapis<nowiki>''</nowiki>.<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.lfk.lv/collection/folksong-cabinet|title=The Cabinet of Folksongs — digitisation|publisher=Archives of Latvian Folklore (LFK)|date=2017-08-10|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki> 2001. gada 4. septembrī Dainu skapis tika iekļauts <nowiki>[[UNESCO]]</nowiki> programmas <nowiki>''</nowiki>Memory of the World<nowiki>''</nowiki> reģistrā, apliecinot tā starptautisko nozīmi cilvēces dokumentārā mantojuma kontekstā.<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unesco.org/en/memory-world/dainu-skapis-cabinet-folksongs|title=Dainu Skapis — Cabinet of Folksongs (Memory of the World)|publisher=UNESCO|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki> Kopš 2014. gada oriģinālais Dainu skapis glabājas un ir apskatāms <nowiki>[[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]]</nowiki> (Mūkusalas ielā<nowiki>&</nowiki>nbsp;3), kur tas 2014. gada augustā tika pārvietots, iesaistot plašu sabiedrību un akcentējot mantojuma simbolisko nozīmi.<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gids.lnb.lv/5-stavs|title=Gaismas pils — 5. stāvs (Dainu skapis)|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki></del> <del>== Piemiņa ==</del> <del>Barona portrets attēlots Latvijas 100<nowiki>&</nowiki>nbsp;latu banknotes aversā (1992. un 2007. gada laidieni); reversā atveidots <nowiki>[[Lielvārdes josta|Lielvārdes jostas]]</nowiki> rakstu salikums.<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/192906-lata-naudas-zimju-apraksts|title=Lata naudas zīmju apraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|date=2009-05-13|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki><nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/160604-lata-naudas-zimju-apraksts|title=Zaudējis spēku — Lata naudas zīmju apraksts|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki> Kopš 1981. gada ap Barona dzimšanas dienu (31. oktobrī) notiek ikgadējā <nowiki>''</nowiki>Krišjāņa Barona konference<nowiki>''</nowiki>, ko rīko <nowiki>[[Latviešu folkloras krātuve]]</nowiki>.<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/182626-Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a-Barona-konference|title=Krišjāņa Barona konference|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-01-07|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki><nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lfk.lv/Krisjana-Barona-konferencu-vesture|title=Krišjāņa Barona konferenču vēsture|publisher=Latviešu folkloras krātuve|date=2021-12-14|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki></del> <del>Nīgrandes pagasta Ventslejā, Jaunzemju mājās, kur dzīvoja Barona brālis Ansis, 1973. gada 23. oktobrī atklāta piemiņas plāksne Krišjānim Baronam; atklāšanas reizē uzrunu teica māju saimnieks Kārlis Barons (Anša mazdēls), kurš savās atmiņās stāstīja par Barona uzturēšanos Jaunzemjos 1902. gada vasarā un viņa darba un atpūtas vietām pie Ventas ozoliem, kā arī par Dainu skapi mājā.<nowiki><ref name="LV1997" /></nowiki> 1997. gada maija nogalē tur notika Baronu dzimtas saiets, ko rosināja <nowiki>[[Krišjāņa Barona muzejs]]</nowiki>; tajā atzīmēja arī Kārļa Barona 93. dzimšanas dienu un Struteles skolas nosaukuma 60. gadadienu, kur īpaši tika akcentēta Barona piemiņa un dzimtas pēctecība.<nowiki><ref name="LV1997" /></nowiki></del> <del>Par Barona dzīvi un darbu uzņemta divu sēriju televīzijas mākslas filma "<nowiki>[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]</nowiki>" (1989).</del> <del>== Publikācijas ==</del> <del>* <nowiki>''</nowiki>Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām<nowiki>''</nowiki> (Jelgava, 1859).<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/darbi/1358070|title=Mūsu tēvzemes aprakstīšana...|publisher=Literatura.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki></del> <del>* <nowiki>''</nowiki>Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem<nowiki>''</nowiki> (Pēterburga, 1868) — bibliogrāfisks rādītājs (Pēterburgas Ģeogrāfijas biedrības izdevums).<nowiki><ref name="enciklopēdiskā vārdnīca" /></nowiki></del> <del>* <nowiki>''</nowiki>Latvju dainas<nowiki>''</nowiki> (6 sēj., 8 grām.) — Jelgava 1894; Pēterburga 1903–1915 (kopā 217 996 tekstu).<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/159293-Kri%C5%A1j%C4%81nis-Barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-05-06|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki></del> <del>* <nowiki>''</nowiki>Atmiņas<nowiki>''</nowiki> — Barona dzīves atmiņu krājums (pēc nāves publicēts; Rīga, 1924; jauni izdevumi 1985 u. c.).<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lfk.lv/lasitavas-gramatas/62|title=Atmiņas: stāsta Krišjānis Barons un laikabiedri|publisher=Latviešu folkloras krātuve|date=1985|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki><nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/darbi/405944|title=Atmiņas (1985)|publisher=Literatura.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki></del> <del>== Dzimtā māja ==</del> <del>Pie Struteles muižas vagara mājas piestiprināta plāksnīte ar uzrakstu "1835. gadā šajā ēkā dzimis latviešu gara mantu vācējs Kr. Barons".<nowiki><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=928&prop_id=168|title=Struteles muiža|publisher=Pilis.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305032927/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=928&prop_id=168|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}</ref></nowiki></del> <del>== Skatīt arī ==</del> <del>* <nowiki>[[Dainu skapis]]</nowiki></del> <del>* <nowiki>[[Krišjāņa Barona ozols]]</nowiki></del> <del>== Atsauces ==</del> <del><nowiki>{{Atsauces|refs=</nowiki></del> <del><nowiki><ref name="ievērojamākie jaunlatvieši">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/latvijas-vesture/8-klase/latviesu-tautas-atmoda-13395/re-b6c5d854-53d9-4caa-9e15-3e8c1133dadc|title=Jaunlatviešu darbības sākums|publisher=Uzdevumi.lv|accessdate={{dat|2023|8|8||bez}}}}</ref></nowiki></del> <del><nowiki><ref name="jaunlatvieši un atmoda">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=a752d2b2-9197-4f3b-9196-c4387a38d3cb&parentType=VirtualSchool&parentId=1147|title=Jaunlatvieši un atmoda|publisher=Uzdevumi.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref></nowiki></del> <del><nowiki><ref name="vietas">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=1059|title=Krišjānis Barons (1835–1923) - folklorists, rakstnieks, publicists|date={{dat|2011|11|19||bez}}|publisher=Vietas.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref></nowiki></del> <del><nowiki><ref name="uzdevumi - vidusskola">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=6187897b-f1bd-48bb-b32e-41c67b07768b&parentType=VirtualSchool&parentId=2181|title=K.Barons - biogrāfija|publisher=Uzdevumi.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref></nowiki></del> <del><nowiki><ref name="skolenam">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skolenam.lv/lv/darbi/literatura/latviesu-literati/krisjanis-barons|title=Krišjānis Barons, folklorists, rakstnieks, publicists|publisher=Skolenam.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110824112850/http://www.skolenam.lv/lv/darbi/literatura/latviesu-literati/krisjanis-barons|archivedate={{dat|2011|08|24||bez}}}}</ref></nowiki></del> <del><nowiki><ref name="cakars">{{Grāmatas atsauce|last=Čakars|first=O.|title=Latviešu literatūras vēsture (no pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 80. gadiem)|edition=2.|year=1990|publisher=Zvaigzne|location=Rīga |isbn=5-405-00403-0|pages=250.—261}}</ref></nowiki></del> <del><nowiki><ref name="LME">{{LME|1|188}}</ref></nowiki></del> <del><nowiki><ref name="lpe">{{LPE|1|681}}</ref></nowiki></del> <del><nowiki><ref name="enciklopēdiskā vārdnīca" /></nowiki></del> <del><nowiki><ref name="LV1997">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/51943|title=Cik Baronu ir pasaulē?|last=Adermane|first=Aina|publisher=Latvijas Vēstnesis|date=1997-05-30|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref></nowiki></del> <del><nowiki>}}</nowiki></del> <del>== Ārējās saites ==</del> <del><nowiki>{{sisterlinks-inline}}</nowiki></del> <del><nowiki>{{enciklopēdiju ārējās saites}}</nowiki></del> <del>* <nowiki>[http://www.baronamuzejs.lv/ Krišjāņa Barona muzejs]</nowiki> <nowiki>{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722162916/http://www.baronamuzejs.lv/ |date={{dat|2011|07|22||bez}} }}</nowiki></del> <del>* <nowiki>[http://memorialiemuzeji.lv/personibas/krisjanis-barons/ Memoriālo Muzeju Apvienība — Krišjānis Barons (1835—1923)]</nowiki></del> <del>* <nowiki>[http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=1059 Krišjānis Barons (1835—1923) — folklorists, rakstnieks, publicists — vietas.lv]</nowiki></del> <del>* <nowiki>[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Barons%20Kri%C5%A1j%C4%81nis/32680 Letonika.lv profils]</nowiki></del> <del>* <nowiki>[https://web.archive.org/web/20160130054101/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/5lit.htm ailab.lv par Krišjāni Baronu]</nowiki></del> <del><nowiki>{{Autoritatīvā vadība}}</nowiki></del> |} {{DEFAULTSORT:Barons, Krišjānis}} [[Kategorija:Krišjānis Barons| ]] [[Kategorija:1835. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1923. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] stvi6rjmfy2r2y5duac3kc957bpphdr 4534389 4534299 2026-10-11T10:53:14Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54638-08|~2026-54638-08]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda 4461034 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|folkloristu|asteroīdu|3233 Krišbarons}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Krišjānis Barons | vārds_orig = | attēls = Barons.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1835 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 31 | dz_vieta = [[Struteles pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad [[Tukuma novads]], {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1923 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 8 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = Juris Barons, Enģele Brikšķa | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Dārta Rudzīte | bērni = [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] | paraksts = Barons paraksts.png | pseidonīms = | nodarbošanās = [[folklora|Folklorists]], [[publicistika|publicists]] | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Latvju dainas]]" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Krišjānis Barons''' (dzimis {{dat|1835|10|31}} [[Struteles pagasts|Struteles]] muižā, miris {{dat|1923|3|8}} [[Rīga|Rīgā]]), pazīstams arī kā '''Dainu tēvs''', bija [[latvieši|latviešu]] [[folklora|folklorists]], [[rakstnieks]] un [[publicistika|publicists]]. Viens no [[jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības pārstāvjiem.<ref name="ievērojamākie jaunlatvieši" /> 2004. gadā atzīts par visu laiku [[Ievērojamākās Latvijas personības|ievērojamāko Latvijas personību]]. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1835|10|31||bez}} [[Struteles muiža]]s [[vagars|vagara]] Jura Barona un viņa sievas Enģeles, dzimušas Brikšķas, ģimenē.<ref name="skolenam" /> Viņam bija sešas māsas (Anna, Katrīne, Made, Kristīne, Līze, Marija) un brālis Ansis; Krišjānis bija jaunākais ģimenē.<ref name="skolenam" /> Bērnībā dzīvoja [[Īle]]s muižā.<ref name="cakars" /> Skolas gaitas uzsāka 1843. gadā Dobeles pirmskolā, kur mācījās vāciski lasīt un rakstīt, pēc gada mācības turpināja pie galdnieka. Kad viņš vēl nebija sasniedzis desmit gadu vecumu, nomira tēvs un viņš pārcēlās dzīvot vecākās māsas Kristīnes ģimenē [[Valpene]]s pusmuižā. Mācījās [[Dundaga]]s Kubeles pagastskolā, kur par skolotājiem strādāja [[Ernests Dinsberģis]] un [[Frīdrihs Mālberģis]]. 1847. gadā viņš sāka mācīties [[Ventspils]] elementārskolā, tad Ventspils apriņķa skolā. 1852. gadā iestājās [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāzijā]], mācības pabeidza 1856. gadā. Tajā pašā gadā uzsāka [[matemātika]]s un [[astronomija]]s studijas [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]].<ref name="Zeiferts" /> Kopā ar [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāni Valdemāru]] un [[Juris Alunāns|Juri Alunānu]] piedalījās Tērbatas Universitātes latviešu studentu pulciņā.<ref name="uzdevumi - vidusskola" /> 1856. gadā viņš publicēja savu pirmo darbu par astronomiju — rakstu "Zvaigznes" laikrakstā "Mājas Viesis".<ref name="vietas" /> 1857. gadā kopā ar "Tērbatas latviešu vakaru" kopas studentiem izveidoja studentu korporāciju ''[[Fraternitas Academica Dorpatensis]]'', līdztekus [[Krišjānis Valdemārs|Krišjānim Valdemāram]], E. Grīnhofam un [[Jānis Zakranovičs|Jānim Zakranovičam]] tika ievēlēts tās vadībā.<ref>Dzirkalis K. “Dorpatensis Fraternitas Academica”. Universitas, 33 (1974), 32. lpp. citēts no [http://www.zvaigzne.lv/upload/free/peterburgas_avizes.pdf].</ref> 1859. gadā publicēja grāmatu par [[Kurzemes guberņa|Kurzeme]]s, [[Vidzemes guberņa|Vidzeme]]s un [[Igaunijas guberņa|Igaunija]]s ģeogrāfiju "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti",<ref name="cakars" /> kas bija pirmā plašākā latviski rakstītā [[Baltija]]s ģeogrāfijas grāmata. 1860. gadā līdzekļu trūkuma dēļ K. Barons pārtrauca studijas Tērbatā un pārcēlās uz dzīvi [[Pēterburga|Pēterburgā]], kur bija viens no laikraksta "[[Pēterburgas Avīzes]]" (1862—1865) dibinātājiem, no 1863. gada bija laikraksta faktiskais redaktors.<ref name="vietas" /> Rakstīja par [[Darvina mācība|darvinismu]] un dabaszinātņu tēmām, kā arī publicēja savus dzejoļus un stāstus. Starp viņa populārākajiem dzejoļiem ir "Kalna strauts" (pazīstams kā "[[Upe un cilvēka dzīve]]"), "Mūsu manta", "Divejādas kapenes".<ref name="uzdevumi - vidusskola" /> Kad laikraksts tika slēgts, viņš sāka strādāt par tulkotāju ([[atdzejošana|atdzejojis]] vairākus dzejoļus, tulkojis [[aforisms|aforismus]] un fragmentus no dažādiem literāriem darbiem).<ref name="vietas" /><ref name="cakars" /> Par darbību "Pēterburgas Avīzēs" K. Barons nonāca policijas uzraudzībā.<ref name="cakars" /> Atrazdamies [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]], viņš apprecējās ar 1838. gadā dzimušo Dārtu Rudzīti (strādāja par kalponi), 1865. gadā arī piedzima dēls [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]]. 1862. gadā sarakstīja apcerējumu par darvinismu "Mūžīgs kara lauks".<ref>[http://www.historia.lv/raksts/muzigs-kara-lauks-53-55lpp Mūžīgs kaŗa lauks]. Latvijas Vēstures pirmavoti. VII burtnīca: Šillers, E. “Pēterburgas Avīzes”: Rakstu izlase. I daļa (1862.g.). Rīga: Latvijas Skolotāju savienība, 1928. 53.-55. lpp.</ref><ref name="LME" /> 1867. gadā pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]], kur strādāja par privātskolotāju. Piedalījās [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmos vakaros]]. Sastādīja bibliogrāfisku rādītāju "Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem",<ref name="enciklopēdiskā vārdnīca">{{Tīmekļa atsauce|url=http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Kri%C5%A1j%C4%81nis%20Barons&id=933425&g=1|title=Barons Krišjānis|work=Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca|publisher=Letonika.lv|accessdate={{dat|2012|2|15||bez}}}}</ref> ko 1868. gadā izdeva Pēterburgas Ģeogrāfijas biedrība, tādējādi K. Barons ir uzskatāms par pirmo latviešu bibliogrāfu.<ref name="cakars" /> No 1880. līdz 1893. gadam strādāja Marijas sieviešu ģimnāzijā Maskavā kā [[vācu valoda]]s skolotājs. [[Attēls:Dainu skapja oriģināls LNB.jpg|200px|thumb|left|Dainu skapja oriģināls [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]]]] 1878. gadā pievērsās [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] sāktajam latviešu [[tautasdziesma|tautasdziesmu]] vākšanas un kārtošanas darbam.<ref name="vietas" /> 1880. gadā Maskavā tika izgatavots [[Dainu skapis]]. Skapī atrodas aptuveni 268 800 lapiņas ar tautas dziesmām. Oriģinālais Dainu skapis kopš 2014. gada atrodas [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/literatura/papildinats-1816-foto-uz-_gaismas-pili_-parved-dainu-skapi-14067568|title=FOTO: Uz Gaismas pili pārved Dainu skapi|publisher=diena.lv|accessdate={{dat|2017|10|17||bez}}}}</ref> 2001. gada 4. septembrī to iekļāva [[UNESCO]] Pasaules atmiņas sarakstā (''Memory of the World'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lfk.lv/dainu_skapis.html|title=Krišjāņa Barona Dainu skapis|publisher=LFK.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070512194134/http://www.lfk.lv/dainu_skapis.html|archivedate={{dat|2007|05|12||bez}}}}</ref> 1881. gadā K. Barons kļuva par [[Maskavas Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrība]]s etnogrāfijas nodaļas līdzstrādnieku.<ref name="vietas" /> 1893. gadā viņš atgriezās Rīgā, kur nodarbojās ar latviešu tautas dziesmu kārtošanu. No 1894. līdz 1898. gadam viņš ar latviešu uzņēmēja [[Henrijs Visendorfs|Henrija Visendorfa]] atbalstu un organizatorisko palīdzību Jelgavā izdeva tautasdziesmu krājuma "[[Latvju dainas]]" pirmo sējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ligatne.lv/cilveki|title=Cilvēki: Visendorfs|last=|first=|publisher=Līgatnes novada dome|website=www.ligatne.lv|access-date=2019-11-27|date=}}</ref> Neskatoties uz to, ka Visendorfs gādājis izdevumam abonentus un rūpējies par reklāmu, viņam nepietika līdzekļu turpmāko sējumu izdošanai. Pārējos piecus sējumus no 1903. līdz 1915. gadam izdeva Pēterburgā [[Ķeizariskā Zinātņu akadēmija]]. Visendorfs veica organizatoriskos darbus un pārlasīja Pēterburgā iznākošo sējumu korektūras. "Latvju dainas" iznāca sešos sējumos (astoņas grāmatas). Tas ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.europeana.eu/portal/record/92035/BCDBB758EF7B85F9C22830C20E4C7E5F678B0814.html|title=Latvian Folk Songs. Vol. 1, Pt. 5|publisher=Europeana.eu|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref> Kopumā krājumā ir {{nobr|217 996 tautas}} dziesmas.<ref name="uzdevumi - vidusskola" /><ref name="lpe" /> '''1902. gada vasarā''' Barons ciemojās pie sava brāļa Anša Nīgrandes pagasta Ventslejā (Jaunzemjos) pie Ventas; tur, pēc dzimtas atmiņām, viņš dārzā pats bija izgatavojis atpūtas soliņus un šūpuļtīklu, bet lielajā istabā atradies ar dainām piebārstītais Dainu skapis ar daudziem nodalījumiem.<ref name="LV1997" /> Šīs epizodes vēlāk atmiņās izstāstīja Anša mazdēls un Jaunzemju saimnieks Kārlis Barons, kurš bērnībā Baronu sastapis un uzsver viņa laipnību un darba rosmi, kā arī apkārtnes ozolu un Ventas ainavu nozīmi atpūtai un darbam.<ref name="LV1997" /> Mūža nogalē sarakstīja autobiogrāfiju "Atmiņas". Miris {{dat|1923|3|8||bez}} [[Rīga|Rīgā]],<ref name="lpe" /> apglabāts [[Lielie kapi|Lielajos kapos]]. Viņam ir uzstādīts piemineklis [[Vērmanes dārzs|Vērmanes dārzā]] Rīgā (skulptore [[Lea Davidova-Medene]]).<ref name="vietas" /> == Ģimene == Krišjānis Barons bija Jura Barona (1796–1844) un Enģeles, dzimušas Brikšķes (1793–1884), jaunākais bērns; tēvs strādāja par vagaru Struteles muižā, vēlāk ģimene dzīvoja Īles muižā. Baronam bija sešas māsas — Anna (1818–1908), Katrīne (dz. 1819), Made (dz. 1821), Kristīne (1823–1893), Līze (1829–1916), Marija (1832–1910) — un brālis Ansis (1827–1912).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/krisjanis-barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Literatura.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Anša Barona dzimtas mājas atradās Nīgrandes pagasta Ventslejā, pie pašas Leišmales, saimniecībā ''Jaunzemji'': tur 1902. gada vasarā ciemojās Krišjānis Barons un ģimenes atmiņās palicis gan ar darbu pie dainu kārtošanas, gan ar dārzā iekārtotu šūpuļtīklu un atpūtas soliņiem pie ozoliem.<ref name="LV1997" /> Anša mazdēls Kārlis Barons (1904—pēc 1997) — ''Jaunzemju'' saimnieks — vēl 1990. gados uzturēja dzimtas tradīciju lokā un publiski dalījās atmiņās par Baronu, tostarp aprakstot Dainu skapja klātbūtni mājās un tikšanos bērnībā.<ref name="LV1997" /> Sanktpēterburgā, strādājot laikrakstā “Pēterburgas Avīzes”, Barons iepazinās ar topošo dzīvesbiedri Dārtu Rudzīti (1838–1914). Viņu laulībā piedzima trīs dēli un meita Anna; meita mirusi sešu gadu vecumā, bet divi no dēliem aizgāja mūžībā drīz pēc dzimšanas. Par vienīgo pieaugušo vecumu sasniegušo bērnu kļuva dēls [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865–1944).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/159293-Kri%C5%A1j%C4%81nis-Barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-05-06|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Kārļa Barona un Līnas (dzimusi Jēkabsone; 1872–1932) ģimenē pasaulē nāca četri Barona mazbērni — Biruta (1898–1980), Kārlis (1900–1919), Paulis (1901–1981) un Lidija (1904–1987).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/krisjanis-barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Literatura.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Mūža nogalē Barons dzīvoja kopā ar dēla Kārļa ģimeni Rīgā, Suvorova (tagad [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona]]) ielā 3–5; tur viņš aizvadīja pēdējos četrus savas dzīves gadus, un šajā dzīvoklī vēlāk izveidots [[Krišjāņa Barona muzejs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://memorialiemuzeji.lv/museums/krisjana-barona-muzejs/|title=Krišjāņa Barona muzejs|publisher=Memoriālo muzeju apvienība|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> == Par latviešu valodu == [[Attēls:Krisjanis Barons, PA02741.jpg|thumb|Krišjānis Barons (Foto [[Mārtiņš Lapiņš]])]] Studenta gados Barons uzrakstīja [[ģeogrāfija]]s grāmatu no latviskā viedokļa ar nosaukumu: "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi, īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām", ko izdeva Jelgavā 1859. gadā. Pēc īsa pārskata par pasaules tautām Barons apstājas pie Eiropas iedzīvotājiem, īpaši izceldams trīs rases: ģermāņu, slāvu un romāņu. "Norādīts vispirms uz šo tautu vietu citu starpā, nostājoties pretī citur izsacītām domām. Latvieši nav pieskaitāmi ar [[līvi|lībiešiem]] un [[kurši|kūriem]] pie [[somugri|somu tautām]], kā daudz vācu grāmatās stāstīts, ne arī [[grieķi]]em, [[latīņi]]em vai [[ģermāņi]]em, kā citi sacījuši, tāpat ne pie slāvu tautām, kā slāvu zinātnieki nereti norāda, bet [[latviešu valoda|latviešu]], [[lietuviešu valoda|leišu]] un [[Senprūšu valoda|veco prūšu valodas]] ir īpaša valodas cilts, kas nav cēlusies, [[ģermāņu valodas|ģermāņu]] un [[slāvu valodām|slāvu valodām]] sajaucoties, bet kas, tāpat kā šīs valodas senos laikos, radusies "no [[Indija]]s [[sanskrits|sanskrita valodas]]". Tad Barons izceļ latviešu valodas vērtību. Tā nebūtu zemu turama arī tad, ja tā būtu maisīta valoda, kā angļu, franču. Bet latviešu un leišu valodas ir vecas un cienījamas, kas stāv vistuvāk vairāk nekā divi tūkstoši gadus ļaužu mutē izmirušai, tikai Indijas svētās grāmatās atrodamai sanskrita valodai."<ref name="Zeiferts">[http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.Barons.htm Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120128133257/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.Barons.htm |date={{dat|2012|01|28||bez}} }}.</ref> == Latviešu tautasdziesmu vākšana un kārtojuma metodoloģija == Lai sistematizētu no krājējiem saņemtos tekstus, Barons izveidoja konsekventu kārtojuma sistēmu, par pamatformu izvēloties uz atsevišķas lapiņas pierakstītu četrrindi, pie kuras tika grupēti varianti; šāds “pamatteksta un variantu” princips ļāva vienuviet parādīt dainu daudzveidību un ekonomēt vietu izdevumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dainuskapis.lv/par-dainu-skapi|title=Dainu skapis — par skapi un kārtojuma principiem|publisher=Latviešu folkloras krātuve|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Darba organizēšanai 1880. gadā Maskavā pēc Barona paša rasējuma tika izgatavots Dainu skapis ar nodalījumiem dainu lapiņu kārtošanai, kas ievērojami atviegloja gan uzkrāšanu, gan redakcijas darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.lfk.lv/collection/folksong-cabinet|title=The Cabinet of Folksongs or ''Dainu skapis''|publisher=Archives of Latvian Folklore (LFK)|date=2017-08-10|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> == ''Latvju dainas'': izdevuma apjoms un nozīme == Barona sakārtotās ''Latvju dainas'' iznāca sešos sējumos (astoņās grāmatās) 1894–1915, pirmais sējums Jelgavā, nākamie pieci – Pēterburgā, un tās kopumā publicēja 217 996 tautasdziesmu tekstus uz 6265 lappusēm; izdevums kļuvis par latviešu folkloras pamatpublicējumu un vienu no plašākajiem tautas dzejas korpusiem pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/159293-Kri%C5%A1j%C4%81nis-Barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-05-06|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/52758-latvie%C5%A1u-tautasdziesmas|title=Latviešu tautasdziesmas|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-02-20|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturaskanons.lv/archive/latvju-dainas/|title=Latvju dainas — Latvijas kultūras kanons|publisher=Kultūras kanons|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> == Dainu skapis == Dainu skapis ir 160&nbsp;cm augsts, 66&nbsp;cm plats un 42&nbsp;cm dziļš divdaļīgs skapis ar kopumā 70 atvilktnēm; katrā atvilktnē ir 20 iedaļas, bet apakšdaļā — trīs lielākas atvilktnes arhīva materiāliem (vēstulēm un Barona iesāktajam vārdu rādītājam).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dainuskapis.lv/par-dainu-skapi|title=Dainu skapis — apraksts|publisher=Latviešu folkloras krātuve|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/mazas-atvilktnites-glabats-latviesu-identitates-kods-kas-tik-ipass-dainu-skapi.a374828/|title=Mazās atvilktnītēs glabāts latviešu identitātes kods|publisher=LSM.lv|date=2020-09-20|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> 1998.–2006. gadā skapja saturs tika pilnībā digitalizēts un transliterēts, materiāls pieejams tiešsaistē portālā ''Dainu skapis''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.lfk.lv/collection/folksong-cabinet|title=The Cabinet of Folksongs — digitisation|publisher=Archives of Latvian Folklore (LFK)|date=2017-08-10|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> 2001. gada 4. septembrī Dainu skapis tika iekļauts [[UNESCO]] programmas ''Memory of the World'' reģistrā, apliecinot tā starptautisko nozīmi cilvēces dokumentārā mantojuma kontekstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unesco.org/en/memory-world/dainu-skapis-cabinet-folksongs|title=Dainu Skapis — Cabinet of Folksongs (Memory of the World)|publisher=UNESCO|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Kopš 2014. gada oriģinālais Dainu skapis glabājas un ir apskatāms [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]] (Mūkusalas ielā&nbsp;3), kur tas 2014. gada augustā tika pārvietots, iesaistot plašu sabiedrību un akcentējot mantojuma simbolisko nozīmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gids.lnb.lv/5-stavs|title=Gaismas pils — 5. stāvs (Dainu skapis)|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> == Piemiņa == Barona portrets attēlots Latvijas 100&nbsp;latu banknotes aversā (1992. un 2007. gada laidieni); reversā atveidots [[Lielvārdes josta|Lielvārdes jostas]] rakstu salikums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/192906-lata-naudas-zimju-apraksts|title=Lata naudas zīmju apraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|date=2009-05-13|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/160604-lata-naudas-zimju-apraksts|title=Zaudējis spēku — Lata naudas zīmju apraksts|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Kopš 1981. gada ap Barona dzimšanas dienu (31. oktobrī) notiek ikgadējā ''Krišjāņa Barona konference'', ko rīko [[Latviešu folkloras krātuve]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/182626-Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a-Barona-konference|title=Krišjāņa Barona konference|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-01-07|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lfk.lv/Krisjana-Barona-konferencu-vesture|title=Krišjāņa Barona konferenču vēsture|publisher=Latviešu folkloras krātuve|date=2021-12-14|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Nīgrandes pagasta Ventslejā, Jaunzemju mājās, kur dzīvoja Barona brālis Ansis, 1973. gada 23. oktobrī atklāta piemiņas plāksne Krišjānim Baronam; atklāšanas reizē uzrunu teica māju saimnieks Kārlis Barons (Anša mazdēls), kurš savās atmiņās stāstīja par Barona uzturēšanos Jaunzemjos 1902. gada vasarā un viņa darba un atpūtas vietām pie Ventas ozoliem, kā arī par Dainu skapi mājā.<ref name="LV1997" /> 1997. gada maija nogalē tur notika Baronu dzimtas saiets, ko rosināja [[Krišjāņa Barona muzejs]]; tajā atzīmēja arī Kārļa Barona 93. dzimšanas dienu un Struteles skolas nosaukuma 60. gadadienu, kur īpaši tika akcentēta Barona piemiņa un dzimtas pēctecība.<ref name="LV1997" /> Par Barona dzīvi un darbu uzņemta divu sēriju televīzijas mākslas filma "[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]" (1989). == Publikācijas == * ''Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām'' (Jelgava, 1859).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/darbi/1358070|title=Mūsu tēvzemes aprakstīšana...|publisher=Literatura.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> * ''Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem'' (Pēterburga, 1868) — bibliogrāfisks rādītājs (Pēterburgas Ģeogrāfijas biedrības izdevums).<ref name="enciklopēdiskā vārdnīca" /> * ''Latvju dainas'' (6 sēj., 8 grām.) — Jelgava 1894; Pēterburga 1903–1915 (kopā 217 996 tekstu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/159293-Kri%C5%A1j%C4%81nis-Barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-05-06|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> * ''Atmiņas'' — Barona dzīves atmiņu krājums (pēc nāves publicēts; Rīga, 1924; jauni izdevumi 1985 u. c.).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lfk.lv/lasitavas-gramatas/62|title=Atmiņas: stāsta Krišjānis Barons un laikabiedri|publisher=Latviešu folkloras krātuve|date=1985|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/darbi/405944|title=Atmiņas (1985)|publisher=Literatura.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> == Dzimtā māja == Pie Struteles muižas vagara mājas piestiprināta plāksnīte ar uzrakstu "1835. gadā šajā ēkā dzimis latviešu gara mantu vācējs Kr. Barons".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=928&prop_id=168|title=Struteles muiža|publisher=Pilis.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305032927/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=928&prop_id=168|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}</ref> == Skatīt arī == * [[Dainu skapis]] * [[Krišjāņa Barona ozols]] == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="ievērojamākie jaunlatvieši">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/latvijas-vesture/8-klase/latviesu-tautas-atmoda-13395/re-b6c5d854-53d9-4caa-9e15-3e8c1133dadc|title=Jaunlatviešu darbības sākums|publisher=Uzdevumi.lv|accessdate={{dat|2023|8|8||bez}}}}</ref> <ref name="jaunlatvieši un atmoda">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=a752d2b2-9197-4f3b-9196-c4387a38d3cb&parentType=VirtualSchool&parentId=1147|title=Jaunlatvieši un atmoda|publisher=Uzdevumi.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref> <ref name="vietas">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=1059|title=Krišjānis Barons (1835–1923) - folklorists, rakstnieks, publicists|date={{dat|2011|11|19||bez}}|publisher=Vietas.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref> <ref name="uzdevumi - vidusskola">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=6187897b-f1bd-48bb-b32e-41c67b07768b&parentType=VirtualSchool&parentId=2181|title=K.Barons - biogrāfija|publisher=Uzdevumi.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref> <ref name="skolenam">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skolenam.lv/lv/darbi/literatura/latviesu-literati/krisjanis-barons|title=Krišjānis Barons, folklorists, rakstnieks, publicists|publisher=Skolenam.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110824112850/http://www.skolenam.lv/lv/darbi/literatura/latviesu-literati/krisjanis-barons|archivedate={{dat|2011|08|24||bez}}}}</ref> <ref name="cakars">{{Grāmatas atsauce|last=Čakars|first=O.|title=Latviešu literatūras vēsture (no pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 80. gadiem)|edition=2.|year=1990|publisher=Zvaigzne|location=Rīga |isbn=5-405-00403-0|pages=250.—261}}</ref> <ref name="LME">{{LME|1|188}}</ref> <ref name="lpe">{{LPE|1|681}}</ref> <ref name="enciklopēdiskā vārdnīca" /> <ref name="LV1997">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/51943|title=Cik Baronu ir pasaulē?|last=Adermane|first=Aina|publisher=Latvijas Vēstnesis|date=1997-05-30|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.baronamuzejs.lv/ Krišjāņa Barona muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722162916/http://www.baronamuzejs.lv/ |date={{dat|2011|07|22||bez}} }} * [http://memorialiemuzeji.lv/personibas/krisjanis-barons/ Memoriālo Muzeju Apvienība — Krišjānis Barons (1835—1923)] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=1059 Krišjānis Barons (1835—1923) — folklorists, rakstnieks, publicists — vietas.lv] * [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Barons%20Kri%C5%A1j%C4%81nis/32680 Letonika.lv profils] * [https://web.archive.org/web/20160130054101/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/5lit.htm ailab.lv par Krišjāni Baronu] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Barons, Krišjānis}} [[Kategorija:Krišjānis Barons| ]] [[Kategorija:1835. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1923. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] mrjeg02hqmn3ggkj5okur0twpneby78 0 14392 4534354 4525718 2026-10-11T09:39:57Z Vylks 50297 /* Spēles */ 4534354 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Futbola izlases infokaste | Name = Latvija | Badge = Latvia national team logo.png | FIFA Trigramme = LVA | FIFA Rank = {{Nft rank|137.|steady|date=2026. gada 20. jūlijā}} <!-- up / down / steady --> | 1st ranking date = 1993. gada augusts | FIFA max = 45. | FIFA max date = 2009. gada novembris | FIFA min = 148. | FIFA min date = 2017. gada septembris | Elo Rank = 117. | Elo max = 40. | Elo max date = {{dat|1922|9|24|SK|bez}} | Elo min = 155. | Elo min date = {{dat|2019|10|15|SK|bez}} | Nickname = Sarkanbaltsarkanie<br />11 vilki | Association = [[Latvijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] | Coach = {{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]]<ref name="sportacentrs.com">https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/05022024-italis_nikolato_galvenais_kandidats_uz_tr</ref> | Captain = [[Kristers Tobers]] | Most caps = [[Vitālijs Astafjevs]] (167) | Top scorer = [[Māris Verpakovskis]] (29) | Home Stadium = [[Skonto stadions]] | pattern_la1 = _lva24h | pattern_b1 = _lva24h | pattern_ra1 = _lva24h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = AA0000 | body1 = AA0000 | rightarm1 = AA0000 | shorts1 = 000000 | socks1 = AA0000 | pattern_la2 = _lva24a | pattern_b2 = _lva24a | pattern_ra2 = _lva24a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|LVA}} 1:1 {{fb-rt|EST}}<br>([[Rīga]], [[Latvija]]; {{dat|1922|9|4|N}}) | Largest win = {{fb|LVA}} 6:1 {{fb-rt|LTU}}<br>(Rīga, Latvija; {{dat|1935|5|30|N}}) <br> {{fb|LVA}} 5:0 {{fb-rt|LTU}}<br>([[Veru]], [[Igaunija]]; {{dat|2012|6|1|N}}) <br>{{fb|GIB}} 0:5 {{fb-rt|LVA}}<br> ([[Gibraltārs]]; {{dat|2016|3|29|N}}) <br> {{fb|AND}} 0:5 {{fb-rt|LVA}} <br> ([[Andora la Velja]], [[Andora]]; {{dat|2020|11|17|N|}}) | Largest loss = {{fb|Zviedrija}} 12:0 {{fb-rt|LVA}}<br>([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1927|5|29|N}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] | Regional cup best = Grupu turnīrs, [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] | current = Latvijas futbola izlase 2024. gadā }} '''Latvijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Latvija|Latvijas Republiku]] tādās starptautiskās futbola sacensībās kā [[Eiropas čempionāts futbolā]] un [[FIFA Pasaules kauss]]. Latvijas futbola izlasi pārvalda [[Latvijas Futbola federācija]]. Lielākais Latvijas futbola izlases panākums bija piedalīšanās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]. Savas mājas spēles izlase aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], [[Rīga|Rīgā]], lai gan dažas spēles notiek arī [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadionā]]. == Vēsture == === Pirmskara Latvijas futbola izlase (1922—1940) === 1920. gadā tika nodibināta [[Latvijas Futbola federācija]], līdz ar to izveidojās arī Latvijas futbola izlase. Pirmo spēli Latvijas futbola izlase aizvadīja {{dat|1922|9|24}} pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], spēlējot neizšķirti 1:1. Pirmos vārtus Latvijas futbola izlases vēsturē guva uzbrucējs [[Edvīns Bārda]]. 1924. gadā izlase piedalījās [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] Parīzē, vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasei]]. Pirmo uzvaru Latvijas izlase izcīnīja {{dat|1924|10|18}} pret Igauniju - 2:0. 1928. gadā pirmoreiz risinājās [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa izcīņa]], kurā uzvarēja Latvija, pieveicot [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas]] izlases. 1920. gadu izcilākie Latvijas izlases futbolisti bija vārtsargs [[Arvīds Jurgens]], brāļi [[Edvīns Bārda|Edvīns]], [[Arvīds Bārda|Arvīds]] un [[Rūdolfs Bārda|Rūdolfs]] Bārdas, [[Voldemārs Grāvelis]], [[Arnolds Tauriņš]] un [[Alberts Šeibelis]].<ref name=":0" /> 1930. gados Latvijas izlase kļuva arvien spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.—1938. gadā [[Austrija]]s trenera [[Rūdolfs Štancels|Rūdolfa Štancela]] vadībā. Visbiežāk pārbaudes spēles notika ar [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], [[Somijas futbola izlase|Somiju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] un [[Polijas futbola izlase|Poliju]]. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu 1938. [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] finālturnīrā. Vispirms ar 4:2 un 5:1 tika pieveikta [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] izlase, bet izšķirošajā spēlē [[Vīne|Vīnē]] Latvija piekāpās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]] izlasei ar 1:2. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākšanās dēļ Latvijas futbola izlases darbība sākotnēji tika ierobežota, bet vēlāk pārtraukta pavisam. Pēdējo spēli Latvijas valsts izlase aizvadīja {{dat|1940|7|18}} pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], zaudējot ar 1:2. Vācu un Padomju okupācijas laikā Latvijas izlase, kāda tā bija brīvvalsts laikā, nepastāvēja.<ref name=":0" /> Labākie 1930. gadu Latvijas izlases futbolisti bija [[Jānis Lidmanis]], [[Ēriks Raisters]], [[Jānis Rozītis]], [[Fricis Kaņeps]], [[Iļja Vestermans]] un [[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]]. Par izcilāko pirmskara Latvijas futbolistu uzskatāms [[Ēriks Pētersons]],<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce | first = Askolds | last = Uldriķis | title = Latvijā futbolu spēlē 100 gadus | url = http://www.tvnet.lv/men/life/article.php?id=35523 | publisher = TVNET | date = {{dat|2006|9|29|SK}} | accessdate = 07.06.2008}}</ref> kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 21 vārtus. === Latvijas PSR izlase PSRS laikā (1940—1991) === Padomju Savienības lielākais, iekšējais sporta notikums bija PSRS Tautu spartakiādes. Dažās no tām tika iekļauts arī futbols, kur spēlēja savienoto republiku, Maskavas un Ļeņingradas izlases. Latviju kā izlase 1956. gada spartakiādē pārstāvēja [[FK Daugava Rīga (1944)|Rīgas "Daugava"]]. Komanda 4 spēlēs izcīnīja 3 uzvaras un cieta vienu zaudējumu. Vārti 10-7. Nākamreiz futbols spartakiāžu sastāvā tika iekļauts tikai 1979. gadā. Latvijas PSR atkal pārstāvēja Rīgas "Daugava". Rezultāts bija slikts — viena uzvara un 5 zaudējumi. Vārti 10-16. Nākamajās spartakiādēs startēja jauniešu komandas (līdz 20 gadu vecumam).<ref>[http://www.wikiwand.com/ru/%D0%A1%D0%BF%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B0%D0%BA%D0%B8%D0%B0%D0%B4%D0%B0_%D0%BD%D0%B0%D1%80%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D0%B2_%D0%A1%D0%A1%D0%A1%D0%A0]</ref> Latvijas PSR futbola izlase PSRS okupācijas laikā, līdz 1976. gadam turpināja piedalīties arī [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa izcīņā]] — turnīrā, kas pirmo reizi bija noticis 1928. gadā. === Atjaunotās Latvijas izlases pirmie gadi (1992—1997) === {{Enciklopēdisks stils}} 1990. gadā tika atjaunota [[Latvijas Futbola federācija]]. Uzreiz pēc neatkarības atgūšanas Latvija atgriezās [[FIFA]] sastāvā. Bija nepieciešams lemt par Latvijas izlases galveno treneri, lai arī nemaz pašas izlases vēl nebija. Par pirmo Latvijas izlases galveno treneri 1991. gada decembra LFF izpildkomitejas sēdē tika iecelts [[Jānis Gilis]]. Tika lemts, ka ņemot vērā amata svarīgumu, tika nolemts, ka izlases galvenais treneris vienlaicīgi nevar būt kāda kluba treneris. Jānis Gilis savā programmā uzsvēra, ka ir gatavs atteikties no [[FK Pārdaugava]] jauniešu komandas trenēšanas un pilnībā spēkus veltīts Latvijas izlasei. Otrs pretendents bija Marks Zahodins, taču viņam bija nopietns trīs gadu līgums. Taču Zahodins uzsvēra, ka ja Jānis Gilis vēlēsies, tad viņš būs gatavs kļūt par galvenā trenera palīgu. Jautājuma izskatīšana ilga 1 stundu un 22 minūtes. Pēc ievēlēsanas Gilis sacīja, ka nepieciešams vākt kopā komandu no nulles, jātiekas ar potenciālajiem spēlētājiem, jāaprunājas, jo varbūt kāds nemaz negrib tajā spēlēt. Šajā komandā jāspēlējot tiem, kam pirmajā vietā ir Latvijas gods. Tai komandai, kas rudenī spēlēja Klaipēdā bija eksperimentāls raksturs un tā tika veidota uz "ātru roku". Interesanti, ka Latvijas izlasei nebija ko vilkt mugurā, taču, tika saņemti vairāki piedāvājumi no ārzemju firmām. Vēlāk Jānis Gilis izvēlējas savus palīgus un tie bija Vadims Ulbergs un Vladimirs Beškarevs. Pirmo uzvaru atjaunotā izlase izcīnīja 10. jūlijā pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]] ar 2:1, abus vārtus guva [[Ainārs Linards]]. 1992. gada vasarā sākās 1994. gada [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīrs, kurā Latvijas izlase izcīnīja vēsturiskus neizšķirtus 0:0 pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] un [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], bet toties cieta sagrāves pret to pašu [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] (0:5) un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]] (0:4). Izcīnot 5 neizšķirtus un 5 punktus, Latvijas izlase ieguva 6. vietu 7 komandu konkurencē savā apakšgrupā. Izlases kodolu veidoja bijušie Rīgas [[FK Daugava Rīga (1944)|"Daugavas"]] spēlētāji [[Jurijs Popkovs]], [[Jurijs Ševļakovs]], [[Oļegs Aleksejenko]], [[Ainārs Linards]] un [[Oļegs Karavajevs]], kā arī jaunie [[Mihails Zemļinskis]] un [[Vitālijs Astafjevs]]. 1994. un 1995. gadā Latvijas izlase piedalījās 1996. gada [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, un aizvien sīvāk spēja cīnīties pret [[Eiropa]]s spēcīgākajām komandām. Tika pieveiktas spēcīgās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]] un [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīrijas]] izlases, taču spilgtākā spēle šajā ciklā bija zaudējums [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] izlasei [[Portu]] ar 2:3. Pirmajā puslaikā portugāļi izvirzījās vadībā ar 3:0, tacu otrajā puslaikā jaunais uzbrucējs [[Vīts Rimkus]] guva divus vārtus, panākot 2:3. Rimkus šajā kvalifikācijas turnīrā 5 spēlēs guva 5 vārtus, kļūstot par izlases uzbrukuma līderi. Pamazām izlasē ienāca arī jaunie [[Imants Bleidelis|Bleidelis]], [[Andrejs Štolcers|Štolcers]] un [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Stepanovs]]. Kvalifikācijas turnīrā uz 1998. gada [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātu]] Latvijas izlase sīvās cīņās piekāpās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]], [[Skotijas futbola izlase|Skotijas]] un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] izlasēm, bet spēja pieveikt [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]] un [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. Par izlases līderiem bija kļuvuši [[Skonto FC]] spēlētāji [[Vitālijs Astafjevs|Astafjevs]], [[Vladimirs Babičevs|Babičevs]], [[Marians Pahars|Pahars]] un [[Andrejs Štolcers|Štolcers]]. 1997. gada beigās [[Jānis Gilis]] atkāpās no galvenā trenera amata. No izlases aizgāja arī aizsardzības balsts un komandas kapteinis [[Jurijs Ševļakovs]]. ==== Simtā un pirmā atjaunotās Latvijas izlases spēle ==== {{dat|1992|4|8}} pēc 52 gadu pārtraukuma tika aizvadīta pirmā atjaunotās Latvijas futbola izlases spēle Bukarestē, kurā Latvija ar 0:2 zaudēja [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas]] izlasei. Latvijas valstsvienības atgriešanās spēli uz starptautiskās skatuves [[Bukareste|Bukarestē]] noskatījās 10 000 skatītāju. Tā Latvijai bija 100. spēle vēsturē. Latvijas futbolisti tajā pieredzēja sev neierastus apstākļus, jo naktsmītnes, ēdināšana, treniņapstākļi bija visaugstākajā līmenī. Lielu interesi izraisīja [[Vadims Ulbergs|Vadima Ulberga]] klātbūtne LFF delegācijā, jo Ulbergs bija iepriekšējās savsarpējās spēles aculiecinieks 1937. gadā, kad Latvija uzņēma Rumāniju [[Latvijas Universitātes stadions|ASK stadionā]], Rīgā un spēle beidzās 0:0. Šī pārbaudes spēle nebija nejauša, jo Rumānija ar [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] atbalstu cerēja uzlabot sadarbību ar [[Skandināvija|Skandināvijas valstīm]]. Bija piedāvājums arī no [[Austrijas futbola izlase]]s. Spēlei bija liela radio, TV un preses uzmanība. Klāt bija atlases cikla visu dalībvalstu pārstāvji, tai skaitā slavenais belģu treneris un bijušais futbolists [[Pauls van Himsts]]. Rumānijas izlasei bija gandrīz vislabākais sastāvs. Sastāvā iztrūka vienīgi [[George Hadži]], kuru nepalaida uz spēli [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]. Arī Rumānijas trenerim Kornelam Dinu šī bija debija jaunajā amatā. LFF delegācijai lielu iespaidu atstāja ''Steaua'' futbola komplekss, ko dēvēja arī par Rumānijas futbola templi. To bija veidojis viens no [[Nikolaje Čaušesku|Nikolajes Čaušesku]] dēliem un to arvien uzturēja armija: seši laukumi, no kuriem pieci īstā zālāja. Uz šo spēli biļete maksāja 150 lejas, kas bija aptuveni 2,5 ASV dolāri. Galvenais treneris [[Jānis Gilis]] bija nolēmis uzticēties jaunajiem. Tika lietota taktiskā shēma ar diviem brīvajiem aizsargiem, kas protams uzlika papildu slodzi pussargiem un uzbrucējiem. Pirmais puslaiks pagāja kvalitatīvi, taču otrajā puslaikā mūsējie aizrāvās ar brīvdomāšanu, kā rezultātā rumāņi ieguva lielu teritoriālo pārsvaru. Protams, Latvijas spēlētāji nervozēja un bija vairākas tehniskas kļūdas. Spēles sākumā gatavojoties tvert Pāvela Badea sitienu no 30 metriem, [[Raimonds Laizāns]] paslīdēja, un bumba pāri viņa galvai ielidoja vārtos. Tomēr komanda noturēja lielo spiedienu un kritiskā brīdī nesaplīsa. Laba izdevība bija izlīdzināt rezultātu [[Aivars Drupass|Aivaram Drupasam]], kurš saņēma [[Jurijs Popkovs|Jurija Popkova]] piespēli un krietienā asi uzsita no apmēram sešiem metriem, tomērt vārtsargs Bogdans Stelea reaģēja zibenīgi. Arī otrā puslaika sākums bija neveiksmīgs. Kļūdijās aizsargi, un 0:2. Izcelties varēja arī [[Rolands Bulders]], taču izdevīgā pozīcijā nesanāca spēcīgs sitiens. Ja pirmajā puslaikā Laizāns nervozēja, tad otrajā jau nopelnīja aplausus un pat atvairīja Gabi Balinta izpildīto soda sitienu spēles 84. minūtē. Komanda kopumā izturēja un parādīja cienīgu sniegumu. Treneris nedaudz vīlies bija [[Vitālijs Teplovs|Vitālijā Teplovā]], [[Aivars Drupass]] spēlēja ar nelielu traumu un [[Ilmārs Verpakovskis|Ilmāram Verpakovskim]] par sevi lika manīt gadi. Bija jāuzlabo uzbrukums, jo ar labu aizsardzību uzvarēt neizdosies. Rumāņi bija ārkārtīgi pārsteigti un apmulsa, kad uzzināja, ka neviens no Latvijas izlases spēlētājiem nav spēlējis [[PSRS futbola izlase|PSRS futbola izlasē]], kā arī nav spēlējuši [[PSRS futbola Augstākā līga|PSRS futbola Augstākās līgas]] komandās. Tā bija iespēja sevi parādīt pasaulei. Šī spēle bija labs stimuls izaugsmei, bet diemžēl, ne visās mūsu komandās darbs ritēja profesionāli un ne visiem izlases kandidātiem bija nopietna attieksme pret treniņiem. Interesanti, ka izlases treneris pirmajos gados atalgojumā saņēma 8500 rubļu jeb 55 ASV dolārus.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gilis|first=Jānis|date=1992. gada 4. septembris|title=Jānis Gilis aģentūrai Reuters|journal=Latvijas Jaunatne|volume=192-193}}</ref> === Dzodzuašvili aizsardzība un Džonsona uzbrukums (1998—2001) === 1997. gada nogalē par Latvijas futbola izlases treneri tika iecelts [[Gruzija|gruzīns]] [[Revazs Dzodzuašvili]]. Pārbaudes spēlēs Dzodzuašvili daudz eksperimentēja ar sastāvu, taču 2000. gada [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīru izlase iesāka ļoti veiksmīgi — 1998. gada rudenī ar 3:1 tika uzvarēta [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]], savukārt ar 1:0 uzvarēta [[Gruzijas futbola izlase|Gruzija]]. Par spīti zaudējumam ar 0:1 [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijā]], 1998. gadu Latvijas izlase pabeidza kā grupas līderi. Komanda spēlēja izteiktu aizsardzības uzbrukumu ar retiem, bet bīstamiem pretuzbrukumiem, kuru smailē atradās [[Marians Pahars]] un [[Andrejs Štolcers]]. Vārtos veiksmīgi darbojās vārtsargs [[Oļegs Karavajevs]]. 1999. gadu izlase iesāka ar diviem bezvārtu neizšķirtiem pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]] un [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]], un pēc šīm spēlēm no izlases aizgāja ilggadējais vārtsargs Karavajevs. Izlases pamatsastāvā nostiprinājās jaunie [[Juris Laizāns]] un [[Andrejs Rubins]]. Jūnijā izlase vispirms atkārtoti piekāpās slovēņiem, bet [[Atēnas|Atēnās]] ar 2:1 pieveica [[Grieķijas futbola izlase|grieķus]]. Pirmos vārtus šajā spēlē guva debitants [[Māris Verpakovskis]], par pamatvārtsargu kļuva [[Aleksandrs Koliņko]]. Pēc draudzības spēles ar [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlasi, no komandas aizgāja galvenais treneris [[Revazs Dzodzuašvili]]. 1999. gada vasarā par galveno treneri tika iecelts [[Anglija|anglis]] [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]], kurš bija izteikts uzbrukuma futbola piekritējs. Šo kvalifikācijas ciklu izlase pabeidza ar neizšķirtiem pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]], kā arī zaudēja [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas]] izlasei, nerealizējot izredzes iekļūt finālturnīrā. 2002. gada [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas ciklu izlase iesāka ar minimālu zaudējumu [[Skotijas futbola izlase|Skotijai]] 0:1, taču tam sekoja sagrāves pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas]] un [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas]] izlasēm. Pēc 2001. gada aprīlī piedzīvotā neižšķirta 1:1 spēlē ar [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]], [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]] tika atbrīvots no amata. === Starkova — Verpakovska ēra un Euro 2004 (2001—2004) === {{Skatīt arī|Latvijas futbola izlase 2004. gada Eiropas čempionātā}} [[Attēls:Karel Bruckner a1232.jpg|thumb|left|[[Karels Brukners]], [[Čehijas futbola izlase|Čehijas izlases]] galvenais treneris, spēlē pret Latviju.]] [[Attēls:Latvian kannattajia.jpg|thumb|Latvijas izlases fani tuvu pie ''[[Estadio do Bessa]]'', [[Portu]], pirms Latvijas un [[Vācijas futbola izlase|Vācijas]] futbola spēles 2004. gada 19. jūnijā]] Džonsona vietā par galveno treneri kļuva ilggadējais [[Skonto FC]] galvenais treneris [[Aleksandrs Starkovs]]. Viņa vadībā izlase pabeidza atlases ciklu ar trīs minimāliem zaudējumiem pret grupas favorītiem. 2004. gada [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] atlases ciklu izlase iesāka ar neizšķirtu pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] (0:0), kā arī ar 1:0 pieveicot [[Polijas futbola izlase|Poliju]]. Tam sekoja divas uzvaras pār [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]] izlasi un zaudējums [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijai]]. Savainojumu nomocītā [[Marians Pahars|Pahara]] vietā par uzbrukuma līderi kļuva [[Māris Verpakovskis]]. Komandā atgriezās arī 90. gadu vidus izlases uzbrukuma līderis [[Vīts Rimkus]]. Pirms rudens izšķirošajām cīņām Latvijas izlase saglabāja labas izredzes cīņā par iekļūšanu finālturnīrā. Pēc zaudējuma 0:2 Polijas izlasei Latvijas izlases situācija turnīra tabulā kļuva sarežģītāka, taču komanda spēja pieveikt Ungāriju (3:1) un Zviedriju (1:0). Abās spēlēs ar vārtu guvumiem izcēlās Māris Verpakovskis. Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai novembrī bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]. Pirmajā spēlē Rīgā pateicoties Verpakovska gūtajiem vārtiem, Latvija pieveica turkus ar 1:0. Otrajā cīņā [[Stambula|Stambulā]] Latvija spēja atspēlēties no 0:2 un panāca vajadzīgo rezultātu, spēlei noslēdzoties 2:2. Divu spēļu summā Latvijas izlase bija pieveikusi Turciju ar 3:2, tādējādi pirmoreiz savā vēsturē iekļūstot [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Izlases līderi šajā ciklā bija uzbrucējs [[Māris Verpakovskis]], vidējās līnijas spēlētāji komandas kapteinis [[Vitālijs Astafjevs]], [[Juris Laizāns]], [[Andrejs Rubins]], aizsargi [[Mihails Zemļinskis]] un [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]], kā arī vārtsargs [[Aleksandrs Koliņko]]. [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[Portugāle|Portugālē]] Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar spēcīgajām [[Čehijas futbola izlase|Čehijas]], [[Vācijas futbola izlase|Vācijas]] un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]] izlasēm. Pirmajā spēlē Latvija piekāpās [[Čehijas futbola izlase|Čehijas]] izlasei ar 1:2, taču otrajā spēlē izcīnīja vēsturisku bezvārtu neizšķirtu pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]]. Grupas trešajā un pēdējā spēlē Latvija zaudēja [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandei]] ar 0:3. === Starkova atlaišana un atgriešanās === [[Attēls:Russia - Latvia.jpg‎|thumb|Latvijas izlase spēlē pret Krieviju (0:1) [["Lokomotiv" stadions|"Lokomotiv" stadionā]], [[Maskava|Maskavā]], 2006. gadā]] [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] vadībā Latvija iesāka arī 2006. gada [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] atlases turnīru, taču jau pirmajā spēlē pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] Starkovs tika diskvalificēts uz 6 spēlēm. Turpinājumā Latvijas izlasi no rezervistu soliņa vadīja Starkova palīgs [[Jurijs Andrejevs]], bet Starkovs vēl palika galvenā trenera amatā nākamās 4 spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIFA uz sešām spēlēm diskvalificē Starkovu | url = http://www.tvnet.lv/sports/printArticle.php?id=15298# | publisher = TVNET | date = {{dat|2004|10|5|SK}} | accessdate = 15.05.2009}}</ref> Novembrī Starkovs pameta izlasi, pārceļoties uz [[Krievija]]s [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] komandu. Par izlases galveno treneri tika iecelts Andrejevs, kura vadībā arī izlase bez īpašiem panākumiem pabeidza šo kvalifikācijas ciklu. Ar 15 punktiem 12 spēlēs, Latvija pabeidza turnīru 5. vietā savā apakšgrupā, pieveicot vienīgi [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]], kā arī spēlējot neizšķirti ar [[Krievijas futbola izlase|Krievijas]], [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas]] un [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]] izlasēm. Šajā kvalifikācijas ciklā Latvijas izlase piedzīvoja pirmo zaudējumu [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijai]] kopš 1940. gada ar 1:2. 2006. gadā Latvijas izlase sāka dalību kvalifikācijas turnīrā uz [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātu]]. Tajā Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], [[Islandes futbola izlase|Islandi]], [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]]. Kvalifikācijas turnīru Latvija iesāka ar zaudējumu zviedriem savā laukumā ar 0:1, tālāk sekoja pārliecinoša uzvara pār Islandi 4:0, kā arī zaudējums ziemeļīriem ar 0:1. 2007. gada martā, pēc zaudējuma Lihtenšteinai, no galvenā trenera amata atkāpās Jurijs Andrejevs. Aprīļa sākumā par izlases galveno treneri pēc divarpus gadu pārtraukuma atkal kļuva Aleksandrs Starkovs. Viņa vadībā pa divām reizēm tika zaudēts Spānijai un Dānijai, kā arī vienreiz Zviedrijai, taču tika uzvarētas Lihtenšteinas, Islandes un Ziemeļīrijas izlases. Latvijas izlase šo atlases ciklu noslēdza 5. vietā savā grupā. 2008. gada rudenī Latvijas izlase sāka dalību [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā, kurā tika ielozēta vienā grupā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas]], [[Šveices futbola izlase|Šveices]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovas]] un [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgas]] izlasēm. Pirmajā spēlē ar 2:1 Kišiņevā tika pieveikta Moldovas izlase. Tālāk divi zaudējumi grupas favorītēm: mājās Grieķijai ar 0:2 un izbraukumā Šveicei 1:2. Vārtus pēc standartsituācijas ar galvu guva Deniss Ivanovs. Pēdējā rudens spēlē Rīgā Latvija cīnījās neizšķirti ar Izraēlu 1:1. Pavasara spēlēs Latvijas izlase divreiz pieveica Luksemburgu. Ar 4:0 izbraukumā un 2:0 mājās. Pirmajā rudens izšķirošajā spēlē Latvijas izlase ar 1:0 Televivā uzvarēja Izraēlu paverot sev labas izredzes pacīnīties par pirmajām vietām. 9. septembrī Latvija cīnijās neizšķirti Skonto stadionā ar Šveici (2:2). Tā kā paralēlajā mačā Grieķija neuzvarēja Kišiņevā Moldovu (1:1). Latvija saglabāja labas izredzes cīņā par otro vietu. Situācija grupā bija: {| class="wikitable" !Vieta !Komanda !Punkti |- |1. |{{Fb|Šveice}} |17 |- |2. |{{Fb|Grieķija}} |14 |- |3. |{{Fb|Latvija}} |14 |- |4. |{{Fb|Izraēla}} |12 |- |5. |{{Fb|Luksemburga}} |5 |- |6. |{{Fb|Moldova}} |3 |} Priekšpēdējā un arī izšķirošajā spēlē Latvija Atēnu olimpiskajā stadionā zaudēja mājiniekiem Grieķiem ar 2:5. Pēc pirmā puslaika Latviju vadībā bija izvirzījis Māris Verpakovskis (2:1), bet otrajā puslaikā jau pēc divām nospēlētām minūtēm tiesnesis strīdīgā epizodē piešķira "pendeli" uz Latvijas vārtiem un to realizēja Gekass. Tas izrādījās arī lūzuma punkts un Gekass pamanījās raidīt bumbu Latvijas vārtos vēl divas reizes, gūstot 4 vārtus šajā spēlē. Vienu reizi 72. minūtē arī izcēlās Samarass un beigās 2:5. Pēdējā spēlē mājās Latvija ar 3:2 uzvarēja Moldovu. Cikla beigās Latvija ieguva trešo vietu un palika uzreiz aiz svītras. Laika posmā no 2010. gada septembra līdz 2011. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionāta]] [[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija|kvalifikācijas turnīrā]]. Finālturnīrs norisināsies 2012. gada jūnijā un jūlijā [[Polija|Polijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]. Latvijas izlase tika ielozēta kvalifikācijas turnīra [[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — F grupa|F grupā]] kopā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]], [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlu]], [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un [[Maltas futbola izlase|Maltu]].Turnīru Latvijas izlase uzsāka ar spēli pret Horvātiju savā laukumā 2010. gada 3. septembrī, piedzīvojot zaudējumu ar 0:3, bet četras dienas vēlāk izbraukumā Latvija spēja pieveikt Maltu ar 2:0. Oktobrī Latvija Grieķijā zaudēja laukuma saimniekiem ar 0:1, bet Rīgā kompensācijas laikā, pateicoties [[Aleksandrs Cauņa|Aleksandra Cauņas]] rezultatīvajam sitienam, spēja panākt neizšķirtu 1:1 pret Gruziju. 2010. gadu Latvijas izlase noslēdza 5. vietā grupā. 2011. gadu Latvijas izlase sāka ar diviem zaudējumiem Izraēlai, gan izbraukumā, gan savā laukumā piekāpjoties ar rezultātu 1:2. 2. septembrī Latvija izcīnīja savu otro uzvaru kvalifikācijas turnīrā, ar 1:0 [[Tbilisi]] tika uzvarēta Gruzijas izlase, savukārt četras dienas vēlāk Rīgā Latvijas un Grieķijas izlašu spēlē tika fiksēts neizšķirts 1:1. 7. oktobrī Latvija ar 2:0 uzveica Maltu, bet pēc četrām dienām zaudēja Horvātijai. Latvija grupu beidza 4. vietā starp Izraēlas un Gruzijas izlasēm, tādējādi nekvalificējoties finālturnīram. No 2012. gada septembra līdz 2013. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā. Latvijas izlase tika ielozēta UEFA zonas kvalifikācijas turnīra G grupā kopā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]], [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinas]] izlasēm. Pirmajās trīs spēlēs Latvija zaudēja Grieķijai (1:2), Bosnijai un Hercegovinai (1:4) un Slovākijai (1:2), bet tad prata uzveikt Lihtenšteinu (2:0). 2013. gadu Latvija sāka ar neapmierinošu neizšķirtu pret Lihtenšteinu (1:1) un turpināja ar zaudējumu Bosnijai un Hercegovinai (0:5). Pēc šīs spēlēs [[Latvijas Futbola federācija]]s valdē tika veikts balsojums par galvenā trenera [[Aleksandrs Starkovs|Aleksnadra Starkova]] atlaišanu, bet valde nobalsoja "pret".<ref>{{laikraksta atsauce |last1= Koscinkevičš|first1= Ilvars |title= Uz Bremzēm|journal= [[Sporta Avīze]]}}</ref> Tomēr vēlāk Starkovs uzrakstīja atlūgumu un par jauno Latvijas izlases treneri tika apstiprināts [[Marians Pahars]]. Līgums ar viņu tika noslēgts līdz [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas cikla beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/15072013-pahars_sakuma_tiksim_skaidriba_ar_trenera|title= Līgums ar Paharu noslēgts līdz 2018. gada Pasaules kausa izcīņai|accessdate=2013-07-16 |work= Jānis Rubulis|publisher= [[sportacentrs.com]]|date= {{dat|2013|7|15|L|bez}}}}</ref> === Izlase Pahara vadībā === Pirmā spēlē Paharam kā galvenajam trenerim bija pārbaudes spēle pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], kas noslēdzās ar rezultātu 1:1. Pirmo uzvaru kā treneris Pahars izcīnija {{dat|2013|09|06}}, 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē mājās pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]] — 2:1. Pēc tam gan tika piedzīvoti divi zaudējumi izbraukumā — 1:0 pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]] un Lietuvu, bet pēdējā šī cikla spēle pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] noslēdzās neizšķirti 2:2. Tādējādi ciklu Latvija noslēdza 5. vietā grupā, apsteidzot vienīgi [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]] un par trim punktu piekāpjoties Lietuvai. 2014. gada [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausā]] Latvijas izlase pusfinālā [[11 metru soda sitienu sērija|11 metru soda sitienu sērijā]] pārspēja [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], bet finālā ar rezultātu 1:0 pārspēja [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], vienīgos vārtus gūstot [[Nauris Bulvītis|Naurim Bulvītim]] tādējādi 22. reizi iegūstot šo kausu. [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s turnīrā, kas bija pirmais pilnais kvalifikācijas cikls Paharam kā galvenajam trenerim, Latvija tika ielozēta A grupā kopā ar [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]], [[Islandes futbola izlase|Islandi]], [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānu]], [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] un [[Turcijas futbola izlase|Turciju]]. Pirmajā cikla spēlē viesos tika nospēlēts neizšķirti 0:0 ar Kazahstānu. Turpinājumā mājās tika zaudēts Islandei ar 0:3 un nospēlēts neizšķirti 1:1 ar Turciju, bet pēdējā 2014. gada izlases spēlē tika piedzīvots zaudējums pret Nīderlandi ar rezultātu 6:0. 2015. gads sākās ar 1:1 neizšķirtu pret Čehiju, kur Latvijas izlase vienīgos vārtus ielaida spēles 90. minūtē, bet turpinājās ar vēl vienu zaudējumu Nīderlandei, tikai šoreiz ar rezultātu 0:2. Nākamā spēle notika 3. septembrī, [[Konja|Konjā]] Turcijā, kad Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Turcijas izlasi, bet 6. septembrī Rīgā tika piedzīvots zaudējums Čehijas izlasei ar 1:2. 10. oktobrī [[Reikjavika|Reikjavikā]] Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 2:2 ar Islandes izlasi, bet 13. oktobrī Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra pēdējā spēlē Rīgā ar 0:1 zaudēja Kazahstānas izlasei. Kvalifikācijas turnīra kopvērtējumā Latvija palika pēdējā, 6. vietā grupā. 2016. gada jūnijā Latvijas izlase 23. reizi izcīnīja [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausu]], uzvarot Lietuvas izlasi ar 2:1 un cīnoties neizšķirti ar Igauniju 0:0. [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijas ciklu]] Latvijas izlase iesāka ar uzvaru 1:0 izbraukumā pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]]. Tai sekoja četri zaudējumi — pret [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]] (0:2), [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]] (0:2), [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] (1:4) un [[Šveices futbola izlase|Šveici]] (0:1). {{dat|2017|3|28||bez}} tika piedzīvots zaudējums 0:5 arī draudzības spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas izlasi]], pēc kā Pahars iesniedza atlūgumu un atkāpās no izlases galvenā trenera amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/marians-pahars-atkapjas-no-latvijas-izlases-galvena-trenera-amata |title=Marians Pahars atkāpjas no Latvijas izlases galvenā trenera amata |date={{dat|2017|3|29|N|bez}} |publisher=LFF.lv |accessdate={{dat|2017|3|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929004540/https://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/marians-pahars-atkapjas-no-latvijas-izlases-galvena-trenera-amata/ }}</ref> === Starkova otrā atgriešanās un ārzemju treneri === 2017. gada 19. aprīlī Starkovs trešo reizi tika apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri, nomainot Paharu.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Brože|first1=Ulvis|title=Par Latvijas izlases galveno treneri atkal kļūst Starkovs|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/19042017-par_latvijas_izlases_galveno_treneri_atka|accessdate={{dat|2017|4|19||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|4|19||bez}}}}</ref> Viņa vadībā izlase piedzīvoja vairākus zaudējumus, bet vienīgā uzvara tika gūta 10. oktobrī pēdējā Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]]. 2017. gada septembrī [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] izlase noslīdēja uz visu laiku zemāko vietu, ieņemot 148. pozīciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-izlase-fifa-ranga-noslid-jau-uz-rekordzemo-148.vietu-14180533 |title=Latvijas futbola izlase FIFA rangā noslīd jau uz rekordzemo 148.vietu |date={{dat|2017|9|14||bez}} |accessdate={{dat|2020|10|4||bez}} |website=diena.lv}}</ref> Pēc zaudējuma [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāra]] izlasei 2018. gada 25. martā, Starkovs tika atbrīvots no amata.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/03042018-starkovu_atlaiz_no_latvijas_izlases_galve|title=Starkovu atlaiž no Latvijas izlases galvenā trenera amata|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-04-03|date=2018-04-03|language=lv}}</ref> 24. maijā galvenā trenera amatā tika apstiprināts somu speciālists [[Miksu Pātelainens]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/miksu-patelainens-pazino-23-kandidatu-sarakstu-valstsvienibas-spelem-junija |title=Miksu Pātelainens paziņo 23 kandidātu sarakstu valstsvienības spēlēm jūnijā |date={{dat|2018|5|24||bez}} |accessdate={{dat|2018|5|26||bez}} |publisher=[[LFF]] |archive-date={{dat|2019|09|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190919040901/https://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/miksu-patelainens-pazino-23-kandidatu-sarakstu-valstsvienibas-spelem-junija/ }}</ref> Pātelainena vadībā Latvijas izlase uzvarēja [[2018. gada Baltijas kauss futbolā|2018. gada Baltijas kausa]] izcīņā, bet vēlāk neveiksmīgi aizvadīja 2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga]]s spēles, neizcīnot nevienu uzvaru. Savā D līgas grupā ar [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas]], [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānas]] un [[Andoras futbola izlase|Andoras]] izlasēm tika izcīnīti četri punkti un iegūta 3. vieta. Pātelainens amatu atstāja, un 2019. gada 1. martā par galveno treneri tika apstiprināts [[Slovēnija]]s speciālists [[Slaviša Stojanovičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-izlasi-turpmak-vadis-serbu-specialists-stojanovics.a306191/|title=Latvijas futbola izlasi turpmāk vadīs serbu speciālists Stojanovičs|website=www.lsm.lv|access-date={{dat|2020|10|4||bez}}}}</ref> Stojanoviča vadībā izlase piedzīvoja deviņus zaudējumus pēc kārtas [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] turnīrā. Tikai pēdējā atlases cikla spēlē tika uzvarēta [[Austrijas futbola izlase|Austrija]]. Latvijas izlase ieņēma pēdējo vietu sešu komandu grupā. 2020. gada janvārī sadarbība ar Stojanoviču tika pārtraukta. === Daiņa Kazakeviča vadības laiks === Latvijas futbola sabiedrībā arvien biežāk sāka izskanēt paziņojumi, ka Latvijas izlasi jāvada vietējam speciālistam, kurš labi pārzina Latvijas futbola sistēmu un nianses. Situāciju sarežģīja arī LFF politiskā situācija, kad LFF uz brīdi bija bez prezidenta un tobrīd bija lielas šaubas, ka regulārā treneru mainīšana dotu kādu ilgtermiņa risinājumu, jo četru gadu laikā tika nomainīti četri treneri. Taču, jau pēc Stojanoviča atlaišanas, par izlases galveno treneri uz 3 gadiem kļuva [[Dainis Kazakevičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12413/dainis-kazakevics-apstiprinats-par-latvijas-izlases-galveno-treneri/ |title=Dainis Kazakevičs apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri |date={{dat|2020|01|20||bez}}|website=lff.lv |publisher=[[Latvijas Futbola federācija|LFF]] |accessdate={{dat|2020|10|4||bez}}}}</ref> [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga]]s turnīrā Latvija spēlēja vienā grupā ar [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]], [[Maltas futbola izlase|Maltu]] un Andoru. Pirmajās piecās spēlēs uzvaras neizdevās izcīnīt, četras reizes spēlējot neizšķirti un zaudējot Maltai. Tikai turnīra pēdējā spēlē uzvarēja izbraukumā Andoru ar 5:0. Nāciju līgas turnīru izlase noslēdza trešajā vietā grupā. Pēc šīs katastrofālās neveiksmes LFF tomēr uzticējās trenera ilgtermiņa vīzijai, kas rezultējās ar astoņu nezaudēto spēļu sēriju (ieskaitot pārbaudes spēles), kā arī beidzot tika sagaidīta uzvara [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]], uzvarot D grupas kopvērtējumā [[Andoras futbola izlase|Andoru]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovu]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]]. Sērija varēja turpināties vēl garāka, taču priekšpēdējā spēlē Rīgā pilnā stadionā tika piedzīvots zaudējums Moldovai, kas sašķobīja pozitīvo vektoru, un uz pēdējo un arī izšķirošo spēli Andorā bija jādodas ar satraukumu. Satraukums piepildījās, jo smagā un nepārliecinošā spēlē Latvijas futbola izlase nospēlēja neizšķirti. [[Vladislavs Gutkovskis]] izvirzīja Latviju vadībā spēles 50. minūtē, taču divas minūtes pirms spēles pamatlaika beigām, rupji kļūdoties vārtsargam [[Pāvels Šteinbors|Pāvelam Šteinboram]], Andora izlīdzināja rezultātu. Tikai pateicoties labākai vārtu attiecībai pār Moldovu, Latvijas futbola izlase saglabāja pirmo vietu grupā, tādējādi izcīnot ceļazīmi uz C grupu. Neveiksmīgā sezonas izskaņa liedza arī izlasei iespēju cīnīties par Eiropas čempionāta "play-off" ceļazīmi 2024. gada pavasarī. Kopš 2020. gada sākuma, kad Dainis Kazakevičs sāka vadīt izlasi, trenera nonākšana amatā un darbība izsauca asu kritiku. Skepse pilnībā nepazuda arī 2022. gada piecu uzvaru sērijas laikā, taču 2023. gada sauklis "DainisOut" pārspēja visu iepriekšējo kritiku — 2023. gadā desmit spēlēs bija ciesti deviņi zaudējumi, turklāt kopš septembra sākuma sešos mačos gūti tikai divi vārti (uzvarā pār Armēniju, kurā fanu sektors demonstratīvi atstāja tribīnes 1. puslaikā, pieprasot trenera atkāpšanos). Arī vēlāk spiediens no sabiedrības nemazinājās, un līgumu pārtrauca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17266/kazakevics-neturpinas-nacionalas-izlases-galvena-trenera-darbu/ |title=Kazakevičs neturpinās nacionālās izlases galvenā trenera darbu |date={{dat|2023|12|7||bez}} |accessdate={{dat|2023|12|8||bez}} |publisher=[[LFF]]}}</ref> === Paolo Nikolato vadībā === {{nepilnīga sadaļa}} [[File:Latvia-Gibraltar football 2026-03-31.webm|thumb|Spēle starp Latvijas un Gibraltāra izlasi Skonto stadionā, Rīgā, 2026. gada 31. martā]] == Pasaules čempionātos == {{LV futbola izlase PČ}} == Eiropas čempionātos == {{LV futbola izlase EČ}} == Spēlētāju rekordi == {{Pamatraksts|Latvijas futbola izlases spēlētāju saraksts}} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti (Spēles) |- |align=left| [[Māris Verpakovskis]] |1999—2014 |29 (104) |- |align=left| [[Ēriks Pētersons]] |1929—1939 |21 (63) |- |align=left| [[Vitālijs Astafjevs]] |1992—2010 |16 (167) |- |align=left| [[Marians Pahars]] |1996—2007 |15 (75) |- |align=left| [[Juris Laizāns]] |1998—2013 |15 (113) |- |align=left| [[Alberts Šeibelis]] |1925—1939 |14 (54) |- |align=left| [[Iļja Vestermans]] |1935—1938 |13 (23) |- |align=left| [[Aleksandrs Cauņa]] |2007—2015 |12 (45) |- |align=left| [[Valērijs Šabala]] |2013— |12 (52) |- |align=left| [[Mihails Zemļinskis]] |1992—2005 |12 (105) |} === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |align=left| [[Vitālijs Astafjevs]] |1992—2010 |167 |- |align=left| [[Andrejs Rubins]] |1998—2010 |117 |- |align=left| [[Juris Laizāns]] |1998—2014 |113 |- |align=left| [[Imants Bleidelis]] |1995—2007 |106 |- |align=left| [[Mihails Zemļinskis]] |1992—2005 |105 |- |align=left| [[Māris Verpakovskis]] |1999—2014 |104 |- |align=left| [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]] |1995—2011 |100 |- |align=left| [[Andris Vaņins]] |2000—2019 |100 |- |align=left| [[Aleksandrs Koliņko]] |1997—2015 |94 |- |align=left| [[Kaspars Gorkšs]] |2005—2017 |89 |} == Izlases galvenie treneri == {| class="wikitable" |- !Treneris !Karjera izlasē |- |{{flaga|Latvija}} [[Juris Rēdlihs-Raiskums|Juris Rēdlihs]] |align=center|1922—1924 |- |{{flaga|Austrija}} [[Villijs Malošeks]] |align=center|1924 |- |{{flaga|Anglija}} [[Valters Vilsons]] |align=center|1925 |- |{{flaga|Ungārija}} [[Ferencs Molnārs]] |align=center|1926 |- |{{flaga|Austrija}} [[Kārlis Kurcs]] |align=center|1927 |- |''nav zināms'' |align=center|1928 |- |{{flaga|Austrija}} [[Villijs Malošeks]] |align=center|1929 |- |{{flaga|Latvija}} [[Juris Rēdlihs-Raiskums|Juris Rēdlihs]] |align=center|1930—1931 |- |{{flaga|Latvija}} [[Jānis Lapiņš]] |align=center|1932 |- |''nav zināms'' |align=center|1933—1934 |- |{{flaga|Ungārija}} [[Ferencs Vogenhūbers]] |align=center|1935 |- |{{flaga|Austrija}} [[Rūdolfs Štancels]] |align=center|1936—1939 |- |{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Upenieks]] |align=center|1940 |- |{{flaga|Latvija}} [[Jānis Gilis]] |align=center|1992—1997 |- |{{flaga|Gruzija|1990}} [[Revazs Dzodzuašvili]] |align=center|1998—1999 |- |{{flaga|Anglija}} [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]] |align=center|1999—2001 |- |{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]] |align=center|2001—2004 |- |{{flaga|Latvija}} [[Jurijs Andrejevs]] |align=center|2004—2007 |- |{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]] |align=center|2007—2013 |- |{{flaga|Latvija}} [[Marians Pahars]] |align=center|2013—2017 |- |{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]] |align=center|2017—2018 |- |{{flaga|Somija}} [[Miksu Pātelainens]] |align=center|2018 |- |{{flaga|SLO}} [[Slaviša Stojanovičs]] |align=center|2019—2020 |- |{{flaga|LVA}} [[Dainis Kazakevičs]] <ref>[https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/stojanovics-par-atlaisanu-uzzinajis-ar-iszinu-kompensacija-sanems-170-000-eiro.d?id=51810935 Stojanoviču atlaiž ar īsziņu, vietā ieceļ Daini Kazakeviču]</ref> |align=center|2020—2023 |- |{{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]] <ref name="sportacentrs.com" /> |align=center|2024—pašlaik |} == Komandas sastāvs == === Pēdējais sastāvs === Uz [[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] spēlēm 2026. gada septemberī un oktobrī tika izsaukti šādi spēlētāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/19191/izvelets-sastavs-uefa-naciju-ligas-ievadam/ |title=Izvēlēts sastāvs UEFA Nāciju līgas ievadam |website=LFF.lv |date={{dat|2026|9|17|N|bez}}|access-date={{dat|2026|9|17||bez}}}}</ref> Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2026|6|9|G|bez}} spēles pret [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salu izlasi]] [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausā]]. {{nat fs g start|background=maroon|color=white}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rihards Matrevics]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|3|18|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nils Toms Puriņš]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|8|1|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Frenks Dāvids Orols]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|6|28|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Roberts Savaļnieks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|2|4|df=yes}}|caps=75|goals=2|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Andrejs Cigaņiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|4|12|df=yes}}|caps=72|goals=4|club=[[FC Luzern]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Raivis Andris Jurkovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|12|9|df=y}}|caps=62|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Antonijs Černomordijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|9|26|df=y}}|caps=49|goals=3|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Daniels Balodis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|6|10|df=yes}}|caps=27|goals=1|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Meļņiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|9|7|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Falkirk FC]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims Toņiševs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|5|12|df=yes}}|caps=10|goals=1|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Oskars Vientiess]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|10|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Teplice]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Denniss Cirkins]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|6|df=yes}}|caps=0|goals=0|club=[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Oskars Rubenis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|2|3|df=yes}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aleksejs Saveļjevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|1|30|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[FK Asia Talas]]|clubnat=KGZ}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eduards Emsis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|2|23|df=y}}|caps=35|goals=2|club=[[SK Super Nova]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eduards Dašķevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|7|12|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dmitrijs Zelenkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|5|15|df=y}}|caps=24|goals=1|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Vapne]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|8|31|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[Sogndal Fotball|Sogndal]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristaps Grabovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2005|6|14|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|clubnat=GEO}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gļebs Žaleiko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|6|27|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FS Jelgava]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danila Patijčuks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|3|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Markuss Strods]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2006|10|5|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Bohemian F.C.|Bohemians]]|clubnat=IRL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristers Čudars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|9|3|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Ogre United]]|clubnat=LVA}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|2|16|df=y}}|caps=74|goals=12|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vladislavs Gutkovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|4|2|df=y}}|caps=61|goals=14|club=[[Gdiņas "Arka"|Arka Gdynia]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Roberts Uldriķis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|4|3|df=y}}|caps=56|goals=8|club=[[SC Heerenveen]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Alberts Aleksanjans]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2006|3|10|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=SWE}} {{nat fs end|background=maroon}} === Nesen izsauktie === Šie spēlētāji tika izsaukti uz izlasi pēdējo 12 mēnešu laikā: {{nat fs g start|background=maroon|color=white}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Krišjānis Zviedris]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|1|25|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alvis Jaunzems]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|6|16|df=y}}|caps=46|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vitālijs Jagodinskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|2|28|df=yes}}|caps=40|goals=0|club=[[Visakha FC]]|clubnat=CAM}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vjačeslavs Isajevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|8|23|df=yes}}|caps=7|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Roberts Veips]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|2|22|df=yes}}|caps=7|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Birka]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|4|25|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niks Sliede]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|3|8|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Renārs Varslavāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|8|23|df=y}}|caps=22|goals=1|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mārtiņš Ķigurs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|3|31|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bruno Melnis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|1|21|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristers Penkevics]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|1|28|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Zlīnas "Trinity"|FC Zlín]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Iļja Korotkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|5|24|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Regža]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|1|20|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Nyíregyháza Spartacus FC|Nyíregyháza Spartacus]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dario Šits]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|2|4|df=y}}|caps=12|goals=2|club=[[FC Dordrecht]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ingars Pūlis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|1|24|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Ogre United]]|clubnat=LVA}} {{nat fs end|background=maroon}} === Oficiālās personas === {| class="wikitable" |- !Persona !Amats |- |{{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]] |galvenais treneris |- |{{flaga|ITA}} [[Masimo Paganins]] |trenera asistents |- |{{flaga|LVA}} [[Aleksandrs Cauņa]] |trenera asistents |- |{{flaga|LVA}} [[Gatis Kalniņš]] |trenera asistents |- |{{flaga|ITA}} Gabriele Aldegani |vārtsargu treneris |- |{{flaga|ITA}} [[Vinčenco Pinkolini]] |fiziskās sagatavotības treneris |- |{{flaga|LVA}} [[Māris Smirnovs]] |fiziskās sagatavotības treneris |- |Iļja Ščaņicins |video analītiķis |- |[[Roberts Mežeckis]] |ģenerālmenedžeris |- |Boriss Novikovs |ārsts |- |Artūrs Ivuškāns |fizioterapeits |- |Jurijs Ksenzovs |fizioterapeits |- |Dmitrijs Jefremenkovs |fizioterapeits |- |Ēriks Čuhnovs |fizioterapeits |- |Jānis Zeltiņš |ekipējuma menedžeris |- |Iļja Poļakovs |preses sekretārs |} == Spēles == {{Pamatraksts|Latvijas futbola izlases spēles}} Latvijas futbola izlase savā pastāvēšanas vēsturē ir aizvadījusi 311 spēles, kurās ir gūtas 100 uzvaras, 66 reizes spēlēts neizšķirti un piedzīvoti 145 zaudējumi. Visvairāk reizes (50) Latvijas izlase ir spēlējusi pret [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasi]]. <small>(dati uz 25.10.2011.)</small> === Iepriekšējās un nākamās spēles === {| class="wikitable" text-align: center;" style="font-size: 90%" width=100% |- !width=13%|Datums !width=22%|Turnīrs !width=13%|Vieta !width=13%|Pretinieks !width=7%|Rezultāts !width=25%|Latvijas vārtu guvēji |- |{{dat|2021|03|24||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Melnkalne}} |align="center"|1:2 |[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]] |- |{{dat|2021|03|27||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Nīderlande}} [[Amsterdama]] |{{Fb|Nīderlande}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2021|03|30||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Turcija}} [[Stambula]] |{{Fb|Turcija}} |align="center"|3:3 |[[Roberts Savaļnieks]], [[Roberts Uldriķis]], [[Dāvis Ikaunieks]] |- |{{dat|2021|06|04||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Lietuva}} |align="center"|3:1 |''pretinieki savos vārtos'', [[Eduards Emsis]], [[Roberts Uldriķis]] |- |{{dat|2021|06|07||bez}} |[[draudzības spēle]] |{{Flaga|Vācija}} [[Diseldorfa]] |{{Fb|Vācija}} |align="center"|1:7 |[[Aleksejs Saveļjevs]] |- |{{dat|2021|06|10||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{Flaga|Igaunija}} [[Tallina]] |{{Fb|Igaunija}} |align="center"|1:2 |[[Dāvis Ikaunieks]] |- |{{dat|2021|09|01||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Gibraltārs}} |align="center"|3:1 |[[Vladislavs Gutkovskis]] (2), [[Andrejs Cigaņiks]] |- |{{dat|2021|09|04||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Norvēģija}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2021|09|07||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Melnkalne}} [[Podgorica]] |{{Fb|Melnkalne}} |align="center"|0:0 | |- |{{dat|2021|10|08||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Nīderlande}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2021|10|11||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Turcija}} |align="center"|1:2 |''pretinieki savos vārtos'' |- |{{dat|2021|11|13||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Norvēģija}} [[Oslo]] |{{Fb|Norvēģija}} |align="center"|0:0 | |- |{{dat|2021|11|16||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Gibraltārs}} [[Gibraltārs]] |{{Fb|Gibraltārs}} |align="center"|3:1 |[[Vladislavs Gutkovskis]], [[Roberts Uldriķis]], [[Raimonds Krollis]] |- |{{dat|2022|03|25||bez}} |[[draudzības spēle]] |{{Flaga|Malta}} [[Takali]] |{{Fb|Kuveita}} |align="center"|1:1 |[[Roberts Savaļnieks]] |- |{{dat|2022|03|29||bez}} |[[draudzības spēle]] |{{Flaga|Malta}} [[Takali]] |{{Fb|Azerbaidžāna}} |align="center"|1:0 |[[Vladislavs Gutkovskis]] |- |{{dat|2022|6|3||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Andora}} |align="center"|3:0 |[[Roberts Uldriķis]] (2), [[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]] |- |{{dat|2022|6|6||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Lihtenšteina}} |align="center"|1:0 |[[Artūrs Zjuzins]] |- |{{dat|2022|6|10||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Moldova}} [[Kišiņeva]] |{{fb|Moldova}} |align="center"|4:2 |[[Vladislavs Gutkovskis]] (2); [[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]] (2) |- |{{dat|2022|6|14||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Lihtenšteina}} [[Vaduca]] |{{fb|Lihtenšteina}} |align="center"|2:0 |[[Vladislavs Gutkovskis]] (2) |- |{{dat|2022|9|22||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Moldova}} |align="center"|1:2 |[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]] |- |{{dat|2022|9|25||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Andora}} [[Andora la Velja]] |{{fb|Andora}} |align="center"|1:1 |[[Vladislavs Gutkovskis]] |- |{{dat|2022|11|16||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Igaunija}} |align="center"|1:1 {{small|(11m: 6:4)}} |[[Raimonds Krollis]] |- |{{dat|2022|11|19||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Islande}} |align="center"|1:1 {{small|(11m: 7:8)}} |[[Andrejs Cigaņiks]] |- |{{dat|2023|3|22||bez}} |draudzības spēle |{{flaga|Īrija}} [[Dublina]] |{{fb|Īrija}} |align="center"|2:3 |[[Roberts Uldriķis]], [[Artūrs Zjuzins]] |- |{{dat|2023|3|28||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Velsa}} [[Kārdifa]] |{{fb|Velsa}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2023|6|16||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Turcija}} |align="center"|2:3 |[[Eduards Emsis]], [[Kristers Tobers]] |- |{{dat|2023|6|19||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]] |{{fb|Armēnija}} |align="center"|1:2 |''pretinieki savos vārtos'' |- |{{dat|2023|9|8||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Horvātija}} [[Rijeka]] |{{fb|Horvātija}} |align="center"|0:5 | |- |{{dat|2023|9|11||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Velsa}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2023|10|12||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Armēnija}} |align="center"|2:0 |[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]], [[Daniels Balodis]] |- |{{dat|2023|10|15||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Turcija}} [[Konja]] |{{fb|Turcija}} |align="center"|0:4 | |- |{{dat|2023|11|18||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Horvātija}} |align="center"|0:2 | | |- |{{dat|2023|11|21||bez}} |draudzības spēle |{{flaga|Polija}} [[Varšava]] |{{fb|Polija}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2024|3|21||bez}} |draudzības spēle |{{flaga|Kipra}} [[Larnaka]] |{{fb|Kipra}} |align="center"|1:1 |[[Andrejs Cigaņiks]] |- |{{dat|2024|3|26||bez}} |draudzības spēle |{{flaga|Kipra}} [[Larnaka]] |{{fb|Lihtenšteina}} |align="center"|1:1 |[[Raimonds Krollis]] |- |{{dat|2024|6|8||bez}} |Baltijas kauss |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Lietuva}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2024|6|11||bez}} |Baltijas kauss |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Fēru Salas}} |align="center"|1:0 |[[Andrejs Cigaņiks]] |- |{{dat|2024|9|7||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]] |{{fb|Armēnija}} |align="center"|1:4 |''pretinieki savos vārtos'' |- |{{dat|2024|9|10||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Fēru Salas}} |align="center"|1:0 |[[Renārs Varslavāns]] |- |{{dat|2024|10|10||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Ziemeļmaķedonija}} |align="center"|0:3 | |- |{{dat|2024|10|13||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Fēru Salas}} [[Touršhavna]] |{{fb|Fēru Salas}} |align="center"|1:1 |[[Dario Šits]] |- |{{dat|2024|11|14||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Skopje]] |{{fb|Ziemeļmaķedonija}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2024|11|17||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Armēnija}} |align="center"|1:2 |[[Roberts Uldriķis]] |- |{{dat|2025|3|21||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Andora}} [[Andora la Velja]] |{{Fb|Andora}} |align="center"|1:0 |[[Dario Šits]] |- |{{dat|2025|3|24||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Anglija}} [[Londona]] |{{Fb|Anglija}} |align="center"|0:3 | |- |{{dat|2025|6|7||bez}} |draudzības spēle |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Azerbaidžāna}} |align="center"|0:0 | |- |{{dat|2025|6|10||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Albānija}} |align="center"|1:1 |[[Antonijs Černomordijs]] |- |{{dat|2025|9|6||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Serbija}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2025|9|9||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Albānija}} |{{Fb|Albānija}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2025|10|11||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Andora}} |align="center"|2:2 |[[Dmitrijs Zelenkovs]], [[Vladislavs Gutkovskis]] |- |{{dat|2025|10|14||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Anglija}} |align="center"|0:5 | |- |{{dat|2025|11|13||bez}} |draudzības spēle |{{Flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Skopje]] |{{Fb|Ziemeļmaķedonija}} |align="center"|0:0 | |- |{{dat|2025|11|16||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Serbija}} [[Leskovaca]] |{{Fb|Serbija}} |align="center"|1:2 |[[Vladislavs Gutkovskis]] |- |{{dat|2026|3|26||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] (pārspēles) |{{Flaga|Gibraltārs}} [[Gibraltārs]] |{{Fb|Gibraltārs}} |align="center"|1:0 |[[Vladislavs Gutkovskis]] |- |{{dat|2026|3|31||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] (pārspēles) |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Gibraltārs}} |align="center"|1:0 |[[Antonijs Černomordijs]] |- |{{dat|2026|6|6||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{Flaga|Lietuva}} [[Kauņa]] |{{Fb|Lietuva}} |align="center"|1:1 {{small|({{piezīme|11m|11 metru sitieni}}: 4:5)}} |[[Maksims Toņiševs]] |- |{{dat|2026|6|9||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Fēru Salas}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2026|9|25||bez}} |[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]] |{{Flaga|Armēnija}} [[Erevāna]] |{{Fb|Armēnija}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2026|9|28||bez}} |[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Kipra}} |align="center"|0:0 | |- |{{dat|2026|10|2||bez}} |[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Melnkalne}} |align="center"|1:2 |[[Markuss Strods]] |- |{{dat|2026|10|5||bez}} |[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]] |{{Flaga|Kipra}} [[Nikosija]] |{{Fb|Kipra}} |align="center"|1:2 |[[Eduards Dašķevičs]] |- |{{dat|2026|11|12||bez}} |[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]] |{{Flaga|Melnkalne}} [[Podgorica]] |{{Fb|Melnkalne}} |align="center"| | |- |{{dat|2026|11|15||bez}} |[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Armēnija}} |align="center"| | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{portāls2|Futbols}} {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.lff.lv Oficiālā Latvijas Futbola federācijas mājaslapa] {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Kristers Serģis]] un [[Artis Rasmanis]] | virsraksts = "[[Sporta Avīze]]s" gada aptaujas uzvarētājs | periods = 2003 | pēc = [[Viktors Ščerbatihs]]}} {{kastes beigas}} {{LV futbola izlase}} {{UEFA izlases}} {{Futbols Latvijā}} {{Latvijas nacionālās sporta izlases}} [[Kategorija:Latvijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Futbols Latvijā| Izlase]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] jtozlu5k6pinby18yt1pm52fbymjojl 4534355 4534354 2026-10-11T09:47:58Z Vylks 50297 /* Komandas sastāvs */ 4534355 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Futbola izlases infokaste | Name = Latvija | Badge = Latvia national team logo.png | FIFA Trigramme = LVA | FIFA Rank = {{Nft rank|137.|steady|date=2026. gada 20. jūlijā}} <!-- up / down / steady --> | 1st ranking date = 1993. gada augusts | FIFA max = 45. | FIFA max date = 2009. gada novembris | FIFA min = 148. | FIFA min date = 2017. gada septembris | Elo Rank = 117. | Elo max = 40. | Elo max date = {{dat|1922|9|24|SK|bez}} | Elo min = 155. | Elo min date = {{dat|2019|10|15|SK|bez}} | Nickname = Sarkanbaltsarkanie<br />11 vilki | Association = [[Latvijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] | Coach = {{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]]<ref name="sportacentrs.com">https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/05022024-italis_nikolato_galvenais_kandidats_uz_tr</ref> | Captain = [[Kristers Tobers]] | Most caps = [[Vitālijs Astafjevs]] (167) | Top scorer = [[Māris Verpakovskis]] (29) | Home Stadium = [[Skonto stadions]] | pattern_la1 = _lva24h | pattern_b1 = _lva24h | pattern_ra1 = _lva24h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = AA0000 | body1 = AA0000 | rightarm1 = AA0000 | shorts1 = 000000 | socks1 = AA0000 | pattern_la2 = _lva24a | pattern_b2 = _lva24a | pattern_ra2 = _lva24a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|LVA}} 1:1 {{fb-rt|EST}}<br>([[Rīga]], [[Latvija]]; {{dat|1922|9|4|N}}) | Largest win = {{fb|LVA}} 6:1 {{fb-rt|LTU}}<br>(Rīga, Latvija; {{dat|1935|5|30|N}}) <br> {{fb|LVA}} 5:0 {{fb-rt|LTU}}<br>([[Veru]], [[Igaunija]]; {{dat|2012|6|1|N}}) <br>{{fb|GIB}} 0:5 {{fb-rt|LVA}}<br> ([[Gibraltārs]]; {{dat|2016|3|29|N}}) <br> {{fb|AND}} 0:5 {{fb-rt|LVA}} <br> ([[Andora la Velja]], [[Andora]]; {{dat|2020|11|17|N|}}) | Largest loss = {{fb|Zviedrija}} 12:0 {{fb-rt|LVA}}<br>([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1927|5|29|N}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] | Regional cup best = Grupu turnīrs, [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] | current = Latvijas futbola izlase 2024. gadā }} '''Latvijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Latvija|Latvijas Republiku]] tādās starptautiskās futbola sacensībās kā [[Eiropas čempionāts futbolā]] un [[FIFA Pasaules kauss]]. Latvijas futbola izlasi pārvalda [[Latvijas Futbola federācija]]. Lielākais Latvijas futbola izlases panākums bija piedalīšanās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]. Savas mājas spēles izlase aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], [[Rīga|Rīgā]], lai gan dažas spēles notiek arī [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadionā]]. == Vēsture == === Pirmskara Latvijas futbola izlase (1922—1940) === 1920. gadā tika nodibināta [[Latvijas Futbola federācija]], līdz ar to izveidojās arī Latvijas futbola izlase. Pirmo spēli Latvijas futbola izlase aizvadīja {{dat|1922|9|24}} pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], spēlējot neizšķirti 1:1. Pirmos vārtus Latvijas futbola izlases vēsturē guva uzbrucējs [[Edvīns Bārda]]. 1924. gadā izlase piedalījās [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] Parīzē, vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasei]]. Pirmo uzvaru Latvijas izlase izcīnīja {{dat|1924|10|18}} pret Igauniju - 2:0. 1928. gadā pirmoreiz risinājās [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa izcīņa]], kurā uzvarēja Latvija, pieveicot [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas]] izlases. 1920. gadu izcilākie Latvijas izlases futbolisti bija vārtsargs [[Arvīds Jurgens]], brāļi [[Edvīns Bārda|Edvīns]], [[Arvīds Bārda|Arvīds]] un [[Rūdolfs Bārda|Rūdolfs]] Bārdas, [[Voldemārs Grāvelis]], [[Arnolds Tauriņš]] un [[Alberts Šeibelis]].<ref name=":0" /> 1930. gados Latvijas izlase kļuva arvien spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.—1938. gadā [[Austrija]]s trenera [[Rūdolfs Štancels|Rūdolfa Štancela]] vadībā. Visbiežāk pārbaudes spēles notika ar [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], [[Somijas futbola izlase|Somiju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] un [[Polijas futbola izlase|Poliju]]. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu 1938. [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] finālturnīrā. Vispirms ar 4:2 un 5:1 tika pieveikta [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] izlase, bet izšķirošajā spēlē [[Vīne|Vīnē]] Latvija piekāpās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]] izlasei ar 1:2. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākšanās dēļ Latvijas futbola izlases darbība sākotnēji tika ierobežota, bet vēlāk pārtraukta pavisam. Pēdējo spēli Latvijas valsts izlase aizvadīja {{dat|1940|7|18}} pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], zaudējot ar 1:2. Vācu un Padomju okupācijas laikā Latvijas izlase, kāda tā bija brīvvalsts laikā, nepastāvēja.<ref name=":0" /> Labākie 1930. gadu Latvijas izlases futbolisti bija [[Jānis Lidmanis]], [[Ēriks Raisters]], [[Jānis Rozītis]], [[Fricis Kaņeps]], [[Iļja Vestermans]] un [[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]]. Par izcilāko pirmskara Latvijas futbolistu uzskatāms [[Ēriks Pētersons]],<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce | first = Askolds | last = Uldriķis | title = Latvijā futbolu spēlē 100 gadus | url = http://www.tvnet.lv/men/life/article.php?id=35523 | publisher = TVNET | date = {{dat|2006|9|29|SK}} | accessdate = 07.06.2008}}</ref> kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 21 vārtus. === Latvijas PSR izlase PSRS laikā (1940—1991) === Padomju Savienības lielākais, iekšējais sporta notikums bija PSRS Tautu spartakiādes. Dažās no tām tika iekļauts arī futbols, kur spēlēja savienoto republiku, Maskavas un Ļeņingradas izlases. Latviju kā izlase 1956. gada spartakiādē pārstāvēja [[FK Daugava Rīga (1944)|Rīgas "Daugava"]]. Komanda 4 spēlēs izcīnīja 3 uzvaras un cieta vienu zaudējumu. Vārti 10-7. Nākamreiz futbols spartakiāžu sastāvā tika iekļauts tikai 1979. gadā. Latvijas PSR atkal pārstāvēja Rīgas "Daugava". Rezultāts bija slikts — viena uzvara un 5 zaudējumi. Vārti 10-16. Nākamajās spartakiādēs startēja jauniešu komandas (līdz 20 gadu vecumam).<ref>[http://www.wikiwand.com/ru/%D0%A1%D0%BF%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B0%D0%BA%D0%B8%D0%B0%D0%B4%D0%B0_%D0%BD%D0%B0%D1%80%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D0%B2_%D0%A1%D0%A1%D0%A1%D0%A0]</ref> Latvijas PSR futbola izlase PSRS okupācijas laikā, līdz 1976. gadam turpināja piedalīties arī [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa izcīņā]] — turnīrā, kas pirmo reizi bija noticis 1928. gadā. === Atjaunotās Latvijas izlases pirmie gadi (1992—1997) === {{Enciklopēdisks stils}} 1990. gadā tika atjaunota [[Latvijas Futbola federācija]]. Uzreiz pēc neatkarības atgūšanas Latvija atgriezās [[FIFA]] sastāvā. Bija nepieciešams lemt par Latvijas izlases galveno treneri, lai arī nemaz pašas izlases vēl nebija. Par pirmo Latvijas izlases galveno treneri 1991. gada decembra LFF izpildkomitejas sēdē tika iecelts [[Jānis Gilis]]. Tika lemts, ka ņemot vērā amata svarīgumu, tika nolemts, ka izlases galvenais treneris vienlaicīgi nevar būt kāda kluba treneris. Jānis Gilis savā programmā uzsvēra, ka ir gatavs atteikties no [[FK Pārdaugava]] jauniešu komandas trenēšanas un pilnībā spēkus veltīts Latvijas izlasei. Otrs pretendents bija Marks Zahodins, taču viņam bija nopietns trīs gadu līgums. Taču Zahodins uzsvēra, ka ja Jānis Gilis vēlēsies, tad viņš būs gatavs kļūt par galvenā trenera palīgu. Jautājuma izskatīšana ilga 1 stundu un 22 minūtes. Pēc ievēlēsanas Gilis sacīja, ka nepieciešams vākt kopā komandu no nulles, jātiekas ar potenciālajiem spēlētājiem, jāaprunājas, jo varbūt kāds nemaz negrib tajā spēlēt. Šajā komandā jāspēlējot tiem, kam pirmajā vietā ir Latvijas gods. Tai komandai, kas rudenī spēlēja Klaipēdā bija eksperimentāls raksturs un tā tika veidota uz "ātru roku". Interesanti, ka Latvijas izlasei nebija ko vilkt mugurā, taču, tika saņemti vairāki piedāvājumi no ārzemju firmām. Vēlāk Jānis Gilis izvēlējas savus palīgus un tie bija Vadims Ulbergs un Vladimirs Beškarevs. Pirmo uzvaru atjaunotā izlase izcīnīja 10. jūlijā pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]] ar 2:1, abus vārtus guva [[Ainārs Linards]]. 1992. gada vasarā sākās 1994. gada [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīrs, kurā Latvijas izlase izcīnīja vēsturiskus neizšķirtus 0:0 pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] un [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], bet toties cieta sagrāves pret to pašu [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] (0:5) un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]] (0:4). Izcīnot 5 neizšķirtus un 5 punktus, Latvijas izlase ieguva 6. vietu 7 komandu konkurencē savā apakšgrupā. Izlases kodolu veidoja bijušie Rīgas [[FK Daugava Rīga (1944)|"Daugavas"]] spēlētāji [[Jurijs Popkovs]], [[Jurijs Ševļakovs]], [[Oļegs Aleksejenko]], [[Ainārs Linards]] un [[Oļegs Karavajevs]], kā arī jaunie [[Mihails Zemļinskis]] un [[Vitālijs Astafjevs]]. 1994. un 1995. gadā Latvijas izlase piedalījās 1996. gada [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, un aizvien sīvāk spēja cīnīties pret [[Eiropa]]s spēcīgākajām komandām. Tika pieveiktas spēcīgās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]] un [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīrijas]] izlases, taču spilgtākā spēle šajā ciklā bija zaudējums [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] izlasei [[Portu]] ar 2:3. Pirmajā puslaikā portugāļi izvirzījās vadībā ar 3:0, tacu otrajā puslaikā jaunais uzbrucējs [[Vīts Rimkus]] guva divus vārtus, panākot 2:3. Rimkus šajā kvalifikācijas turnīrā 5 spēlēs guva 5 vārtus, kļūstot par izlases uzbrukuma līderi. Pamazām izlasē ienāca arī jaunie [[Imants Bleidelis|Bleidelis]], [[Andrejs Štolcers|Štolcers]] un [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Stepanovs]]. Kvalifikācijas turnīrā uz 1998. gada [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātu]] Latvijas izlase sīvās cīņās piekāpās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]], [[Skotijas futbola izlase|Skotijas]] un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] izlasēm, bet spēja pieveikt [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]] un [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. Par izlases līderiem bija kļuvuši [[Skonto FC]] spēlētāji [[Vitālijs Astafjevs|Astafjevs]], [[Vladimirs Babičevs|Babičevs]], [[Marians Pahars|Pahars]] un [[Andrejs Štolcers|Štolcers]]. 1997. gada beigās [[Jānis Gilis]] atkāpās no galvenā trenera amata. No izlases aizgāja arī aizsardzības balsts un komandas kapteinis [[Jurijs Ševļakovs]]. ==== Simtā un pirmā atjaunotās Latvijas izlases spēle ==== {{dat|1992|4|8}} pēc 52 gadu pārtraukuma tika aizvadīta pirmā atjaunotās Latvijas futbola izlases spēle Bukarestē, kurā Latvija ar 0:2 zaudēja [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas]] izlasei. Latvijas valstsvienības atgriešanās spēli uz starptautiskās skatuves [[Bukareste|Bukarestē]] noskatījās 10 000 skatītāju. Tā Latvijai bija 100. spēle vēsturē. Latvijas futbolisti tajā pieredzēja sev neierastus apstākļus, jo naktsmītnes, ēdināšana, treniņapstākļi bija visaugstākajā līmenī. Lielu interesi izraisīja [[Vadims Ulbergs|Vadima Ulberga]] klātbūtne LFF delegācijā, jo Ulbergs bija iepriekšējās savsarpējās spēles aculiecinieks 1937. gadā, kad Latvija uzņēma Rumāniju [[Latvijas Universitātes stadions|ASK stadionā]], Rīgā un spēle beidzās 0:0. Šī pārbaudes spēle nebija nejauša, jo Rumānija ar [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] atbalstu cerēja uzlabot sadarbību ar [[Skandināvija|Skandināvijas valstīm]]. Bija piedāvājums arī no [[Austrijas futbola izlase]]s. Spēlei bija liela radio, TV un preses uzmanība. Klāt bija atlases cikla visu dalībvalstu pārstāvji, tai skaitā slavenais belģu treneris un bijušais futbolists [[Pauls van Himsts]]. Rumānijas izlasei bija gandrīz vislabākais sastāvs. Sastāvā iztrūka vienīgi [[George Hadži]], kuru nepalaida uz spēli [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]. Arī Rumānijas trenerim Kornelam Dinu šī bija debija jaunajā amatā. LFF delegācijai lielu iespaidu atstāja ''Steaua'' futbola komplekss, ko dēvēja arī par Rumānijas futbola templi. To bija veidojis viens no [[Nikolaje Čaušesku|Nikolajes Čaušesku]] dēliem un to arvien uzturēja armija: seši laukumi, no kuriem pieci īstā zālāja. Uz šo spēli biļete maksāja 150 lejas, kas bija aptuveni 2,5 ASV dolāri. Galvenais treneris [[Jānis Gilis]] bija nolēmis uzticēties jaunajiem. Tika lietota taktiskā shēma ar diviem brīvajiem aizsargiem, kas protams uzlika papildu slodzi pussargiem un uzbrucējiem. Pirmais puslaiks pagāja kvalitatīvi, taču otrajā puslaikā mūsējie aizrāvās ar brīvdomāšanu, kā rezultātā rumāņi ieguva lielu teritoriālo pārsvaru. Protams, Latvijas spēlētāji nervozēja un bija vairākas tehniskas kļūdas. Spēles sākumā gatavojoties tvert Pāvela Badea sitienu no 30 metriem, [[Raimonds Laizāns]] paslīdēja, un bumba pāri viņa galvai ielidoja vārtos. Tomēr komanda noturēja lielo spiedienu un kritiskā brīdī nesaplīsa. Laba izdevība bija izlīdzināt rezultātu [[Aivars Drupass|Aivaram Drupasam]], kurš saņēma [[Jurijs Popkovs|Jurija Popkova]] piespēli un krietienā asi uzsita no apmēram sešiem metriem, tomērt vārtsargs Bogdans Stelea reaģēja zibenīgi. Arī otrā puslaika sākums bija neveiksmīgs. Kļūdijās aizsargi, un 0:2. Izcelties varēja arī [[Rolands Bulders]], taču izdevīgā pozīcijā nesanāca spēcīgs sitiens. Ja pirmajā puslaikā Laizāns nervozēja, tad otrajā jau nopelnīja aplausus un pat atvairīja Gabi Balinta izpildīto soda sitienu spēles 84. minūtē. Komanda kopumā izturēja un parādīja cienīgu sniegumu. Treneris nedaudz vīlies bija [[Vitālijs Teplovs|Vitālijā Teplovā]], [[Aivars Drupass]] spēlēja ar nelielu traumu un [[Ilmārs Verpakovskis|Ilmāram Verpakovskim]] par sevi lika manīt gadi. Bija jāuzlabo uzbrukums, jo ar labu aizsardzību uzvarēt neizdosies. Rumāņi bija ārkārtīgi pārsteigti un apmulsa, kad uzzināja, ka neviens no Latvijas izlases spēlētājiem nav spēlējis [[PSRS futbola izlase|PSRS futbola izlasē]], kā arī nav spēlējuši [[PSRS futbola Augstākā līga|PSRS futbola Augstākās līgas]] komandās. Tā bija iespēja sevi parādīt pasaulei. Šī spēle bija labs stimuls izaugsmei, bet diemžēl, ne visās mūsu komandās darbs ritēja profesionāli un ne visiem izlases kandidātiem bija nopietna attieksme pret treniņiem. Interesanti, ka izlases treneris pirmajos gados atalgojumā saņēma 8500 rubļu jeb 55 ASV dolārus.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gilis|first=Jānis|date=1992. gada 4. septembris|title=Jānis Gilis aģentūrai Reuters|journal=Latvijas Jaunatne|volume=192-193}}</ref> === Dzodzuašvili aizsardzība un Džonsona uzbrukums (1998—2001) === 1997. gada nogalē par Latvijas futbola izlases treneri tika iecelts [[Gruzija|gruzīns]] [[Revazs Dzodzuašvili]]. Pārbaudes spēlēs Dzodzuašvili daudz eksperimentēja ar sastāvu, taču 2000. gada [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīru izlase iesāka ļoti veiksmīgi — 1998. gada rudenī ar 3:1 tika uzvarēta [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]], savukārt ar 1:0 uzvarēta [[Gruzijas futbola izlase|Gruzija]]. Par spīti zaudējumam ar 0:1 [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijā]], 1998. gadu Latvijas izlase pabeidza kā grupas līderi. Komanda spēlēja izteiktu aizsardzības uzbrukumu ar retiem, bet bīstamiem pretuzbrukumiem, kuru smailē atradās [[Marians Pahars]] un [[Andrejs Štolcers]]. Vārtos veiksmīgi darbojās vārtsargs [[Oļegs Karavajevs]]. 1999. gadu izlase iesāka ar diviem bezvārtu neizšķirtiem pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]] un [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]], un pēc šīm spēlēm no izlases aizgāja ilggadējais vārtsargs Karavajevs. Izlases pamatsastāvā nostiprinājās jaunie [[Juris Laizāns]] un [[Andrejs Rubins]]. Jūnijā izlase vispirms atkārtoti piekāpās slovēņiem, bet [[Atēnas|Atēnās]] ar 2:1 pieveica [[Grieķijas futbola izlase|grieķus]]. Pirmos vārtus šajā spēlē guva debitants [[Māris Verpakovskis]], par pamatvārtsargu kļuva [[Aleksandrs Koliņko]]. Pēc draudzības spēles ar [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlasi, no komandas aizgāja galvenais treneris [[Revazs Dzodzuašvili]]. 1999. gada vasarā par galveno treneri tika iecelts [[Anglija|anglis]] [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]], kurš bija izteikts uzbrukuma futbola piekritējs. Šo kvalifikācijas ciklu izlase pabeidza ar neizšķirtiem pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]], kā arī zaudēja [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas]] izlasei, nerealizējot izredzes iekļūt finālturnīrā. 2002. gada [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas ciklu izlase iesāka ar minimālu zaudējumu [[Skotijas futbola izlase|Skotijai]] 0:1, taču tam sekoja sagrāves pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas]] un [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas]] izlasēm. Pēc 2001. gada aprīlī piedzīvotā neižšķirta 1:1 spēlē ar [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]], [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]] tika atbrīvots no amata. === Starkova — Verpakovska ēra un Euro 2004 (2001—2004) === {{Skatīt arī|Latvijas futbola izlase 2004. gada Eiropas čempionātā}} [[Attēls:Karel Bruckner a1232.jpg|thumb|left|[[Karels Brukners]], [[Čehijas futbola izlase|Čehijas izlases]] galvenais treneris, spēlē pret Latviju.]] [[Attēls:Latvian kannattajia.jpg|thumb|Latvijas izlases fani tuvu pie ''[[Estadio do Bessa]]'', [[Portu]], pirms Latvijas un [[Vācijas futbola izlase|Vācijas]] futbola spēles 2004. gada 19. jūnijā]] Džonsona vietā par galveno treneri kļuva ilggadējais [[Skonto FC]] galvenais treneris [[Aleksandrs Starkovs]]. Viņa vadībā izlase pabeidza atlases ciklu ar trīs minimāliem zaudējumiem pret grupas favorītiem. 2004. gada [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] atlases ciklu izlase iesāka ar neizšķirtu pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] (0:0), kā arī ar 1:0 pieveicot [[Polijas futbola izlase|Poliju]]. Tam sekoja divas uzvaras pār [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]] izlasi un zaudējums [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijai]]. Savainojumu nomocītā [[Marians Pahars|Pahara]] vietā par uzbrukuma līderi kļuva [[Māris Verpakovskis]]. Komandā atgriezās arī 90. gadu vidus izlases uzbrukuma līderis [[Vīts Rimkus]]. Pirms rudens izšķirošajām cīņām Latvijas izlase saglabāja labas izredzes cīņā par iekļūšanu finālturnīrā. Pēc zaudējuma 0:2 Polijas izlasei Latvijas izlases situācija turnīra tabulā kļuva sarežģītāka, taču komanda spēja pieveikt Ungāriju (3:1) un Zviedriju (1:0). Abās spēlēs ar vārtu guvumiem izcēlās Māris Verpakovskis. Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai novembrī bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]. Pirmajā spēlē Rīgā pateicoties Verpakovska gūtajiem vārtiem, Latvija pieveica turkus ar 1:0. Otrajā cīņā [[Stambula|Stambulā]] Latvija spēja atspēlēties no 0:2 un panāca vajadzīgo rezultātu, spēlei noslēdzoties 2:2. Divu spēļu summā Latvijas izlase bija pieveikusi Turciju ar 3:2, tādējādi pirmoreiz savā vēsturē iekļūstot [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Izlases līderi šajā ciklā bija uzbrucējs [[Māris Verpakovskis]], vidējās līnijas spēlētāji komandas kapteinis [[Vitālijs Astafjevs]], [[Juris Laizāns]], [[Andrejs Rubins]], aizsargi [[Mihails Zemļinskis]] un [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]], kā arī vārtsargs [[Aleksandrs Koliņko]]. [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[Portugāle|Portugālē]] Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar spēcīgajām [[Čehijas futbola izlase|Čehijas]], [[Vācijas futbola izlase|Vācijas]] un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]] izlasēm. Pirmajā spēlē Latvija piekāpās [[Čehijas futbola izlase|Čehijas]] izlasei ar 1:2, taču otrajā spēlē izcīnīja vēsturisku bezvārtu neizšķirtu pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]]. Grupas trešajā un pēdējā spēlē Latvija zaudēja [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandei]] ar 0:3. === Starkova atlaišana un atgriešanās === [[Attēls:Russia - Latvia.jpg‎|thumb|Latvijas izlase spēlē pret Krieviju (0:1) [["Lokomotiv" stadions|"Lokomotiv" stadionā]], [[Maskava|Maskavā]], 2006. gadā]] [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] vadībā Latvija iesāka arī 2006. gada [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] atlases turnīru, taču jau pirmajā spēlē pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] Starkovs tika diskvalificēts uz 6 spēlēm. Turpinājumā Latvijas izlasi no rezervistu soliņa vadīja Starkova palīgs [[Jurijs Andrejevs]], bet Starkovs vēl palika galvenā trenera amatā nākamās 4 spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIFA uz sešām spēlēm diskvalificē Starkovu | url = http://www.tvnet.lv/sports/printArticle.php?id=15298# | publisher = TVNET | date = {{dat|2004|10|5|SK}} | accessdate = 15.05.2009}}</ref> Novembrī Starkovs pameta izlasi, pārceļoties uz [[Krievija]]s [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] komandu. Par izlases galveno treneri tika iecelts Andrejevs, kura vadībā arī izlase bez īpašiem panākumiem pabeidza šo kvalifikācijas ciklu. Ar 15 punktiem 12 spēlēs, Latvija pabeidza turnīru 5. vietā savā apakšgrupā, pieveicot vienīgi [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]], kā arī spēlējot neizšķirti ar [[Krievijas futbola izlase|Krievijas]], [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas]] un [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]] izlasēm. Šajā kvalifikācijas ciklā Latvijas izlase piedzīvoja pirmo zaudējumu [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijai]] kopš 1940. gada ar 1:2. 2006. gadā Latvijas izlase sāka dalību kvalifikācijas turnīrā uz [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātu]]. Tajā Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], [[Islandes futbola izlase|Islandi]], [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]]. Kvalifikācijas turnīru Latvija iesāka ar zaudējumu zviedriem savā laukumā ar 0:1, tālāk sekoja pārliecinoša uzvara pār Islandi 4:0, kā arī zaudējums ziemeļīriem ar 0:1. 2007. gada martā, pēc zaudējuma Lihtenšteinai, no galvenā trenera amata atkāpās Jurijs Andrejevs. Aprīļa sākumā par izlases galveno treneri pēc divarpus gadu pārtraukuma atkal kļuva Aleksandrs Starkovs. Viņa vadībā pa divām reizēm tika zaudēts Spānijai un Dānijai, kā arī vienreiz Zviedrijai, taču tika uzvarētas Lihtenšteinas, Islandes un Ziemeļīrijas izlases. Latvijas izlase šo atlases ciklu noslēdza 5. vietā savā grupā. 2008. gada rudenī Latvijas izlase sāka dalību [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā, kurā tika ielozēta vienā grupā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas]], [[Šveices futbola izlase|Šveices]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovas]] un [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgas]] izlasēm. Pirmajā spēlē ar 2:1 Kišiņevā tika pieveikta Moldovas izlase. Tālāk divi zaudējumi grupas favorītēm: mājās Grieķijai ar 0:2 un izbraukumā Šveicei 1:2. Vārtus pēc standartsituācijas ar galvu guva Deniss Ivanovs. Pēdējā rudens spēlē Rīgā Latvija cīnījās neizšķirti ar Izraēlu 1:1. Pavasara spēlēs Latvijas izlase divreiz pieveica Luksemburgu. Ar 4:0 izbraukumā un 2:0 mājās. Pirmajā rudens izšķirošajā spēlē Latvijas izlase ar 1:0 Televivā uzvarēja Izraēlu paverot sev labas izredzes pacīnīties par pirmajām vietām. 9. septembrī Latvija cīnijās neizšķirti Skonto stadionā ar Šveici (2:2). Tā kā paralēlajā mačā Grieķija neuzvarēja Kišiņevā Moldovu (1:1). Latvija saglabāja labas izredzes cīņā par otro vietu. Situācija grupā bija: {| class="wikitable" !Vieta !Komanda !Punkti |- |1. |{{Fb|Šveice}} |17 |- |2. |{{Fb|Grieķija}} |14 |- |3. |{{Fb|Latvija}} |14 |- |4. |{{Fb|Izraēla}} |12 |- |5. |{{Fb|Luksemburga}} |5 |- |6. |{{Fb|Moldova}} |3 |} Priekšpēdējā un arī izšķirošajā spēlē Latvija Atēnu olimpiskajā stadionā zaudēja mājiniekiem Grieķiem ar 2:5. Pēc pirmā puslaika Latviju vadībā bija izvirzījis Māris Verpakovskis (2:1), bet otrajā puslaikā jau pēc divām nospēlētām minūtēm tiesnesis strīdīgā epizodē piešķira "pendeli" uz Latvijas vārtiem un to realizēja Gekass. Tas izrādījās arī lūzuma punkts un Gekass pamanījās raidīt bumbu Latvijas vārtos vēl divas reizes, gūstot 4 vārtus šajā spēlē. Vienu reizi 72. minūtē arī izcēlās Samarass un beigās 2:5. Pēdējā spēlē mājās Latvija ar 3:2 uzvarēja Moldovu. Cikla beigās Latvija ieguva trešo vietu un palika uzreiz aiz svītras. Laika posmā no 2010. gada septembra līdz 2011. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionāta]] [[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija|kvalifikācijas turnīrā]]. Finālturnīrs norisināsies 2012. gada jūnijā un jūlijā [[Polija|Polijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]. Latvijas izlase tika ielozēta kvalifikācijas turnīra [[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — F grupa|F grupā]] kopā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]], [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlu]], [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un [[Maltas futbola izlase|Maltu]].Turnīru Latvijas izlase uzsāka ar spēli pret Horvātiju savā laukumā 2010. gada 3. septembrī, piedzīvojot zaudējumu ar 0:3, bet četras dienas vēlāk izbraukumā Latvija spēja pieveikt Maltu ar 2:0. Oktobrī Latvija Grieķijā zaudēja laukuma saimniekiem ar 0:1, bet Rīgā kompensācijas laikā, pateicoties [[Aleksandrs Cauņa|Aleksandra Cauņas]] rezultatīvajam sitienam, spēja panākt neizšķirtu 1:1 pret Gruziju. 2010. gadu Latvijas izlase noslēdza 5. vietā grupā. 2011. gadu Latvijas izlase sāka ar diviem zaudējumiem Izraēlai, gan izbraukumā, gan savā laukumā piekāpjoties ar rezultātu 1:2. 2. septembrī Latvija izcīnīja savu otro uzvaru kvalifikācijas turnīrā, ar 1:0 [[Tbilisi]] tika uzvarēta Gruzijas izlase, savukārt četras dienas vēlāk Rīgā Latvijas un Grieķijas izlašu spēlē tika fiksēts neizšķirts 1:1. 7. oktobrī Latvija ar 2:0 uzveica Maltu, bet pēc četrām dienām zaudēja Horvātijai. Latvija grupu beidza 4. vietā starp Izraēlas un Gruzijas izlasēm, tādējādi nekvalificējoties finālturnīram. No 2012. gada septembra līdz 2013. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā. Latvijas izlase tika ielozēta UEFA zonas kvalifikācijas turnīra G grupā kopā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]], [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinas]] izlasēm. Pirmajās trīs spēlēs Latvija zaudēja Grieķijai (1:2), Bosnijai un Hercegovinai (1:4) un Slovākijai (1:2), bet tad prata uzveikt Lihtenšteinu (2:0). 2013. gadu Latvija sāka ar neapmierinošu neizšķirtu pret Lihtenšteinu (1:1) un turpināja ar zaudējumu Bosnijai un Hercegovinai (0:5). Pēc šīs spēlēs [[Latvijas Futbola federācija]]s valdē tika veikts balsojums par galvenā trenera [[Aleksandrs Starkovs|Aleksnadra Starkova]] atlaišanu, bet valde nobalsoja "pret".<ref>{{laikraksta atsauce |last1= Koscinkevičš|first1= Ilvars |title= Uz Bremzēm|journal= [[Sporta Avīze]]}}</ref> Tomēr vēlāk Starkovs uzrakstīja atlūgumu un par jauno Latvijas izlases treneri tika apstiprināts [[Marians Pahars]]. Līgums ar viņu tika noslēgts līdz [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas cikla beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/15072013-pahars_sakuma_tiksim_skaidriba_ar_trenera|title= Līgums ar Paharu noslēgts līdz 2018. gada Pasaules kausa izcīņai|accessdate=2013-07-16 |work= Jānis Rubulis|publisher= [[sportacentrs.com]]|date= {{dat|2013|7|15|L|bez}}}}</ref> === Izlase Pahara vadībā === Pirmā spēlē Paharam kā galvenajam trenerim bija pārbaudes spēle pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], kas noslēdzās ar rezultātu 1:1. Pirmo uzvaru kā treneris Pahars izcīnija {{dat|2013|09|06}}, 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē mājās pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]] — 2:1. Pēc tam gan tika piedzīvoti divi zaudējumi izbraukumā — 1:0 pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]] un Lietuvu, bet pēdējā šī cikla spēle pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] noslēdzās neizšķirti 2:2. Tādējādi ciklu Latvija noslēdza 5. vietā grupā, apsteidzot vienīgi [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]] un par trim punktu piekāpjoties Lietuvai. 2014. gada [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausā]] Latvijas izlase pusfinālā [[11 metru soda sitienu sērija|11 metru soda sitienu sērijā]] pārspēja [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], bet finālā ar rezultātu 1:0 pārspēja [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], vienīgos vārtus gūstot [[Nauris Bulvītis|Naurim Bulvītim]] tādējādi 22. reizi iegūstot šo kausu. [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s turnīrā, kas bija pirmais pilnais kvalifikācijas cikls Paharam kā galvenajam trenerim, Latvija tika ielozēta A grupā kopā ar [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]], [[Islandes futbola izlase|Islandi]], [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānu]], [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] un [[Turcijas futbola izlase|Turciju]]. Pirmajā cikla spēlē viesos tika nospēlēts neizšķirti 0:0 ar Kazahstānu. Turpinājumā mājās tika zaudēts Islandei ar 0:3 un nospēlēts neizšķirti 1:1 ar Turciju, bet pēdējā 2014. gada izlases spēlē tika piedzīvots zaudējums pret Nīderlandi ar rezultātu 6:0. 2015. gads sākās ar 1:1 neizšķirtu pret Čehiju, kur Latvijas izlase vienīgos vārtus ielaida spēles 90. minūtē, bet turpinājās ar vēl vienu zaudējumu Nīderlandei, tikai šoreiz ar rezultātu 0:2. Nākamā spēle notika 3. septembrī, [[Konja|Konjā]] Turcijā, kad Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Turcijas izlasi, bet 6. septembrī Rīgā tika piedzīvots zaudējums Čehijas izlasei ar 1:2. 10. oktobrī [[Reikjavika|Reikjavikā]] Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 2:2 ar Islandes izlasi, bet 13. oktobrī Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra pēdējā spēlē Rīgā ar 0:1 zaudēja Kazahstānas izlasei. Kvalifikācijas turnīra kopvērtējumā Latvija palika pēdējā, 6. vietā grupā. 2016. gada jūnijā Latvijas izlase 23. reizi izcīnīja [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausu]], uzvarot Lietuvas izlasi ar 2:1 un cīnoties neizšķirti ar Igauniju 0:0. [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijas ciklu]] Latvijas izlase iesāka ar uzvaru 1:0 izbraukumā pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]]. Tai sekoja četri zaudējumi — pret [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]] (0:2), [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]] (0:2), [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] (1:4) un [[Šveices futbola izlase|Šveici]] (0:1). {{dat|2017|3|28||bez}} tika piedzīvots zaudējums 0:5 arī draudzības spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas izlasi]], pēc kā Pahars iesniedza atlūgumu un atkāpās no izlases galvenā trenera amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/marians-pahars-atkapjas-no-latvijas-izlases-galvena-trenera-amata |title=Marians Pahars atkāpjas no Latvijas izlases galvenā trenera amata |date={{dat|2017|3|29|N|bez}} |publisher=LFF.lv |accessdate={{dat|2017|3|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929004540/https://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/marians-pahars-atkapjas-no-latvijas-izlases-galvena-trenera-amata/ }}</ref> === Starkova otrā atgriešanās un ārzemju treneri === 2017. gada 19. aprīlī Starkovs trešo reizi tika apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri, nomainot Paharu.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Brože|first1=Ulvis|title=Par Latvijas izlases galveno treneri atkal kļūst Starkovs|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/19042017-par_latvijas_izlases_galveno_treneri_atka|accessdate={{dat|2017|4|19||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|4|19||bez}}}}</ref> Viņa vadībā izlase piedzīvoja vairākus zaudējumus, bet vienīgā uzvara tika gūta 10. oktobrī pēdējā Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]]. 2017. gada septembrī [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] izlase noslīdēja uz visu laiku zemāko vietu, ieņemot 148. pozīciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-izlase-fifa-ranga-noslid-jau-uz-rekordzemo-148.vietu-14180533 |title=Latvijas futbola izlase FIFA rangā noslīd jau uz rekordzemo 148.vietu |date={{dat|2017|9|14||bez}} |accessdate={{dat|2020|10|4||bez}} |website=diena.lv}}</ref> Pēc zaudējuma [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāra]] izlasei 2018. gada 25. martā, Starkovs tika atbrīvots no amata.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/03042018-starkovu_atlaiz_no_latvijas_izlases_galve|title=Starkovu atlaiž no Latvijas izlases galvenā trenera amata|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-04-03|date=2018-04-03|language=lv}}</ref> 24. maijā galvenā trenera amatā tika apstiprināts somu speciālists [[Miksu Pātelainens]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/miksu-patelainens-pazino-23-kandidatu-sarakstu-valstsvienibas-spelem-junija |title=Miksu Pātelainens paziņo 23 kandidātu sarakstu valstsvienības spēlēm jūnijā |date={{dat|2018|5|24||bez}} |accessdate={{dat|2018|5|26||bez}} |publisher=[[LFF]] |archive-date={{dat|2019|09|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190919040901/https://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/miksu-patelainens-pazino-23-kandidatu-sarakstu-valstsvienibas-spelem-junija/ }}</ref> Pātelainena vadībā Latvijas izlase uzvarēja [[2018. gada Baltijas kauss futbolā|2018. gada Baltijas kausa]] izcīņā, bet vēlāk neveiksmīgi aizvadīja 2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga]]s spēles, neizcīnot nevienu uzvaru. Savā D līgas grupā ar [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas]], [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānas]] un [[Andoras futbola izlase|Andoras]] izlasēm tika izcīnīti četri punkti un iegūta 3. vieta. Pātelainens amatu atstāja, un 2019. gada 1. martā par galveno treneri tika apstiprināts [[Slovēnija]]s speciālists [[Slaviša Stojanovičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-izlasi-turpmak-vadis-serbu-specialists-stojanovics.a306191/|title=Latvijas futbola izlasi turpmāk vadīs serbu speciālists Stojanovičs|website=www.lsm.lv|access-date={{dat|2020|10|4||bez}}}}</ref> Stojanoviča vadībā izlase piedzīvoja deviņus zaudējumus pēc kārtas [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] turnīrā. Tikai pēdējā atlases cikla spēlē tika uzvarēta [[Austrijas futbola izlase|Austrija]]. Latvijas izlase ieņēma pēdējo vietu sešu komandu grupā. 2020. gada janvārī sadarbība ar Stojanoviču tika pārtraukta. === Daiņa Kazakeviča vadības laiks === Latvijas futbola sabiedrībā arvien biežāk sāka izskanēt paziņojumi, ka Latvijas izlasi jāvada vietējam speciālistam, kurš labi pārzina Latvijas futbola sistēmu un nianses. Situāciju sarežģīja arī LFF politiskā situācija, kad LFF uz brīdi bija bez prezidenta un tobrīd bija lielas šaubas, ka regulārā treneru mainīšana dotu kādu ilgtermiņa risinājumu, jo četru gadu laikā tika nomainīti četri treneri. Taču, jau pēc Stojanoviča atlaišanas, par izlases galveno treneri uz 3 gadiem kļuva [[Dainis Kazakevičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12413/dainis-kazakevics-apstiprinats-par-latvijas-izlases-galveno-treneri/ |title=Dainis Kazakevičs apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri |date={{dat|2020|01|20||bez}}|website=lff.lv |publisher=[[Latvijas Futbola federācija|LFF]] |accessdate={{dat|2020|10|4||bez}}}}</ref> [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga]]s turnīrā Latvija spēlēja vienā grupā ar [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]], [[Maltas futbola izlase|Maltu]] un Andoru. Pirmajās piecās spēlēs uzvaras neizdevās izcīnīt, četras reizes spēlējot neizšķirti un zaudējot Maltai. Tikai turnīra pēdējā spēlē uzvarēja izbraukumā Andoru ar 5:0. Nāciju līgas turnīru izlase noslēdza trešajā vietā grupā. Pēc šīs katastrofālās neveiksmes LFF tomēr uzticējās trenera ilgtermiņa vīzijai, kas rezultējās ar astoņu nezaudēto spēļu sēriju (ieskaitot pārbaudes spēles), kā arī beidzot tika sagaidīta uzvara [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]], uzvarot D grupas kopvērtējumā [[Andoras futbola izlase|Andoru]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovu]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]]. Sērija varēja turpināties vēl garāka, taču priekšpēdējā spēlē Rīgā pilnā stadionā tika piedzīvots zaudējums Moldovai, kas sašķobīja pozitīvo vektoru, un uz pēdējo un arī izšķirošo spēli Andorā bija jādodas ar satraukumu. Satraukums piepildījās, jo smagā un nepārliecinošā spēlē Latvijas futbola izlase nospēlēja neizšķirti. [[Vladislavs Gutkovskis]] izvirzīja Latviju vadībā spēles 50. minūtē, taču divas minūtes pirms spēles pamatlaika beigām, rupji kļūdoties vārtsargam [[Pāvels Šteinbors|Pāvelam Šteinboram]], Andora izlīdzināja rezultātu. Tikai pateicoties labākai vārtu attiecībai pār Moldovu, Latvijas futbola izlase saglabāja pirmo vietu grupā, tādējādi izcīnot ceļazīmi uz C grupu. Neveiksmīgā sezonas izskaņa liedza arī izlasei iespēju cīnīties par Eiropas čempionāta "play-off" ceļazīmi 2024. gada pavasarī. Kopš 2020. gada sākuma, kad Dainis Kazakevičs sāka vadīt izlasi, trenera nonākšana amatā un darbība izsauca asu kritiku. Skepse pilnībā nepazuda arī 2022. gada piecu uzvaru sērijas laikā, taču 2023. gada sauklis "DainisOut" pārspēja visu iepriekšējo kritiku — 2023. gadā desmit spēlēs bija ciesti deviņi zaudējumi, turklāt kopš septembra sākuma sešos mačos gūti tikai divi vārti (uzvarā pār Armēniju, kurā fanu sektors demonstratīvi atstāja tribīnes 1. puslaikā, pieprasot trenera atkāpšanos). Arī vēlāk spiediens no sabiedrības nemazinājās, un līgumu pārtrauca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17266/kazakevics-neturpinas-nacionalas-izlases-galvena-trenera-darbu/ |title=Kazakevičs neturpinās nacionālās izlases galvenā trenera darbu |date={{dat|2023|12|7||bez}} |accessdate={{dat|2023|12|8||bez}} |publisher=[[LFF]]}}</ref> === Paolo Nikolato vadībā === {{nepilnīga sadaļa}} [[File:Latvia-Gibraltar football 2026-03-31.webm|thumb|Spēle starp Latvijas un Gibraltāra izlasi Skonto stadionā, Rīgā, 2026. gada 31. martā]] == Pasaules čempionātos == {{LV futbola izlase PČ}} == Eiropas čempionātos == {{LV futbola izlase EČ}} == Spēlētāju rekordi == {{Pamatraksts|Latvijas futbola izlases spēlētāju saraksts}} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti (Spēles) |- |align=left| [[Māris Verpakovskis]] |1999—2014 |29 (104) |- |align=left| [[Ēriks Pētersons]] |1929—1939 |21 (63) |- |align=left| [[Vitālijs Astafjevs]] |1992—2010 |16 (167) |- |align=left| [[Marians Pahars]] |1996—2007 |15 (75) |- |align=left| [[Juris Laizāns]] |1998—2013 |15 (113) |- |align=left| [[Alberts Šeibelis]] |1925—1939 |14 (54) |- |align=left| [[Iļja Vestermans]] |1935—1938 |13 (23) |- |align=left| [[Aleksandrs Cauņa]] |2007—2015 |12 (45) |- |align=left| [[Valērijs Šabala]] |2013— |12 (52) |- |align=left| [[Mihails Zemļinskis]] |1992—2005 |12 (105) |} === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |align=left| [[Vitālijs Astafjevs]] |1992—2010 |167 |- |align=left| [[Andrejs Rubins]] |1998—2010 |117 |- |align=left| [[Juris Laizāns]] |1998—2014 |113 |- |align=left| [[Imants Bleidelis]] |1995—2007 |106 |- |align=left| [[Mihails Zemļinskis]] |1992—2005 |105 |- |align=left| [[Māris Verpakovskis]] |1999—2014 |104 |- |align=left| [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]] |1995—2011 |100 |- |align=left| [[Andris Vaņins]] |2000—2019 |100 |- |align=left| [[Aleksandrs Koliņko]] |1997—2015 |94 |- |align=left| [[Kaspars Gorkšs]] |2005—2017 |89 |} == Izlases galvenie treneri == {| class="wikitable" |- !Treneris !Karjera izlasē |- |{{flaga|Latvija}} [[Juris Rēdlihs-Raiskums|Juris Rēdlihs]] |align=center|1922—1924 |- |{{flaga|Austrija}} [[Villijs Malošeks]] |align=center|1924 |- |{{flaga|Anglija}} [[Valters Vilsons]] |align=center|1925 |- |{{flaga|Ungārija}} [[Ferencs Molnārs]] |align=center|1926 |- |{{flaga|Austrija}} [[Kārlis Kurcs]] |align=center|1927 |- |''nav zināms'' |align=center|1928 |- |{{flaga|Austrija}} [[Villijs Malošeks]] |align=center|1929 |- |{{flaga|Latvija}} [[Juris Rēdlihs-Raiskums|Juris Rēdlihs]] |align=center|1930—1931 |- |{{flaga|Latvija}} [[Jānis Lapiņš]] |align=center|1932 |- |''nav zināms'' |align=center|1933—1934 |- |{{flaga|Ungārija}} [[Ferencs Vogenhūbers]] |align=center|1935 |- |{{flaga|Austrija}} [[Rūdolfs Štancels]] |align=center|1936—1939 |- |{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Upenieks]] |align=center|1940 |- |{{flaga|Latvija}} [[Jānis Gilis]] |align=center|1992—1997 |- |{{flaga|Gruzija|1990}} [[Revazs Dzodzuašvili]] |align=center|1998—1999 |- |{{flaga|Anglija}} [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]] |align=center|1999—2001 |- |{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]] |align=center|2001—2004 |- |{{flaga|Latvija}} [[Jurijs Andrejevs]] |align=center|2004—2007 |- |{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]] |align=center|2007—2013 |- |{{flaga|Latvija}} [[Marians Pahars]] |align=center|2013—2017 |- |{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]] |align=center|2017—2018 |- |{{flaga|Somija}} [[Miksu Pātelainens]] |align=center|2018 |- |{{flaga|SLO}} [[Slaviša Stojanovičs]] |align=center|2019—2020 |- |{{flaga|LVA}} [[Dainis Kazakevičs]] <ref>[https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/stojanovics-par-atlaisanu-uzzinajis-ar-iszinu-kompensacija-sanems-170-000-eiro.d?id=51810935 Stojanoviču atlaiž ar īsziņu, vietā ieceļ Daini Kazakeviču]</ref> |align=center|2020—2023 |- |{{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]] <ref name="sportacentrs.com" /> |align=center|2024—pašlaik |} == Komandas sastāvs == === Pēdējais sastāvs === Uz [[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] spēlēm 2026. gada septemberī un oktobrī tika izsaukti šādi spēlētāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/19191/izvelets-sastavs-uefa-naciju-ligas-ievadam/ |title=Izvēlēts sastāvs UEFA Nāciju līgas ievadam |website=LFF.lv |date={{dat|2026|9|17|N|bez}}|access-date={{dat|2026|10|5||bez}}}}</ref> Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2026|6|9|G|bez}} spēles pret [[Kipras futbola izlase|Kipras izlasi]]. {{nat fs g start|background=maroon|color=white}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rihards Matrevics]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|3|18|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nils Toms Puriņš]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|8|1|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Frenks Dāvids Orols]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|6|28|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Roberts Savaļnieks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|2|4|df=yes}}|caps=77|goals=2|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Andrejs Cigaņiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|4|12|df=yes}}|caps=76|goals=4|club=[[FC Luzern]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Raivis Andris Jurkovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|12|9|df=y}}|caps=65|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Antonijs Černomordijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|9|26|df=y}}|caps=52|goals=3|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Daniels Balodis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|6|10|df=yes}}|caps=28|goals=1|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Meļņiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|9|7|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Falkirk FC]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims Toņiševs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|5|12|df=yes}}|caps=11|goals=1|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Oskars Vientiess]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|10|8|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FK Teplice]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Denniss Cirkins]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|6|df=yes}}|caps=3|goals=0|club=[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Oskars Rubenis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|2|3|df=yes}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aleksejs Saveļjevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|1|30|df=y}}|caps=38|goals=1|club=[[FK Asia Talas]]|clubnat=KGZ}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eduards Emsis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|2|23|df=y}}|caps=36|goals=2|club=[[SK Super Nova]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eduards Dašķevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|7|12|df=y}}|caps=28|goals=1|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dmitrijs Zelenkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|5|15|df=y}}|caps=28|goals=1|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Vapne]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|8|31|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Sogndal Fotball|Sogndal]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Markuss Strods]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2006|10|5|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[Bohemian F.C.|Bohemians]]|clubnat=IRL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristaps Grabovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2005|6|14|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|clubnat=GEO}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danila Patijčuks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|3|22|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristers Čudars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|9|3|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Ogre United]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gļebs Žaleiko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|6|27|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FS Jelgava]]|clubnat=LVA}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|2|16|df=y}}|caps=74|goals=12|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vladislavs Gutkovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|4|2|df=y}}|caps=65|goals=14|club=[[Gdiņas "Arka"|Arka Gdynia]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Roberts Uldriķis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|4|3|df=y}}|caps=60|goals=8|club=[[SC Heerenveen]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Alberts Aleksanjans]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2006|3|10|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=SWE}} {{nat fs end|background=maroon}} === Nesen izsauktie === Šie spēlētāji tika izsaukti uz izlasi pēdējo 12 mēnešu laikā: {{nat fs g start|background=maroon|color=white}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Krišjānis Zviedris]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|1|25|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alvis Jaunzems]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|6|16|df=y}}|caps=46|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vitālijs Jagodinskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|2|28|df=yes}}|caps=40|goals=0|club=[[Visakha FC]]|clubnat=CAM}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vjačeslavs Isajevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|8|23|df=yes}}|caps=7|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Roberts Veips]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|2|22|df=yes}}|caps=7|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Birka]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|4|25|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niks Sliede]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|3|8|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Renārs Varslavāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|8|23|df=y}}|caps=22|goals=1|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mārtiņš Ķigurs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|3|31|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bruno Melnis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|1|21|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristers Penkevics]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|1|28|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Zlīnas "Trinity"|FC Zlín]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Iļja Korotkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|5|24|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Regža]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|1|20|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Nyíregyháza Spartacus FC|Nyíregyháza Spartacus]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dario Šits]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|2|4|df=y}}|caps=12|goals=2|club=[[FC Dordrecht]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ingars Pūlis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|1|24|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Ogre United]]|clubnat=LVA}} {{nat fs end|background=maroon}} === Oficiālās personas === {| class="wikitable" |- !Persona !Amats |- |{{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]] |galvenais treneris |- |{{flaga|ITA}} [[Masimo Paganins]] |trenera asistents |- |{{flaga|LVA}} [[Aleksandrs Cauņa]] |trenera asistents |- |{{flaga|LVA}} [[Gatis Kalniņš]] |trenera asistents |- |{{flaga|ITA}} Gabriele Aldegani |vārtsargu treneris |- |{{flaga|ITA}} [[Vinčenco Pinkolini]] |fiziskās sagatavotības treneris |- |{{flaga|LVA}} [[Māris Smirnovs]] |fiziskās sagatavotības treneris |- |Iļja Ščaņicins |video analītiķis |- |[[Roberts Mežeckis]] |ģenerālmenedžeris |- |Boriss Novikovs |ārsts |- |Artūrs Ivuškāns |fizioterapeits |- |Jurijs Ksenzovs |fizioterapeits |- |Dmitrijs Jefremenkovs |fizioterapeits |- |Ēriks Čuhnovs |fizioterapeits |- |Jānis Zeltiņš |ekipējuma menedžeris |- |Iļja Poļakovs |preses sekretārs |} == Spēles == {{Pamatraksts|Latvijas futbola izlases spēles}} Latvijas futbola izlase savā pastāvēšanas vēsturē ir aizvadījusi 311 spēles, kurās ir gūtas 100 uzvaras, 66 reizes spēlēts neizšķirti un piedzīvoti 145 zaudējumi. Visvairāk reizes (50) Latvijas izlase ir spēlējusi pret [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasi]]. <small>(dati uz 25.10.2011.)</small> === Iepriekšējās un nākamās spēles === {| class="wikitable" text-align: center;" style="font-size: 90%" width=100% |- !width=13%|Datums !width=22%|Turnīrs !width=13%|Vieta !width=13%|Pretinieks !width=7%|Rezultāts !width=25%|Latvijas vārtu guvēji |- |{{dat|2021|03|24||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Melnkalne}} |align="center"|1:2 |[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]] |- |{{dat|2021|03|27||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Nīderlande}} [[Amsterdama]] |{{Fb|Nīderlande}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2021|03|30||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Turcija}} [[Stambula]] |{{Fb|Turcija}} |align="center"|3:3 |[[Roberts Savaļnieks]], [[Roberts Uldriķis]], [[Dāvis Ikaunieks]] |- |{{dat|2021|06|04||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Lietuva}} |align="center"|3:1 |''pretinieki savos vārtos'', [[Eduards Emsis]], [[Roberts Uldriķis]] |- |{{dat|2021|06|07||bez}} |[[draudzības spēle]] |{{Flaga|Vācija}} [[Diseldorfa]] |{{Fb|Vācija}} |align="center"|1:7 |[[Aleksejs Saveļjevs]] |- |{{dat|2021|06|10||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{Flaga|Igaunija}} [[Tallina]] |{{Fb|Igaunija}} |align="center"|1:2 |[[Dāvis Ikaunieks]] |- |{{dat|2021|09|01||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Gibraltārs}} |align="center"|3:1 |[[Vladislavs Gutkovskis]] (2), [[Andrejs Cigaņiks]] |- |{{dat|2021|09|04||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Norvēģija}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2021|09|07||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Melnkalne}} [[Podgorica]] |{{Fb|Melnkalne}} |align="center"|0:0 | |- |{{dat|2021|10|08||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Nīderlande}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2021|10|11||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Turcija}} |align="center"|1:2 |''pretinieki savos vārtos'' |- |{{dat|2021|11|13||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Norvēģija}} [[Oslo]] |{{Fb|Norvēģija}} |align="center"|0:0 | |- |{{dat|2021|11|16||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Gibraltārs}} [[Gibraltārs]] |{{Fb|Gibraltārs}} |align="center"|3:1 |[[Vladislavs Gutkovskis]], [[Roberts Uldriķis]], [[Raimonds Krollis]] |- |{{dat|2022|03|25||bez}} |[[draudzības spēle]] |{{Flaga|Malta}} [[Takali]] |{{Fb|Kuveita}} |align="center"|1:1 |[[Roberts Savaļnieks]] |- |{{dat|2022|03|29||bez}} |[[draudzības spēle]] |{{Flaga|Malta}} [[Takali]] |{{Fb|Azerbaidžāna}} |align="center"|1:0 |[[Vladislavs Gutkovskis]] |- |{{dat|2022|6|3||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Andora}} |align="center"|3:0 |[[Roberts Uldriķis]] (2), [[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]] |- |{{dat|2022|6|6||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Lihtenšteina}} |align="center"|1:0 |[[Artūrs Zjuzins]] |- |{{dat|2022|6|10||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Moldova}} [[Kišiņeva]] |{{fb|Moldova}} |align="center"|4:2 |[[Vladislavs Gutkovskis]] (2); [[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]] (2) |- |{{dat|2022|6|14||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Lihtenšteina}} [[Vaduca]] |{{fb|Lihtenšteina}} |align="center"|2:0 |[[Vladislavs Gutkovskis]] (2) |- |{{dat|2022|9|22||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Moldova}} |align="center"|1:2 |[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]] |- |{{dat|2022|9|25||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Andora}} [[Andora la Velja]] |{{fb|Andora}} |align="center"|1:1 |[[Vladislavs Gutkovskis]] |- |{{dat|2022|11|16||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Igaunija}} |align="center"|1:1 {{small|(11m: 6:4)}} |[[Raimonds Krollis]] |- |{{dat|2022|11|19||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Islande}} |align="center"|1:1 {{small|(11m: 7:8)}} |[[Andrejs Cigaņiks]] |- |{{dat|2023|3|22||bez}} |draudzības spēle |{{flaga|Īrija}} [[Dublina]] |{{fb|Īrija}} |align="center"|2:3 |[[Roberts Uldriķis]], [[Artūrs Zjuzins]] |- |{{dat|2023|3|28||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Velsa}} [[Kārdifa]] |{{fb|Velsa}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2023|6|16||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Turcija}} |align="center"|2:3 |[[Eduards Emsis]], [[Kristers Tobers]] |- |{{dat|2023|6|19||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]] |{{fb|Armēnija}} |align="center"|1:2 |''pretinieki savos vārtos'' |- |{{dat|2023|9|8||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Horvātija}} [[Rijeka]] |{{fb|Horvātija}} |align="center"|0:5 | |- |{{dat|2023|9|11||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Velsa}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2023|10|12||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Armēnija}} |align="center"|2:0 |[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]], [[Daniels Balodis]] |- |{{dat|2023|10|15||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Turcija}} [[Konja]] |{{fb|Turcija}} |align="center"|0:4 | |- |{{dat|2023|11|18||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Horvātija}} |align="center"|0:2 | | |- |{{dat|2023|11|21||bez}} |draudzības spēle |{{flaga|Polija}} [[Varšava]] |{{fb|Polija}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2024|3|21||bez}} |draudzības spēle |{{flaga|Kipra}} [[Larnaka]] |{{fb|Kipra}} |align="center"|1:1 |[[Andrejs Cigaņiks]] |- |{{dat|2024|3|26||bez}} |draudzības spēle |{{flaga|Kipra}} [[Larnaka]] |{{fb|Lihtenšteina}} |align="center"|1:1 |[[Raimonds Krollis]] |- |{{dat|2024|6|8||bez}} |Baltijas kauss |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Lietuva}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2024|6|11||bez}} |Baltijas kauss |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Fēru Salas}} |align="center"|1:0 |[[Andrejs Cigaņiks]] |- |{{dat|2024|9|7||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]] |{{fb|Armēnija}} |align="center"|1:4 |''pretinieki savos vārtos'' |- |{{dat|2024|9|10||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Fēru Salas}} |align="center"|1:0 |[[Renārs Varslavāns]] |- |{{dat|2024|10|10||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Ziemeļmaķedonija}} |align="center"|0:3 | |- |{{dat|2024|10|13||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Fēru Salas}} [[Touršhavna]] |{{fb|Fēru Salas}} |align="center"|1:1 |[[Dario Šits]] |- |{{dat|2024|11|14||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Skopje]] |{{fb|Ziemeļmaķedonija}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2024|11|17||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Armēnija}} |align="center"|1:2 |[[Roberts Uldriķis]] |- |{{dat|2025|3|21||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Andora}} [[Andora la Velja]] |{{Fb|Andora}} |align="center"|1:0 |[[Dario Šits]] |- |{{dat|2025|3|24||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Anglija}} [[Londona]] |{{Fb|Anglija}} |align="center"|0:3 | |- |{{dat|2025|6|7||bez}} |draudzības spēle |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Azerbaidžāna}} |align="center"|0:0 | |- |{{dat|2025|6|10||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Albānija}} |align="center"|1:1 |[[Antonijs Černomordijs]] |- |{{dat|2025|9|6||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Serbija}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2025|9|9||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Albānija}} |{{Fb|Albānija}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2025|10|11||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Andora}} |align="center"|2:2 |[[Dmitrijs Zelenkovs]], [[Vladislavs Gutkovskis]] |- |{{dat|2025|10|14||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Anglija}} |align="center"|0:5 | |- |{{dat|2025|11|13||bez}} |draudzības spēle |{{Flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Skopje]] |{{Fb|Ziemeļmaķedonija}} |align="center"|0:0 | |- |{{dat|2025|11|16||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Serbija}} [[Leskovaca]] |{{Fb|Serbija}} |align="center"|1:2 |[[Vladislavs Gutkovskis]] |- |{{dat|2026|3|26||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] (pārspēles) |{{Flaga|Gibraltārs}} [[Gibraltārs]] |{{Fb|Gibraltārs}} |align="center"|1:0 |[[Vladislavs Gutkovskis]] |- |{{dat|2026|3|31||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] (pārspēles) |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Gibraltārs}} |align="center"|1:0 |[[Antonijs Černomordijs]] |- |{{dat|2026|6|6||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{Flaga|Lietuva}} [[Kauņa]] |{{Fb|Lietuva}} |align="center"|1:1 {{small|({{piezīme|11m|11 metru sitieni}}: 4:5)}} |[[Maksims Toņiševs]] |- |{{dat|2026|6|9||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Fēru Salas}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2026|9|25||bez}} |[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]] |{{Flaga|Armēnija}} [[Erevāna]] |{{Fb|Armēnija}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2026|9|28||bez}} |[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Kipra}} |align="center"|0:0 | |- |{{dat|2026|10|2||bez}} |[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Melnkalne}} |align="center"|1:2 |[[Markuss Strods]] |- |{{dat|2026|10|5||bez}} |[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]] |{{Flaga|Kipra}} [[Nikosija]] |{{Fb|Kipra}} |align="center"|1:2 |[[Eduards Dašķevičs]] |- |{{dat|2026|11|12||bez}} |[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]] |{{Flaga|Melnkalne}} [[Podgorica]] |{{Fb|Melnkalne}} |align="center"| | |- |{{dat|2026|11|15||bez}} |[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Armēnija}} |align="center"| | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{portāls2|Futbols}} {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.lff.lv Oficiālā Latvijas Futbola federācijas mājaslapa] {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Kristers Serģis]] un [[Artis Rasmanis]] | virsraksts = "[[Sporta Avīze]]s" gada aptaujas uzvarētājs | periods = 2003 | pēc = [[Viktors Ščerbatihs]]}} {{kastes beigas}} {{LV futbola izlase}} {{UEFA izlases}} {{Futbols Latvijā}} {{Latvijas nacionālās sporta izlases}} [[Kategorija:Latvijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Futbols Latvijā| Izlase]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] 27jlhy4az2y0vdarc6ad8absk2d40nu 4534356 4534355 2026-10-11T09:48:52Z Vylks 50297 /* Pēdējais sastāvs */ 4534356 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Futbola izlases infokaste | Name = Latvija | Badge = Latvia national team logo.png | FIFA Trigramme = LVA | FIFA Rank = {{Nft rank|137.|steady|date=2026. gada 20. jūlijā}} <!-- up / down / steady --> | 1st ranking date = 1993. gada augusts | FIFA max = 45. | FIFA max date = 2009. gada novembris | FIFA min = 148. | FIFA min date = 2017. gada septembris | Elo Rank = 117. | Elo max = 40. | Elo max date = {{dat|1922|9|24|SK|bez}} | Elo min = 155. | Elo min date = {{dat|2019|10|15|SK|bez}} | Nickname = Sarkanbaltsarkanie<br />11 vilki | Association = [[Latvijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] | Coach = {{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]]<ref name="sportacentrs.com">https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/05022024-italis_nikolato_galvenais_kandidats_uz_tr</ref> | Captain = [[Kristers Tobers]] | Most caps = [[Vitālijs Astafjevs]] (167) | Top scorer = [[Māris Verpakovskis]] (29) | Home Stadium = [[Skonto stadions]] | pattern_la1 = _lva24h | pattern_b1 = _lva24h | pattern_ra1 = _lva24h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = AA0000 | body1 = AA0000 | rightarm1 = AA0000 | shorts1 = 000000 | socks1 = AA0000 | pattern_la2 = _lva24a | pattern_b2 = _lva24a | pattern_ra2 = _lva24a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|LVA}} 1:1 {{fb-rt|EST}}<br>([[Rīga]], [[Latvija]]; {{dat|1922|9|4|N}}) | Largest win = {{fb|LVA}} 6:1 {{fb-rt|LTU}}<br>(Rīga, Latvija; {{dat|1935|5|30|N}}) <br> {{fb|LVA}} 5:0 {{fb-rt|LTU}}<br>([[Veru]], [[Igaunija]]; {{dat|2012|6|1|N}}) <br>{{fb|GIB}} 0:5 {{fb-rt|LVA}}<br> ([[Gibraltārs]]; {{dat|2016|3|29|N}}) <br> {{fb|AND}} 0:5 {{fb-rt|LVA}} <br> ([[Andora la Velja]], [[Andora]]; {{dat|2020|11|17|N|}}) | Largest loss = {{fb|Zviedrija}} 12:0 {{fb-rt|LVA}}<br>([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1927|5|29|N}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] | Regional cup best = Grupu turnīrs, [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] | current = Latvijas futbola izlase 2024. gadā }} '''Latvijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Latvija|Latvijas Republiku]] tādās starptautiskās futbola sacensībās kā [[Eiropas čempionāts futbolā]] un [[FIFA Pasaules kauss]]. Latvijas futbola izlasi pārvalda [[Latvijas Futbola federācija]]. Lielākais Latvijas futbola izlases panākums bija piedalīšanās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]. Savas mājas spēles izlase aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], [[Rīga|Rīgā]], lai gan dažas spēles notiek arī [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadionā]]. == Vēsture == === Pirmskara Latvijas futbola izlase (1922—1940) === 1920. gadā tika nodibināta [[Latvijas Futbola federācija]], līdz ar to izveidojās arī Latvijas futbola izlase. Pirmo spēli Latvijas futbola izlase aizvadīja {{dat|1922|9|24}} pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], spēlējot neizšķirti 1:1. Pirmos vārtus Latvijas futbola izlases vēsturē guva uzbrucējs [[Edvīns Bārda]]. 1924. gadā izlase piedalījās [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] Parīzē, vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasei]]. Pirmo uzvaru Latvijas izlase izcīnīja {{dat|1924|10|18}} pret Igauniju - 2:0. 1928. gadā pirmoreiz risinājās [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa izcīņa]], kurā uzvarēja Latvija, pieveicot [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas]] izlases. 1920. gadu izcilākie Latvijas izlases futbolisti bija vārtsargs [[Arvīds Jurgens]], brāļi [[Edvīns Bārda|Edvīns]], [[Arvīds Bārda|Arvīds]] un [[Rūdolfs Bārda|Rūdolfs]] Bārdas, [[Voldemārs Grāvelis]], [[Arnolds Tauriņš]] un [[Alberts Šeibelis]].<ref name=":0" /> 1930. gados Latvijas izlase kļuva arvien spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.—1938. gadā [[Austrija]]s trenera [[Rūdolfs Štancels|Rūdolfa Štancela]] vadībā. Visbiežāk pārbaudes spēles notika ar [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], [[Somijas futbola izlase|Somiju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] un [[Polijas futbola izlase|Poliju]]. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu 1938. [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] finālturnīrā. Vispirms ar 4:2 un 5:1 tika pieveikta [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] izlase, bet izšķirošajā spēlē [[Vīne|Vīnē]] Latvija piekāpās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]] izlasei ar 1:2. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākšanās dēļ Latvijas futbola izlases darbība sākotnēji tika ierobežota, bet vēlāk pārtraukta pavisam. Pēdējo spēli Latvijas valsts izlase aizvadīja {{dat|1940|7|18}} pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], zaudējot ar 1:2. Vācu un Padomju okupācijas laikā Latvijas izlase, kāda tā bija brīvvalsts laikā, nepastāvēja.<ref name=":0" /> Labākie 1930. gadu Latvijas izlases futbolisti bija [[Jānis Lidmanis]], [[Ēriks Raisters]], [[Jānis Rozītis]], [[Fricis Kaņeps]], [[Iļja Vestermans]] un [[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]]. Par izcilāko pirmskara Latvijas futbolistu uzskatāms [[Ēriks Pētersons]],<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce | first = Askolds | last = Uldriķis | title = Latvijā futbolu spēlē 100 gadus | url = http://www.tvnet.lv/men/life/article.php?id=35523 | publisher = TVNET | date = {{dat|2006|9|29|SK}} | accessdate = 07.06.2008}}</ref> kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 21 vārtus. === Latvijas PSR izlase PSRS laikā (1940—1991) === Padomju Savienības lielākais, iekšējais sporta notikums bija PSRS Tautu spartakiādes. Dažās no tām tika iekļauts arī futbols, kur spēlēja savienoto republiku, Maskavas un Ļeņingradas izlases. Latviju kā izlase 1956. gada spartakiādē pārstāvēja [[FK Daugava Rīga (1944)|Rīgas "Daugava"]]. Komanda 4 spēlēs izcīnīja 3 uzvaras un cieta vienu zaudējumu. Vārti 10-7. Nākamreiz futbols spartakiāžu sastāvā tika iekļauts tikai 1979. gadā. Latvijas PSR atkal pārstāvēja Rīgas "Daugava". Rezultāts bija slikts — viena uzvara un 5 zaudējumi. Vārti 10-16. Nākamajās spartakiādēs startēja jauniešu komandas (līdz 20 gadu vecumam).<ref>[http://www.wikiwand.com/ru/%D0%A1%D0%BF%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B0%D0%BA%D0%B8%D0%B0%D0%B4%D0%B0_%D0%BD%D0%B0%D1%80%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D0%B2_%D0%A1%D0%A1%D0%A1%D0%A0]</ref> Latvijas PSR futbola izlase PSRS okupācijas laikā, līdz 1976. gadam turpināja piedalīties arī [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa izcīņā]] — turnīrā, kas pirmo reizi bija noticis 1928. gadā. === Atjaunotās Latvijas izlases pirmie gadi (1992—1997) === {{Enciklopēdisks stils}} 1990. gadā tika atjaunota [[Latvijas Futbola federācija]]. Uzreiz pēc neatkarības atgūšanas Latvija atgriezās [[FIFA]] sastāvā. Bija nepieciešams lemt par Latvijas izlases galveno treneri, lai arī nemaz pašas izlases vēl nebija. Par pirmo Latvijas izlases galveno treneri 1991. gada decembra LFF izpildkomitejas sēdē tika iecelts [[Jānis Gilis]]. Tika lemts, ka ņemot vērā amata svarīgumu, tika nolemts, ka izlases galvenais treneris vienlaicīgi nevar būt kāda kluba treneris. Jānis Gilis savā programmā uzsvēra, ka ir gatavs atteikties no [[FK Pārdaugava]] jauniešu komandas trenēšanas un pilnībā spēkus veltīts Latvijas izlasei. Otrs pretendents bija Marks Zahodins, taču viņam bija nopietns trīs gadu līgums. Taču Zahodins uzsvēra, ka ja Jānis Gilis vēlēsies, tad viņš būs gatavs kļūt par galvenā trenera palīgu. Jautājuma izskatīšana ilga 1 stundu un 22 minūtes. Pēc ievēlēsanas Gilis sacīja, ka nepieciešams vākt kopā komandu no nulles, jātiekas ar potenciālajiem spēlētājiem, jāaprunājas, jo varbūt kāds nemaz negrib tajā spēlēt. Šajā komandā jāspēlējot tiem, kam pirmajā vietā ir Latvijas gods. Tai komandai, kas rudenī spēlēja Klaipēdā bija eksperimentāls raksturs un tā tika veidota uz "ātru roku". Interesanti, ka Latvijas izlasei nebija ko vilkt mugurā, taču, tika saņemti vairāki piedāvājumi no ārzemju firmām. Vēlāk Jānis Gilis izvēlējas savus palīgus un tie bija Vadims Ulbergs un Vladimirs Beškarevs. Pirmo uzvaru atjaunotā izlase izcīnīja 10. jūlijā pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]] ar 2:1, abus vārtus guva [[Ainārs Linards]]. 1992. gada vasarā sākās 1994. gada [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīrs, kurā Latvijas izlase izcīnīja vēsturiskus neizšķirtus 0:0 pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] un [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], bet toties cieta sagrāves pret to pašu [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] (0:5) un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]] (0:4). Izcīnot 5 neizšķirtus un 5 punktus, Latvijas izlase ieguva 6. vietu 7 komandu konkurencē savā apakšgrupā. Izlases kodolu veidoja bijušie Rīgas [[FK Daugava Rīga (1944)|"Daugavas"]] spēlētāji [[Jurijs Popkovs]], [[Jurijs Ševļakovs]], [[Oļegs Aleksejenko]], [[Ainārs Linards]] un [[Oļegs Karavajevs]], kā arī jaunie [[Mihails Zemļinskis]] un [[Vitālijs Astafjevs]]. 1994. un 1995. gadā Latvijas izlase piedalījās 1996. gada [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, un aizvien sīvāk spēja cīnīties pret [[Eiropa]]s spēcīgākajām komandām. Tika pieveiktas spēcīgās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]] un [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīrijas]] izlases, taču spilgtākā spēle šajā ciklā bija zaudējums [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] izlasei [[Portu]] ar 2:3. Pirmajā puslaikā portugāļi izvirzījās vadībā ar 3:0, tacu otrajā puslaikā jaunais uzbrucējs [[Vīts Rimkus]] guva divus vārtus, panākot 2:3. Rimkus šajā kvalifikācijas turnīrā 5 spēlēs guva 5 vārtus, kļūstot par izlases uzbrukuma līderi. Pamazām izlasē ienāca arī jaunie [[Imants Bleidelis|Bleidelis]], [[Andrejs Štolcers|Štolcers]] un [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Stepanovs]]. Kvalifikācijas turnīrā uz 1998. gada [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātu]] Latvijas izlase sīvās cīņās piekāpās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]], [[Skotijas futbola izlase|Skotijas]] un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] izlasēm, bet spēja pieveikt [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]] un [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. Par izlases līderiem bija kļuvuši [[Skonto FC]] spēlētāji [[Vitālijs Astafjevs|Astafjevs]], [[Vladimirs Babičevs|Babičevs]], [[Marians Pahars|Pahars]] un [[Andrejs Štolcers|Štolcers]]. 1997. gada beigās [[Jānis Gilis]] atkāpās no galvenā trenera amata. No izlases aizgāja arī aizsardzības balsts un komandas kapteinis [[Jurijs Ševļakovs]]. ==== Simtā un pirmā atjaunotās Latvijas izlases spēle ==== {{dat|1992|4|8}} pēc 52 gadu pārtraukuma tika aizvadīta pirmā atjaunotās Latvijas futbola izlases spēle Bukarestē, kurā Latvija ar 0:2 zaudēja [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas]] izlasei. Latvijas valstsvienības atgriešanās spēli uz starptautiskās skatuves [[Bukareste|Bukarestē]] noskatījās 10 000 skatītāju. Tā Latvijai bija 100. spēle vēsturē. Latvijas futbolisti tajā pieredzēja sev neierastus apstākļus, jo naktsmītnes, ēdināšana, treniņapstākļi bija visaugstākajā līmenī. Lielu interesi izraisīja [[Vadims Ulbergs|Vadima Ulberga]] klātbūtne LFF delegācijā, jo Ulbergs bija iepriekšējās savsarpējās spēles aculiecinieks 1937. gadā, kad Latvija uzņēma Rumāniju [[Latvijas Universitātes stadions|ASK stadionā]], Rīgā un spēle beidzās 0:0. Šī pārbaudes spēle nebija nejauša, jo Rumānija ar [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] atbalstu cerēja uzlabot sadarbību ar [[Skandināvija|Skandināvijas valstīm]]. Bija piedāvājums arī no [[Austrijas futbola izlase]]s. Spēlei bija liela radio, TV un preses uzmanība. Klāt bija atlases cikla visu dalībvalstu pārstāvji, tai skaitā slavenais belģu treneris un bijušais futbolists [[Pauls van Himsts]]. Rumānijas izlasei bija gandrīz vislabākais sastāvs. Sastāvā iztrūka vienīgi [[George Hadži]], kuru nepalaida uz spēli [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]. Arī Rumānijas trenerim Kornelam Dinu šī bija debija jaunajā amatā. LFF delegācijai lielu iespaidu atstāja ''Steaua'' futbola komplekss, ko dēvēja arī par Rumānijas futbola templi. To bija veidojis viens no [[Nikolaje Čaušesku|Nikolajes Čaušesku]] dēliem un to arvien uzturēja armija: seši laukumi, no kuriem pieci īstā zālāja. Uz šo spēli biļete maksāja 150 lejas, kas bija aptuveni 2,5 ASV dolāri. Galvenais treneris [[Jānis Gilis]] bija nolēmis uzticēties jaunajiem. Tika lietota taktiskā shēma ar diviem brīvajiem aizsargiem, kas protams uzlika papildu slodzi pussargiem un uzbrucējiem. Pirmais puslaiks pagāja kvalitatīvi, taču otrajā puslaikā mūsējie aizrāvās ar brīvdomāšanu, kā rezultātā rumāņi ieguva lielu teritoriālo pārsvaru. Protams, Latvijas spēlētāji nervozēja un bija vairākas tehniskas kļūdas. Spēles sākumā gatavojoties tvert Pāvela Badea sitienu no 30 metriem, [[Raimonds Laizāns]] paslīdēja, un bumba pāri viņa galvai ielidoja vārtos. Tomēr komanda noturēja lielo spiedienu un kritiskā brīdī nesaplīsa. Laba izdevība bija izlīdzināt rezultātu [[Aivars Drupass|Aivaram Drupasam]], kurš saņēma [[Jurijs Popkovs|Jurija Popkova]] piespēli un krietienā asi uzsita no apmēram sešiem metriem, tomērt vārtsargs Bogdans Stelea reaģēja zibenīgi. Arī otrā puslaika sākums bija neveiksmīgs. Kļūdijās aizsargi, un 0:2. Izcelties varēja arī [[Rolands Bulders]], taču izdevīgā pozīcijā nesanāca spēcīgs sitiens. Ja pirmajā puslaikā Laizāns nervozēja, tad otrajā jau nopelnīja aplausus un pat atvairīja Gabi Balinta izpildīto soda sitienu spēles 84. minūtē. Komanda kopumā izturēja un parādīja cienīgu sniegumu. Treneris nedaudz vīlies bija [[Vitālijs Teplovs|Vitālijā Teplovā]], [[Aivars Drupass]] spēlēja ar nelielu traumu un [[Ilmārs Verpakovskis|Ilmāram Verpakovskim]] par sevi lika manīt gadi. Bija jāuzlabo uzbrukums, jo ar labu aizsardzību uzvarēt neizdosies. Rumāņi bija ārkārtīgi pārsteigti un apmulsa, kad uzzināja, ka neviens no Latvijas izlases spēlētājiem nav spēlējis [[PSRS futbola izlase|PSRS futbola izlasē]], kā arī nav spēlējuši [[PSRS futbola Augstākā līga|PSRS futbola Augstākās līgas]] komandās. Tā bija iespēja sevi parādīt pasaulei. Šī spēle bija labs stimuls izaugsmei, bet diemžēl, ne visās mūsu komandās darbs ritēja profesionāli un ne visiem izlases kandidātiem bija nopietna attieksme pret treniņiem. Interesanti, ka izlases treneris pirmajos gados atalgojumā saņēma 8500 rubļu jeb 55 ASV dolārus.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gilis|first=Jānis|date=1992. gada 4. septembris|title=Jānis Gilis aģentūrai Reuters|journal=Latvijas Jaunatne|volume=192-193}}</ref> === Dzodzuašvili aizsardzība un Džonsona uzbrukums (1998—2001) === 1997. gada nogalē par Latvijas futbola izlases treneri tika iecelts [[Gruzija|gruzīns]] [[Revazs Dzodzuašvili]]. Pārbaudes spēlēs Dzodzuašvili daudz eksperimentēja ar sastāvu, taču 2000. gada [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīru izlase iesāka ļoti veiksmīgi — 1998. gada rudenī ar 3:1 tika uzvarēta [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]], savukārt ar 1:0 uzvarēta [[Gruzijas futbola izlase|Gruzija]]. Par spīti zaudējumam ar 0:1 [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijā]], 1998. gadu Latvijas izlase pabeidza kā grupas līderi. Komanda spēlēja izteiktu aizsardzības uzbrukumu ar retiem, bet bīstamiem pretuzbrukumiem, kuru smailē atradās [[Marians Pahars]] un [[Andrejs Štolcers]]. Vārtos veiksmīgi darbojās vārtsargs [[Oļegs Karavajevs]]. 1999. gadu izlase iesāka ar diviem bezvārtu neizšķirtiem pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]] un [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]], un pēc šīm spēlēm no izlases aizgāja ilggadējais vārtsargs Karavajevs. Izlases pamatsastāvā nostiprinājās jaunie [[Juris Laizāns]] un [[Andrejs Rubins]]. Jūnijā izlase vispirms atkārtoti piekāpās slovēņiem, bet [[Atēnas|Atēnās]] ar 2:1 pieveica [[Grieķijas futbola izlase|grieķus]]. Pirmos vārtus šajā spēlē guva debitants [[Māris Verpakovskis]], par pamatvārtsargu kļuva [[Aleksandrs Koliņko]]. Pēc draudzības spēles ar [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlasi, no komandas aizgāja galvenais treneris [[Revazs Dzodzuašvili]]. 1999. gada vasarā par galveno treneri tika iecelts [[Anglija|anglis]] [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]], kurš bija izteikts uzbrukuma futbola piekritējs. Šo kvalifikācijas ciklu izlase pabeidza ar neizšķirtiem pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]], kā arī zaudēja [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas]] izlasei, nerealizējot izredzes iekļūt finālturnīrā. 2002. gada [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas ciklu izlase iesāka ar minimālu zaudējumu [[Skotijas futbola izlase|Skotijai]] 0:1, taču tam sekoja sagrāves pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas]] un [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas]] izlasēm. Pēc 2001. gada aprīlī piedzīvotā neižšķirta 1:1 spēlē ar [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]], [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]] tika atbrīvots no amata. === Starkova — Verpakovska ēra un Euro 2004 (2001—2004) === {{Skatīt arī|Latvijas futbola izlase 2004. gada Eiropas čempionātā}} [[Attēls:Karel Bruckner a1232.jpg|thumb|left|[[Karels Brukners]], [[Čehijas futbola izlase|Čehijas izlases]] galvenais treneris, spēlē pret Latviju.]] [[Attēls:Latvian kannattajia.jpg|thumb|Latvijas izlases fani tuvu pie ''[[Estadio do Bessa]]'', [[Portu]], pirms Latvijas un [[Vācijas futbola izlase|Vācijas]] futbola spēles 2004. gada 19. jūnijā]] Džonsona vietā par galveno treneri kļuva ilggadējais [[Skonto FC]] galvenais treneris [[Aleksandrs Starkovs]]. Viņa vadībā izlase pabeidza atlases ciklu ar trīs minimāliem zaudējumiem pret grupas favorītiem. 2004. gada [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] atlases ciklu izlase iesāka ar neizšķirtu pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] (0:0), kā arī ar 1:0 pieveicot [[Polijas futbola izlase|Poliju]]. Tam sekoja divas uzvaras pār [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]] izlasi un zaudējums [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijai]]. Savainojumu nomocītā [[Marians Pahars|Pahara]] vietā par uzbrukuma līderi kļuva [[Māris Verpakovskis]]. Komandā atgriezās arī 90. gadu vidus izlases uzbrukuma līderis [[Vīts Rimkus]]. Pirms rudens izšķirošajām cīņām Latvijas izlase saglabāja labas izredzes cīņā par iekļūšanu finālturnīrā. Pēc zaudējuma 0:2 Polijas izlasei Latvijas izlases situācija turnīra tabulā kļuva sarežģītāka, taču komanda spēja pieveikt Ungāriju (3:1) un Zviedriju (1:0). Abās spēlēs ar vārtu guvumiem izcēlās Māris Verpakovskis. Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai novembrī bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]. Pirmajā spēlē Rīgā pateicoties Verpakovska gūtajiem vārtiem, Latvija pieveica turkus ar 1:0. Otrajā cīņā [[Stambula|Stambulā]] Latvija spēja atspēlēties no 0:2 un panāca vajadzīgo rezultātu, spēlei noslēdzoties 2:2. Divu spēļu summā Latvijas izlase bija pieveikusi Turciju ar 3:2, tādējādi pirmoreiz savā vēsturē iekļūstot [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Izlases līderi šajā ciklā bija uzbrucējs [[Māris Verpakovskis]], vidējās līnijas spēlētāji komandas kapteinis [[Vitālijs Astafjevs]], [[Juris Laizāns]], [[Andrejs Rubins]], aizsargi [[Mihails Zemļinskis]] un [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]], kā arī vārtsargs [[Aleksandrs Koliņko]]. [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[Portugāle|Portugālē]] Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar spēcīgajām [[Čehijas futbola izlase|Čehijas]], [[Vācijas futbola izlase|Vācijas]] un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]] izlasēm. Pirmajā spēlē Latvija piekāpās [[Čehijas futbola izlase|Čehijas]] izlasei ar 1:2, taču otrajā spēlē izcīnīja vēsturisku bezvārtu neizšķirtu pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]]. Grupas trešajā un pēdējā spēlē Latvija zaudēja [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandei]] ar 0:3. === Starkova atlaišana un atgriešanās === [[Attēls:Russia - Latvia.jpg‎|thumb|Latvijas izlase spēlē pret Krieviju (0:1) [["Lokomotiv" stadions|"Lokomotiv" stadionā]], [[Maskava|Maskavā]], 2006. gadā]] [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] vadībā Latvija iesāka arī 2006. gada [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] atlases turnīru, taču jau pirmajā spēlē pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] Starkovs tika diskvalificēts uz 6 spēlēm. Turpinājumā Latvijas izlasi no rezervistu soliņa vadīja Starkova palīgs [[Jurijs Andrejevs]], bet Starkovs vēl palika galvenā trenera amatā nākamās 4 spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIFA uz sešām spēlēm diskvalificē Starkovu | url = http://www.tvnet.lv/sports/printArticle.php?id=15298# | publisher = TVNET | date = {{dat|2004|10|5|SK}} | accessdate = 15.05.2009}}</ref> Novembrī Starkovs pameta izlasi, pārceļoties uz [[Krievija]]s [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] komandu. Par izlases galveno treneri tika iecelts Andrejevs, kura vadībā arī izlase bez īpašiem panākumiem pabeidza šo kvalifikācijas ciklu. Ar 15 punktiem 12 spēlēs, Latvija pabeidza turnīru 5. vietā savā apakšgrupā, pieveicot vienīgi [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]], kā arī spēlējot neizšķirti ar [[Krievijas futbola izlase|Krievijas]], [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas]] un [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]] izlasēm. Šajā kvalifikācijas ciklā Latvijas izlase piedzīvoja pirmo zaudējumu [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijai]] kopš 1940. gada ar 1:2. 2006. gadā Latvijas izlase sāka dalību kvalifikācijas turnīrā uz [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātu]]. Tajā Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], [[Islandes futbola izlase|Islandi]], [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]]. Kvalifikācijas turnīru Latvija iesāka ar zaudējumu zviedriem savā laukumā ar 0:1, tālāk sekoja pārliecinoša uzvara pār Islandi 4:0, kā arī zaudējums ziemeļīriem ar 0:1. 2007. gada martā, pēc zaudējuma Lihtenšteinai, no galvenā trenera amata atkāpās Jurijs Andrejevs. Aprīļa sākumā par izlases galveno treneri pēc divarpus gadu pārtraukuma atkal kļuva Aleksandrs Starkovs. Viņa vadībā pa divām reizēm tika zaudēts Spānijai un Dānijai, kā arī vienreiz Zviedrijai, taču tika uzvarētas Lihtenšteinas, Islandes un Ziemeļīrijas izlases. Latvijas izlase šo atlases ciklu noslēdza 5. vietā savā grupā. 2008. gada rudenī Latvijas izlase sāka dalību [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā, kurā tika ielozēta vienā grupā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas]], [[Šveices futbola izlase|Šveices]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovas]] un [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgas]] izlasēm. Pirmajā spēlē ar 2:1 Kišiņevā tika pieveikta Moldovas izlase. Tālāk divi zaudējumi grupas favorītēm: mājās Grieķijai ar 0:2 un izbraukumā Šveicei 1:2. Vārtus pēc standartsituācijas ar galvu guva Deniss Ivanovs. Pēdējā rudens spēlē Rīgā Latvija cīnījās neizšķirti ar Izraēlu 1:1. Pavasara spēlēs Latvijas izlase divreiz pieveica Luksemburgu. Ar 4:0 izbraukumā un 2:0 mājās. Pirmajā rudens izšķirošajā spēlē Latvijas izlase ar 1:0 Televivā uzvarēja Izraēlu paverot sev labas izredzes pacīnīties par pirmajām vietām. 9. septembrī Latvija cīnijās neizšķirti Skonto stadionā ar Šveici (2:2). Tā kā paralēlajā mačā Grieķija neuzvarēja Kišiņevā Moldovu (1:1). Latvija saglabāja labas izredzes cīņā par otro vietu. Situācija grupā bija: {| class="wikitable" !Vieta !Komanda !Punkti |- |1. |{{Fb|Šveice}} |17 |- |2. |{{Fb|Grieķija}} |14 |- |3. |{{Fb|Latvija}} |14 |- |4. |{{Fb|Izraēla}} |12 |- |5. |{{Fb|Luksemburga}} |5 |- |6. |{{Fb|Moldova}} |3 |} Priekšpēdējā un arī izšķirošajā spēlē Latvija Atēnu olimpiskajā stadionā zaudēja mājiniekiem Grieķiem ar 2:5. Pēc pirmā puslaika Latviju vadībā bija izvirzījis Māris Verpakovskis (2:1), bet otrajā puslaikā jau pēc divām nospēlētām minūtēm tiesnesis strīdīgā epizodē piešķira "pendeli" uz Latvijas vārtiem un to realizēja Gekass. Tas izrādījās arī lūzuma punkts un Gekass pamanījās raidīt bumbu Latvijas vārtos vēl divas reizes, gūstot 4 vārtus šajā spēlē. Vienu reizi 72. minūtē arī izcēlās Samarass un beigās 2:5. Pēdējā spēlē mājās Latvija ar 3:2 uzvarēja Moldovu. Cikla beigās Latvija ieguva trešo vietu un palika uzreiz aiz svītras. Laika posmā no 2010. gada septembra līdz 2011. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionāta]] [[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija|kvalifikācijas turnīrā]]. Finālturnīrs norisināsies 2012. gada jūnijā un jūlijā [[Polija|Polijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]. Latvijas izlase tika ielozēta kvalifikācijas turnīra [[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — F grupa|F grupā]] kopā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]], [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlu]], [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un [[Maltas futbola izlase|Maltu]].Turnīru Latvijas izlase uzsāka ar spēli pret Horvātiju savā laukumā 2010. gada 3. septembrī, piedzīvojot zaudējumu ar 0:3, bet četras dienas vēlāk izbraukumā Latvija spēja pieveikt Maltu ar 2:0. Oktobrī Latvija Grieķijā zaudēja laukuma saimniekiem ar 0:1, bet Rīgā kompensācijas laikā, pateicoties [[Aleksandrs Cauņa|Aleksandra Cauņas]] rezultatīvajam sitienam, spēja panākt neizšķirtu 1:1 pret Gruziju. 2010. gadu Latvijas izlase noslēdza 5. vietā grupā. 2011. gadu Latvijas izlase sāka ar diviem zaudējumiem Izraēlai, gan izbraukumā, gan savā laukumā piekāpjoties ar rezultātu 1:2. 2. septembrī Latvija izcīnīja savu otro uzvaru kvalifikācijas turnīrā, ar 1:0 [[Tbilisi]] tika uzvarēta Gruzijas izlase, savukārt četras dienas vēlāk Rīgā Latvijas un Grieķijas izlašu spēlē tika fiksēts neizšķirts 1:1. 7. oktobrī Latvija ar 2:0 uzveica Maltu, bet pēc četrām dienām zaudēja Horvātijai. Latvija grupu beidza 4. vietā starp Izraēlas un Gruzijas izlasēm, tādējādi nekvalificējoties finālturnīram. No 2012. gada septembra līdz 2013. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā. Latvijas izlase tika ielozēta UEFA zonas kvalifikācijas turnīra G grupā kopā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]], [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinas]] izlasēm. Pirmajās trīs spēlēs Latvija zaudēja Grieķijai (1:2), Bosnijai un Hercegovinai (1:4) un Slovākijai (1:2), bet tad prata uzveikt Lihtenšteinu (2:0). 2013. gadu Latvija sāka ar neapmierinošu neizšķirtu pret Lihtenšteinu (1:1) un turpināja ar zaudējumu Bosnijai un Hercegovinai (0:5). Pēc šīs spēlēs [[Latvijas Futbola federācija]]s valdē tika veikts balsojums par galvenā trenera [[Aleksandrs Starkovs|Aleksnadra Starkova]] atlaišanu, bet valde nobalsoja "pret".<ref>{{laikraksta atsauce |last1= Koscinkevičš|first1= Ilvars |title= Uz Bremzēm|journal= [[Sporta Avīze]]}}</ref> Tomēr vēlāk Starkovs uzrakstīja atlūgumu un par jauno Latvijas izlases treneri tika apstiprināts [[Marians Pahars]]. Līgums ar viņu tika noslēgts līdz [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas cikla beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/15072013-pahars_sakuma_tiksim_skaidriba_ar_trenera|title= Līgums ar Paharu noslēgts līdz 2018. gada Pasaules kausa izcīņai|accessdate=2013-07-16 |work= Jānis Rubulis|publisher= [[sportacentrs.com]]|date= {{dat|2013|7|15|L|bez}}}}</ref> === Izlase Pahara vadībā === Pirmā spēlē Paharam kā galvenajam trenerim bija pārbaudes spēle pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], kas noslēdzās ar rezultātu 1:1. Pirmo uzvaru kā treneris Pahars izcīnija {{dat|2013|09|06}}, 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē mājās pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]] — 2:1. Pēc tam gan tika piedzīvoti divi zaudējumi izbraukumā — 1:0 pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]] un Lietuvu, bet pēdējā šī cikla spēle pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] noslēdzās neizšķirti 2:2. Tādējādi ciklu Latvija noslēdza 5. vietā grupā, apsteidzot vienīgi [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]] un par trim punktu piekāpjoties Lietuvai. 2014. gada [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausā]] Latvijas izlase pusfinālā [[11 metru soda sitienu sērija|11 metru soda sitienu sērijā]] pārspēja [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], bet finālā ar rezultātu 1:0 pārspēja [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], vienīgos vārtus gūstot [[Nauris Bulvītis|Naurim Bulvītim]] tādējādi 22. reizi iegūstot šo kausu. [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s turnīrā, kas bija pirmais pilnais kvalifikācijas cikls Paharam kā galvenajam trenerim, Latvija tika ielozēta A grupā kopā ar [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]], [[Islandes futbola izlase|Islandi]], [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānu]], [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] un [[Turcijas futbola izlase|Turciju]]. Pirmajā cikla spēlē viesos tika nospēlēts neizšķirti 0:0 ar Kazahstānu. Turpinājumā mājās tika zaudēts Islandei ar 0:3 un nospēlēts neizšķirti 1:1 ar Turciju, bet pēdējā 2014. gada izlases spēlē tika piedzīvots zaudējums pret Nīderlandi ar rezultātu 6:0. 2015. gads sākās ar 1:1 neizšķirtu pret Čehiju, kur Latvijas izlase vienīgos vārtus ielaida spēles 90. minūtē, bet turpinājās ar vēl vienu zaudējumu Nīderlandei, tikai šoreiz ar rezultātu 0:2. Nākamā spēle notika 3. septembrī, [[Konja|Konjā]] Turcijā, kad Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Turcijas izlasi, bet 6. septembrī Rīgā tika piedzīvots zaudējums Čehijas izlasei ar 1:2. 10. oktobrī [[Reikjavika|Reikjavikā]] Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 2:2 ar Islandes izlasi, bet 13. oktobrī Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra pēdējā spēlē Rīgā ar 0:1 zaudēja Kazahstānas izlasei. Kvalifikācijas turnīra kopvērtējumā Latvija palika pēdējā, 6. vietā grupā. 2016. gada jūnijā Latvijas izlase 23. reizi izcīnīja [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausu]], uzvarot Lietuvas izlasi ar 2:1 un cīnoties neizšķirti ar Igauniju 0:0. [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijas ciklu]] Latvijas izlase iesāka ar uzvaru 1:0 izbraukumā pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]]. Tai sekoja četri zaudējumi — pret [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]] (0:2), [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]] (0:2), [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] (1:4) un [[Šveices futbola izlase|Šveici]] (0:1). {{dat|2017|3|28||bez}} tika piedzīvots zaudējums 0:5 arī draudzības spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas izlasi]], pēc kā Pahars iesniedza atlūgumu un atkāpās no izlases galvenā trenera amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/marians-pahars-atkapjas-no-latvijas-izlases-galvena-trenera-amata |title=Marians Pahars atkāpjas no Latvijas izlases galvenā trenera amata |date={{dat|2017|3|29|N|bez}} |publisher=LFF.lv |accessdate={{dat|2017|3|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929004540/https://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/marians-pahars-atkapjas-no-latvijas-izlases-galvena-trenera-amata/ }}</ref> === Starkova otrā atgriešanās un ārzemju treneri === 2017. gada 19. aprīlī Starkovs trešo reizi tika apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri, nomainot Paharu.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Brože|first1=Ulvis|title=Par Latvijas izlases galveno treneri atkal kļūst Starkovs|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/19042017-par_latvijas_izlases_galveno_treneri_atka|accessdate={{dat|2017|4|19||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|4|19||bez}}}}</ref> Viņa vadībā izlase piedzīvoja vairākus zaudējumus, bet vienīgā uzvara tika gūta 10. oktobrī pēdējā Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]]. 2017. gada septembrī [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] izlase noslīdēja uz visu laiku zemāko vietu, ieņemot 148. pozīciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-izlase-fifa-ranga-noslid-jau-uz-rekordzemo-148.vietu-14180533 |title=Latvijas futbola izlase FIFA rangā noslīd jau uz rekordzemo 148.vietu |date={{dat|2017|9|14||bez}} |accessdate={{dat|2020|10|4||bez}} |website=diena.lv}}</ref> Pēc zaudējuma [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāra]] izlasei 2018. gada 25. martā, Starkovs tika atbrīvots no amata.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/03042018-starkovu_atlaiz_no_latvijas_izlases_galve|title=Starkovu atlaiž no Latvijas izlases galvenā trenera amata|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-04-03|date=2018-04-03|language=lv}}</ref> 24. maijā galvenā trenera amatā tika apstiprināts somu speciālists [[Miksu Pātelainens]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/miksu-patelainens-pazino-23-kandidatu-sarakstu-valstsvienibas-spelem-junija |title=Miksu Pātelainens paziņo 23 kandidātu sarakstu valstsvienības spēlēm jūnijā |date={{dat|2018|5|24||bez}} |accessdate={{dat|2018|5|26||bez}} |publisher=[[LFF]] |archive-date={{dat|2019|09|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190919040901/https://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/miksu-patelainens-pazino-23-kandidatu-sarakstu-valstsvienibas-spelem-junija/ }}</ref> Pātelainena vadībā Latvijas izlase uzvarēja [[2018. gada Baltijas kauss futbolā|2018. gada Baltijas kausa]] izcīņā, bet vēlāk neveiksmīgi aizvadīja 2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga]]s spēles, neizcīnot nevienu uzvaru. Savā D līgas grupā ar [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas]], [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānas]] un [[Andoras futbola izlase|Andoras]] izlasēm tika izcīnīti četri punkti un iegūta 3. vieta. Pātelainens amatu atstāja, un 2019. gada 1. martā par galveno treneri tika apstiprināts [[Slovēnija]]s speciālists [[Slaviša Stojanovičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-izlasi-turpmak-vadis-serbu-specialists-stojanovics.a306191/|title=Latvijas futbola izlasi turpmāk vadīs serbu speciālists Stojanovičs|website=www.lsm.lv|access-date={{dat|2020|10|4||bez}}}}</ref> Stojanoviča vadībā izlase piedzīvoja deviņus zaudējumus pēc kārtas [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] turnīrā. Tikai pēdējā atlases cikla spēlē tika uzvarēta [[Austrijas futbola izlase|Austrija]]. Latvijas izlase ieņēma pēdējo vietu sešu komandu grupā. 2020. gada janvārī sadarbība ar Stojanoviču tika pārtraukta. === Daiņa Kazakeviča vadības laiks === Latvijas futbola sabiedrībā arvien biežāk sāka izskanēt paziņojumi, ka Latvijas izlasi jāvada vietējam speciālistam, kurš labi pārzina Latvijas futbola sistēmu un nianses. Situāciju sarežģīja arī LFF politiskā situācija, kad LFF uz brīdi bija bez prezidenta un tobrīd bija lielas šaubas, ka regulārā treneru mainīšana dotu kādu ilgtermiņa risinājumu, jo četru gadu laikā tika nomainīti četri treneri. Taču, jau pēc Stojanoviča atlaišanas, par izlases galveno treneri uz 3 gadiem kļuva [[Dainis Kazakevičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12413/dainis-kazakevics-apstiprinats-par-latvijas-izlases-galveno-treneri/ |title=Dainis Kazakevičs apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri |date={{dat|2020|01|20||bez}}|website=lff.lv |publisher=[[Latvijas Futbola federācija|LFF]] |accessdate={{dat|2020|10|4||bez}}}}</ref> [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga]]s turnīrā Latvija spēlēja vienā grupā ar [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]], [[Maltas futbola izlase|Maltu]] un Andoru. Pirmajās piecās spēlēs uzvaras neizdevās izcīnīt, četras reizes spēlējot neizšķirti un zaudējot Maltai. Tikai turnīra pēdējā spēlē uzvarēja izbraukumā Andoru ar 5:0. Nāciju līgas turnīru izlase noslēdza trešajā vietā grupā. Pēc šīs katastrofālās neveiksmes LFF tomēr uzticējās trenera ilgtermiņa vīzijai, kas rezultējās ar astoņu nezaudēto spēļu sēriju (ieskaitot pārbaudes spēles), kā arī beidzot tika sagaidīta uzvara [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]], uzvarot D grupas kopvērtējumā [[Andoras futbola izlase|Andoru]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovu]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]]. Sērija varēja turpināties vēl garāka, taču priekšpēdējā spēlē Rīgā pilnā stadionā tika piedzīvots zaudējums Moldovai, kas sašķobīja pozitīvo vektoru, un uz pēdējo un arī izšķirošo spēli Andorā bija jādodas ar satraukumu. Satraukums piepildījās, jo smagā un nepārliecinošā spēlē Latvijas futbola izlase nospēlēja neizšķirti. [[Vladislavs Gutkovskis]] izvirzīja Latviju vadībā spēles 50. minūtē, taču divas minūtes pirms spēles pamatlaika beigām, rupji kļūdoties vārtsargam [[Pāvels Šteinbors|Pāvelam Šteinboram]], Andora izlīdzināja rezultātu. Tikai pateicoties labākai vārtu attiecībai pār Moldovu, Latvijas futbola izlase saglabāja pirmo vietu grupā, tādējādi izcīnot ceļazīmi uz C grupu. Neveiksmīgā sezonas izskaņa liedza arī izlasei iespēju cīnīties par Eiropas čempionāta "play-off" ceļazīmi 2024. gada pavasarī. Kopš 2020. gada sākuma, kad Dainis Kazakevičs sāka vadīt izlasi, trenera nonākšana amatā un darbība izsauca asu kritiku. Skepse pilnībā nepazuda arī 2022. gada piecu uzvaru sērijas laikā, taču 2023. gada sauklis "DainisOut" pārspēja visu iepriekšējo kritiku — 2023. gadā desmit spēlēs bija ciesti deviņi zaudējumi, turklāt kopš septembra sākuma sešos mačos gūti tikai divi vārti (uzvarā pār Armēniju, kurā fanu sektors demonstratīvi atstāja tribīnes 1. puslaikā, pieprasot trenera atkāpšanos). Arī vēlāk spiediens no sabiedrības nemazinājās, un līgumu pārtrauca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17266/kazakevics-neturpinas-nacionalas-izlases-galvena-trenera-darbu/ |title=Kazakevičs neturpinās nacionālās izlases galvenā trenera darbu |date={{dat|2023|12|7||bez}} |accessdate={{dat|2023|12|8||bez}} |publisher=[[LFF]]}}</ref> === Paolo Nikolato vadībā === {{nepilnīga sadaļa}} [[File:Latvia-Gibraltar football 2026-03-31.webm|thumb|Spēle starp Latvijas un Gibraltāra izlasi Skonto stadionā, Rīgā, 2026. gada 31. martā]] == Pasaules čempionātos == {{LV futbola izlase PČ}} == Eiropas čempionātos == {{LV futbola izlase EČ}} == Spēlētāju rekordi == {{Pamatraksts|Latvijas futbola izlases spēlētāju saraksts}} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti (Spēles) |- |align=left| [[Māris Verpakovskis]] |1999—2014 |29 (104) |- |align=left| [[Ēriks Pētersons]] |1929—1939 |21 (63) |- |align=left| [[Vitālijs Astafjevs]] |1992—2010 |16 (167) |- |align=left| [[Marians Pahars]] |1996—2007 |15 (75) |- |align=left| [[Juris Laizāns]] |1998—2013 |15 (113) |- |align=left| [[Alberts Šeibelis]] |1925—1939 |14 (54) |- |align=left| [[Iļja Vestermans]] |1935—1938 |13 (23) |- |align=left| [[Aleksandrs Cauņa]] |2007—2015 |12 (45) |- |align=left| [[Valērijs Šabala]] |2013— |12 (52) |- |align=left| [[Mihails Zemļinskis]] |1992—2005 |12 (105) |} === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |align=left| [[Vitālijs Astafjevs]] |1992—2010 |167 |- |align=left| [[Andrejs Rubins]] |1998—2010 |117 |- |align=left| [[Juris Laizāns]] |1998—2014 |113 |- |align=left| [[Imants Bleidelis]] |1995—2007 |106 |- |align=left| [[Mihails Zemļinskis]] |1992—2005 |105 |- |align=left| [[Māris Verpakovskis]] |1999—2014 |104 |- |align=left| [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]] |1995—2011 |100 |- |align=left| [[Andris Vaņins]] |2000—2019 |100 |- |align=left| [[Aleksandrs Koliņko]] |1997—2015 |94 |- |align=left| [[Kaspars Gorkšs]] |2005—2017 |89 |} == Izlases galvenie treneri == {| class="wikitable" |- !Treneris !Karjera izlasē |- |{{flaga|Latvija}} [[Juris Rēdlihs-Raiskums|Juris Rēdlihs]] |align=center|1922—1924 |- |{{flaga|Austrija}} [[Villijs Malošeks]] |align=center|1924 |- |{{flaga|Anglija}} [[Valters Vilsons]] |align=center|1925 |- |{{flaga|Ungārija}} [[Ferencs Molnārs]] |align=center|1926 |- |{{flaga|Austrija}} [[Kārlis Kurcs]] |align=center|1927 |- |''nav zināms'' |align=center|1928 |- |{{flaga|Austrija}} [[Villijs Malošeks]] |align=center|1929 |- |{{flaga|Latvija}} [[Juris Rēdlihs-Raiskums|Juris Rēdlihs]] |align=center|1930—1931 |- |{{flaga|Latvija}} [[Jānis Lapiņš]] |align=center|1932 |- |''nav zināms'' |align=center|1933—1934 |- |{{flaga|Ungārija}} [[Ferencs Vogenhūbers]] |align=center|1935 |- |{{flaga|Austrija}} [[Rūdolfs Štancels]] |align=center|1936—1939 |- |{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Upenieks]] |align=center|1940 |- |{{flaga|Latvija}} [[Jānis Gilis]] |align=center|1992—1997 |- |{{flaga|Gruzija|1990}} [[Revazs Dzodzuašvili]] |align=center|1998—1999 |- |{{flaga|Anglija}} [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]] |align=center|1999—2001 |- |{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]] |align=center|2001—2004 |- |{{flaga|Latvija}} [[Jurijs Andrejevs]] |align=center|2004—2007 |- |{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]] |align=center|2007—2013 |- |{{flaga|Latvija}} [[Marians Pahars]] |align=center|2013—2017 |- |{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]] |align=center|2017—2018 |- |{{flaga|Somija}} [[Miksu Pātelainens]] |align=center|2018 |- |{{flaga|SLO}} [[Slaviša Stojanovičs]] |align=center|2019—2020 |- |{{flaga|LVA}} [[Dainis Kazakevičs]] <ref>[https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/stojanovics-par-atlaisanu-uzzinajis-ar-iszinu-kompensacija-sanems-170-000-eiro.d?id=51810935 Stojanoviču atlaiž ar īsziņu, vietā ieceļ Daini Kazakeviču]</ref> |align=center|2020—2023 |- |{{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]] <ref name="sportacentrs.com" /> |align=center|2024—pašlaik |} == Komandas sastāvs == === Pēdējais sastāvs === Uz [[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] spēlēm 2026. gada septemberī un oktobrī tika izsaukti šādi spēlētāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/19191/izvelets-sastavs-uefa-naciju-ligas-ievadam/ |title=Izvēlēts sastāvs UEFA Nāciju līgas ievadam |website=LFF.lv |date={{dat|2026|9|17|N|bez}}|access-date={{dat|2026|10|11||bez}}}}</ref> Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2026|10|5|G|bez}} spēles pret [[Kipras futbola izlase|Kipras izlasi]]. {{nat fs g start|background=maroon|color=white}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rihards Matrevics]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|3|18|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nils Toms Puriņš]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|8|1|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Frenks Dāvids Orols]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|6|28|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Roberts Savaļnieks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|2|4|df=yes}}|caps=77|goals=2|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Andrejs Cigaņiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|4|12|df=yes}}|caps=76|goals=4|club=[[FC Luzern]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Raivis Andris Jurkovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|12|9|df=y}}|caps=65|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Antonijs Černomordijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|9|26|df=y}}|caps=52|goals=3|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Daniels Balodis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|6|10|df=yes}}|caps=28|goals=1|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Meļņiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|9|7|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Falkirk FC]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims Toņiševs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|5|12|df=yes}}|caps=11|goals=1|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Oskars Vientiess]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|10|8|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FK Teplice]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Denniss Cirkins]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|6|df=yes}}|caps=3|goals=0|club=[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Oskars Rubenis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|2|3|df=yes}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aleksejs Saveļjevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|1|30|df=y}}|caps=38|goals=1|club=[[FK Asia Talas]]|clubnat=KGZ}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eduards Emsis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|2|23|df=y}}|caps=36|goals=2|club=[[SK Super Nova]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eduards Dašķevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|7|12|df=y}}|caps=28|goals=1|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dmitrijs Zelenkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|5|15|df=y}}|caps=28|goals=1|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Vapne]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|8|31|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Sogndal Fotball|Sogndal]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Markuss Strods]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2006|10|5|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[Bohemian F.C.|Bohemians]]|clubnat=IRL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristaps Grabovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2005|6|14|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|clubnat=GEO}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danila Patijčuks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|3|22|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristers Čudars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|9|3|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Ogre United]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gļebs Žaleiko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|6|27|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FS Jelgava]]|clubnat=LVA}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|2|16|df=y}}|caps=74|goals=12|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vladislavs Gutkovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|4|2|df=y}}|caps=65|goals=14|club=[[Gdiņas "Arka"|Arka Gdynia]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Roberts Uldriķis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|4|3|df=y}}|caps=60|goals=8|club=[[SC Heerenveen]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Alberts Aleksanjans]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2006|3|10|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=SWE}} {{nat fs end|background=maroon}} === Nesen izsauktie === Šie spēlētāji tika izsaukti uz izlasi pēdējo 12 mēnešu laikā: {{nat fs g start|background=maroon|color=white}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Krišjānis Zviedris]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|1|25|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alvis Jaunzems]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|6|16|df=y}}|caps=46|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vitālijs Jagodinskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|2|28|df=yes}}|caps=40|goals=0|club=[[Visakha FC]]|clubnat=CAM}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vjačeslavs Isajevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|8|23|df=yes}}|caps=7|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Roberts Veips]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|2|22|df=yes}}|caps=7|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Birka]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|4|25|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niks Sliede]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|3|8|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Renārs Varslavāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|8|23|df=y}}|caps=22|goals=1|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mārtiņš Ķigurs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|3|31|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bruno Melnis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|1|21|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristers Penkevics]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|1|28|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Zlīnas "Trinity"|FC Zlín]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Iļja Korotkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|5|24|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}} {{nat fs break|background=maroon}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Regža]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|1|20|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Nyíregyháza Spartacus FC|Nyíregyháza Spartacus]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dario Šits]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|2|4|df=y}}|caps=12|goals=2|club=[[FC Dordrecht]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ingars Pūlis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|1|24|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Ogre United]]|clubnat=LVA}} {{nat fs end|background=maroon}} === Oficiālās personas === {| class="wikitable" |- !Persona !Amats |- |{{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]] |galvenais treneris |- |{{flaga|ITA}} [[Masimo Paganins]] |trenera asistents |- |{{flaga|LVA}} [[Aleksandrs Cauņa]] |trenera asistents |- |{{flaga|LVA}} [[Gatis Kalniņš]] |trenera asistents |- |{{flaga|ITA}} Gabriele Aldegani |vārtsargu treneris |- |{{flaga|ITA}} [[Vinčenco Pinkolini]] |fiziskās sagatavotības treneris |- |{{flaga|LVA}} [[Māris Smirnovs]] |fiziskās sagatavotības treneris |- |Iļja Ščaņicins |video analītiķis |- |[[Roberts Mežeckis]] |ģenerālmenedžeris |- |Boriss Novikovs |ārsts |- |Artūrs Ivuškāns |fizioterapeits |- |Jurijs Ksenzovs |fizioterapeits |- |Dmitrijs Jefremenkovs |fizioterapeits |- |Ēriks Čuhnovs |fizioterapeits |- |Jānis Zeltiņš |ekipējuma menedžeris |- |Iļja Poļakovs |preses sekretārs |} == Spēles == {{Pamatraksts|Latvijas futbola izlases spēles}} Latvijas futbola izlase savā pastāvēšanas vēsturē ir aizvadījusi 311 spēles, kurās ir gūtas 100 uzvaras, 66 reizes spēlēts neizšķirti un piedzīvoti 145 zaudējumi. Visvairāk reizes (50) Latvijas izlase ir spēlējusi pret [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasi]]. <small>(dati uz 25.10.2011.)</small> === Iepriekšējās un nākamās spēles === {| class="wikitable" text-align: center;" style="font-size: 90%" width=100% |- !width=13%|Datums !width=22%|Turnīrs !width=13%|Vieta !width=13%|Pretinieks !width=7%|Rezultāts !width=25%|Latvijas vārtu guvēji |- |{{dat|2021|03|24||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Melnkalne}} |align="center"|1:2 |[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]] |- |{{dat|2021|03|27||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Nīderlande}} [[Amsterdama]] |{{Fb|Nīderlande}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2021|03|30||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Turcija}} [[Stambula]] |{{Fb|Turcija}} |align="center"|3:3 |[[Roberts Savaļnieks]], [[Roberts Uldriķis]], [[Dāvis Ikaunieks]] |- |{{dat|2021|06|04||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Lietuva}} |align="center"|3:1 |''pretinieki savos vārtos'', [[Eduards Emsis]], [[Roberts Uldriķis]] |- |{{dat|2021|06|07||bez}} |[[draudzības spēle]] |{{Flaga|Vācija}} [[Diseldorfa]] |{{Fb|Vācija}} |align="center"|1:7 |[[Aleksejs Saveļjevs]] |- |{{dat|2021|06|10||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{Flaga|Igaunija}} [[Tallina]] |{{Fb|Igaunija}} |align="center"|1:2 |[[Dāvis Ikaunieks]] |- |{{dat|2021|09|01||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Gibraltārs}} |align="center"|3:1 |[[Vladislavs Gutkovskis]] (2), [[Andrejs Cigaņiks]] |- |{{dat|2021|09|04||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Norvēģija}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2021|09|07||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Melnkalne}} [[Podgorica]] |{{Fb|Melnkalne}} |align="center"|0:0 | |- |{{dat|2021|10|08||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Nīderlande}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2021|10|11||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Turcija}} |align="center"|1:2 |''pretinieki savos vārtos'' |- |{{dat|2021|11|13||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Norvēģija}} [[Oslo]] |{{Fb|Norvēģija}} |align="center"|0:0 | |- |{{dat|2021|11|16||bez}} |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Gibraltārs}} [[Gibraltārs]] |{{Fb|Gibraltārs}} |align="center"|3:1 |[[Vladislavs Gutkovskis]], [[Roberts Uldriķis]], [[Raimonds Krollis]] |- |{{dat|2022|03|25||bez}} |[[draudzības spēle]] |{{Flaga|Malta}} [[Takali]] |{{Fb|Kuveita}} |align="center"|1:1 |[[Roberts Savaļnieks]] |- |{{dat|2022|03|29||bez}} |[[draudzības spēle]] |{{Flaga|Malta}} [[Takali]] |{{Fb|Azerbaidžāna}} |align="center"|1:0 |[[Vladislavs Gutkovskis]] |- |{{dat|2022|6|3||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Andora}} |align="center"|3:0 |[[Roberts Uldriķis]] (2), [[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]] |- |{{dat|2022|6|6||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Lihtenšteina}} |align="center"|1:0 |[[Artūrs Zjuzins]] |- |{{dat|2022|6|10||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Moldova}} [[Kišiņeva]] |{{fb|Moldova}} |align="center"|4:2 |[[Vladislavs Gutkovskis]] (2); [[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]] (2) |- |{{dat|2022|6|14||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Lihtenšteina}} [[Vaduca]] |{{fb|Lihtenšteina}} |align="center"|2:0 |[[Vladislavs Gutkovskis]] (2) |- |{{dat|2022|9|22||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Moldova}} |align="center"|1:2 |[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]] |- |{{dat|2022|9|25||bez}} |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Andora}} [[Andora la Velja]] |{{fb|Andora}} |align="center"|1:1 |[[Vladislavs Gutkovskis]] |- |{{dat|2022|11|16||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Igaunija}} |align="center"|1:1 {{small|(11m: 6:4)}} |[[Raimonds Krollis]] |- |{{dat|2022|11|19||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Islande}} |align="center"|1:1 {{small|(11m: 7:8)}} |[[Andrejs Cigaņiks]] |- |{{dat|2023|3|22||bez}} |draudzības spēle |{{flaga|Īrija}} [[Dublina]] |{{fb|Īrija}} |align="center"|2:3 |[[Roberts Uldriķis]], [[Artūrs Zjuzins]] |- |{{dat|2023|3|28||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Velsa}} [[Kārdifa]] |{{fb|Velsa}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2023|6|16||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Turcija}} |align="center"|2:3 |[[Eduards Emsis]], [[Kristers Tobers]] |- |{{dat|2023|6|19||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]] |{{fb|Armēnija}} |align="center"|1:2 |''pretinieki savos vārtos'' |- |{{dat|2023|9|8||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Horvātija}} [[Rijeka]] |{{fb|Horvātija}} |align="center"|0:5 | |- |{{dat|2023|9|11||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Velsa}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2023|10|12||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Armēnija}} |align="center"|2:0 |[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]], [[Daniels Balodis]] |- |{{dat|2023|10|15||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Turcija}} [[Konja]] |{{fb|Turcija}} |align="center"|0:4 | |- |{{dat|2023|11|18||bez}} |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Horvātija}} |align="center"|0:2 | | |- |{{dat|2023|11|21||bez}} |draudzības spēle |{{flaga|Polija}} [[Varšava]] |{{fb|Polija}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2024|3|21||bez}} |draudzības spēle |{{flaga|Kipra}} [[Larnaka]] |{{fb|Kipra}} |align="center"|1:1 |[[Andrejs Cigaņiks]] |- |{{dat|2024|3|26||bez}} |draudzības spēle |{{flaga|Kipra}} [[Larnaka]] |{{fb|Lihtenšteina}} |align="center"|1:1 |[[Raimonds Krollis]] |- |{{dat|2024|6|8||bez}} |Baltijas kauss |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Lietuva}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2024|6|11||bez}} |Baltijas kauss |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Fēru Salas}} |align="center"|1:0 |[[Andrejs Cigaņiks]] |- |{{dat|2024|9|7||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]] |{{fb|Armēnija}} |align="center"|1:4 |''pretinieki savos vārtos'' |- |{{dat|2024|9|10||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Fēru Salas}} |align="center"|1:0 |[[Renārs Varslavāns]] |- |{{dat|2024|10|10||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Ziemeļmaķedonija}} |align="center"|0:3 | |- |{{dat|2024|10|13||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Fēru Salas}} [[Touršhavna]] |{{fb|Fēru Salas}} |align="center"|1:1 |[[Dario Šits]] |- |{{dat|2024|11|14||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Skopje]] |{{fb|Ziemeļmaķedonija}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2024|11|17||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] |{{flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{fb|Armēnija}} |align="center"|1:2 |[[Roberts Uldriķis]] |- |{{dat|2025|3|21||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Andora}} [[Andora la Velja]] |{{Fb|Andora}} |align="center"|1:0 |[[Dario Šits]] |- |{{dat|2025|3|24||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Anglija}} [[Londona]] |{{Fb|Anglija}} |align="center"|0:3 | |- |{{dat|2025|6|7||bez}} |draudzības spēle |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Azerbaidžāna}} |align="center"|0:0 | |- |{{dat|2025|6|10||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Albānija}} |align="center"|1:1 |[[Antonijs Černomordijs]] |- |{{dat|2025|9|6||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Serbija}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2025|9|9||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Albānija}} |{{Fb|Albānija}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2025|10|11||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Andora}} |align="center"|2:2 |[[Dmitrijs Zelenkovs]], [[Vladislavs Gutkovskis]] |- |{{dat|2025|10|14||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Anglija}} |align="center"|0:5 | |- |{{dat|2025|11|13||bez}} |draudzības spēle |{{Flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Skopje]] |{{Fb|Ziemeļmaķedonija}} |align="center"|0:0 | |- |{{dat|2025|11|16||bez}} |[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]] |{{Flaga|Serbija}} [[Leskovaca]] |{{Fb|Serbija}} |align="center"|1:2 |[[Vladislavs Gutkovskis]] |- |{{dat|2026|3|26||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] (pārspēles) |{{Flaga|Gibraltārs}} [[Gibraltārs]] |{{Fb|Gibraltārs}} |align="center"|1:0 |[[Vladislavs Gutkovskis]] |- |{{dat|2026|3|31||bez}} |[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] (pārspēles) |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Gibraltārs}} |align="center"|1:0 |[[Antonijs Černomordijs]] |- |{{dat|2026|6|6||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{Flaga|Lietuva}} [[Kauņa]] |{{Fb|Lietuva}} |align="center"|1:1 {{small|({{piezīme|11m|11 metru sitieni}}: 4:5)}} |[[Maksims Toņiševs]] |- |{{dat|2026|6|9||bez}} |[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Fēru Salas}} |align="center"|0:1 | |- |{{dat|2026|9|25||bez}} |[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]] |{{Flaga|Armēnija}} [[Erevāna]] |{{Fb|Armēnija}} |align="center"|0:2 | |- |{{dat|2026|9|28||bez}} |[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Kipra}} |align="center"|0:0 | |- |{{dat|2026|10|2||bez}} |[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Melnkalne}} |align="center"|1:2 |[[Markuss Strods]] |- |{{dat|2026|10|5||bez}} |[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]] |{{Flaga|Kipra}} [[Nikosija]] |{{Fb|Kipra}} |align="center"|1:2 |[[Eduards Dašķevičs]] |- |{{dat|2026|11|12||bez}} |[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]] |{{Flaga|Melnkalne}} [[Podgorica]] |{{Fb|Melnkalne}} |align="center"| | |- |{{dat|2026|11|15||bez}} |[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]] |{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]] |{{Fb|Armēnija}} |align="center"| | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{portāls2|Futbols}} {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.lff.lv Oficiālā Latvijas Futbola federācijas mājaslapa] {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Kristers Serģis]] un [[Artis Rasmanis]] | virsraksts = "[[Sporta Avīze]]s" gada aptaujas uzvarētājs | periods = 2003 | pēc = [[Viktors Ščerbatihs]]}} {{kastes beigas}} {{LV futbola izlase}} {{UEFA izlases}} {{Futbols Latvijā}} {{Latvijas nacionālās sporta izlases}} [[Kategorija:Latvijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Futbols Latvijā| Izlase]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] fahn40h8is2scrggt1yo44tykdjdtrv 0 14805 4534281 4496557 2026-10-11T06:49:37Z Vylks 50297 4534281 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Anglija | Badge = Arms of The Football Association (include star).svg | Badge_size = 170px | FIFA Trigramme = ENG | Nickname = Trīs lauvas<br /> (''Three Lions'') | Association = [[Anglijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|GER}} [[Tomass Tuhels]] | Asst Manager = | Captain = [[Harijs Keins]] | Vice-Captain = | Most caps = [[Pīters Šiltons]]<br />[[Harijs Keins]] (125) | Top scorer = [[Harijs Keins]] (91) | Home Stadium = [[Vembli stadions]] ([[Londona]]) | FIFA Rank = {{Nft rank|4.|steady||date=2026. gada 20. jūlijs}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 3. | FIFA max date = 2012. gada augusts—septembris, 2021. gada septembris—oktobris, 2023. gada novembris | FIFA min = 27. | FIFA min date = 1996. gada februāris | pattern_la1 = _eng26H | pattern_b1 = _eng26H | pattern_ra1 = _eng26H | pattern_sh1 = _eng26H | pattern_so1 = _eng26Hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _eng26A | pattern_b2 = _eng26A | pattern_ra2 = _eng26A | pattern_sh2 = _eng26A | pattern_so2 = _eng26Al | leftarm2 = fe080a | body2 = fe080a | rightarm2 = fe080a | shorts2 = 000040 | socks2 = fe080a | First game = {{fb|SCO}} 0:0 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Partika]], [[Skotija]]; {{dat|1872|11|30||bez}}) | Largest win = {{fb|IRL|patr}} 0:13 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Belfāsta]], [[Īrija]]; {{dat|1882|2|18||bez}}) | Largest loss = {{fb|HUN|1949}} 7:1 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1954|5|23||bez}}) | World cup apps = 17 | World cup first = 1950 | World cup best = '''Čempioni:''' [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 11 | Regional cup first = [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] | Regional cup best = 2. vieta: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] }} '''Anglijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Anglija|Angliju]] starptautiskās futbola sacensībās. Anglijas futbola izlasi pārvalda [[Anglijas Futbola asociācija]]. Anglijas izlase [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966.]] gadā uzvarēja [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātā futbolā]]. Anglijas izlase, kas ir futbola dzimtenes pārstāvji, piedalījās pirmajās oficiālajās [[Futbols|futbola]] valsts sacīkstēs, 1872. gada 30. novembrī cīnoties neizšķirti 0:0 ar [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Turpmāko 40 gadu laikā Anglijas izlase aizvadīja spēles vienīgi ar citām [[Lielbritānija]]s valstu izlasēm ([[Skotijas futbola izlase|Skotiju]], [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]]). Anglijas izlase nepiedalījās pirmajos trijos [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]], pirmoreiz tajā startējot tikai [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gadā]]. [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules čempionātā]], kas notika tieši [[Anglija|Anglijā]], Anglijas izlase pirmo un vienīgo reizi ieguva [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausu]]. Kopš tā laika Anglijas izlase allaž ir starp favorītiem visos turnīros, taču lielajos finālturnīros ([[FIFA Pasaules kauss|Pasaules]] un [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]) kopš 1966. gada vairs nav uzvarējusi. Lielākais panākums Eiropas čempionātā ir 2. vieta ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]]'', kas notika 2021. gadā, un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]. gadā. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — Grupu turnīrs * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Ceturtdaļfināls * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Grupu turnīrs * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Ceturtdaļfināls * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — '''Čempioni''' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — Ceturtdaļfināls * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Ceturtdaļfināls * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Pusfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Astotdaļfināls * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Ceturtdaļfināls * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Ceturtdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 4. vieta * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — 3. vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/19072026-pasaules_kausa_bronzas_spele_tiek_guti_10|title=Pasaules kausa bronzas spēlē tiek gūti 10 vārti, Sakam hat-trick|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|19|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|19||bez}}}}</ref> * [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] — == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nepiedalījās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās'' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — Pusfināls * [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — Ceturtdaļfināls * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — Grupu turnīrs * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — ''Nekvalificējās'' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — Grupu turnīrs * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Pusfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Ceturtdaļfināls * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Astotdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — 2. vieta * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — 2. vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/14072024-ojarsavals_klust_par_varoni_spanija_eirop|title=Ojarsavals kļūst par varoni, Spānija - Eiropas čempionāta titulētāko izlasi|website=sportacentrs.com|date={{dat|2024|7|14|N|bez}}|access-date={{dat|2024|7|19||bez}}}}</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|12||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles (Vārti) |- |[[Pīters Šiltons]] |1970—1990 |125 (0) |- |'''[[Harijs Keins]]''' |2015—pašlaik |120 (85) |- |[[Veins Rūnijs]] |2003—2018 |120 (53) |- |[[Deivids Bekhems]] |1996—2009 |115 (17) |- |[[Stīvens Džerards]] |2000—2014 |114 (21) |- |[[Bobijs Mūrs]] |1962—1973 |108 (2) |- |[[Ešlijs Kols]] |2001—2014 |107 (0) |- |[[Bobijs Čarltons]] |1958—1970 |106 (49) |- |[[Frenks Lampards]] |1999—2014 |106 (29) |- |[[Billijs Raits]] |1946—1959 |105 (3) |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti (Spēles) |- |'''[[Harijs Keins]]''' |2015—pašlaik |85 (120) |- |[[Veins Rūnijs]] |2003—2018 |53 (120) |- |[[Bobijs Čarltons]] |1958—1970 |49 (106) |- |[[Gērijs Linekers]] |1984—1992 |48 (80) |- |[[Džimijs Grīvss]] |1959—1967 |44 (57) |- |[[Maikls Ouens]] |1998—2008 |40 (89) |- |[[Nets Lofthauss]] |1950—1958 |30 (33) |- |[[Alans Šīrers]] |1992—2000 |30 (63) |- |[[Toms Finijs]] |1946—1958 |30 (76) |- |[[Viviens Vudvords]] |1903—1911 |29 (23) |- |[[Frenks Lampards]] |1999—2014 |29 (106) |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Anglija}} == Skatīt arī == * [[Anglijas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|1966}} | pirms = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1962}}) | pēc = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1970}}) }} {{kastes beigas}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Anglijas futbola izlase | titlestyle = background:white; color:#CE1124; | list = {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] ti1r9li48k24zsdq2a7oqc3plorsm3o 4534283 4534281 2026-10-11T06:52:59Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534283 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Anglija | Badge = Arms of The Football Association (include star).svg | Badge_size = 170px | FIFA Trigramme = ENG | Nickname = Trīs lauvas<br /> (''Three Lions'') | Association = [[Anglijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|GER}} [[Tomass Tuhels]] | Asst Manager = | Captain = [[Harijs Keins]] | Vice-Captain = | Most caps = [[Pīters Šiltons]]<br />[[Harijs Keins]] (125) | Top scorer = [[Harijs Keins]] (91) | Home Stadium = [[Vembli stadions]] ([[Londona]]) | FIFA Rank = {{Nft rank|4.|steady||date=2026. gada 20. jūlijs}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 3. | FIFA max date = 2012. gada augusts—septembris, 2021. gada septembris—oktobris, 2023. gada novembris | FIFA min = 27. | FIFA min date = 1996. gada februāris | pattern_la1 = _eng26H | pattern_b1 = _eng26H | pattern_ra1 = _eng26H | pattern_sh1 = _eng26H | pattern_so1 = _eng26Hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _eng26A | pattern_b2 = _eng26A | pattern_ra2 = _eng26A | pattern_sh2 = _eng26A | pattern_so2 = _eng26Al | leftarm2 = fe080a | body2 = fe080a | rightarm2 = fe080a | shorts2 = 000040 | socks2 = fe080a | First game = {{fb|SCO}} 0:0 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Partika]], [[Skotija]]; {{dat|1872|11|30||bez}}) | Largest win = {{fb|IRL|patr}} 0:13 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Belfāsta]], [[Īrija]]; {{dat|1882|2|18||bez}}) | Largest loss = {{fb|HUN|1949}} 7:1 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1954|5|23||bez}}) | World cup apps = 17 | World cup first = 1950 | World cup best = '''Čempioni:''' [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 11 | Regional cup first = [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] | Regional cup best = 2. vieta: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] }} '''Anglijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Anglija|Angliju]] starptautiskās futbola sacensībās. Anglijas futbola izlasi pārvalda [[Anglijas Futbola asociācija]]. Anglijas izlase [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966.]] gadā uzvarēja [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātā futbolā]]. Anglijas izlase, kas ir futbola dzimtenes pārstāvji, piedalījās pirmajās oficiālajās [[Futbols|futbola]] valsts sacīkstēs, 1872. gada 30. novembrī cīnoties neizšķirti 0:0 ar [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Turpmāko 40 gadu laikā Anglijas izlase aizvadīja spēles vienīgi ar citām [[Lielbritānija]]s valstu izlasēm ([[Skotijas futbola izlase|Skotiju]], [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]]). Anglijas izlase nepiedalījās pirmajos trijos [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]], pirmoreiz tajā startējot tikai [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gadā]]. [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules čempionātā]], kas notika tieši [[Anglija|Anglijā]], Anglijas izlase pirmo un vienīgo reizi ieguva [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausu]]. Kopš tā laika Anglijas izlase allaž ir starp favorītiem visos turnīros, taču lielajos finālturnīros ([[FIFA Pasaules kauss|Pasaules]] un [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]) kopš 1966. gada vairs nav uzvarējusi. Lielākais panākums Eiropas čempionātā ir 2. vieta ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]]'', kas notika 2021. gadā, un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]. gadā. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — Grupu turnīrs * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Ceturtdaļfināls * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Grupu turnīrs * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Ceturtdaļfināls * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — '''Čempioni''' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — Ceturtdaļfināls * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Ceturtdaļfināls * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Pusfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Astotdaļfināls * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Ceturtdaļfināls * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Ceturtdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 4. vieta * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — 3. vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/19072026-pasaules_kausa_bronzas_spele_tiek_guti_10|title=Pasaules kausa bronzas spēlē tiek gūti 10 vārti, Sakam hat-trick|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|19|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|19||bez}}}}</ref> * [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] — == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nepiedalījās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās'' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — Pusfināls * [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — Ceturtdaļfināls * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — Grupu turnīrs * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — ''Nekvalificējās'' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — Grupu turnīrs * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Pusfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Ceturtdaļfināls * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Astotdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — 2. vieta * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — 2. vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/14072024-ojarsavals_klust_par_varoni_spanija_eirop|title=Ojarsavals kļūst par varoni, Spānija - Eiropas čempionāta titulētāko izlasi|website=sportacentrs.com|date={{dat|2024|7|14|N|bez}}|access-date={{dat|2024|7|19||bez}}}}</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Pīters Šiltons]] |1970—1990 |125 |- |'''[[Harijs Keins]]''' |2015—pašlaik |125 |- |[[Veins Rūnijs]] |2003—2018 |120 |- |[[Deivids Bekhems]] |1996—2009 |115 |- |[[Stīvens Džerards]] |2000—2014 |114 |- |[[Bobijs Mūrs]] |1962—1973 |108 |- |[[Ešlijs Kols]] |2001—2014 |107 |- |[[Bobijs Čarltons]] |1958—1970 |106 |- |[[Frenks Lampards]] |1999—2014 |106 |- |[[Billijs Raits]] |1946—1959 |105 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Harijs Keins]]''' |2015—pašlaik |91 |- |[[Veins Rūnijs]] |2003—2018 |53 |- |[[Bobijs Čarltons]] |1958—1970 |49 |- |[[Gērijs Linekers]] |1984—1992 |48 |- |[[Džimijs Grīvss]] |1959—1967 |44 |- |[[Maikls Ouens]] |1998—2008 |40 |- |[[Nets Lofthauss]] |1950—1958 |30 |- |[[Alans Šīrers]] |1992—2000 |30 |- |[[Toms Finijs]] |1946—1958 |30 |- |[[Vivians Vudvords]] |1903—1911 |29 |- |[[Frenks Lampards]] |1999—2014 |29 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Anglija}} == Skatīt arī == * [[Anglijas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|1966}} | pirms = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1962}}) | pēc = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1970}}) }} {{kastes beigas}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Anglijas futbola izlase | titlestyle = background:white; color:#CE1124; | list = {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] s4bivdkx9i21dmprxvosr0qpdqh796g 0 14812 4534301 4498423 2026-10-11T07:22:50Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534301 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Austrija | Badge = Austria national football team crest.svg | FIFA Trigramme = AUT | Nickname = ''Das Team''<br /> (Komanda) <br />''Unsere Burschen'' (Mūsu zēni) | Association = [[Austrijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] | Coach = {{flagicon|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]] | Captain = [[Dāvids Alaba]] | Most caps = [[Marko Arnautovičs]] (137) | Top scorer = [[Marko Arnautovičs]] (49) | Home Stadium = [[Ernsta Hapela stadions]] | FIFA Rank = {{Nft rank|24.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 10. | FIFA max date = 2016. gada maijs — jūnijs | FIFA min = 105. | FIFA min date = 2008. gada jūlijs | pattern_la1 = _aut26h | pattern_b1 = _aut26h | pattern_ra1 = _aut26h | pattern_sh1 = _aut26h | pattern_so1 = | leftarm1 = 000000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _aut26a | pattern_b2 = _aut26a | pattern_ra2 = _aut26a | pattern_sh2 = _aut26a | pattern_so2 = _aut26al | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 003A41 | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _aut50ypuma_s | pattern_b3 = _aut50ypuma | pattern_ra3 = _aut50ypuma_s | pattern_sh3 = _milan2425h2 | pattern_so3 = _aut50ypumal | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 |First game = {{fb|AUT|empire}} 5:0 {{fb-rt|HUN|1867}} <br />([[Vīne]], [[Austrija]]; {{dat|1902|10|12|N|bez}}) | Largest win = {{fb|AUT}} 10:0 {{fb-rt|SMR}} <br />([[Vīne]], [[Austrija]]; {{dat|2025|10|09|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|AUT|empire}} 1:11 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Vīne]], [[Austrija]]; {{dat|1908|06|08|N|bez}}) | World cup apps = 8 | World cup first = 1934 | World cup best = Trešā vieta: [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] | Regional cup best = Astotdaļfināls: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] }} '''Austrijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Austrija|Austriju]] starptautiskās futbola sacensībās. Austrijas futbola izlasi pārvalda [[Austrijas Futbola asociācija]]. Austrija ir piedalījusies 8 [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros. Austrijas izlases lielākais panākums ir 3. vieta [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954. gada Pasaules kausā]]. Izlase [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā debitēja [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gadā]], kad finālturnīru rīkoja kopā ar [[Šveice|Šveici]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — 4. vieta * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Kvalificējās, bet [[Anšluss|Anšlusa]] dēļ nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — 3. vieta * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Grupu turnīrs * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nepiedalījās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]—[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Ceturtdaļfināls * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — Ceturtdaļfināls * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Grupu turnīrs * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Sešpadsmitdaļfināls == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Nekvalificējās'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Grupu turnīrs * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''[[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija - A grupa|Nekvalificējās]]'' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Grupu turnīrs * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == [[File:20180610 FIFA Friendly Match Austria vs. Brazil Marko Arnautović 850 1633.jpg|thumb|[[Marko Arnautovičs]] ir Austrijas futbolists, kurš ir visvairāk spēles aizvadījis izlasē]] ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Marko Arnautovičs]] |2008—2026 |137 |- |'''[[Dāvids Alaba]]''' |2009—pašlaik |117 |- |[[Andreass Hercogs]] |1988—2003 |103 |- |'''[[Marsels Zabicers]]''' |2012—pašlaik |102 |- |[[Aleksandars Dragovičs]] |2009—2022 |100 |- |[[Antons Polsters]] |1982—2000 |95 |- |[[Gerhards Hanapi]] |1948—1964 |93 |- |[[Karls Kollers]] |1952—1965 |86 |- |[[Jūliāns Baumgartlingers]] |2009—2021 |84 |- |[[Frīdrihs Koncilija]] |1970—1985 |84 |- |[[Bruno Pecejs]] |1975—1990 |84 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Marko Arnautovičs]]''' |2008—2026 |49 |- |[[Antons Polsters]] |1982—2000 |44 |- |[[Johans Krankls]] |1973—1985 |34 |- |[[Johans Horvats]] |1924—1934 |29 |- |[[Ēriks Hofs]] |1957—1968 |28 |- |[[Marks Janko]] |2006—2019 |28 |- |'''[[Marsels Zabicers]]''' |2012—pašlaik |27 |- |[[Antons Šalls]] |1927—1934 |27 |- |[[Matiass Zindelārs]] |1926—1937 |26 |- |[[Andreass Hercogs]] |1988—2003 |26 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Austrija}} <!--Uz 2023. gada septembra spēlēm — draudzības spēli pret [[Moldovas futbola izlase|Moldovu]] 7. septembrī un [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēli pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] 12. septembrī — tika izsaukti šādi spēlētāji. Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2023|9|7|G|bez}} spēles pret Moldovu. {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Niklass Hedls]]|age={{Birth date and age|2001|3|17|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksandrs Šlāgers]]|age={{Birth date and age|1996|2|1|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Daniels Bahmanis]]|age={{Birth date and age|1994|7|9|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Watford FC|Watford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Maksimiliāns Vēbers (futbolists)|Maksimiliāns Vēbers]]|age={{Birth date and age|1998|2|4|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Menhengladbahas "Borussia"]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kevins Danso]]|age={{Birth date and age|1998|9|19|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Štefans Pošs]]|age={{Birth date and age|1997|5|14|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāvids Alaba]]||other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|sortname=Alaba, David|age={{Birth date and age|1992|6|24|df=y}}|caps=102|goals=15|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Filips Līnharts]]|age={{Birth date and age|1996|7|11|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Filips Mvene]]|age={{Birth date and age|1994|1|29|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Leopolds Kverfelds]]|age={{Birth date and age|2003|12|20|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Dāvids Šnegs]]|age={{Birth date and age|1998|9|29|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Grācas "Sturm"|Sturm Graz]]|clubnat=AUT}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ksavers Šlāgers]]|age={{Birth date and age|1997|9|28|df=y}}|caps=36|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nikolass Zeivalds]]|age={{Birth date and age|2001|5|4|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Marsels Zabicers]]|age={{Birth date and age|1994|3|17|df=y}}|caps=72|goals=14|club=[[Dortmundes "Borussia"]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Florians Grilličs]]|age={{Birth date and age|1995|8|7|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Dejans Ļubičičs]]|age={{Birth date and age|1997|10|8|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Florians Kaincs]]|age={{Birth date and age|1992|10|24|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kristofs Baumgartners]]|age={{Birth date and age|1999|8|1|df=y}}|caps=30|goals=10|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Konrāds Laimers]]|age={{Birth date and age|1997|5|27|df=y}}|caps=27|goals=2|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Patriks Vimmers]]|age={{Birth date and age|2001|5|30|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Matiass Zeidls]]|age={{Birth date and age|2001|1|24|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Vīnes "Rapid"|Rapid Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Marko Arnautovičs]]|age={{Birth date and age|1989|4|19|df=y}}|caps=109|goals=34|club=[[Milānas "Internazionale"]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Mihaels Gregoričs]]|age={{Birth date and age|1994|4|18|df=y}}|caps=48|goals=11|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Karims Onisivo]]|age={{Birth date and age|1992|3|17|df=y}}|caps=23|goals=1|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Muhammeds Hams]]|age={{Birth date and age|2000|9|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Clermont Foot 63|Clermont]]|clubnat=FRA}} {{nat fs end}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Austrijas futbola izlase - Euro 2024}} {{Austrijas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Austrijas futbola izlase| ]] tlagzoy0ep8k3bsvbicrdp60emka8p8 0 14828 4534289 4499943 2026-10-11T07:01:19Z Vylks 50297 4534289 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Beļģija | Badge = Royal Belgian Football Association logo.svg | FIFA Trigramme = BEL | Nickname = ''Rode Duivels'' / ''Diables Rouges'' / ''Rote Teufel''<br />(Sarkanie velni) | Association = [[Beļģijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|NED}} [[Marks van Bommels]] | Asst Manager = | Captain = [[Juri Tīlemanss]] | Most caps = [[Jans Vertongens]] (157) | Top scorer = [[Romelu Lukaku]] (94) | FIFA Rank = {{Nft rank|9.|steady||date=2026. gada 11. jūnijs}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men |title=Latest Men’s World Ranking|website=fifa.com|accessdate={{dat|2025|11|20||bez}}}}</ref> | 1st ranking date = | FIFA max = 1. | FIFA max date = 2015. gada novembris — 2016. gada marts, 2018. gada septembris — 2022. gada marts | FIFA min = 71. | FIFA min date = 2007. gada jūnijs | Home Stadium = [[Karaļa Boduēna stadions]] | pattern_la1 = _bel26h | pattern_b1 = _bel26hA | pattern_ra1 = _bel26h | pattern_sh1 = _bel26h | pattern_so1 = _bel26hl | leftarm1 = ee3137 | body1 = ee3137 | rightarm1 = ee3137 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _bel26a | pattern_b2 = _bel26a | pattern_ra2 = _bel26a | pattern_sh2 = _bel26a | pattern_so2 = _adidasblackl | leftarm2 = 8bddf5 | body2 = 8bddf5 | rightarm2 = 8bddf5 | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|BEL}} 3:3 {{fb-rt|FRA}} <br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1904|5|1|N|bez}}) | Largest win = {{fb|BEL}} 9:0 {{fb-rt|ZAM}} <br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1994|6|4|N|bez}})<br />{{fb|BEL}} 10:1 {{fb-rt|SMR}} <br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|2001|2|28|N|bez}})<br />{{fb|BEL}} 9:0 {{fb-rt|GIB}} <br />([[Ljēža]], [[Beļģija]]; {{dat|2017|8|31|N|bez}}) | Largest loss = {{flaga|ENG}} Anglija (amatieri) 11:2 {{fb-rt|BEL}}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1909|4|17|N|bez}}) |World cup apps = 15 |World cup first = 1930 |World cup best = 3. vieta: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] |Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] |Regional cup apps = 7 |Regional cup first = [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] |Regional cup best = 2. vieta: [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] }} '''Beļģijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Beļģijas futbola izlasi pārvalda [[Beļģijas Futbola asociācija]]. Lielākais izlases sasniegums ir 3. vieta [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]. Izlase guva lielus panākumus arī 1980. gados, kad [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980. gada Eiropas čempionātā]] ieņēma otro vietu, bet pēc sešiem gadiem [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausa turnīrā]] bija ceturtie. Beļģijas izlase ir viena no 13 izlasēm, kas piedalījās pašā pirmajā Pasaules kausa turnīrā [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gadā]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Grupu turnīrs * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Astotdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nekvalificējās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — Grupu turnīrs * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — 4. vieta * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Astotdaļfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Astotdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Astotdaļfināls * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Ceturtdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 3. vieta * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Grupu turnīrs * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Ceturtdaļfināls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/10072026-belgi_aptur_spanijas_rekordu_bet_merino_a |title=Beļģi aptur Spānijas rekordu, bet Merino atkal kļūst par varoni|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|07|11||bez}}}}</ref> * [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] — == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nekvalificējās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās'' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — ''Nekvalificējas'' * [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — 3. vieta * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — 2. vieta * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — Grupu turnīrs * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nekvalificējās'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Nekvalificējās'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Nekvalificējās * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Ceturtdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/01072024-francijai_turpina_veikties_vertogens_raid</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Jans Vertongens]] |2007—2024 |157 |- |'''[[Aksels Vitsels]]''' |2008—pašlaik |140 |- |'''[[Romelu Lukaku]]''' |2010—pašlaik |132 |- |[[Tobijs Alderveirelds]] |2009—2022 |127 |- |[[Edens Azārs]] |2008—2022 |126 |- |'''[[Kevins de Breine]]''' |2010—pašlaik |124 |- |'''[[Tibo Kurtuā]]''' |2011—pašlaik |114 |- |[[Drīss Mertenss]] |2011—2022 |109 |- |[[Jans Kēlemanss]] |1977—1991 |96 |- |[[Timijs Simonss]] |2001—2016 |94 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Romelu Lukaku]]''' |2010—pašlaik |93 |- |'''[[Kevins de Breine]]''' |2010—pašlaik |38 |- |[[Edens Azārs]] |2008—2022 |33 |- |[[Bernards Vorhofs]] |1928—1940 |30 |- |[[Pauls van Himsts]] |1960—1974 |30 |- |[[Marks Vilmotss]] |1990—2002 |28 |- |[[Džozefs Mermanss]] |1945—1956 |28 |- |[[Miši Batšuaji]] |2015—2024 |27 |- |[[Rejs Brains]] |1925—1939 |26 |- |[[Roberts De Vēns]] |1906—1913 |26 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Beļģija}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Beļģijas futbola izlase | titlestyle = background:#EF3340; color:#FDDA25; | list = {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{Beļģijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Beļģijas futbola izlase| ]] lgdfkhzvzpok6y1n206al8kebqvd2ly 4534291 4534289 2026-10-11T07:05:23Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534291 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Beļģija | Badge = Royal Belgian Football Association logo.svg | FIFA Trigramme = BEL | Nickname = ''Rode Duivels'' / ''Diables Rouges'' / ''Rote Teufel''<br />(Sarkanie velni) | Association = [[Beļģijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|NED}} [[Marks van Bommels]] | Asst Manager = | Captain = [[Juri Tīlemanss]] | Most caps = [[Jans Vertongens]] (157) | Top scorer = [[Romelu Lukaku]] (94) | FIFA Rank = {{Nft rank|9.|steady||date=2026. gada 11. jūnijs}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men |title=Latest Men’s World Ranking|website=fifa.com|accessdate={{dat|2025|11|20||bez}}}}</ref> | 1st ranking date = | FIFA max = 1. | FIFA max date = 2015. gada novembris — 2016. gada marts, 2018. gada septembris — 2022. gada marts | FIFA min = 71. | FIFA min date = 2007. gada jūnijs | Home Stadium = [[Karaļa Boduēna stadions]] | pattern_la1 = _bel26h | pattern_b1 = _bel26hA | pattern_ra1 = _bel26h | pattern_sh1 = _bel26h | pattern_so1 = _bel26hl | leftarm1 = ee3137 | body1 = ee3137 | rightarm1 = ee3137 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _bel26a | pattern_b2 = _bel26a | pattern_ra2 = _bel26a | pattern_sh2 = _bel26a | pattern_so2 = _adidasblackl | leftarm2 = 8bddf5 | body2 = 8bddf5 | rightarm2 = 8bddf5 | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|BEL}} 3:3 {{fb-rt|FRA}} <br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1904|5|1|N|bez}}) | Largest win = {{fb|BEL}} 9:0 {{fb-rt|ZAM}} <br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1994|6|4|N|bez}})<br />{{fb|BEL}} 10:1 {{fb-rt|SMR}} <br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|2001|2|28|N|bez}})<br />{{fb|BEL}} 9:0 {{fb-rt|GIB}} <br />([[Ljēža]], [[Beļģija]]; {{dat|2017|8|31|N|bez}}) | Largest loss = {{flaga|ENG}} Anglija (amatieri) 11:2 {{fb-rt|BEL}}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1909|4|17|N|bez}}) |World cup apps = 15 |World cup first = 1930 |World cup best = 3. vieta: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] |Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] |Regional cup apps = 7 |Regional cup first = [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] |Regional cup best = 2. vieta: [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] }} '''Beļģijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Beļģijas futbola izlasi pārvalda [[Beļģijas Futbola asociācija]]. Lielākais izlases sasniegums ir 3. vieta [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]. Izlase guva lielus panākumus arī 1980. gados, kad [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980. gada Eiropas čempionātā]] ieņēma otro vietu, bet pēc sešiem gadiem [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausa turnīrā]] bija ceturtie. Beļģijas izlase ir viena no 13 izlasēm, kas piedalījās pašā pirmajā Pasaules kausa turnīrā [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gadā]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Grupu turnīrs * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Astotdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nekvalificējās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — Grupu turnīrs * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — 4. vieta * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Astotdaļfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Astotdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Astotdaļfināls * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Ceturtdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 3. vieta * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Grupu turnīrs * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Ceturtdaļfināls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/10072026-belgi_aptur_spanijas_rekordu_bet_merino_a |title=Beļģi aptur Spānijas rekordu, bet Merino atkal kļūst par varoni|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|07|11||bez}}}}</ref> * [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] — == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nekvalificējās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās'' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — ''Nekvalificējas'' * [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — 3. vieta * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — 2. vieta * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — Grupu turnīrs * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nekvalificējās'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Nekvalificējās'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Nekvalificējās * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Ceturtdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/01072024-francijai_turpina_veikties_vertogens_raid</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Jans Vertongens]] |2007—2024 |157 |- |[[Aksels Vitsels]] |2008—2026 |140 |- |'''[[Romelu Lukaku]]''' |2010—pašlaik |135 |- |'''[[Kevins de Breine]]''' |2010—pašlaik |127 |- |[[Tobijs Alderveirelds]] |2009—2022 |127 |- |[[Edens Azārs]] |2008—2022 |126 |- |'''[[Tibo Kurtuā]]''' |2011—pašlaik |115 |- |[[Drīss Mertenss]] |2011—2022 |109 |- |[[Jans Kēlemanss]] |1977—1991 |96 |- |[[Timijs Simonss]] |2001—2016 |94 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Romelu Lukaku]]''' |2010—pašlaik |94 |- |'''[[Kevins de Breine]]''' |2010—pašlaik |40 |- |[[Edens Azārs]] |2008—2022 |33 |- |[[Bernards Vorhofs]] |1928—1940 |30 |- |[[Pauls van Himsts]] |1960—1974 |30 |- |[[Marks Vilmotss]] |1990—2002 |28 |- |[[Džozefs Mermanss]] |1945—1956 |28 |- |[[Miši Batšuaji]] |2015—2024 |27 |- |[[Rejs Brains]] |1925—1939 |26 |- |[[Roberts De Vēns]] |1906—1913 |26 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Beļģija}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Beļģijas futbola izlase | titlestyle = background:#EF3340; color:#FDDA25; | list = {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{Beļģijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Beļģijas futbola izlase| ]] jnt0lefn3pt0snybs8toxnlau5oar0u 0 14832 4534334 4498534 2026-10-11T08:21:27Z Vylks 50297 4534334 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase | Badge = Futbols-BosnijaHercegovina.gif|100px | FIFA Trigramme = BIH | Nickname = ''Zmajevi'' (pūķi)<br /> ''Zlatni Ljiljani'' (zelta lilijas) | Association = [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] | Coach = {{flaga|BIH}} [[Sergejs Barbarezs]] | Asst Manager = | Most caps = [[Edins Džeko]] (152) | Top scorer = [[Edins Džeko]] (73) | Captain = [[Edins Džeko]] | Home Stadium = ''[[Bilino Polje]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|61.|up|6|date=2026. gada 20. jūlijs}}<ref>https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id14079</ref> | 1st ranking date = 1996. gada maijs | FIFA max = 13. | FIFA max date = 2013. gada augusts | FIFA min = 173. | FIFA min date = 1996. gada septembris |pattern_la1 = _bih26 |pattern_b1 = _bih26h |pattern_ra1 = _bih26 |pattern_sh1 = |pattern_so1 = _bih26hl |leftarm1 = 001970 |body1 = 001970 |rightarm1 = 001970 |shorts1 = 001970 |socks1 = 001970 |pattern_la2 = _bih26 |pattern_b2 = _bih26a |pattern_ra2 = _bih26 |pattern_sh2 = |pattern_so2 = _bih26al |leftarm2 = 001970 |body2 = FFFFFF |rightarm2 = 001970 |shorts2 = FFFFFF |socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|ALB}} 2:0 {{fb-rt|BIH}}<br />([[Tirāna]], [[Albānija]]; {{dat|1995|11|30||bez}}) | Largest win = {{fb|BIH}} 7:0 {{fb-rt|EST}} <br />([[Zenica]], [[Bosnija un Hercegovina]]; {{dat|2008|9|10||bez}})<br />{{fb|LIE}} 1:8 {{fb-rt|BIH}} <br />([[Vaduca]], [[Lihtenšteina]]; {{dat|2012|9|7||bez}}) | Largest loss = {{fb|GER}} 7:0 {{fb-rt|BIH}}<br />([[Freiburga]], [[Vācija]]; {{dat|2024|11|16||bez}}) | World cup apps = 2 | World cup first = 2014 | World cup best = Sešpadsmitdaļfināls ([[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]) }} '''Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]] starptautiskās futbola sacensībās. Bosnijas un Hercegovinas futbola izlasi pārvalda [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]]. Savu pirmo spēli pēc [[Dienvidslāvija]]s sadalīšanās Bosnijas un Hercegovinas izlase aizvadīja 1995. gada 30. novembrī pret [[Albānijas futbola izlase|Albānijas izlasi]]. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā izlase pirmo reizi piedalījās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gadā]], grupu turnīrā izcīnīja vienu uzvaru, bet izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Bosnija un Hercegovina kvalificējās arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausam]] caur kvalifikācijas izslēgšanas spēlēm, izšķirošajā spēlē pieveicot [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]]. Finālturnīra tā izkļuva no grupas, bet sešpadsmitdaļfinālā piekāpās [[ASV futbola izlase|ASV izlasei]]. Tā vēl nekad nav kvalificējusies [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīram. [[File:20150331 2028 AUT BIH 2186.jpg|thumb|Bosnijas un Hercegovinas izlases sastāvs starptautiskā draudzības spēlē pret Austriju 2015. gadā]] == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Sešpadsmitdaļfināls * [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] — == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nepiedalījās'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]—[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''[[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — D grupa|Nekvalificējās]]'' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — ''[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Nekvalificējās]]'' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Nekvalificējās]]'' * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — ''[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Nekvalificējās]]'' * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|1||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Edins Džeko]]''' |2007—pašlaik |150 |- |[[Miralems Pjaničs]] |2008—2024 |115 |- |[[Emirs Spahičs]] |2003—2018 |94 |- |[[Zvjezdans Misimovičs]] |2004—2018 |84 |- |[[Vedads Ibiševičs]] |2007—2018 |83 |- |'''[[Seads Kolašinacs]]''' |2013—pašlaik |68 |- |[[Asmirs Begovičs]] |2009—2020 |63 |- |[[Hariss Meduņanins]] |2009—2018 |60 |- |[[Senads Luličs]] |2008—2017 |57 |- |[[Ibrahims Šehičs]] |2010—2024 |55 |- |[[Edins Višča]] |2010—2020 |55 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Edins Džeko]]''' |2007—pašlaik |73 |- |[[Vedads Ibiševičs]] |2007—2018 |28 |- |[[Zvjezdans Misimovičs]] |2004—2018 |25 |- |[[Elvirs Boličs]] |1996—2006 |22 |- |[[Miralems Pjaničs]] |2008—2024 |17 |- |[[Sergejs Barbarezs]] |1998—2006 |17 |- |[[Elvirs Baļičs]] |1996—2005 |14 |- |[[Zlatans Muslimovičs]] |2006—2011 |11 |- |[[Edins Višča]] |2010—2020 |10 |- |[[Hariss Meduņanins]] |2009—2018 |9 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Bosnija}} <!--Šādi spēlētāji tika izsaukti uz [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] otrās kārtas (izslēgšanas) spēlēm 2026. gada 26. un 31. martā attiecīgi pret [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za martovske utakmice |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/003_mart/NFSBIH_Spisak_mart_26.pdf |website=nfsbih.ba |access-date={{dat|2026|4|8||bez}}|language=bs |format=PDF}}</ref> Spēļu skaits un gūtie vārti ir pēc 31. marta spēles pret Itāliju. {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|12|2|df=y}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|3|12|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|8|16|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|4|15|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2006|7|17|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|2|28|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|6|20|df=y}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|8|18|df=y}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|10|10|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Stjepans Radeļičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|9|5|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|3|3|df=y}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|6|df=y}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|30|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Ivans Šuņičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|10|9|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|1|20|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|3|8|df=y}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Dženiss Burničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|5|22|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2007|9|21|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2005|3|10|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|1|31|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|3|25|df=y}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1986|3|17|df=y}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|6|20|df=y}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|11|28|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}} {{nat fs end}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] pw3mfetxvo8mqmtuqdbcds19lgzyabm 4534335 4534334 2026-10-11T08:24:12Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534335 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase | Badge = Futbols-BosnijaHercegovina.gif|100px | FIFA Trigramme = BIH | Nickname = ''Zmajevi'' (pūķi)<br /> ''Zlatni Ljiljani'' (zelta lilijas) | Association = [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] | Coach = {{flaga|BIH}} [[Sergejs Barbarezs]] | Asst Manager = | Most caps = [[Edins Džeko]] (152) | Top scorer = [[Edins Džeko]] (73) | Captain = [[Edins Džeko]] | Home Stadium = ''[[Bilino Polje]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|61.|up|6|date=2026. gada 20. jūlijs}}<ref>https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id14079</ref> | 1st ranking date = 1996. gada maijs | FIFA max = 13. | FIFA max date = 2013. gada augusts | FIFA min = 173. | FIFA min date = 1996. gada septembris |pattern_la1 = _bih26 |pattern_b1 = _bih26h |pattern_ra1 = _bih26 |pattern_sh1 = |pattern_so1 = _bih26hl |leftarm1 = 001970 |body1 = 001970 |rightarm1 = 001970 |shorts1 = 001970 |socks1 = 001970 |pattern_la2 = _bih26 |pattern_b2 = _bih26a |pattern_ra2 = _bih26 |pattern_sh2 = |pattern_so2 = _bih26al |leftarm2 = 001970 |body2 = FFFFFF |rightarm2 = 001970 |shorts2 = FFFFFF |socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|ALB}} 2:0 {{fb-rt|BIH}}<br />([[Tirāna]], [[Albānija]]; {{dat|1995|11|30||bez}}) | Largest win = {{fb|BIH}} 7:0 {{fb-rt|EST}} <br />([[Zenica]], [[Bosnija un Hercegovina]]; {{dat|2008|9|10||bez}})<br />{{fb|LIE}} 1:8 {{fb-rt|BIH}} <br />([[Vaduca]], [[Lihtenšteina]]; {{dat|2012|9|7||bez}}) | Largest loss = {{fb|GER}} 7:0 {{fb-rt|BIH}}<br />([[Freiburga]], [[Vācija]]; {{dat|2024|11|16||bez}}) | World cup apps = 2 | World cup first = 2014 | World cup best = Sešpadsmitdaļfināls ([[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]) }} '''Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]] starptautiskās futbola sacensībās. Bosnijas un Hercegovinas futbola izlasi pārvalda [[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]]. Savu pirmo spēli pēc [[Dienvidslāvija]]s sadalīšanās Bosnijas un Hercegovinas izlase aizvadīja 1995. gada 30. novembrī pret [[Albānijas futbola izlase|Albānijas izlasi]]. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā izlase pirmo reizi piedalījās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gadā]], grupu turnīrā izcīnīja vienu uzvaru, bet izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Bosnija un Hercegovina kvalificējās arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausam]] caur kvalifikācijas izslēgšanas spēlēm, izšķirošajā spēlē pieveicot [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]]. Finālturnīra tā izkļuva no grupas, bet sešpadsmitdaļfinālā piekāpās [[ASV futbola izlase|ASV izlasei]]. Tā vēl nekad nav kvalificējusies [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīram. [[File:20150331 2028 AUT BIH 2186.jpg|thumb|Bosnijas un Hercegovinas izlases sastāvs starptautiskā draudzības spēlē pret Austriju 2015. gadā]] == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Sešpadsmitdaļfināls * [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] — == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nepiedalījās'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]—[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''[[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — D grupa|Nekvalificējās]]'' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — ''[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Nekvalificējās]]'' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Nekvalificējās]]'' * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — ''[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Nekvalificējās]]'' * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Edins Džeko]] |2007—2026 |152 |- |[[Miralems Pjaničs]] |2008—2024 |115 |- |[[Emirs Spahičs]] |2003—2018 |94 |- |[[Zvjezdans Misimovičs]] |2004—2018 |84 |- |[[Vedads Ibiševičs]] |2007—2018 |83 |- |'''[[Seads Kolašinacs]]''' |2013—pašlaik |73 |- |[[Asmirs Begovičs]] |2009—2020 |63 |- |[[Hariss Meduņanins]] |2009—2018 |60 |- |[[Senads Luličs]] |2008—2017 |57 |- |[[Ibrahims Šehičs]] |2010—2024 |55 |- |[[Edins Višča]] |2010—2020 |55 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Edins Džeko]] |2007—pašlaik |73 |- |[[Vedads Ibiševičs]] |2007—2018 |28 |- |[[Zvjezdans Misimovičs]] |2004—2018 |25 |- |[[Elvirs Boličs]] |1996—2006 |22 |- |[[Miralems Pjaničs]] |2008—2024 |18 |- |[[Sergejs Barbarezs]] |1998—2006 |17 |- |[[Elvirs Baļičs]] |1996—2005 |14 |- |[[Zlatans Muslimovičs]] |2006—2011 |11 |- |[[Edins Višča]] |2010—2020 |10 |- |[[Hariss Meduņanins]] |2009—2018 |9 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Bosnija}} <!--Šādi spēlētāji tika izsaukti uz [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] otrās kārtas (izslēgšanas) spēlēm 2026. gada 26. un 31. martā attiecīgi pret [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za martovske utakmice |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/003_mart/NFSBIH_Spisak_mart_26.pdf |website=nfsbih.ba |access-date={{dat|2026|4|8||bez}}|language=bs |format=PDF}}</ref> Spēļu skaits un gūtie vārti ir pēc 31. marta spēles pret Itāliju. {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|12|2|df=y}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|3|12|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|8|16|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|4|15|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2006|7|17|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|2|28|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|6|20|df=y}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|8|18|df=y}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|10|10|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Stjepans Radeļičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|9|5|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|3|3|df=y}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|6|df=y}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|30|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Ivans Šuņičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|10|9|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|1|20|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|3|8|df=y}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Dženiss Burničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|5|22|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2007|9|21|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2005|3|10|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|1|31|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|3|25|df=y}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1986|3|17|df=y}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|6|20|df=y}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|11|28|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}} {{nat fs end}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] 3s892clyjvvujjc7yojcr2qlqwpwzjw 0 14844 4534307 4501087 2026-10-11T07:38:56Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534307 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Čehija | Badge = Czech Republic national football team logo.svg | FIFA Trigramme = CZE | Nickname = | Association = [[Čehijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|ESP}} [[Santi Denija]] | Captain = [[Ladislavs Krejči (1999)|Ladislavs Krejči]] | Most caps = [[Petrs Čehs]] (124) | Top scorer = [[Jans Kollers]] (55) | Home Stadium = dažādi <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _cze26h | pattern_b1 = _cze26h | pattern_ra1 = _cze26h | pattern_sh1 = _cze26h | pattern_so1 = _cze26hl | leftarm1 = F6090F | body1 = F6090F | rightarm1 = F6090F | shorts1 = 0000EC | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _cze26a | pattern_b2 = _cze26a | pattern_ra2 = _cze26a | pattern_sh2 = _cze26a | pattern_so2 = _cze26al | leftarm2 = e9e9e9 | body2 = e9e9e9 | rightarm2 = e9e9e9 | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | FIFA Rank = {{Nft rank|41.|up|2|date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 2. | FIFA max date = 1999. gada septembris; 2000. gada janvāris — maijs; 2005. gada aprīlis — maijs; 2006. gada janvāris — maijs | FIFA min = 67. | FIFA min date = 1994. gada marts | First game = {{fb|TUR}} 1:4 {{fb-rt|CZE}}<br />([[Stambula]], [[Turcija]]; {{dat|1994|2|23|N|bez}}) | Largest win = {{fb|CZE}} 8:1 {{fb-rt|AND}} <br />([[Libereca]], [[Čehija]]; {{dat|2005|6|4|N|bez}})<br /> {{fb|CZE}} 7:0 {{fb-rt|SMR}} <br />([[Libereca]], [[Čehija]]; {{dat|2006|10|7|N|bez}})<br /> {{fb|CZE}} 7:0 {{fb-rt|SMR}} <br />([[Uherske Hradište]], [[Čehija]]; {{dat|2009|9|9|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|ENG}} 5:0 {{fb-rt|CZE}} <br> ([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|2019|3|22|N|bez}}) | World cup apps = 10 | World cup first = 1934 | World cup best = Grupu turnīrs, [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]],[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 10 | Regional cup first = [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Regional cup best = 2. vieta, [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 1997 | Confederations cup best = 3. vieta, [[1997. gada FIFA Konfederāciju kauss|1997]] }} [[Attēls:14-06-03-Česko-Rakousko-Olomouc-053.jpg|thumb|2014]] '''Čehijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Čehija|Čehijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Čehijas futbola izlasi pārvalda [[Čehijas Futbola asociācija]]. Pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Bohēmija]]s izlase (mūsdienās [[Čehija]]s), būdama [[Austroungārija]]s sastāvā aizvadīja 7 spēles. Vēlāk, kad [[Čehija]] bija [[Čehoslovākija]]s daļa, [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlase]] divreiz ieņēma 2. vietu [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]] ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]] un [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962.]] gadā), kā arī uzvarēja [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā 1976. gadā]]. Pēc [[Čehoslovākija]]s sadalīšanās, Čehija izlase savu pirmo spēli aizvadīja 1994. gadā pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]]. Čehijas izlases lielākie panākumi ir 2. vieta [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]] gadā, kā arī pusfināls [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gadā]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''skatīt [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlasi]]'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Grupu turnīrs == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''skatīt [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlasi]]'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — 2. vieta * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Pusfināls * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Grupu turnīrs * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Grupu turnīrs * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Grupu turnīrs == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Petrs Čehs]] |2002—2016 |124 |- |[[Karels Poborskis]] |1994—2006 |118 |- |[[Tomāšs Rosickis]] |2000—2016 |105 |- |[[Jaroslavs Plašils]] |2004—2016 |103 |- |'''[[Tomāšs Součeks]]''' |2016—pašlaik |93 |- |[[Milans Barošs]] |2001—2012 |93 |- |[[Jans Kollers]] |1999—2009 |91 |- |[[Pavels Nedveds]] |1994—2006 |91 |- |[[Vladimīrs Šmicers]] |1993—2005 |81 |- |[[Vladimīrs Darida]] |2012—2026 |80 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Jans Kollers]] |1999—2009 |55 |- |[[Milans Barošs]] |2001—2012 |41 |- |[[Vladimīrs Šmicers]] |1993—2005 |27 |- |[[Patriks Šiks]] |2016—2026 |26 |- |[[Tomāšs Rosickis]] |2000—2016 |23 |- |[[Pavels Kuka]] |1994—2001 |22 |- |[[Patriks Bergers]] |1994—2001 |18 |- |[[Pavels Nedveds]] |1994—2006 |18 |- |'''[[Tomāšs Součeks]]''' |2016—pašlaik |17 |- |[[Vratislavs Lokvencs]] |1995—2006 |14 |} == Izlases galvenie treneri == {{div col|colwidth=25em}} *{{flaga|CZE}} [[Dušans Uhrins]] (1994—1997) *{{flaga|CZE}} [[Jozefs Hovanecs]] (1998—2001) *{{flaga|CZE}} [[Karels Brikners]] (2001—2008) *{{flaga|CZE}} [[Petrs Rada]] (2008—2009) *{{flaga|CZE}} [[Františeks Straka]] (2009) *{{flaga|CZE}} [[Ivans Hašeks]] (2009) *{{flaga|CZE}} [[Mihals Bīleks]] (2009—2013) *{{flaga|CZE}} [[Josefs Pešice]] (2013) *{{flaga|CZE}} [[Pavels Vrba]] (2014—2016) *{{flaga|CZE}} [[Karels Jarolīms]] (2016—2018) *{{flaga|CZE}} [[Jaroslavs Šilhavijs]] (2018—2023) *{{flaga|CZE}} [[Ivans Hašeks]] (2024—2025) {{div col end}} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Čehija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlu]] (11.10.2020) un [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]] (14.10.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://repre.fotbal.cz/nominace-na-rijen-vraci-se-barak-premiera-pro-petraska/a13015|title=Nominace na říjen: vrací se Barák, premiéra pro Petráška {{!}} Reprezentace|website=Fotbal.cz|access-date=2020-11-06}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomāšs Vaclīks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1989|3|29}}|caps=30|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomāšs Koubeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|8|26}}|caps=10|goals=0|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jirži Pavlenka]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|4|14}}|caps=11|goals=0|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ondžejs Kolārs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1994|10|17}}|caps=1|goals=0|clubnat=CZE|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Pavels Kaderžābeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|4|25}}|caps=43|goals=3|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Filips Novāks (futbolists)|Filips Novāks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1990|6|26}}|caps=24|goals=1|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ondžejs Čelustka]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1989|6|18}}|caps=19|goals=2|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jans Boržils]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1991|1|11}}|caps=16|goals=0|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vladimīrs Coufals]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|8|22}}|caps=8|goals=1|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ondžejs Kudela]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1987|3|26}}|caps=3|goals=0|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{Nat fs g player|pos=DF|no=|name=[[Tomāšs Holešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|3|31}}|caps=2|goals=1|clubnat=CZE|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]}} {{Nat fs g player|no=|name=[[Dāvids Hovorka]]|pos=DF|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|8|7}}|goals=0|caps=1|clubnat=CZE|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]}} {{Nat fs g player|pos=DF|no=|name=[[Alešs Mateju]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|6|3}}|caps=1|clubnat=ITA|goals=0|club=[[Brescia Calcio|Brescia]]}} {{Nat fs g player|no=|name=[[Tomāšs Petrašeks]]|pos=DF|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|3|2}}|goals=0|caps=1|clubnat=POL|club=[[Raków Częstochowa]]}} {{nat fs break}} {{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vladimirs Darida]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1990|8|8}}|caps=63|goals=7|clubnat=DEU|club=[[Hertha BSC]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Boržeks Dočkals]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1988|9|30}}|caps=41|goals=7|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jakubs Jankto]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|1|19}}|caps=27|goals=3|club=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Tomāšs Součeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1995|2|27}}|caps=25|goals=3|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jans Kopics]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1990|6|4}}|caps=19|goals=3|clubnat=CZE|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Antonīns Barāks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1994|12|3}}|caps=15|goals=5|club=[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lukašs Masopusts]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|2|12}}|caps=13|goals=1|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Alekss Karals]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|2|12}}|caps=11|goals=2|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Petrs Ševčiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1994|5|2}}|caps=4|goals=0|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ādams Hložeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|2002|7|25}}|goals=0|caps=2|clubnat=CZE|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]}} {{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lukašs Provods]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|10|23}}|caps=2|goals=0|clubnat=CZE|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Michaels Krmenčīks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|3|15}}|caps=24|goals=9|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Patriks Šiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|01|24}}|caps=22|goals=9|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matejs Vidra]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|5|1}}|caps=27|goals=5|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}}--> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Čehijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{Čehijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Čehijas futbola izlase| ]] mhnk846uouseg2sfqahbx3f60hrippc 0 14867 4534300 4525230 2026-10-11T07:19:40Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534300 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Dānija | Badge = Futbols-Danija.png | FIFA Trigramme = DEN | Nickname = ''De Rød-Hvide'' (sarkanbaltie)<br />Dāņu dinamīts | Association = [[Dānijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Dānija}} [[Brians Rīmers]] | Captain = [[Pjērs Emīls Hejbjergs]] | Most caps = [[Kristians Ēriksens]] (147) | Top scorer = [[Pouls Nilsens]] (52)<br />[[Jons Dāls Tomasons]] (52) | Home Stadium = ''[[Parken stadions|Telia Parken]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|20.|up|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 3. | FIFA max date = 1997. gada maijs, 1997. gada augusts | FIFA min = 51. | FIFA min date = 2017. gada aprīlis <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _den24h | pattern_b1 = _den24h | pattern_ra1 = _den24h | pattern_sh1 = _den24h | pattern_so1 = _den24h | leftarm1 = F40018 | body1 = F40018 | rightarm1 = F40018 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = F40018 | pattern_la2 = _den24a | pattern_b2 = _den24a | pattern_ra2 = _den24a | pattern_sh2 = _den24a | pattern_so2 = _den24a | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = F40018 | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|Dānija}} 9:0 {{fb-rt|Francija}}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1908|10|19|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Dānija}} 17:1 {{fb-rt|Francija}}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1908|10|22|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Vācija|Nazi}} 8:0 {{fb-rt|Dānija}}<br />([[Vroclava|Breslava]], [[Vācija]]; {{dat|1937|5|16|N|bez}}) | World cup apps = 6 | World cup first = 1986 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 9 | Regional cup first = [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] | Regional cup best = '''Čempioni''': [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 1995 | Confederations cup best = '''Čempioni''': [[1995. gada Karaļa Fahda kauss|1995]] }} '''Dānijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Dānija|Dānijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Dānijas futbola izlasi pārvalda [[Dānijas Futbola asociācija]]. Lielākie izlases panākumi bija 1990. gados, kad [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992. gadā]] Dānijas izlase negaidīti uzvarēja Eiropas čempionātā. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]] Dānijas izlases lielākais panākums ir iekļūšana ceturtdaļfinālā [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Nepiedalījās * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Nekvalificējās * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Nepiedalījās * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]—[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — Nekvalificējās * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Astotdaļfināls * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Nekvalificējās * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Nekvalificējās * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Ceturtdaļfināls * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Astotdaļfināls * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Nekvalificējās * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]] * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Grupu turnīrs * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — Nekvalificējās * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — 4. vieta * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]]—[[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — Nekvalificējās * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — Pusfināls * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — Grupu turnīrs * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — '''Čempioni''' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Grupu turnīrs * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Ceturtdaļfināls * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Nekvalificējās * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Grupu turnīrs * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Nekvalificējās * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Pusfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Kristians Ēriksens]]''' |2010—pašlaik |151 |- |[[Simons Kērs]] |2009—2024 |132 |- |[[Peters Šmeihels]] |1987—2001 |129 |- |[[Deniss Rommedāls]] |2001—2014 |126 |- |[[Kaspers Šmeihels]] |2013—2025 |120 |- |[[Jons Dāls Tomasons]] |1997—2010 |112 |- |[[Tomass Helvegs]] |1994—2007 |108 |- |[[Mikāls Laudrups]] |1982—1998 |104 |- |[[Martins Jergensens]] |1998—2011 |102 |- |[[Mortens Olsens]] |1970—1989 |102 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Pouls Nilsens]] |1910—1925 |52 |- |[[Jons Dāls Tomasons]] |1997—2010 |52 |- |'''[[Kristians Ēriksens]]''' |2010—pašlaik |46 |- |[[Pauli Jergensens]] |1925—1939 |44 |- |[[Ole Madsens]] |1958—1969 |42 |- |[[Prebens Elkērs]] |1977—1988 |38 |- |[[Mikāls Laudrups]] |1982—1998 |37 |- |[[Niklass Bendtners]] |2006—2018 |30 |- |[[Hennings Enoksens]] |1958—1966 |29 |- |[[Brians Laudrups]] |1987—1998 |22 |- |[[Ebe Sands]] |1998—2004 |22 |} == Sastāvs == Uz [[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] spēlēm 2026. gada septemberī un oktobrī tika izsaukti šādi spēlētāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dbu.dk/nyheder/2026/september/truppen-til-nations-league-er-udtaget/ |title=Truppen til Nations League er udtaget |website=dbu.dk |date={{dat|2026|9|15|N|bez}}|access-date={{dat|2026|9|20||bez}}}}</ref> Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2026|6|7|G|bez}} spēles pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas izlasi]]. {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Madss Hermansens]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|7|11|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Filips Jergensens]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|16|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Andreass Jungdāls]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|2|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[K.V.C. Westerlo|Westerlo]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Joahims Andersens]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|5|31|df=y}}|caps=51|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Olivers Provstgors]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|6|4|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[SS Lazio|Lazio]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Viktors Nelsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|10|14|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Joakims Mēle]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|5|20|df=y}}|caps=59|goals=12|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Andreass Kristensens]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|4|10|df=y}}|caps=81|goals=4|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Rasmuss Kristensens]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|7|11|df=y}}|caps=34|goals=2|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Viktors Baks|Viktors Baks-Jensens]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|10|3|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Patriks Dorgu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|10|28|df=y}}|caps=14|goals=4|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Aleksanders Bā]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|12|9|df=y}}|caps=23|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Tomass Jergensens]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2005|9|30|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Toulouse FC|Toulouse]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Viktors Froholts]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2006|2|25|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Mikels Damsgords]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|7|3|df=y}}|caps=40|goals=8|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Alberts Grenbeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|5|23|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Mortens Hjulmands]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|6|25|df=y}}|caps=27|goals=1|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Pjērs Emīls Hejbjergs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|8|5|df=y}}|caps=97|goals=11|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Madss Bidstrups]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|2|25|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Rasmuss Hejluns]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|2|4|df=y}}|caps=35|goals=13|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Ādams Dagims]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2005|9|28|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Gustavs Īsaksens]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|4|19|df=y}}|caps=15|goals=6|club=[[SS Lazio|Lazio]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Kaspers Dolbergs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|10|6|df=y}}|caps=56|goals=12|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Kaspers Hēgs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|12|6|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Dānijas futbola izlase | titlestyle = background:#C8102E; color:white; | list = {{Dānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Dānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Dānijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Dānijas futbola izlase| ]] mqz88dak4msq1nz1t4d2uybqg3wilja 0 15033 4534279 4499938 2026-10-11T06:45:47Z Vylks 50297 4534279 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Francija | Badge = France national football team seal.svg | FIFA Trigramme = FRA | Nickname = ''Les Bleus'' (Zilie)<br />''Les Tricolores'' (Trīskrāsainie) | Association = [[Francijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Francija}} [[Zinedins Zidāns]] | Captain = [[Kilians Mbapē]] | Most caps = [[Igo Loriss]] (145) | Top scorer = [[Kilians Mbapē]] (67) | Home Stadium = ''[[Stade de France]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|3.|steady|2|date=2026. gada 20. jūlijs}} | 1st ranking date = | FIFA max = 1. | FIFA max date = 2001. gada maijs — 2002. gada maijs, 2018. gada augusts—septembris | FIFA min = 26. | FIFA min date = 2010. gada septembris <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _fra26H | pattern_b1 = _fra26H | pattern_ra1 = _fra26H | pattern_sh1 = _fra26H2 | pattern_so1 = _fra26Hl | leftarm1 = 17367F | body1 = 17367F | rightarm1 = 17367F | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _fra26a | pattern_b2 = _fra26a | pattern_ra2 = _fra26a | pattern_sh2 = _fra26a | pattern_so2 = _fra26al | leftarm2 = bde4d7 | body2 = bde4d7 | rightarm2 = bde4d7 | shorts2 = bde4d7 | socks2 = bde4d7 | First game = {{fb|Beļģija}} 3:3 {{fb-rt|Francija}}<br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1904|5|1|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Francija}} 14:0 {{fb-rt|Gibraltārs}}<br />([[Nica]], [[Francija]]; {{dat|2023|11|18|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Dānija}} 17:1 {{fb-rt|Francija }}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1908|10|22|N|bez}}) | World cup apps = 17 | World cup first = 1930 | World cup best = '''Čempioni:''' [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 11 | Regional cup first = [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] | Confederations cup apps = 2 | Confederations cup first = 2001 | Confederations cup best = '''Čempioni''': [[2001. gada FIFA Konfederāciju kauss|2001]], [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]] }} '''Francijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Francija|Franciju]] starptautiskās futbola sacensībās. Francijas futbola izlasi pārvalda [[Francijas Futbola federācija]]. Izlase ir divas reizes uzvarējusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā. Pirmoreiz tas izdevās [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]], kad Pasaules kauss norisinājās tieši [[Francija|Francijā]]. Otro titulu izcīnīja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadā]] [[Krievija|Krievijā]]. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa]] izcīņā Francijas izlase kļuva par vicečempioniem, finālā piekāpjoties [[Itālijas futbola izlase|Itālijai]]. Francija spēlēja finālā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]], kur piekāpās [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]]. Francijas izlase ir arī divkārtēja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempione]], uzvarot [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984.]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gadā]]. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Grupu turnīrs * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Ceturtdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nekvalificējās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — 3. vieta * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nekvalificējās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Grupu turnīrs * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 4. vieta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — 3. vieta * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — '''Čempioni''' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — 2. vieta * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Ceturtdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — '''Čempioni''' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — 2. vieta * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — 4. vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/19072026-pasaules_kausa_bronzas_spele_tiek_guti_10|title=Pasaules kausa bronzas spēlē tiek gūti 10 vārti, Sakam hat-trick|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|19|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|19||bez}}}}</ref> * [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] — {{div col end}} == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — 4. vieta * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]]—[[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — ''Nekvalificējās'' * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — '''Čempioni''' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Pusfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — '''Čempioni''' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Ceturtdaļfināls * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Grupu turnīrs * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — 2. vieta<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/47448653/zinas/47660025/euro-2016-rezultativakais-speletajs-grizmans-drankigi-ir-zaudet-divos-finalos-pec-kartas|title=EURO 2016 rezultatīvākais spēlētājs Grizmans: draņķīgi ir zaudēt divos finālos pēc kārtas|website=www.delfi.lv}}</ref> * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Pusfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/09072024-skolnieks_jamals_raksta_vesturi_spanija_s|title=Skolnieks Jamals raksta vēsturi, Spānija sasniedz "Euro 2024" finālu|date=2024. gada 9. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|15||bez}}.'' === Visvairāk aizvadītās spēles === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Igo Loriss]] |2008—2022 |145 |- |[[Lilians Tirāms]] |1994—2008 |142 |- |[[Olivjē Žirū]] |2011—2024 |137 |- |[[Antuāns Griezmans]] |2014—2024 |137 |- |[[Tjerī Anrī]] |1997—2010 |123 |- |[[Marsels Desajī]] |1993—2004 |116 |- |[[Zinedins Zidāns]] |1994—2006 |108 |- |[[Patriks Vieira]] |1997—2009 |107 |- |'''[[Kilians Mbapē]]''' |2017—pašlaik |105 |- |[[Didjē Dešāns]] |1989—2000 |103 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Kilians Mbapē]]''' |2017—pašlaik |64 |- |[[Olivjē Žirū]] |2011—2024 |57 |- |[[Tjerī Anrī]] |1997—2010 |51 |- |[[Antuāns Griezmans]] |2014—2024 |44 |- |[[Mišels Platinī]] |1976—1987 |41 |- |[[Karīms Benzemā]] |2007—2022 |37 |- |[[Davids Trezegē]] |1998—2008 |34 |- |[[Zinedins Zidāns]] |1994—2006 |31 |- |[[Žists Fontēns]] |1953—1960 |30 |- |[[Žans Pjērs Papēns]] |1986—1995 |30 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Francija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[Pārbaudes spēle|pārbaudes spēli]] pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] (14.11.2020) un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] (17.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fff.fr/equipes-de-france/1/france-a/derniere-selection|title=Dernière Sélection Equipe de France - FFF|website=www.fff.fr|access-date=2020-11-07|language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Igo Loriss]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|12|26}}|goals=0|caps=118|clubnat=ENG|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Stīvs Mandanda]]|age={{Birth date and age|df=yes|1985|3|28}}|caps=33|goals=0|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}} {{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Benuā Kostils]]|age={{Birth date and age|df=yes|1987|7|3}}|caps=1|goals=0|clubnat=FRA|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]}}{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Maignans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|7|3}}|caps=1|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rafaels Varāns]]|other=|age={{Birth date and age|df=yes|1993|4|25}}|caps=65|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|7|20}}|caps=33|goals=0|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Benžamēns Pavārs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|3|28}}|caps=29|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|2|14}}|caps=20|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Presnels Kimpembe]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|8|13}}|caps=11|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Lenglē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|6|17}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kurts Zumā]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|10|27}}|caps=5|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Dibuā]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|9|14}}|caps=5|goals=0|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Pols Pogba]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|3|15}}|caps=72|goals=10|clubnat=ENG|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]}}{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Musa Sisoko]]|age={{Birth date and age|df=yes|1989|8|16}}|caps=63|goals=2|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|3|29}}|caps=42|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Korentēns Toliso]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|8|3}}|caps=23|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Stīvens N'Zonzi]]|age={{Birth date and age|df=yes|1988|12|15}}|caps=18|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|age={{birth date and age|1995|4|3|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olivjē Žirū]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|9|30}}|caps=102|goals=42|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Antuāns Griezmans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|3|21}}|caps=83|goals=33|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|12|20}}|caps=83|goals=16|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kingslijs Komans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|6|13}}|caps=24|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Antonī Marsiāls]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|12|5}}|caps=23|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Visams Ben Jeders]]|age={{Birth date and age|df=yes|1990|8|12}}|caps=10|goals=2|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=MON}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Husems Avārs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|6|30}}|caps=1|goals=0|clubnat=FRA|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|6|30}}|caps=0|goals=0|clubnat=DEU|club=[[Borussia Mönchengladbach]]}}{{nat fs end}}--> == Skatīt arī == * [[Francijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|1998}} | pirms = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1994}}) | pēc = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|2002}}) }} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|2018}} | pirms = {{fb|GER}} ({{FutbPK|2014}}) | pēc = {{fb|ARG}} ({{FutbPK|2022}}) }} {{kastes beigas}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Francijas futbola izlase | titlestyle = background:#002395; color:white; | list = {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] 2y3j06rsjvcr8oa9izoycn68dk64n0s 4534280 4534279 2026-10-11T06:47:42Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534280 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Francija | Badge = France national football team seal.svg | FIFA Trigramme = FRA | Nickname = ''Les Bleus'' (Zilie)<br />''Les Tricolores'' (Trīskrāsainie) | Association = [[Francijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Francija}} [[Zinedins Zidāns]] | Captain = [[Kilians Mbapē]] | Most caps = [[Igo Loriss]] (145) | Top scorer = [[Kilians Mbapē]] (67) | Home Stadium = ''[[Stade de France]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|3.|steady|2|date=2026. gada 20. jūlijs}} | 1st ranking date = | FIFA max = 1. | FIFA max date = 2001. gada maijs — 2002. gada maijs, 2018. gada augusts—septembris | FIFA min = 26. | FIFA min date = 2010. gada septembris <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _fra26H | pattern_b1 = _fra26H | pattern_ra1 = _fra26H | pattern_sh1 = _fra26H2 | pattern_so1 = _fra26Hl | leftarm1 = 17367F | body1 = 17367F | rightarm1 = 17367F | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _fra26a | pattern_b2 = _fra26a | pattern_ra2 = _fra26a | pattern_sh2 = _fra26a | pattern_so2 = _fra26al | leftarm2 = bde4d7 | body2 = bde4d7 | rightarm2 = bde4d7 | shorts2 = bde4d7 | socks2 = bde4d7 | First game = {{fb|Beļģija}} 3:3 {{fb-rt|Francija}}<br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1904|5|1|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Francija}} 14:0 {{fb-rt|Gibraltārs}}<br />([[Nica]], [[Francija]]; {{dat|2023|11|18|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Dānija}} 17:1 {{fb-rt|Francija }}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1908|10|22|N|bez}}) | World cup apps = 17 | World cup first = 1930 | World cup best = '''Čempioni:''' [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 11 | Regional cup first = [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] | Confederations cup apps = 2 | Confederations cup first = 2001 | Confederations cup best = '''Čempioni''': [[2001. gada FIFA Konfederāciju kauss|2001]], [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]] }} '''Francijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Francija|Franciju]] starptautiskās futbola sacensībās. Francijas futbola izlasi pārvalda [[Francijas Futbola federācija]]. Izlase ir divas reizes uzvarējusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā. Pirmoreiz tas izdevās [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]], kad Pasaules kauss norisinājās tieši [[Francija|Francijā]]. Otro titulu izcīnīja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadā]] [[Krievija|Krievijā]]. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa]] izcīņā Francijas izlase kļuva par vicečempioniem, finālā piekāpjoties [[Itālijas futbola izlase|Itālijai]]. Francija spēlēja finālā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]], kur piekāpās [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]]. Francijas izlase ir arī divkārtēja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempione]], uzvarot [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984.]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gadā]]. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Grupu turnīrs * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Ceturtdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nekvalificējās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — 3. vieta * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nekvalificējās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Grupu turnīrs * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 4. vieta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — 3. vieta * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — '''Čempioni''' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — 2. vieta * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Ceturtdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — '''Čempioni''' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — 2. vieta * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — 4. vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/19072026-pasaules_kausa_bronzas_spele_tiek_guti_10|title=Pasaules kausa bronzas spēlē tiek gūti 10 vārti, Sakam hat-trick|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|19|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|19||bez}}}}</ref> * [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] — {{div col end}} == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — 4. vieta * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]]—[[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — ''Nekvalificējās'' * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — '''Čempioni''' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Pusfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — '''Čempioni''' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Ceturtdaļfināls * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Grupu turnīrs * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — 2. vieta<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/47448653/zinas/47660025/euro-2016-rezultativakais-speletajs-grizmans-drankigi-ir-zaudet-divos-finalos-pec-kartas|title=EURO 2016 rezultatīvākais spēlētājs Grizmans: draņķīgi ir zaudēt divos finālos pēc kārtas|website=www.delfi.lv}}</ref> * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Pusfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/09072024-skolnieks_jamals_raksta_vesturi_spanija_s|title=Skolnieks Jamals raksta vēsturi, Spānija sasniedz "Euro 2024" finālu|date=2024. gada 9. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadītās spēles === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Igo Loriss]] |2008—2022 |145 |- |[[Lilians Tirāms]] |1994—2008 |142 |- |[[Olivjē Žirū]] |2011—2024 |137 |- |[[Antuāns Griezmans]] |2014—2024 |137 |- |[[Tjerī Anrī]] |1997—2010 |123 |- |[[Marsels Desajī]] |1993—2004 |116 |- |[[Zinedins Zidāns]] |1994—2006 |108 |- |'''[[Kilians Mbapē]]''' |2017—pašlaik |107 |- |[[Patriks Vieira]] |1997—2009 |107 |- |[[Didjē Dešāns]] |1989—2000 |103 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Kilians Mbapē]]''' |2017—pašlaik |67 |- |[[Olivjē Žirū]] |2011—2024 |57 |- |[[Tjerī Anrī]] |1997—2010 |51 |- |[[Antuāns Griezmans]] |2014—2024 |44 |- |[[Mišels Platinī]] |1976—1987 |41 |- |[[Karīms Benzemā]] |2007—2022 |37 |- |[[Davids Trezegē]] |1998—2008 |34 |- |[[Zinedins Zidāns]] |1994—2006 |31 |- |[[Žists Fontēns]] |1953—1960 |30 |- |[[Žans Pjērs Papēns]] |1986—1995 |30 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Francija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[Pārbaudes spēle|pārbaudes spēli]] pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] (14.11.2020) un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] (17.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fff.fr/equipes-de-france/1/france-a/derniere-selection|title=Dernière Sélection Equipe de France - FFF|website=www.fff.fr|access-date=2020-11-07|language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Igo Loriss]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|12|26}}|goals=0|caps=118|clubnat=ENG|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Stīvs Mandanda]]|age={{Birth date and age|df=yes|1985|3|28}}|caps=33|goals=0|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}} {{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Benuā Kostils]]|age={{Birth date and age|df=yes|1987|7|3}}|caps=1|goals=0|clubnat=FRA|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]}}{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Maignans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|7|3}}|caps=1|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rafaels Varāns]]|other=|age={{Birth date and age|df=yes|1993|4|25}}|caps=65|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|7|20}}|caps=33|goals=0|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Benžamēns Pavārs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|3|28}}|caps=29|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|2|14}}|caps=20|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Presnels Kimpembe]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|8|13}}|caps=11|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Lenglē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|6|17}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kurts Zumā]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|10|27}}|caps=5|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Dibuā]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|9|14}}|caps=5|goals=0|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Pols Pogba]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|3|15}}|caps=72|goals=10|clubnat=ENG|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]}}{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Musa Sisoko]]|age={{Birth date and age|df=yes|1989|8|16}}|caps=63|goals=2|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|3|29}}|caps=42|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Korentēns Toliso]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|8|3}}|caps=23|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Stīvens N'Zonzi]]|age={{Birth date and age|df=yes|1988|12|15}}|caps=18|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|age={{birth date and age|1995|4|3|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs break|background=#0055A4}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olivjē Žirū]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|9|30}}|caps=102|goals=42|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Antuāns Griezmans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|3|21}}|caps=83|goals=33|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|12|20}}|caps=83|goals=16|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kingslijs Komans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|6|13}}|caps=24|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Antonī Marsiāls]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|12|5}}|caps=23|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Visams Ben Jeders]]|age={{Birth date and age|df=yes|1990|8|12}}|caps=10|goals=2|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=MON}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Husems Avārs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|6|30}}|caps=1|goals=0|clubnat=FRA|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|6|30}}|caps=0|goals=0|clubnat=DEU|club=[[Borussia Mönchengladbach]]}}{{nat fs end}}--> == Skatīt arī == * [[Francijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|1998}} | pirms = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1994}}) | pēc = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|2002}}) }} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|2018}} | pirms = {{fb|GER}} ({{FutbPK|2014}}) | pēc = {{fb|ARG}} ({{FutbPK|2022}}) }} {{kastes beigas}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Francijas futbola izlase | titlestyle = background:#002395; color:white; | list = {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] sh0hihacbjifqemqx66eaqewyub5oio 0 15036 4534302 4454293 2026-10-11T07:27:08Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534302 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Grieķija | Badge = [[Attēls:Greece National Football Team.svg|100px]] | FIFA Trigramme = GRE | Nickname = ''Ethniki'' (nacionālie)<br />''Galanolefki'' (zili-baltie)<br />''Piratiko'' (pirātu kuģis) | Association = [[Grieķijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Serbija}} [[Ivans Jovanovičs]] | Captain = [[Anastasijs Bakasets]] | Most caps = [[Jorgs Karagunis]] (139) | Top scorer = [[Niks Anastopuls]] (29) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1=_grecia16h|pattern_b1=_grecia16h|pattern_ra1=_grecia16h|pattern_sh1=_grecia16h|pattern_so1=_grecia16h | leftarm1=FFFFFF|body1=FFFFFF|rightarm1=FFFFFF|shorts1=FFFFFF|socks1=FFFFFF | pattern_la2=_grecia16a|pattern_b2=_grecia16a|pattern_ra2=_grecia16a|pattern_sh2=_grecia16a|pattern_so2=_grecia16a | leftarm2=2447D5|body2=2447D5|rightarm2=2447D5|shorts2=2447D5|socks2=2447D5 | FIFA Rank = {{Nft rank|47.|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 8. | FIFA max date = 2008. gada aprīlis, 2011. gada oktobris | FIFA min = 66. | FIFA min date = 1998. gada septembris | First game = {{fb|Grieķija|old}} 1:4 {{fb-rt|Itālija|1861}}<br />([[Atēnas]], [[Grieķija]]; {{dat|1929|4|7|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Grieķija|royal}} 8:0 {{fb-rt|Sīrija|1932}}<br />([[Atēnas]], [[Grieķija]]; {{dat|1949|11|25|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Ungārija|1940}} 11:1 {{fb-rt|Grieķija|royal}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1938|3|25|N|bez}}) | World cup apps = 3 | World cup first = 1994 | World cup best = Astotdaļfināls: [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 2005 | Confederations cup best = Grupu turnīrs: [[2005. gada FIFA Konfederāciju kauss|2005]] }} [[Attēls:Greece national football team (2010-11-17).jpg|thumb|300px|Grieķijas futbola izlase (2010-11-17)]] '''Grieķijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Grieķija|Grieķijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Grieķijas futbola izlasi pārvalda [[Grieķijas Futbola Federācija]]. Lielākais izlases panākums ir negaidītā uzvara [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kad finālā tā ar 2-1 pārspēja mājiniekus [[Portugāles futbola izlase|portugāļus]], pirms tam pārspējot arī [[Čehijas futbola izlase|čehus]] un [[Francijas futbola izlase|frančus]]. Grieķijas izlase vienreiz ([[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gadā]]) ir piedalījusies arī [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātā]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] - ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] - ''Izstājās kvalifikācijas laikā'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] - ''Nekvalificējās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] - ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]-[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Grupu turnīrs'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]-[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''Astotdaļfināls'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] - ''Nekvalificējās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] - ''Izstājās kvalifikācijas laikā'' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]]-[[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] - ''Nekvalificējās'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] - ''Grupu turnīrs'' * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]]-[[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] - ''Nekvalificējās'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] - '''Čempioni''' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] - ''Grupu turnīrs'' *[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] - ''Ceturtdaļfināls'' *[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] - [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Jorgs Karagunis]] |1999—2014 |139 |- |[[Teodors Zagorakis]] |1994—2007 |120 |- |[[Kosts Kacuranis]] |2003—2015 |116 |- |[[Vasilis Torosidis]] |2007—2019 |101 |- |[[Angels Basins]] |1999—2009 |100 |- |[[Strats Apostolakis]] |1986—1998 |96 |- |[[Antonijs Nikopolidis]] |1998—2008 |90 |- |[[Sokratis Papastatopuls]] |2008—2019 |90 |- |[[Angels Haristejs]] |2001—2011 |88 |- |'''[[Anastasijs Bakasets]]''' |2016—pašlaik |82 |- |[[Dimitris Salpingidis]] |2005—2014 |82 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Niks Anastopuls]] |1977—1988 |29 |- |[[Angels Haristejs]] |2001—2011 |25 |- |[[Teofanis Geks]] |2005—2014 |24 |- |[[Dimitris Saravaks]] |1982—1994 |22 |- |[[Mimis Papajoannu]] |1963—1978 |21 |- |'''[[Anastasijs Bakasets]]''' |2016—pašlaik |19 |- |[[Niks Mahlass]] |1993—2002 |18 |- |[[Demis Nikolaidis]] |1995—2004 |17 |- |[[Kosts Mitroglu]] |2009—2019 |17 |- |[[Panajotis Caluhidis]] |1987—1995 |16 |} == Sastāvs 2014. gada Pasaules kausa finālturnīrā == {{:Grieķijas futbola izlase 2014. gada Pasaules kausa finālturnīrā}} == Skatīt arī == * [[Grieķijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Grieķijas futbola izlase| ]] adg4ibpryjz9ix6eioruzesnwj3ru9k 0 15039 4534339 4528631 2026-10-11T08:35:02Z Vylks 50297 4534339 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Gruzija | Badge = Georgia football team logo.png | FIFA Trigramme = GEO | Nickname = ჯვაროსნები, ''Jvarosnebi''<br />(Krustneši) | Association = [[Gruzijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Gruzija}} [[Ramazs Svanadze]] | Captain = [[Hviča Kvarachelija]] | Most caps = [[Gurams Kašija]] (129) | Top scorer = [[Šota Arveladze]] (26) | Home Stadium = Dinamo Arena, Batumi Stadions | FIFA Rank = {{Nft rank|75.|up|2|date=2024. gada 4. aprīlis}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men |title=Latest Men’s World Ranking|website=fifa.com|accessdate={{dat|2024|6|16||bez}}}}</ref> <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _geo22h | pattern_b1 = _geo22h | pattern_ra1 = _geo22h | pattern_sh1 = _geo22h | pattern_so1 = _1redstripes | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _geo22t | pattern_b2 = _geo22t | pattern_ra2 = _geo22t | pattern_sh2 = _geo22t | pattern_so2 = _1redstripes | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = 000000 | First game = {{fb|Gruzija|1990}} 2:2 {{fb-rt|Lietuva}}<br />([[Tbilisi]], [[Gruzija]]; {{dat|1990|5|27|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Gruzija}} 8:0 {{fb-rt|Taizeme}}<br />([[Tbilisi]], [[Gruzija]]; {{dat|2023|10|12|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Gruzija}} 1:7 {{fb-rt|Spānija}}<br />([[Tbilisi]], [[Gruzija]]; {{dat|2023|9|8|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] | Regional cup best = Astotdaļfināls: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] }} '''Gruzijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Gruzija|Gruziju]] starptautiskās futbola sacensībās. Gruzijas futbola izlasi pārvalda [[Gruzijas Futbola federācija]]. Savu pirmo spēli Gruzijas izlase aizvadīja 1990. gada 27. maijā pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]]. Komanda ir piedalījusies visos [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] un [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīros, sākot ar ''[[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 1996]]''. Pasaules kausa finālturnīram tā vēl ne reizi nav kvalifiicējusies, bet pirmo reizi kvalificējās [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/26032024-tbilisi_izplust_gaviles_gruzija_pieveic_g |title=Tbilisi izplūst gavilēs: Gruzija pieveic grieķus un pirmo reizi spēlēs EČ |website=sportacentrs.com|date={{dat|2024|3|26||bez}}|accessdate={{dat|2024|6|16||bez}}}}</ref> Savā debijas čempionātā grupu turnīrā ieguva četrus punktus, nospēlējot neizšķirti pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] un pieveicot [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], līdz ar to kā viena no labākajām trešo vietu ieguvējām iekļuva izslēgšanas spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/26062024-debitante_gruzija_pret_portugali_izcina_v |title=Debitante Gruzija pret Portugāli izcīna vēsturisku uzvaru un soļo tālāk |date={{dat|2024|6|26||bez}} | website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|7|1||bez}}}}</ref> Čempionātu noslēdza astotdaļfinālā, kur piekāpās [[Spānijas futbola izlase|Spānijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/30062024-spanija_domine_un_nodrosina_ceturtdalfina |title=Spānija dominē un nodrošina ceturtdaļfināla dueli pret Vāciju |date={{dat|2024|6|30||bez}} | website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|7|1||bez}}}}</ref> == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]—[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — ''Nekvalificējās'' * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/30062024-spanija_domine_un_nodrosina_ceturtdalfina</ref> == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|20247|7|1||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Gurams Kašija]]''' |2009— |116 |- |[[Džaba Kankava]] |2004—2023 |101 |- |[[Levans Kobiašvili]] |1996—2011 |100 |- |[[Zurabs Hizanišvili]] |1999—2015 |92 |- |[[Kaha Kaladze]] |1996—2011 |83 |- |'''[[Giorgijs Lorija]]''' |2008— |78 |- |[[Giorgijs Nemsadze]] |1992—2004 |69 |- |[[Aleksandrs Iašvili]] |1996—2011 |67 |- |'''[[Otars Kakabadze]]''' |2015— |65 |- |[[Goča Džamarauli]] |1994—2004 |62 |- |[[Valerijs Kazaišvili]] |2014—2022 |62 |- |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Šota Arveladze]] |1992—2007 |26 |- |[[Temurs Kecbaja]] |1990—2003 |17 |- |'''[[Hviča Kvarachelija]]''' |2019— |16 |- |[[Aleksandrs Iašvili]] |1996—2011 |15 |- |'''[[Žoržs Mikautadze]]''' |2021— |13 |- |[[Tornike Okriašvili]] |2010—2021 |13 |- |[[Valerijs Kazaišvili]] |2014—2022 |13 |- |[[Giorgijs Demetradze]] |1996—2007 |12 |- |[[Levans Kobiašvili]] |1996—2011 |12 |- |[[Džaba Kankava]] |2004—2024 |10 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Gruzija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[UEFA Euro 2020]] kvalifikācijas izslēgšanas spēlēm pret [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]] (8.10.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga]]s spēlēm pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]] (11.10.2020) un [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Ziemeļmaķedoniju]] (14.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gff.ge/ge/media/news/20602|title=ვლადიმირ ვაისმა საქართველოს ნაკრების შემადგენლობა დაასახელა|website=GFF - საქართველოს ფეხბურთის ფედერაცია|access-date=2020-11-07|date=2020-09-28|language=ka}}</ref> {{nat fs g start|background=red|color=white}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Giorgi Lorija]]|age={{birth date and age|1986|1|27|df=y}}|caps=60|goals=0|club=[[Anorthosis Famagusta FC|Anorthosis Famagusta]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Giorgi Makaridze]]|age={{birth date and age|1990|3|31|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[UD Almería|Almería]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Lazare Kupatadze]]|age={{birth date and age|1996|1|1|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo]]|clubnat=GEO}} {{nat fs break|background=red}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gurams Kašija]]|age={{birth date and age|1987|7|4|df=y}}|caps=80|goals=2|club=[[Sanhosē "Earthquakes"|San Jose Earthquakes]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Solomons Kvirkvelija]]|age={{birth date and age|1992|2|6|df=y}}|caps=40|goals=0|club=[[FC Rotor Volgograd|Rotor Volgograd]]|clubnat=RUS}} {{Nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Otars Kakabadze]]|age={{birth date and age|1995|6|27|df=y}}|goals=0|caps=36|clubnat=ESP|club=[[CD Tenerife|Tenerife]]}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Gia Grigavala]]|age={{birth date and age|1989|8|5|df=y}}|caps=32|goals=0|club=[[Tulas "Arsenal"|Arsenal Tula]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Davids Hočolova]]|age={{birth date and age|1993|2|8|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=UKR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Laša Dvali]]|age={{birth date and age|1995|5|14|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Demals Tabidze]]|age={{birth date and age|1996|3|18|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[FC Ufa|Ufa]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Mamuka Kobakidze]]|age={{birth date and age|1992|8|23|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|clubnat=GEO}} {{Nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Nikolos Mali]]|age={{birth date and age|1999|1|27|df=y}}|caps=1|clubnat=GEO|goals=0|club=[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo]]}} {{nat fs break|background=red}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Džaba Kankava]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{birth date and age|1986|3|18|df=y}}|caps=90|goals=10|club=[[FC Tobol|Tobol]]|natvar=|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Valeri Kazaišvili]]|age={{birth date and age|1993|1|29|df=y}}|caps=50|goals=10|club=[[Sanhosē "Earthquakes"|San Jose Earthquakes]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Murtazs Daušvili]]|age={{birth date and age|1989|5|1|df=y}}|caps=38|goals=0|club=[[Anorthosis Famagusta FC|Anorthosis Famagusta]]|clubnat=CYP}} {{Nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Valeriāns Gvilija]]|age={{birth date and age|1994|5|24|df=y}}|caps=30|goals=3|clubnat=POL|club=[[Legia Warsaw]]}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Nika Kvekveskiri]]|age={{birth date and age|1992|5|29|df=y}}|caps=30|goals=0|club=[[FC Tobol|Tobol]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Giorgi Aburdžanija]]|age={{birth date and age|1995|01|02|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Real Oviedo|Oviedo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Giorgi Papunashvili]]|age={{birth date and age|1996|3|26|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=AUT}} {{Nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Džaba Džigauri]]|age={{birth date and age|1992|7|8|df=y}}|caps=17|goals=0|clubnat=GEO|club=[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Saba Lobzanidze]]|age={{birth date and age|1994|12|18|df=y}}|caps=11|goals=2|club=[[Ankaragücü]]|clubnat=TUR}} {{Nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Giorgi Čahvetadze]]|age={{birth date and age|1999|8|29|df=y}}|goals=5|caps=9|clubnat=BEL|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]}} {{Nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Levans Šengelija]]|age={{birth date and age|1995|10|27|df=y}}|caps=7|goals=0|clubnat=TUR|club=[[Konyaspor]]}} {{Nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Kvičija Kvarathelija]]|age={{birth date and age|2001|2|12|df=y}}|goals=1|caps=5|clubnat=RUS|club=[[Rubin Kazan]]}} {{Nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Zuriko Davitašvili]]|age={{birth date and age|2001|2|15|df=y}}|caps=3|goals=0|clubnat=RUS|club=[[FC Rotor Volgograd|Rotor Volgograd]]}} {{nat fs break|background=red}} {{Nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Tornike Okriašvili]]|age={{birth date and age|1992|2|12|df=y}}|goals=12|caps=44|clubnat=CYP|club=[[Anorthosis Famagusta FC|Anorthosis Famagusta]]}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Giorgi Kvilitaja]]|age={{birth date and age|1993|10|1|df=y}}|caps=27|goals=5|club=[[Anorthosis Famagusta FC|Anorthosis Famagusta]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Nika Kačarava]]|age={{birth date and age|1995|10|1|df=y}}|caps=21|goals=3|club=[[Poznaņas "Lech"|Lech Poznań]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Elgudža Lobdžanidze]]|age={{birth date and age|1992|9|17|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Kaisar|Kaisar]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs end|background=red}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Gruzijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Gruzijas futbola izlase| ]] 9r4i4wa957gpragicd9bs6hl9rn7frz 4534340 4534339 2026-10-11T08:40:49Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534340 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Gruzija | Badge = Georgia football team logo.png | FIFA Trigramme = GEO | Nickname = ჯვაროსნები, ''Jvarosnebi''<br />(Krustneši) | Association = [[Gruzijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Gruzija}} [[Ramazs Svanadze]] | Captain = [[Hviča Kvarachelija]] | Most caps = [[Gurams Kašija]] (129) | Top scorer = [[Šota Arveladze]] (26) | Home Stadium = Dinamo Arena, Batumi Stadions | FIFA Rank = {{Nft rank|75.|up|2|date=2024. gada 4. aprīlis}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men |title=Latest Men’s World Ranking|website=fifa.com|accessdate={{dat|2024|6|16||bez}}}}</ref> <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _geo22h | pattern_b1 = _geo22h | pattern_ra1 = _geo22h | pattern_sh1 = _geo22h | pattern_so1 = _1redstripes | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _geo22t | pattern_b2 = _geo22t | pattern_ra2 = _geo22t | pattern_sh2 = _geo22t | pattern_so2 = _1redstripes | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = 000000 | First game = {{fb|Gruzija|1990}} 2:2 {{fb-rt|Lietuva}}<br />([[Tbilisi]], [[Gruzija]]; {{dat|1990|5|27|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Gruzija}} 8:0 {{fb-rt|Taizeme}}<br />([[Tbilisi]], [[Gruzija]]; {{dat|2023|10|12|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Gruzija}} 1:7 {{fb-rt|Spānija}}<br />([[Tbilisi]], [[Gruzija]]; {{dat|2023|9|8|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] | Regional cup best = Astotdaļfināls: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] }} '''Gruzijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Gruzija|Gruziju]] starptautiskās futbola sacensībās. Gruzijas futbola izlasi pārvalda [[Gruzijas Futbola federācija]]. Savu pirmo spēli Gruzijas izlase aizvadīja 1990. gada 27. maijā pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]]. Komanda ir piedalījusies visos [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] un [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīros, sākot ar ''[[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 1996]]''. Pasaules kausa finālturnīram tā vēl ne reizi nav kvalifiicējusies, bet pirmo reizi kvalificējās [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/26032024-tbilisi_izplust_gaviles_gruzija_pieveic_g |title=Tbilisi izplūst gavilēs: Gruzija pieveic grieķus un pirmo reizi spēlēs EČ |website=sportacentrs.com|date={{dat|2024|3|26||bez}}|accessdate={{dat|2024|6|16||bez}}}}</ref> Savā debijas čempionātā grupu turnīrā ieguva četrus punktus, nospēlējot neizšķirti pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] un pieveicot [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], līdz ar to kā viena no labākajām trešo vietu ieguvējām iekļuva izslēgšanas spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/26062024-debitante_gruzija_pret_portugali_izcina_v |title=Debitante Gruzija pret Portugāli izcīna vēsturisku uzvaru un soļo tālāk |date={{dat|2024|6|26||bez}} | website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|7|1||bez}}}}</ref> Čempionātu noslēdza astotdaļfinālā, kur piekāpās [[Spānijas futbola izlase|Spānijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/30062024-spanija_domine_un_nodrosina_ceturtdalfina |title=Spānija dominē un nodrošina ceturtdaļfināla dueli pret Vāciju |date={{dat|2024|6|30||bez}} | website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|7|1||bez}}}}</ref> == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]—[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — ''Nekvalificējās'' * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/30062024-spanija_domine_un_nodrosina_ceturtdalfina</ref> == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Gurams Kašija]] |2009—2026 |129 |- |[[Džaba Kankava]] |2004—2023 |101 |- |[[Levans Kobiašvili]] |1996—2011 |100 |- |[[Zurabs Hizanišvili]] |1999—2015 |92 |- |[[Kaha Kaladze]] |1996—2011 |83 |- |'''[[Otars Kakabadze]]''' |2015—pašlaik |81 |- |[[Giorgijs Lorija]] |2008—2025 |79 |- |[[Giorgijs Nemsadze]] |1992—2004 |69 |- |[[Aleksandrs Iašvili]] |1996—2011 |67 |- |[[Goča Džamarauli]] |1994—2004 |62 |- |[[Valerijs Kazaišvili]] |2014—2022 |62 |- |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Šota Arveladze]] |1992—2007 |26 |- |'''[[Žoržs Mikautadze]]''' |2021—pašlaik |23 |- |'''[[Hviča Kvarachelija]]''' |2019—pašlaik |23 |- |[[Temurs Kecbaja]] |1990—2003 |17 |- |[[Aleksandrs Iašvili]] |1996—2011 |15 |- |[[Tornike Okriašvili]] |2010—2021 |13 |- |[[Valerijs Kazaišvili]] |2014—2022 |13 |- |[[Giorgijs Demetradze]] |1996—2007 |12 |- |[[Levans Kobiašvili]] |1996—2011 |12 |- |'''[[Giorgi Čahvetadze]]''' |2018—pašlaik |10 |- |[[Džaba Kankava]] |2004—2024 |10 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Gruzija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[UEFA Euro 2020]] kvalifikācijas izslēgšanas spēlēm pret [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]] (8.10.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga]]s spēlēm pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]] (11.10.2020) un [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Ziemeļmaķedoniju]] (14.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gff.ge/ge/media/news/20602|title=ვლადიმირ ვაისმა საქართველოს ნაკრების შემადგენლობა დაასახელა|website=GFF - საქართველოს ფეხბურთის ფედერაცია|access-date=2020-11-07|date=2020-09-28|language=ka}}</ref> {{nat fs g start|background=red|color=white}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Giorgi Lorija]]|age={{birth date and age|1986|1|27|df=y}}|caps=60|goals=0|club=[[Anorthosis Famagusta FC|Anorthosis Famagusta]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Giorgi Makaridze]]|age={{birth date and age|1990|3|31|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[UD Almería|Almería]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Lazare Kupatadze]]|age={{birth date and age|1996|1|1|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo]]|clubnat=GEO}} {{nat fs break|background=red}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gurams Kašija]]|age={{birth date and age|1987|7|4|df=y}}|caps=80|goals=2|club=[[Sanhosē "Earthquakes"|San Jose Earthquakes]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Solomons Kvirkvelija]]|age={{birth date and age|1992|2|6|df=y}}|caps=40|goals=0|club=[[FC Rotor Volgograd|Rotor Volgograd]]|clubnat=RUS}} {{Nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Otars Kakabadze]]|age={{birth date and age|1995|6|27|df=y}}|goals=0|caps=36|clubnat=ESP|club=[[CD Tenerife|Tenerife]]}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Gia Grigavala]]|age={{birth date and age|1989|8|5|df=y}}|caps=32|goals=0|club=[[Tulas "Arsenal"|Arsenal Tula]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Davids Hočolova]]|age={{birth date and age|1993|2|8|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=UKR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Laša Dvali]]|age={{birth date and age|1995|5|14|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Demals Tabidze]]|age={{birth date and age|1996|3|18|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[FC Ufa|Ufa]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Mamuka Kobakidze]]|age={{birth date and age|1992|8|23|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|clubnat=GEO}} {{Nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Nikolos Mali]]|age={{birth date and age|1999|1|27|df=y}}|caps=1|clubnat=GEO|goals=0|club=[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo]]}} {{nat fs break|background=red}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Džaba Kankava]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{birth date and age|1986|3|18|df=y}}|caps=90|goals=10|club=[[FC Tobol|Tobol]]|natvar=|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Valeri Kazaišvili]]|age={{birth date and age|1993|1|29|df=y}}|caps=50|goals=10|club=[[Sanhosē "Earthquakes"|San Jose Earthquakes]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Murtazs Daušvili]]|age={{birth date and age|1989|5|1|df=y}}|caps=38|goals=0|club=[[Anorthosis Famagusta FC|Anorthosis Famagusta]]|clubnat=CYP}} {{Nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Valeriāns Gvilija]]|age={{birth date and age|1994|5|24|df=y}}|caps=30|goals=3|clubnat=POL|club=[[Legia Warsaw]]}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Nika Kvekveskiri]]|age={{birth date and age|1992|5|29|df=y}}|caps=30|goals=0|club=[[FC Tobol|Tobol]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Giorgi Aburdžanija]]|age={{birth date and age|1995|01|02|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Real Oviedo|Oviedo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Giorgi Papunashvili]]|age={{birth date and age|1996|3|26|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=AUT}} {{Nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Džaba Džigauri]]|age={{birth date and age|1992|7|8|df=y}}|caps=17|goals=0|clubnat=GEO|club=[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Saba Lobzanidze]]|age={{birth date and age|1994|12|18|df=y}}|caps=11|goals=2|club=[[Ankaragücü]]|clubnat=TUR}} {{Nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Giorgi Čahvetadze]]|age={{birth date and age|1999|8|29|df=y}}|goals=5|caps=9|clubnat=BEL|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]}} {{Nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Levans Šengelija]]|age={{birth date and age|1995|10|27|df=y}}|caps=7|goals=0|clubnat=TUR|club=[[Konyaspor]]}} {{Nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Kvičija Kvarathelija]]|age={{birth date and age|2001|2|12|df=y}}|goals=1|caps=5|clubnat=RUS|club=[[Rubin Kazan]]}} {{Nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Zuriko Davitašvili]]|age={{birth date and age|2001|2|15|df=y}}|caps=3|goals=0|clubnat=RUS|club=[[FC Rotor Volgograd|Rotor Volgograd]]}} {{nat fs break|background=red}} {{Nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Tornike Okriašvili]]|age={{birth date and age|1992|2|12|df=y}}|goals=12|caps=44|clubnat=CYP|club=[[Anorthosis Famagusta FC|Anorthosis Famagusta]]}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Giorgi Kvilitaja]]|age={{birth date and age|1993|10|1|df=y}}|caps=27|goals=5|club=[[Anorthosis Famagusta FC|Anorthosis Famagusta]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Nika Kačarava]]|age={{birth date and age|1995|10|1|df=y}}|caps=21|goals=3|club=[[Poznaņas "Lech"|Lech Poznań]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Elgudža Lobdžanidze]]|age={{birth date and age|1992|9|17|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Kaisar|Kaisar]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs end|background=red}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Gruzijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Gruzijas futbola izlase| ]] 5tbo6nxf1lhv5l6f6kft8f4u396av7g 0 15042 4534297 4531796 2026-10-11T07:12:39Z Vylks 50297 4534297 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Horvātija | Badge = Futbols-Horvatija.png | FIFA Trigramme = CRO | Nickname = ''Vatreni'' | Association = [[Horvātijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|CRO}} [[Slavens Biličs]] | Captain = [[Luka Modričs]] | Most caps = [[Luka Modričs]] (206) | Top scorer = [[Davors Šukers]] (45) | Home Stadium = | FIFA Rank = {{Nft rank|11.|steady||date=2026. gada 11. jūnijs}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 3. | FIFA max date = 1998 | FIFA min = 125. | FIFA min date = 1994. gada marts <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1=_cro26h | pattern_b1=_cro26h | pattern_ra1=_cro26h | pattern_sh1=_cro26h | pattern_so1= | leftarm1=FFFFFF | body1=FFFFFF | rightarm1=FFFFFF | shorts1=FFFFFF | socks1=FFFFFF | pattern_la2=_cro26a | pattern_b2=_cro26a | pattern_ra2=_cro26a | pattern_sh2=_cro26a | pattern_so2= | leftarm2=000081 | body2=000081 | rightarm2=000081 | shorts2=000081 | socks2=0033F5 | First game = {{fb|Horvātija}} 4:0 {{fb-rt|Šveice}}<br />([[Zagreba]], [[Horvātija]]; {{dat|1940|4|2|N|bez}})<br />No 1990. gada:<br />{{fb|Horvātija}} 2:1 {{fb-rt|ASV}}<br />([[Zagreba]], [[Horvātija]]; {{dat|1990|10|17|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Horvātija}} 10:0 {{fb-rt|Sanmarīno}}<br />([[Rijeka]], [[Horvātija]]; {{dat|2016|6|4|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Horvātija}} 0:7 {{fb-rt|Anglija}}<br />([[Rijeka]], [[Horvātija]]; {{dat|2026|10|3|N|bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/03102026-i_murgs_i_balkanos_anglija_sagada_vesturi|title=Murgs Balkānos: Anglija sagādā vēsturisku zaudējumu horvātiem|website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2026|10|3}}}}</ref> | World cup apps = 7 | World cup first = 1998 | World cup best = 2. vieta: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 7 | Regional cup first = [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls: [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]; [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] }} '''Horvātijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Horvātija|Horvātiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Horvātijas futbola izlasi pārvalda [[Horvātijas Futbola federācija]]. Pēc [[Dienvidslāvija]]s sadalīšanās Horvātijas izlase savu pirmo spēli aizvadīja 1990. gada 17. oktobrī pret [[ASV futbola izlase|ASV]]. Lielākais Horvātijas izlases panākums ir 2. vieta [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]], kur [[2018. gada FIFA Pasaules kausa fināls|finālā]] tā piekāpās [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasei]]. [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules čempionātā]] Horvātija izcīnīja 3. vietu. No visām bijušās [[Dienvidslāvija]]s valstīm vislielākie panākumi ir tieši Horvātijas izlasei. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — 3. vieta * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 2. vieta * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — 3. vieta * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Sešpadsmitdaļfināls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/03072026-ronaldu_un_var_sarugtina_kareivigo_horvat|title=Ronaldu un VAR sarūgtina kareivīgos horvātu līdzjutējus|website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2026|7|3}}}}</ref> == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Ceturtdaļfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — ''Nekvalificējās'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Grupu turnīrs * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Ceturtdaļfināls * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''Nekvalificējās'' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Astotdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Grupu turnīrs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/25062024-ari_daniem_un_serbiem_smagnejs_bezvartu_n|title=Arī dāņiem un serbiem smagnējs bezvārtu neizšķirts, Horvātija dodas mājās|website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2024|6|27}}}}</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == '' Statistika atjaunota {{dat|2026|7|3||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Luka Modričs]]''' |2006—pašlaik |202 |- |'''[[Ivans Perišičs]]''' |2011—pašlaik |158 |- |[[Darijo Srna]] |2002—2016 |134 |- |'''[[Andrejs Kramaričs]]''' |2014—pašlaik |119 |- |'''[[Mateo Kovačičs]]''' |2013—pašlaik |117 |- |[[Stipe Pletikosa]] |1999—2014 |114 |- |[[Ivans Rakitičs]] |2007—2019 |106 |- |[[Josips Šimuničs]] |2001—2013 |105 |- |[[Domagojs Vida]] |2010—2024 |105 |- |[[Ivica Oličs]] |2002—2015 |104 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Davors Šukers]] |1991—2002 |45 |- |'''[[Ivans Perišičs]]''' |2011—pašlaik |39 |- |'''[[Andrejs Kramaričs]]''' |2014—pašlaik |36 |- |[[Mario Mandžukičs]] |2007—2018 |33 |- |'''[[Luka Modričs]]''' |2006—pašlaik |29 |- |[[Eduardu da Silva]] |2004—2014 |29 |- |[[Darijo Srna]] |2002—2016 |22 |- |[[Ivica Oličs]] |2002—2015 |20 |- |[[Niko Kraņčars]] |2004—2013 |16 |- |[[Nikola Kaliničs]] |2008—2018 |15 |- |[[Gorans Vlaovičs]] |1992—2002 |15 |- |[[Ivans Rakitičs]] |2007—2019 |15 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Horvātija}} <!--Uz 2023. gada novembra spēlēm [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]] (18. novembrī) un [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]] (21. novembrī) tika izsaukti šādi spēlētāji. Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2023|10|15|G|bez}} spēles pret [[Velsas futbola izlase|Velsu]]. {{nat fs g start|background=red|color=white}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|age={{birth date and age|df=y|1995|1|9}}|caps=49|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ivica Ivušičs]]|age={{birth date and age|df=y|1995|2|1}}|caps=5|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nediļko Labrovičs]]|age={{birth date and age|df=y|1999|10|10}}|caps=0|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Domagojs Vida]]|other=|age={{birth date and age|df=y|1989|4|29}}|caps=103|goals=4|club=[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Juranovičs]]|age={{birth date and age|df=y|1995|8|16}}|caps=33|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]|age={{birth date and age|df=y|2002|1|23}}|caps=25|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Borna Sosa]]|age={{birth date and age|df=y|1998|1|21}}|caps=17|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Stanišičs]]|age={{birth date and age|df=y|2000|4|2}}|caps=14|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Šutalo]]|age={{birth date and age|df=y|2000|2|28}}|caps=11|goals=0|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martins Erličs]]|age={{birth date and age|df=y|1998|1|24}}|caps=6|goals=0|club=[[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marins Pongračičs]]|age={{birth date and age|df=y|1997|9|11}}|caps=5|goals=0|club=[[US Lecce|Lecce]]|clubnat=ITA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Modričs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{birth date and age|df=y|1985|9|9}}|caps=170|goals=24|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Marcelo Brozovičs]]|age={{birth date and age|df=y|1992|11|16}}|caps=91|goals=7|club=[[Al Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mario Pašaličs]]|age={{birth date and age|df=y|1995|2|9}}|caps=58|goals=10|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]|age={{birth date and age|df=y|1997|10|4}}|caps=53|goals=7|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lovro Majers]]|age={{birth date and age|df=y|1998|1|17}}|caps=25|goals=4|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Ivanušecs]]|age={{birth date and age|df=y|1998|11|26}}|caps=16|goals=2|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Sučičs]]|age={{birth date and age|df=y|2002|9|8}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Moro]]|age={{birth date and age|df=y|1998|3|12}}|caps=1|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Baturina]]|age={{birth date and age|df=y|2003|2|16}}|caps=0|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|age={{birth date and age|df=y|1991|6|19}}|caps=87|goals=26|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Pjaca]]|age={{birth date and age|df=y|1995|5|6}}|caps=24|goals=1|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ante Budimirs]]|age={{birth date and age|df=y|1991|7|22}}|caps=17|goals=1|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Pašaličs]]|age={{birth date and age|df=y|2000|9|14}}|caps=0|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs end|background=#900020}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Horvātijas futbola izlase | titlestyle = background:white; color:#171796; | list = {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{Horvātijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Horvātijas futbola izlase| ]] ihhej4pvgieqxb4gcctjrls4rhi2cpa 4534298 4534297 2026-10-11T07:15:03Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534298 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Horvātija | Badge = Futbols-Horvatija.png | FIFA Trigramme = CRO | Nickname = ''Vatreni'' | Association = [[Horvātijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|CRO}} [[Slavens Biličs]] | Captain = [[Luka Modričs]] | Most caps = [[Luka Modričs]] (206) | Top scorer = [[Davors Šukers]] (45) | Home Stadium = | FIFA Rank = {{Nft rank|11.|steady||date=2026. gada 11. jūnijs}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 3. | FIFA max date = 1998 | FIFA min = 125. | FIFA min date = 1994. gada marts <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1=_cro26h | pattern_b1=_cro26h | pattern_ra1=_cro26h | pattern_sh1=_cro26h | pattern_so1= | leftarm1=FFFFFF | body1=FFFFFF | rightarm1=FFFFFF | shorts1=FFFFFF | socks1=FFFFFF | pattern_la2=_cro26a | pattern_b2=_cro26a | pattern_ra2=_cro26a | pattern_sh2=_cro26a | pattern_so2= | leftarm2=000081 | body2=000081 | rightarm2=000081 | shorts2=000081 | socks2=0033F5 | First game = {{fb|Horvātija}} 4:0 {{fb-rt|Šveice}}<br />([[Zagreba]], [[Horvātija]]; {{dat|1940|4|2|N|bez}})<br />No 1990. gada:<br />{{fb|Horvātija}} 2:1 {{fb-rt|ASV}}<br />([[Zagreba]], [[Horvātija]]; {{dat|1990|10|17|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Horvātija}} 10:0 {{fb-rt|Sanmarīno}}<br />([[Rijeka]], [[Horvātija]]; {{dat|2016|6|4|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Horvātija}} 0:7 {{fb-rt|Anglija}}<br />([[Rijeka]], [[Horvātija]]; {{dat|2026|10|3|N|bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/03102026-i_murgs_i_balkanos_anglija_sagada_vesturi|title=Murgs Balkānos: Anglija sagādā vēsturisku zaudējumu horvātiem|website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2026|10|3}}}}</ref> | World cup apps = 7 | World cup first = 1998 | World cup best = 2. vieta: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 7 | Regional cup first = [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls: [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]; [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] }} '''Horvātijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Horvātija|Horvātiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Horvātijas futbola izlasi pārvalda [[Horvātijas Futbola federācija]]. Pēc [[Dienvidslāvija]]s sadalīšanās Horvātijas izlase savu pirmo spēli aizvadīja 1990. gada 17. oktobrī pret [[ASV futbola izlase|ASV]]. Lielākais Horvātijas izlases panākums ir 2. vieta [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]], kur [[2018. gada FIFA Pasaules kausa fināls|finālā]] tā piekāpās [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasei]]. [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules čempionātā]] Horvātija izcīnīja 3. vietu. No visām bijušās [[Dienvidslāvija]]s valstīm vislielākie panākumi ir tieši Horvātijas izlasei. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — 3. vieta * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 2. vieta * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — 3. vieta * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Sešpadsmitdaļfināls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/03072026-ronaldu_un_var_sarugtina_kareivigo_horvat|title=Ronaldu un VAR sarūgtina kareivīgos horvātu līdzjutējus|website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2026|7|3}}}}</ref> == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Ceturtdaļfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — ''Nekvalificējās'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Grupu turnīrs * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Ceturtdaļfināls * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''Nekvalificējās'' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Astotdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Grupu turnīrs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/25062024-ari_daniem_un_serbiem_smagnejs_bezvartu_n|title=Arī dāņiem un serbiem smagnējs bezvārtu neizšķirts, Horvātija dodas mājās|website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2024|6|27}}}}</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == '' Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Luka Modričs]]''' |2006—pašlaik |206 |- |'''[[Ivans Perišičs]]''' |2011—pašlaik |162 |- |[[Darijo Srna]] |2002—2016 |134 |- |'''[[Mateo Kovačičs]]''' |2013—pašlaik |121 |- |'''[[Andrejs Kramaričs]]''' |2014—pašlaik |119 |- |[[Stipe Pletikosa]] |1999—2014 |114 |- |[[Ivans Rakitičs]] |2007—2019 |106 |- |[[Josips Šimuničs]] |2001—2013 |105 |- |[[Domagojs Vida]] |2010—2024 |105 |- |[[Ivica Oličs]] |2002—2015 |104 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Davors Šukers]] |1991—2002 |45 |- |'''[[Ivans Perišičs]]''' |2011—pašlaik |40 |- |'''[[Andrejs Kramaričs]]''' |2014—pašlaik |36 |- |[[Mario Mandžukičs]] |2007—2018 |33 |- |'''[[Luka Modričs]]''' |2006—pašlaik |30 |- |[[Eduardu da Silva]] |2004—2014 |29 |- |[[Darijo Srna]] |2002—2016 |22 |- |[[Ivica Oličs]] |2002—2015 |20 |- |[[Niko Kraņčars]] |2004—2013 |16 |- |[[Nikola Kaliničs]] |2008—2018 |15 |- |[[Gorans Vlaovičs]] |1992—2002 |15 |- |[[Ivans Rakitičs]] |2007—2019 |15 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Horvātija}} <!--Uz 2023. gada novembra spēlēm [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]] (18. novembrī) un [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]] (21. novembrī) tika izsaukti šādi spēlētāji. Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2023|10|15|G|bez}} spēles pret [[Velsas futbola izlase|Velsu]]. {{nat fs g start|background=red|color=white}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|age={{birth date and age|df=y|1995|1|9}}|caps=49|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ivica Ivušičs]]|age={{birth date and age|df=y|1995|2|1}}|caps=5|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nediļko Labrovičs]]|age={{birth date and age|df=y|1999|10|10}}|caps=0|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Domagojs Vida]]|other=|age={{birth date and age|df=y|1989|4|29}}|caps=103|goals=4|club=[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Juranovičs]]|age={{birth date and age|df=y|1995|8|16}}|caps=33|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]|age={{birth date and age|df=y|2002|1|23}}|caps=25|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Borna Sosa]]|age={{birth date and age|df=y|1998|1|21}}|caps=17|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Stanišičs]]|age={{birth date and age|df=y|2000|4|2}}|caps=14|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Šutalo]]|age={{birth date and age|df=y|2000|2|28}}|caps=11|goals=0|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martins Erličs]]|age={{birth date and age|df=y|1998|1|24}}|caps=6|goals=0|club=[[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marins Pongračičs]]|age={{birth date and age|df=y|1997|9|11}}|caps=5|goals=0|club=[[US Lecce|Lecce]]|clubnat=ITA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Modričs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{birth date and age|df=y|1985|9|9}}|caps=170|goals=24|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Marcelo Brozovičs]]|age={{birth date and age|df=y|1992|11|16}}|caps=91|goals=7|club=[[Al Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mario Pašaličs]]|age={{birth date and age|df=y|1995|2|9}}|caps=58|goals=10|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]|age={{birth date and age|df=y|1997|10|4}}|caps=53|goals=7|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lovro Majers]]|age={{birth date and age|df=y|1998|1|17}}|caps=25|goals=4|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Ivanušecs]]|age={{birth date and age|df=y|1998|11|26}}|caps=16|goals=2|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Sučičs]]|age={{birth date and age|df=y|2002|9|8}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Moro]]|age={{birth date and age|df=y|1998|3|12}}|caps=1|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Baturina]]|age={{birth date and age|df=y|2003|2|16}}|caps=0|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|age={{birth date and age|df=y|1991|6|19}}|caps=87|goals=26|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Pjaca]]|age={{birth date and age|df=y|1995|5|6}}|caps=24|goals=1|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ante Budimirs]]|age={{birth date and age|df=y|1991|7|22}}|caps=17|goals=1|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Pašaličs]]|age={{birth date and age|df=y|2000|9|14}}|caps=0|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs end|background=#900020}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Horvātijas futbola izlase | titlestyle = background:white; color:#171796; | list = {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{Horvātijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Horvātijas futbola izlase| ]] 05vt51f064olgbao9m3d0yq8pn4isw3 0 15054 4534341 4446264 2026-10-11T08:41:38Z Vylks 50297 4534341 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Islande | Badge = Futbols-Islande.gif | FIFA Trigramme = ISL | Nickname = Mūsu puiši (''Strákarnir okkar'') | Association = [[Islandes Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Islande}} [[Arnars Gunnlaugsons]] | Captain = [[Ori Oskarsons]] | Most caps = [[Birkirs Bjarnasons]] (113) | Top scorer = [[Ģilfi Sigirdsons]] (28) | Home Stadium = [[Laugardalsvöllur stadions|''Laugardalsvöllur'' stadions]] <!-- Tērpu krāsu veidnes --> |pattern_la1=_ijsl18h|pattern_b1=_ijsl18h|pattern_ra1=_ijsl18h|pattern_sh1=|pattern_s1= | leftarm1=0C2FFF|body1=0C2FFF|rightarm1=0C2FFF|shorts1=0C2FFF|socks1=0C2FFF |pattern_la2=_ijsl18a|pattern_b2=_ijsl18a|pattern_ra2=_ijsl18a|pattern_sh2=|pattern_s2= | leftarm2=FFFFFF|body2=ffffff|rightarm2=FFFFFF|shorts2=FFFFFF|socks2=FFFFFF | FIFA Rank = {{Nft rank|62|up||date=2022. gada 6. oktobris}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id13792|title=Men's Ranking}}</ref> | FIFA max = 18. | FIFA max date = 2018. gada februāris-marts | First game = Neoficiālā:<br />{{fb|Fēru Salas}} 0:1 {{fb-rt|Islande}}<br />([[Fēru Salas]]; {{dat|1930|7|29|N|bez}})<br /> Oficiālā:<br />{{fb|Islande}} 0:3 {{fb-rt|Dānija}}<br />([[Reikjavika]], [[Islande]]; {{dat|1946|7|17|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Islande}} 9:0 {{fb-rt|Fēru Salas}}<br />([[Ķeblavika]], [[Islande]]; {{dat|1985|7|10|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Dānija}} 14:2 {{fb-rt|Islande}}<br />([[Kopenhāgena]], [[Dānija]]; {{dat|1967|8|23|N|bez}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 2018 | World cup best = Grupu turnīrs: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] }} '''Islandes futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Islande]]s valsti starptautiskās futbola sacensībās. Islandes futbola izlasi pārvalda [[Islandes Futbola asociācija]]. Izlase ir piedalījusies [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]], kur sasniedza ceturtdaļfinālu. Pirmo reizi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā piedalījās [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadā]] [[Krievija|Krievijā]]. Islande kļuva par iedzīvotāju skaita ziņā mazāko valsti, kas kvalificējusies finālturnīram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/oct/09/iceland-qualify-world-cup-smallest-nation |title=Iceland become smallest nation ever to qualify for World Cup finals |language=en |website=theguardian.com |date={{dat|2017|10|9||bez}}|accessdate={{dat|2018|7|15||bez}}}}</ref> == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Nepiedalījās * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Nekvalificējās * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — Nepiedalījās * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]—[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Nekvalificējās * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Grupu turnīrs * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — Nepiedalījās * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — Nekvalificējās * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]]—[[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — Nepiedalījās * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]]—[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Nekvalificējās * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Ceturtdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Nekvalificējās]] == Sastāvs == Šāds sastāvs tika izsaukts [[Draudzības spēle|Pārbaudes spēlēm]] pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] un [[Kataras futbola izlase|Kataru,]] 8 un 14 novembrī 2017. {{nat fs g start|background=#0048E0|color=white}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Hanness Haldorsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1984|4|27}}|caps=48|goals=0|club=[[Randers FC|Randers]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Egmundurs Kristinsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1989|6|19}}|caps=14|goals=0|club=[[S.B.V. Excelsior|Excelsior]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ingvar Jónsson]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1989|10|18}}|caps=6|goals=0|club=[[Sandefjord Fotball|Sandefjord]]|clubnat=NOR|latest=v. {{fb|UKR}}, 5 September 2017}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Runars Alekss Runarsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1995|2|18}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs break|background=#000000}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ragnars Sigurdsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1986|6|19}}|caps=73|goals=3|club=[[FC Rubin Kazan|Rubin Kazan]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kāri Arnasons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1982|10|13}}|caps=64|goals=4|club=[[Aberdeen FC|Aberdeen]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Āri Skūlasons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1987|5|14}}|caps=51|goals=0|club=[[K.S.C. Lokeren Oost-Vlaanderen|Lokeren]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sverrirs Ingasons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|8|5}}|caps=15|goals=3|club=[[FC Rostov|Rostov]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Herdurs Magnusons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|2|11}}|caps=15|goals=2|club=[[Bristol City F.C.|Bristol City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jón Guðni Fjóluson]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1989|4|10}}|caps=10|goals=0|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hjörtur Hermannsson]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1995|2|8}}|caps=4|goals=0|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Diego Johannesson]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|10|3}}|caps=2|goals=0|club=[[Real Oviedo|Oviedo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break|background=#000000}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ārons Gunnarsons]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1989|4|22}}|caps=75|goals=2|club=[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Johans Gudmundsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1990|10|27}}|caps=63|goals=7|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Birkirs Bjarnasons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1988|5|27}}|caps=63|goals=9|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ģilfi Sigirdsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1989|9|8}}|caps=54|goals=18|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rūriks Gīslasons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1988|2|25}}|caps=42|goals=3|club=[[1. FC Nürnberg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Teodors Bjarnasons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1987|3|4}}|caps=37|goals=0|club=[[Elazığspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Olafurs Ingi Skūlasons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1983|04|1}}|caps=32|goals=1|club=[[Kardemir Karabükspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Arnors Smārasons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1988|9|7}}|caps=22|goals=2|club=[[Hammarby Fotboll|Hammarby IF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ardnors Treistasons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|4|30}}|caps=14|goals=5|club=[[AEK Athens F.C.|AEK]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rūnars Sīgurjonsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1990|6|18}}|caps=14|goals=1|club=[[Grasshopper Club Zürich|Grasshopper]]|clubnat=SUI}} {{nat fs break|background=#000000}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Alfreds Finnbogasons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1989|2|1}}|caps=45|goals=11|club=[[FC Augsburg|Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vidars Kjartansons]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1990|03|11}}|caps=15|goals=1|club=[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|clubnat=ISR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kjartan Finnbogason]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1986|7|9}}|caps=8|goals=2|club=[[AC Horsens|Horsens]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kristján Flóki Finnbogason]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1995|1|12}}|caps=2|goals=0|club=[[IK Start|Start]]|clubnat=NOR}} {{nat fs end|background=#0048E0}} == Sasniegumi == * [[Baltijas kauss futbolā]] ** Čempioni:2022<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7652092/latvija-baltijas-kausa-finala-pecspeles-sitienu-serija-piekapjas-islandei|title=Latvija Baltijas kausa finālā pēcspēles sitienu sērijā piekāpjas Islandei|date=2022. gada 19. nov.|website=Futbols}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{Islande-aizmetnis}} {{UEFA izlases}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Islandē]] [[Kategorija:Islandes futbola izlase| ]] e6w75oiaz49yy7w953ki3c8whmc4vfr 0 15213 4534430 4532573 2026-10-11T11:46:11Z Vylks 50297 4534430 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Lietuva | Badge = | FIFA Trigramme = LTU | Nickname = | Association = [[Lietuvas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = ''vakants amats'' | Captain = [[Fjodors Černihs]] | Most caps = [[Sauļus Mikoļūns]] (101) | Top scorer = [[Toms Danilevičs]] (19) | Home Stadium = [[LFF stadions]] <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1=_lit1617h|pattern_b1=_lit1617h|pattern_ra1=_lit1617h|pattern_sh1=_lit1617h|pattern_so1=_lit1617h | leftarm1=FFDE00|body1=FFDE00|rightarm1=FFDE00|shorts1=007564|socks1=FFDE00 | pattern_la2=_Lituania11Away|pattern_b2=_Lituania11Away|pattern_ra2=_Lituania11Away|pattern_sh2= | leftarm2=007564|body2=007564|rightarm2=007564|shorts2=007564|socks2=007564 | First game = {{fb|Lietuva}} 0:5 {{fb-rt|Igaunija}}<br />([[Kauņa]], [[Lietuva]]; {{dat|1923|6|24|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Lietuva}} 7:0 {{fb-rt|Igaunija}}<br />([[Rīga]], [[Latvija]]; {{dat|1995|5|20|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Ēģipte|1922}} 10:0 {{fb-rt|Lietuva}}<br />([[Parīze]], [[Francija]]; {{dat|1924|5|27|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = | Regional cup first = | Regional cup best = }} '''Lietuvas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Lietuva|Lietuvas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Lietuvas futbola izlasi pārvalda [[Lietuvas Futbola federācija]]. Savu pirmo spēli Lietuvas izlase aizvadīja 1923. gadā pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. Laika posmā no 1940. līdz 1991. gadam [[Lietuva]] atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, tādēļ šajā laikā Lietuvas futbola izlase nepastāvēja. Pirmo oficiālo spēli pēc neatkarības atjaunošanas Lietuvas izlase aizvadīja 1990. gadā pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]]. Lietuvas izlase 16 reizes ir ieguvusi [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausu]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Nepiedalījās * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Nekvalificējās * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Nekvalificējās * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]-[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Nepiedalījās, [[PSRS futbola izlase|PSRS]] okupācijas dēļ * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Nekvalificējās * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]] * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]] * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]] * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]-[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Nepiedalījās, atradās [[PSRS futbola izlase|PSRS]] sastāvā * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]-[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Nekvalificējās == Sastāvs == Šāds sastāvs ir pieteikts un [[Pārbaudes spēle|pārbaudes spēli]] pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]] (7.10.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga]]s spēlēm pret [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]] (11.10.2020) un [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] (14.10.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lt/news/11416/rinktines-sudeti-pristates-v-urbonas-tikslas-surinkti-motyvuotus-alkanus-ir-truputi-isprotejusius/|title=Rinktinės sudėtį pristatęs V. Urbonas: Tikslas surinkti motyvuotus, „alkanus“ ir truputį išprotėjusius|website=LFF.lt|access-date=2020-11-10|language=lt|archive-date=2020-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20201023025415/https://lff.lt/news/11416/rinktines-sudeti-pristates-v-urbonas-tikslas-surinkti-motyvuotus-alkanus-ir-truputi-isprotejusius/}}</ref> {{Nat fs g start}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1995|5|8|df=y}}|caps=0|club=[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|clubnat=LTU|goals=0|name=[[Deivids Mikeļonis]]|no=|pos=GK}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1994|6|22|df=y}}|caps=3|club=[[Lommel S.K.|Lommel]]|clubnat=BEL|goals=0|name=[[Toms Švedkausks]]|no=|pos=GK}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1996|6|1|df=y}}|caps=1|club=[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|clubnat=LTU|goals=0|name=[[Edvīns Gertmons]]|no=|pos=GK}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1984|5|2|df=y}}|caps=87|club=[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|clubnat=LTU|goals=5|name=[[Sauļus Mikolūns]]|no=|pos=DF}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1988|8|8|df=y}}|caps=46|club=[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|clubnat=LTU|goals=0|name=[[Egidijs Vaitkūns]]|no=|pos=DF}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1993|1|19|df=y}}|caps=25|club=[[KFC Uerdingen 05]]|clubnat=DEU|goals=0|name=[[Edvīns Girdvainis]]|no=|pos=DF}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1987|5|12|df=y}}|caps=12|club=[[SSV Jahn Regensburg|Jahn Regensburg]]|clubnat=DEU|goals=0|name=[[Markuss Paļonis]]|no=|pos=DF}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1993|2|16|df=y}}|caps=5|club=[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|clubnat=LTU|goals=0|name=[[Martins Dapkus]]|no=|pos=DF}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1993|7|8|df=y}}|caps=2|club=[[Zagłębie Sosnowiec]]|clubnat=POL|goals=0|name=[[Marks Benets]]|no=|pos=DF}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1994|3|4|df=y}}|caps=0|club=[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|clubnat=LTU|goals=0|name=[[Vīts Gašpuits]]|no=|pos=DF}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1990|12|18|df=y}}|caps=60|club=[[BB Erzurumspor|Erzurumspor]]|clubnat=TUR|goals=11|name=[[Arvīds Novikovs]]|no=|pos=MF}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1995|12|30|df=y}}|caps=21|club=[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|clubnat=LTU|goals=0|name=[[Modests Vorobjovs]]|no=|pos=MF}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1993|7|4|df=y}}|caps=19|club=[[FC Taraz|Taraz]]|clubnat=KAZ|goals=1|name=[[Ovidijs Verbicks]]|no=|pos=MF}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1994|3|31|df=y}}|caps=17|club=[[FC Lviv|Lviv]]|clubnat=UKR|goals=2|name=[[Donats Kazlausks]]|no=|pos=MF}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1997|10|6|df=y}}|caps=14|club=[[FK Voždovac|Voždovac]]|clubnat=SER|goals=0|name=[[Justs Lasicks]]|no=|pos=MF}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1996|2|10|df=y}}|caps=12|club=[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|clubnat=LTU|goals=0|name=[[Domants Šmkus]]|no=|pos=MF}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1999|8|19|df=y}}|caps=8|club=[[HNK Gorica|Gorica]]|clubnat=CRO|goals=0|name=[[Pauļus Golubicks]]|no=|pos=MF}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1994|12|17|df=y}}|caps=6|club=[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|clubnat=LTU|goals=1|name=[[Grats Sirgeds]]|no=|pos=MF}} {{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Daniels Romanovskis]]|age={{birth date and age|1996|6|19|df=y}}|caps=3|goals=0|clubnat=UKR|club=[[FC Olimpik Donetsk|Olimpik Donetsk]]}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1991|5|21|df=y}}|caps=57|club=[[Bjalistokas "Jagiellonia"|Jagiellonia]]|clubnat=POL|goals=9|name=[[Fjodors Černihs]]|no=|pos=FW|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1992|3|11|df=y}}|caps=14|club=''bez kluba''|clubnat=|goals=1|name=[[Karolis Laukžemis]]|no=|pos=FW}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age|1999|9|27|df=y}}|caps=1|club=[[FK Riteriai|Riteriai]]|clubnat=LTU|goals=50|name=[[Deivids Matulevičs]]|no=|pos=FW}} {{nat fs end|background=green}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://lff.lt/rinktines/vyru/ LFF oficiāla vietne] {{lt ikona}} * [http://lietuvosfutbolas.lt/nacionalines-rinktines/vyru/ Statistika], ''lietuvosfutbolas.lt'' {{sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Futbols Lietuvā}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Lietuvā]] [[Kategorija:Lietuvas futbola izlase| ]] ih5x27ky6cqgvxmnnlqp8wzywbg4wh7 0 15245 4534286 4509411 2026-10-11T06:58:50Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534286 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Nīderlande | Badge = Netherlands national football team logo.svg | FIFA Trigramme = NED | Nickname = ''Oranje'' (oranžie)<br>''The Flying Dutchmen''(lidojošie holandieši) | Association = [[Nīderlandes Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Spānija}} [[Šavi]] | Captain = [[Virgils van Deiks]] | Most caps = [[Veslijs Sneiders]] (134) | Top scorer = [[Memfiss Depajs]] (55) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _ned26h | pattern_b1 = _ned26h | pattern_ra1 = _ned26h | pattern_sh1 = _ned26h | pattern_so1 = | leftarm1 = FF5533 | body1 = FF5533 | rightarm1 = FF5533 | shorts1 = 000000 | socks1 = FF5533 | pattern_la2 = _ned26a | pattern_b2 = _ned26a | pattern_ra2 = _ned26a | pattern_sh2 = _ned26a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FF6600 | socks2 = FFFFFF | FIFA Rank = {{Nft rank|9.|down|1|date=2026. gada 20. jūlijs}} | 1st ranking date = | FIFA max = 1. | FIFA max date = 2011. gada augusts | FIFA min = 36. | FIFA min date = 2017. gada augusts | First game = {{fb|Beļģija}} 1:4 {{fb-rt|Nīderlande}}<br />([[Antverpene]], [[Beļģija]]; {{dat|1905|4|30|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Nīderlande}} 11:0 {{fb-rt|Sanmarīno}}<br />([[Eindhovena]], [[Nīderlande]]; {{dat|2011|9|2|N|bez}}) | Largest loss = {{flaga|Anglija}} Anglija (amatieri) 12:2 {{fb-rt|Nīderlande}}<br />([[Dārlingtona]], [[Anglija]]; {{dat|1907|12|21|N|bez}}) | World cup apps = 12 | World cup first = 1934 | World cup best = 2. vieta: [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]; [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]; [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 11 | Regional cup first = [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] }} '''Nīderlandes futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Nīderlande|Nīderlandi]] starptautiskās futbola sacensībās. Nīderlandes futbola izlasi pārvalda [[Nīderlandes Futbola asociācija]]. Lielākie izlases panākumi bija 1970. gados, kad Nīderlandes izlase ar [[Johans Kruifs|Johanu Kruifu]] priekšgalā izcīnīja otro vietu [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada Pasaules čempionātā]], šo pašu panākumu atkārtojot arī [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gadā]]. Vēlreiz Pasaules kausa finālā spēlēja [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]]. [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988. gadā]] Nīderlande uzvarēja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], un arī šobrīd ir viena no spēcīgākajām [[Eiropa]]s izlasēm. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Astotdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nepiedalījās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — 2. vieta * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — 2. vieta * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Astotdaļfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Ceturtdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — 4. vieta * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Astotdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — 2. vieta * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — 3. vieta * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Sešpadsmitdaļfināls<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/30062026-maroka_velu_atspelejas_1_8_finala_dalibni|title=Maroka vēlu atspēlējas, 1/8 fināla dalībniece noskaidrojas pendelēs|date=2026. gada 30. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] — {{div col end}} == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nepiedalījās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās'' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — ''Nekvalificējās'' * [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — ''Nekvalificējās'' * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — Pusfināls * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — Grupu turnīrs * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — ''Nekvalificējās'' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — '''Čempioni''' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Pusfināls * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Ceturtdaļfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Pusfināls * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Pusfināls * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Ceturtdaļfināls * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Grupu turnīrs * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — ''Nekvalificējās'' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Pusfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/10072024-votkinss_kompensacijas_laika_i_ievelk_i_f</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Veslijs Sneiders]] |2003—2018 |134 |- |[[Edvīns van der Sars]] |1995—2008 |130 |- |'''[[Memfiss Depajs]]''' |2013—pašlaik |112 |- |[[Franks de Būrs]] |1990—2004 |112 |- |[[Rafaels van der Vārts]] |2001—2013 |109 |- |[[Deilijs Blinds]] |2013—2024 |108 |- |[[Džovanni van Bronkhorsts]] |1996—2010 |106 |- |[[Dirks Kijts]] |2004—2014 |104 |- |[[Robins van Persijs]] |2005—2017 |102 |- |[[Filips Koku]] |1996—2006 |101 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Memfiss Depajs]]''' |2013—pašlaik |55 |- |[[Robins van Persijs]] |2005—2017 |50 |- |[[Klāss Jans Hintelārs]] |2006—2017 |42 |- |[[Patriks Kleiverts]] |1994—2004 |40 |- |[[Deniss Bergkamps]] |1990—2000 |37 |- |[[Arjens Robens]] |2003—2017 |37 |- |[[Fāss Vilkess]] |1946—1961 |35 |- |[[Rūds van Nistelrojs]] |1998—2011 |35 |- |[[Abe Lenstra]] |1940—1959 |33 |- |[[Johans Kruifs]] |1966—1977 |33 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Nīderlande}} == Skatīt arī == * [[Nīderlandes futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Nīderlandes futbola izlase | titlestyle = background:#FF771D; color:white; | list = {{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2014}} {{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2022}} {{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2026}} {{Nīderlandes futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Nīderlandes futbola izlase| ]] jwtx4ymipw43osqybfqub8azroy3zsx 0 15250 4534293 4498332 2026-10-11T07:06:28Z Vylks 50297 4534293 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Norvēģija | Badge = Norway national football team logo.svg | FIFA Trigramme = NOR | Nickname = | Association = [[Norvēģijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Norvēģija}} [[Stole Sūlbakens]] | Captain = [[Martins Ēdegors]] | Most caps = [[Juns Arne Rīse]] (110) | Top scorer = [[Ērlings Holanns]] (65) | Home Stadium = [[Ullevaal stadions|''Ullevaal'' stadions]] | FIFA Rank = {{Nft rank|19.|up|1|date=2026. gada 20. jūlijs}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 2. | FIFA max date = 1993. oktobris, 1995. gada jūlijs-augusts | FIFA min = 88. | FIFA min date = 2017. gada jūlijs <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _nor26h | pattern_b1 = _nor26h | pattern_ra1 = _nor26h | pattern_sh1 = _nor26h | pattern_so1 = | leftarm1 = BA0003 | body1 = BA0003 | rightarm1 = BA0003 | shorts1 = BA0003 | socks1 = 202747 | pattern_la2 = _nor26a | pattern_b2 = _nor26a | pattern_ra2 = _nor26a | pattern_sh2 = _nor26a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = 000000 | pattern_la3 = _nor26t | pattern_b3 = _nor26t | pattern_ra3 = _nor26t | pattern_sh3 = _nor26h | pattern_so3 = | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFFFF | socks3 = FFFFFF | First game = {{fb|Zviedrija}} 11:3 {{fb-rt|Norvēģija}}<br />([[Gēteborga]], [[Zviedrija]]; {{dat|1908|7|12|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Norvēģija}} 12:0 {{fb-rt|Somija}}<br />([[Bergena]], [[Norvēģija]]; {{dat|1946|6|28|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Dānija}} 12:0 {{fb-rt|Norvēģija}}<br />([[Kopenhāgena]], [[Dānija]]; {{dat|1917|10|7|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 1938 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] | Regional cup best = Grupu turnīrs: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] }} '''Norvēģijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Norvēģija|Norvēģijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Norvēģijas futbola izlasi pārvalda [[Norvēģijas Futbola asociācija]]. Norvēģijas izlase četras reizes ir spēlējusi [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]] iekļūstot astotdaļfinālā. [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gadā]] izlasei izdevās sasniegt labāko rezultātu pasaules čempionātos — ceturtdaļfinālu. [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]. gadā Norvēģija spēlēja arī [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta futbolā]] finālturnīrā Beļģijā un Nīderlandē. [[File:Norway 2015.jpg|thumb|Norvēģijas izlase 2015. gadā]] == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === FIFA Pasaules kauss === * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Nepiedalījās'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Astotdaļfināls'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Astotdaļfināls'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Ceturtdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/12072026-belingems_papildlaika_klust_par_anglijas_|title=Norvēģu vikingi apstājas pie Anglijas krastiem, Belingems kļūst par varoni|date=2026. gada 12. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> === Eiropas čempionāts === * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nekvalificējās'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — ''Grupu turnīrs'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Nekvalificējās'' *[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' *[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — [[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — ''tiks noteikts'' == Sasniegumi == * '''[[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]''' ** {{bronze3}} Bronzas medaļa (1): [[Futbols 1936. gada olimpiskajās spēlēs|1936]] == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|6||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Juns Arne Rīse]] |2000—2013 |110 |- |[[Turbjērns Svensens]] |1947—1962 |104 |- |[[Hennings Bergs]] |1992—2004 |100 |- |[[Ēriks Tūrstvets]] |1982—1996 |97 |- |[[Brede Hangelanns]] |2002—2014 |91 |- |[[Džons Karjū]] |1998—2011 |91 |- |[[Eivinns Leonhardsens]] |1990—2003 |86 |- |[[Mortens Gamsts Pedersens]] |2004—2014 |83 |- |[[Hjētils Rekdāls]] |1987—2000 |83 |- |[[Stefens Iversens]] |1998—2011 |79 |- |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Ērlings Holanns]]''' |2019—pašlaik |62 |- |[[Jergens Juve]] |1928—1937 |33 |- |[[Einars Gunnešens]] |1917—1928 |26 |- |'''[[Aleksanders Sērlots]]''' |2016—pašlaik |26 |- |[[Haralls Hennums]] |1949—1960 |25 |- ||[[Džons Karjū]] |1998—2011 |24 |- |[[Ūle Gunnars Sulšērs]] |1995—2007 |23 |- |[[Tūre Andrē Flū]] |1995—2004 |23 |- |[[Gunnars Tūresens]] |1946—1959 |22 |- |[[Stefens Iversens]] |1998—2011 |21 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Norvēģija}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{UEFA izlases}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Norvēģijas futbola izlase| ]] 6guld3zzpz8ahnuytm59kkfobw6mupd 4534294 4534293 2026-10-11T07:09:18Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534294 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Norvēģija | Badge = Norway national football team logo.svg | FIFA Trigramme = NOR | Nickname = | Association = [[Norvēģijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Norvēģija}} [[Stole Sūlbakens]] | Captain = [[Martins Ēdegors]] | Most caps = [[Juns Arne Rīse]] (110) | Top scorer = [[Ērlings Holanns]] (65) | Home Stadium = [[Ullevaal stadions|''Ullevaal'' stadions]] | FIFA Rank = {{Nft rank|19.|up|1|date=2026. gada 20. jūlijs}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 2. | FIFA max date = 1993. oktobris, 1995. gada jūlijs-augusts | FIFA min = 88. | FIFA min date = 2017. gada jūlijs <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _nor26h | pattern_b1 = _nor26h | pattern_ra1 = _nor26h | pattern_sh1 = _nor26h | pattern_so1 = | leftarm1 = BA0003 | body1 = BA0003 | rightarm1 = BA0003 | shorts1 = BA0003 | socks1 = 202747 | pattern_la2 = _nor26a | pattern_b2 = _nor26a | pattern_ra2 = _nor26a | pattern_sh2 = _nor26a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = 000000 | pattern_la3 = _nor26t | pattern_b3 = _nor26t | pattern_ra3 = _nor26t | pattern_sh3 = _nor26h | pattern_so3 = | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFFFF | socks3 = FFFFFF | First game = {{fb|Zviedrija}} 11:3 {{fb-rt|Norvēģija}}<br />([[Gēteborga]], [[Zviedrija]]; {{dat|1908|7|12|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Norvēģija}} 12:0 {{fb-rt|Somija}}<br />([[Bergena]], [[Norvēģija]]; {{dat|1946|6|28|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Dānija}} 12:0 {{fb-rt|Norvēģija}}<br />([[Kopenhāgena]], [[Dānija]]; {{dat|1917|10|7|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 1938 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] | Regional cup best = Grupu turnīrs: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] }} '''Norvēģijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Norvēģija|Norvēģijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Norvēģijas futbola izlasi pārvalda [[Norvēģijas Futbola asociācija]]. Norvēģijas izlase četras reizes ir spēlējusi [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]] iekļūstot astotdaļfinālā. [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gadā]] izlasei izdevās sasniegt labāko rezultātu pasaules čempionātos — ceturtdaļfinālu. [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]. gadā Norvēģija spēlēja arī [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta futbolā]] finālturnīrā Beļģijā un Nīderlandē. [[File:Norway 2015.jpg|thumb|Norvēģijas izlase 2015. gadā]] == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === FIFA Pasaules kauss === * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Nepiedalījās'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Astotdaļfināls'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Astotdaļfināls'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Ceturtdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/12072026-belingems_papildlaika_klust_par_anglijas_|title=Norvēģu vikingi apstājas pie Anglijas krastiem, Belingems kļūst par varoni|date=2026. gada 12. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> === Eiropas čempionāts === * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nekvalificējās'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — ''Grupu turnīrs'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Nekvalificējās'' *[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' *[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — [[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — ''tiks noteikts'' == Sasniegumi == * '''[[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]''' ** {{bronze3}} Bronzas medaļa (1): [[Futbols 1936. gada olimpiskajās spēlēs|1936]] == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Juns Arne Rīse]] |2000—2013 |110 |- |[[Turbjērns Svensens]] |1947—1962 |104 |- |[[Hennings Bergs]] |1992—2004 |100 |- |[[Ēriks Tūrstvets]] |1982—1996 |97 |- |[[Brede Hangelanns]] |2002—2014 |91 |- |[[Džons Karjū]] |1998—2011 |91 |- |[[Eivinns Leonhardsens]] |1990—2003 |86 |- |[[Mortens Gamsts Pedersens]] |2004—2014 |83 |- |[[Hjētils Rekdāls]] |1987—2000 |83 |- |[[Stefens Iversens]] |1998—2011 |79 |- |'''[[Ērjans Nīlanns]]''' |2013—pašlaik |79 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Ērlings Holanns]]''' |2019—pašlaik |65 |- |[[Jergens Juve]] |1928—1937 |33 |- |[[Einars Gunnešens]] |1917—1928 |26 |- |'''[[Aleksanders Sērlots]]''' |2016—pašlaik |26 |- |[[Haralls Hennums]] |1949—1960 |25 |- ||[[Džons Karjū]] |1998—2011 |24 |- |[[Ūle Gunnars Sulšērs]] |1995—2007 |23 |- |[[Tūre Andrē Flū]] |1995—2004 |23 |- |[[Gunnars Tūresens]] |1946—1959 |22 |- |[[Stefens Iversens]] |1998—2011 |21 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Norvēģija}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{UEFA izlases}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Norvēģijas futbola izlase| ]] 0bqbdj3jdqlu90q6v3jmbumt5azgct9 0 15253 4534329 4453880 2026-10-11T08:17:33Z Vylks 50297 4534329 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Polija | Badge = Herb Polski.svg | Badge_size = 120px | FIFA Trigramme = POL | Nickname = ''Biało-czerwoni''<br />("Baltie un sarkanie")<br /> ''Białe Orły''<br />("Baltie ērgļi") | Association = [[Polijas Futbola asociācija]]<br />(''Polski Związek Piłki Nożnej'') | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|Polija}} [[Jans Urbans]] | Captain = [[Roberts Levandovskis]] | Most caps = [[Roberts Levandovskis]] (170) | Top scorer = [[Roberts Levandovskis]] (92) | Home Stadium = [[Varšavas Nacionālais stadions]] | FIFA Rank = {{Nft rank|35.|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men |title=Latest Men’s World Ranking|website=fifa.com|accessdate={{dat|2026|4|12||bez}}}}</ref> | FIFA max = 5. | FIFA max date = 2017. gada augusts | FIFA min = 78. | FIFA min date = 2013. gada novembris | pattern_la1 = _pol24h | pattern_b1 = _pol24h | pattern_ra1 = _pol24h | pattern_sh1 = _pol24h | pattern_so1 = _pol24h | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = F40018 | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _pol24a | pattern_b2 = _pol24a | pattern_ra2 = _pol24a | pattern_sh2 = _pol24a | pattern_so2 = _pol24a | leftarm2 = F40018 | body2 = F40018 | rightarm2 = F40018 | shorts2 = F40018 | socks2 = F40018 | First game = {{fb|HUN|1940}} 1:0 {{fb-rt|Polija}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; 1921. gada 18. decembrī) | Largest win = {{fb|Polija}} 10:0 {{fb-rt|SMR}}<br />([[Kelce]], [[Polija]]; 2009. gada 1. aprīlī) | Largest loss = {{fb|DEN}} 8:0 {{fb-rt|Polija}}<br />([[Kopenhāgena]], [[Dānija]]; 1948. gada 26. jūnijā) | World cup apps = 9 | World cup first = 1938 | World cup best = 3. vieta: [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]], [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 5 | Regional cup first = [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] }} '''Polijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Polija|Poliju]] starptautiskās futbola sacensībās. Polijas futbola izlasi pārvalda [[Polijas Futbola asociācija]]. Lielākos panākumus izlase sasniedza 20. gadsimta 70.—80. gados, kad divreiz ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gadā]]) [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātā]] ieņēma 3. vietu, savukārt 1972. gada [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ieguva zelta medaļas. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Izstājās kvalifikācijas laikā'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Astotdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Izstājās kvalifikācijas laikā'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — 3. vieta * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Ceturtdaļfināls * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 3. vieta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Astotdaļfināls * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]—[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Grupu turnīrs * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Astotdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] - ''Nekvalificējās'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Grupu turnīrs * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Grupu turnīrs * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Ceturtdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Grupu turnīrs * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Grupu turnīrs == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2025|11|19||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Roberts Levandovskis]]''' |2008— |163 |- |[[Jakubs Blaščikovskis]] |2006—2023 |109 |- |'''[[Pjotrs Zeliņskis]]''' |2013— |105 |- |[[Kamils Gliks]] |2010—2022 |103 |- |[[Mihals Ževlakovs]] |1999—2011 |102 |- |[[Gžegožs Lato]] |1971—1984 |100 |- |[[Gžegožs Krihovjaks]] |2008—2023 |100 |- |'''[[Kamils Grosickis]]''' |2008— |100 |- |[[Kazimežs Dejna]] |1968—1978 |97 |- |[[Jaceks Bonks]] |1993—2008 |96 |- |[[Jaceks Kšinuveks]] |1998—2009 |96 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Roberts Levandovskis]]''' |2008— |88 |- |[[Vlodzimežs Lubaņskis]] |1963—1980 |48 |- |[[Gžegožs Lato]] |1971—1984 |45 |- |[[Kazimežs Dejna]] |1968—1978 |41 |- |[[Ernests Pols]] |1955—1965 |39 |- |[[Andžejs Šarmahs]] |1973—1982 |32 |- |[[Gerards Cesliks]] |1947—1958 |27 |- |[[Zbigņevs Boņeks]] |1976—1988 |24 |- |[[Ernests Vilimovskis]] |1934—1939 |21 |- |[[Jakubs Blaščikovskis]] |2006—2019 |21 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Polija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[Pārbaudes spēle|pārbaudes spēli]] pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] (14.11.2020) un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] (18.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.90minut.pl/news/307/news3076751-LN-Kadra-na-mecze-z-Ukraina-Wlochami-i-Holandia.html|title=LN: Kadra na mecze z Ukrainą, Włochami i Holandią|website=www.90minut.pl|access-date=2020-11-11}}</ref> {{nat fs g start|background=red|color=white}} {{nat fs g player|pos=GK|no=22|name=[[Lukašs Fabjaņskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1985|4|18|df=y}}|caps=54|goals=0|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|pos=GK|no=1|name=[[Vojcehs Ščensnijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|4|18|df=y}}|caps=48|goals=0|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=GK|no=12|name=[[Lukašs Skorupskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|5|5|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs break|background=red}} {{nat fs g player|pos=DF|no=15|name=[[Kamils Gliks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1988|2|3|df=y}}|caps=77|goals=6|club=[[Benevento Calcio|Benevento]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=DF|no=13|name=[[Macejs Ribuss]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1989|8|19|df=y}}|caps=56|goals=2|club=[[Maskavas "Lokomotiv"|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|pos=DF|no=18|name=[[Bartošs Berešinskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|7|12|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=DF|no=5|name=[[Jans Bednareks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|4|12|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|pos=DF|no=4|name=[[Tomašs Keņdzjora]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|6|11|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|pos=DF|no=24|name=[[Arkadjušs Reca]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|6|17|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[F.C. Crotone|Crotone]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=DF|no=3|name=[[Sebastjans Valukevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|4|5|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Cagliari Calcio|Cagliari]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=DF|no=2|name=[[Pavels Bočnevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|1|30|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[SC Heerenveen|Heerenveen]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|pos=DF|no=25|name=[[Roberts Gumnijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|6|4|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Augsburg|Augsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs break|background=red}} {{nat fs g player|pos=MF|no=11|name=[[Kamils Grosickis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1988|6|8|df=y}}|caps=78|goals=17|club=[[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=10|name=[[Gžegožs Krihovjaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|1|29|df=y}}|caps=73|goals=4|club=[[Maskavas "Lokomotiv"|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|pos=MF|no=20|name=[[Pjotrs Zeliņskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|5|20|df=y}}|caps=53|goals=6|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=14|name=[[Mateušs Klihs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|6|13|df=y}}|caps=28|goals=2|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=8|name=[[Karols Lineti]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|2|2|df=y}}|caps=27|goals=2|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=6|name=[[Jaceks Goralskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|9|21|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Kaitar|Kaitar]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|pos=MF|no=19|name=[[Sebastjans Šimaņskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|5|10|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Dynamo Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|pos=MF|no=21|name=[[Kamils Jozvjaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|4|22|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Derby County FC|Derby County]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=16|name=[[Jakubs Moders]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|4|7|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Lech Poznań]]|clubnat=Polija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=10|name=[[Pšemislavs Plaheta]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|3|23|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs break|background=red}} {{nat fs g player|pos=FW|no=9|name=[[Roberts Levandovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1988|8|21|df=y}}|caps=114|goals=63|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|pos=FW|no=7|name=[[Arkadjušs Miliks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|2|28|df=y}}|caps=54|goals=15|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=FW|no=23|name=[[Kšištofs Pjonteks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|7|1|df=y}}|caps=13|goals=6|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs end|background=red}}--> == Skatīt arī == [[Attēls:Narodowy-otwarcie19.JPG|thumb|260px|[[Varšavas Nacionālais stadions]]]] * [[Polijas Futbola asociācija]]. * [[Ekstraklasa]] ir [[Polija]]s augstākā līga [[futbols|futbolā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} *[https://www.pzpn.pl/ pzpn.pl] *[http://www.90minut.pl/rep_mecze.php?id_sezon=91 90minut.pl] {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Polijas futbola izlase | titlestyle = background:white; color:crimson; | list = {{Polijas futbola izlase - FIFA 1974}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 1978}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 1982}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 1986}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 2002}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2008}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2016}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2020}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2024}} }} [[Kategorija:Polijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] b8k54h9ag6b2ncecxu8pl3yxmxbw1gk 4534333 4534329 2026-10-11T08:20:23Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534333 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Polija | Badge = Herb Polski.svg | Badge_size = 120px | FIFA Trigramme = POL | Nickname = ''Biało-czerwoni''<br />("Baltie un sarkanie")<br /> ''Białe Orły''<br />("Baltie ērgļi") | Association = [[Polijas Futbola asociācija]]<br />(''Polski Związek Piłki Nożnej'') | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|Polija}} [[Jans Urbans]] | Captain = [[Roberts Levandovskis]] | Most caps = [[Roberts Levandovskis]] (170) | Top scorer = [[Roberts Levandovskis]] (92) | Home Stadium = [[Varšavas Nacionālais stadions]] | FIFA Rank = {{Nft rank|35.|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men |title=Latest Men’s World Ranking|website=fifa.com|accessdate={{dat|2026|4|12||bez}}}}</ref> | FIFA max = 5. | FIFA max date = 2017. gada augusts | FIFA min = 78. | FIFA min date = 2013. gada novembris | pattern_la1 = _pol24h | pattern_b1 = _pol24h | pattern_ra1 = _pol24h | pattern_sh1 = _pol24h | pattern_so1 = _pol24h | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = F40018 | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _pol24a | pattern_b2 = _pol24a | pattern_ra2 = _pol24a | pattern_sh2 = _pol24a | pattern_so2 = _pol24a | leftarm2 = F40018 | body2 = F40018 | rightarm2 = F40018 | shorts2 = F40018 | socks2 = F40018 | First game = {{fb|HUN|1940}} 1:0 {{fb-rt|Polija}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; 1921. gada 18. decembrī) | Largest win = {{fb|Polija}} 10:0 {{fb-rt|SMR}}<br />([[Kelce]], [[Polija]]; 2009. gada 1. aprīlī) | Largest loss = {{fb|DEN}} 8:0 {{fb-rt|Polija}}<br />([[Kopenhāgena]], [[Dānija]]; 1948. gada 26. jūnijā) | World cup apps = 9 | World cup first = 1938 | World cup best = 3. vieta: [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]], [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 5 | Regional cup first = [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] }} '''Polijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Polija|Poliju]] starptautiskās futbola sacensībās. Polijas futbola izlasi pārvalda [[Polijas Futbola asociācija]]. Lielākos panākumus izlase sasniedza 20. gadsimta 70.—80. gados, kad divreiz ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gadā]]) [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātā]] ieņēma 3. vietu, savukārt 1972. gada [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ieguva zelta medaļas. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Izstājās kvalifikācijas laikā'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Astotdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Izstājās kvalifikācijas laikā'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — 3. vieta * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Ceturtdaļfināls * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 3. vieta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Astotdaļfināls * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]—[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Grupu turnīrs * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Astotdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] - ''Nekvalificējās'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Grupu turnīrs * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Grupu turnīrs * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Ceturtdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Grupu turnīrs * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Grupu turnīrs == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Roberts Levandovskis]]''' |2008—pašlaik |170 |- |'''[[Pjotrs Zeliņskis]]''' |2013—pašlaik |113 |- |[[Jakubs Blaščikovskis]] |2006—2023 |109 |- |[[Kamils Gliks]] |2010—2022 |103 |- |[[Mihals Ževlakovs]] |1999—2011 |102 |- |[[Kamils Grosickis]] |2008—2026 |101 |- |[[Gžegožs Lato]] |1971—1984 |100 |- |[[Gžegožs Krihovjaks]] |2008—2023 |100 |- |[[Kazimežs Dejna]] |1968—1978 |97 |- |[[Jaceks Bonks]] |1993—2008 |96 |- |[[Jaceks Kšinuveks]] |1998—2009 |96 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Roberts Levandovskis]]''' |2008—pašlaik |92 |- |[[Vlodzimežs Lubaņskis]] |1963—1980 |48 |- |[[Gžegožs Lato]] |1971—1984 |45 |- |[[Kazimežs Dejna]] |1968—1978 |41 |- |[[Ernests Pols]] |1955—1965 |39 |- |[[Andžejs Šarmahs]] |1973—1982 |32 |- |[[Gerards Cesliks]] |1947—1958 |27 |- |[[Zbigņevs Boņeks]] |1976—1988 |24 |- |[[Ernests Vilimovskis]] |1934—1939 |21 |- |[[Jakubs Blaščikovskis]] |2006—2019 |21 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Polija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[Pārbaudes spēle|pārbaudes spēli]] pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] (14.11.2020) un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] (18.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.90minut.pl/news/307/news3076751-LN-Kadra-na-mecze-z-Ukraina-Wlochami-i-Holandia.html|title=LN: Kadra na mecze z Ukrainą, Włochami i Holandią|website=www.90minut.pl|access-date=2020-11-11}}</ref> {{nat fs g start|background=red|color=white}} {{nat fs g player|pos=GK|no=22|name=[[Lukašs Fabjaņskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1985|4|18|df=y}}|caps=54|goals=0|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|pos=GK|no=1|name=[[Vojcehs Ščensnijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|4|18|df=y}}|caps=48|goals=0|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=GK|no=12|name=[[Lukašs Skorupskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|5|5|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs break|background=red}} {{nat fs g player|pos=DF|no=15|name=[[Kamils Gliks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1988|2|3|df=y}}|caps=77|goals=6|club=[[Benevento Calcio|Benevento]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=DF|no=13|name=[[Macejs Ribuss]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1989|8|19|df=y}}|caps=56|goals=2|club=[[Maskavas "Lokomotiv"|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|pos=DF|no=18|name=[[Bartošs Berešinskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|7|12|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=DF|no=5|name=[[Jans Bednareks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|4|12|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|pos=DF|no=4|name=[[Tomašs Keņdzjora]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|6|11|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|pos=DF|no=24|name=[[Arkadjušs Reca]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|6|17|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[F.C. Crotone|Crotone]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=DF|no=3|name=[[Sebastjans Valukevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|4|5|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Cagliari Calcio|Cagliari]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=DF|no=2|name=[[Pavels Bočnevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|1|30|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[SC Heerenveen|Heerenveen]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|pos=DF|no=25|name=[[Roberts Gumnijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|6|4|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Augsburg|Augsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs break|background=red}} {{nat fs g player|pos=MF|no=11|name=[[Kamils Grosickis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1988|6|8|df=y}}|caps=78|goals=17|club=[[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=10|name=[[Gžegožs Krihovjaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|1|29|df=y}}|caps=73|goals=4|club=[[Maskavas "Lokomotiv"|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|pos=MF|no=20|name=[[Pjotrs Zeliņskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|5|20|df=y}}|caps=53|goals=6|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=14|name=[[Mateušs Klihs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|6|13|df=y}}|caps=28|goals=2|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=8|name=[[Karols Lineti]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|2|2|df=y}}|caps=27|goals=2|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=6|name=[[Jaceks Goralskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|9|21|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Kaitar|Kaitar]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|pos=MF|no=19|name=[[Sebastjans Šimaņskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|5|10|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Dynamo Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|pos=MF|no=21|name=[[Kamils Jozvjaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|4|22|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Derby County FC|Derby County]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=16|name=[[Jakubs Moders]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|4|7|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Lech Poznań]]|clubnat=Polija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=10|name=[[Pšemislavs Plaheta]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|3|23|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs break|background=red}} {{nat fs g player|pos=FW|no=9|name=[[Roberts Levandovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1988|8|21|df=y}}|caps=114|goals=63|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|pos=FW|no=7|name=[[Arkadjušs Miliks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|2|28|df=y}}|caps=54|goals=15|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=FW|no=23|name=[[Kšištofs Pjonteks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|7|1|df=y}}|caps=13|goals=6|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs end|background=red}}--> == Skatīt arī == [[Attēls:Narodowy-otwarcie19.JPG|thumb|260px|[[Varšavas Nacionālais stadions]]]] * [[Polijas Futbola asociācija]]. * [[Ekstraklasa]] ir [[Polija]]s augstākā līga [[futbols|futbolā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} *[https://www.pzpn.pl/ pzpn.pl] *[http://www.90minut.pl/rep_mecze.php?id_sezon=91 90minut.pl] {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Polijas futbola izlase | titlestyle = background:white; color:crimson; | list = {{Polijas futbola izlase - FIFA 1974}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 1978}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 1982}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 1986}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 2002}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2008}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2016}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2020}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2024}} }} [[Kategorija:Polijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] oferkc8bkuxpody1elb9xalfaa1uchw 0 15256 4534284 4493320 2026-10-11T06:54:00Z Vylks 50297 4534284 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Portugāle | Badge = Futbols-Portugale.png | FIFA Trigramme = POR | Nickname = ''Selecção das Quinas'' | Association = [[Portugāles Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|POR}} [[Žorže Žezušs]] | Captain = [[Brunu Fernandešs]] | Most caps = [[Krištianu Ronaldu]] (234) | Top scorer = [[Krištianu Ronaldu]] (146) | FIFA Rank = {{Nft rank|5.|steady|1|date=2026. gada 11. jūnijs}} | FIFA max = 3. | FIFA max date = 2010. gada maijs—jūnijs, 2012. gada oktobris, 2014. gada aprīlis—jūnijs, 2017. gada septembris — 2018. gada aprīlis | FIFA min = 43. | FIFA min date = 1998. gada augusts | pattern_la1 = _por26h | pattern_b1 = _por26h | pattern_ra1 = _por26h | pattern_sh1 = _por26h | pattern_so1 = _por26h2l | leftarm1 = a73737 | body1 = a73737 | rightarm1 = a73737 | shorts1 = a73737 | socks1 = 2d7f7b | pattern_la2 = _por26a | pattern_b2 = _por26a | pattern_ra2 = _por26a | pattern_sh2 = _por26a | pattern_so2 = _por26al | leftarm2 = ffffff | body2 = ffffff | rightarm2 = ffffff | shorts2 = ffffff | socks2 = ffffff | First game = {{fb|ESP|1873}} 3:1 {{fb-rt|Portugāle}}<br />([[Madride]], [[Spānija]]; {{dat|1921|12|18||bez}}) | Largest win = {{fb|Portugāle}} 9:0 {{fb-rt|LUX}}<br />([[Almansila]], [[Portugāle]]; {{dat|2023|9|11||bez}}) | Largest loss = {{fb|Portugāle}} 0:10 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Lisabona]], [[Portugāle]]; {{dat|1947|5|25||bez}}) | World cup apps = 9 | World cup first = 1966 | World cup best = 3. vieta: [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 9 | Regional cup first = [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 2017 | Confederations cup best = 3. vieta: [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017]] }} '''Portugāles futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Portugāle|Portugāli]] starptautiskās futbola sacensībās. Portugāles futbola izlasi pārvalda [[Portugāles Futbola federācija]]. Lielākie Portugāles izlases panākumi ir 3. vieta [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules čempionātā]], kā arī izcīnīta uzvara [[Francija|Francijā]] notiekošajā [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules čempionātā]] Portugāle pusfinālā zaudēja [[Francijas futbola izlase|Francijai]], bet spēlē par 3. vietu piekāpās [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlasei]], ieņemot 4. vietu. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]—[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nekvalificējās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — 3. vieta * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Grupu turnīrs * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]—[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — 4. vieta * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Astotdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/07072026-spani_kompensacijas_laika_izrauj_uzvaru_p|title=Video: Spāņi kompensācijas laikā izrauj uzvaru pār Ronaldu vienību|date=2026. gada 6. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — ''Nekvalificējās'' * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — Pusfināls * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Ceturtdaļfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Pusfināls * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — 2. vieta * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Ceturtdaļfināls * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Pusfināls * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — '''Čempioni'''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/47448653/zinas/47660025/euro-2016-rezultativakais-speletajs-grizmans-drankigi-ir-zaudet-divos-finalos-pec-kartas|title=EURO 2016 rezultatīvākais spēlētājs Grizmans: draņķīgi ir zaudēt divos finālos pēc kārtas|website=www.delfi.lv}}</ref> * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Ceturtdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/06072024-francija_iesit_visas_pendeles_un_ceturtda|title=Francija iesit visas pendeles un ceturtdaļfinālā izslēdz Portugāli|date=2024. gada 6. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|7||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Krištianu Ronaldu]]''' |2003—pašlaik |233 |- |[[Žuau Moutiņu]] |2005—2022 |146 |- |[[Pepi]] |2007—2024 |141 |- |[[Luišs Figu]] |1991—2006 |127 |- |[[Nani]] |2006—2017 |112 |- |'''[[Bernardu Silva]]''' |2015—pašlaik |113 |- |[[Fernandu Koutu]] |1990—2004 |110 |- |[[Rui Patrisiu]] |2010—2024 |108 |- |[[Brunu Alvešs]] |2007—2018 |96 |- |'''[[Brunu Fernandešs]]''' |2017—pašlaik |94 |- |[[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]] |1993—2004 |94 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Krištianu Ronaldu]]''' |2003—pašlaik |146 |- |[[Pauleta (futbolists)|Pauleta]] |1997—2006 |47 |- |[[Eusebiu]] |1961—1973 |41 |- |[[Luišs Figu]] |1991—2006 |32 |- |'''[[Brunu Fernandešs]]''' |2017—pašlaik |29 |- |[[Nunu Gomišs]] |1996—2011 |29 |- |[[Elders Puštiga]] |2003—2014 |27 |- |[[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]] |1993—2004 |26 |- |[[Nani]] |2006—2017 |24 |- |[[Žoau Pintu]] |1991—2002 |23 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Portugāle}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts [[draudzības spēle]]i pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]] (14.11.2020) un [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]] (17.11.2020). {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rui Patrisiu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1988|2|15}}|caps=90|goals=0|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Antonijs Lopešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1990|10|1}}|caps=9|goals=0|club=[[Lionas "Olympique"|Olympique]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rui Silva]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|2|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Granada CF|Granada]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rafaels Gerreiru]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1993|12|22}}|caps=44|goals=2|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuzē Fonti]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1983|12|22}}|caps=42|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1997|5|14}}|caps=22|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuau Kanselu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|05|27}}|caps=21|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nelsons Semedu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1993|11|16}}|caps=15|goals=0|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mariu Rui]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1991|5|27}}|caps=9|goals=0|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rubens Semedu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|4|4}}|caps=1|goals=0|club=[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dominigušs Duarti]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1995|3|10}}|caps=0|goals=0|club=[[Granada CF|Granada]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žuau Moutiņu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1986|9|8}}|caps=126|goals=7|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Viljams Karvaļu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1992|4|7}}|caps=62|goals=4|club=[[Real Betis]]|clubnat=SPA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bernardu Silva]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|8|10}}|caps=48|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danilu Pereira]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1991|9|9}}|caps=41|goals=2|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Brunu Fernandešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|9|8}}|caps=23|goals=2|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Renatu Sanšešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1997|8|18}}|caps=21|goals=1|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rubens Neviss]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1997|3|13}}|caps=18|goals=0|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Seržiu Oliveira]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1992|6|2}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Krištianu Ronaldu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1985|2|5}}|caps=167|goals=101|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žuau Felikss]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1999|11|10}}|caps=10|goals=1|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Djogu Žota]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1996|12|4}}|caps=7|goals=3|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fransisku Trinkau]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1999|12|29}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žoau Paulu Diašs Fernandešs|Paulinju]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1992|11|9}}|caps=0|goals=0|club=[[SC Braga]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Pedru Netu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|2000|3|9}}|caps=0|goals=0|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs end}}--> == Skatīt arī == * [[Portugāles futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Portugāles futbola izlase | titlestyle = background:red; color:yellow; | list = {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2014}} {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2018}} {{Portugāles futbola izlase - Euro2020}} {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2022}} {{Portugāles futbola izlase - Euro 2024}} {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2026}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Portugāles futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] rw79bgivqricfq7q7bsqyaiplcut3ci 4534285 4534284 2026-10-11T06:56:32Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534285 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Portugāle | Badge = Futbols-Portugale.png | FIFA Trigramme = POR | Nickname = ''Selecção das Quinas'' | Association = [[Portugāles Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|POR}} [[Žorže Žezušs]] | Captain = [[Brunu Fernandešs]] | Most caps = [[Krištianu Ronaldu]] (234) | Top scorer = [[Krištianu Ronaldu]] (146) | FIFA Rank = {{Nft rank|5.|steady|1|date=2026. gada 11. jūnijs}} | FIFA max = 3. | FIFA max date = 2010. gada maijs—jūnijs, 2012. gada oktobris, 2014. gada aprīlis—jūnijs, 2017. gada septembris — 2018. gada aprīlis | FIFA min = 43. | FIFA min date = 1998. gada augusts | pattern_la1 = _por26h | pattern_b1 = _por26h | pattern_ra1 = _por26h | pattern_sh1 = _por26h | pattern_so1 = _por26h2l | leftarm1 = a73737 | body1 = a73737 | rightarm1 = a73737 | shorts1 = a73737 | socks1 = 2d7f7b | pattern_la2 = _por26a | pattern_b2 = _por26a | pattern_ra2 = _por26a | pattern_sh2 = _por26a | pattern_so2 = _por26al | leftarm2 = ffffff | body2 = ffffff | rightarm2 = ffffff | shorts2 = ffffff | socks2 = ffffff | First game = {{fb|ESP|1873}} 3:1 {{fb-rt|Portugāle}}<br />([[Madride]], [[Spānija]]; {{dat|1921|12|18||bez}}) | Largest win = {{fb|Portugāle}} 9:0 {{fb-rt|LUX}}<br />([[Almansila]], [[Portugāle]]; {{dat|2023|9|11||bez}}) | Largest loss = {{fb|Portugāle}} 0:10 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Lisabona]], [[Portugāle]]; {{dat|1947|5|25||bez}}) | World cup apps = 9 | World cup first = 1966 | World cup best = 3. vieta: [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 9 | Regional cup first = [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 2017 | Confederations cup best = 3. vieta: [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017]] }} '''Portugāles futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Portugāle|Portugāli]] starptautiskās futbola sacensībās. Portugāles futbola izlasi pārvalda [[Portugāles Futbola federācija]]. Lielākie Portugāles izlases panākumi ir 3. vieta [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules čempionātā]], kā arī izcīnīta uzvara [[Francija|Francijā]] notiekošajā [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules čempionātā]] Portugāle pusfinālā zaudēja [[Francijas futbola izlase|Francijai]], bet spēlē par 3. vietu piekāpās [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlasei]], ieņemot 4. vietu. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]—[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nekvalificējās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — 3. vieta * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Grupu turnīrs * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]—[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — 4. vieta * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Astotdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/07072026-spani_kompensacijas_laika_izrauj_uzvaru_p|title=Video: Spāņi kompensācijas laikā izrauj uzvaru pār Ronaldu vienību|date=2026. gada 6. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — ''Nekvalificējās'' * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — Pusfināls * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Ceturtdaļfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Pusfināls * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — 2. vieta * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Ceturtdaļfināls * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Pusfināls * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — '''Čempioni'''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/47448653/zinas/47660025/euro-2016-rezultativakais-speletajs-grizmans-drankigi-ir-zaudet-divos-finalos-pec-kartas|title=EURO 2016 rezultatīvākais spēlētājs Grizmans: draņķīgi ir zaudēt divos finālos pēc kārtas|website=www.delfi.lv}}</ref> * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Ceturtdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/06072024-francija_iesit_visas_pendeles_un_ceturtda|title=Francija iesit visas pendeles un ceturtdaļfinālā izslēdz Portugāli|date=2024. gada 6. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Krištianu Ronaldu]]''' |2003—pašlaik |234 |- |[[Žuau Moutiņu]] |2005—2022 |146 |- |[[Pepi]] |2007—2024 |141 |- |[[Luišs Figu]] |1991—2006 |127 |- |'''[[Bernardu Silva]]''' |2015—pašlaik |115 |- |[[Nani]] |2006—2017 |112 |- |[[Fernandu Koutu]] |1990—2004 |110 |- |[[Rui Patrisiu]] |2010—2024 |108 |- |'''[[Brunu Fernandešs]]''' |2017—pašlaik |97 |- |[[Brunu Alvešs]] |2007—2018 |96 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Krištianu Ronaldu]]''' |2003—pašlaik |146 |- |[[Pauleta (futbolists)|Pauleta]] |1997—2006 |47 |- |[[Eusebiu]] |1961—1973 |41 |- |[[Luišs Figu]] |1991—2006 |32 |- |'''[[Brunu Fernandešs]]''' |2017—pašlaik |29 |- |[[Nunu Gomišs]] |1996—2011 |29 |- |[[Elders Puštiga]] |2003—2014 |27 |- |[[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]] |1993—2004 |26 |- |[[Nani]] |2006—2017 |24 |- |[[Žoau Pintu]] |1991—2002 |23 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Portugāle}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts [[draudzības spēle]]i pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]] (14.11.2020) un [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]] (17.11.2020). {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rui Patrisiu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1988|2|15}}|caps=90|goals=0|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Antonijs Lopešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1990|10|1}}|caps=9|goals=0|club=[[Lionas "Olympique"|Olympique]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rui Silva]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|2|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Granada CF|Granada]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rafaels Gerreiru]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1993|12|22}}|caps=44|goals=2|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuzē Fonti]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1983|12|22}}|caps=42|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1997|5|14}}|caps=22|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuau Kanselu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|05|27}}|caps=21|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nelsons Semedu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1993|11|16}}|caps=15|goals=0|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mariu Rui]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1991|5|27}}|caps=9|goals=0|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rubens Semedu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|4|4}}|caps=1|goals=0|club=[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dominigušs Duarti]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1995|3|10}}|caps=0|goals=0|club=[[Granada CF|Granada]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žuau Moutiņu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1986|9|8}}|caps=126|goals=7|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Viljams Karvaļu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1992|4|7}}|caps=62|goals=4|club=[[Real Betis]]|clubnat=SPA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bernardu Silva]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|8|10}}|caps=48|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danilu Pereira]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1991|9|9}}|caps=41|goals=2|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Brunu Fernandešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1994|9|8}}|caps=23|goals=2|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Renatu Sanšešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1997|8|18}}|caps=21|goals=1|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rubens Neviss]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1997|3|13}}|caps=18|goals=0|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Seržiu Oliveira]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1992|6|2}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Krištianu Ronaldu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1985|2|5}}|caps=167|goals=101|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žuau Felikss]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1999|11|10}}|caps=10|goals=1|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Djogu Žota]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1996|12|4}}|caps=7|goals=3|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fransisku Trinkau]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1999|12|29}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žoau Paulu Diašs Fernandešs|Paulinju]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1992|11|9}}|caps=0|goals=0|club=[[SC Braga]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Pedru Netu]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|2000|3|9}}|caps=0|goals=0|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs end}}--> == Skatīt arī == * [[Portugāles futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Portugāles futbola izlase | titlestyle = background:red; color:yellow; | list = {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2014}} {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2018}} {{Portugāles futbola izlase - Euro2020}} {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2022}} {{Portugāles futbola izlase - Euro 2024}} {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2026}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Portugāles futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] 8psof93d3zp6yts9h99kgsi60q7wqe3 0 15278 4534338 4457045 2026-10-11T08:32:59Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534338 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Rumānija | Badge = Romania national football team logo.svg | FIFA Trigramme = ROU | Nickname = ''Tricolorii'' (Trīskrāsainie) | Association = [[Rumānijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|ROU}} [[George Hadži]] | Captain = [[Nikolaje Stanču]] | Most caps = [[Dorinels Muntjanu]] (134) | Top scorer = [[George Hadži]] (35)<br />[[Adrians Mutu]] (35) | Home Stadium = ''[[Arena Națională]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|56.|down||date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 3. | FIFA max date = 1997. gada septembris | FIFA min = 57. | FIFA min date = 2011. gada februāris, 2012. gada septembris <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _rou23h | pattern_b1 = _rou23H | pattern_ra1 = _rou23h | pattern_sh1 = _rou23h | pattern_so1 = _rou23h | leftarm1 = FEEE00 | body1 = FEEE00 | rightarm1 = FEEE00 | shorts1 = FEEE00 | socks1 = FEEE00 | pattern_la2 = _rou23a | pattern_b2 = _rou23A | pattern_ra2 = _rou23a | pattern_sh2 = _rou23a | pattern_so2 = _rou23a | leftarm2 = 175eab | body2 = 175eab | rightarm2 = 175eab | shorts2 = 175eab | socks2 = FF0000 | pattern_la3 = _rou23t | pattern_b3 = _rou23T | pattern_ra3 = _rou23t | pattern_sh3 = _rou23t | pattern_so3 = _rou23t | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFFFF | socks3 = 0000FF | First game = {{fb|Dienvidslāvija}} 1:2 {{fb-rt|Rumānija}}<br />([[Belgrada]], [[Dienvidslāvija]]; {{dat|1922|6|8|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Rumānija|1965}} 9:0 {{fb-rt|Somija}}<br />([[Bukareste]], [[Rumānija]]; {{dat|1973|10|14|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Ungārija|1940}} 9:0 {{fb-rt|Rumānija|1948}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1948|6|6|N|bez}}) | World cup apps = 7 | World cup first = 1930 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 6 | Regional cup first = [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] }} '''Rumānijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Rumānija|Rumāniju]] starptautiskās futbola sacensībās. Rumānijas futbola izlasi pārvalda [[Rumānijas Futbola federācija]]. Vislielākos panākumus Rumānijas izlase sasniedza 1990. gados, kad ar leģendāro [[George Hadži|Georgi Hadži]] ierindā [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausa izcīņā]] iekļuva ceturtdaļfinālā, kur tikai pēcspēles 11 m sitienu sērijā piekāpās [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijai]]. 1930. gadā Rumānijas izlase bija viena no 13 valstu izlasēm, kas piedalījās [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|pašā pirmajā Pasaules čempionātā]]. Labākais sasniegums [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]] ir ceturtdaļfināls [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gadā]]. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Astotdaļfināls * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Astotdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nekvalificējās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Izstājās kvalifikācijas laikā'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nekvalificējās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — Grupu turnīrs * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]—[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Astotdaļfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Ceturtdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Astotdaļfināls * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' {{div col end}} == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — Nekvalificējās * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — Grupu turnīrs * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Grupu turnīrs * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Ceturtdaļfināls * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Nekvalificējās'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Grupu turnīrs * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''[[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Nekvalificējās]]'' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Grupu turnīrs * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — ''[[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Nekvalificējās]]'' * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — 13. vieta * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" cellpadding="3" style="text-align: center;" |- !Vārds !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Dorinels Muntjanu]] |1991—2007 |134 |- |[[George Hadži]] |1983—2000 |124 |- |[[George Popesku]] |1988—2003 |115 |- |[[Rezvans Racs]] |2002—2016 |113 |- |[[Lāslo Beleni]] |1975—1988 |102 |- |[[Dans Petresku]] |1989—2000 |95 |- |[[Bogdans Stelja]] |1988—2005 |91 |- |'''[[Nikolaje Stanču]]''' |2016—pašlaik |90 |- |[[Mihaels Kleins]] |1981—1991 |89 |- |[[Bogdans Loboncs]] |1998—2018 |86 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" cellpadding="3" style="text-align: center;" |- !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Adrians Mutu]] |2000—2013 |35 |- |[[George Hadži]] |1983—2000 |35 |- |[[Juliu Bodola]] |1931—1939 |31 |- |[[Viorels Moldovans]] |1993—2005 |25 |- |[[Čiprians Marika]] |2003—2014 |25 |- |[[Lāslo Beleni]] |1975—1988 |23 |- |[[Dudu Džordžesku]] |1973—1984 |21 |- |[[Florins Redučioju]] |1990—1996 |21 |- |[[Angels Jordenesku]] |1971—1981 |21 |- |[[Rodions Kemetaru]] |1978—1990 |21 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Rumānija}} <!--Spēlētāji kas ir izsaukti uz [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] atlases spēlēm pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]] un [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānu]] 8. un 11. [[Oktobris|oktobrī]]. {{Nat fs g start}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1986|2|9|SK}}|pos=GK|no=12|caps=41|goals=0|clubnat=ITA|club=[[Fiorentina]]|name=[[Čiprians Teterušanu]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1987|2|1|SK}}|no=1|pos=GK|goals=0|caps=23|clubnat=ENG|club=[[Watford FC]]|name=[[Kostels Pantilimons]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1989|6|4|SK}}|caps=3|goals=0|no=16|pos=GK|clubnat=ROU|club=[[Astra Giurgiu]]|name=[[Silviu Lungs Jr.]]}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1986|9|7|SK}}|pos=DF|caps=26|goals=0|no=21|clubnat=QAT|club=[[Al-Sailiya]]|name=[[Dragošs Grigore]]|other=Kapteinis}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1984|4|5|SK}}|caps=19|goals=0|pos=DF|no=22|clubnat=ROU|club=[[Astra Giurgiu]]|name=[[Kristians Sepunaru]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1989|2|25|SK}}|pos=DF|no=|caps=13|goals=1|clubnat=TUR|club=[[Karabukspor]]|name=[[Valerike Gemans]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1984|12|3|SK}}|pos=DF|no=4|caps=10|goals=0|clubnat=BGR|club=[[Razgradas "Ludogorets"]]|name=[[Kosmins Moci]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1986|5|11|SK}}|pos=DF|no=3|caps=9|goals=0|clubnat=TUR|club=[[Karabukspor]]|name=[[Jasmins Latovlevičs]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|5|15|SK}}|pos=DF|no=|caps=6|goals=0|clubnat=ROU|club=[[FC Dinamo Bukareste]]|name=[[Steliāno Filips]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|8|18|SK}}|no=20|pos=DF|caps=4|goals=0|clubnat=ROU|club=[[FC Steaua]]|name=[[Gabriels Enake]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|3|26|SK}}|pos=DF|no=2|caps=3|goals=0|clubnat=ROU|club=[[FC Viitorul Constanta]]|name=[[Romario Benzars]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|3|14|SK}}|pos=DF|no=6|caps=3|goals=0|clubnat=ROU|club=[[FC Dinamo Bukareste]]|name=[[Alins Toška]]}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|7|8|SK}}|pos=MF|no=10|caps=28|goals=2|clubnat=GER|club=[[VfB Stuttgart]]|name=[[Aleksandru Maksims]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1982|12|27|SK}}|pos=MF|no=5|caps=26|goals=1|clubnat=ISR|club=[[Hapoel Be'er Sheva]]|name=[[Ovidiu Hobans]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1989|5|18|SK}}|pos=MF|no=7|caps=25|goals=4|clubnat=BEL|club=[[Briseles "Anderlecht"]]|name=[[Aleksandru Kipču]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1988|7|24|SK}}|pos=MF|no=8|caps=19|goals=3|clubnat=ROU|club=[[FC Steaua]]|name=[[Adrians Popa]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1985|12|8|SK}}|pos=MF|no=18|caps=12|goals=0|clubnat=RUS|club=[[FK Rostov]]|name=[[Andrejs Prepelice]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|5|7|SK}}|pos=MF|no=23|goals=5|caps=10|clubnat=BEL|club=[[Briseles "Anderlecht"]]|name=[[Nikulaje Stanču]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1988|2|5|SK}}|pos=MF|no=17|caps=3|goals=0|clubnat=RUS|club=[[Tom Tomsk]]|name=[[Ēriks Bikfalvi]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|5|23|SK}}|pos=MF|no=14|caps=2|goals=1|clubnat=ROU|club=[[FC Viitorul Constanta]]|name=[[Rezvans Marins]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|7|29|SK}}|pos=MF|no=15|caps=1|goals=0|clubnat=ROU|club=[[FC Dinamo Bukareste]]|name=[[Dorins Rotariu]]}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1987|6|28|SK}}|pos=FW|no=19|caps=46|goals=12|clubnat=TUR|club=[[Genclerbirligi]]|name=[[Bogdans Stanku]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1986|12|2|SK}}|pos=MF|no=13|caps=16|goals=5|clubnat=BGR|club=[[Razgradas "Ludogorets"]]|name=[[Klaudiu Kešeru]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|4|11|SK}}|pos=FW|no=9|caps=11|goals=1|clubnat=ESP|club=[[Akoruņas "Deportivo"]]|name=[[Florīns Andone]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|1|5|SK}}|pos=FW|no=11|caps=6|goals=1|clubnat=ROU|club=[[Astra Giurgiu]]|name=[[Deniss Alibeks]]}} {{Nat fs end}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Rumānijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:Rumānijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] 6zyddht4hezexe3hz7by7qfgrsq680k 0 15332 4534308 4509700 2026-10-11T07:42:30Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534308 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Skotija | Badge = Scotland national football team logo 2014.svg | FIFA Trigramme = SCO | Nickname = | Association = [[Skotijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|BEL}} [[Sebastjēns Pokoņoli]] | Captain = [[Endrū Robertsons]] | Most caps = [[Kenijs Dalglišs]] (102) | Top scorer = [[Kenijs Dalglišs]] (30)<br />[[Deniss Lo]] (30) | Home Stadium = ''[[Hampden Park]]'' <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _sco26h | pattern_b1 = _sco26hA | pattern_ra1 = _sco26h | pattern_sh1 = _sco26h | pattern_so1 = _sco26hl | leftarm1 = 000040 | body1 = 000040 | rightarm1 = 000040 | shorts1 = 000040 | socks1 = 000040 | pattern_la2 = _sco26a | pattern_b2 = _sco26aA | pattern_ra2 = _sco26a | pattern_sh2 = _sco26a2 | pattern_so2 = _adidaswhitel | leftarm2 = fa4d4f | body2 = fa4d4f | rightarm2 = fa4d4f | shorts2 = 4C2882 | socks2 = 4C2882 | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = | FIFA Rank = {{Nft rank|43.|down|5|date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 13. | FIFA max date = 2007. gada oktobris | FIFA min = 88. | FIFA min date = 2005. gada marts | First game = {{fb|Skotija}} 0:0 {{fb-rt|Anglija}}<br />([[Glāzgova]], [[Skotija]]; {{dat|1872|11|30|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Skotija}} 11:0 [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Īrija]] [[Attēls:St_Patrick's_saltire.svg|20px]]<br />([[Glāzgova]], [[Skotija]]; {{dat|1901|2|23|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Urugvaja}} 7:0 {{fb-rt|Skotija}}<br />([[Bāzele]], [[Šveice]]; {{dat|1954|6|19|N|bez}}) | World cup apps = 9 | World cup first = 1954 | World cup best = Grupu turnīrs | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] | Regional cup best = Grupu turnīrs: [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]], [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]], [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] }} '''Skotijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Skotija|Skotiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Skotijas futbola izlasi pārvalda [[Skotijas Futbola asociācija]]. Skotijas izlase deviņas reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]], taču ne reizi nav iekļuvusi izslēgšanas turnīra kārtā. Skotijas izlase piedalījās pašā pirmajā oficiālajā [[Futbols|futbola]] valstsacīkstē, 1872. gada 30. novembrī cīnoties neizšķirti 0-0 ar [[Anglijas futbola izlase|Angliju]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Kvalificējās, bet izstājās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Grupu turnīrs * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — Grupu turnīrs * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Grupu turnīrs * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — Grupu turnīrs * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Grupu turnīrs * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Grupu turnīrs * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Grupu turnīrs == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Grupu turnīrs * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — ''Nekvalificējās'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]—[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — ''Nekvalificējās'' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Grupu turnīrs * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Grupu turnīrs<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/24062024-ungarija_kompensacijas_pedeja_minute_izra</ref> == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Kenijs Dalglišs]] |1971—1986 |102 |- |'''[[Endrū Robertsons]]''' |2014—pašlaik |101 |- |'''[[Džons Makgins]]''' |2016—pašlaik |93 |- |[[Džims Leitons]] |1982—1998 |91 |- |[[Kreigs Gordons]] |2004—2026 |84 |- |[[Derens Flečers]] |2003—2017 |80 |- |[[Alekss Maklīšs]] |1980—1993 |77 |- |[[Pols Makstejs]] |1983—1997 |76 |- |'''[[Raiens Kristijs]]''' |2017—pašlaik |74 |- |'''[[Skots Maktominejs]]''' |2018—pašlaik |73 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Deniss Lo]] |1958—1974 |30 |- |[[Kenijs Dalglišs]] |1971—1986 |30 |- |[[Hjū Galahers]] |1924—1935 |24 |- |[[Lorijs Railijs]] |1948—1957 |22 |- |'''[[Džons Makgins]]''' |2016—pašlaik |22 |- |[[Elijs Makoists]] |1986—1998 |19 |- |[[Kenijs Millers]] |2001—2013 |18 |- |[[Roberts Hamiltons]] |1899—1911 |15 |- |[[Džeimss Makfadens]] |2002—2010 |15 |- |'''[[Skots Maktominejs]]''' |2018—pašlaik |15 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Skotija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] izslēgšanas spēli pret [[Serbijas futbola izlase|Serbiju]] (12.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] (15.11.2020) un [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlu]] (18.11.2020). {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kreigs Gordons]]|age={{Birth date and age|1982|12|31|df=y}}|caps=54|goals=0|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Deivids Maršals]]|age={{Birth date and age|1985|3|5|df=y}}|caps=39|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džons Maklahlens]]|age={{Birth date and age|1987|9|9|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Endrū Konsidins]]|age={{Birth date and age|1987|4|1|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Aberdeen F.C.|Aberdeen]]|clubnat=SCO}} {{Nat fs g player|no=|name=[[Liams Kūpers]]|pos=DF|age={{Birth date and age|1991|8|30|df=y}}|goals=0|caps=4|clubnat=ENG|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deklans Gelahers]]|age={{Birth date and age|1991|2|13|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Skots Makkena]]|age={{Birth date and age|1996|11|12|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvens O'Donels]]|age={{Birth date and age|1992|5|11|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Liams Palmers]]|age={{Birth date and age|1991|9|19|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]]|age={{Birth date and age|1994|3|11|df=y}}|caps=38|goals=3|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=ENG|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gregs Teilors]]|age={{Birth date and age|1997|11|5|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīrans Tīrnijs]]|age={{Birth date and age|1997|6|5|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{Nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Stjuarts Ārmstrongs]]|age={{Birth date and age|1992|3|30|df=y}}|caps=21|goals=2|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Raiens Kristijs]]|age={{Birth date and age|1995|2|22|df=y}}|caps=13|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Raiens Džeks]]|age={{Birth date and age|1992|2|27|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džons Makgins]]|age={{Birth date and age|1994|10|18|df=y}}|caps=26|goals=7|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kalums Makgregors]]|age={{Birth date and age|1993|6|14|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kenijs Maklīns]]|age={{Birth date and age|1992|1|8|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Skots Maktominejs]]|age={{Birth date and age|1996|12|8|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{Nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olivers Bērks]]|age={{Birth date and age|1997|4|7|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lindons Daikss]]|age={{Birth date and age|1995|10|7|df=y}}|caps=5|goals=2|club=[[Queens Park Rangers F.C.|Queens Park Rangers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lī Grifits]]|age={{Birth date and age|1990|8|20|df=y}}|caps=19|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olivers Makbērnijs]]|age={{Birth date and age|1996|6|4|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kalums Pītersons]]|age={{Birth date and age|1994|10|13|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lorenss Šenklands]]|age={{Birth date and age|1995|8|10|df=y}}|caps=3|goals=1|club=[[Dundee United F.C.|Dundee United]]|clubnat=SCO}} {{nat fs end}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.scottishfa.co.uk Skotijas futbola mājaslapa] {{UEFA izlases}} {{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}} {{Skotijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] q1td8k1pvnx2vchtl9quj8diztpp6v3 0 15343 4534336 4470687 2026-10-11T08:26:05Z Vylks 50297 4534336 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Slovākija | Badge = Slovak Football Association logo.svg | FIFA Trigramme = SVK | Nickname = ''Sokoli'' (Vanagi) | Association = [[Slovākijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|SVK}} [[Vladimīrs Veiss (1964)|Vladimīrs Veiss]] | Captain = [[Milans Škrinjars]] | Most caps = [[Mareks Hamšīks]]<br />[[Peters Pekarīks]] (138) | Top scorer = [[Mareks Hamšīks]] (26) | Home Stadium = ''[[Tehelné pole]]'' ([[Bratislava]])<br/>[[Antona Malatinska stadions]]<br />([[Trnava]]) | FIFA Rank = {{Nft rank|48.|down|4|date=2026. gada 1. aprīlis}}| | FIFA max = 14. | FIFA max date = 2015. gada augusts | FIFA min = 150. | FIFA min date = 1993. gada decembris | pattern_la1 = _svk24h | pattern_b1 = _svk24h | pattern_ra1 = _svk24h | pattern_sh1 = _svk24h | pattern_so1 = | leftarm1 = 0000FF | body1 = 0000FF | rightarm1 = 0000FF | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | pattern_la2 = _nikevapor4w | pattern_b2 = _nikevapor4w | pattern_ra2 = _nikevapor4w | pattern_sh2 = _nikevapor4w | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|SVK|1938}} 2:0 {{fb-rt|DEU|Nazi}}<br />([[Bratislava]], [[Pirmā Slovāku Republika|Slovākija]]; {{dat|1939|8|27||N|bez}}) | Largest win = {{fb|SVK}} 7:0 {{fb-rt|LIE}}<br />([[Bratislava]], [[Slovākija]]; {{dat|2004|9|8|N|bez}})<br />{{fb|SVK}} 7:0 {{fb-rt|SMR}}<br />([[Dubnica pie Vāhas]], [[Slovākija]]; {{dat|2007|10|13|N|bez}})<br />{{fb|SVK}} 7:0 {{fb-rt|SMR}}<br />([[Bratislava]], [[Slovākija]]; {{dat|2009|6|6|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|ARG}} 6:0 {{fb-rt|SVK}}<br />([[Mendosa (Argentīna)|Mendosa]], [[Argentīna]]; {{dat|1995|6|22|N|bez}})<br />{{fb|SWE}} 6:0 {{fb-rt|SVK}}<br />([[Abū Dabī]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]]; {{dat|2017|1|12|N|bez}})<br />{{fb|GER}} 6:0 {{fb-rt|SVK}}<br />([[Leipciga]], [[Vācija]]; {{dat|2025|11|17|N|bez}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 2010 | World cup best = Astotdaļfināls: [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 3 | Regional cup first = [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] | Regional cup best = Astotdaļfināls: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] }} '''Slovākijas futbola izlase''' ir nacionālā [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Slovākija|Slovākiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Slovākijas futbola izlasi pārvalda [[Slovākijas Futbola asociācija]]. Laika posmā no [[1939]]. līdz [[1944]]. gadam Slovākijas izlase aizvadīja 16 spēles, taču pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] slovāku spēlētāji spēlēja apvienotajā [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlasē]]. Pēc [[Čehoslovākija]]s [[Čehoslovākijas sadalīšanās|sadalīšanās]] Slovākijas izlase pirmo spēli aizvadīja [[1992]]. gadā pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas izlasi]]. Slovākijas izlase [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] finālturnīrā pirmoreiz piedalījās [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]], iekļūstot astotdaļfinālā. [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā debitēja [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gadā]] [[Francija|Francijā]], kad arī spēja izkļūt no grupas, bet astotdaļfinālā piekāpās [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlasei]]. Arī [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] sasniedza astotdaļfinālu, kur papildlaikā zaudēja [[Anglijas futbola izlase|Anglijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/30062024-angli_izglabjas_belingems_un_keins_papild |title=Angļi izglābjas: Belingems un Keins papildlaikā ieved to ceturtdaļfinālā |date={{dat|2024|6|30||bez}} | website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|7|1||bez}}}}</ref> == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''skatīt [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlasi]]'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]—[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''skatīt [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlasi]]'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]—[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''Nekvalificējās'' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Astotdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Grupu turnīrs * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/30062024-angli_izglabjas_belingems_un_keins_papild</ref> == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2025|11|20||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Mareks Hamšīks]] |2007—2023 |138 |- |'''[[Peters Pekarīks]]''' |2006— |136 |- |[[Jurajs Kucka]] |2008—2025 |112 |- |[[Miroslavs Karhans]] |1995—2011 |107 |- |[[Martins Škrtels]] |2004—2019 |104 |- |[[Jāns Djurica]] |2004—2017 |91 |- |'''[[Ondrejs Duda]]''' |2014— |90 |- |'''[[Milans Škrinjars]]''' |2016— |87 |- |[[Roberts Viteks]] |2001—2016 |82 |- |'''[[Roberts Maks]]''' |2013— |81 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Mareks Hamšīks]] |2007—2023 |26 |- |[[Roberts Viteks]] |2001—2016 |23 |- |[[Silārds Nēmets]] |1996—2006 |22 |- |'''[[Roberts Maks]]''' |2013— |16 |- |'''[[Ondrejs Duda]]''' |2014 |15 |- |[[Mareks Mintāls]] |2002—2009 |14 |- |[[Miroslavs Karhans]] |1995—2011 |14 |- |[[Jurajs Kucka]] |2008—2025 |14 |- |[[Adams Nemecs]] |2006—2019 |13 |- |[[Stanislavs Šestāks]] |2004—2016 |13 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Slovākija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] izslēgšanas spēli pret [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]] (12.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]] (15.11.2020) un [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] (18.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.sme.sk/c/22525598/stefan-tarkovic-nominacia-severne-irsko-slovensko-futbal-baraz-euro-2020.html|title=Hubočan a Weiss sú späť, Tarkovič zverejnil nomináciu|last=a.s|first=Petit Press|website=sport.sme.sk|access-date=2020-11-12|language=sk}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Greifs]]|age={{birth date and age|1997|4|6|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|clubnat=SVK}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mareks Rodāks]]|age={{birth date and age|1996|12|13|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ādams Jakubeks]]|age={{birth date and age|1997|1|2|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[K.V. Kortrijk|Kortrijk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Peters Pekarīks]]|age={{birth date and age|1986|10|30|df=y}}|caps=94|goals=2|club=[[Hertha BSC|Hertha Berlin]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomāšs Hubočans]]|age={{birth date and age|1985|9|17|df=y}}|caps=65|goals=0|club=[[AC Omonia|Omonia Nicosia]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Milans Škrinjars]]|age={{birth date and age|1995|2|11|df=y}}|caps=33|goals=0|club=[[Inter Milan|Internazionale]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Norberts Ģembērs]]|age={{birth date and age|1992|7|3|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[U.S. Salernitana 1919|Salernitana]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāvids Hanko]]|age={{birth date and age|1997|12|13|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Roberts Mazāņs]]|age={{birth date and age|1994|2|9|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[FK Mladá Boleslav|Mladá Boleslav]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ļubomīrs Šatka]]|age={{birth date and age|1995|12|2|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Lech Poznań]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martins Valjents]]|age={{birth date and age|df=yes|1995|12|11}}|caps=8|goals=0|club=[[RCD Mallorca|Mallorca]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukašs Pausčeks]]|age={{birth date and age|1992|12|9|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|clubnat=SVK}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mareks Hamšīks]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{birth date and age|1987|7|27|df=y}}|caps=123|goals=26|club=[[Dalian Professional F.C.|Dalian Professional]]|clubnat=CHN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jurajs Kucka]]|age={{birth date and age|df=yes|1987|2|26}}|caps=76|goals=9|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vladimīrs Veiss (1989)|Vladimīrs Veiss]]|age={{birth date and age2|2018|3|23|1989|11|30|df=y}}|caps=67|goals=7|club=[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|clubnat=SVK}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Roberts Maks]]|age={{birth date and age|1991|3|8|df=y}}|caps=61|goals=13|club=[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ondrejs Duda]]|age={{birth date and age|1994|12|5|df=y}}|caps=40|goals=5|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāns Gregušs]]|age={{birth date and age|df=yes|1991|1|29}}|caps=29|goals=3|club=[[Minesotas "United"|Minnesota United]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Patriks Hrošovskis]]|age={{birth date and age|1992|4|22|df=y}}|caps=28|goals=0|club= [[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Alberts Rusnāks]]|age={{birth date and age|1994|7|7|df=y}}|caps=27|goals=5|club=[[Real Salt Lake]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Stanislavs Lobotka]]|age={{birth date and age|1994|11|25|df=y}}|caps=24|goals=3|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Tomāšs Suslovs]]|age={{birth date and age|df=yes|2002|6|7}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Groningen|Groningen]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mihals Djurišs]]|age={{birth date and age|1988|6|1|df=y}}|caps=48|goals=6|club=[[AC Omonia|Omonia Nicosia]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Pāvols Šafranko]]|age={{birth date and age|1994|11|16|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]|clubnat=ROU}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Samuels Mrāzs]]|age={{birth date and age|1997|5|13|df=y}}|caps=3|goals=1|club=[[Zagłębie Lubin]]|clubnat=POL}} {{nat fs end}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Slovākijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:Slovākijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] j32zibvm78xp3otz9k1atr7iccbnt5b 4534337 4534336 2026-10-11T08:30:31Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534337 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Slovākija | Badge = Slovak Football Association logo.svg | FIFA Trigramme = SVK | Nickname = ''Sokoli'' (Vanagi) | Association = [[Slovākijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|SVK}} [[Vladimīrs Veiss (1964)|Vladimīrs Veiss]] | Captain = [[Milans Škrinjars]] | Most caps = [[Mareks Hamšīks]]<br />[[Peters Pekarīks]] (138) | Top scorer = [[Mareks Hamšīks]] (26) | Home Stadium = ''[[Tehelné pole]]'' ([[Bratislava]])<br/>[[Antona Malatinska stadions]]<br />([[Trnava]]) | FIFA Rank = {{Nft rank|48.|down|4|date=2026. gada 1. aprīlis}}| | FIFA max = 14. | FIFA max date = 2015. gada augusts | FIFA min = 150. | FIFA min date = 1993. gada decembris | pattern_la1 = _svk24h | pattern_b1 = _svk24h | pattern_ra1 = _svk24h | pattern_sh1 = _svk24h | pattern_so1 = | leftarm1 = 0000FF | body1 = 0000FF | rightarm1 = 0000FF | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | pattern_la2 = _nikevapor4w | pattern_b2 = _nikevapor4w | pattern_ra2 = _nikevapor4w | pattern_sh2 = _nikevapor4w | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|SVK|1938}} 2:0 {{fb-rt|DEU|Nazi}}<br />([[Bratislava]], [[Pirmā Slovāku Republika|Slovākija]]; {{dat|1939|8|27||N|bez}}) | Largest win = {{fb|SVK}} 7:0 {{fb-rt|LIE}}<br />([[Bratislava]], [[Slovākija]]; {{dat|2004|9|8|N|bez}})<br />{{fb|SVK}} 7:0 {{fb-rt|SMR}}<br />([[Dubnica pie Vāhas]], [[Slovākija]]; {{dat|2007|10|13|N|bez}})<br />{{fb|SVK}} 7:0 {{fb-rt|SMR}}<br />([[Bratislava]], [[Slovākija]]; {{dat|2009|6|6|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|ARG}} 6:0 {{fb-rt|SVK}}<br />([[Mendosa (Argentīna)|Mendosa]], [[Argentīna]]; {{dat|1995|6|22|N|bez}})<br />{{fb|SWE}} 6:0 {{fb-rt|SVK}}<br />([[Abū Dabī]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]]; {{dat|2017|1|12|N|bez}})<br />{{fb|GER}} 6:0 {{fb-rt|SVK}}<br />([[Leipciga]], [[Vācija]]; {{dat|2025|11|17|N|bez}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 2010 | World cup best = Astotdaļfināls: [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 3 | Regional cup first = [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] | Regional cup best = Astotdaļfināls: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] }} '''Slovākijas futbola izlase''' ir nacionālā [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Slovākija|Slovākiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Slovākijas futbola izlasi pārvalda [[Slovākijas Futbola asociācija]]. Laika posmā no [[1939]]. līdz [[1944]]. gadam Slovākijas izlase aizvadīja 16 spēles, taču pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] slovāku spēlētāji spēlēja apvienotajā [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlasē]]. Pēc [[Čehoslovākija]]s [[Čehoslovākijas sadalīšanās|sadalīšanās]] Slovākijas izlase pirmo spēli aizvadīja [[1992]]. gadā pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas izlasi]]. Slovākijas izlase [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] finālturnīrā pirmoreiz piedalījās [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]], iekļūstot astotdaļfinālā. [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā debitēja [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gadā]] [[Francija|Francijā]], kad arī spēja izkļūt no grupas, bet astotdaļfinālā piekāpās [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlasei]]. Arī [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] sasniedza astotdaļfinālu, kur papildlaikā zaudēja [[Anglijas futbola izlase|Anglijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/30062024-angli_izglabjas_belingems_un_keins_papild |title=Angļi izglābjas: Belingems un Keins papildlaikā ieved to ceturtdaļfinālā |date={{dat|2024|6|30||bez}} | website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|7|1||bez}}}}</ref> == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''skatīt [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlasi]]'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]—[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''skatīt [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlasi]]'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]—[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''Nekvalificējās'' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Astotdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Grupu turnīrs * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/30062024-angli_izglabjas_belingems_un_keins_papild</ref> == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Mareks Hamšīks]] |2007—2023 |138 |- |[[Peters Pekarīks]] |2006—2026 |138 |- |[[Jurajs Kucka]] |2008—2025 |112 |- |[[Miroslavs Karhans]] |1995—2011 |107 |- |[[Martins Škrtels]] |2004—2019 |104 |- |'''[[Ondrejs Duda]]''' |2014—pašlaik |98 |- |'''[[Milans Škrinjars]]''' |2016—pašlaik |91 |- |[[Jāns Djurica]] |2004—2017 |91 |- |[[Roberts Viteks]] |2001—2016 |82 |- |[[Roberts Maks]] |2013—2024 |81 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Mareks Hamšīks]] |2007—2023 |26 |- |[[Roberts Viteks]] |2001—2016 |23 |- |[[Silārds Nēmets]] |1996—2006 |22 |- |'''[[Ondrejs Duda]]''' |2014—pašlaik |17 |- |[[Roberts Maks]] |2013—2024 |16 |- |[[Mareks Mintāls]] |2002—2009 |14 |- |[[Miroslavs Karhans]] |1995—2011 |14 |- |[[Jurajs Kucka]] |2008—2025 |14 |- |[[Adams Nemecs]] |2006—2019 |13 |- |[[Stanislavs Šestāks]] |2004—2016 |13 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Slovākija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] izslēgšanas spēli pret [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]] (12.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]] (15.11.2020) un [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] (18.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.sme.sk/c/22525598/stefan-tarkovic-nominacia-severne-irsko-slovensko-futbal-baraz-euro-2020.html|title=Hubočan a Weiss sú späť, Tarkovič zverejnil nomináciu|last=a.s|first=Petit Press|website=sport.sme.sk|access-date=2020-11-12|language=sk}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Greifs]]|age={{birth date and age|1997|4|6|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|clubnat=SVK}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mareks Rodāks]]|age={{birth date and age|1996|12|13|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ādams Jakubeks]]|age={{birth date and age|1997|1|2|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[K.V. Kortrijk|Kortrijk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Peters Pekarīks]]|age={{birth date and age|1986|10|30|df=y}}|caps=94|goals=2|club=[[Hertha BSC|Hertha Berlin]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomāšs Hubočans]]|age={{birth date and age|1985|9|17|df=y}}|caps=65|goals=0|club=[[AC Omonia|Omonia Nicosia]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Milans Škrinjars]]|age={{birth date and age|1995|2|11|df=y}}|caps=33|goals=0|club=[[Inter Milan|Internazionale]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Norberts Ģembērs]]|age={{birth date and age|1992|7|3|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[U.S. Salernitana 1919|Salernitana]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāvids Hanko]]|age={{birth date and age|1997|12|13|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Roberts Mazāņs]]|age={{birth date and age|1994|2|9|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[FK Mladá Boleslav|Mladá Boleslav]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ļubomīrs Šatka]]|age={{birth date and age|1995|12|2|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Lech Poznań]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martins Valjents]]|age={{birth date and age|df=yes|1995|12|11}}|caps=8|goals=0|club=[[RCD Mallorca|Mallorca]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukašs Pausčeks]]|age={{birth date and age|1992|12|9|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|clubnat=SVK}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mareks Hamšīks]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{birth date and age|1987|7|27|df=y}}|caps=123|goals=26|club=[[Dalian Professional F.C.|Dalian Professional]]|clubnat=CHN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jurajs Kucka]]|age={{birth date and age|df=yes|1987|2|26}}|caps=76|goals=9|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vladimīrs Veiss (1989)|Vladimīrs Veiss]]|age={{birth date and age2|2018|3|23|1989|11|30|df=y}}|caps=67|goals=7|club=[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|clubnat=SVK}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Roberts Maks]]|age={{birth date and age|1991|3|8|df=y}}|caps=61|goals=13|club=[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ondrejs Duda]]|age={{birth date and age|1994|12|5|df=y}}|caps=40|goals=5|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāns Gregušs]]|age={{birth date and age|df=yes|1991|1|29}}|caps=29|goals=3|club=[[Minesotas "United"|Minnesota United]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Patriks Hrošovskis]]|age={{birth date and age|1992|4|22|df=y}}|caps=28|goals=0|club= [[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Alberts Rusnāks]]|age={{birth date and age|1994|7|7|df=y}}|caps=27|goals=5|club=[[Real Salt Lake]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Stanislavs Lobotka]]|age={{birth date and age|1994|11|25|df=y}}|caps=24|goals=3|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Tomāšs Suslovs]]|age={{birth date and age|df=yes|2002|6|7}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Groningen|Groningen]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mihals Djurišs]]|age={{birth date and age|1988|6|1|df=y}}|caps=48|goals=6|club=[[AC Omonia|Omonia Nicosia]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Pāvols Šafranko]]|age={{birth date and age|1994|11|16|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]|clubnat=ROU}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Samuels Mrāzs]]|age={{birth date and age|1997|5|13|df=y}}|caps=3|goals=1|club=[[Zagłębie Lubin]]|clubnat=POL}} {{nat fs end}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Slovākijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:Slovākijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] rumvopn73u7d3qbu7ssfraag0tavv2u 0 15346 4534342 4446263 2026-10-11T08:46:50Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534342 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Slovēnija | Badge = Slovenia national football team.svg | Badge_size = 150px | FIFA Trigramme = SVN | Nickname = | Association = [[Slovēnijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Slovēnija}} [[Boštjans Cesars]] | Captain = [[Jans Oblaks]] | Most caps = [[Boštjans Cesars]] (101) | Top scorer = [[Zlatko Zahovičs]] (35) | Home Stadium = [[Stožices stadions]] <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _nikevapor4w | pattern_b1 = _svn24h | pattern_ra1 = _nikevapor4w | pattern_sh1 = _nikevapor4w | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _nikevapor4gr | pattern_b2 = _svn24a | pattern_ra2 = _nikevapor4gr | pattern_sh2 = _nikevapor4gr | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = 0000FF | First game = '''Neoficiālā:'''<br />{{fb|Slovēnija}} 0:5 {{fb-rt|Francija}}<br />([[Ļubļana]], [[Dienvidslāvijas Karaliste]]; {{dat|1921|6|23|N|bez}})<br />'''Oficiālā:'''<br />{{fb|Igaunija}} 1:1 {{fb-rt|Slovēnija}}<br />([[Tallina]], [[Igaunija]]; {{dat|1992|6|3|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Omāna}} 0:7 {{fb-rt|Slovēnija}}<br />([[Maskata]], [[Omāna]]; {{dat|1999|2|8|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Francija}} 5:0 {{fb-rt|Slovēnija}}<br />([[Sendenī]], [[Francija]]; {{dat|2002|10|12|N|bez}}) | World cup apps = 2 | World cup first = 2002 | World cup best = Grupu turnīrs: [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]], [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 2 | Regional cup first = [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] | Regional cup best = Grupu turnīrs: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] }} '''Slovēnijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Slovēnija|Slovēniju]] starptautiskās futbola sacensībās. Slovēnijas futbola izlasi pārvalda [[Slovēnijas Futbola asociācija]]. Pēc [[Dienvidslāvija]]s sadalīšanās Slovēnijas izlase savu pirmo [[FIFA]] atzīto spēli aizvadīja 1992. gadā pret [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasi]]. Slovēnijas izlase pārsteidza visu futbola pasauli, iekļūstot [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]]. Vēl pēc diviem gadiem slovēņi kvalificējās [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa izcīņai]]. Izlase kvalificējās arī [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausam]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātam]]. Līdz šim Slovēnija finālturnīros nav izkļuvusi no grupas. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nepiedalījās, atradās [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas]] sastāvā'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nekvalificējās'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] —[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — ''Nekvalificējās'' * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/02072024-ronaldu_neiesit_pendeli_sikstie_sloveni_p</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Boštjans Cesars]] |2003—2018 |101 |- |[[Bojans Jokičs]] |2006—2019 |100 |- |[[Jasmins Kurtičs]] |2012—2024 |96 |- |[[Valters Birsa]] |2006—2018 |90 |- |'''[[Jans Oblaks]]''' |2012—pašlaik |88 |- |[[Josips Iličičs]] |2010—2024 |86 |- |[[Samirs Handanovičs]] |2004—2015 |81 |- |[[Milivoje Novakovičs]] |2006—2017 |80 |- |[[Zlatko Zahovičs]] |1992—2004 |80 |- |'''[[Jaka Bijols]]''' |2018—pašlaik |77 |- |[[Mišo Brečko]] |2004—2015 |77 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Zlatko Zahovičs]] |1992—2004 |35 |- |[[Milivoje Novakovičs]] |2006—2017 |32 |- |[[Josips Iličičs]] |2010—2024 |17 |- |'''[[Benjamins Šeško]]''' |2021—pašlaik |16 |- |[[Sašo Udovičs]] |1993—2000 |16 |- |[[Ermins Šiļaks]] |1994—2005 |14 |- |'''[[Andražs Šporars]]''' |2016—pašlaik |13 |- |[[Milenko Ačimovičs]] |1998—2007 |13 |- |[[Tims Matavžs]] |2010—2020 |11 |- |[[Primožs Gliha]] |1992—1998 |10 |- |[[Boštjans Cesars]] |2003—2018 |10 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Slovēnija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s spēlēm pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]] ({{dat|2019|11|16||bez}}) un [[Polijas futbola izlase|Poliju]] (19. novembrī). Spēles un gūtie vārti pēc spēles ar [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] 13. oktobrī. {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jans Oblaks]]|age={{birth date and age|1993|1|7|df=y}}|caps=32|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Vids Belecs]]|age={{birth date and age|1990|6|6|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[U.C. Salernitana|Salernitana]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Matjažs Rozmans]]|age={{birth date and age|1987|1|3|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Celje|Celje]]|clubnat=SVN}} {{nat fs break|background=#0088FF}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Miha Mevlja]]|age={{birth date and age|1990|6|12|df=y}}|caps=31|goals=1|club=[[PFC Sochi|Sochi]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Nejičs Skubičs]]|age={{birth date and age|1989|6|13|df=y}}|caps=19|goals=1|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Jure Balkovecs]]|age={{birth date and age|1994|9|9|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Miha Blažičs]]|age={{birth date and age|1993|5|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Mario Jurčevičs]]|age={{birth date and age|1995|6|1|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[NK Osijek|Osijek]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Kenans Bajričs]]|age={{birth date and age|1994|12|20|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|clubnat=SVK}} {{nat fs g player|no=—|pos=DF|name=[[Jans Gorencs Stankovičs]]|age={{birth date and age|1996|1|14|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=AUT}} {{nat fs break|background=#0088FF}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Josips Iličičs]]|age={{birth date and age|1988|1|29|df=y}}|caps=66|goals=9|club=[[Atalanta B.C.|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Jasmins Kurtičs]]|age={{birth date and age|1989|1|10|df=y}}|caps=63|goals=1|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Benjamins Verbičs]]|age={{birth date and age|1993|11|27|df=y}}|caps=33|goals=5|club=[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|clubnat=UKR}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Miha Zajcs]]|age={{birth date and age|1994|7|1|df=y}}|caps=22|goals=5|club=[[Genoa C.F.C.|Genoa]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Bojans Črnigojs]]|age={{birth date and age|1995|11|18|df=y}}|caps=12|goals=2|club=[[Venezia F.C.|Venezia]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Jaka Bijols]]|age={{Birth date and age|1999|2|5|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=—|pos=MF|name=[[Hariss Vučkičs]]|age={{birth date and age|1992|8|21|df=y}}|caps=8|goals=5|club=[[Real Zaragoza|Zaragoza]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Amedejs Vetrihs]]|age={{birth date and age|1990|9|16|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Sandi Lovričs]]|age={{birth date and age|1998|3|28|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Nino Kuters]]|age={{birth date and age|1993|12|19|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[NŠ Mura|Mura]]|clubnat=SLO}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Davids Tijaničs]]|age={{birth date and age|1997|7|16|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Raków Częstochowa]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Adams Gnezda Čerins]]|age={{birth date and age|1999|7|16|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break|background=#0088FF}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Tims Matavžs]]|age={{birth date and age|1989|1|13|df=y}}|caps=39|goals=11|club=[[Al-Wahda FC|Al-Wahda]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Andražs Šporars]]|age={{birth date and age|1994|2|27|df=y}}|caps=22|goals=2|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Damjans Bohers]]|age={{birth date and age|1991|10|18|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[NK Osijek|Osijek]]|clubnat=CRO}} {{nat fs end|background=#0088FF}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Slovēnijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:Slovēnijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] 28is3nlpkm6li1a22mrom8xcwdcq0x7 0 15363 4534278 4498531 2026-10-11T06:44:40Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534278 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Spānija | Badge = Spain national football team crest.svg | Badge_size = 150px | FIFA Trigramme = ESP | FIFA Rank = {{Nft rank|1.|up|1|date=2026. gada 20. jūlijs}}<ref>{{Cite web|url=https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men|title=Men's Ranking}}</ref>| | FIFA max = 1. | FIFA max date = 2008. gada jūlijs — 2009. gada jūnijs, 2009. gada oktobris — 2010. gada marts, 2010. gada jūlijs — 2011. gada jūlijs, 2011. gada oktobris — 2014. gada jūlijs, 2026. gada jūlijs — | FIFA min = 25. | FIFA min date = 1998. gada marts | Nickname = ''La Furia Roja'' (Sarkanais trakums)<br />''La Roja'' (Sarkanais) | Association = [[Spānijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|Spānija}} [[Luiss de la Fuente]] | Captain = [[Rodri]] | Most caps = [[Serhio Ramoss]] (180) | Top scorer = [[Davids Vilja]] (59) | pattern_la1 = _esp26h | pattern_b1 = _esp26hA | pattern_ra1 = _esp26h | pattern_sh1 = _esp26h | pattern_so1 = _esp26hl | leftarm1 = D71726 | body1 = D71726 | rightarm1 = D71726 | shorts1 = 000066 | socks1 = D71726 | pattern_la2 = _esp26a | pattern_b2 = _esp26a | pattern_ra2 = _esp26a | pattern_sh2 = _esp26a | pattern_so2 = _esp26al | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 6a2335 | socks2 = 6a2335 | First game = {{fb|ESP|1875}} 1:0 {{fb-rt|DEN}}<br />([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1920|8|28|N|bez}}) | | Largest win = {{fb|ESP|1931}} 13:0 {{fb-rt|BUL}}<br />([[Madride]], [[Spānija]]; {{dat|1933|5|21|N|bez}}) | | Largest loss = {{fb|ITA|1861}} 7:1 {{fb-rt|ESP|1875}}<br />([[Amsterdama]], [[Nīderlande]]; {{dat|1928|6|4|N|bez}})<br />{{fb|ENG}} 7:1 {{fb-rt|ESP|1931}}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1931|12|9|N|bez}}) | | World cup apps = 17 | World cup first = 1934 | World cup best = '''Čempioni:''' ([[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]], [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]) | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā]] | Regional cup apps = 12 | Regional cup first = [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] | Regional cup best = '''Čempioni''': [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]], [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] | Confederations cup apps = 2 | Confederations cup first = 2009 | Confederations cup best = 2. vieta: [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013]] }} '''Spānijas futbola izlase''' ir nacionālā [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Spānija|Spānijas Karalisti]] starptautiskās futbola sacensībās. Spānijas futbola izlasi pārvalda [[Spānijas Futbola federācija]]. Savu pirmo spēli Spānija aizvadīja [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada]] [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]]. Spānijas izlases lielākais panākums [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausos]] ir [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gadā]] izcīnītie čempionu tituli. Spānija ir arī [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964.]] , [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008.]] un 2012. gada, [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024.]] gada [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempione]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Izstājās pilsoņu kara dēļ'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''4. vieta'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nekvalificējās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''2. kārta'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Astotdaļfināls'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Grupu turnīrs'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Astotdaļfināls'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — '''Čempioni''' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Astotdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — '''Čempioni'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> * [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] — == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Izstājās kvalifikācijas laikā'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — '''Čempioni''' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]]—[[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — ''2. vieta'' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — ''Ceturtdaļfināls'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Grupu turnīrs'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — '''Čempioni''' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — '''Čempioni''' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — ''Astotdaļfināls'' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - ''Pusfināls'' * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] - '''Čempioni'''<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/14072024-ojarsavals_klust_par_varoni_spanija_eirop</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] - == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Serhio Ramoss]] |2005—2021 |180 |- |[[Ikers Kasiljass]] |2000—2016 |167 |- |[[Serhio Busketss]] |2009—2022 |143 |- |[[Šavi]] |2000—2014 |133 |- |[[Andress Injesta]] |2006—2018 |131 |- |[[Andoni Subisarreta]] |1985—1998 |126 |- |[[Davids Silva]] |2006—2018 |125 |- |[[Šavi Alonso]] |2003—2014 |114 |- |[[Sesks Fabregass]] |2006—2016 |110 |- |[[Fernando Torress]] |2003—2014 |110 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Davids Vilja]] |2005—2017 |59 |- |[[Rauls Gonsaless]] |1996—2006 |44 |- |[[Fernando Torress]] |2003—2014 |38 |- |[[Alvaro Morata]] |2014—2025 |37 |- |[[Davids Silva]] |2006—2018 |35 |- |'''[[Mikels Ojarsavals]]''' |2016—pašlaik |31 |- |[[Fernando Jerro]] |1989—2002 |29 |- |[[Fernando Morjentess]] |1998—2007 |27 |- |[[Emilio Butragenjo]] |1984—1992 |26 |- |'''[[Ferrans Torress]]''' |2020—pašlaik |25 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Spānija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[Pārbaudes spēle|pārbaudes spēli]] pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]] (14.11.2020) un [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]] (17.11.2020).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sefutbol.com/convocados|title=Jugadores Convocados {{!}} SEFutbol|website=www.sefutbol.com|access-date=2020-11-12}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Davids de Hea]]|age={{Birth date and age|df=yes|1990|11|7}}|caps=45|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Kepa Arisabalaga]]|age={{birth date and age|df=yes|1994|10|3}}|caps=11|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Unajs Simons]]|age={{birth date and age|df=yes|1997|6|11}}|caps=1|goals=0|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Pau Torress]]|age={{Birth date and age|df=yes|1997|1|16}}|caps=5|goals=1|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Serhio Regilons]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|12|16}}|caps=4|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Injigo Martiness]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|5|17}}|caps=12|goals=0|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Eriks Garsija]]|age={{Birth date and age|df=yes|2001|1|9}}|caps=3|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Hosē Luiss Gaja]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|5|25}}|caps=11|goals=2|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Serhio Ramoss]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|3|30}}|caps=176|goals=23|club=[[Real Madrid C.F.|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Ektors Beljerins]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|3|19}}|caps=4|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marks Kukurelja]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|7|22}}|caps=0|goals=0|club=[[Getafe CF|Getafe]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Serhio Busketss]]|age={{Birth date and age|df=yes|1988|7|16}}|caps=119|goals=2|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Koke (futbolists)|Koke]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|1|8}}|caps=45|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Marko Asensio]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|1|21}}|caps=25|goals=1|club=[[Real Madrid C.F.|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Rodri]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|6|22}}|caps=16|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Fabjans Ruiss]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|4|3}}|caps=7|goals=1|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Serhi Roberto]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|2|7}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Markoss Ljorente]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|1|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mikels Merino]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|6|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=6|pos=FW|name=[[Serhio Kanaless]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|2|16}}|caps=6|goals=1|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Alvaro Morata]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|10|23}}|caps=34|goals=17|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Žerārs Moreno]]|age={{Birth date and age|df=yes|1992|4|7}}|caps=7|goals=3|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Adama Traore]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|1|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Ferrans Torress]]|age={{Birth date and age|df=yes|2000|2|29}}|caps=5|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Dani Olmo]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|5|7}}|caps=6|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mikels Ojarsavals]]|age={{Birth date and age|df=yes|1997|4|21}}|caps=9|goals=3|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs end}}--> == Skatīt arī == * [[Spānijas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|2010}}<br>{{FutbPK|2026}} | pirms = {{fb|ITA}} ({{FutbPK|2006}})<br>{{fb|ARG}} ({{FutbPK|2022}}) | pēc = {{fb|GER}} ({{FutbPK|2014}})<br>nav }} {{Amatu secība | virsraksts = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempioni futbolā]] | periods = {{futbEU|1964}}<br />{{futbEU|2008}}; {{futbEU|2012}}<br />{{futbEU|2024}} | pirms = {{fb|URS}} ({{futbEU|1960}})<br />{{fb|GRC}} ({{futbEU|2004}})<br />{{fb|ITA}} ({{futbEU|2020}}) | pēc = {{fb|ITA}} ({{futbEU|1968}})<br />{{fb|POR}} ({{futbEU|2016}})<br />— }} {{kastes beigas}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Spānijas futbola izlase | titlestyle = background:#C60B1E; color:#FFC400; | list = {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2008}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] jhmidzvlderwg0el951wgz06ryy8np2 0 15377 4534295 4498532 2026-10-11T07:11:49Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534295 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Šveice | Badge = Futbols-Šveice.svg | FIFA Trigramme = SUI | Nickname = ''Schweizer Nati'', ''La Nati'' | Association = [[Šveices Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Šveice}} [[Murats Jakins]] | Captain = [[Granits Džaka]] | Most caps = [[Granits Džaka]] (152) | Top scorer = [[Aleksandrs Frejs]] (42) | Home Stadium = | FIFA Rank = {{Nft rank|19.|steady|1|date=2026. gada 11. jūnijs}} | 1st ranking date = | FIFA max = 3. | FIFA max date = 1993. gada augusts | FIFA min = 83. | FIFA min date = 1998. gada decembris <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _sui26h | pattern_b1 = _sui26h | pattern_ra1 = _sui26h | pattern_sh1 = _sui26h | pattern_so1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _sui26a | pattern_b2 = _sui26a | pattern_ra2 = _sui26a | pattern_sh2 = _sui26a | pattern_so2 = _sui26al | leftarm2 = d6e6e5 | body2 = d6e6e5 | rightarm2 = d6e6e5 | shorts2 = d6e6e5 | socks2 = d6e6e5 | First game = {{fb|Francija}} 1:0 {{fb-rt|Šveice}}<br />([[Parīze]], [[Francija]]; {{dat|1905|2|12|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Šveice}} 9:0 {{fb-rt|Lietuva}}<br />([[Parīze]], [[Francija]]; {{dat|1924|5|25|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Šveice}} 0:9 {{fb-rt|Anglija}}<br />([[Bāzele]], [[Šveice]]; {{dat|1909|5|20|N|bez}})<br /> {{fb|Ungārija|1867}} 9:0 {{fb-rt|Šveice}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1911|10|29|N|bez}}) | World cup apps = 13 | World cup first = 1934 | World cup best = Ceturtdaļfināls:<br />[[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]], [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]], [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 6 | Regional cup first = [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] | current = }} '''Šveices futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Šveice|Šveici]] starptautiskās futbola sacensībās. Šveices futbola izlasi pārvalda [[Šveices Futbola asociācija]]. Savu pirmo spēli valstsvienība aizvadīja 1905. gadā pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Šveices izlase 13 reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros, četras reizes tā ir iekļuvusi ceturtdaļfinālā ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938.]] un [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954. gadā]], [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gadā]] ). [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gadā]] kopā ar [[Austrija|Austriju]] Šveice rīkoja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātu futbolā]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Ceturtdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Ceturtdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — Grupu turnīrs * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Ceturtdaļfināls * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Grupu turnīrs * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Astotdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Astotdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Astotdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Astotdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Ceturtdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/12072026-argentinas_un_sveices_dueli_noskaidrota_c|title=Argentīnas un Šveices dueļa papildlaikā noskaidrota ceturtā pusfināliste|date=2026. gada 12. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] — == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]-[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] - ''Nekvalificējās'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]]- Nekvalificējās * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]-''Astotdaļfināls'' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]]- Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]- Ceturtdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/06072024-anglija_izglabjas_pamatlaika_beigas_un_i_</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]]- == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |'''[[Granits Džaka]]''' |2011—pašlaik |152 |- |'''[[Rikardo Rodrigess]]''' |2011—pašlaik |148 |- |[[Džerdans Šaķiri]] |2010—2024 |125 |- |[[Heincs Hermanis]] |1978—1991 |118 |- |[[Alēns Geigers]] |1980—1996 |112 |- |[[Štefans Lihtšteiners]] |2006—2019 |108 |- |[[Stefāns Šapuizā]] |1989—2004 |103 |- |'''[[Remo Freilers]]''' |2017—pašlaik |98 |- |[[Johans Fogels]] |1995—2007 |94 |- |[[Jans Zommers]] |2012—2024 |94 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Aleksandrs Frejs]] |2001—2011 |42 |- |[[Kubilajs Tirkjilmazs]] |1988—2001 |34 |- |[[Makss Abeglēns]] |1922—1937 |34 |- |[[Džerdans Šaķiri]] |2010—2024 |32 |- |[[Andrē Abeglēns]] |1927—1943 |29 |- |[[Žaks Fatons]] |1946—1955 |28 |- |'''[[Brēls Embolo]]''' |2015—pašlaik |26 |- |[[Adrians Knups]] |1989—1996 |26 |- |[[Hariss Seferovičs]] |2013—2023 |25 |- |[[Jozefs Higi]] |1951—1961 |22 |- |[[Šarls Antenēns]] |1948—1962 |22 |} <!-- == Sastāvs 2014. gada Pasaules kausa finālturnīrā == {{Nat fs g start}}{{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1988|12|7|SK}}|pos=GK|no=|caps=57|goals=0|name=[[Jans Zommers]]|clubnat=GER|club=[[Borussia Mönchengladbach]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|6|6|SK}}|caps=3|goals=0|pos=GK|no=|clubnat=NED|club=[[PSV Eindhoven]]|name=[[Ivons Mvogo]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|12|30|SK}}|no=|pos=GK|goals=0|caps=0|clubnat=SUI|club=[[Young Boys Bern|Young Boys]]|name=[[Davids von Ballmoss]]}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|8|25|SK}}|pos=DF|caps=76|goals=8|no=|clubnat=ITA|club=[[Torino FC|Torino]]|name=[[Rikardo Rodriges]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|12|20|SK}}|pos=DF|no=|goals=8|caps=58|clubnat=GER|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|name=[[Fabians Šērs]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|7|19|SK}}|pos=DF|no=|goals=0|caps=24|clubnat=GER|club=[[Borussia Dortmund]]|name=[[Manuels Akandži]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|9|30|SK}}|pos=DF|no=|goals=1|caps=21|clubnat=GER|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|name=[[Niko Elvedi]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|3|5|SK}}|caps=13|goals=1|pos=DF|no=|clubnat=SUI|club=[[FC Basel|Basel]]|name=[[Silvans Vidmers]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|1|7|SK}}|pos=DF|no=|goals=1|caps=10|clubnat=FRA|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]|name=[[Loriss Benito]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|2|4|SK}}|caps=3|goals=0|pos=DF|no=|clubnat=SUI|club=[[FC Basel|Basel]]|name=[[Erajs Komarts]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|1|20|SK}}|caps=2|goals=0|pos=DF|no=|clubnat=SUI|club=[[FC Zürich|Zürich]]|name=[[Bečirs Omeragičs]]}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|9|27|SK}}|pos=MF|no=|caps=88|goals=12|clubnat=ENG|club=[[Arsenal]]|name=[[Granits Džaka]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|10|10|SK}}|pos=MF|no=|caps=85|goals=22|clubnat=ENG|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|name=[[Džerdans Šaķiri]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|8|17|SK}}|pos=MF|no=|caps=31|goals=6|clubnat=GER|club=[[Eintracht Frankfurt]]|name=[[Stīvens Cūbers]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|4|15|SK}}|pos=MF|no=|caps=24|goals=2|clubnat=ITA|club=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|name=[[Remo Freilers]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|4|15|SK}}|pos=MF|no=|caps=18|goals=1|clubnat=GER|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|name=[[Edimilsons Fernandes]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|11|3|SK}}|pos=MF|no=|caps=13|goals=0|clubnat=GER|club=[[VfL Wolfsburg]]|name=[[Renato Stefens]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|2|6|SK}}|pos=MF|no=|caps=12|goals=0|clubnat=GER|club=[[Eintracht Frankfurt]]|name=[[Džibrils So]]}} {{Nat fs break}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|2|22|SK}}|pos=FW|no=|caps=69|goals=19|clubnat=POR|club=[[SL Benfica|Benfica]]|name=[[Hariss Seferovičs]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|3|16|SK}}|pos=FW|no=|caps=69|goals=10|clubnat=GER|club=[[VfL Wolfsburg]]|name=[[Admirs Mehmedi]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|2|14|SK}}|pos=FW|no=|caps=39|goals=4|clubnat=GER|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|name=[[Brēls Embolo]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1989|11|24|SK}}|pos=FW|no=|caps=26|goals=10|clubnat=CRO|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|name=[[Mario Gavranovičs]]}} {{Nat fs g player|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|8|5|SK}}|pos=FW|no=|caps=8|goals=1|clubnat=GER|club=[[FC Augsburg|Augsburg]]|name=[[Rubens Vargass]]}} {{Nat fs end}} --> == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Šveice}} == Treneri == * [[Karls Rapans]] ([[1960]] — [[1963]]) * [[Alfredo Foni]] ([[1964]] — [[1967]]) * [[Ervins Ballabio]] ([[1967]] — [[1969]]) * [[Luī Morē]] ([[1970]] — [[1971]]) * [[Renē Isī]] ([[1973]] — [[1976]]) * [[Rodžers Fonlantens]] ([[1977]] — [[1979]]) * [[Leo Volkers]] ([[1979]] — [[1980]]) * [[Pols Volfisbergs]] ([[1981]] — [[1985]]) * [[Daniels Žandipē]] ([[1986]] — [[1989]]) * [[Uli Štielike]] ([[1989]] — [[1991]]) * [[Rojs Hodžsons]] ([[1992]] — [[1995]]) * [[Artūrs Žorge]] ([[1996]]) * [[Rolfs Fringers]] ([[1996]] — [[1997]]) * [[Žilbērs Gress]] ([[1998]] — [[1999]]) * [[Enco Trosero]] ([[2000. gads|2000]] — [[2001. gads|2001]]) * [[Jakobs Kūns]] ([[2001. gads|2001]] — [[2008. gads|2008]]) * [[Otmārs Hicfelds]] ([[2008. gads|2008]] — 2014) * [[Vladimirs Petkovičs]] (2014 — 2021) * [[Murats Jakins]] (2021 — pašlaik) == Skatīt arī == * [[Šveices futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Šveices futbola izlase | titlestyle = background:#E00000; color:white; | list = {{Šveices futbola izlase - FIFA 2014}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2022}} {{Šveices futbola izlase - FIFA 2026}} {{Šveices futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Šveices futbola izlase| ]] 7jdwp0fype16is4p5mw3ohav3gq1gg5 10 15425 4534264 4533843 2026-10-11T02:10:23Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4534264 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salu]]''' grupas [[Karību jūra|Karību jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošie [[Pasāts|pasāti]] pūš galvenokārt no dienvidaustrumiem, un burukuģi no [[Āfrika]]s, sekojot pasātam, kā pirmās Rietumindijā sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 4n46k8vz75r44fnert9pfgy9vx1xeis 0 15489 4534327 4498539 2026-10-11T08:14:48Z Vylks 50297 4534327 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste| Name = Turcija| Badge = Roundel flag of Turkey.svg| FIFA Trigramme = TUR | Nickname = ''Ay-Yıldızlılar'' (Mēness-zvaigžņotie);<br />''Geridönüş Kralları'' (Atgriezušies karaļi)| Association = [[Turcijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = ''vakants amats''| Asst Manager = | Captain = [[Hakans Čalhanoglu]] | Most caps = [[Rišti Rečbers]] (120)| Top scorer = [[Hakans Šikirs]] (51)| FIFA Rank = {{Nft rank|27.|down|3|date=2026. gada 20. jūlijs}}| 1st ranking date = 1993. gada augusts | FIFA max = 5. | FIFA max date = 2004. gada jūnijs | FIFA min = 67.| FIFA min date = 1993. gada oktobris| | pattern_la1 = _tur26a | pattern_b1 = _tur26a | pattern_ra1 = _tur26a | pattern_sh1 = _tur26a | pattern_so1 = | leftarm1 = ff0000 | body1 = ff0000 | rightarm1 = ff0000 | shorts1 = ff0000 | socks1 = ff0000 | pattern_la2 = _tur26h | pattern_b2 = _tur26h | pattern_ra2 = _tur26h | pattern_sh2 = _tur26h | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|TUR}} 2:2 {{fb|ROU}}<br />([[Stambula]], [[Turcija]]; {{Dat|1923|10|26}}) | Largest win = {{fb|TUR}} 7:0 {{fb|SYR}}<br />([[Ankara]], [[Turcija]]; {{Dat|1949|11|20}})<br />{{fb|TUR}} 7:0 {{fb|KOR}}<br />([[Ženēva]], [[Šveice]]; {{Dat|1954|6|20}})<br />{{fb|TUR}} 7:0 {{fb|SMR}}<br />([[Stambula]], [[Turcija]]; {{Dat|1996|11|10}})| Largest loss = {{fb|Polija}} 8:0 {{fb|TUR}}<br />([[Hožova]], [[Polija]]; {{Dat|1968|4|24}})<br />{{fb|TUR}} 0:8 {{fb|ENG}}<br />([[Stambula]], [[Turcija]]; {{dat|1984|11|14}})<br />{{fb|ENG}} 8:0 {{fb|TUR}}<br />([[Londona]], [[Lielbritānija]]; {{dat|1987|10|14}}) | World cup apps = 3 | World cup first = 1954 | World cup best = Trešā vieta, [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 6 | Regional cup first = [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Regional cup best = Pusfināls, [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]]| Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 2003| Confederations cup best = Trešā vieta, [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]] }} [[Attēls:AUT vs. TUR 2016-03-29 (001).jpg|thumb|upright=1.5|Turcijas futbola izlase (2016)]] '''Turcijas futbola izlase''' ({{val|tr|Türkiye Millî Futbol Takımı}}) ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Turcija|Turcijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Turcijas futbola izlasi pārvalda [[Turcijas Futbola federācija]]. [[Turcija]] daļēji atrodas gan [[Āzija|Āzijā]], gan [[Eiropa|Eiropā]], taču [[Futbols|futbolā]] tā ir tikai [[UEFA]] locekle. Turcijas izlase tikai 3 reizes ir kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātiem]], taču savā otrajā piedalīšanās reizē [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gadā]] tā izcīnīja augsto 3. vietu. == Vēsture == === Pirmsākumi === [[Turcija]]s nacionālās izlases pirmā spēle bija [[1923]]. gadā ar [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas]] izlasi. Par svarīgu notikumu vērtē paša [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemala Ataturka]] klātbūtni un veiksmes vēlējumus komandai. Ataturkam futbols bija iecienītākais sporta veids. Šajā laikā citas komandas bija ļoti piesardzīgas, jo turki bija pirms tam vairākās spēlēs pārspējuši angļus. === 1950. un 1954. gada Pasaules čempionāti === [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gada Pasaules kausā]] [[Turcija]]s izlase diezgan viegli bija kvalificējusies, uzvarot spēlē ar [[Sīrijas futbola izlase|Sīriju]] (7-0), bet sakarā ar finansiālām grūtībām, Turcija no čempionāta izstājās. Pēc spēles ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Turcija]] kvalificējās [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954. gada Pasaules kausam]]. Turcija tika iekļauta vienā grupā ar [[Ungārija|Ungāriju]] un [[Rietumvācija|VFR]], tomēr tā arī nekad nespēlēja ar ungāriem dēļ čempionāta noteiktā formāta. Pēc zaudējuma VFR (4-1), turki spēlēja pret [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreju]] un uzvarēja ar 7-0. Pēdējā spēlē ar VFR turki zaudēja (7-2). === 1954. - 1958. gadi === Šajā periodā [[Turcija]]s izlase izspēlēja vairākas veiksmīgas spēles un lielākā uzvara bija pār nepārspējamo [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas izlasi]]. === 1960. - 1990. gadi === Neskatoties uz valsts atbalstu nacionālās izlases izveidošanā un vairāku [[Turcija]]s klubu piedalīšanos dažādās [[Eiropa]]s spēlēs, 1960. gadi uzskatāmi par nacionālās izlases panīkuma laikmetu. 1970. gados bija ievērojami centieni kvalificēties pasaules un Eiropas čempionātiem, bet izlasei neizdevās iekļūt [[Eiropas futbola čempionāts|Eiropas]] [[Eiropas futbola čempionāts 1972|1972. gada]] un [[Eiropas futbola čempionāts 1976|1976. gada]] čempionātos. 1980. gados Turcija piedzīvoja divus zaudējumus [[Anglijas futbola izlase|Anglijai]] (8-0) un Turcija neiekļuva arī [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules čempionātā]], jo zaudēja pašā pēdējā kvalifikācijas turnīra spēlē. === 1996. un 2000. gada Eiropas čempionāti === [[Turcija]] kvalificējās [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātam]], pārspējot gan [[Šveices futbola izlase|Šveices]], gan [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] komandas (2-1), bet pašā čempionātā turki cieta smagu sakāvi, neiegūstot nevienus vārtus. Tomēr turki mājās brauca ar pavisam citu apbalvojumu: ''godīgas spēles balva'', ko pasniedza [[Alpajs Ēzalans|Alpajam Ēzalanam]]. Pēc uzvaras spēlē ar [[Īrijas futbola izlase|Īriju]], [[Turcija]] kvalificējās [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātam]]. Pirmajā mačā ar [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], Turcija zaudēja ar 2-1 un otrā mačā ar [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] nospēlēja neizšķirti (0-0). Turcijai izdevās uzvarēt mājinieku [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas]] komandu ar 2-0, līdz ar to tā bija pirmā reize, kad Eiropas čempionātā mājinieki zaudē jau pirmajā kārtā. === 2002. gada pasaules čempionāts === [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā Turcija pirmajā kārtā zaudēja [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijai]] ar 2-1 un spēlēja papildspēli ar [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], kuru uzvarēja ar 6-0, lai iekļūtu finālā. Savu dalību čempionātā turki sāka ar zaudējumu [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijai]] (2-1), bet iekļuva nākamajā kārtā, uzvarot [[Ķīnas futbola izlase|Ķīnu]] (3-0) un nospēlējot neizšķirti ar [[Kostarikas futbola izlase|Kostariku]] (1-1). Nākamajā kārtā turki spēlēja ar mājinieku [[Japānas futbola izlase|Japānas]] komandu un tos uzvarēja ar 1-0. Čempionāta turpinājumā turki uzvarēja [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]] (1-0) un iekļuva pusfinālā, kur zaudēja [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijai]] (1-0) un spēlēja par trešo vietu ar [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreju]], kurus uzvarēja ar 3-2. Neskatoties uz to, ka pirmie sāka korejieši, [[Hakans Šikirs|Hakanam Šikiram]] izdevās iesist pirmos vārtus jau 10,8 sekundēs, uzstādot ātrāko pirmo vārtu rekordu pasaules čempionāta vēsturē. === 2003. gada Konfederāciju kauss un 2004. gada Eiropas čempionāts === [[2003. gads|2003]]. gada vasarā Turcija ieguva trešo vietu [[Konfederāciju kauss|Konfederāciju kausa]] čempionātā. Nospēlējot neizšķirtu ar [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]] (2-2), turki panāca brazīliešu izstāšanos no turnīra. Vēlāk Turcija pusfinālā zaudēja [[Francijas futbola izlase|Francijai]] (3-2) un uzvarēja [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]] (2-1), iegūstot otro vietu. [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas spēlēs [[Turcija]] zaudēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijai]] un neiekļuva čempionātā. === 2006. gada Pasaules čempionāts === Turcija atkal nekvalificējās, jo zaudēja pirmajā kvalifikācijas spēlē [[Šveices futbola izlase|Šveicei]]. Pēc spēles notika masu nekārtības un vairāki kautiņi. === 2008. gada Eiropas čempionāts === Pēc sešu gadu gaidīšanas [[Turcija]] beidzot kvalificējās un iekļuva A grupā kopā ar [[Šveices futbola izlase|Šveici]]. Kopā ar Turciju tika iekļautas arī [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] un [[Čehijas futbola izlase|Čehija]]. Pirmajā spēlē turki zaudēja čehiem (2-0), bet uzvarēja šveiciešus (2-1). Vēlāk turki uzvarēja arī čehus (3-2).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Turkey edge out Czechs in thriller {{en ikona}} | publisher = FIFA.com | date = 15.06.2008. | url = http://www.fifa.com/confederationcup/news/newsid=804461.html#turkey+edge+czechs+thriller | access-date = 20.07.2008 | archive-date = 20.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080620000524/http://www.fifa.com/confederationcup/news/newsid=804461.html#turkey+edge+czechs+thriller }}</ref> Ceturtdaļfināla spēlē ar [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]] pirmās 90 minūtes nebija nevieni vārti un pēdējā papildlaika minūtē horvātiem izdevās iesist vārtus. Turki arī paspēja iesist vārtus, un tika noteikti soda sitieni un turki uzvarēja ar 3-1. Pusfinālā [[Turcija]] spēlēja ar [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]], kuras pusē laukumā iznāca tikai 14 spēlētāji. Rezultāts līdz pēdējai minūtei bija neizšķirts (2-2), bet vāciešiem izdevās iesist pēdējos vārtus un turku līdzdalība čempionātā līdz ar to bija beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Pirmā fināliste - Vācija | publisher = eSports | date = 25.06.2008. | url = http://esports.lv/futbols/euro_2008/25062008-pirma_finaliste_-_vacija}}</ref> === 2010. gada Pasaules čempionāts === Šoreiz Tucija nekvalificējās 5. grupā paliekot 3. vietā aiz [[Spānijas futbola izlase|Spānijas]] un [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas]]. Pēc šīs neveiksmes [[Fatihs Terims]] aizgāja no izlases galvenā trenera amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fatih Terim quits as Turkey's coach after failure to reach World Cup finals | publisher = guardian.co.uk | date = 11.10.2009 | url = http://www.guardian.co.uk/football/2009/oct/11/fatih-terim-turkey-resigns}}{{en ikona}}</ref> === 2012. gada Eiropas čempionāts === Turcija tika ielozēta A grupā, kur palika 2. vietā piekāpjoties vienīgi [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]]. Play-off kārtā Turcija spēlēja pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]]. Turcija divu spēļu summā zaudēja ar 0-3. == Pasaules čempionātos == {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Pozīcija !Spēles !Uzvaras !Neizšķirti !Zaudējumi !Gūtie vārti !Zaudētie vārti |- |{{flaga|Uruguay}} [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]||''Nepiedalījās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Italy}} [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]||''Izstājās kvalifikācijas laikā''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|France}} [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]||''Nepiedalījās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Brazil}} [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]||''Kvalificējās, bet nepiedalījās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Switzerland}} [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]||Grupu turnīrs (1. kārta)||9||3||1||0||2||10||11 |- |{{flaga|Sweden}} [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]||''Izstājās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Chile}} [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|England}} [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Mexico}} [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|West Germany}} [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Argentina|alt}} [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Spain}} [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Mexico}} [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Italy}} [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|United States}} [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|France}} [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- bgcolor=#CD7F32 |{{flaga|South Korea}}{{flaga|Japan}} [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]||'''3. vieta'''||3||7||4||1||2||10||6 |- |{{flaga|Germany}} [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|South Africa}} [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- | {{flaga|Brazil}} [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]|| ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{Flaga|Krievija}} [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] |[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] | - | - | - | - | - | - | - |- |{{flaga|Qatar}} [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]||''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Canada}}{{flaga|USA}}{{flaga|Mexico}} [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]||Grupu turnīrs||35||3||1||0||2||3||5 |- |'''Kopā'''||3/23|| ||13||6||1||6||23||22 |} == Eiropas čempionātos == {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Spēles !Uzvaras !Neizšķirti* !Zaudējumi !Gūtie vārti !Zaudētie vārti |- |{{flaga|France}} [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Spain}} [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Italy}} [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Belgium}} [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |[[Attēls:Flag of Yugoslavia (1946–1992).svg|22x20px]] [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Italy}} [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|France}} [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Germany}} [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Sweden}} [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|England}} [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]||Grupu turnīrs (1. kārta)||3||0||0||3||0||5 |- |{{flaga|Belgium}}{{flaga|Netherlands}} [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]||Ceturtdaļfināls||4||1||1||2||3||4 |- |{{flaga|Portugal}} [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Austria}}{{flaga|Switzerland}} [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]]||Pusfināls||5||2||1||2||8||9 |- |{{flaga|Poland}}{{flaga|Ukraine}} [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{Flaga|FRA}} [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |Grupu turnīrs |3 |1 |0 |2 |2 |4 |- |{{Flaga|Eiropa}} [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] |Grupu turnīrs |3 |0 |0 |3 |1 |8 |- |{{Flaga|Vācija}} [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] |Ceturtdaļfināls |5 |3 |0 |2 |8 |7 |- |'''Kopā'''||'''6/17'''||'''20'''||'''7'''||'''2'''||'''14'''||'''22'''||'''37''' |} :''Ar * apzīmēti neizšķirti ieskaitot izslēgšanas spēles, kurās uzvarētājs tika noskaidrots pēc [[soda sitiens (futbols)|11 metru soda sitieniem]].'' == Konfederāciju kausos == {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Spēles !Uzvaras !Neizšķirti !Zaudējumi !Gūtie vārti !Zaudētie vārti |- |{{flaga|Saudi Arabia}} [[FIFA Konfederāciju kauss 1992|1992]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Saudi Arabia}} [[FIFA Konfederāciju kauss 1995|1995]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Saudi Arabia}} [[FIFA Konfederāciju kauss 1997|1997]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Mexico}} [[FIFA Konfederāciju kauss 1999|1999]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|South Korea}}{{flaga|Japan}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2001|2001]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- bgcolor=#CD7F32 |{{flaga|France}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2003|2003]]||'''3. vieta'''||5||2||1||2||8||7 |- |{{flaga|Germany}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2005|2005]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|South Africa}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2009|2009]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Brazil}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2013|2013]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Russia}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2017|2017]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- ||'''Kopā'''||1/8||5||2||1||2||8||7 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Turcija}} == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|6|9||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" cellpadding="3" style="text-align: center;" |- !Vārds !Karjera !Spēles |- |align="left"|[[Rišti Rečbers]] |1993—2012 |120 |- |align="left"|[[Hakans Šikirs]] |1992—2008 |112 |- |align="left"|'''[[Hakans Čalhanoglu]]''' |2013—pašlaik |106 |- |align="left"|[[Bilents Korkmazs]] |1990—2005 |102 |- |align="left"|[[Emre Belezoglu]] |2000—2019 |101 |- |align="left"|[[Arda Turans]] |2006—2017 |100 |- |align="left"|[[Tugajs Kerimoglu]] |1990—2007 |94 |- |align="left"|[[Alpajs Ezalans]] |1995—2005 |90 |- |align="left"|[[Hamits Altintops]] |2004—2014 |82 |- |align="left"|[[Mehmets Topals]] |2008—2018 |81 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" cellpadding="3" style="text-align: center;" |- !Spēlētājs !Periods !Vārti |- |style="text-align:left;"| [[Hakans Šikirs]] |1992—2007 |51 |- |style="text-align:left;"| [[Buraks Jilmazs]] |2006—2022 |31 |- |style="text-align:left;"|'''[[Hakans Čalhanoglu]]''' |2013—pašlaik |22 |- |style="text-align:left;"|[[Tundžajs Šanli]] |2002—2010 |22 |- |style="text-align:left;"|[[Lefters Kičikandonjadiss]] |1948—1963 |21 |- |style="text-align:left;"|[[Dženks Tosuns]] |2013—2024 |21 |- |style="text-align:left;"|[[Metins Oktajs]] |1956—1968 |19 |- |style="text-align:left;"|[[Džemils Turans]] |1969—1979 |19 |- |style="text-align:left;"|[[Nihats Kahvedži]] |2000—2010 |19 |- |style="text-align:left;"|[[Arda Turans]] |2006—2017 |17 |} == Treneru sastāvs == {| |- |'''Galvenais treneris'''|| {{flaga|ITA}} [[Vinčenco Montella]] |- valign=top |rowspan=2|'''Trenera asistenti'''|| {{flaga|Turkey}} [[Selčuks Šahins]] |- | {{flaga|ITA}} [[Daniele Ruso]] |- |rowspan=2|'''Vārtsargu treneris'''|| {{flaga|TUR}} [[Ozans Ozerkans]] |- |{{flaga|TUR}} [[Emra Karakovans]] |} == Skatīt arī == * [[Futbols Turcijā]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{portāls2|Sports}} {{Portāls2|Turcija}} {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.tff.org.tr Oficiālā Turcijas Futbola Federācijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160322120830/http://www.tff.org.tr/ |date={{dat|2016|03|22||bez}} }} {{UEFA izlases}} {{Turcijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}} {{labs raksts}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Turcijas futbola izlase| ]] pjs0osj3b8gcf5eqpjrw0nme9h4cjq8 4534328 4534327 2026-10-11T08:16:31Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534328 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste| Name = Turcija| Badge = Roundel flag of Turkey.svg| FIFA Trigramme = TUR | Nickname = ''Ay-Yıldızlılar'' (Mēness-zvaigžņotie);<br />''Geridönüş Kralları'' (Atgriezušies karaļi)| Association = [[Turcijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = ''vakants amats''| Asst Manager = | Captain = [[Hakans Čalhanoglu]] | Most caps = [[Rišti Rečbers]] (120)| Top scorer = [[Hakans Šikirs]] (51)| FIFA Rank = {{Nft rank|27.|down|3|date=2026. gada 20. jūlijs}}| 1st ranking date = 1993. gada augusts | FIFA max = 5. | FIFA max date = 2004. gada jūnijs | FIFA min = 67.| FIFA min date = 1993. gada oktobris| | pattern_la1 = _tur26a | pattern_b1 = _tur26a | pattern_ra1 = _tur26a | pattern_sh1 = _tur26a | pattern_so1 = | leftarm1 = ff0000 | body1 = ff0000 | rightarm1 = ff0000 | shorts1 = ff0000 | socks1 = ff0000 | pattern_la2 = _tur26h | pattern_b2 = _tur26h | pattern_ra2 = _tur26h | pattern_sh2 = _tur26h | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|TUR}} 2:2 {{fb|ROU}}<br />([[Stambula]], [[Turcija]]; {{Dat|1923|10|26}}) | Largest win = {{fb|TUR}} 7:0 {{fb|SYR}}<br />([[Ankara]], [[Turcija]]; {{Dat|1949|11|20}})<br />{{fb|TUR}} 7:0 {{fb|KOR}}<br />([[Ženēva]], [[Šveice]]; {{Dat|1954|6|20}})<br />{{fb|TUR}} 7:0 {{fb|SMR}}<br />([[Stambula]], [[Turcija]]; {{Dat|1996|11|10}})| Largest loss = {{fb|Polija}} 8:0 {{fb|TUR}}<br />([[Hožova]], [[Polija]]; {{Dat|1968|4|24}})<br />{{fb|TUR}} 0:8 {{fb|ENG}}<br />([[Stambula]], [[Turcija]]; {{dat|1984|11|14}})<br />{{fb|ENG}} 8:0 {{fb|TUR}}<br />([[Londona]], [[Lielbritānija]]; {{dat|1987|10|14}}) | World cup apps = 3 | World cup first = 1954 | World cup best = Trešā vieta, [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 6 | Regional cup first = [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Regional cup best = Pusfināls, [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]]| Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 2003| Confederations cup best = Trešā vieta, [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]] }} [[Attēls:AUT vs. TUR 2016-03-29 (001).jpg|thumb|upright=1.5|Turcijas futbola izlase (2016)]] '''Turcijas futbola izlase''' ({{val|tr|Türkiye Millî Futbol Takımı}}) ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Turcija|Turcijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Turcijas futbola izlasi pārvalda [[Turcijas Futbola federācija]]. [[Turcija]] daļēji atrodas gan [[Āzija|Āzijā]], gan [[Eiropa|Eiropā]], taču [[Futbols|futbolā]] tā ir tikai [[UEFA]] locekle. Turcijas izlase tikai 3 reizes ir kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātiem]], taču savā otrajā piedalīšanās reizē [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gadā]] tā izcīnīja augsto 3. vietu. == Vēsture == === Pirmsākumi === [[Turcija]]s nacionālās izlases pirmā spēle bija [[1923]]. gadā ar [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas]] izlasi. Par svarīgu notikumu vērtē paša [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemala Ataturka]] klātbūtni un veiksmes vēlējumus komandai. Ataturkam futbols bija iecienītākais sporta veids. Šajā laikā citas komandas bija ļoti piesardzīgas, jo turki bija pirms tam vairākās spēlēs pārspējuši angļus. === 1950. un 1954. gada Pasaules čempionāti === [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gada Pasaules kausā]] [[Turcija]]s izlase diezgan viegli bija kvalificējusies, uzvarot spēlē ar [[Sīrijas futbola izlase|Sīriju]] (7-0), bet sakarā ar finansiālām grūtībām, Turcija no čempionāta izstājās. Pēc spēles ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Turcija]] kvalificējās [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954. gada Pasaules kausam]]. Turcija tika iekļauta vienā grupā ar [[Ungārija|Ungāriju]] un [[Rietumvācija|VFR]], tomēr tā arī nekad nespēlēja ar ungāriem dēļ čempionāta noteiktā formāta. Pēc zaudējuma VFR (4-1), turki spēlēja pret [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreju]] un uzvarēja ar 7-0. Pēdējā spēlē ar VFR turki zaudēja (7-2). === 1954. - 1958. gadi === Šajā periodā [[Turcija]]s izlase izspēlēja vairākas veiksmīgas spēles un lielākā uzvara bija pār nepārspējamo [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas izlasi]]. === 1960. - 1990. gadi === Neskatoties uz valsts atbalstu nacionālās izlases izveidošanā un vairāku [[Turcija]]s klubu piedalīšanos dažādās [[Eiropa]]s spēlēs, 1960. gadi uzskatāmi par nacionālās izlases panīkuma laikmetu. 1970. gados bija ievērojami centieni kvalificēties pasaules un Eiropas čempionātiem, bet izlasei neizdevās iekļūt [[Eiropas futbola čempionāts|Eiropas]] [[Eiropas futbola čempionāts 1972|1972. gada]] un [[Eiropas futbola čempionāts 1976|1976. gada]] čempionātos. 1980. gados Turcija piedzīvoja divus zaudējumus [[Anglijas futbola izlase|Anglijai]] (8-0) un Turcija neiekļuva arī [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules čempionātā]], jo zaudēja pašā pēdējā kvalifikācijas turnīra spēlē. === 1996. un 2000. gada Eiropas čempionāti === [[Turcija]] kvalificējās [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātam]], pārspējot gan [[Šveices futbola izlase|Šveices]], gan [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] komandas (2-1), bet pašā čempionātā turki cieta smagu sakāvi, neiegūstot nevienus vārtus. Tomēr turki mājās brauca ar pavisam citu apbalvojumu: ''godīgas spēles balva'', ko pasniedza [[Alpajs Ēzalans|Alpajam Ēzalanam]]. Pēc uzvaras spēlē ar [[Īrijas futbola izlase|Īriju]], [[Turcija]] kvalificējās [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātam]]. Pirmajā mačā ar [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], Turcija zaudēja ar 2-1 un otrā mačā ar [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] nospēlēja neizšķirti (0-0). Turcijai izdevās uzvarēt mājinieku [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas]] komandu ar 2-0, līdz ar to tā bija pirmā reize, kad Eiropas čempionātā mājinieki zaudē jau pirmajā kārtā. === 2002. gada pasaules čempionāts === [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā Turcija pirmajā kārtā zaudēja [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijai]] ar 2-1 un spēlēja papildspēli ar [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], kuru uzvarēja ar 6-0, lai iekļūtu finālā. Savu dalību čempionātā turki sāka ar zaudējumu [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijai]] (2-1), bet iekļuva nākamajā kārtā, uzvarot [[Ķīnas futbola izlase|Ķīnu]] (3-0) un nospēlējot neizšķirti ar [[Kostarikas futbola izlase|Kostariku]] (1-1). Nākamajā kārtā turki spēlēja ar mājinieku [[Japānas futbola izlase|Japānas]] komandu un tos uzvarēja ar 1-0. Čempionāta turpinājumā turki uzvarēja [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]] (1-0) un iekļuva pusfinālā, kur zaudēja [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijai]] (1-0) un spēlēja par trešo vietu ar [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreju]], kurus uzvarēja ar 3-2. Neskatoties uz to, ka pirmie sāka korejieši, [[Hakans Šikirs|Hakanam Šikiram]] izdevās iesist pirmos vārtus jau 10,8 sekundēs, uzstādot ātrāko pirmo vārtu rekordu pasaules čempionāta vēsturē. === 2003. gada Konfederāciju kauss un 2004. gada Eiropas čempionāts === [[2003. gads|2003]]. gada vasarā Turcija ieguva trešo vietu [[Konfederāciju kauss|Konfederāciju kausa]] čempionātā. Nospēlējot neizšķirtu ar [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]] (2-2), turki panāca brazīliešu izstāšanos no turnīra. Vēlāk Turcija pusfinālā zaudēja [[Francijas futbola izlase|Francijai]] (3-2) un uzvarēja [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]] (2-1), iegūstot otro vietu. [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas spēlēs [[Turcija]] zaudēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijai]] un neiekļuva čempionātā. === 2006. gada Pasaules čempionāts === Turcija atkal nekvalificējās, jo zaudēja pirmajā kvalifikācijas spēlē [[Šveices futbola izlase|Šveicei]]. Pēc spēles notika masu nekārtības un vairāki kautiņi. === 2008. gada Eiropas čempionāts === Pēc sešu gadu gaidīšanas [[Turcija]] beidzot kvalificējās un iekļuva A grupā kopā ar [[Šveices futbola izlase|Šveici]]. Kopā ar Turciju tika iekļautas arī [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] un [[Čehijas futbola izlase|Čehija]]. Pirmajā spēlē turki zaudēja čehiem (2-0), bet uzvarēja šveiciešus (2-1). Vēlāk turki uzvarēja arī čehus (3-2).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Turkey edge out Czechs in thriller {{en ikona}} | publisher = FIFA.com | date = 15.06.2008. | url = http://www.fifa.com/confederationcup/news/newsid=804461.html#turkey+edge+czechs+thriller | access-date = 20.07.2008 | archive-date = 20.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080620000524/http://www.fifa.com/confederationcup/news/newsid=804461.html#turkey+edge+czechs+thriller }}</ref> Ceturtdaļfināla spēlē ar [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]] pirmās 90 minūtes nebija nevieni vārti un pēdējā papildlaika minūtē horvātiem izdevās iesist vārtus. Turki arī paspēja iesist vārtus, un tika noteikti soda sitieni un turki uzvarēja ar 3-1. Pusfinālā [[Turcija]] spēlēja ar [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]], kuras pusē laukumā iznāca tikai 14 spēlētāji. Rezultāts līdz pēdējai minūtei bija neizšķirts (2-2), bet vāciešiem izdevās iesist pēdējos vārtus un turku līdzdalība čempionātā līdz ar to bija beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Pirmā fināliste - Vācija | publisher = eSports | date = 25.06.2008. | url = http://esports.lv/futbols/euro_2008/25062008-pirma_finaliste_-_vacija}}</ref> === 2010. gada Pasaules čempionāts === Šoreiz Tucija nekvalificējās 5. grupā paliekot 3. vietā aiz [[Spānijas futbola izlase|Spānijas]] un [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas]]. Pēc šīs neveiksmes [[Fatihs Terims]] aizgāja no izlases galvenā trenera amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fatih Terim quits as Turkey's coach after failure to reach World Cup finals | publisher = guardian.co.uk | date = 11.10.2009 | url = http://www.guardian.co.uk/football/2009/oct/11/fatih-terim-turkey-resigns}}{{en ikona}}</ref> === 2012. gada Eiropas čempionāts === Turcija tika ielozēta A grupā, kur palika 2. vietā piekāpjoties vienīgi [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]]. Play-off kārtā Turcija spēlēja pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]]. Turcija divu spēļu summā zaudēja ar 0-3. == Pasaules čempionātos == {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Pozīcija !Spēles !Uzvaras !Neizšķirti !Zaudējumi !Gūtie vārti !Zaudētie vārti |- |{{flaga|Uruguay}} [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]||''Nepiedalījās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Italy}} [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]||''Izstājās kvalifikācijas laikā''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|France}} [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]||''Nepiedalījās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Brazil}} [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]||''Kvalificējās, bet nepiedalījās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Switzerland}} [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]||Grupu turnīrs (1. kārta)||9||3||1||0||2||10||11 |- |{{flaga|Sweden}} [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]||''Izstājās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Chile}} [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|England}} [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Mexico}} [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|West Germany}} [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Argentina|alt}} [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Spain}} [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Mexico}} [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Italy}} [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|United States}} [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|France}} [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- bgcolor=#CD7F32 |{{flaga|South Korea}}{{flaga|Japan}} [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]||'''3. vieta'''||3||7||4||1||2||10||6 |- |{{flaga|Germany}} [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|South Africa}} [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- | {{flaga|Brazil}} [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]|| ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{Flaga|Krievija}} [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] |[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] | - | - | - | - | - | - | - |- |{{flaga|Qatar}} [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]||''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Canada}}{{flaga|USA}}{{flaga|Mexico}} [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]||Grupu turnīrs||35||3||1||0||2||3||5 |- |'''Kopā'''||3/23|| ||13||6||1||6||23||22 |} == Eiropas čempionātos == {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Spēles !Uzvaras !Neizšķirti* !Zaudējumi !Gūtie vārti !Zaudētie vārti |- |{{flaga|France}} [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Spain}} [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Italy}} [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Belgium}} [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |[[Attēls:Flag of Yugoslavia (1946–1992).svg|22x20px]] [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Italy}} [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|France}} [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Germany}} [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Sweden}} [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|England}} [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]||Grupu turnīrs (1. kārta)||3||0||0||3||0||5 |- |{{flaga|Belgium}}{{flaga|Netherlands}} [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]||Ceturtdaļfināls||4||1||1||2||3||4 |- |{{flaga|Portugal}} [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Austria}}{{flaga|Switzerland}} [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]]||Pusfināls||5||2||1||2||8||9 |- |{{flaga|Poland}}{{flaga|Ukraine}} [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{Flaga|FRA}} [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |Grupu turnīrs |3 |1 |0 |2 |2 |4 |- |{{Flaga|Eiropa}} [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] |Grupu turnīrs |3 |0 |0 |3 |1 |8 |- |{{Flaga|Vācija}} [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] |Ceturtdaļfināls |5 |3 |0 |2 |8 |7 |- |'''Kopā'''||'''6/17'''||'''20'''||'''7'''||'''2'''||'''14'''||'''22'''||'''37''' |} :''Ar * apzīmēti neizšķirti ieskaitot izslēgšanas spēles, kurās uzvarētājs tika noskaidrots pēc [[soda sitiens (futbols)|11 metru soda sitieniem]].'' == Konfederāciju kausos == {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Spēles !Uzvaras !Neizšķirti !Zaudējumi !Gūtie vārti !Zaudētie vārti |- |{{flaga|Saudi Arabia}} [[FIFA Konfederāciju kauss 1992|1992]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Saudi Arabia}} [[FIFA Konfederāciju kauss 1995|1995]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Saudi Arabia}} [[FIFA Konfederāciju kauss 1997|1997]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Mexico}} [[FIFA Konfederāciju kauss 1999|1999]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|South Korea}}{{flaga|Japan}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2001|2001]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- bgcolor=#CD7F32 |{{flaga|France}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2003|2003]]||'''3. vieta'''||5||2||1||2||8||7 |- |{{flaga|Germany}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2005|2005]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|South Africa}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2009|2009]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Brazil}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2013|2013]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Russia}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2017|2017]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- ||'''Kopā'''||1/8||5||2||1||2||8||7 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Turcija}} == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" cellpadding="3" style="text-align: center;" |- !Vārds !Karjera !Spēles |- |align="left"|[[Rišti Rečbers]] |1993—2012 |120 |- |align="left"|[[Hakans Šikirs]] |1992—2008 |112 |- |align="left"|'''[[Hakans Čalhanoglu]]''' |2013—pašlaik |108 |- |align="left"|[[Bilents Korkmazs]] |1990—2005 |102 |- |align="left"|[[Emre Belezoglu]] |2000—2019 |101 |- |align="left"|[[Arda Turans]] |2006—2017 |100 |- |align="left"|[[Tugajs Kerimoglu]] |1990—2007 |94 |- |align="left"|[[Alpajs Ezalans]] |1995—2005 |90 |- |align="left"|[[Hamits Altintops]] |2004—2014 |82 |- |align="left"|[[Mehmets Topals]] |2008—2018 |81 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" cellpadding="3" style="text-align: center;" |- !Spēlētājs !Periods !Vārti |- |style="text-align:left;"| [[Hakans Šikirs]] |1992—2007 |51 |- |style="text-align:left;"| [[Buraks Jilmazs]] |2006—2022 |31 |- |style="text-align:left;"|'''[[Hakans Čalhanoglu]]''' |2013—pašlaik |22 |- |style="text-align:left;"|[[Tundžajs Šanli]] |2002—2010 |22 |- |style="text-align:left;"|[[Lefters Kičikandonjadiss]] |1948—1963 |21 |- |style="text-align:left;"|[[Dženks Tosuns]] |2013—2024 |21 |- |style="text-align:left;"|[[Metins Oktajs]] |1956—1968 |19 |- |style="text-align:left;"|[[Džemils Turans]] |1969—1979 |19 |- |style="text-align:left;"|[[Nihats Kahvedži]] |2000—2010 |19 |- |style="text-align:left;"|[[Arda Turans]] |2006—2017 |17 |} == Treneru sastāvs == {| |- |'''Galvenais treneris'''|| {{flaga|ITA}} [[Vinčenco Montella]] |- valign=top |rowspan=2|'''Trenera asistenti'''|| {{flaga|Turkey}} [[Selčuks Šahins]] |- | {{flaga|ITA}} [[Daniele Ruso]] |- |rowspan=2|'''Vārtsargu treneris'''|| {{flaga|TUR}} [[Ozans Ozerkans]] |- |{{flaga|TUR}} [[Emra Karakovans]] |} == Skatīt arī == * [[Futbols Turcijā]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{portāls2|Sports}} {{Portāls2|Turcija}} {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.tff.org.tr Oficiālā Turcijas Futbola Federācijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160322120830/http://www.tff.org.tr/ |date={{dat|2016|03|22||bez}} }} {{UEFA izlases}} {{Turcijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}} {{labs raksts}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Turcijas futbola izlase| ]] a1he5sbd62d7odbqeuvjk79vfh0tifu 0 15492 4534305 4515286 2026-10-11T07:32:48Z Vylks 50297 4534305 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Ukrainas futbola izlase | Badge = Logo_Fédération_Ukraine_Football_2016.svg | FIFA Trigramme = UKR | Nickname = ''синьо-жовті'' (zili-dzeltenie) | Association = [[Ukrainas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|ITA}} [[Andrea Maldera]] | Captain = [[Mikola Matvijenko]] | Most caps = [[Anatolijs Timoščuks]] (144) | Top scorer = [[Andrijs Ševčenko]] (48) | Home Stadium = | FIFA Rank = {{Nft rank|32.|down|2|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men |title=Latest Men’s World Ranking|website=fifa.com|accessdate={{dat|2026|4|12||bez}}}}</ref> | FIFA max = 11. | FIFA max date = 2007. gada februāris | FIFA min = 132. | FIFA min date = 1993. gada septembris | pattern_la1 = _ukr24h | pattern_b1 = _ukr24h | pattern_ra1 = _ukr24h | pattern_sh1 = _ukr24h | pattern_so1 = | leftarm1 = FFe000 | body1 = FFe000 | rightarm1 = FFe000 | shorts1 = FFe000 | socks1 = FFe000 | pattern_la2 = _ukr24a | pattern_b2 = _ukr24a | pattern_ra2 = _ukr24a | pattern_sh2 = _ukr24a | pattern_so2 = | leftarm2 = 0040FF | body2 = 0040FF | rightarm2 = 0040FF | shorts2 = 0040FF | socks2 = 0040FF | First game = {{flaga|Ukraina}} Ukraina 1:3 [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}<br />([[Užgoroda]], [[Ukraina]]; {{dat|1992|4|29|N|bez}}) | Largest win = {{flaga|Ukraina}} Ukraina 9:0 {{fb-rt|Sanmarīno}}<br />([[Ļviva]], [[Ukraina]]; {{dat|2013|9|6|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Francija}} 7:1 Ukraina {{flaga|Ukraina}}<br />([[Sendenī]], [[Francija]]; {{dat|2020|10|7|N|bez}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 2006 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] }} '''Ukrainas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Ukraina|Ukrainu]] starptautiskās futbola sacensībās. Ukrainas futbola izlasi pārvalda [[Ukrainas Futbola asociācija]]. [[Padomju Savienība|Padomju laikos]] [[PSRS futbola izlase|PSRS izlasē]] bija daudz [[Ukraina|ukraiņu]]. Savu pirmo [[FIFA]] atzīto spēli pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukšanas izlase aizvadīja 1992. gadā pret [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]]. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]] Ukrainas izlase pirmoreiz piedalījās [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kur iekļuva ceturtdaļfinālā, piekāpjoties nākamajiem Pasaules čempioniem [[Itālijas futbola izlase|itāļiem]]. [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā debitēja [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gadā]], kad kopā ar [[Polija|Poliju]] bija viena no rīkotājvalstīm. Labākais sasniegums Eiropas čempionātos ir ceturtdaļfināls [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada turnīrā]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās, atradās [[PSRS futbola izlase|PSRS]] sastāvā'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]—[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Ceturtdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]—[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[PSRS futbola izlase|PSRS]] sastāvā'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]—[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Grupu turnīrs (kvalificējusies kā rīkotājvalsts (kopā ar [[Polijas futbola izlase|Poliju]])) * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Grupu turnīrs * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Grupu turnīrs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/26062024-ukraina_netiek_pie_vartiem_pret_belgiju_u|title=Ukraina netiek pie vārtiem pret Beļģiju un izstājas no Eiropas čempionāta|website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|6|27||bez}}}}</ref> == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2025|11|20||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Anatolijs Timoščuks]] |2000—2016 |144 |- |'''[[Andrijs Jarmolenko]]''' |2009— |125 |- |[[Andrijs Ševčenko]] |1995—2012 |111 |- |[[Andrijs Pjatovs]] |2007—2022 |102 |- |[[Ruslans Rotaņs]] |2003—2018 |100 |- |[[Olehs Husjevs]] |2003—2016 |98 |- |[[Oleksandrs Šovkovskis]] |1994—2012 |92 |- |[[Jevhens Konopļanka]] |2010—2023 |87 |- |'''[[Tarass Stepanenko]]''' |2010— |87 |- |'''[[Mikola Matvijenko]]''' |2017— |82 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Andrijs Ševčenko]] |1995—2012 |48 |- |'''[[Andrijs Jarmolenko]]''' |2009— |46 |- |[[Jevhens Konopļanka]] |2010—2023 |21 |- |'''[[Romans Jaremčuks]]''' |2018— |17 |- |[[Serhijs Rebrovs]] |1992—2006 |15 |- |'''[[Viktors Cihankovs]]''' |2016— |13 |- |[[Olehs Husjevs]] |2003—2016 |13 |- |'''[[Oleksandrs Zinčenko]]''' |2015— |12 |- |[[Serhijs Nazarenko]] |2003—2012 |12 |- |[[Jevhens Selezņovs]] |2008—2018 |11 |- |'''[[Artems Dovbiks]]''' |2021— |11 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Ukraina}} <!--Uz 2022. gada jūnija spēlēm [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]] un [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgā]] tika izsaukti šādi spēlētāji. Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2022|11|16|G|bez}} spēles pret [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]]. {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Andrijs Pjatovs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1984|6|28}}|caps=101|goals=0|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Heorhijs Buščans]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1994|5|31}}|caps=13|goals=0|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no= |pos=GK|name=[[Andrijs Luņins]] |age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1999|2|11}}|caps=6|goals=0|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Dmitro Rizniks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1999|1|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Poltavas "Vorskla"|Vorskla Poltava]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Mikola Matvijenko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|5|2}}|caps=47|goals=0|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Oleksandrs Karavajevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|6|2}}|caps=40|goals=1|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Eduards Soboļs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1995|4|20}}|caps=27|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Vitālijs Mikolenko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1999|5|29}}|caps=21|goals=0|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Iļļa Zabarnijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|2002|9|1}}|caps=18|goals=0|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Tarass Kačaraba]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1995|1|7}}|caps=1|goals=0|club=[[Prāgas "Slavia" (futbols)|Prāgas "Slavia"]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Valērijs Bondars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1999|2|27}}|caps=1|goals=0|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no= |pos=DF|name=[[Deniss Popovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1999|2|17}}|caps=1|goals=0|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Oleksandrs Sirota]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|2000|6|11}}|caps=1|goals=0|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Andrijs Jarmolenko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1989|10|23}}|caps=106|goals=44|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Tarass Stepanenko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1989|8|8}}|caps=69|goals=4|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Oleksandrs Zinčenko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|12|15}}|caps=48|goals=8|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Serhijs Sidorčuks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1991|5|2}}|caps=47|goals=3|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ruslans Maļinovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|5|4}}|caps=45|goals=6|club=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Viktors Cihankovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1997|11|15}}|caps=35|goals=6|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Mikola Šaparenko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1998|10|4}}|caps=23|goals=1|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Oleksandrs Zubkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|8|3}}|caps=18|goals=1|club=[[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Oleksandrs Pihaļonoks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1997|5|7}}|caps=0|goals=0|club=[[SK Dnipro-1|Dnipro-1]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Mihailo Mudriks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|2001|1|5}}|caps=0|goals=0|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Romans Jaremčuks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1995|11|27}}|caps=36|goals=12|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Artems Dovbiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1997|6|21}}|caps=6|goals=2|club=[[SK Dnipro-1|Dnipro-1]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no= |pos=FW|name=[[Danilo Sikans]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|2001|4|16}}|caps=4|goals=1|club=[[FC Hansa Rostock|Hansa Rostock]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs end}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Ukrainas futbola izlase| ]] sxszu2q6n9k07j6metlvon1se6rs2mh 4534306 4534305 2026-10-11T07:36:16Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534306 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Ukrainas futbola izlase | Badge = Logo_Fédération_Ukraine_Football_2016.svg | FIFA Trigramme = UKR | Nickname = ''синьо-жовті'' (zili-dzeltenie) | Association = [[Ukrainas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|ITA}} [[Andrea Maldera]] | Captain = [[Mikola Matvijenko]] | Most caps = [[Anatolijs Timoščuks]] (144) | Top scorer = [[Andrijs Ševčenko]] (48) | Home Stadium = | FIFA Rank = {{Nft rank|32.|down|2|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men |title=Latest Men’s World Ranking|website=fifa.com|accessdate={{dat|2026|4|12||bez}}}}</ref> | FIFA max = 11. | FIFA max date = 2007. gada februāris | FIFA min = 132. | FIFA min date = 1993. gada septembris | pattern_la1 = _ukr24h | pattern_b1 = _ukr24h | pattern_ra1 = _ukr24h | pattern_sh1 = _ukr24h | pattern_so1 = | leftarm1 = FFe000 | body1 = FFe000 | rightarm1 = FFe000 | shorts1 = FFe000 | socks1 = FFe000 | pattern_la2 = _ukr24a | pattern_b2 = _ukr24a | pattern_ra2 = _ukr24a | pattern_sh2 = _ukr24a | pattern_so2 = | leftarm2 = 0040FF | body2 = 0040FF | rightarm2 = 0040FF | shorts2 = 0040FF | socks2 = 0040FF | First game = {{flaga|Ukraina}} Ukraina 1:3 [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}<br />([[Užgoroda]], [[Ukraina]]; {{dat|1992|4|29|N|bez}}) | Largest win = {{flaga|Ukraina}} Ukraina 9:0 {{fb-rt|Sanmarīno}}<br />([[Ļviva]], [[Ukraina]]; {{dat|2013|9|6|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Francija}} 7:1 Ukraina {{flaga|Ukraina}}<br />([[Sendenī]], [[Francija]]; {{dat|2020|10|7|N|bez}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 2006 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] }} '''Ukrainas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Ukraina|Ukrainu]] starptautiskās futbola sacensībās. Ukrainas futbola izlasi pārvalda [[Ukrainas Futbola asociācija]]. [[Padomju Savienība|Padomju laikos]] [[PSRS futbola izlase|PSRS izlasē]] bija daudz [[Ukraina|ukraiņu]]. Savu pirmo [[FIFA]] atzīto spēli pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukšanas izlase aizvadīja 1992. gadā pret [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]]. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]] Ukrainas izlase pirmoreiz piedalījās [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kur iekļuva ceturtdaļfinālā, piekāpjoties nākamajiem Pasaules čempioniem [[Itālijas futbola izlase|itāļiem]]. [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā debitēja [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gadā]], kad kopā ar [[Polija|Poliju]] bija viena no rīkotājvalstīm. Labākais sasniegums Eiropas čempionātos ir ceturtdaļfināls [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada turnīrā]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās, atradās [[PSRS futbola izlase|PSRS]] sastāvā'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]—[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Ceturtdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]—[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''Nepiedalījās, atradās [[PSRS futbola izlase|PSRS]] sastāvā'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]—[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Grupu turnīrs (kvalificējusies kā rīkotājvalsts (kopā ar [[Polijas futbola izlase|Poliju]])) * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Grupu turnīrs * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Grupu turnīrs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/26062024-ukraina_netiek_pie_vartiem_pret_belgiju_u|title=Ukraina netiek pie vārtiem pret Beļģiju un izstājas no Eiropas čempionāta|website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|6|27||bez}}}}</ref> == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Anatolijs Timoščuks]] |2000—2016 |144 |- |'''[[Andrijs Jarmolenko]]''' |2009—pašlaik |126 |- |[[Andrijs Ševčenko]] |1995—2012 |111 |- |[[Andrijs Pjatovs]] |2007—2022 |102 |- |[[Ruslans Rotaņs]] |2003—2018 |100 |- |[[Olehs Husjevs]] |2003—2016 |98 |- |[[Oleksandrs Šovkovskis]] |1994—2012 |92 |- |[[Jevhens Konopļanka]] |2010—2023 |87 |- |[[Tarass Stepanenko]] |2010—2024 |87 |- |'''[[Mikola Matvijenko]]''' |2017—pašlaik |85 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Andrijs Ševčenko]] |1995—2012 |48 |- |'''[[Andrijs Jarmolenko]]''' |2009—pašlaik |47 |- |[[Jevhens Konopļanka]] |2010—2023 |21 |- |'''[[Romans Jaremčuks]]''' |2018—pašlaik |18 |- |[[Serhijs Rebrovs]] |1992—2006 |15 |- |'''[[Viktors Cihankovs]]''' |2016—pašlaik |14 |- |[[Olehs Husjevs]] |2003—2016 |13 |- |'''[[Oleksandrs Zinčenko]]''' |2015—pašlaik |12 |- |[[Serhijs Nazarenko]] |2003—2012 |12 |- |'''[[Artems Dovbiks]]''' |2021—pašlaik |11 |- |[[Jevhens Selezņovs]] |2008—2018 |11 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Ukraina}} <!--Uz 2022. gada jūnija spēlēm [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]] un [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgā]] tika izsaukti šādi spēlētāji. Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2022|11|16|G|bez}} spēles pret [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]]. {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Andrijs Pjatovs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1984|6|28}}|caps=101|goals=0|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Heorhijs Buščans]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1994|5|31}}|caps=13|goals=0|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no= |pos=GK|name=[[Andrijs Luņins]] |age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1999|2|11}}|caps=6|goals=0|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Dmitro Rizniks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1999|1|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Poltavas "Vorskla"|Vorskla Poltava]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Mikola Matvijenko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|5|2}}|caps=47|goals=0|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Oleksandrs Karavajevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|6|2}}|caps=40|goals=1|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Eduards Soboļs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1995|4|20}}|caps=27|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Vitālijs Mikolenko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1999|5|29}}|caps=21|goals=0|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Iļļa Zabarnijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|2002|9|1}}|caps=18|goals=0|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Tarass Kačaraba]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1995|1|7}}|caps=1|goals=0|club=[[Prāgas "Slavia" (futbols)|Prāgas "Slavia"]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Valērijs Bondars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1999|2|27}}|caps=1|goals=0|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no= |pos=DF|name=[[Deniss Popovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1999|2|17}}|caps=1|goals=0|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Oleksandrs Sirota]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|2000|6|11}}|caps=1|goals=0|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Andrijs Jarmolenko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1989|10|23}}|caps=106|goals=44|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Tarass Stepanenko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1989|8|8}}|caps=69|goals=4|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Oleksandrs Zinčenko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|12|15}}|caps=48|goals=8|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Serhijs Sidorčuks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1991|5|2}}|caps=47|goals=3|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ruslans Maļinovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|5|4}}|caps=45|goals=6|club=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Viktors Cihankovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1997|11|15}}|caps=35|goals=6|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Mikola Šaparenko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1998|10|4}}|caps=23|goals=1|club=[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Oleksandrs Zubkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|8|3}}|caps=18|goals=1|club=[[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Oleksandrs Pihaļonoks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1997|5|7}}|caps=0|goals=0|club=[[SK Dnipro-1|Dnipro-1]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Mihailo Mudriks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|2001|1|5}}|caps=0|goals=0|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Romans Jaremčuks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1995|11|27}}|caps=36|goals=12|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Artems Dovbiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1997|6|21}}|caps=6|goals=2|club=[[SK Dnipro-1|Dnipro-1]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs g player|no= |pos=FW|name=[[Danilo Sikans]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|2001|4|16}}|caps=4|goals=1|club=[[FC Hansa Rostock|Hansa Rostock]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs end}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Ukrainas futbola izlase| ]] 4p4kuzghcdbyxulv3ojuix99la9ihie 0 15505 4534288 4498528 2026-10-11T07:00:42Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534288 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Vācija | Badge = DFBEagle.svg | FIFA Trigramme = GER | Nickname = ''Nationalelf''<br />(Nacionālais vienpadsmitnieks)<br />''Die Mannschaft'' (komanda) | Association = [[Vācijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = [[Jirgens Klops]] | Captain = [[Jozua Kimmihs]] | Most caps = [[Lotārs Mateuss]] (150) | Top scorer = [[Miroslavs Kloze]] (71) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _ger26h | pattern_b1 = _ger26h | pattern_ra1 = _ger26h | pattern_sh1 = _ger26h | pattern_so1 = _ger26hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = 000000 | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _ger26a | pattern_b2 = _ger26a | pattern_ra2 = _ger26a | pattern_sh2 = _ger26a | pattern_so2 = _ger26al | leftarm2 = DD42AA | body2 = DD42AA | rightarm2 = DD42AA | shorts2 = 241E76 | socks2 = 241E76 | FIFA Rank = {{Nft rank|12|steady||date=2026. gada 20. jūlijs}}| | FIFA max = 1. | FIFA max date = [[2017]]. gada septembris-[[2018]]. gada jūnijs | FIFA min = 22. | FIFA min date = [[2006]]. gada marts | First game = {{fb|Šveice}} 5:3 {{fb-rt|Vācija|German Empire}} <br />([[Bāzele]], [[Šveice]]; {{dat|1908|4|5|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Vācija|German Empire}} 16:0 [[Krievijas futbola izlase|Krievijas Impērija]] {{flaga|Krievija}} <br />([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1912|7|1|N|bez}}) | Largest loss = {{flaga|Anglija}} Anglija (amatieri) 9:0 {{fb-rt|Vācija|German Empire}}<br />([[Oksforda]], [[Anglija]]; {{dat|1909|3|13|N|bez}}) | World cup apps = 21 | World cup first = 1934 | World cup best = '''Čempioni:'''<br />[[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]], [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]], [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]], [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 14 | Regional cup first = [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]]; [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]]; [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Confederations cup apps = 3 | Confederations cup first = 1999 | Confederations cup best = '''Čempioni:''' [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017]] }} '''Vācijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Vācija|Vācijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Vācijas futbola izlasi pārvalda [[Vācijas Futbola asociācija]]. Vācijas izlase ir četrkārtēja [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempione]], kā arī trīsreiz ir triumfējusi [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], tādējādi Vācijas izlase ir titulētākā [[Eiropa]]s futbola izlase. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] apvienotā Vācija sadalījās, izveidojoties divām valstīm [[Vācija|VFR]] (Rietumvācija) un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] (Austrumvācija). Laika posmā pēc Otrā pasaules kara līdz 1990. gadam pastāvēja [[VDR futbola izlase]], bet, pēc abu Vāciju atkalapvienošanās, atkal pastāvēja apvienotās Vācijas izlase. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] - ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] - ''3. vieta'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] - ''Astotdaļfināls'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] - ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] - '''Čempioni''' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''4. vieta'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Ceturtdaļfināls'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''2. vieta'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - ''3. vieta'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - '''Čempioni''' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - ''2. kārta'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - ''2. vieta'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''2. vieta'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - '''Čempioni''' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Ceturtdaļfināls'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Ceturtdaļfināls'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''2. vieta'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''3. vieta'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - 3. vieta * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - '''Čempioni''' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - Grupu turnīrs * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - Grupu turnīrs * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - ''Sešpadsmitdaļfināls''<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/30062026-paragvaja_dramatiskaja_i_pendelu_i_serija|title=Paragvaja dramatiskajā pendeļu sērijā aizsūta mājās zvaigžņoto Vāciju|date=2026. gada 30. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> {{div col end}} ''1930.-1938. un kopš 1994. kā Vācijas izlase''; ''1950.-1990. kā VFR (Rietumvācijas) izlase'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] - ''Nepiedalījās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] - ''Nepiedalījās'' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] - ''Nekvalificējās'' * [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] - '''Čempioni''' * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] - ''2. vieta'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] - '''Čempioni''' * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] - ''Grupu turnīrs'' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] - '''Pusfināls''' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''2. vieta'' * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] - '''Čempioni''' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] - ''Grupu turnīrs'' * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] - ''2. vieta'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] - '''Pusfināls''' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] - '''Pusfināls''' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] - ''Ceturtdaļfināls''<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/05072024-spani_un_anglu_tiesnesi_papildlaika_salau</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] - ''1960.-1988. kā VFR (Rietumvācijas) izlase''; ''kopš 1992. kā Vācijas izlase'' == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Lotārs Mateuss]] |1980—2000 |150 |- |[[Miroslavs Kloze]] |2001—2014 |137 |- |[[Tomass Millers]] |2010—2024 |131 |- |[[Lukašs Podolskis]] |2004—2017 |130 |- |[[Manuels Neiers]] |2009—2026 |128 |- |[[Bastians Šveinšteigers]] |2004—2016 |121 |- |'''[[Jozua Kimmihs]]''' |2016—pašlaik |116 |- |[[Tonijs Kross]] |2010—2024 |114 |- |[[Filips Lāms]] |2004—2014 |113 |- |[[Jirgens Klinsmans]] |1987—1998 |108 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Miroslavs Kloze]] |2001—2014 |71 |- |[[Gerds Millers]] |1966—1974 |68 |- |[[Lukašs Podolskis]] |2004—2017 |49 |- |[[Rūdijs Fellers]] |1982—1994 |47 |- |[[Jirgens Klinsmans]] |1987—1998 |47 |- |[[Kārlis Heincs Rummenige]] |1976—1986 |45 |- |[[Tomass Millers]] |2010—2024 |45 |- |[[Ūve Zēlers]] |1954—1970 |43 |- |[[Mihaels Ballaks]] |1999—2010 |42 |- |[[Olivers Bīrhofs]] |1996—2002 |37 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Vācija}} <!--Šādi spēlētāji tika izsaukti uz [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]s spēlēm pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], [[Anglijas futbola izlase|Angliju]] un [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]] 2022. gada jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dfb.de/news/detail/sechs-rueckkehrer-fuer-marbella-und-die-nations-league-240223/|title=Sechs Rückkehrer für Marbella und die Nations League|trans-title=Six comebacks for Marbella and the Nations League|website=dfb.de|date=19 May 2022|access-date={{dat|2022|6|4||bez}}|language=de}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Manuels Neiers]]|sortname=Neuer, Manuel|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1986|3|27}}|caps=109|goals=0|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kevins Traps]]|sortname=Trapp, Kevin|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1990|7|8}}|caps=6|goals=0|club=[[Frankfurtes "Eintracht"]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Olivers Baumanis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|6|2|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Antonio Rīdigers]]|sortname=Rudiger, Antonio|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1993|3|3}}|caps=50|goals=2|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niklass Zīle]]|sortname=Sule, Niklas|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1995|9|3}}|caps=37|goals=1|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tilo Kērers]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|9|21|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lūkass Klostermanis]]|sortname=Klostermann, Lukas|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1996|6|3}}|caps=16|goals=0|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jonatans Tā]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|2|11|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Benjamins Henrihss]]|sortname=Henrichs, Benjamin|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1997|2|23}}|caps=6|goals=0|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāvids Raums]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1998|4|22}}|caps=5|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niko Šloterbeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|12|1|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jozua Kimmihs]]|sortname=Kimmich, Joshua|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1995|2|8}}|caps=64|goals=3|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ilkajs Gindogans]]|sortname=Gundogan, Ilkay|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1990|10|24}}|caps=56|goals=14|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Marko Reiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1989|5|31}}|caps=48|goals=15|club=[[Dortmundes "Borussia"]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Leons Gorecka]]|sortname=Goretzka, Leon|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1995|2|6}}|caps=41|goals=14|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jūliāns Brants]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|5|2|df=y}}|caps=37|goals=3|club=[[Dortmundes "Borussia"]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kajs Havercs]]|sortname=Havertz, Kai|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1999|6|11}}|caps=25|goals=8|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džamals Musiala]]|sortname=Musiala, Jamal|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|2003|2|26}}|caps=11|goals=1|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jonass Hofmanis]]|sortname=Hofmann, Jonas|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1992|7|14}}|caps=10|goals=2|club=[[Menhengladbahas "Borussia"]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Antons Štahs]]|sortname=Stach, Anton|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1998|11|15}}|caps=1|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Tomass Millers]]|sortname=Muller, Thomas|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1989|9|13}}|caps=112|goals=43|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Timo Verners]]|sortname=Werner, Timo|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1996|3|6}}|caps=49|goals=22|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lerojs Sanē]]|sortname=Sane, Leroy|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1996|1|11}}|caps=42|goals=11|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Seržs Gnabrī]]|sortname=Gnabry, Serge|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1995|7|14}}|caps=31|goals=20|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lukass Nmeča]]|sortname=Nmecha, Lukas|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|1998|12|14}}|caps=4|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Karīms Adejemi]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=y|2002|1|18}}|caps=3|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs end}}--> == Skatīt arī == * [[Vācijas izlase 2012. gada Eiropas čempionātā]] * [[Vācijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] * [[Vācijas sieviešu futbola izlase]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Vācijas futbola izlase | titlestyle = background:white; color:black; | list = {{Vācijas futbola izlase - Euro 2004}} {{Vācijas futbola izlase - Euro 2008}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{Vācijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] qph3mzjbgmfqsmssyeflhjme86nbr9o 0 15510 4534304 4453881 2026-10-11T07:31:36Z Vylks 50297 /* Spēlētāju rekordi */ 4534304 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Velsa | Badge = Wales national football team logo.svg | FIFA Trigramme = WAL | Nickname = ''Dreigiau'', ''The Dragons'' (Pūķi) | Association = [[Velsas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Velsa}} [[Kreigs Belamijs]] | Captain = [[Ārons Remzijs]] | Most caps = [[Gerets Beils]] (111) | Top scorer = [[Gerets Beils]] (41) | Home Stadium = [[Kārdifas pilsētas stadions]] <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _wal24h | pattern_b1 = _wal24h | pattern_ra1 = _wal24h | pattern_sh1 = _wal24h | pattern_so1 = _wal24h | leftarm1 = EF0000 | body1 = EF0000 | rightarm1 = EF0000 | shorts1 = EF0000 | socks1 = EF0000 | pattern_la2 = _wal24a | pattern_b2 = _wal24a | pattern_ra2 = _wal24a | pattern_sh2 = _wal24a | pattern_so2 = _wal24a | leftarm2 = F0FF91 | body2 = F0FF91 | rightarm2 = F0FF91 | shorts2 = F0FF91 | socks2 = 006633 | FIFA Rank = {{Nft rank|37.|down|2|date=2026. gada 1. aprīlis}} <!-- up / down / steady --> | 1st ranking date = [[1993]]. gada augusts | FIFA max = 8. | FIFA max date = 2015. gada oktobris | FIFA min = 117. | FIFA min date = 2011. gada augusts | First game = {{fb|Skotija}} 4:0 {{fb-rt|Velsa}}<br />([[Glāzgova]], [[Skotija]]; {{dat|1876|3|26|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Velsa}} 11:0 [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Īrija]] [[Attēls:St_Patrick's_saltire.svg|20px]]<br />([[Reksema]], [[Velsa]]; {{dat|1888|3|3|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Skotija}} 9:0 {{fb-rt|Velsa}}<br />([[Glāzgova]], [[Skotija]]; {{dat|1878|3|23|N|bez}}) | World cup apps = 2 | World cup first = 1958 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 2 | Regional cup first = [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] | Regional cup best = Pusfināls: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] }} '''Velsas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Velsa|Velsu]] starptautiskās futbola sacensībās. Velsas futbola izlasi pārvalda [[Velsas Futbola asociācija]]. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1876. gadā pret [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Velsas izlase divreiz ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā — [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gadā]], kad Velsa iekļuva ceturtdaļfinālā, kurā ar 0:1 zaudēja nākamajiem čempioniem [[Brazīlijas futbola izlase|brazīļiem]], un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]]. Pirmo reizi [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā piedalījās [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gadā]], sasniedzot pusfinālu. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] - ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] - ''Nekvalificējās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] - ''Nekvalificējās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''Ceturtdaļfināls'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' *[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - Grupu turnīrs * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] - ''Nepiedalījās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]]-[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] - ''Nekvalificējās'' * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] - Pusfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]- ''Nekvalificējās'' * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]]- == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|10|11||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Gerets Beils]] |2006—2022 |111 |- |[[Kriss Ganters]] |2007—2022 |109 |- |[[Veins Henesijs]] |2007—2023 |109 |- |'''[[Bens Deiviss]]''' |2012—pašlaik |104 |- |[[Nevils Sautols]] |1982—1997 |92 |- |[[Ārons Remzijs]] |2008—2024 |86 |- |[[Ešlijs Viljamss]] |2008—2019 |86 |- |[[Gērijs Spīds]] |1990—2004 |85 |- |[[Kreigs Belamijs]] |1998—2013 |78 |- |[[Džo Allens]] |2009—2025 |77 |- |[[Džo Ledlijs]] |2005—2018 |77 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Gerets Beils]] |2006—2022 |41 |- |[[Ians Rašs]] |1980—1996 |28 |- |[[Trevors Fords]] |1947—1957 |23 |- |[[Aivors Olčērčs]] |1951—1966 |23 |- |[[Dīns Sonderss]] |1986—2001 |22 |- |[[Ārons Remzijs]] |2008—2024 |21 |- |[[Kreigs Belamijs]] |1998—2013 |19 |- |'''[[Harijs Vilsons]]''' |2013—pašlaik |17 |- |[[Roberts Ērnšovs]] |2002—2011 |16 |- |[[Klifs Džonss]] |1954—1970 |16 |- |[[Marks Hjūzs]] |1984—1999 |16 |} == Sastāvs == Uz 2023. gada septembra spēlēm — draudzības spēli pret [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreju]] 7. septembrī un [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēli pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]] 11. septembrī — tika izsaukti šādi spēlētāji. Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2023|9|7|G|bez}} spēles pret Dienvidkoreju. {{nat fs g start|background=#D81E05|color=white}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Toms Kings]]|age={{birth date and age|1995|3|9|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Denijs Vords]]|age={{birth date and age|1993|6|22|df=y}}|caps=33|goals=0|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Ādams Deiviss]]|age={{birth date and age|1992|7|17|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break|background=#FBEC5D}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Morgans Fokss]]|age={{birth date and age|1993|9|21|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Neko Viljamss]]|age={{birth date and age|2001|4|13|df=y}}|caps=31|goals=2|club=[[Notingemas "Forest"|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Bens Deiviss]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age|1993|4|24|df=y}}|caps=79|goals=1|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Kriss Mefams]]|age={{birth date and age|1997|11|5|df=y}}|caps=41|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Džo Rodons]]|age={{birth date and age|1997|10|22|df=y}}|caps=38|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Konors Robertss]]|age={{birth date and age|1995|9|23|df=y}}|caps=49|goals=3|club=[[Burnley FC|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Bens Kabango]]|age={{birth date and age|2000|5|30|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}} {{nat fs break|background=#FBEC5D}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Deivids Brukss]]|age={{birth date and age|1997|7|8|df=y}}|caps=23|goals=2|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Harijs Vilsons]]|age={{birth date and age|1997|3|22|df=y}}|caps=47|goals=6|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Ārons Remzijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age|1990|12|26|df=y}}|caps=83|goals=20|club=[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Ītans Ampadu]]|age={{birth date and age|2000|9|14|df=y}}|caps=45|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Džordans Džeimss]]|age={{birth date and age|2004|7|2|df=y}} |caps=3|goals=0 |club=[[Birmingham City FC|Birmingham City]] |clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Džošs Šīans]]|age={{birth date and age|1995|3|30|df=y}} |caps=4|goals=0 |club=[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]] |clubnat=ENG}} {{nat fs break|background=#FBEC5D}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Brenans Džonsons]]|age={{birth date and age|2001|5|23|df=y}}|caps=21|goals=2|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Rabi Matondo]]|age={{birth date and age|2000|9|9|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Toms Bredšovs]]|age= {{birth date and age|1992|7|27|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Millwall FC|Millwall]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Liams Kallens]]|age={{birth date and age|1999|4|23|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Neitans Brodheds]]|age={{birth date and age|1998|04|5|df=y}}|caps=5|goals=1|club=[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end|background=#d81e05}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Velsas futbola izlase - FIFA 2022}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Velsas futbola izlase| ]] plondt2uou1wbcnhc3vu4zuh3cfxhb9 0 16059 4534417 4525578 2026-10-11T11:36:30Z Vylks 50297 4534417 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Gana | Badge = Futbols-Gana.gif | FIFA Trigramme = GHA | Nickname = ''Black Stars'' (melnās zvaigznes) | Association = Ganas Futbola asociācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika) | Coach = ''vakants amats'' | Captain = [[Džordans Ajū]] | Most caps = [[Džordans Ajū]] (124) | Top scorer = [[Asamoā Gjans]] (51) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _gha26h | pattern_b1 = _gha26h | pattern_ra1 = _gha26h | pattern_sh1 = _gha26h | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _gha26a | pattern_b2 = _gha26a | pattern_ra2 = _gha26a | pattern_sh2 = _gha26a | pattern_so2 = _gha26al | leftarm2 = f8cd5c | body2 = f8cd5c | rightarm2 = f8cd5c | shorts2 = f8cd5c | socks2 = f8cd5c | FIFA Rank = {{Nft rank|73.|up|2|date=2026. gada 11. jūnijs}}| | FIFA max = 14. | FIFA max date = 2007. gada aprīlis — maijs, 2008. gada februāris | FIFA min = 89. | FIFA min date = 2004. gada jūnijs | First game = {{flaga|Zelta Krasts}} '''Zelta Krasts''' 1:0 {{fb-rt|NGR|colonial}} <br />([[Akra]], Zelta Krasts; {{dat|1950|5|28|N|bez}}) | Largest win = [[Attēls:Flag of Nyasaland (1919–1925).svg|20 px|Njasalenda]] [[Malāvijas futbola izlase|Njasalenda]] 0:12 '''Zelta Krasts''' {{flaga|Zelta Krasts}}<br />([[Malāvija]]; {{dat|1962|10|15|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|BUL|1967}} 10:0 {{fb-rt|GHA}} <br />([[Leona (Meksika)|Leona]], [[Meksika]]; {{dat|1968|10|2|N|bez}}) | World cup apps = 5 | World cup first = 2006 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 24 | Regional cup first = 1963 | Regional cup best = '''Čempioni:'''<br />[[1963. gada Āfrikas Nāciju kauss|1963]], [[1965. gada Āfrikas Nāciju kauss|1965]], [[1978. gada Āfrikas Nāciju kauss|1978]], [[1982. gada Āfrikas Nāciju kauss|1982]] }} '''Ganas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Gana|Ganu]] starptautiskās futbola sacensībās. Ganas futbola izlasi pārvalda Ganas Futbola asociācija. Savu pirmo spēli izlase (toreiz kā '''Zelta Krasta izlase''') aizvadīja 1950. gadā, cīnoties pret [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas izlasi]]. Jau ilgus gadus Ganas izlase ir viena no spēcīgākajām [[Āfrika]]s izlasēm, taču [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausā]] debitēja tikai [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]], kad kā vienīgā [[Āfrika]]s komanda iekļuva astotdaļfinālā, kur gan piekāpās [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijai]]. Labāko rezultātu Pasaules kausā sasniedza [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]], iekļūstot ceturtdaļfinālā. [[Āfrikas Nāciju kauss|Nāciju kausa izcīņā]] ganieši ir piedalījušies 24 reizes un ir četrkārtēji [[Āfrika]]s čempioni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://teamghanaeu.com/our-history/ |title=Our History |language=en |website=teamghanaeu.com |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241211113813/https://teamghanaeu.com/our-history/ }}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === FIFA Pasaules kauss === * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''nepiedalījās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''nekvalificējās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''atsauca dalību kvalifikācijā'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''atsauca dalību kvalifikācijā'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]—[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — astotdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ceturtdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — grupu turnīrs * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — sešpadsmitdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/04072026-kolumbijas_un_ganas_dueli_noskaidrota_ped|title=Kolumbijas un Ganas duelī noskaidrota pēdējā astotdaļfināla dalībniece|date=2026. gada 4. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> === Āfrikas Nāciju kauss === {| |valign="top"| * 1957 — ''nepiedalījās'' * 1959 — ''nepiedalījās'' * 1962 — ''nekvalificējās'' * 1963 — '''čempioni''' * 1965 — '''čempioni''' * 1968 — 2. vieta * 1970 — 2. vieta * 1972—1976 — ''nekvalificējās'' * 1978 — '''čempioni''' * 1980 — grupu turnīrs * 1982 — '''čempioni''' * 1984 — grupu turnīrs * 1986—1990 — ''nekvalificējās'' * 1992 — 2. vieta * 1994 — ceturtdaļfināls * 1996 — 4. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1998 — grupu turnīrs * 2000 — ceturtdaļfināls * 2002 — ceturtdaļfināls * 2004 — ''nekvalificējās'' * 2006 — grupu turnīrs * 2008 — 3. vieta * 2010 — 2. vieta * 2012 — 4. vieta * 2013 — 4. vieta * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] — 2. vieta * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] — 4. vieta * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] — astotdaļfināls * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] — grupu turnīrs * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] — grupu turnīrs * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] — ''nekvalificējās'' |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Gana}} == Skatīt arī == * [[Ganas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Ganas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Ganas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Ganas futbola izlase| ]] t5qmo5ywfgdi1j4fl4hbdpyy97ulfdm 0 22624 4534256 4525774 2026-10-10T22:11:35Z Egilus 27634 4534256 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2006 Riga Summit Logo.gif|thumb|250px|Logo]] [[Attēls:NATO heads of state at the 2006 Summit.jpg|thumb|250px|NATO valstu vadītāji Rīgā]] '''2006. gada NATO samits''' bija 19. [[NATO]] samits, kas notika no 2006. gada 28. līdz 29. novembrim [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tas notika divus gadus pēc Latvijas iestāšanās NATO 2004. gadā. [[Vladimirs Putins]] atteicās no uzaicinājuma ierasties Rīgā. Galvenais sarunu temats šajā samitā bija alianses vienotība, tās misija [[Afganistāna|Afganistānā]] un alianses paplašināšanās jautājumi. Nolēma, ka lēmums par tālāku NATO paplašināšanos varētu tikt pieņemts nākamā samita laikā 2008. gadā Bukarestē, kad uzaicinājumu pievienoties aliansei varētu saņemt [[Albānija]], [[Horvātija]] un [[Maķedonijas Republika|Maķedonija]]. Pārējās Balkānu valstis — [[Serbija]], [[Bosnija un Hercegovina]] un [[Melnkalne]] 2008. gada samitā varētu pievienoties programmai "[[Partnerattiecības mieram]]". Tika atzīts, ka par [[Ukraina]]s un [[Gruzija]]s pievienošanos NATO vēl esot pāragri runāt. Vēl samita gaitā NATO valstu un valdību vadītāji nāca pie slēdziena, ka Afganistānā esošo karavīru skaits ir jāpalielina, arī Latvija to atbalstīja un plānots, ka misijā uz Afganistānu Latvija nosūtīs vēl 20 karavīrus. Samita rīkošana izmaksāja vairāk nekā 35 miljonus latu, ieskaitot vēlāk izmantojamās infrastruktūras uzlabojumus, norises nodrošināšanā piedalījās ap 13 800 cilvēku, no tiem ap 8000 bija [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu]] un [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības]] ministriju darbinieki.<ref name="Jūrn2006">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas jūrniecības gadagrāmata 2006|last=|first=|year=2007|isbn=|location=Rīga,|page=7.-8.|publisher=Latvijas Jūrniecības savienība}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110618182636/http://www.rigasummit.lv/lv/ Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} * [http://www.nato.int/docu/update/2005/12-december/e1208c.htm 2006. gada NATO samits] {{en ikona}} * [http://www.nato.int/docu/comm/2006/0611-riga/0611-road_to_riga.htm Ceļš uz Rīgu] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080216072127/http://www.i-latvia.eu/nato-2006/nato-summit-in-riga.html Interesanti fakti un daudz saites par NATO samitu Rīgā] {{en ikona}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2006. gads Latvijā]] [[Kategorija:NATO|Samits 2006]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] [[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]] j0n6lvzfcmx00xavwjcvfcngk5o7hml 0 25210 4534139 4500758 2026-10-10T14:58:29Z Baisulis 11523 /* Novērtējums */ papildināts...... 4534139 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |native = Rīgas Tehniskā universitāte |image = RTU 2026 logo.png |latin_name = |motto = |tagline = |established = 1958 (1862. gadā kā [[Rīgas Politehniskā augstskola]]) |vision = |type = [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā#Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Valsts universitāte]] |calendar = |endowment = |rector = [[Tālis Juhna]] |faculty = |staff = |students = 14 383 (2019) |undergrad = |postgrad = |doctoral = |divinity = |residents = |other = |profess = |alumni = |location = [[Ķīpsalas iela (Rīga)|Ķīpsalas iela]] 6a, [[Rīga]], {{LAT}} |country = |address =* Kaļķu iela 1 (galvenais birojs līdz 2021. gadam; vēsturiskā ēka) * Ķīpsalas ielā (mācību ēkas) * Āzenes ielā (mācību ēkas) |sports = |colors = |colours = |nickname = |mascot = |athletics = |affiliations = |nobel_laureates = |website = {{URL|http://www.rtu.lv}} |logo = |publictransit = |footnotes = |affiliation=BSRUN, BALTECH, NORDTEK, EUt+|image_name=[[Attēls:Riga Zunds and RTU (34183652963).jpg|220px]]|image_size=220|imagesize=220}} [[Attēls:The Polytechnic, Riga, 1890s.jpg|thumb|1862. gadā būvētā Rīgas Politehnikuma ēka [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa Bulvārī]] 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā [[Latvijas Universitāte]]s ēka]] [[Attēls:Riga Tech Uni.jpg|thumb|Bijusī RTU galvenā ēka [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielā]] 1, būvēta 1958. gadā<ref name="RTU">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-atklaj-renoveto-lielo-zali-13110|title=RTU atklāj renovēto Lielo zāli {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] '''Rīgas Tehniskā universitāte''' ('''RTU''') ir otrā lielākā augstskola [[Latvija|Latvijā]] un vecākā tehniskā augstskola [[Baltijas valstis|Baltijā]], kuru dibināja 1862. gada 14. oktobrī. Tā tika 1958. gadā atdalīta no [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]], un sevi uzskata par [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] (1862—1896) un [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] (1896—1919) pēcteci. 1958. gadā atjaunoja Rīgas Politehnisko institūtu, atdalot [[Inženierzinātnes|inženierzinātņu]] katedras no Latvijas Valsts universitātes. 1990. gadā to pārdēvēja par Rīgas Tehnisko universitāti. Mūsdienās RTU ir 9 [[fakultāte]]s, un tā ir lielākā tehniski orientētā universitāte Latvijā. 2022. gada [[Latvijas augstskolu reitingi|QS EECA universitāšu reitingā]] RTU ieņēma 57. vietu starp [[Austrumeiropa]]s un [[Centrālāzija]]s labākajām universitātēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.topuniversities.com/university-rankings/eeca-rankings/2022|title=EECA University Rankings 2022|website=Top Universities|access-date=2022-04-05|language=en}}</ref> == Nosaukumi == Agrākie nosaukumi: * '''Rīgas Politehnikums''' no 1862. līdz 1896. gadam (privāta auɡstskola) * '''Rīgas Politehniskais institūts''' no 1896. līdz 1919. gadam un no 1958. līdz 1990. gadam (valsts auɡstskola) == Vēsture == {{pamatraksts|Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)}} Rīgas Politehnikums tika izveidots 1862. gadā un tas bija pirmais politehnikuma institūts [[Krievijas Impērija|Imperiālajā Krievijā]]. Tas piedāvāja grādus [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], [[Ķīmija|ķīmijā]], [[Inženierija|inženierzinātnēs]], [[Mehānika|mehānikā]], [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]] un [[Arhitektūra|arhitektūrā]] ar izglītību vācu valodā. Papildus četrām tehniskajām fakultātēm (arhitektūra, inženierzinātnes, mašīnbūve, ķīmija), politehnikums ietvēra arī lauksaimniecības un tirdzniecības fakultāti. Pirmie lektori ieradās no [[Vācijas Impērija|Vācijas]], Šveices un [[Austroungārija|Austrijas-Ungārijas]]. Mācību valoda bija vācu. No 1863. līdz 1869. gadam studentu skaits pieauga no sešpadsmit līdz deviņdesmit. Institūta vajadzībām tika īrētas pagaidu telpas Kaula namā [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] un Suvorova (tagad [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona]]) ielas stūrī. 1869. gadā politehnikums pārcēlās uz jaunu ēku Raiņa bulvārī 19. Tā kā Krievijas Impērijā trūka tehnisko universitāšu, daudzi studenti - it īpaši no Baltijas jūras valstīm — bija devušies studēt [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē|ETH Cīrihē]], [[Karlsrūes Tehnoloģiju institūts|Karlsrūes Tehnoloģiskajā institūtā]], Drēzdenes TU un Leibnica Hannoveres Universitātē. Lai to mainītu, 1874. gada 1. janvārī Krievijas ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] ieviesa vispārējo iesaukšanu. Tad visiem vīriešiem no 21 gada vecuma vajadzēja dienēt piecpadsmit gadus, sešus Krievijas Impērijas armijā un deviņus rezervē. Krievijas universitātes absolventiem, kuri vēlējās studēt, dienēt bija nepieciešams tikai sešus mēnešus. Šī atšķirība izraisīja ievērojamu studentu skaita pieaugumu. 1874./75. mācību gada sākumā reģistrējās 59 studenti, studentu kopskaitā bija 201 biedrs. [[Baltijas rusifikācija|Rusifikācijas]] gaitā Krievijas ķeizars [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] ar 1896. gada 6. maija dekrētu universitāti [[Nacionalizācija|nacionalizēja]]. 1896. gada 18. maijā to pārdēvēja par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] un mācību valoda tika mainīta uz krievu. Studentu skaits turpināja pieaugt, 1913./14. gadā sasniedzot 2088 studentus. Arhitektūras fakultātes izveidei Politehnikumā 1869. gadā bija liela nozīme, nodrošinot Rīgu ar vietēji apmācītu arhitektu grupu, kas ietekmēja raksturīgās [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras attīstību Rīgā.<ref name="krastins">{{publikācijas atsauce|last=Krastins|first=Janis|date=2006|title=Architecture and Urban Development of Art Nouveau – Metropolis Riga|journal=International Review of Sociology|volume=16|issue=2|pages=395–425|doi=10.1080/03906700600709327}}</ref> Kad 1914. gadā sākās [[Pirmais pasaules karš]], Rīgas Politehniskais institūtu evakuēja uz [[Maskava|Maskavu]], kur tas darbojās līdz 1918. gadam. Vācu okupācijas laikā 1918./19. gadā RPI pārdēvēja par Baltijas Tehnisko augstskolu. 1919. gadā izveidoja vienotu Latvijas Augstskolu, ko 1923. gadā pārdēvēja par Latvijas Universitāti. 1958. gada 1. septembrī tehniskās fakultātes atkal nodalīja Rīgas Politehniskajā institūtā, nododot tam sākotnēji Augstākajai partijas skolai paredzēto ēku [[Kaļķu iela (Rīga)|Kalķu ielā]] 1.<ref name="RTU" /> 1970. gadu vidū RPI kļuva par [[Latvijas PSR]] lielāko augstskolu, 1983. gadā tam piešķīra [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] vārdu. Kopš 1990. gada marta augstskolu sauc par Rīgas Tehnisko universitāti. 1992. gada 23. aprīlī nodibināja studentu parlamentu, kas ir vecākā studentu pašpārvalde Latvijā. RTU struktūrvienības pamazām pārvietoja uz [[Ķīpsala|Ķīpsalu]], līdz 2021. gada decembrī RTU administrācija kā pēdējā atstāja ēku Kaļķu ielā [[Vecrīga|Vecrīgā]] un pārcēlās uz Ķīpsalu.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rtu-atstaj-eku-kalku-iela-nama-turpmaka-izmantosana-pagaidam-neskaidra.d?id=53863073 Delfi. RTU atstāj ēku Kaļķu ielā, nama turpmākā izmantošana pagaidām neskaidra]</ref> == Struktūrvienības == {{pamatraksts|Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības}} Universitāte 2017. gadā sastāvēja no 9 fakultātēm, un no 2019. gada tajā studēja 14 383 studenti:<ref>[https://www.rtu.lv/writable/public_files/RTU_strukturvienibas_nov2017_eng.pdf Structure and administration: RTU Structure]</ref> * Arhitektūras fakultāte * Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte * E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte * Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte * Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte * Būvniecības inženierzinātņu fakultāte * Inženierekonomikas un vadības fakultāte * Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte * Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte [[Attēls:Zunda krastmala starp Paula Valdena un Āzenes ielu.jpg|thumb|Lielākā daļa RTU fakultāšu no dažādām vietām Rīgā ir pārceltas uz RTU studentu pilsētu Ķīpsalā, kuras izbūvēšana jau tika sākta 1960. gados<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/kipsalas-studentu-pilsetina/rtu-vestures-mantojums-kipsala|title=RTU vēstures mantojums Ķīpsalā {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-04-07|language=lv}}</ref>]] Tāpat pastāv [[RTU Rīgas Biznesa skola|Rīgas Biznesa Skola]], BALTECH studiju centrs, Neklātienes un vakara studiju departaments, [[RTU Neorganiskās ķīmijas institūts]], vairākas pētniecības laboratorijas, Vides modelēšanas centrs un Zinātniskā bibliotēka. RTU ir četri reģionālie centri Daugavpilī, Cēsīs, Ventspilī un Liepājā, RTU Olaines Tehnoloģiju koledža, kā arī pārstāvniecība Indijā. 2022. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par [[Latvijas Jūras akadēmija]]s (LJA) un [[Liepājas Jūrniecības koledža]]s (LJK) pievienošanu RTU, 2023. gada 23. maijā apstiprināja [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]s pievienošanu RTU, bet 8. augustā arī [[Liepājas Universitāte]]s pievienošanu Rīgas Tehniskajai universitātei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-liepajas-universitati-pievienos-rigas-tehniskajai-universitatei.a519332/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Liepājas Universitāti pievienos Rīgas Tehniskajai universitātei] lsm.lv 2023. gada 8. augustā</ref> == Novērtējums == 2017. gada martā RTU paziņoja, ka ieguvusi pirmo vietu starp universitātēm Latvijā starptautiskajā ''[[U-Multirank]]'' reitingā. Visaugstāk (A līmenī) novērtēta RTU absolventu nodarbinātība. Tāds pats vērtējums piešķirts universitātei par bakalaura programmām angļu valodā, par pašu radītajiem jeb ''spin-off'' uzņēmumiem, par pēcdoktorantūras studiju procesu un radošumu zinātnē.<ref>Starptautiskajā «U-Multirank» reitingā RTU — pirmajā vietā starp universitātēm Latvijā. / [http://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/starptautiskaja-u-multirank-reitinga-rtu---pirmaja-vieta-starp-universitatem-latvija rtu.lv]</ref> RTU ir arī visaugstāk novērtētā Latvijas augstskola ''[[Times Higher Education reitings]]'' 2020. gada ilgtspējas novērtējumā,<ref>[https://www.timeshighereducation.com/rankings/impact/2020/overall#!/page/0/length/25/sort_by/rank/sort_order/asc/cols/undefined=Impact Rankings 2020]</ref> kas vērtē universitāšu sniegumu ilgtspējīgā attīstībā, Iekļūstot 101.—200. vietā visaugstāk novērtēto augstskolu grupā. Visaugstāk RTU novērtēta kategorijā "Planētas aizsardzība" — šajā jomā 2020. gadā RTU atzīta par 14. labāko pasaulē.<ref>[https://www.rtu.lv/lv/universitate/reitingi=RTU Reitingi]{{Novecojusi saite}}</ref> 2026. gada pasaules universitāšu reitingā ''Times Higher Education World University Rankings'' RTU iekļuvusi starp 1000 augstāk novērtētajām augstskolām, ierindojoties grupā no 801.–1000. vietai, kļūstot par vienīgo Latvijas augstskolu, kas ierindojusies augstāk par 1001. vietu.<ref>{{ziņu atsauce |title=RTU reitingā iekļuvusi pasaules 1000 labāko universitāšu vidū |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2026-rtu-reitinga-iekluvusi-pasaules-1000-labako-universitasu-vidu.a665484/ |accessdate={{dat|2026|10|10||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|9|30||bez}}}}</ref> RTU iekļauta arī tādos citos Eiropas un pasaules līmeņa augstskolu reitingos kā "[[QS pasaules universitāšu reitings]]", ''[[Eduniversal]]'' un ''GreenMetric''. == Universitātes rektori == ''Skatīt arī: [[Rīgas Tehniskās universitātes rektoru uzskaitījums]]'' * [[Kristaps Neilands]] (1958—1960) * [[Aleksandrs Mālmeistars]] (1961—1963) * [[Aleksandrs Veiss]] (1963—1985) * [[Egons Lavendelis]] (1985—1999) * [[Ivars Knēts]] (1999—2011) * [[Leonīds Ribickis]] (2011—2023) * [[Tālis Juhna]] <ref>https://lvportals.lv/dienaskartiba/349288-par-rtu-jauno-rektoru-parliecinosi-klust-rtu-zinatnu-prorektors-talis-juhna-2023</ref> (2023—pašlaik) == Ievērojami absolventi == [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]] absolvējuši * [[Bruno Abdank-Abakanovičs]] — matemātiķis un elektroinženieris * [[Vladislavs Anderss]] — ģenerālis un valstvīrs * [[Georgs Armitsteds]] — [[inženieris]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks un otrais [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas mērs]] * [[Vilhelms Bokslafs]] — arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā * [[Fridrihs Canders]] — raķešu būves pirmsācējs * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] — sabiedriskais, politiskais darbinieks un pirmais [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] * [[Ignacijs Moscickis]] — Polijas prezidents (1926—1939) * [[Vilhelms Ostvalds]] — [[Nobela prēmija]]s laureāts ķīmijā, mācībspēks (1881—1887) *[[Alfrēds Rozenbergs|Alfreds Rozenbergs]] — [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas]] ideologs * [[Pauls Valdens]] — ķīmiķis, [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] un [[Latvijas Augstskola]]s rektors (1919) == Skatīt arī == * [[Latvijas Jūras akadēmija]] * [[Liepājas Jūrniecības koledža]] * [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] * [[RTU Rīgas Biznesa skola]] * [[RTU Olaines Tehnoloģiju koledža]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Riga Technical University|Rīgas Tehniskā universitāte}} * [http://www.rtu.lv RTU mājaslapa] * [https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/riga-technical-university timeshighereducation.com] {{izglītība-aizmetnis}} {{LV augstskolas}} {{Baltijas valstu universitātes}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte| ]] [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Universitātes Latvijā]] 8czlzxsl0qqvr9ja093lukbd67tzy57 0 26166 4534349 4157144 2026-10-11T08:58:48Z ~2026-50868-53 150690 Izlaboju faktus 4534349 wikitext text/x-wiki {{novecojis}} {{Citas nozīmes|basketbola klubu|Roja (nozīmju atdalīšana)|Roja}} {{Basketbola komanda | text_color = white | bg_color = blue | team = Roja | logo = BKRoja.jpg | logosize = | city = {{flaga|Latvija}} [[Roja]], [[Latvija]] | league = | conference = | division = | founded = [[2004. gads|2004]] | arena = [[Rojas sporta halle]] | colors = zila un balta | president = | coach = {{flaga|Latvija}} [[Aigars Melderis]] | GM = | media = | affiliates = <!---Čempionāti---> | LBL = 0 }} '''BK Roja''' bija [[Latvija]]s [[basketbols|basketbola]] klubs no [[Roja]]s, kas izveidots 2004. gadā. Arī iepriekš pastāvēja komanda ar nosaukumu "BK Roja", taču tā uzskatāma par [[Falco/Ķeizarmežs]] komandas priekšteci. BK Roja jau savā trešajā sezonā nokļuva līdz [[LBL]] augstākajai divīzijai, pirmajā sezonā uzvarot [[LBAL2]] turnīrā, savukārt nākamajā gadā kļūstot par [[LBAL]] čempioniem. Kopš 2006./2007. gada sezonas BK Roja spēlē [[LBL]] čempionātā. == Izcīnītās vietas LBL čempionātā == * 2005 - 27. (LBAL2 - 1.) * 2006 - 16. (LBAL - 1.) * [[LBL 2006/2007|2007]] - 10. aoroo49ebn3v1h1zxmtzztvlde06r8p 0 34426 4534207 4489393 2026-10-10T18:56:58Z ZANDMANIS 91184 /* Aizsargi */ 4534207 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #041E42 | team = Florida Panthers | logo = Florida_Panthers_logo_2016.png | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Florida|Sanraisa}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]] | division = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]] | founded = 1993 | dissolved = | operated = | arena = ''[[BB&T Center|Amerant Bank Arena]]'' | ietilpība = 19 250 | colors = Sarkana, zila, zelta, balta<br />{{color box|#C8102E}} {{color box|#041E42}} {{color box|#B9975B}} {{color box|#FFFFFF}} | owner = | prezidents = | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Toms Rovs]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Pols Moriss]] | coach2 = | captain = {{flaga|Somija}} [[Aleksandrs Barkovs]] | media = | affiliates = [[Sanantonio "Rampage"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Sinsinati "Cyclones"]] ([[ECHL]]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 2 (2024, 2025) }} '''Floridas "Panthers"''' ({{val|en|Florida Panthers}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Sanraisa|Sanraisā]], [[Florida|Floridas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1993. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Panthers" divas reizi ir uzvarējis NHL, tas notika [[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—24. gada sezonā]] un otru reizi pēc gada 2025. gadā, 4 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētājiem, un četras reizes uzvarējis divīzijā. 1995./96. gada sezonas Stenlija kausa izcīņas finālsērijā viņi zaudēja [[Kolorādo "Avalanche"]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[BB&T Center|Amerant Bank Arena]]'' hallē. Komandas kapteinis ir [[Somi|soms]] [[Aleksandrs Barkovs]]. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 2 ** [[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—24.]]<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/25062024-balinska_parstaveta_panthers_pirmo_reizi_</ref>, [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—25.]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/18062025-balinskis_un_panthers_otro_gadu_pec_karta |title=Balinskis un "Panthers" otro gadu pēc kārtas izcīna Stenlija kausu |accessdate=2025-06-18 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> * '''Konferences čempioni''': 4 ** 1995.—96., 2022.—23.,<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/25052023-serijas_varonis_tkacaks_pedejas_sekundes_</ref> [[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—24.]],<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/02062024-balinska_parstaveta_panthers_otro_gadu_pe</ref> [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—25.]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/29052025-balinska_parstaveta_panthers_treso_gadu_p|title=Balinska pārstāvētā "Panthers" trešo gadu pēc kārtas spēlēs Stenlija kausa finālā |accessdate=2025-05-29 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> * '''Divīzijas čempioni''': 4 ** 2011.—12., 2015.—16., 2021.—22., [[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—24.]] * '''[[Prezidenta balva|Prezidenta kauss]]''': 1 ** 2021.—22. == Vēsture == Hokeja klubs "Panthers" tika izveidots [[1993]]. gadā, un jau 1993.—94. gada sezonā tas uzsāka spēlēt [[NHL]]. Par komandas pirmajām zvaigznēm kļuva vārtsargs [[Džons Vanbīsbruā]], kā arī [[Robs Nīdermaijers]] un [[Skots Melanbijs]]. "Panthers" sezonu noslēdza, vien par punktu atpaliekot no vietas Austrumu konferences izslēgšanas kārtā. 1995.—96. gada sezonā "Panthers" regulāro sezonu noslēdza ceturtajā vietā Austrumu konferencē. Komandai izdevās sasniegt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņas finālu, uzvarot gan [[Bostonas "Bruins"]], gan arī [[Filadelfijas "Flyers"]] un [[Pitsburgas "Penguins"]]. Finālsērijā "Panthers" ar 0—4 atzina [[Kolorādo "Avalanche"]] pārākumu. Nākamo sezonu komanda uzsāka ar 17 nezaudētu spēļu sēriju, taču sezonas otrajā pusē komandas panākumi nopluka. 1997.—98. gada sezonā "Panthers" jau vairs neizdevās iekļūt līgas izslēgšanas kārtā. 1998.—99. gada sezonā komandai pievienojās krievu uzbrucējs [[Pāvels Burē]]. 1999.—2000. gada sezonā Florida iekļuva Stenlija kausa izcīņā, taču jau pirmajā kārtā piekāpās vēlākajai čempionei [[Ņūdžersijas "Devils"]]. Turpmākajos gados komandas sniegums ievērojami kritās. 2001.—02. gada sezonu "Panthers" noslēdza ar 60 punktiem. Vien 2011.—12. gada sezonā "Panthers" izdevās kvalificēties Stenlija kausa izcīņai. 2011.—12. gada sezona arī bija pirmā, kurā komandai izdevās izcīnīt uzvaru Atlantijas okeāna divīzijā. Jau pirmajā kārtā "Panthers" septiņās spēlēs piekāpās "Devils", izstājoties no cīņas par Stenlija kausu. == Spēlētāji == Savulaik komandā spēlējuši tādi spēlētāji kā [[Skots Melanbijs]], [[Pāvels Burē]], [[Eds Jovanovskis]], [[Rejs Vitnijs]] un [[Viktors Kozlovs]]. === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2025. gada 18. oktobrī.'' ==== Vārtsargi ==== * 25 {{flaga|SWE}} [[Jākobs Markstrems]] * 40 {{flaga|Krievija}} [[Daniils Tarasovs]] * {{flaga|SUI}} [[Akira Šmids]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}2 {{flaga|USA}} [[Džefs Petri]] * {{0}}3 {{flaga|USA}} [[Sets Džonss]] * {{0}}5 {{flaga|Kanāda}} [[Ārons Ekblads]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * {{0}}6 {{flaga|Čehija}} [[Radko Gudass]] * {{0}}7 {{Flaga|RUS}} [[Dmitrijs Kuļikovs]] * 22 {{flaga|Zviedrija}} [[Tobiass Bjērnfuts]] * 26 {{flaga|LAT}} [[Uvis Jānis Balinskis]] * 42 {{flaga|Zviedrija}} [[Gustavs Forslings]] * 77 {{flaga|Somija}} [[Niko Mikola]] ==== Uzbrucēji ==== * 8 {{flaga|ASV}} [[Breidijs Tkačuks]] * {{0}}9 {{flaga|Kanāda}} [[Sems Benets (hokejists)|Sems Benets]] * 10 {{flaga|Kanāda}} [[Eidžejs Grīrs]] * 12 {{flaga|Kanāda}} [[Džona Gadžovičs]] * 13 {{flaga|Kanāda}} [[Sems Reinharts]] * 15 {{flaga|Somija}} [[Antons Lundels]] * 16 {{flaga|Somija}} [[Aleksandrs Barkovs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 17 {{flaga|Kanāda}} [[Evans Rodrigess]] * 19 {{Flaga|ASV}} [[Metjū Tkačuks]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 23 {{flaga|Kanāda}} [[Kārters Verheigī]] * 27 {{Flaga|Somija}} [[Ētu Luostarinens]] * 63 {{flaga|Kanāda}} [[Breds Maršāns]] * 70 {{Flaga|Zviedrija}} [[Jespers Bokvists]] * 71 {{Flaga|ASV}} [[Lūks Kanins]] * 63 {{flaga|Kanāda}} [[Kols Švints]] * 92 {{flaga|Čehija}} [[Tomāšs Noseks]] === Latvijas hokejisti "Panthers" sastāvā === {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods |- |align=left| [[Kārlis Skrastiņš]]||97||5||14||19||2007—2009 |- |align=left| [[Sandis Ozoliņš]]||88||17||38||55||2001—2003 |- |align=left| [[Jānis Sprukts]]||14||1||2||3||2006—2009 |- |align=left| [[Herberts Vasiļjevs]]||5||0||0||0||1998—1999 |- |align=left| [[Rūdolfs Balcers]]||14||2||2||4||2022 |- |align=left| [[Uvis Jānis Balinskis]]||139||7<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/11112023-balinskis_gust_pirmos_vartus_nhl_un_palid</ref>||23||30||2023— |- |align=left| [[Sandis Vilmanis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/10.01.2026-hokeja-uzbruceju-vilmani-izsauc-uz-nhl-vienibu-floridas-panthers.a629410/ |title=Hokeja uzbrucēju Vilmani izsauc uz NHL vienību Floridas «Panthers»|date={{dat|2026|1|10|N|bez}} |website=lsm.lv |access-date={{dat|2026|1|10||bez}}}}</ref>||17||3||2||5||2026— |} == Līderi == === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Pāvels Burē]], 59 (2000.—01.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Viktors Kozlovs]], 53 (1999.—00.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Pāvels Burē]], 94 (1999.—00.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Pīters Vorels]], 354 (2001.—02.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Roberts Švēla]], 57 (1995.—96.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Jese Belanžē]], 50 (1993.—94.) === Galvenie treneri === *[[Rodžers Nilsons]] (1993—1995) *[[Dags Maklīns]] (1995—1997) *[[Braiens Marejs]] (1997—1998) *[[Terijs Marejs]] (1998—2000) *[[Dīns Saters]] (2000—2001) *[[Maiks Kīnans]] (2001—2003) *[[Riks Dadlijs]] (2003—2004) *[[Džons Torčeti]] (2004) *[[Žaks Martins]] (2005—2008) *[[Pīters Debors]] (2008—2011) *[[Kevins Dinīns]] (2011—2013) *[[Pīters Horačeks]] (2013—2014) *[[Žerārs Galants]] (2014—2016) *[[Tims Rovs]] (2016—2017) *[[Bobs Būgners]] (2017—2019) *[[Džoels Kvenvils]] (2019—2021) *[[Endrū Brunets]] (2021—2022) *[[Pols Moriss]] (2022—''pašlaik'') === Kapteiņi === *{{flaga|Kanāda}} [[Braiens Skradlends]] (1993—1997) *{{flaga|Kanāda}} [[Skots Melanbijs]] (1997—2001) *''Rotējošie kapteiņi 2001.—02. gada sezonā'' **{{flaga|Krievija}} [[Pāvels Burē]] **{{flaga|Kanāda}} [[Pols Lauss]] *{{flaga|Somija}} [[Olli Jokinens]] (2003—2008) *{{flaga|Kanāda}} [[Braiens Makkeibs]] (2009—2011) *{{flaga|Kanāda}} [[Eds Jovanovskis]] (2013—2014) *{{flaga|Kanāda}} [[Villijs Mičels]] (2014—2016) *{{flaga|Kanāda}} [[Dereks Makenzijs]] (2016—2018) *{{Flaga|Somija}} [[Aleksandrs Barkovs]] (2018—''pašlaik'') == Audiovizuālās norādes == * [https://www.youtube.com/watch?v=WA_Cg5B4wjM&t=148s ФЛОРИДА ПАНТЕРС - ОБЛАДАТЕЛЬ КУБКА СТЭНЛИ | Как они собирали чемпионский состав 2024?] {{ru ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.floridapanthers.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/FLA/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111021000958/http://www.hockey-reference.com/teams/FLA/ |date={{dat|2011|10|21||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.flpbc.com/ Kluba fanu oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230601224234/https://flpbc.com/ |date={{dat|2023|06|01||bez}} }} {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Floridas "Panthers"| ]] crnlg9iys7lkyacjky2mkavyg5vq2un 0 35557 4534067 4534043 2026-10-10T12:03:25Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54659-35|~2026-54659-35]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4494209 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Latvija | valsts_angl = Latvia | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Latvijas Basketbola savienība]] | iest gads = 1935 | iest kom = [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] | konfederācija = ''[[FIBA Europe]]'' | vieta rangā = 11. (2025) | rangs max = | rangs max date = | rangs min = | rangs min date = | iesauka = | stadions = | arēna = [[Xiaomi Arēna|''Xiaomi'' Arēna]] | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|LAT}} [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jānis Gailītis]] | kapteinis = [[Rihards Lomažs]] | visv spēles = [[Uvis Helmanis]] (184) | visv punktu = [[Ainars Bagatskis]] (2160) <!--- OS ---> | OS reizes = 1 ([[1936. gada Vasaras Olimpiskās spēles|1936]]) | OS medaļas = 0 | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[FIBA Pasaules kauss|Pasaules kauss]] | PČ reizes = 1 ([[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023]]) | PČ medaļas = 0 | PČ lab sasn = 5. vieta <!--- Zona ---> | zona nos = [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] | zona reizes = 14 | zona medaļas = zelts: 1935<br />sudrabs: 1939 | zona lab sasn = <!--- Turn ---> | turn nos = | turn reizes = | turn medaļas = | turn lab sasn = }} '''Latvijas basketbola izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Latvija|Latviju]] starptautiskās [[Basketbols|basketbola]] sacensībās. Izlases lielākais panākums ir uzvara [[1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā|pirmajā Eiropas čempionāta finālturnīrā 1935. gadā]],<ref name=enc>Keisels G. "[https://enciklopedija.lv/skirklis/54328-Latvijas-vīriešu-basketbola-valstsvienība Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība]". [[Nacionālā enciklopēdija]]. (skatīts 08.12.2022)</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ko viņi ēd? FIBA brīnās par Latvijas un Lietuvas iekļūšanu starp Pasaules kausa TOP 8 komandām |url=https://sports.tv3.lv/basketbols/fiba-pasaules-kauss/ko-vini-ed-fiba-brinas-par-latvijas-un-lietuvas-ieklusanu-starp-pasaules-kausa-top-8-komandam/ |access-date=2023-09-04 |website=[[tv3.lv]] }}{{Novecojusi saite}}</ref> par ko tikusi uzņemta un 2012. gadā izdota filma "[[Sapņu komanda 1935]]". 2025. gada septembrī Latvijas izlase [[FIBA Pasaules rangs|FIBA Pasaules izlašu rangā]] ieņēma 11. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fiba.basketball/rankingmen|title=FIBA World Ranking Presented by NIKE, men|website=FIBA.basketball|access-date=2025-08-30|language=en}}</ref> Augstāko vietu pasaules rangā sasniedza 2024. gada februārī, kad ierindojās 6. pozīcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijav.basket.lv/viriesu-valstsvieniba-pakapjas-uz-6-vietu-fiba-rangu-tabula/|title=Vīriešu valstsvienība pakāpjas uz 6. vietu FIBA rangu tabulā|website=basket.lv|access-date=2025-08-30}}</ref> Latvijas basketbola izlases galvenais treneris ir [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jānis Gailītis]]. 2022. gada 25. augustā, [[2023. gada Pasaules kauss basketbolā|2023. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēli pret [[Turcijas basketbola izlase|Turcijas izlasi]] (uzvara ar 111:85) [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]] noskatījās 11 315 skatītāji, kas tobrīd kļuva par vislabāk apmeklēto mājas spēli Latvijas basketbola vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/25082022-latvija_fantastiska_spele_sagrauj_turciju?is_mobile=0|title=Latvija fantastiskā spēlē sagrauj Turciju ar 26 punktu pārsvaru|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-08-27|date=2022-08-25|language=lv}}</ref> Šo kvalifikācijas ciklu trenera [[Luka Banki|Lukas Banki]] vadībā Latvijas izlase aizvadīja veiksmīgi un 2022. gada novembrī pirmo reizi vēsturē kvalificējās [[Pasaules kauss basketbolā|Pasaules kausa]] finālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=FIBA Pasaules kauss – kad, kur un ar ko Latvijas basketbola izlase spēlēs|url=https://sports.tv3.lv/basketbols/fiba-pasaules-kauss-kad-kur-un-ar-ko-latvijas-basketbola-izlase-speles/|access-date=2022-12-08|website=tv3.lv|archive-date=2022-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20221208172429/https://sports.tv3.lv/basketbols/fiba-pasaules-kauss-kad-kur-un-ar-ko-latvijas-basketbola-izlase-speles/}}</ref> Finālturnīrā, kura spēles Latvija aizvadīja [[Džakarta|Džakartā]] un [[Manila|Manilā]], izlase kļuva par turnīra lielāko pārsteigumu, uzvarot [[Francijas basketbola izlase|Francijas]], [[Spānijas basketbola izlase|Spānijas]], [[Itālijas basketbola izlase|Itālijas]] un [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas]] izlases un noslēgumā ieņemot 5. vietu. == Vēsture == Latvijas basketbola vēsture saistās ar [[Latvijas Basketbola savienība]]s dibināšanu 1923. gada 26. novembrī, kas bija viena no pirmajām basketbola federācijām pasaulē.<ref name="Federation">[http://www.fibaeurope.com/cid_7b0E4jiIIfk6gZwtQpkB30.coid_GCcu4PUDGXsHamzPQmY7e1.articleMode_on.html Federation Focus: Latvia]</ref> 1924. gada 29. aprīlī notika pirmā starpvalstu spēle pret [[Igaunijas basketbola izlase|Igaunijas izlasi]], kurā Latvija izcīnīja uzvaru ar rezultātu 20:16.<ref name="Federation" /> Tāpat, kā pārējās Baltijas valstu izlases, arī Latvijas izlases savas pirmās spēles sāka spēlēt 20. gadsimta 20. gados, kļūstot par stiprāko Baltijas komandu. 1925. gada 13. decembrī notika pirmā Latvijas un [[Lietuvas basketbola izlase]]s spēle, kurā Latvija uzvarēja ar rezultātu 41:20. Latvija bija arī viena no [[FIBA]] dibinātājvalstīm 1932. gada 18. jūnijā. Par pirmo Latvijas pārstāvi FIBA kļuva [[Jāzeps Šadeiko]]. === 1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā === {{pamatraksts|1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā}} [[Attēls:Latvia national basketball team (EuroBasket 1935).jpg|thumb|1935. gada Latvijas Basketbola izlase.]] Latvija bija viena no valstīm, kas 1935. gadā piedalījās pirmajā [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā basketbolā]], kas notika [[Šveice]]s pilsētā [[Ženēva|Ženēvā]]. Savā pirmajā spēlē Latvija ar rezultātu 46:12 uzvarēja [[Ungārijas basketbola izlase|Ungāriju]], pusfinālā uzvarēja [[Šveices basketbola izlase|Šveici]] ar rezultātu 28:19, un finālā pieveica [[Spānijas basketbola izlase|Spānijas izlasi]] ar rezultātu 24:18, līdz ar to Latvija kļuva par pirmajiem Eiropas čempioniem basketbolā.<ref name="FIBA1935">{{tīmekļa atsauce |title=In the beginning ... EuroBasket 1935 in Geneva |url=https://www.fiba.basketball/news/in-the-beginning-eurobasket-1935-in-geneva |publisher=[[FIBA]] |access-date=28 August 2023}}</ref> 2012. gadā šo sasniegumu iemūžināja [[Aigars Grauba|Aigara Graubas]] filmā "[[Sapņu komanda 1935]]".<ref name="FIBA1935" /><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sapnu komanda 1935 |url=https://www.imdb.com/title/tt2516280/ |publisher=[[IMDb]] |access-date=10 April 2022}}</ref> === 1936. gada vasaras olimpiskās spēles === {{pamatraksts|Basketbols 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Pēc uzvaras 1935. gada Eiropas čempionātā basketbolā, Latvija ieguva tiesības piedalīties arī [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada vasara olimpisko spēļu]] basketbola turnīrā. Pirms turnīra Latviju uzskatīja par vienu no turnīra favorītiem. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja [[Urugvajas basketbola izlase|Urugvajas izlasi]] ar rezultātu 20:17, taču nākamajās spēlēs pret [[Kanādas basketbola izlase|Kanādu]] un [[Polijas basketbola izlase|Poliju]] piedzīvoja zaudējumus (23:34 pret Kanādu; 23:28 pret Poliju). Tas liedza kvalificēties izslēgšanas spēlēm un Latvija olimpisko turnīru noslēdza 15. vietā.<ref>[https://www.basketball-reference.com/olympics/teams/LAT/1936 1936 Latvia Men's Olympic Basketball]</ref> Šī bija pirmā un līdz šim pēdējā reize, kad Latvijas vīriešu basketbola izlase piedalījās olimpiskajās spēlēs. === 1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā === {{pamatraksts|1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā}} Pēc tam, kad Latvija kļuva par Eiropas čempioniem 1935. gadā, Latvijai pienācās tiesības rīkot, nākamo, 1937. gada Eiropas čempionātu. Grupu turnīrā Latvija spēlēja pret [[Čehoslovākijas basketbola izlase|Čehoslovākiju]], [[Francijas basketbola izlase|Franciju]] un [[Polijas basketbola izlase|Poliju]]. Pirmajā spēlē Latvija izcīnīja pārliecinošu uzvaru pret Čehoslovākijas izlasi, ar rezultātu 44:11. Nākamajā spēlē Latvija zaudēja Polijai ar rezultātu 25:32. Pēdējā spēlē Latvijai vajadzēja uzvarēt Franciju, kā arī bija jācer uz Polijas uzvaru pret Franciju. Kaut arī Latvija uzvarēja spēlē ar rezultātu 26:23, Francija savstarpējā spēlē pret Poliju uzvarēja, atstājot Latviju 3. vietā grupu turnīrā un neļaujot kvalificēties izslēgšanas spēlēm. Turnīra turpinājumā Latvija varēja cīnīties par ne augstāku vietu kā par 5. vietu turnīrā. Pirmajā izslēgšanas spēlē Latvija ar rezultātu 21:15 uzvarēja [[Ēģiptes basketbola izlase|Ēģiptes basketbola izlasi]]. Cīņā par piekto vietu Latvija piekāpās Igaunijas izlasei ar rezultātu 41:19, turnīrā iegūstot 6. vietu. === 1939. gada Eiropas čempionāts basketbolā === {{pamatraksts|1939. gada Eiropas čempionāts basketbolā}} Savu pirmajā spēlē, Latvija ar viena punkta deficītu atzina Lietuvas pārākumu, kas vēlāk kļuva par Eiropas čempioniem. Turpmākajās cīņās Latvijas basketbolisti pārspēja Ungāriju (58:24), guva rekorda cienīgu uzvaru pār [[Somijas basketbola izlase|Somiju]] (108:7), uzvarēja [[Itālijas basketbola izlase|Itāliju]] (38:23) un Franciju (45:26), pagarinājumā zaudēja Igaunijai (25:26) un visbeidzot zaudēja arī Polijas izlasei (43:20). Turnīra noslēgumā Latvijas izlase ar piecām uzvarām ierindojās 2. vietā. Šis bija pēdējais Latvijas izlases turnīrs pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un pēdējais Eiropas čempionāts, kurā Latvijas vīriešu basketbola izlase izcīnīja medaļas. === Padomju un nacistu okupācijas laiks === [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas laikā]] Latvijas spēlētāji bija spiesti spēlēt zem [[PSRS basketbola izlase|Padomju Savienības]] karoga. Neskatoties uz kara un padomju terora šausmām, basketbols turpināja savu popularitāti Latvijā. 1941. gada Baltijas turnīrā [[Latvijas PSR]] finālā uzvarēja [[Lietuvas PSR]] ar rezultātu 38:33. [[Basketbols 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] PSRS izlases sastāvā sudraba medaļu izcīnīja [[Maigonis Valdmanis]], kļūstot par pirmo latviešu basketbolistu, kas izcīnījis olimpisko medaļu. Dažus gadus vēlāk, medaļnieku sarakstam pievienojās [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] un [[Valdis Muižnieks]]. Visi trīs basketbolisti PSRS izlases sastāvā izcīnīja trīs Eiropas čempiona un divus olimpisko vicečempionu titulus. Vēlākajos gados par Latvijas basketbola zvaigznēm izvirzījās [[Valdis Valters]] un [[Igors Miglinieks]]. Valdis Valters PSRS izlases sastāvā ieguva divus Eiropas čempiona titulus un ir vienīgais latviešu spēlētājs, kas ir izcīnījis [[FIBA Pasaules kauss|FIBA Pasaules kausu]] [[1982. gada Pasaules čempionāts basketbolā|1982. gadā]]. [[1981. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1981. gada čempionātā]] V. Valteru atzina par turnīra vērtīgāko spēlētāju. === Pēc neatkarības atjaunošanas === [[Attēls:Latvia basketball fans (2006).jpg|180px|thumb|left|Latvijas basketbola fani 2006. gadā]] Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Latvija 1991. gada septembrī, atguva FIBA dalībvalsts statusu. Neskatoties uz individuāli labajiem Latvijas izlases spēlētāju sasniegumiem, Latvijas izlase līdz šim nav spējusi sasniegt pirmskara basketbola līmeni. Līdz šim Latvijas vīriešu basketbola izlases labākais sasniegums ir bijusi 5. vieta [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] un [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā basketbolā]]. === 2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā === {{pamatraksts|2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā}} Čempionāta grupas turnīrā Latvijai bija jāspēlē pret [[Bosnijas un Hercegovinas basketbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]], Lietuvu, [[Ziemeļmaķedonijas basketbola izlase|Maķedoniju]], [[Melnkalnes basketbola izlase|Melnkalni]] un [[Serbijas basketbola izlase|Serbiju]]. No piecām grupu turnīra spēlēm Latvija uzvarēja 3 spēlēs (86:75 pret Bosniju un Hercegovinu, 73:72 pret Melnkalni un 76:66 pret Maķedoniju), noslēdzot grupas turnīru otrajā vietā. Neveiksmīgāka izrādījās otrā kārta, kurā Latvija izcīnīja tikai vienu uzvaru pret [[Ukrainas basketbola izlase|Ukrainu]] ar rezultātu 85:51. Pārējās spēlēs piedzīvots zaudējums pret Franciju (91:102) un [[Beļģijas basketbola izlase|Beļģiju]] (56:60). Čempionātu Latvija noslēdza dalītajā 11. vietā ar [[Grieķijas basketbola izlase|Grieķiju]]. Rezultatīvākais Latvijas izlases spēlētājs čempionātā ar 92 punktiem kļuva [[Kristaps Janičenoks]]. === 2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā === {{pamatraksts|2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā}} 2015. gada Eiropas čempionāts bija otrais Eiropas čempionāts, kas notika Latvijā, un pirmais kopš neatkarības atjaunošanas. Grupu turnīrā Latvija tika ielozēta kopā ar Beļģiju, [[Čehijas basketbola izlase|Čehiju]], Igauniju, Lietuvu un Ukrainu. Tāpat, kā iepriekšējā turnīrā, Latvijas izlase grupu turnīrā izcīnija 3 uzvaras (78:67 pret Beļģiju, 72:65 pret Čehiju un 75:64 pret Igauniju) un divās spēlēs nācās atzīt pretinieku pārākumu (49:68 pret Lietuvu un 74:75 pret Ukrainu). Astotdaļfinālā Latvija ar rezultātu 73:66 uzvarēja [[Slovēnijas basketbola izlase|Slovēniju]], bet ceturtdaļfinālā zaudēja Francijai ar rezultātu 70:84. Cīņā par 5.—8. vietu Latvija zaudēja Grieķijai ar rezultātu 90:97. Pēdējā spēlē par 7. vietu Latvija atzina Čehijas pārākumu ar rezultātu 70:97. Turnīru Latvija noslēdza 8. vietā. Par rezultatīvāko Latvijas izlases spēlētāju kļuva [[Dairis Bertāns]], kas turnīrā guva 90 punktus. === 2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā === {{pamatraksts|2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā}} Grupu turnīrā Latvijas pretinieki bija Beļģija, [[Krievijas basketbola izlase|Krievija]], [[Lielbritānijas basketbola izlase|Lielbritānija]], Serbija un [[Turcijas basketbola izlase|Turcija]]. Savā grupā, Latvija uzvarēja 4 spēlēs (92:64 pret Beļģiju, 97:92 pret Lielbritāniju, 84:69 pret Krieviju un 89:79 pret Turciju). Vienīgais zaudējums, ar rezultātu 82:92, tika piedzīvots pret Serbijas izlasi. Astotdaļfinālā Latvija, ar rezultātu 100:68, uzvarēja Melnkalni, bet ceturtdaļfinālā sīvā mačā, ar rezultātu 97:103 tika atzīts Slovēnijas izlases pārākums. Turnīru Latvija noslēdza 5. vietā, kas ir līdz šim labākais Latvijas rezultāts pēc neatkarības atjaunošanas. Rezultatīvākais Latvijas izlases spēlētājs ar 165 punktiem bija [[Kristaps Porziņģis]]. === 2019.—2022. gads === [[2019. gada FIBA Pasaules kauss|2019. gada FIBA Pasaules kausa]] kvalifikācijas pirmajā kārtā Latvijai bija jāspēkojas ar Turcijas, Ukrainas un [[Zviedrijas basketbola izlase|Zviedrijas]] basketbola izlasēm. Kvalifikācijas turnīrā Latvijai bija jānospēlē divas spēles ar katru pretinieka komandu. Pirmajā kārtā Latvija izcīnīja četras uzvaras (divreiz uzvarot Zviedriju un pa vienai reizei Turciju un Ukrainu). Otrajā kārtā, bez Turcijas un Ukrainas, Latvijai bija jāspēlē pret Melnkalni, Slovēniju un Spāniju. Kvalifikācijas turnīrā otrajā kārtā Latvija uzvarēja trīs spēlēs (divās spēles pret Slovēniju un vienā pret Melnkalni). Kaut arī Latvija ar Melnkalni punktu ziņā dalīja trešo vietu, savstarpējo speļu rezultāti neļāva Latvijai kvalificēties Pasaules kausam. Neveiksmes turpināja Latvijas izlasi vajāt arī [[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2022. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] kvalifikācijas turnīrā. Turnīrā Latvijai bija jāspēlē pret Bosniju un Hercegovinu, [[Bulgārijas basketbola izlase|Bulgāriju]] un Grieķiju. No piecām spēlēm Latvija uzvarēja tikai vienā pret Grieķiju (77:66). Vājais sniegums Latvijai neļāva kvalificēties uz Eiropas čempionāta finālturnīru. === 2023. gada FIBA Pasaules kauss === {{pamatraksts|2023. gada FIBA Pasaules kauss}} [[Attēls:2023 FIBA Basketball World Cup Latvia vs Spain 2-50.jpg|left|thumb|Latvijas basketbola fani 2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Attēls:08.22 總統出席「FIBA 2023世界盃籃球賽熱身賽」 (53134459989).jpg|thumb|Latvijas un Lietuvas basketbolisti pirms draudzības spēles pirms 2023. gada FIBA Pasaules kausa]] Pēc vājā snieguma 2022. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, par Latvijas izlases galveno treneri tika apstiprināts [[Luka Banki]]. Tā, ka Latvija nespēja kvalificēties iepriekšējā gada Eiropas čempionāta finālturnīram, Latvijai [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīru vajadzēja sākt no priekškvalifikācijas kārtas, kur pretī stājās [[Baltkrievijas basketbola izlase|Baltkrievija]] un [[Rumānijas basketbola izlase|Rumānija]]. Priekškvalifikācijas turnīrā Latvija ieguva pirmo vietu. Kvalifikācijas turnīra pirmajā kartā Latvijas pretinieki bija Beļģija, Serbija un [[Slovākijas basketbola izlase|Slovākija]]. Pirmajā kārtā Latvija no sešām spēlēm zaudēja tikai vienu spēli pret Serbiju (100:101). Otrajā kārtā Latvijai bija jāspēlē pret Grieķiju, Turciju un Lielbritāniju. Visās otrās kārtas spēlēs Latvija uzvarēja un pirmo reizi iekļuva [[FIBA Pasaules kauss|FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Finālturnīrā Latvija tika ielozēta "nāves grupā" pret Francijas, [[Kanādas basketbola izlase|Kanādas]] un [[Libānas basketbola izlase|Libānas]] izlasi. Pirmajā spēlē Latvija ar 109:70 uzvarēja Libānu. Nākamajā spēlē Latvija pārsteidzoši spēles izskaņā ar 88:86 uzvarēja Franciju un ar šo spēli nodrošināja vietu nākamajā kārtā. Pēdējā grupas spēlē tika atzīts Kanādas pārākums ar rezultātu 75:101. Nākamajā kārtā Latvijai bija jāspēlē pret [[Brazīlijas basketbola izlase|Brazīliju]] un Spāniju. Abās spēlēs tika svinēta uzvara (74:69 pret Spāniju un 104:84 pret Brazīliju). Otrajā kārtā no grupas kvalificējās arī Kanāda, bet pret šo komandu vairs nebija jāspēlē. Ceturtdaļfinālā Latvijai, spēles izskaņā, nācās atzīt Vācijas pārākumu ar rezultātu 79:81. Turnīra turpinājumā Latvijai bija jāspēlē par 5.—7. vietu. Pirmajā spēlē pret [[Itālijas basketbola izlase|Itāliju]] Latvija uzvarēja ar rezultātu 87:82. Cīņā pret Lietuvu ar 98:63 uzvarēja Latvijas izlase un ieguva 5. vietu. Šajā spēlē Latvijas spēlētājs [[Artūrs Žagars]] ar 17 rezultatīvām piespēlēm pārspēja [[Tonijs Kukočs|Tonija Kukoča]] visvairāk atdoto rezultatīvo piespēļu vienā Pasaules kausa spēlē rekordu. A. Žagars kļuva par čempionāta otrās simboliskās izlases dalībnieku, savukārt Latvijas izlases treneris Luka Banki tika atzīts par labāko čempionāta treneri. Par turnīra rezultatīvāko spēlētāju Latvijas izlasē kļuva [[Andrejs Gražulis]] ar 115 punktiem. === 2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā === {{pamatraksts|2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā}} [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] bija otrais turnīrs, kopš neatkarības atjaunošanas, kas notika Latvijā. Savā grupā Latvijai bija jāspēlē pret Čehiju, Igauniju, [[Portugāles basketbola izlase|Portugāli]], Serbiju un Turciju. Grupu turnīrā Latvija uzvarēja trīs spēlēs (72:70 pret Igauniju, 78:62 pret Portugāli un 109:75 pret Čehiju) un piedzīvoja divus zaudējumus (73:93 pret Turciju un 80:84 pret Serbiju). Astotdaļfinālā Latvijai bija jāspēlē pret Lietuvas valstsvienību. Baltijas valstu savstarpējā spēlē labāku rezultātu parādīja Lietuvas izlase, kas uzvarēja spēli ar rezultātu 79:88. Čempionāta rezultatīvākais Latvijas izlases spēlētājs bija Kristaps Porziņģis, kas guva 121 punktu, bet Latvija čempionātu noslēdza 12. vietā. === 2027. gada FIBA Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrs === {{notiek sports|basketbols}} {{pamatraksts|2027. gada FIBA Pasaules kauss}} [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra]] Latvijai pirmajā kārtā bija jātiekas ar [[Austrijas basketbola izlase|Austrijas]], [[Nīderlandes basketbolas izlase|Nīderlandes]] un [[Polijas basketbola izlase|Polijas]] basketbola izlasēm. Šis bija arī pirmais turnīrs jaunā Latvijas izlases galvenā trenera [[Sito Alonso]] vadībā. Pirmās kārtas pirmajos divos izlašu logos, Latvija izcīnija vienu uzvaru, ar rezultātu 86:68 uzvarot Austrijas izlasi, bet pārējās spēlēs pret, Nīderlandes izlasi un divās spēlēs pret Polijas izlasi, tika piedzīvoti zaudējumi (78:86 pret Nīderlandi, 82:84 un 72:92 pret Poliju). Pēc neveiksmīgā starta kvalifikācijas turnīrā, [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar galveno treneri Sito Alonso un galvenā trenera pienākumus uzticēja [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jānim Gailītim]], kurš bija viens no iepriekšējā izlases galvenā trenera [[Luka Banki|Lukas Banki]] asistentiem. == Sasniegumi == {{OSB tabula | dzimums = V | 1936 = 18 | 1948 = ''nepiedalījās'' | 1952 = ''nepiedalījās'' | 1956 = ''nepiedalījās'' | 1960 = ''nepiedalījās'' | 1964 = ''nepiedalījās'' | 1968 = ''nepiedalījās'' | 1972 = ''nepiedalījās'' | 1976 = ''nepiedalījās'' | 1980 = ''nepiedalījās'' | 1984 = ''nepiedalījās'' | 1988 = ''nepiedalījās'' | 1992 = ''nekvalificējās'' | 1996 = ''nekvalificējās'' | 2000 = ''nekvalificējās'' | 2004 = ''nekvalificējās'' | 2008 = ''nekvalificējās'' | 2012 = ''nekvalificējās'' | 2016 = ''nekvalificējās'' | 2020 = ''nekvalificējās'' | 2024 = ''nekvalificējās'' }} {{PČB tabula | dzimums = V | 1950 = ''nepiedalījās'' | 1954 = ''nepiedalījās'' | 1959 = ''nepiedalījās'' | 1963 = ''nepiedalījās'' | 1967 = ''nepiedalījās'' | 1970 = ''nepiedalījās'' | 1974 = ''nepiedalījās'' | 1978 = ''nepiedalījās'' | 1982 = ''nepiedalījās'' | 1986 = ''nepiedalījās'' | 1990 = ''nepiedalījās'' | 1994 = ''nekvalificējās'' | 1998 = ''nekvalificējās'' | 2002 = ''nekvalificējās'' | 2006 = ''nekvalificējās'' | 2010 = ''nekvalificējās'' | 2014 = ''nekvalificējās'' | 2019 = ''nekvalificējās'' | 2023 = 5 }} {{EČB tabula | dzimums = V | 1935 = '''1''' | 1937 = 6 | 1939 = 2 | 1946 = ''nepiedalījās'' | 1947 = ''nepiedalījās'' | 1949 = ''nepiedalījās'' | 1951 = ''nepiedalījās'' | 1953 = ''nepiedalījās'' | 1955 = ''nepiedalījās'' | 1957 = ''nepiedalījās'' | 1959 = ''nepiedalījās'' | 1961 = ''nepiedalījās'' | 1963 = ''nepiedalījās'' | 1965 = ''nepiedalījās'' | 1967 = ''nepiedalījās'' | 1969 = ''nepiedalījās'' | 1971 = ''nepiedalījās'' | 1973 = ''nepiedalījās'' | 1975 = ''nepiedalījās'' | 1977 = ''nepiedalījās'' | 1979 = ''nepiedalījās'' | 1981 = ''nepiedalījās'' | 1983 = ''nepiedalījās'' | 1985 = ''nepiedalījās'' | 1987 = ''nepiedalījās'' | 1989 = ''nepiedalījās'' | 1991 = ''nepiedalījās'' | 1993 = 9 | 1995 = ''nekvalificējās'' | 1997 = 16 | 1999 = ''nekvalificējās'' | 2001 = 8 | 2003 = 13 | 2005 = 13 | 2007 = 13 | 2009 = 13 | 2011 = 22 | 2013 = 11 | 2015 = 8 | 2017 = 5 | 2022 = ''nekvalificējās'' | 2025 = 12 }} == Sastāvs == {{Latvijas basketbola izlases sastāvs}} == Galveno treneru uzskaitījums == {{Columns-list|colwidth=22em| *{{flagicon|LAT}} [[Valdemārs Baumanis]] – (1935–1936) *{{flagicon|LAT}} [[Ādolfs Grasis]] – (1937) *{{flagicon|LAT}} [[Valdemārs Baumanis]] – (1939) *{{flagicon|LAT}} [[Armands Krauliņš]] – (1993–1996) *{{flagicon|LAT}} [[Igors Miglinieks]] – (1997–1999) *{{flagicon|LAT}} [[Armands Krauliņš]] – (2000–2003) *{{flagicon|LAT}} [[Kārlis Muižnieks]] – (2004–2007) *{{flagicon|SRB}} [[Nenads Trajkovičs]] – (2008)<ref>[https://www.delfi.lv/mvp/pa-pedam/nebija-gatavi-lielam-uzvaram-pirmais-izlases-arzemju-treneris-atceras-latvijas-basketbolu?id=53081779 'Nebija gatavi lielām uzvarām...' Pirmais izlases ārzemju treneris atceras Latvijas basketbolu] Jānis Freimanis. Defi MVP</ref> *{{flagicon|LTU}} [[Ķēstutis Kemzūra]] – (2008–2009) *{{flagicon|LAT}} [[Ainars Bagatskis]] – (2010–2017) *{{flagicon|LAT}} [[Arnis Vecvagars]] – (2017–2019) *{{flagicon|LAT}} [[Roberts Štelmahers]] – (2019–2021) *{{flagicon|ITA}} [[Luka Banki]] – (2021–2025)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Treneris Banki pēc Eiropas čempionāta neturpinās darbu Latvijas basketbola izlasē|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/06.02.2025-treneris-banki-pec-eiropas-cempionata-neturpinas-darbu-latvijas-basketbola-izlase.a586721/|access-date=06.02.2025}}</ref> *{{flagicon|ESP}} [[Sito Alonso]] — (2025—2026) *{{flagicon|LAT}} [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jānis Gailītis]] — (2026—pašlaik) }} == Skatīt arī == * [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]] * [[Latvijas basketbola izlase 2011. gada Eiropas čempionātā]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://basket.lv/ Latvijas Basketbola savienības mājaslapa] {{Eiropas basketbola izlases}} {{Basketbols Latvijā}} {{Latvijas nacionālās sporta izlases}} {{Latvijas basketbola Goda zāle}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas basketbola izlase| ]] [[Kategorija:Basketbola izlases]] 83lhpt0zre85k2h8w9acoupm12wytlr 0 35798 4534070 4534051 2026-10-10T12:07:16Z Egilus 27634 4534070 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Gatis Jahovičs | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1984|8|11}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 201 [[centimetrs|cm]]<ref>[https://www.basketball-reference.com/international/players/gatis-jahovics-1.html basketball-reference.com]</ref> | svars = 92 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = 2001 | kar_beig = 2015 <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Bijušie klubi ------> | sezonas = | bij_kom = | pk izmaiņas = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 2004—2009 | taut = {{Bk|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 3× [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2010.—2011. gada LBL sezona|2011]], [[2011.—2012. gada LBL sezona|2012]], [[2012.—2013. gada LBL sezona|2013]])</small> | slavz = | aģenti = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = | kl_sez 1 = 2001—2004 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Skonto]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 2 = 2004—2007 | klubs 2 = {{flaga|Polija}} [[Vloclavekas "Anwil"]] ([[Polijas basketbola līga|PLK]]) | kl_sez 3 = 2007—2008 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas ASK]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 4 = 2008—2014 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 5 = 2014—2015 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas "Barons kvartāls"]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 6 = 2015 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepājas Lauvas|"Liepāja/Triobet"]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) }} '''Gatis Jahovičs''' (dzimis {{dat|1984|8|11}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[Latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā, [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. Trīskārtējs [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempions [[Rīgas VEF]] sastāvā. Karjeras pēdējā sezonā pārstāvēja [[BK Liepājas Lauvas|"Liepāja/Triobet"]]. Pēc profesionāla sportista karjeras beigām — funkcionārs, sākumā vadīja VEF basketbola skolu, bet 2018. gada martā apstiprināts par [[Basketbola klubs VEF|basketbola kluba VEF]] direktoru, 2020. gadā — par kluba prezidentu. G. Jahoviča dēls [[Markuss Jahovičs]] arī ir basketbolists, spēlējis Latvijas U-16 izlasē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/17092025-latvijas_u16_izlases_aizsargs_jahovics_pa|title=Latvijas U16 izlases aizsargs Jahovičs pārcēlies uz A sērijas kluba sistēmu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-09-19|date=2025-09-17|language=lv}}</ref> divos Eiropas čempionātos. 2026. gadā kopā ar Latvijas izlasi kļuva par Eiropas čempionu un tika iekļauts turnīra simboliskajā pieciniekā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://u16v.basket.lv/u16-zelta-izlases-formula-latvijas-regioni-riga-asv/|title=U16 zelta izlases formula: Latvijas reģioni + Rīga + ASV|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=u16v|access-date=2026-08-21|date=2026-08-19|language=lv}}</ref> == Karjera == 6 gadu vecumā sāka apgūt basketbolu [[Valtera Basketbola skola|Valtera Basketbola skolā]]. Profesionālo basketbolista karjeru sāka 2001. gadā [[BK Skonto]] rindās pie trenera [[Valdis Valters|Valda Valtera]]. Pirmajā sezonā, spēlējot [[LBL]] čempionātā, G. Jahovičs jau devās sākuma pieciniekā taču statistika nebija izcila — 12 aizvadītajās spēlēs tikai 4,8 punkti vidēji spēlē. Tajā pašā sezonā tika nosūtīts arī uz [[fārmklubs|fārmklubu]] [[BK Skonto 2]], kur 7 spēlēs viņš vidēji guva 19,6 punktus [[LBAL]] čempionātā. Nākamajā sezonā G. Jahovičs atgriezās [[BK Skonto]], kas tobrīd spēlēja [[ULEB Eirokauss|ULEB Eirokausā]]. Šajā kausa izcīņā G. Jahovičs aizvadīja 8 spēlēs caurmērā gūstot 4,5 puktus. Šajā sezonā [[LBL]] čempionātā aizvadot 21 spēli viņš atzīmējās ar vidēji gūtiem 5,7 punktiem. 2003./2004. [[LBL]] sezonā [[BK Skonto]] atkal piedalījās [[ULEB Eirokauss|ULEB Eirokausā]], kur 12 spēlēs G. Jahovičs vidēji spēlē guva 6,4 punktus un [[LBL]] 12 spēlēs vidēji guva 10,5 punktus. 2004. gada sākumā G. Jahovičs pārcēlās uz [[Polija|Poliju]] un pievienojās [[Vloclavekas "Anwil"]] vienībai. [[Polijas basketbola līga]]s čempionātā viņš laukumā devās 16 spēlēs un vidēji spēlē guva 3,8 punktus. 2007. gadā G. Jahovičs pameta Polijas klubu un atgriezās Latvijā. Līdz 2009. gadam viņš spēlēja [[Rīgas ASK]], bet kopš 2009. gada — [[Rīgas VEF]] sastāvā. 2011. gadā pirmoreiz karjerā izcīnīja LBL čempiona titulu, uzvaru guva arī nākamajās divās LBL sezonās. G. Jahoviča spēlētāja karjeru daudz ietekmējušas traumas, kas spēlētājam neļāva atklāt prognozēto potenciālu ne nacionālajā izlasē, ne pārstāvētajos klubos. 2014. gada vasarā pievienojās citam LBL klubam [[Rīgas "Barons kvartāls"]], bet 2015. gadā — [[BK Liepājas Lauvas|"Liepāja/Triobet"]], kur beidza aktīvo basketbolista karjeru. === Latvijas izlase === G. Jahovičs ir pārstāvējis Latvijas U18 un U20 jaunatnes izlases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/19714/gatis-jahovics|title=Gatis Jahovics, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-07-11|language=en}}</ref> 2003. gadā viņš uzstādīja Latvijas U20 izlases rezultativitātes rekordu, gūstot 37 punktus spēlē pret Vāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ParBasketbolu/status/1677752368669106176?t=YN9ISb7xJCxxjltgq6nz2g&s=03|title=ParBasketbolu|website=Twitter|access-date=2023-07-11}}</ref> Laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam G. Jahovičs pārstāvēja pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasi]], piedaloties divos Eiropas čempionāta finālturnīros. == Basketbola funkcionārs == Pēc sportista karjeras beigām kļuva par VEF basketbola skolas vadītāju. 2018. gada martā apstiprināts par [[basketbola klubs VEF|basketbola kluba VEF]] direktoru pēc tam, kad [[Laila Spaliņa]] amatu pameta, lai aktīvāk darbotos politikā. 2020. gada septembrī G. Jahovičs kļuva par basketbola kluba VEF prezidentu, stājoties [[Edgars Jaunups|Edgara Jaunupa]] vietā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100716204546/http://www.eurobasket2009.org/en/cid_toT,ovGDH2EaLKL67XnPo2.playerID_32675.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2009.roundID_6328.teamID_2134.html Eurobasket 2009 profils] {{en ikona}} {{LV sastāvs Eurobasket 2009}} {{LV sastāvs Eurobasket 2007}} {{VEF 2013 LBL}} {{VEF 2012 LBL}} {{VEF 2011 LBL}} {{DEFAULTSORT:Jahoviczs Gatis}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]] 9hcep364h2t2eo3io65cmtvh92fsykd 0 37955 4534276 4453236 2026-10-11T06:23:36Z Д.Ильин 36158 4534276 wikitext text/x-wiki [[Attēls:POV-Ray-Dodecahedron.svg|right|100px|Dodekaedrs]][[Attēls:Dodekaeder-Animation.gif|right|100px|Dodekaedrs]] '''Dodekaedrs''' jeb '''divpadsmitskaldnis''' ir regulārs [[daudzskaldnis]], kura visas [[skaldne]]s ir regulāri piecstūri. Tam ir 12 skaldnes, 30 [[šķautne]]s un 20 [[virsotne (ģeometrija)|virsotnes]]. Katrā dodekaedra virsotnē kopā saiet 3 šķautnes un 3 skaldnes.<br /> Dodekaedra duālais daudzskaldnis ir [[ikosaedrs]]. == Formulas == Ja dodekaedra šķautnes garums ir <math>a</math>, tad: * <math>s = \frac{1}{4} \sqrt{25+10\sqrt{5}} a^2 = 1,72047...a^2</math> (dodekaedra vienas skaldnes [[laukums]]) * <math>S = 3\sqrt{25+10\sqrt{5}} a^2 = 20,64572...a^2</math> (pilnas virsmas laukums) * <math>V = \frac{1}{4} (15+7\sqrt{5}) a^3 = 7,66311...a^3</math> (dodekaedra [[tilpums]]) * <math>R = \frac{a}{4} \sqrt{3} \left( 1 + \sqrt{5} \right) = 1,40125...a</math> (apvilktas [[lode]]s [[rādiuss]]) * <math>r = \frac{a}{20} \sqrt{250 + 110 \sqrt{5}} = 1,11351...a</math> (ievilktas lodes rādiuss) [[Attēls:Dodecahedron flat.svg|right|260px|thumb|Dodekaedra izklājums]] == Īpašības == * Dodekaedram var izvēlēties 8 virsotnes, kas atrodas [[kubs|kuba]] virsotnēs. * Dodekaedra grafam eksistē [[Hamiltona cikls]]. === Ar dodekaedru saistīti daudzskaldņi === [[Attēls:Great stellated dodecahedron.png|125px]] [[Attēls:Small ditrigonal icosidodecahedron.png|125px]] [[Attēls:Ditrigonal dodecadodecahedron.png|125px]] [[Attēls:Great ditrigonal icosidodecahedron.png|125px]] [[Attēls:Compound of five tetrahedra.png|125px]] [[Attēls:Compound of ten tetrahedra.png|125px]] [[Attēls:Uniform polyhedron-53-t0.svg|100px]] [[Attēls:Uniform polyhedron-53-t01.svg|100px]] [[Attēls:Uniform polyhedron-53-t1.png|100px]] [[Attēls:Uniform polyhedron-53-t12.png|100px]] [[Attēls:Uniform polyhedron-53-t2.svg|100px]] [[Attēls:Dodecahedron.png|125px]] [[Attēls:Small stellated dodecahedron.png|125px]] [[Attēls:Great dodecahedron.png|125px]] [[Attēls:Great stellated dodecahedron.png|125px]] == Skatīt arī == * [[Fullerēns]] * [[Ikosaedrs]] * [[Regulārs piecstūris]] == Ārējās saites == * {{MathWorld|Dodecahedron}} {{matemātika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platona daudzskaldņi]] s1js03ehz4s3rpm93a5zz26wivq48kb 0 46072 4534091 4534055 2026-10-10T12:42:15Z Ingii 8177 papildināts 4534091 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg | att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | binomial = Chiroptera <small>([[Blumenbach]], 1779)</small> | izplatība = [[Attēls:Bat range.png|center||250px]] {{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}} | iedalījums = Mūsdienu iedalījums: * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}} Tradicionālais iedalījums: * {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}} | kategorijas = nē }} '''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]<ref name="types">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]</ref><ref>[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]</ref> (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.<ref name="zinat"/><ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]</ref><ref>Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.</ref> Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]</ref> [[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]</ref> Jaunākajā (2025) Latvijas Sarkanās grāmatas rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').<ref name="daba"/> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielā lidojošā lapsa]] (''Pteropus vampyrus'')]] [[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].<ref name="types"/> Lielākie sikspārņi [[lidojošās lapsas]], kurām spārnu spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,5 [[kilograms|kg]].<ref name="types"/> Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.<ref name="types"/><ref name="eks">[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]</ref> Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.<ref name="eks"/> Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sispārņi]]em (''Emballonuridae'').<ref name="adw"/> Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot<ref>[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]</ref> (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt). Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.<ref name="adw"/> Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.<ref name="adw"/><ref name="eks"/> Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām ir redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, lidojošām lapsām ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.<ref name="types"/><ref name="fatcts"/> Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].<ref name="fatcts"/> Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši ir izstarojuši. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, viņi ir aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].<ref name="eks"/> Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.<ref name="eks"/> Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.<ref> "Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis", Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.</ref> [[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.<ref name="fatcts"/> Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].<ref name="fatcts"/> === Neparastākie sikspārņi === [[Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.<ref name="adw"/> [[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas. === Interesanti fakti par sikspārņiem === Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].<ref name="fatcts">[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]</ref> Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,<ref name="fatcts"/> tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.<ref name="eks"/> Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.<ref name="eks"/> Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.<ref name="fatcts"/> == Klasifikācija == [[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]] [[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]] {{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi|Jansikspārņu apakškārta}} ** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi|Jiņsikspārņu apakškārta}} ** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}} == Sikspārņi Latvijā == Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:<ref name="daba"/> *[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') *[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'') *[[Brūnais garausainis]] (Plecotus auritus) *[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') *[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') *[[Dzeltenais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' ) *[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') *[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'') *[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Platausainais sikspārnis]] (Barbastella barbastellus) *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'') == Sikspārņi un cilvēki == [[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]] Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.<ref name="daba"/> Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],<ref>[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy & advocacy (Bats in UK)]</ref> un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.<ref>[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]</ref> Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,<ref>White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.</ref><ref name="market">[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]</ref> piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored."</ref> [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],<ref>[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]],<ref>[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]</ref> [[Taizeme|Taizemē]]<ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]</ref> un [[Gana|Ganā]].<ref name="market"/> Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.</ref> [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.<ref>[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&pg=PT79&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]</ref> Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.<ref>[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]</ref> === Sikspārņi folklorā === [[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.<ref>[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons & Handbags Collide]</ref> Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.<ref>[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]</ref> Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi. [[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].<ref>[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.<ref>[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]</ref> === Sikspārņi daiļradē === Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu "Sudrabspārns" (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}} * [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi] * [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums] * [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }} * [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sikspārņi| ]] 6bfycg5xo1o2ilcpsseikgh7x58g4gt 4534100 4534091 2026-10-10T12:53:39Z Ingii 8177 papildināts 4534100 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg | att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | binomial = Chiroptera <small>([[Blumenbach]], 1779)</small> | izplatība = [[Attēls:Bat range.png|center||250px]] {{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}} | iedalījums = Mūsdienu iedalījums: * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}} Tradicionālais iedalījums: * {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}} | kategorijas = nē }} '''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]<ref name="types">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]</ref><ref>[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]</ref> (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.<ref name="zinat"/><ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]</ref><ref>Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.</ref> Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]</ref> [[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]</ref> Jaunākajā (2025) Latvijas Sarkanās grāmatas rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').<ref name="daba"/> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielā lidojošā lapsa]] (''Pteropus vampyrus'')]] [[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].<ref name="types"/> Lielākie sikspārņi [[lidojošās lapsas]], kurām spārnu spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,5 [[kilograms|kg]].<ref name="types"/> Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.<ref name="types"/><ref name="eks">[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]</ref> Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.<ref name="eks"/> Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sispārņi]]em (''Emballonuridae'').<ref name="adw"/> Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot<ref>[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]</ref> (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt). Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.<ref name="adw"/> Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.<ref name="adw"/><ref name="eks"/> Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām ir redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, lidojošām lapsām ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.<ref name="types"/><ref name="fatcts"/> Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].<ref name="fatcts"/> Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši ir izstarojuši. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, viņi ir aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].<ref name="eks"/> Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.<ref name="eks"/> Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.<ref> "Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis", Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.</ref> [[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.<ref name="fatcts"/> Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].<ref name="fatcts"/> === Neparastākie sikspārņi === [[Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.<ref name="adw"/> [[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas. === Interesanti fakti par sikspārņiem === Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].<ref name="fatcts">[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]</ref> Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,<ref name="fatcts"/> tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.<ref name="eks"/> Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.<ref name="eks"/> Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.<ref name="fatcts"/> == Klasifikācija == [[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]] [[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]] {{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi|Jansikspārņu apakškārta}} ** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi|Jiņsikspārņu apakškārta}} ** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}} == Sikspārņi Latvijā == Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:<ref name="daba"/> *[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') *[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'') *[[Brūnais garausainis]] (Plecotus auritus) *[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') *[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') *[[Dzeltenais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' ) *[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') *[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'') *[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Platausainais sikspārnis]] (Barbastella barbastellus) *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'') == Sikspārņi un cilvēki == [[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]] Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.<ref name="daba"/> Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],<ref>[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy & advocacy (Bats in UK)]</ref> un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.<ref>[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]</ref> Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,<ref>White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.</ref><ref name="market">[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]</ref> piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored."</ref> [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],<ref>[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]],<ref>[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]</ref> [[Taizeme|Taizemē]]<ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]</ref> un [[Gana|Ganā]].<ref name="market"/> Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.</ref> [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.<ref>[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&pg=PT79&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]</ref> Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.<ref>[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]</ref> === Sikspārņi folklorā === [[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.<ref>[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons & Handbags Collide]</ref> Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.<ref>[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]</ref> Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi. [[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].<ref>[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.<ref>[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]</ref> Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.<ref name="eks"/> === Sikspārņi daiļradē === Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu "Sudrabspārns" (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}} * [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi] * [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums] * [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }} * [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sikspārņi| ]] l7wkzxrpe4151unq60eh9siz582o5sk 4534101 4534100 2026-10-10T12:55:52Z Ingii 8177 /* Klasifikācija */ 4534101 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg | att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | binomial = Chiroptera <small>([[Blumenbach]], 1779)</small> | izplatība = [[Attēls:Bat range.png|center||250px]] {{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}} | iedalījums = Mūsdienu iedalījums: * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}} Tradicionālais iedalījums: * {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}} | kategorijas = nē }} '''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]<ref name="types">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]</ref><ref>[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]</ref> (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.<ref name="zinat"/><ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]</ref><ref>Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.</ref> Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]</ref> [[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]</ref> Jaunākajā (2025) Latvijas Sarkanās grāmatas rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').<ref name="daba"/> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielā lidojošā lapsa]] (''Pteropus vampyrus'')]] [[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].<ref name="types"/> Lielākie sikspārņi [[lidojošās lapsas]], kurām spārnu spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,5 [[kilograms|kg]].<ref name="types"/> Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.<ref name="types"/><ref name="eks">[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]</ref> Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.<ref name="eks"/> Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sispārņi]]em (''Emballonuridae'').<ref name="adw"/> Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot<ref>[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]</ref> (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt). Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.<ref name="adw"/> Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.<ref name="adw"/><ref name="eks"/> Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām ir redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, lidojošām lapsām ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.<ref name="types"/><ref name="fatcts"/> Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].<ref name="fatcts"/> Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši ir izstarojuši. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, viņi ir aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].<ref name="eks"/> Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.<ref name="eks"/> Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.<ref> "Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis", Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.</ref> [[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.<ref name="fatcts"/> Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].<ref name="fatcts"/> === Neparastākie sikspārņi === [[Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.<ref name="adw"/> [[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas. === Interesanti fakti par sikspārņiem === Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].<ref name="fatcts">[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]</ref> Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,<ref name="fatcts"/> tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.<ref name="eks"/> Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.<ref name="eks"/> Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.<ref name="fatcts"/> == Klasifikācija == [[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]] [[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]] {{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi|Jansikspārņu apakškārta}} ** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi|Jiņsikspārņu apakškārta}} ** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}} == Sikspārņi Latvijā == Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:<ref name="daba"/> *[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') *[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'') *[[Brūnais garausainis]] (Plecotus auritus) *[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') *[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') *[[Dzeltenais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' ) *[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') *[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'') *[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Platausainais sikspārnis]] (Barbastella barbastellus) *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'') == Sikspārņi un cilvēki == [[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]] Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.<ref name="daba"/> Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],<ref>[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy & advocacy (Bats in UK)]</ref> un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.<ref>[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]</ref> Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,<ref>White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.</ref><ref name="market">[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]</ref> piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored."</ref> [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],<ref>[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]],<ref>[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]</ref> [[Taizeme|Taizemē]]<ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]</ref> un [[Gana|Ganā]].<ref name="market"/> Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.</ref> [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.<ref>[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&pg=PT79&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]</ref> Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.<ref>[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]</ref> === Sikspārņi folklorā === [[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.<ref>[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons & Handbags Collide]</ref> Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.<ref>[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]</ref> Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi. [[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].<ref>[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.<ref>[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]</ref> Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.<ref name="eks"/> === Sikspārņi daiļradē === Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu "Sudrabspārns" (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}} * [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi] * [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums] * [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }} * [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sikspārņi| ]] 9eko4zqmbihso4jrx1e2v2dd5mifxkc 4534106 4534101 2026-10-10T13:05:33Z Ingii 8177 /* Klasifikācija */ neliels labojums 4534106 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg | att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | binomial = Chiroptera <small>([[Blumenbach]], 1779)</small> | izplatība = [[Attēls:Bat range.png|center||250px]] {{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}} | iedalījums = Mūsdienu iedalījums: * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}} Tradicionālais iedalījums: * {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}} | kategorijas = nē }} '''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]<ref name="types">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]</ref><ref>[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]</ref> (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.<ref name="zinat"/><ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]</ref><ref>Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.</ref> Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]</ref> [[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]</ref> Jaunākajā (2025) Latvijas Sarkanās grāmatas rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').<ref name="daba"/> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielā lidojošā lapsa]] (''Pteropus vampyrus'')]] [[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].<ref name="types"/> Lielākie sikspārņi [[lidojošās lapsas]], kurām spārnu spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,5 [[kilograms|kg]].<ref name="types"/> Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.<ref name="types"/><ref name="eks">[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]</ref> Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.<ref name="eks"/> Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sispārņi]]em (''Emballonuridae'').<ref name="adw"/> Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot<ref>[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]</ref> (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt). Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.<ref name="adw"/> Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.<ref name="adw"/><ref name="eks"/> Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām ir redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, lidojošām lapsām ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.<ref name="types"/><ref name="fatcts"/> Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].<ref name="fatcts"/> Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši ir izstarojuši. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, viņi ir aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].<ref name="eks"/> Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.<ref name="eks"/> Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.<ref> "Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis", Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.</ref> [[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.<ref name="fatcts"/> Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].<ref name="fatcts"/> === Neparastākie sikspārņi === [[Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.<ref name="adw"/> [[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas. === Interesanti fakti par sikspārņiem === Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].<ref name="fatcts">[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]</ref> Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,<ref name="fatcts"/> tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.<ref name="eks"/> Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.<ref name="eks"/> Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.<ref name="fatcts"/> == Klasifikācija == [[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]] [[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]] {{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi|Jansikspārņu apakškārta}} ** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi|Jiņsikspārņu apakškārta}} ** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}} == Sikspārņi Latvijā == Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:<ref name="daba"/> *[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') *[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'') *[[Brūnais garausainis]] (Plecotus auritus) *[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') *[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') *[[Dzeltenais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' ) *[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') *[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'') *[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Platausainais sikspārnis]] (Barbastella barbastellus) *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'') == Sikspārņi un cilvēki == [[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]] Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.<ref name="daba"/> Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],<ref>[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy & advocacy (Bats in UK)]</ref> un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.<ref>[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]</ref> Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,<ref>White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.</ref><ref name="market">[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]</ref> piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored."</ref> [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],<ref>[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]],<ref>[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]</ref> [[Taizeme|Taizemē]]<ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]</ref> un [[Gana|Ganā]].<ref name="market"/> Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.</ref> [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.<ref>[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&pg=PT79&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]</ref> Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.<ref>[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]</ref> === Sikspārņi folklorā === [[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.<ref>[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons & Handbags Collide]</ref> Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.<ref>[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]</ref> Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi. [[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].<ref>[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.<ref>[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]</ref> Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.<ref name="eks"/> === Sikspārņi daiļradē === Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu "Sudrabspārns" (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}} * [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi] * [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums] * [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }} * [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sikspārņi| ]] smrcxdoj1boyt2es5mnr9id3py9djz0 4534120 4534106 2026-10-10T13:30:37Z Ingii 8177 /* Klasifikācija */ 4534120 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg | att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | binomial = Chiroptera <small>([[Blumenbach]], 1779)</small> | izplatība = [[Attēls:Bat range.png|center||250px]] {{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}} | iedalījums = Mūsdienu iedalījums: * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}} Tradicionālais iedalījums: * {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}} | kategorijas = nē }} '''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]<ref name="types">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]</ref><ref>[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]</ref> (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.<ref name="zinat"/><ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]</ref><ref>Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.</ref> Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]</ref> [[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]</ref> Jaunākajā (2025) Latvijas Sarkanās grāmatas rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').<ref name="daba"/> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielā lidojošā lapsa]] (''Pteropus vampyrus'')]] [[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].<ref name="types"/> Lielākie sikspārņi [[lidojošās lapsas]], kurām spārnu spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,5 [[kilograms|kg]].<ref name="types"/> Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.<ref name="types"/><ref name="eks">[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]</ref> Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.<ref name="eks"/> Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sispārņi]]em (''Emballonuridae'').<ref name="adw"/> Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot<ref>[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]</ref> (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt). Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.<ref name="adw"/> Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.<ref name="adw"/><ref name="eks"/> Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām ir redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, lidojošām lapsām ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.<ref name="types"/><ref name="fatcts"/> Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].<ref name="fatcts"/> Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši ir izstarojuši. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, viņi ir aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].<ref name="eks"/> Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.<ref name="eks"/> Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.<ref> "Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis", Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.</ref> [[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.<ref name="fatcts"/> Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].<ref name="fatcts"/> === Neparastākie sikspārņi === [[Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.<ref name="adw"/> [[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas. === Interesanti fakti par sikspārņiem === Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].<ref name="fatcts">[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]</ref> Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,<ref name="fatcts"/> tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.<ref name="eks"/> Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.<ref name="eks"/> Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.<ref name="fatcts"/> == Klasifikācija == [[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]] [[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]] {{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņu apakškārta|Jansikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņu apakškārta|Jiņsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}} == Sikspārņi Latvijā == Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:<ref name="daba"/> *[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') *[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'') *[[Brūnais garausainis]] (Plecotus auritus) *[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') *[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') *[[Dzeltenais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' ) *[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') *[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'') *[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Platausainais sikspārnis]] (Barbastella barbastellus) *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'') == Sikspārņi un cilvēki == [[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]] Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.<ref name="daba"/> Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],<ref>[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy & advocacy (Bats in UK)]</ref> un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.<ref>[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]</ref> Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,<ref>White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.</ref><ref name="market">[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]</ref> piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored."</ref> [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],<ref>[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]],<ref>[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]</ref> [[Taizeme|Taizemē]]<ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]</ref> un [[Gana|Ganā]].<ref name="market"/> Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.</ref> [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.<ref>[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&pg=PT79&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]</ref> Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.<ref>[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]</ref> === Sikspārņi folklorā === [[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.<ref>[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons & Handbags Collide]</ref> Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.<ref>[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]</ref> Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi. [[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].<ref>[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.<ref>[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]</ref> Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.<ref name="eks"/> === Sikspārņi daiļradē === Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu "Sudrabspārns" (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}} * [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi] * [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums] * [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }} * [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sikspārņi| ]] i5g177y5qi9n38qc61hq9uijjitwp35 4534214 4534120 2026-10-10T19:09:13Z Ingii 8177 /* Izskats un īpašības */ gramatika 4534214 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg | att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | binomial = Chiroptera <small>([[Blumenbach]], 1779)</small> | izplatība = [[Attēls:Bat range.png|center||250px]] {{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}} | iedalījums = Mūsdienu iedalījums: * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}} Tradicionālais iedalījums: * {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}} | kategorijas = nē }} '''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]<ref name="types">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]</ref><ref>[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]</ref> (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.<ref name="zinat"/><ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]</ref><ref>Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.</ref> Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]</ref> [[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]</ref> Jaunākajā (2025) Latvijas Sarkanās grāmatas rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').<ref name="daba"/> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielā lidojošā lapsa]] (''Pteropus vampyrus'')]] [[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].<ref name="types"/> Lielākie sikspārņi [[lidojošās lapsas]], kurām spārnu spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,5 [[kilograms|kg]].<ref name="types"/> Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.<ref name="types"/><ref name="eks">[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]</ref> Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.<ref name="eks"/> Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sikspārņi]]em (''Emballonuridae'').<ref name="adw"/> Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot<ref>[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]</ref> (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt). Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.<ref name="adw"/> Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.<ref name="adw"/><ref name="eks"/> Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām ir redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, lidojošām lapsām ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.<ref name="types"/><ref name="fatcts"/> Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].<ref name="fatcts"/> Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši ir izstarojuši. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, viņi ir aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].<ref name="eks"/> Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.<ref name="eks"/> Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.<ref> "Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis", Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.</ref> [[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.<ref name="fatcts"/> Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].<ref name="fatcts"/> === Neparastākie sikspārņi === [[Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.<ref name="adw"/> [[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas. === Interesanti fakti par sikspārņiem === Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].<ref name="fatcts">[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]</ref> Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,<ref name="fatcts"/> tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.<ref name="eks"/> Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.<ref name="eks"/> Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.<ref name="fatcts"/> == Klasifikācija == [[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]] [[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]] {{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņu apakškārta|Jansikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņu apakškārta|Jiņsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}} == Sikspārņi Latvijā == Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:<ref name="daba"/> *[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') *[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'') *[[Brūnais garausainis]] (Plecotus auritus) *[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') *[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') *[[Dzeltenais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' ) *[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') *[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'') *[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Platausainais sikspārnis]] (Barbastella barbastellus) *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'') == Sikspārņi un cilvēki == [[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]] Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.<ref name="daba"/> Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],<ref>[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy & advocacy (Bats in UK)]</ref> un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.<ref>[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]</ref> Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,<ref>White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.</ref><ref name="market">[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]</ref> piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored."</ref> [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],<ref>[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]],<ref>[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]</ref> [[Taizeme|Taizemē]]<ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]</ref> un [[Gana|Ganā]].<ref name="market"/> Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.</ref> [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.<ref>[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&pg=PT79&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]</ref> Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.<ref>[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]</ref> === Sikspārņi folklorā === [[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.<ref>[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons & Handbags Collide]</ref> Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.<ref>[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]</ref> Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi. [[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].<ref>[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.<ref>[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]</ref> Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.<ref name="eks"/> === Sikspārņi daiļradē === Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu "Sudrabspārns" (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}} * [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi] * [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums] * [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }} * [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sikspārņi| ]] 4mhfi6kbk80nibv9vh4ibv4xh1pxqqm 4534215 4534214 2026-10-10T19:09:42Z Ingii 8177 /* Izskats un īpašības */ 4534215 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg | att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | binomial = Chiroptera <small>([[Blumenbach]], 1779)</small> | izplatība = [[Attēls:Bat range.png|center||250px]] {{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}} | iedalījums = Mūsdienu iedalījums: * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}} Tradicionālais iedalījums: * {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}} | kategorijas = nē }} '''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]<ref name="types">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]</ref><ref>[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]</ref> (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.<ref name="zinat"/><ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]</ref><ref>Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.</ref> Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]</ref> [[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]</ref> Jaunākajā (2025) Latvijas Sarkanās grāmatas rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').<ref name="daba"/> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielā lidojošā lapsa]] (''Pteropus vampyrus'')]] [[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].<ref name="types"/> Lielākie sikspārņi ir [[lidojošās lapsas]], kurām spārnu spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,5 [[kilograms|kg]].<ref name="types"/> Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.<ref name="types"/><ref name="eks">[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]</ref> Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.<ref name="eks"/> Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sikspārņi]]em (''Emballonuridae'').<ref name="adw"/> Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot<ref>[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]</ref> (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt). Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.<ref name="adw"/> Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.<ref name="adw"/><ref name="eks"/> Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām ir redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, lidojošām lapsām ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.<ref name="types"/><ref name="fatcts"/> Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].<ref name="fatcts"/> Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši ir izstarojuši. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, viņi ir aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].<ref name="eks"/> Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.<ref name="eks"/> Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.<ref> "Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis", Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.</ref> [[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.<ref name="fatcts"/> Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].<ref name="fatcts"/> === Neparastākie sikspārņi === [[Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.<ref name="adw"/> [[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas. === Interesanti fakti par sikspārņiem === Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].<ref name="fatcts">[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]</ref> Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,<ref name="fatcts"/> tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.<ref name="eks"/> Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.<ref name="eks"/> Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.<ref name="fatcts"/> == Klasifikācija == [[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]] [[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]] {{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņu apakškārta|Jansikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņu apakškārta|Jiņsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}} == Sikspārņi Latvijā == Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:<ref name="daba"/> *[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') *[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'') *[[Brūnais garausainis]] (Plecotus auritus) *[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') *[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') *[[Dzeltenais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' ) *[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') *[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'') *[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Platausainais sikspārnis]] (Barbastella barbastellus) *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'') == Sikspārņi un cilvēki == [[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]] Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.<ref name="daba"/> Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],<ref>[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy & advocacy (Bats in UK)]</ref> un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.<ref>[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]</ref> Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,<ref>White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.</ref><ref name="market">[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]</ref> piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored."</ref> [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],<ref>[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]],<ref>[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]</ref> [[Taizeme|Taizemē]]<ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]</ref> un [[Gana|Ganā]].<ref name="market"/> Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.</ref> [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.<ref>[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&pg=PT79&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]</ref> Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.<ref>[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]</ref> === Sikspārņi folklorā === [[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.<ref>[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons & Handbags Collide]</ref> Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.<ref>[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]</ref> Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi. [[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].<ref>[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.<ref>[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]</ref> Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.<ref name="eks"/> === Sikspārņi daiļradē === Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu "Sudrabspārns" (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}} * [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi] * [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums] * [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }} * [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sikspārņi| ]] jihugg9y0369cl46h9momkb933s7w0p 4534216 4534215 2026-10-10T19:10:07Z Ingii 8177 /* Izskats un īpašības */ gramatika 4534216 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg | att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | binomial = Chiroptera <small>([[Blumenbach]], 1779)</small> | izplatība = [[Attēls:Bat range.png|center||250px]] {{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}} | iedalījums = Mūsdienu iedalījums: * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}} Tradicionālais iedalījums: * {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}} | kategorijas = nē }} '''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]<ref name="types">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]</ref><ref>[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]</ref> (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.<ref name="zinat"/><ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]</ref><ref>Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.</ref> Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]</ref> [[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]</ref> Jaunākajā (2025) Latvijas Sarkanās grāmatas rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').<ref name="daba"/> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielā lidojošā lapsa]] (''Pteropus vampyrus'')]] [[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].<ref name="types"/> Lielākie sikspārņi ir [[lidojošās lapsas]], kurām spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,5 [[kilograms|kg]].<ref name="types"/> Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.<ref name="types"/><ref name="eks">[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]</ref> Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.<ref name="eks"/> Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sikspārņi]]em (''Emballonuridae'').<ref name="adw"/> Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot<ref>[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]</ref> (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt). Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.<ref name="adw"/> Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.<ref name="adw"/><ref name="eks"/> Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām ir redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, lidojošām lapsām ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.<ref name="types"/><ref name="fatcts"/> Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].<ref name="fatcts"/> Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši ir izstarojuši. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, viņi ir aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].<ref name="eks"/> Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.<ref name="eks"/> Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.<ref> "Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis", Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.</ref> [[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.<ref name="fatcts"/> Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].<ref name="fatcts"/> === Neparastākie sikspārņi === [[Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.<ref name="adw"/> [[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas. === Interesanti fakti par sikspārņiem === Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].<ref name="fatcts">[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]</ref> Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,<ref name="fatcts"/> tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.<ref name="eks"/> Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.<ref name="eks"/> Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.<ref name="fatcts"/> == Klasifikācija == [[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]] [[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]] {{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņu apakškārta|Jansikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņu apakškārta|Jiņsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}} == Sikspārņi Latvijā == Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:<ref name="daba"/> *[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') *[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'') *[[Brūnais garausainis]] (Plecotus auritus) *[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') *[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') *[[Dzeltenais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' ) *[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') *[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'') *[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Platausainais sikspārnis]] (Barbastella barbastellus) *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'') == Sikspārņi un cilvēki == [[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]] Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.<ref name="daba"/> Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],<ref>[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy & advocacy (Bats in UK)]</ref> un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.<ref>[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]</ref> Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,<ref>White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.</ref><ref name="market">[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]</ref> piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored."</ref> [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],<ref>[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]],<ref>[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]</ref> [[Taizeme|Taizemē]]<ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]</ref> un [[Gana|Ganā]].<ref name="market"/> Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.</ref> [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.<ref>[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&pg=PT79&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]</ref> Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.<ref>[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]</ref> === Sikspārņi folklorā === [[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.<ref>[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons & Handbags Collide]</ref> Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.<ref>[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]</ref> Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi. [[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].<ref>[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.<ref>[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]</ref> Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.<ref name="eks"/> === Sikspārņi daiļradē === Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu "Sudrabspārns" (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}} * [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi] * [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums] * [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }} * [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sikspārņi| ]] lam4v42d523x76obuw3pncdmymphxr4 4534217 4534216 2026-10-10T19:12:38Z Ingii 8177 /* Izskats un īpašības */ gramatika 4534217 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg | att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | binomial = Chiroptera <small>([[Blumenbach]], 1779)</small> | izplatība = [[Attēls:Bat range.png|center||250px]] {{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}} | iedalījums = Mūsdienu iedalījums: * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}} Tradicionālais iedalījums: * {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}} | kategorijas = nē }} '''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]<ref name="types">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]</ref><ref>[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]</ref> (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.<ref name="zinat"/><ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]</ref><ref>Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.</ref> Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]</ref> [[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]</ref> Jaunākajā (2025) Latvijas Sarkanās grāmatas rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').<ref name="daba"/> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielā lidojošā lapsa]] (''Pteropus vampyrus'')]] [[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].<ref name="types"/> Lielākie sikspārņi ir [[lidojošās lapsas]], kurām spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,5 [[kilograms|kg]].<ref name="types"/> Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.<ref name="types"/><ref name="eks">[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]</ref> Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.<ref name="eks"/> Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sikspārņi]]em (''Emballonuridae'').<ref name="adw"/> Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot<ref>[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]</ref> (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt). Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.<ref name="adw"/> Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.<ref name="adw"/><ref name="eks"/> Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, lidojošām lapsām ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.<ref name="types"/><ref name="fatcts"/> Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].<ref name="fatcts"/> Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši ir izstarojuši. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, viņi ir aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].<ref name="eks"/> Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.<ref name="eks"/> Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.<ref> "Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis", Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.</ref> [[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.<ref name="fatcts"/> Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].<ref name="fatcts"/> === Neparastākie sikspārņi === [[Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.<ref name="adw"/> [[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas. === Interesanti fakti par sikspārņiem === Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].<ref name="fatcts">[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]</ref> Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,<ref name="fatcts"/> tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.<ref name="eks"/> Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.<ref name="eks"/> Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.<ref name="fatcts"/> == Klasifikācija == [[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]] [[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]] {{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņu apakškārta|Jansikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņu apakškārta|Jiņsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}} == Sikspārņi Latvijā == Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:<ref name="daba"/> *[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') *[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'') *[[Brūnais garausainis]] (Plecotus auritus) *[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') *[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') *[[Dzeltenais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' ) *[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') *[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'') *[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Platausainais sikspārnis]] (Barbastella barbastellus) *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'') == Sikspārņi un cilvēki == [[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]] Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.<ref name="daba"/> Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],<ref>[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy & advocacy (Bats in UK)]</ref> un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.<ref>[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]</ref> Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,<ref>White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.</ref><ref name="market">[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]</ref> piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored."</ref> [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],<ref>[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]],<ref>[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]</ref> [[Taizeme|Taizemē]]<ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]</ref> un [[Gana|Ganā]].<ref name="market"/> Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.</ref> [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.<ref>[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&pg=PT79&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]</ref> Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.<ref>[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]</ref> === Sikspārņi folklorā === [[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.<ref>[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons & Handbags Collide]</ref> Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.<ref>[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]</ref> Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi. [[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].<ref>[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.<ref>[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]</ref> Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.<ref name="eks"/> === Sikspārņi daiļradē === Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu "Sudrabspārns" (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}} * [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi] * [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums] * [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }} * [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sikspārņi| ]] 3lvxmwdswdjsltjunkk6j8s94h4ab2b 4534219 4534217 2026-10-10T19:16:16Z Ingii 8177 /* Izskats un īpašības */ gramatika 4534219 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg | att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | binomial = Chiroptera <small>([[Blumenbach]], 1779)</small> | izplatība = [[Attēls:Bat range.png|center||250px]] {{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}} | iedalījums = Mūsdienu iedalījums: * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}} Tradicionālais iedalījums: * {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}} | kategorijas = nē }} '''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]<ref name="types">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]</ref><ref>[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]</ref> (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.<ref name="zinat"/><ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]</ref><ref>Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.</ref> Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]</ref> [[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]</ref> Jaunākajā (2025) Latvijas Sarkanās grāmatas rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').<ref name="daba"/> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielā lidojošā lapsa]] (''Pteropus vampyrus'')]] [[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].<ref name="types"/> Lielākie sikspārņi ir [[lidojošās lapsas]], kurām spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,5 [[kilograms|kg]].<ref name="types"/> Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.<ref name="types"/><ref name="eks">[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]</ref> Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.<ref name="eks"/> Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sikspārņi]]em (''Emballonuridae'').<ref name="adw"/> Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot<ref>[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]</ref> (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt). Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.<ref name="adw"/> Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.<ref name="adw"/><ref name="eks"/> Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, lidojošām lapsām ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em, spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.<ref name="types"/><ref name="fatcts"/> Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].<ref name="fatcts"/> Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši izstaro. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, viņi ir aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].<ref name="eks"/> Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.<ref name="eks"/> Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.<ref> "Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis", Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.</ref> [[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.<ref name="fatcts"/> Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].<ref name="fatcts"/> === Neparastākie sikspārņi === [[Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.<ref name="adw"/> [[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas. === Interesanti fakti par sikspārņiem === Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].<ref name="fatcts">[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]</ref> Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,<ref name="fatcts"/> tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.<ref name="eks"/> Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.<ref name="eks"/> Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.<ref name="fatcts"/> == Klasifikācija == [[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]] [[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]] {{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņu apakškārta|Jansikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņu apakškārta|Jiņsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}} == Sikspārņi Latvijā == Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:<ref name="daba"/> *[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') *[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'') *[[Brūnais garausainis]] (Plecotus auritus) *[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') *[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') *[[Dzeltenais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' ) *[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') *[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'') *[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Platausainais sikspārnis]] (Barbastella barbastellus) *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'') == Sikspārņi un cilvēki == [[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]] Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.<ref name="daba"/> Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],<ref>[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy & advocacy (Bats in UK)]</ref> un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.<ref>[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]</ref> Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,<ref>White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.</ref><ref name="market">[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]</ref> piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored."</ref> [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],<ref>[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]],<ref>[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]</ref> [[Taizeme|Taizemē]]<ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]</ref> un [[Gana|Ganā]].<ref name="market"/> Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.</ref> [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.<ref>[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&pg=PT79&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]</ref> Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.<ref>[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]</ref> === Sikspārņi folklorā === [[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.<ref>[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons & Handbags Collide]</ref> Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.<ref>[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]</ref> Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi. [[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].<ref>[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.<ref>[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]</ref> Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.<ref name="eks"/> === Sikspārņi daiļradē === Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu "Sudrabspārns" (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}} * [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi] * [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums] * [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }} * [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sikspārņi| ]] 6vvp31ynlst03iovzmxef3wsuagb15z 4534313 4534219 2026-10-11T07:51:20Z Ingii 8177 /* Neparastākie sikspārņi */ 4534313 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg | att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | binomial = Chiroptera <small>([[Blumenbach]], 1779)</small> | izplatība = [[Attēls:Bat range.png|center||250px]] {{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}} | iedalījums = Mūsdienu iedalījums: * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}} Tradicionālais iedalījums: * {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}} | kategorijas = nē }} '''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]<ref name="types">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]</ref><ref>[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]</ref> (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.<ref name="zinat"/><ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]</ref><ref>Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.</ref> Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]</ref> [[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]</ref> Jaunākajā (2025) Latvijas Sarkanās grāmatas rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').<ref name="daba"/> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielā lidojošā lapsa]] (''Pteropus vampyrus'')]] [[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].<ref name="types"/> Lielākie sikspārņi ir [[lidojošās lapsas]], kurām spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,5 [[kilograms|kg]].<ref name="types"/> Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.<ref name="types"/><ref name="eks">[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]</ref> Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.<ref name="eks"/> Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sikspārņi]]em (''Emballonuridae'').<ref name="adw"/> Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot<ref>[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]</ref> (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt). Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.<ref name="adw"/> Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.<ref name="adw"/><ref name="eks"/> Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, lidojošām lapsām ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em, spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.<ref name="types"/><ref name="fatcts"/> Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].<ref name="fatcts"/> Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši izstaro. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, viņi ir aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].<ref name="eks"/> Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.<ref name="eks"/> Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.<ref> "Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis", Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.</ref> [[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.<ref name="fatcts"/> Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].<ref name="fatcts"/> === Neparastākie sikspārņi === [[augļsikspārņu dzimta|Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.<ref name="adw"/> [[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas. === Interesanti fakti par sikspārņiem === Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].<ref name="fatcts">[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]</ref> Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,<ref name="fatcts"/> tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.<ref name="eks"/> Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.<ref name="eks"/> Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.<ref name="fatcts"/> == Klasifikācija == [[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]] [[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]] {{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņu apakškārta|Jansikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņu apakškārta|Jiņsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}} == Sikspārņi Latvijā == Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:<ref name="daba"/> *[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') *[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'') *[[Brūnais garausainis]] (Plecotus auritus) *[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') *[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') *[[Dzeltenais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' ) *[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') *[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'') *[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Platausainais sikspārnis]] (Barbastella barbastellus) *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'') == Sikspārņi un cilvēki == [[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]] Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.<ref name="daba"/> Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],<ref>[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy & advocacy (Bats in UK)]</ref> un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.<ref>[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]</ref> Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,<ref>White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.</ref><ref name="market">[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]</ref> piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored."</ref> [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],<ref>[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]],<ref>[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]</ref> [[Taizeme|Taizemē]]<ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]</ref> un [[Gana|Ganā]].<ref name="market"/> Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.</ref> [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.<ref>[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&pg=PT79&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]</ref> Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.<ref>[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]</ref> === Sikspārņi folklorā === [[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.<ref>[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons & Handbags Collide]</ref> Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.<ref>[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]</ref> Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi. [[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].<ref>[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.<ref>[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]</ref> Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.<ref name="eks"/> === Sikspārņi daiļradē === Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu "Sudrabspārns" (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}} * [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi] * [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums] * [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }} * [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sikspārņi| ]] k1xmjul09ft6isbd50qjs0vof8p2tx0 0 46090 4534212 2403317 2026-10-10T19:06:15Z Ingii 8177 papildināts 4534212 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Eptesicus serotinus.jpg | att_nosaukums = [[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | virsdzimta = Vespertilionoidea | virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilionidae ([[Gray]], 1821) | iedalījums= * {{TaksoSaite|Vespertilioninae}} * {{TaksoSaite|Murininae}} * {{TaksoSaite|Myotinae}} * {{TaksoSaite|Miniopterinae}} * {{TaksoSaite|Kerivoulinae}} | kategorijas =nē }}'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir aptuveni 300 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugas]], no kurām 15 sugas dzīvo Latvijā. Parastie sikspārņi dzīvo visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]. == Taksonomija (klasifikācija) == {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimtā|Parastie sikspārņi}} ietilpst 5 apakšdzimtas: * Apakšdzimta {{TaksoSaite|Vespertilioninae}} (34 ģintis, Latvijā 6 ģintis) *# {{TaksoSaite|Eudiscopus}} *# {{TaksoSaite|Pipistrellus}} *# {{TaksoSaite|Scotozous}} *# {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}} *# {{TaksoSaite|Glischropus}} *# {{TaksoSaite|Eptesicus}} *# {{TaksoSaite|Ia}} *# {{TaksoSaite|Vespertilio}} *# {{TaksoSaite|Laephotis}} *# {{TaksoSaite|Histiotus}} *# {{TaksoSaite|Philetor}} *# {{TaksoSaite|Tylonycteris}} *# {{TaksoSaite|Mimetillus}} *# {{TaksoSaite|Hesperoptenus}} *# {{TaksoSaite|Chalinolobus}} *# {{TaksoSaite|Glauconycteris}} *# {{TaksoSaite|Nycticeius}} *# {{TaksoSaite|Nycticeinops}} *# {{TaksoSaite|Scoteanax}} *# {{TaksoSaite|Scotorepens}} *# {{TaksoSaite|Scotoecus}} *# {{TaksoSaite|Rhogeessa}} *# {{TaksoSaite|Scotomanes}} *# {{TaksoSaite|Scotophilus}} *# {{TaksoSaite|Otonycteris}} *# {{TaksoSaite|Lasiurus}} *# {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}} *# {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}} *# {{TaksoSaite|Idionycteris}} *# {{TaksoSaite|Euderma}} *# {{TaksoSaite|Nyctophilus}} *# {{TaksoSaite|Pharotis}} *# {{TaksoSaite|Corynorhinus}} *# {{TaksoSaite|Hypsugo}} * Apakšdzimta [[Murininae]] (2 ģintis, Latvijā nav) *# {{TaksoSaite|Murina}} *# {{TaksoSaite|Harpiocephalus}} * Apakšdzimta {{TaksoSaite|Myotinae}} (3 ģintis, Latvijā viena ģints) *# {{TaksoSaite|Cistugo}} *# {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}} *# {{TaksoSaite|Lasionycteris}} * Apakšdzimta [[Miniopterinae]] (1 ģints, Latvijā nav) ** {{TaksoSaite|Miniopterus}} * Apakšdzimta [[Kerivoulinae]] (1 ģints, Latvijā nav) ** {{TaksoSaite|Kerivoula}} {{Bioloģija-aizmetnis}} {{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}} [[Kategorija:Sikspārņi]] fx7qfn3o1zk8c0b7z08347gt9wmvo9x 4534213 4534212 2026-10-10T19:07:00Z Ingii 8177 sakārtota saite 4534213 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Eptesicus serotinus.jpg | att_nosaukums = [[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | virsdzimta = Vespertilionoidea | virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821) | iedalījums= * {{TaksoSaite|Vespertilioninae}} * {{TaksoSaite|Murininae}} * {{TaksoSaite|Myotinae}} * {{TaksoSaite|Miniopterinae}} * {{TaksoSaite|Kerivoulinae}} | kategorijas =nē }}'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir aptuveni 300 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugas]], no kurām 15 sugas dzīvo Latvijā. Parastie sikspārņi dzīvo visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]. == Taksonomija (klasifikācija) == {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimtā|Parastie sikspārņi}} ietilpst 5 apakšdzimtas: * Apakšdzimta {{TaksoSaite|Vespertilioninae}} (34 ģintis, Latvijā 6 ģintis) *# {{TaksoSaite|Eudiscopus}} *# {{TaksoSaite|Pipistrellus}} *# {{TaksoSaite|Scotozous}} *# {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}} *# {{TaksoSaite|Glischropus}} *# {{TaksoSaite|Eptesicus}} *# {{TaksoSaite|Ia}} *# {{TaksoSaite|Vespertilio}} *# {{TaksoSaite|Laephotis}} *# {{TaksoSaite|Histiotus}} *# {{TaksoSaite|Philetor}} *# {{TaksoSaite|Tylonycteris}} *# {{TaksoSaite|Mimetillus}} *# {{TaksoSaite|Hesperoptenus}} *# {{TaksoSaite|Chalinolobus}} *# {{TaksoSaite|Glauconycteris}} *# {{TaksoSaite|Nycticeius}} *# {{TaksoSaite|Nycticeinops}} *# {{TaksoSaite|Scoteanax}} *# {{TaksoSaite|Scotorepens}} *# {{TaksoSaite|Scotoecus}} *# {{TaksoSaite|Rhogeessa}} *# {{TaksoSaite|Scotomanes}} *# {{TaksoSaite|Scotophilus}} *# {{TaksoSaite|Otonycteris}} *# {{TaksoSaite|Lasiurus}} *# {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}} *# {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}} *# {{TaksoSaite|Idionycteris}} *# {{TaksoSaite|Euderma}} *# {{TaksoSaite|Nyctophilus}} *# {{TaksoSaite|Pharotis}} *# {{TaksoSaite|Corynorhinus}} *# {{TaksoSaite|Hypsugo}} * Apakšdzimta [[Murininae]] (2 ģintis, Latvijā nav) *# {{TaksoSaite|Murina}} *# {{TaksoSaite|Harpiocephalus}} * Apakšdzimta {{TaksoSaite|Myotinae}} (3 ģintis, Latvijā viena ģints) *# {{TaksoSaite|Cistugo}} *# {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}} *# {{TaksoSaite|Lasionycteris}} * Apakšdzimta [[Miniopterinae]] (1 ģints, Latvijā nav) ** {{TaksoSaite|Miniopterus}} * Apakšdzimta [[Kerivoulinae]] (1 ģints, Latvijā nav) ** {{TaksoSaite|Kerivoula}} {{Bioloģija-aizmetnis}} {{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}} [[Kategorija:Sikspārņi]] gboy4xad1wyrv3l0fgossra6hw2pbsc 0 48253 4534153 4533826 2026-10-10T16:08:34Z ~2026-54641-99 151687 es izdzesu nepatieso informaciju 4534153 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Baraks Obama | vārds_orģ = ''Barack Obama'' | attēls = President Barack Obama (cropped) 4.jpg | mazs_att = | apraksts = Baraks Obama 2012. gadā | amats = [[ASV prezidentu uzskaitījums|44.]] [[ASV prezidents]] | term_sākums = {{dat|2009|1|20|N}} | term_beigas = {{dat|2017|1|20|N}} | viceprezidents = [[Džo Baidens]] | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Džordžs V. Bušs]] | pēctecis = [[Donalds Tramps]] | amats2 = [[Ilinoisa]]s jaunākais senators | term_sākums2 = {{dat|2005|01|04|N}} | term_beigas2 = {{dat|2008|11|16|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = [[Pīters Ficdžeralds]] | priekštecis2 = [[Rolands Bariss]] | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|08|4}}<ref name="biography">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.whitehouse.gov/administration/president-obama|title= President Barack Obama|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= |publisher= ''The White House''}} {{en ikona}}</ref> | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Havajas|Honolulu}}<ref name="birth-certificate">{{Tīmekļa atsauce|url= http://static.politifact.com.s3.amazonaws.com/graphics/birthCertObama.jpg|title= Certification of Live Birth: Barack Hussein Obama II, August 4, 1961, 7:24 PM, Honolulu|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= {{dat|2008|6|12||bez}}|publisher= ''Department of Health, State of Hawaii''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110414040201/http://static.politifact.com.s3.amazonaws.com/graphics/birthCertObama.jpg|archivedate= {{dat|2011|04|14||bez}}}} {{en ikona}}</ref> | dzīves_vieta = [[Čikāga]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | partija = [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] | dinastija = | tēvs = [[Baraks Obama, seniors|Baraks Obama]] | māte = [[Anna Danhema]] | dzīvesb = [[Mišela Obama]] | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Kolumbijas Universitāte]] (bak., 1983)<br />[[Hārvarda Universitāte]] (dok., 1991) | reliģija = [[Kristietība|kristietis]]<ref name="Christian">{{Tīmekļa atsauce|url= http://millercenter.org/academic/americanpresident/obama|title= American President: Barack Obama|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= 2009|publisher= ''Miller Center of Public Affairs, University of Virginia''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090123091100/http://millercenter.org/academic/americanpresident/obama|archivedate= {{dat|2009|01|23||bez}}}} {{en ikona}}</ref> | paraksts = Barack Obama signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} labubu dubai choh0olste {{Authority control|GND=132522136|LCCN=n/94/112934|VIAF=52010985|SELIBR=314463|BNF=15591663c}} {{DEFAULTSORT:Obama, Baraks}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Havajās dzimušie]] [[Kategorija:ASV juristi]] [[Kategorija:ASV senatori]] [[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]] [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]] igf0u202styhi41rb7l4dtw1bglb3nc 4534154 4534153 2026-10-10T16:08:51Z USSR-Slav 118404 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54641-99|~2026-54641-99]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Treisijs 4533826 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Baraks Obama | vārds_orģ = ''Barack Obama'' | attēls = President Barack Obama (cropped) 4.jpg | mazs_att = | apraksts = Baraks Obama 2012. gadā | amats = [[ASV prezidentu uzskaitījums|44.]] [[ASV prezidents]] | term_sākums = {{dat|2009|1|20|N}} | term_beigas = {{dat|2017|1|20|N}} | viceprezidents = [[Džo Baidens]] | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Džordžs V. Bušs]] | pēctecis = [[Donalds Tramps]] | amats2 = [[Ilinoisa]]s jaunākais senators | term_sākums2 = {{dat|2005|01|04|N}} | term_beigas2 = {{dat|2008|11|16|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = [[Pīters Ficdžeralds]] | priekštecis2 = [[Rolands Bariss]] | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|08|4}}<ref name="biography">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.whitehouse.gov/administration/president-obama|title= President Barack Obama|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= |publisher= ''The White House''}} {{en ikona}}</ref> | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Havajas|Honolulu}}<ref name="birth-certificate">{{Tīmekļa atsauce|url= http://static.politifact.com.s3.amazonaws.com/graphics/birthCertObama.jpg|title= Certification of Live Birth: Barack Hussein Obama II, August 4, 1961, 7:24 PM, Honolulu|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= {{dat|2008|6|12||bez}}|publisher= ''Department of Health, State of Hawaii''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110414040201/http://static.politifact.com.s3.amazonaws.com/graphics/birthCertObama.jpg|archivedate= {{dat|2011|04|14||bez}}}} {{en ikona}}</ref> | dzīves_vieta = [[Čikāga]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | partija = [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] | dinastija = | tēvs = [[Baraks Obama, seniors|Baraks Obama]] | māte = [[Anna Danhema]] | dzīvesb = [[Mišela Obama]] | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Kolumbijas Universitāte]] (bak., 1983)<br />[[Hārvarda Universitāte]] (dok., 1991) | reliģija = [[Kristietība|kristietis]]<ref name="Christian">{{Tīmekļa atsauce|url= http://millercenter.org/academic/americanpresident/obama|title= American President: Barack Obama|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= 2009|publisher= ''Miller Center of Public Affairs, University of Virginia''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090123091100/http://millercenter.org/academic/americanpresident/obama|archivedate= {{dat|2009|01|23||bez}}}} {{en ikona}}</ref> | paraksts = Barack Obama signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Baraks Huseins Obama'''<ref group="P">Pēc "angļu īpašvārdu atveides latviešu valodā" (Antonija Ahero. Zinātne. 2006, {{ISBN|9984-698-68-8}}) viņa vārds latviski ir rakstāms šādi: '''Barāks Hūseins Obāma'''.</ref> ({{val|en|Barack Hussein Obama}}, izrunā: {{Unicode|[[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|[bəˈrɑːk huːˈseɪn oʊˈbɑːmə]]]}}; dzimis {{dat|1961|08|04}} [[Honolulu]], [[Havajas|Havajās]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]) ir ASV politiķis, [[ASV prezidentu uzskaitījums|44.]] [[ASV prezidents]]. Viņš ir pirmais [[afroamerikāņi|afroamerikānis]], kas kļuvis par ASV prezidentu. No 2005. gada janvāra līdz 2008. gada novembrim, kad B. Obama [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|tika ievēlēts par prezidentu]], viņš bija [[Ilinoisa]]s štata [[ASV senāts|jaunākais senators]]. B. Obama ir absolvējis [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitāti]] un [[Hārvarda Universitāte]]s tieslietu skolu (''Harvard Law School''), kur viņš bija pirmais prestižā žurnāla ''Harvard Law Review'' afroamerikāņu prezidents. Šeit B. Obama ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] tiesību zinātnēs. Pēc tam viņš bija [[sabiedriskais darbinieks]] [[Čikāga|Čikāgā]], kur veica arī praksi kā [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jurists. No 1992. līdz 2004. gadam B. Obama [[Čikāgas Universitāte]]s Tiesībzinātnes skolā pasniedza studentiem [[konstitucionālās tiesības]]. No 1997. līdz 2004. gadam B. Obama uz trim termiņiem tika ievēlēts Ilinoisas senātā. 2000. gadā viņš neieguva vietu [[ASV Pārstāvju palāta|ASV Pārstāvju palātā]], toties 2004. gadā novembrī B. Obama tika ievēlēts [[ASV senāts|ASV Senātā]]. Kampaņu par ievēlēšanu ASV prezidenta amatā viņš uzsāka 2007. gada februārī. Pēc sīvas cīņas ar citu [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātu]] kandidāti [[Hilarija Klintone|Hilariju Klintoni]] B. Obama tomēr uzvarēja un [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|vispārējās vēlēšanās]] sacentās ar [[ASV Republikāniskā partija|republikāņu]] kandidātu [[Džons Makeins|Džonu Makeinu]]. Šajās vēlēšanās B. Obama uzvarēja un tika ievēlēts par prezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/266345-asv_jauns_prezidents_baraks_obama_papildinats|title= ASV jauns prezidents - Baraks Obama papildināts|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= {{dat|2008|11|5||bez}}|publisher= Tvnet.lv|archive-date= {{dat|2011|08|08||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110808211438/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/266345-asv_jauns_prezidents_baraks_obama_papildinats}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/amerikani-balso-par-jaunu-kursu-asv-politika|title= papildināta - Obama uzvar ASV prezidenta vēlēšanās|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= Ģirts Kasparāns |date= {{dat|2008|11|5||bez}}|publisher= Diena.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/news/world/other/article.php?id=22318619|title= ASV vēlēšanas: Baraks Obama ievēlēts par prezidentu|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= {{dat|2008|11|5||bez}}|publisher= Delfi.lv}}</ref> Viņa [[inaugurācija]]s ceremonija notika {{dat|2009|1|20}}. 2009. gadā B. Obama saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] par "centieniem stiprināt starptautisko diplomātiju un sadarbību starp cilvēkiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 2009 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2009/}}</ref> Nobela prēmiju komiteja īpašu uzmanību pievērsusi Obamas redzējumam par pasauli bez [[atomieroči]]em.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/baraks-obama-iegust-nobela-miera-premiju|title= Obama iegūst Nobela Miera prēmiju|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= |publisher= Diena}}</ref> == Bērnība un karjera == Baraks Obama dzimis [[1961]]. gadā [[Honolulu]], [[Havajas|Havaju salās]]. Viņa tēvs ir [[Baraks Obama, seniors|Baraks Obama]], [[luo]] tautības ieceļotājs no [[Kenija]]s, bet māte ir [[Anna Danhema]] (''Ann Dunham''), baltādaina amerikāniete, kura vietējā universitātē studēja [[antropoloģija|antropoloģiju]]. Obama ir pirmais ASV prezidents, kas dzimis Havaju salās. Obamas vecāki [[1960]]. gadā pirmo reizi satikās [[krievu valoda]]s lekcijā [[Havaju Universitāte Mānoa|Havaju Universitātē Mānoa]] (''University of Hawaiʻi at Mānoa''). Obamas tēvs bija ārzemju [[Studentu apmaiņas programma|apmaiņas students]], kas bija ieguvis stipendiju un varēja mācīties Havajās.<ref>{{en ikona}} {{Grāmatas atsauce |last= Obama | first= Barack | year= 1995, 2004 | title= Dreams from My Father: A Story of Race and Inheritance |url= https://archive.org/details/dreamsfrommyfath00obam | location= New York | publisher= Three Rivers Press | isbn= 1-4000-8277-3}}, lpp. 9—10. Grāmatas izrakstus skatīt {{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nationmedia.com/EastAfrican/01112004/Features/PA2-2212.html|title= Barack Obama: Creation of Tales|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= {{dat|2004|11|1||bez}}|archiveurl= https://web.archive.org/web/20070927225314/http://www.nationmedia.com/EastAfrican/01112004/Features/PA2-2212.html|archivedate= {{dat|2007|09|27||bez}}|publisher= ''East African''}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.baltimoresun.com/news/nation/politics/chi-0703270151mar27-archive,0,91024,full.story|title= Obama's mom: Not just a girl from Kansas: Strong personalities shaped a future senator|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= Tim Jones|date= {{dat|2007|3|27||bez}}|publisher= ''Chicago Tribune, reprinted in The Baltimore Sun''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20200407053143/https://www.baltimoresun.com/news/nation/politics/chi-0703270151mar27-archive,0,91024,full.story|archivedate= {{dat|2020|04|07||bez}}}} {{en ikona}}</ref> [[1965]]. gadā vecāki izšķīrās (tēvs vēlāk atgriezās Kenijā, bet [[1982]]. gadā gāja bojā autoavārijā). Māte apprecējās ar [[Indonēzija|indonēzieti]], tāpēc Baraks Obama no 6 līdz 10 gadu vecumam mācījās [[Džakarta]]s vietējā skolā, kur mācības noritēja [[indonēziešu valoda|indonēziešu valodā]]. Vēlāk Baraks Obama atgriezās Honolulu, dzīvoja pie mātes vecākiem, apmeklējot vietējo skolu. Koledžu beidza [[Losandželosa|Losandželosā]], bet [[1983]]. gadā [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitātē]] ieguva bakalaura grādu [[politoloģija|politoloģijā]]. Pēc universitātes beigšanas strādāja par sabiedrisko darbinieku (''community organizer'') [[Čikāga|Čikāgā]]. [[1988]]. gadā iestājās [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]] un [[1991]]. gadā ar izcilību (''[[magna cum laude]]'') ieguva doktora grādu [[tiesību zinātne|tiesību zinātnē]]. No [[1993]]. līdz [[2004]]. gadam, kad tika ievēlēts [[ASV Senāts|ASV Senātā]], pasniedza [[konstitucionālās tiesības]] [[Čikāgas Universitāte|Čikāgas Universitātē]]. == Politiskā karjera (1996—2008) == [[1996]]. gadā Obama tika ievēlēts [[Ilinoisa]]s štata senātā. Viņš pārstāvēja Ilinoisas 13. apgabalu. Pirms Obamas 13. apgabalu Ilinoisas senātā pārstāvēja [[Alise Palmere]] (''Alice Palmer''). Pēc ievēlēšanas Obama ieguva divpartiju atbalstu, lai uzlabotu tiesību aktu ētiku un veselības aizsardzības likumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2007/02/08/AR2007020802262.html|title= Obama Forged Political Mettle in Illinois Capitol|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= Peter Slevin|date= {{dat|2007|2|9||bez}}|publisher= ''Washington Post''}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.boston.com/news/nation/articles/2007/09/23/in_illinois_obama_dealt_with_lobbyists/|title= In Illinois, Obama dealt with Lobbyists|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= Scott Helman|date= {{dat|2007|9|23||bez}}|publisher= ''Boston Globe''|archive-date= {{dat|2008|07|24||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20080724112039/http://www.boston.com/news/nation/articles/2007/09/23/in_illinois_obama_dealt_with_lobbyists}} {{en ikona}}</ref> Viņš ieviesa likumu, kas nodrošināja palīdzību iedzīvotājiem, kuri nevarēja atļauties [[veselības apdrošināšana|veselības apdrošināšanu]]. [[1998]]. gadā Obama atkārtoti tika ievēlēts Ilinoisas senātā. Viņš vispārējās vēlēšanās sakāva [[ASV Republikāniskā partija|republikāņu]] kandidātu Jesi Jehudu (''Yesse Yehudah''). Trešo reizi šajā amatā Obama tika ievēlēts [[2002]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.senatedem.state.il.us/obama/index.html|title= 13th District: Barack Obama|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= {{dat|2000|8|24||bez}}|archiveurl= https://web.archive.org/web/20000824102110/http://www.senatedem.state.il.us/obama/index.html|archivedate= {{dat|2000|08|24||bez}}|publisher= ''Democrats''}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.senatedem.state.il.us/obama/index.html|title= 13th District: Barack Obama|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= {{dat|2004|10|9||bez}}|publisher= ''Illinois State Senate Democrats''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20040802233730/http://www.senatedem.state.il.us/obama/index.html|archivedate= {{dat|2004|08|02||bez}}}} {{en ikona}}</ref> [[2000. gads|2000]]. gadā Obama zaudēja demokrātu pārstāvim [[Bobijs Rašs|Bobijam Rašam]] (''Bobby Rush'') par tiesībām cīnīties un tikt [[ASV Pārstāvju palāta|ASV Pārstāvju palātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fec.gov/pubrec/fe2000/ilh.htm|title= Federal Elections 2000: U.S. House Results - Illinois|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= |publisher= ''Federal Election Commission''}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.npr.org/templates/story/story.php?storyId=14502364|title= Obama's Loss May Have Aided White House Bid|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= |publisher= ''npr.org''}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nytimes.com/2007/09/09/us/politics/09obama.html|title= A Streetwise Veteran Schooled Young Obama|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= Janny Scott|date= {{dat|2007|9|9||bez}}|publisher= ''The New York Times''}} {{en ikona}}</ref> 2004. gada novembrī Baraks Obama tika ievēlēts [[ASV Senāts|ASV Senātā]] ar 70% balsu (lielākais par kādu kandidātu balsojušo procents [[Ilinoisa]]s vēsturē). [[2007. gads|2007]]. gada [[februāris|februārī]] [[Springfīlda (Ilinoisa)|Springfīldā]] pie Vecā Kapitolija ēkas, atsaucot atmiņā [[1858]]. gadā šajā vietā [[Abrahams Linkolns|Abrahama Linkolna]] teikto runu par "sašķelto namu" (''House Divided Speech''), Baraks Obama deklarēja, ka kandidē [[2008. gads|2008]]. gada ASV prezidenta vēlēšanās. == 2008. gada prezidenta vēlēšanu kampaņa == {{pamatraksts|2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas}} [[2007. gads|2007]]. gada februārī Baraks Obama paziņoja par savu kandidēšanu ASV prezidenta amatam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.chicagotribune.com/news/politics/chi-070210obama-pearson1-story,0,3768114.story|title= Obama: I'm running for president|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= Pearson, Rick|date= {{dat|2007|2|10||bez}}|publisher= ''Chicago Tribune''}} {{en ikona}}</ref> Kaut arī sākumā par reālāko Demokrātu partijas kandidāti prezidenta vēlēšanās tika uzskatīta [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas]] štata senatore [[Hilarija Klintone]], pēc vairākām uzvarām dažādu štatu [[priekšvēlēšanas|priekšvēlēšanās]] Baraks Obama izcīnīja pietiekami daudz delegātu, lai tiktu nominēts prezidenta amatam. Viņa galvenais konkurents vēlēšanās bija republikānis [[Džons Makeins]]. [[2008. gads|2008]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]] Baraks Obama tika ievēlēts par 44. ASV prezidentu. == Prezidentūra == {{nepilnīgs}} [[Attēls:US President Barack Obama taking his Oath of Office - 2009Jan20.jpg|thumb|200px|Baraks Obama nodod zvērestu prezidenta inaugurācijas ceremonijā [[2009. gads|2009]]. gada [[20. janvāris|20. janvārī]]]] [[2009. gads|2009]]. gada [[20. janvāris|20. janvārī]] notika 44. ASV prezidenta Baraka Obamas inaugurācijas ceremonija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]], kuru klātienē apmeklēja rekordliels cilvēku skaits, aptuveni 2 miljoni cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://edition.cnn.com/2009/POLITICS/01/20/obama.inauguration/index.html|title= U.S. celebrates as President Obama vows new era|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= |publisher= ''CNN Politics''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100308191917/http://edition.cnn.com/2009/POLITICS/01/20/obama.inauguration/index.html|archivedate= {{dat|2010|03|08||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Pēc pirmā prezidentūras gada Baraks Obama bija zaudējis dažus procentus popularitātes reitingā, tomēr viņam joprojām palika ievērojams Amerikas Savienoto Valstu pilsoņu atbalsts. Kad viņš kļuva par prezidentu, Obamam uzticējās 63% amerikāņu, bet pēc pirmā gada 57%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/news/world/other/baraks-obama--gads-baltaja-nama.d?id=29376017|title= Baraks Obama — gads Baltajā namā|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= |publisher= ''Delfi''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120109183810/http://www.delfi.lv/news/world/other/baraks-obama--gads-baltaja-nama.d?id=29376017|archivedate= {{dat|2012|01|09||bez}}}}</ref> Popularitātes kritums tika saistīts ar smago ekonomisko stāvokli un ASV administrācijas nespēju tikt galā ar augsto [[bezdarbs|bezdarbu]], kas sasniedza 10%. Salīdzinot ar citiem ASV prezidentiem, kuri bija jau nostrādājuši vienu gadu, Baraka Obamas reitings bija zemāks nekā [[Ronalds Reigans|Ronaldam Reiganam]], bet augstāks nekā [[Bills Klintons|Billam Klintonam]]. [[2011. gads|2011]]. gada 4. aprīlī Baraks Obama paziņoja, ka kandidēs uz otro prezidentūras termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/news/world/other/obama-kandides-uz-asv-prezidenta-posteni-ari-otraja-termina.d?id=37803319|title= Obama kandidēs uz ASV prezidenta posteni arī otrajā termiņā|accessdate= {{dat|2011|4|18||bez}}|author= |date= |publisher= ''Delfi''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120109210050/http://www.delfi.lv/news/world/other/obama-kandides-uz-asv-prezidenta-posteni-ari-otraja-termina.d?id=37803319|archivedate= {{dat|2012|01|09||bez}}}}</ref> == Ģimene un personīgā dzīve == Baraka Obamas dzīvesbiedre ir [[Mišela Obama]]. Viņi apprecējās {{dat|1992|10|3}}. Viņu pirmā meita Malija Anna (''Malia Ann'') piedzima {{dat|1998|7|4}}, bet otra meita Nataša piedzima {{dat|2001|6|10}}. Viņu ģimenē ir arī [[portugāļu ūdens suns]], kuru sauc par Bo. Baraks Obama ir publicējis divas grāmatas: ''[[Dreams from My Father]]'' un ''[[The Audacity of Hope]]''. 2008. gadā, kad Obama tika ievēlēts par prezidentu, viņš un viņa sieva [[Mišela Obama]] kopīgajā ienākumu [[deklarācija|deklarācijā]] uzrādīja 2 656 902 dolāru lielus [[bruto ienākumi|bruto ienākumus]]; lielākoties tika nopelnīts no Obamas abām grāmatām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/arzemju.zinas/?doc=51993|title= Obamu ģimene deklarē 2,65 miljonus|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= |publisher= ''Latvijas Avīze''}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Literatūra == * {{lv ikona}} {{Grāmatas atsauce | last= Fon Maršals | first= Kristofs | year= 2009 | title= Baraks Obama - melnais Kenedijs | location= Rīga | publisher= Pētergailis | isbn= 9984332918}} * {{en ikona}} {{Grāmatas atsauce | last= Obama | first= Barack | year= 1995, 2004 | title= Dreams from My Father: A Story of Race and Inheritance | url= https://archive.org/details/dreamsfrommyfath00obam | location= New York | publisher= Three Rivers Press | isbn= 1-4000-8277-3}} * {{en ikona}} {{Grāmatas atsauce | last= Obama | first= Barack | year= 2006 | title= The Audacity of Hope: Thoughts on Reclaiming the American Dream | url= https://archive.org/details/audacityofhopeth00obam | location= New York | publisher= Crown Publishing Group | isbn= 0-307-23769-9}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090218053729/http://www.nra.lv/special/asv-prezidenta-velesanas/obamas-biografija/ Baraka Obamas biogrāfija], Neatkarīgā Rīta Avīze {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20130621011618/http://www.whitehouse.gov/administration/president-obama President Barack Obama] the White House {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100307165924/http://www.factmonster.com/us/government/presidential-campaign-2008-barack-obama.html Barack Hussein Obama, Jr.] Fact Monster {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100423041557/http://history.howstuffworks.com/american-history/barack-obama.htm How Barack Obama works] How stuff works {{en ikona}} * [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2009/obama-bio.html Baraka Obamas biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā] {{en ikona}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms=[[Džordžs V. Bušs]] | virsraksts = [[ASV prezidents]] | periods={{dat|2009|1|20|N}} — {{dat|2017|1|20|N}} | pēc = [[Donalds Tramps]]}} {{Amatu secība | pirms=[[Pīters Ficdžeralds]] | virsraksts = [[ASV senators|ASV jaunākais senators]] no Ilinoisas | periods=[[2005. gads|2005]] — [[2008. gads|2008]] | pēc = [[Rolands Bariss]]}} {{s-ach}} {{Amatu secība | pirms = [[Marti Ahtisāri]] | virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = [[2009. gads|2009]] | pēc = [[Liu Sjaobo]] }} {{kastes beigas}} {{ASVprezidenti}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} {{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}} {{Authority control|GND=132522136|LCCN=n/94/112934|VIAF=52010985|SELIBR=314463|BNF=15591663c}} {{DEFAULTSORT:Obama, Baraks}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Havajās dzimušie]] [[Kategorija:ASV juristi]] [[Kategorija:ASV senatori]] [[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]] [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no ASV]] 94rcghy3lvsffokvchgw9df32dpq7zm 0 50922 4534407 3541353 2026-10-11T11:28:37Z Kleivas 2704 4534407 wikitext text/x-wiki '''Ko''' vai '''ko''' var būt: * [[Korejiešu valoda]]s ISO 639 kods; * [[Čitrālieši|Čitrāliešu]] cits nosaukums. == Personas ar šāvu uzvārdu == * [[Ko Sans]] (고산; 1976) — korejiešu kosmonauts; * [[Sebastjans Ko]] (''Sebastian Coe''; 1956) — angļu vieglatlēts un politiķis; * [[Tomass Ko]] (''Thomas Coe''; 1873—1943) — britu ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs; * [[Veslijs Ko]] (''Wesley Coe''; 1879—1926) — amerikāņu vieglatlēts; * [[Žans Ko]] (''Jean Cau''; 1875—1921) — franču airētājs, olimpiskais čempions. {{disambig}} {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] lo8lv504y495cgott5n4hofqdsul0gw 0 59548 4534316 4506553 2026-10-11T07:52:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4534316 wikitext text/x-wiki {{Atjaunināt}}{{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} '''Ergenekon''' ([[turku valoda|turku]]: ''Ergenekon'' vai ''Ergenekon terör örgütü'') ir nosaukums ultranacionālistiskam un teroristiskam grupējumam, par kura eksistenci paziņojušas [[Turcija|Turcijas]] varasiestādes, taču neapstrīdami pierādījumi tā eksistencei nav gūti. Tam tiek piedēvēti dažādi noziegumi, piemēram intelektuāļu slepkavības (tai skaitā plānota [[Nobela prēmija]]s laureāta [[Orhans Pamuks|Orhana Pamuka]] nogalināšana) un mēģinājumi gāzt valsts varu un pastāvošo valsts iekārtu. Šobrīd <small>(2008)</small>, pirmstiesas izmeklēšanas gaitā ir arestēti vairāki cilvēki, kuri ir apsūdzēti par dalību grupējumā, tai skaitā jurists [[Kemals Kerinčsizs]], [[Strādnieku partija (Turcija)|Strādnieku partijas]] līderis [[Dou Perinčeks]], atvaļinātais ģenerālbrigadieris [[Veli Kīčīks]], atvaļinātais ģenerālis [[Huršits Tolons]] un atvaļinātais ģenerālis [[Šeners Erujgurs]]. Apsūdzība celta Stambulas tiesā, kas atbildīga par lietām organizētās noziedzības un terorisma jomā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.guardian.co.uk/world/2008/may/04/turkey.thefarright |title=Mystery of a killer elite fuels unrest in Turkey |work=[[The Guardian]] |first=Jason |last=Burke |date=2008-05-04 |accessdate=2008-07-12 }}</ref><ref name=bbc0204>{{Ziņu atsauce |first=Sarah |last=Rainsford |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/europe/7225889.stm |title='Deep state plot' grips Turkey |work=[[BBC News]] |date=2008-02-04 |accessdate=2008-05-06 }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.hurriyet.com.tr/english/home/9318347.asp?gid=244&sz=64544 |title=Turkish commanders and anti-AKP journalist taken into custody |work=[[Hürriyet]] |date=2008-07-01 |accessdate=2008-07-01 }} {{Novecojusi saite}}</ref><ref name=radikal0706>{{Ziņu atsauce |url=http://www.radikal.com.tr/Default.aspx?aType=GaleriHaber&Date=06.07.2008&ArticleID=886908&PAGE=38 |title=Ergenekon'un fotoğraflı öyküsü |work=[[Radikal]] |date=2008-07-06 |accessdate=2008-07-06 |language=Turkish }}</ref> == Saistība ar PKK == Atsevišķi laikraksti norāda uz iespējamo Ergenekon saistību ar [[PKK]] ([[Kurdistānas Strādnieku partija]]).<ref name=zaman2008-07-09>{{Ziņu atsauce |url = http://www.todayszaman.com/tz-web/detaylar.do?load=detay&link=147049 |title = Ergenekon-PKK terror link emerges as probe widens |work = [[Zaman]] |date = 2008-07-09 |accessdate = 2008-07-10 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20080709060744/http://www.todayszaman.com/tz-web/detaylar.do?load=detay&link=147049 |archivedate = 2008-07-09 }}</ref> Tiek uzskatīts, ka bijušais PKK vadītājs [[Šemdins Sakiks]] savās liecībās paskaidrojis, ka ar viņa grupu cieši sadarbojas Ergenekon grupējums un dažkārt pat esot kopīgi strādājuši. Saskaņā ar Sakika teikto, viņu Turcijā nogādājuši vairāki turki ar Mahmutu Jildirimu, jeb "Zaļo" ([[turku valoda|turku]]: ''Yeşil'') priekšgalā. "Zaļais" ir organizētās noziedzības līderis un tiek meklēts saistībā ar vairākām slepkavībām. Ješila vārds minēts arī ziņojumā par [[Susurlukas skandāls|Susurlukas skandālu]].<ref>[http://www.tihv.org.tr/EN/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf 1998 Report] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081003030413/http://www.tihv.org.tr/EN/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf|date={{dat|2008|10|03||bez}}}} from the [[Human Rights Foundation of Turkey]], chapter II, "SUSURLUK SCANDAL: Counter-guerilla Affairs", p.51 {{en icon}}</ref> Sakiks arī teicis, ka Ergenekon savu nodomu īstenošanā plānojuši sadarboties ar vairākām teroristiskām organizācijām, tai skaitā ar PKK. "Sadarbību īstenoja ar [[Dou Perinčeks|Dou Perinčeka]] (Strādnieku partijas vadītājs) un citu personu starpniecību, kuru starpā bija arī Džemils Bajiks (viens no PKK vadītājiem)," sacījis Sakiks.<ref name=zaman2008-07-09/> Minētos apgalvojumus nav apstiprinājusi neviena tiesībsargājoša institūcija. Sakika liecības nav oficiāli publicētas un tādēļ augstāk minētie apgalvojumi nav uzskatāmi par oficiālu informāciju. == Aizturēto saraksts == {{Dat|2008|7|6}}:<ref name=radikal0706/> # Oktajs Jildirims (atvaļināts apakšvirsnieks), # Muzaffers Tekins (atvaļināts leitnants), # Mahmuts Ēztīrks (atvaļināts apakšvirsnieks), # Fikrets Emeks (atvaļināts majors), # Gazi Gīders (atvaļināts leitnants), # Zekerija Ēztīrks (atvaļināts majors), # Mehmets Demirtašs (arsenāla pārvaldnieks), # Muzaffers Šenodžaks, # Ali Kutlu, # Ajdins Jīkseks, # Bekirs Ēztīrks (''Kuvva-i Milliye'' biedrības vadītājs), # Nusrets Senems ([[Strādnieku partija (Turcija)|Strādnieku partijas]] ģenerālsekretārs), # Ismails Jildizs, # Ergīns Pojrazs (rakstnieks), # Asumans Ēzdemirs, # Mete Jalazangils, # Muhamets Jīdže (atvaļināts seržants), # Kahramans Šahins, # Erols Ēlmezs, # Erkuts Ersojs, # Veli Kīčīks (atvaļināts ģenerālis), # Mehmets Fikri Karadā (atvaļināts pulkvedis), # Kemals Kerinčsizs (zvērināts advokāts), # Sami Hoštans (apsūdzēts Susurlukas skandālā), # Hīsejins Gērīms (''Kuvay-i Milliye'' priekšsēdētājs), # Ouzs Alpaslans Abdīlkadirs, # Hīsejins Gazi Ouzs (''Kuvay-i Milliye'' nozares vadītājs), # Sevgi Erenerols ([[Turcijas Pareizticīgo patriarhāts|Pareizticīgo patriarhāta]] runasvīrs), # Abdullahs Arapolu, # Hikmets Čičeks, # Īmits Ouztans, # Vatans Bēlīkbaši, # Īmits Sajins ([[Stambulas Universitāte]]s asociētais profesors), # Emins Gīrsess ([[Sakarjas Universitāte]]s asociētais profesors), # Orhans Tunčs ([[Balikesiras Universitāte]]s bijušais lektors un rakstnieks), # Hajrettins Ertekins (juvelieris), # Vedats Jenerers (žurnālists), # Muammers Karabuluts (Ajasofjas asociācijas un Ziemassvētku vecīša miera padomes priekšsēdētājs; Nacionālās spēka savienības runasvīrs), # Abdulmuttalips Tongars, # Selims Akkurts, # Dou Perinčeks ([[Strādnieku partija (Turcija)|Strādnieku partijas]] prezidents), # Ferits Ilsevers ("Ulusal TV" ģenerāldirektors), # Adnans Akfirats (žurnālists), # Serhans Bolluks ("Aydınlık" avīzes ģenerāldirektors), # Hajati Ēzdžans ("Ulusal TV" pārstāvis Izmirā), # Behičs Gīrdžihans ("Açık İstihbarat" interneta vietnes īpašnieks), # Rasims Gērīms, # Murats Čālars, # Barbaross Hajrettins Altintašs, # Sinans Ajgīns ([[Ankaras tirdzniecības palāta]]s priekšsēdētājs), # Atilla Ūurs (atvaļināts majors), # Birols Bašarans ("Atatürkçü Düşünce" biedrības [[Kadikēja]]s nodaļas vadītājs), # Kemals Ajdins, # Ibrahims Ēzdžans, # Durmušs Ali Ēzolu, # Osmans Gīrbīzs, # Huršits Tolons (atvaļināts ģenerālis), # Šeners Erujgurs (atvaļināts ģenerālis). == Atsauces == {{Atsauces}} == Saites == * [https://web.archive.org/web/20100219120337/http://www.radikal.com.tr/veriler/2008/01/25/buyuk.gif Ar grupējumu saistīto personu fotogrāfija], publicēta {{Ziņu atsauce |url = http://www.radikal.com.tr/haber.php?haberno=245502 |accessdate = 2008-07-12 |work = Radikal |title = İşte Ergenekon |date = 2008-07-12 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20080529063205/http://www.radikal.com.tr/haber.php?haberno=245502 |archivedate = 2008-05-29 }} * [http://yenisafak.com.tr/resim/site/Darbe_Gunlukleri1.doc "Apvērsuma dienasgrāmatas"], publicētas {{Ziņu atsauce |url=http://yenisafak.com.tr/Gundem/?t=07.07.2008&c=1&i=127362 |accessdate=2008-07-12 |title=İşte darbe günlüklerinin tam metni |work=[[Yeni Şafak]] |date=2008-07-06 |language=Turkish}} [[Kategorija:Turcijas politika]] bg5pcg0awacu1t90pqh2bqu5j8zhdg0 0 67036 4534244 4359752 2026-10-10T20:14:39Z Ingii 8177 /* Iekšējā auss */ gramatikas kļūda 4534244 wikitext text/x-wiki {{Infobox Anatomija | Name = Auss | Latin = Auris | GraySubject = | GrayPage = | Image = Earcov.JPG | Caption = Cilvēka auss _{(redzama auss gliemežnīca un ārējā auss atvere)}| Image2 = | Caption2 = | Precursor = | System = | Artery = | Vein = | Nerve = | Lymph = | }} '''Auss''' ({{val-la|Organum vestibulocochlearae s. Auris}}) ir dzirdes un līdzsvara pāra [[orgāns]], kas uztver [[skaņa|skaņu]] un ķermeņa stāvokļa izmaiņas. Reizēm par ausi tiek saukts nevis viss orgāns, bet gan tikai tā redzamā daļa - [[auss gliemežnīca|gliemežnīca]] (''Auricula''). == Cilvēka auss anatomija == [[Attēls:Gray907.png|right|thumb|250px|Ārējā un iekšējā auss. _{Atvērta no priekšpuses. Labā puse.}]] Ausij izšķir 3 daļas: * Ārējā auss (''auris externa'') * Vidussauss (''auris media'') * Iekšējā auss (''auris interna'') === Ārējā auss === Ārējo ausi (auris externa) veido: * '''Auss gliemežnīca''' (''Auricula'') — tās forma un novietojums ir individuāli mainīgs. Auss gliemežnīcas lielāko daļu veido elastīgais skrimslis, kas ir klāts ar ādu, bet lejasdaļu veido tikai ādas kroka. Gliemežnīcas funkcija ir skaņas uztveršana (darbojas tāpat kā lokators). * '''Ārējā auss eja''' (''Meatus acusticus externus'') — tās priekšpusē atrodas neliels paugurs (tragus). Ārējās auss ejas ⅓ veido skrimslis, bet ⅔ veido kauls ([[deniņu kauls]]). Ārējā auss eja ir S veidā izlocīta, 2,5 cm gara ejas, tās platums ir 0,6 — 0,9 cm. Eju sedz āda, kas ir bagāta ar dziedzeriem — tie izdala sekrētu, kura sastāvā ir sērs. Ārējās auss ejas sākumā ādu klāj matiņi, kas aizkavē svešķermeņu un putekļu iekļūšanu ausī. * '''Bungādiņa''' (''Membrana tympani'') — tā atdala ārējo auss eju no vidusauss dobuma. Bungādiņa ir novietota sagitālā plaknē, nedaudz slīpi. Tai ir ovāla forma ar diametru - 11&nbsp;mm. Bungplēvītes lielākā daļa ir iestiepta (''pars tensa''), bet mazākā daļa ir brīva. Plēvītes iestiepums ir vērsts uz vidusauss pusi. No ārpuses bungplēvīti klāj plāna ādas kārtiņa, bet no iekšpuses — gļotāda. === Vidusauss === [[Attēls:Gray919.png|right|thumb|250px|Vidusauss]] [[Attēls:Ear-anatomy.png|right|thumb|250px|1. [[Deniņu kauls]]. 2. Ārējā auss eja 3.Auss gliemežnīca 4. Bungādiņa 5. Ovālais lodziņš 6. Āmuriņš 7. Laktiņa 8. Kāpslītis 9. Labirints 10. Gliemezis 11. Dzirdes nervs 12. Dzirdes caurule.]] Vidusausi (''auris media'') veido: * '''Bungdobums''' (''Cavum tympani'') - tā tilpums ir 1 cm³ un tas satur gaisu. Dobumā atrodas dzirdes kauliņi, saites un muskuļi. Dobums ir izklāts ar gļotādu, tādēļ var iekaist. Bungdobums atrodas deniņu kaulā, zem bungdobuma jumta (''tegmen tympani''). Tam ir kuba forma: ** ''Laterālo sienu'' veido bungplēvīte (''membrana tympani''). Šajā sienā virs bugplēvītes ir neliela kabatiņa, kurā novietojas dzirdes kauliņi. ** ''Augšējo sienu'' veido bungdobuma jumts (''tegmen tympani''). ** ''Mediālā siena'' robežojas ar iekšējo ausi, tās centrā ir neliels izcilnītis, bet virs tā ovālas formas priekštelpas lodziņš (''fenestra vestibuli''), zem tā - apaļas formas gliemeža lodziņš (''fenestra cochlae''). Priekštelpas lodziņu aizklāj dzirdes kauliņa (kāpslīša) pamats, bet gliemeža lodziņu aizklāj sekundārā bungplēvīte (''membrana tympani secundaria''). ** ''Apakšējā siena'' atdala bungdobumu no jūga bedres (fossa jugularis). ** ''Priekšējā siena'' atrodas aiz miega artērijas kanāla atveres piramīdas galotnē. ** ''Mugurējā siena'' ir nepilnīga - tajā atrodas aizauss paugura dobums (antrum mastoideus), uz kuru atveras aizauss paugura šūnas (''cellualae mastoideae''). * '''Dzirdes caurule''' (''Tuba auditivae'') - 3,5&nbsp;cm gara un 0,2&nbsp;cm plata caurule, kas savieno rīkles sānu sienu ar bungdobumu. Pa šo cauruli gaiss no [[rīkle]]s dobuma nonāk vidusausī un tiek izlīdzināts spiediens uz bungādiņu. Caurulē ⅔ ir skrimšļaina daļa, kas pieguļ rīklei un ⅓ kaulainā daļa, ko veido [[deniņu kauls|deniņu kaula]] muskuļa un dzirdes caurules kanāla (''canalis musculatubarius'') daļa - dzirdes caurules puskanāls (''semicanalis tubae auditivae''). Dzirdes cauruli izklāj [[gļotāda]], kas ir [[rīkle]]s gļotādas turpinājums. * '''Dzirdes kauliņi''' (''Ossicula auditus'') ir āmuriņš (''malleus''), laktiņa (''incus'') un kāpslītis (''stapes''). Tie ir savstarpēji savienoti ar locītavām un saitēm. Kauliņi izveido kaulu tiltiņu no bungplēvītes līdz priekštelpas lodziņam un pārvada gaisa svārstības no bungplēvītes uz auss šķidrumu (perilimfu). Ar kauliņiem ir saistīti 2 šķērssvītrotie muskuļi, kuri pielāgo skaņu pārvadošo aparātu dažāda stipruma skaņu uztveršanai: ** Bungādiņas iestiepējmuskulis (''m. tensor tympani''), kurš sasprindzina bungplēvīti un velk kauliņu sistēmu mediāli. Kāpslīša pamats iespiežas priekštelpas lodziņā, iesvārstot perilimfu. ** Kāpslīša muskulis (''m. stapedius'') - darbojas pretēji bungādiņas iestiepējmuskulim. === Iekšējā auss === [[Attēls:Gray920.png|right|thumb|250px|Iekšējā auss]] [[Attēls:Gray921.png|right|thumb|250px|Atvērta iekšējā auss.]] [[Attēls:Gray931.png|right|thumb|250px|Kortī orgāns]] [[Attēls:Gray924.png|right|thumb|250px|Plēvainais labirints]] Iekšējā auss (''Auris interna'') atrodas [[deniņu kauls|deniņu kaula]] piramīdas porainajā kaulvielā, starp bungdobumu un iekšējo auss eju (''meatus acusticus internus''), zem lokveida pacēluma (''eminentia arquata''). Iekšējo ausi veido divi labirinti: * '''Kaulainais labirints''' (''Labyrinthus osseus''). Kaulainajā labirintā atrodas šķidrums — perilimfa. Tam ir trīs daļas: ** '''Priekštelpa''' (''Vestibulum'') — tai ir vairākas sienas. Laterālā siena vērsta pret bungdobumu un tajā ir divi lodziņi — priekštelpas lodziņš (''fenestra vestibuli''), kuru aizklāj kāpsīša pamatne, un gliemeža lodziņš (''fenestra cochlea''), kuru aizklāj sekundārā membrāna. Priekštelpas mediālajā sienā ir divi padziļinājumi — elipsveida padziļinājums (''recessus ellipticus'') un sfēriskais padziļinājums (''recessus sphericus''). Mugurējā sienā ir piecas pusloka kanāla atveres, bet priekšējā sienā — ieeja gliemezī. ** '''Gliemezis''' (''Cochlea'') — spirālveida, izlocīts kanāls, kas izveido 2,5 apgriezienus ap centrālo asi (''modiollus''). Centrālajai asij ir konusa forma un tā atrodas horizontāli. No auss gliemeža kanāla lūmenā ieiet spirālveida kaula plātnīte, kas nepilnīgi sadala kanālu divās ejās, jeb kāpnēs — kaula plātnīte (''scala vestibuli''), kas savieno gliemezi ar priekštelpu un bungdobuma eja (''scala tympani''), kas savieno gliemeža lodziņu ar bungdobumu. ** '''Pusloka kanāli''' (''Canales semicirculares'') — trīs savstarpēji perpendikulāri novietoti kanāli. Katram kanālam ir divas kājiņas — vienkāršā kājiņa (''crus simplex'') un paplašinātā kājiņa (''crus ampullare''). Divu kanālu vienkāršās kājiņas savienojas kopā un izveido kopējo kājiņu (''crus communae''), tāpēc priekštelpā atveras tikai piecas atveres. * '''Plēvainais labirints''' (''Labyrinthus membranaceus'') — to veido saistaudi un tas ir ļoti sarežģīts. Labirints atrodas kaulainajā labirintā - aizņem nelielu daļu no kaulainā labirinta un daļēji atkārto tā formu. Plēvainajā labirintā atrodas šķidrums — endolimfa. Šim labirintam ir šādas daļas: ** '''Elipsveida maisiņš''' (''Utriculus'') — slēgts maisiņš, kas atrodas priekštelpas elipsveida padziļinājumā (''recessus elipticus''). Uz to atveras visi pusloka kanāliņi ar piecām atverēm. ** '''Sfēriskais maisiņš''' (''Sacculus'') — mazāks maisiņš, kas atrodas priekštelpas sfēriskajā padziļinājumā (''recessus sphericus''). Abi maisiņi ir savstarpēji savienoti ar vadu (''ductus utriculosaccularis''). Sfēriskais maisiņš ir savienots caur vadu (''ductus reuniens'') ar dzirdes vadu (''ductus cochlearis''). Abos maisiņos un pusloka vadu ampulārās kājiņās iekšā atrodas īpašas receptoršūnas, kuras uztver statokinētiska rakstura kairinājumus un tā izmaiņas. No šiem receptoriem sākas dendrīti, kas novada kairinājumus uz pirmo neironu, kas atrodas priekštelpas ganglijā (''ganglion vestibulare''). No ganglija sākas VIII nerva līdzsvara daļa. ** '''Dzirdes vads''' (''Ductus cochlearis'') — aizņem tikai nelielu daļu no gliemeža kanāla (''canalis cochlearis''). Griezumā tam ir trīsstūra forma. Uz apakšējās sienas atrodas Kortija orgāns, kuru veido īpašas, skaņu svārstības uztverošas šūnas ar matiņiem. Virs šīm šūnām atrodas segmembrāna (''membrana tectoria''), kura uztver svārstības, ko izraisa endolimfa. No šūnām ar matiņiem sākas dendrīti, kas beidzas spirālveida ganglijā (''ganglion spirale''). Tas atrodas gliemeža pamatnē un tajā ir pirmie neironi dzirdei. Pirmo neironu centrālie izaugumi veido VIII nerva dzirdes daļu. == Dzirde == Skaņas viļņi pa ārējo auss eju nonāk līdz bungplēvītei. Tālāk pa dzirdes kauliņiem līdz priekštelpas lodziņam. Pēc tam svārstības izplatās pa perilimfu, tad pa dzirdes caurules sieniņu svārstības tiek pārnestas uz endolimfu, kura iesvārsta segmembrānu . Segmembrāna noliecas uz leju līdz šūnām ar matiņiem, kas tālāk nodod šīs svārstības VIII nerva dzirdes daļai. == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20110519213751/http://www.neslimo.lv/pme/?name=auss Auss| Medicīnas termins] {{lv ikona}} {{Anatomija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ausis| ]] ht7th2fagz75ij2pbce781evjgi0ze3 100 80595 4534227 4533954 2026-10-10T19:35:34Z Dainis 876 4534227 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[10. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]''. * [[9. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[8. oktobris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' (apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetevejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]) nolaidās uz Zemes okeānā. * [[7. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaisti pavadoņi: 5 × ''[[NeonSat]]'', ''[[SLEDGE]]'', ''[[GBSAT]]'', ''[[PERSAT-02]]'', ''[[UEL-Y-Sys]]'', ''[[SD-1 SAT]]'', ''[[E3_TESTER-KARI-2]]'', ''[[DaejonSat-1]]'', ''[[BEE-1012]]'', ''[[JACK-007]]'', ''[[CPSat]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[2. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-708]]'' (''NROL-97'', ''SBST R-3''). * [[1. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'' (apkalpe: [[Džesika Votkinsa]], [[Luks Deleinijs]], [[Džošua Kutriks]], [[Sergejs Teterjatņikovs]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter 18'') palaisti 3 orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]]'', pavadoņi: ''[[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]'', ''[[UASAT-NANO]]'', 5 × ''[[Sateliot]]'', 2 × ''[[GHGSat]]'', 2 × ''[[Flock 4J]]'', ''[[Tanager-2]]'', ''[[F2G1]]'', ''[[GOMX-5]]'', ''[[Crimson-1]]'', ''[[KENSAT]]'', ''[[JACK-006]]'', 3 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[GyeonggiSat-2A]]'', ''[[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]'', 2 × ''[[Watchdog-v0]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[GuaraniSat-2]]'', ''[[AE4LA]]'', 2 × ''[[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]''. ''[[eLEAF-01]]'', ''[[Blackwing Space Baby Bird]]'', 3 × ''[[NewSat]]'', ''[[Merlin-1]]'', ''[[HERMES (pavadonis)|HERMES]]'', ''[[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]'', ''[[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]'', ''[[Meridian FCL]]'', ''[[GNOMES-10]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', ''[[ATHENE-1]]'', ''[[OSSIE]]'', 3 × ''[[MikroGlob]]'', ''[[Altair-1]]'', ''[[Element-1]]'', ''[[SSPICY Otter]]'', ''[[Reason-1]]'', ''[[HotSat-3]]'', ''W-8'', ''W-9''. * [[28. septembris]] — ar supersmago nesēju ''[[Starship]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. 95yl2d10dksftv61xwyq8gmhtpj29y4 100 80630 4534230 4533370 2026-10-10T19:37:43Z Dainis 876 4534230 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[10. oktobris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[13. oktobris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[15. oktobris]] — militārais pavadonis ''[[USSF-481]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[19. oktobris]] — Marsa zondes ''[[Martian Moons eXploration]]'' un ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''. * Oktobris — 35 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Ariane 64]]''. * Oktobris — navigācijas pavadonis ''[[NVS-03]]'', nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[24. novembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-36]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b]]''. <!-- * Septembris — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''. * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> 7qz5ll72nkr0e7rc69m7wjws0q8ubsf 0 80777 4534399 4109407 2026-10-11T11:17:29Z Meistars Joda 781 4534399 wikitext text/x-wiki [[Attēls:No_entrance_for_poles1.jpeg|thumb|Uzraksts vāciski "Poļiem ieeja aizliegta" 1939. gadā Ģenerālgubernatūrā]] '''Diskriminācija''' ir [[Indivīds|indivīda]] vai indivīdu grupas tiesību ierobežošana balstoties uz [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rases]], [[Dzimums|dzimuma]], [[Etnoss|etniskās]] piederības, [[Politika|politiskās]] vai [[Reliģiskā pārliecība|reliģiskās pārliecības]], [[seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] vai citu pazīmju dēļ. Par diskrimināciju parasti sauc [[Vienlīdzība|nevienlīdzīgu]] izturēšanos, kādu [[Tiesības|tiesību]] atņemšanu vai ierobežošanu, apspiešanu utt. Latvijas [https://m.likumi.lv/doc.php?id=23309 Patērētāju tiesību aizsardzības likuma] 1. pantā sniegta diskriminācijas definīcija: (6) '''Tieša diskriminācija''' ir tāda attieksme pret [[Persona|personu]], kas tās '''dzimuma, invaliditātes, rases vai etniskās piederības''' dēļ salīdzināmā situācijā ir, bija vai varētu būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Netieša diskriminācija ir šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personas dzimuma, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi. (7) Par diskrimināciju uzskatāma arī personas aizskaršana vai norādījums to diskriminēt. (8) Aizskaršana ir personas pakļaušana tās dzimuma, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai (tai skaitā seksuāla rakstura rīcībai), kuras mērķis vai rezultāts ir šīs personas '''cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas vai degradējošas vides radīšana'''. (9) '''Par diskrimināciju dzimuma dēļ''' uzskatāma arī mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti grūtniecības laikā vai pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā. == Skatīt arī == * [[Antisemītisms]] * [[Homofobija]] * [[Islāmfobija]] * [[Ksenofobija]] * [[Rasisms]] * [[Seksisms]] * [[Sudzisms]] * [[Šovinisms]] == Literatūra == * Cilvēktiesību rokasgrāmata tiesnešiem. Rīga: LU JF Cilvēktiesību institūts, 2004. {{ISBN|9984-9493-1-1}} — 76.—86. lpp. * [http://www.humanrights.org.lv/upload_file/LCC_Diskriminacija_WEB.pdf Diskriminācijas novēršana Latvijā] LCC, 2007 * [http://www.humanrights.org.lv/upload_file/Diskriminacijas_noversana_Latvija_II_Screen.pdf Diskriminācijas novēršana Latvijā: no likumdošanas līdz tiesu praksei (2008-2011)] LCC, 2011 * [[Eurobarometer]] pētījums "Diskriminācija ES 2009. g.": [http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_317_en.pdf Pilns ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101231180215/http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_317_en.pdf |date={{dat|2010|12|31||bez}} }}{{en ikona}} un [http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_317_fact_lv_lv1.pdf dati par Latviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110728002011/http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_317_fact_lv_lv1.pdf |date={{dat|2011|07|28||bez}} }}{{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20120704055937/http://www.echr.coe.int/NR/rdonlyres/E7D8918D-A8E4-48F1-8A04-5198E4B7CFB0/0/LAV_FRA_CASE_LAW_HANDBOOK.pdf Eiropas diskriminācijas novēršanas tiesību rokasgrāmata] Luksemburga: ES Publikāciju birojs, 2011 == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090406042639/http://www.tiesibsargs.lv/lat/diskriminacijas_noversana/ Tiesībsarga birojs: diskriminācija] * [https://web.archive.org/web/20090706072657/http://www.tiesibsargs.lv/lat/diskriminacijas_noversana/diskriminacijas_veidi/ Tiesībsarga birojs: diskriminācijas veidi] * [https://web.archive.org/web/20090709202514/http://www.tiesibsargs.lv/lat/diskriminacijas_noversana/diskriminacijas_pamati/ Tiesībsarga birojs: diskriminācijas pamati] * [http://iecietiba.lv/rubric.php?rub=3&lang=2 Portāla iecietība.lv sadaļa par diskrimināciju]{{Novecojusi saite}} * [http://www.humanrights.org.lv/html/lv/jomas/datu_baze/index.html Pretdiskriminācijas datu bāze] [[Latvijas Cilvēktiesību centrs|LCC]] portālā * [http://ec.europa.eu/justice/fdad/cms/stopdiscrimination/index.html?langid=lv Kampaņa "Par dažādību. Pret diskrimināciju"] Eiropas Komisija {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Diskriminācija| ]] nq5n1peo0gf5ojx36qznf633qfk5inn 0 92126 4534275 4496793 2026-10-11T05:36:34Z Meistars Joda 781 4534275 wikitext text/x-wiki {{Sporta infokaste | nosaukums = Krikets | attēls = Cricketer bowled.jpg | att_izm = 235px | apraksts = | savienība = {{nobr|[[Starptautiskā Kriketa padome]]}} | pirmais = 16. gadsimts, {{ENG}}s dienvidi | reģistrētie = | klubi = | komanda = 11 spēlētāji komandā | kategorijas = [[komandu sports]], [[nūjas un bumbiņas spēles|nūjas un bumbiņas spēle]] | ekipējums = [[kriketa bumbiņa]], [[kriketa nūja]], [[kriketa vārti]] | kontakts = nē | olimpisks = [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gadā]] }} '''Krikets''' ({{val|en|cricket}}) ir bezkontakta [[komandu sports|komandu sporta]] veids, kas vēl sīkāk tiek iedalīts [[nūju un bumbiņas spēles|nūjas un bumbiņu spēļu]] kategorijā. Kriketa spēlē sacenšas divas komandas, katrā pa 11 spēlētājiem uz laukuma un 2 sitēji. Spēles laukums ir [[elipse]]s formā. Laukuma vidū atrodas atsevišķs taisnstūra laukums, kas angliski tiek saukts par ''pitch''. Tā garums ir 22 [[jards|jardi]] (aptuveni 20 metri), bet platums 10 [[pēda (mērvienība)|pēdas]] (aptuveni 3 metri). Taisnstūra galos atrodas koka [[kriketa vārti|vārti]], katrā pa trim koka stabiņiem, bet aiz tiem atrodas speciālas joslas, angliski sauktas par ''crease''. Uzvar komanda, kura gūst vairāk punktu. Gūto punktu skaits atšķiras no izspēles. Krikets ir populāra sporta spēle [[Anglija|Anglijā]] un valstīs, kas bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā, it īpaši [[Indija|Indijā]], [[Pakistāna|Pakistānā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]. Krikets ir iecienīts ne tikai kā sporta veids, bet arī kā sociāla kopienas aktivitāte, kas apvieno cilvēkus. == Spēles noteikumi un aprīkojums == Kriketa spēles noteikumi ir daudzveidīgi un atkarīgi no spēles formāta. Daži no izplatītākajiem kriketa formātiem ir ''[[Test cricket]]'', ''[[First-class cricket]]'', ''[[One Day International]]'', ''[[Limited overs cricket]]'' un ''[[Twenty20 International]]'' (zināms arī kā T20). ''Twenty20 International'' ir iekļauts [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada vasaras olimpisko spēļu]] programmā.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://olympics.com/ioc/news/ioc-session-approves-la28-s-proposal-for-five-additional-sports | title= IOC Session approves LA28’s proposal for five additional sports | publisher= olympics.com | language= en | date= 2023-10-16 | accessdate= 2024-01-08}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://sports.tv3.lv/citi/sok-apstiprina-t20-kriketa-ieklausanu-2028-gada-losandzelosas-olimpisko-spelu-programma/ | title= SOK apstiprina T20 kriketa iekļaušanu 2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu programmā | publisher= sports.tv3.lv | accessdate= 2024-01-08 | archive-date= 2024-01-08 | archive-url= https://web.archive.org/web/20240108191428/https://sports.tv3.lv/citi/sok-apstiprina-t20-kriketa-ieklausanu-2028-gada-losandzelosas-olimpisko-spelu-programma/ }}</ref> Katram no šiem formātiem ir specifiski spēles noteikumi. Kriketa spēlē sacenšas divas komandas, katrā pa 11 spēlētājiem uz laukuma un 2 sitēji. Spēles laukums ir [[elipse]]s formā, parasti uz [[zālājs|zālāja]], un laukuma izmēri ir mainīgi atkarībā no kriketa formāta. Laukuma vidū atrodas atsevišķs iegarens [[taisnstūris|taisnstūra]] laukums, kas angliski tiek saukts par ''[[pitch]]'', un tajā notiek lielākā daļa no spēles. Šī iegarenā laukuma garums ir 22 [[jards|jardi]] (aptuveni 20 metri), bet platums 10 [[pēda (mērvienība)|pēdas]] (aptuveni 3 metri). Taisnstūra galos atrodas koka [[kriketa vārti|vārti]], katrā pa trim koka stabiņiem, bet aiz tiem atrodas speciālas joslas, angliski sauktas par ''[[crease]]''. Vienas kriketa spēles ilgums var būt pat vairākas dienas, piemēram, ''[[Test cricket]]'' spēle ilgst piecas dienas. Īsākās spēles norisinās ''[[Twenty20 International]]'' formātā, un tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tieši šis formāts tika izvēlēts [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada vasaras olimpisko spēļu]] programmai. Galvenais veids, kā gūst punktus, ir sitot ar kriketa nūju pa bumbiņu. Gūto punktu skaits atšķiras no izspēles, un tas ir atkarīgs no precizitātes un bumbiņas ātruma. Uzvar komanda, kura gūst vairāk punktu. === Kriketa nūja === [[Kriketa nūja]]s ir gatavotas no [[koksne|koka]] un visai smagas. Nūjām atšķiras svars, tās nevar būt pārāk smagas, jo grūti vēzēt, un arī ne pārāk vieglas, piemēram, nūjas ar [[korķis|korķa]] slāni ir aizliegtas,{{nepieciešama atsauce}} jo ātrāk vēzējas un bumbiņa labāk no tām atlec. Nūjas rokturi salīdzina ar [[tenisa rakete]]s rokturi, bet pašas nūjas izmēri ir ļoti ierobežoti, tā var būt tikai 10 centimetrus plata, gandrīz metru gara un mazliet smagāka par kilogramu. Svarīga arī [[koksne]], no kura tās gatavotas (visbiežāk no kādas [[vītoli|vītolu]] sugas), turklāt pēc iegādes nūja spēlei vēl pamatīgi jāsagatavo.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://kajamgaisa.blogspot.com/2010/10/kriketa-vara.html | title= Kriketa vārā (bloga raksts) | accessdate= | date= 2010. gada 11. oktobris}}</ref> == Vēsture == Pirmā dokumentētā kriketa spēle norisinājās 16. gadsimtā, [[Anglija]]s dienvidaustrumos. 18. gadsimta beigās krikets bija attīstījies par vienu no Anglijas nacionālajiem sporta veidiem. [[Britu impērija]]s paplašināšanās veicināja spēles izplatīšanos visā pasaulē. 19. gadsimta vidū norisinājās pirmās pārbaudes spēles starp valstu izlasēm. 2024. gadā kriketa pārvaldes orgānā, [[Starptautiskā Kriketa padome|Starptautiskajā Kriketa padomē]] (ICC), ietilpa 108 dalībvalstis.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.icc-cricket.com/about | title= About ICC Cricket | publisher= Starptautiskā Kriketa padome (ICC) | accessdate= 2024-01-08 | language= en}}</ref> Latvija nav Starptautiskās Kriketa padomes dalībvalsts. Vienīgā no Baltijas valstīm šajā saimē ir [[Igaunija]]. == Latvijā == Latvijā kriketu spēlē kopš 21. gadsimta sākuma, tomēr Latvijas Kriketa federācija nav oficiāli atzīta ne no Latvijas Sporta federāciju padomes, ne Starptautiskās Kriketa padomes puses. Federācija rīko Latvijas čempionātu ar deviņām komandām (2025), kurās pārsvarā spēlē studenti no Indijas un Pakistānas. Latvijas izlases dalība turnīros bez neviena Latvijas pilsoņa sastāvā izraisījusi sabiedrības diskusijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/26.09.2025-latvijas-kriketa-izlase-nav-neviena-latvijas-pilsona-federacija-problemu-nesaskata.a615885/|title=Latvijas kriketa izlasē nav neviena Latvijas pilsoņa, federācija problēmu nesaskata|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-26|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Olimpiskie sporta veidi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krikets| ]] qzq000phzuv1s1edg064fz5b7e12xhp 0 92896 4534394 4409774 2026-10-11T11:08:48Z Turaids 8965 4534394 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bisexual Pride Flag.svg|thumb|Biseksuāļu karogs]] '''Biseksualitāte''' ir [[dzimumtieksme]] pret abu [[dzimums|dzimumu]] pārstāvjiem ([[Vīrietis|vīriešiem]] un [[Sieviete|sievietēm]]). Cilvēki, kuriem ir biseksuāla orientācija "izjūt seksuālu un emocionālu valdzinājumu gan uz sava [[Dzimums|dzimuma]] pārstāvjiem, gan pretējā dzimuma pārstāvjiem"; "termins arī raksturo personīgās un sociālās identitātes individuālo apziņu, radušos no šiem valdzinājumiem, uzvedības tos izrādot un piederību citu cilvēku kopienai, kuri arī to izrāda."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apahelpcenter.org/articles/article.php?id=31 |title=APA Help Center {{en ikona}} |access-date={{dat|2007|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928051520/http://www.apahelpcenter.org/articles/article.php?id=31 |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref> Tā ir viena no galvenajām cilvēka seksuālās orientācijas klasifikācijām līdzās [[heteroseksualitāte]]i un [[homoseksualitāte]]i. [[Persona]]s, kuras neizjūt dzimumtieksmi ne pret vienu no dzimumiem, sauc par [[aseksuāļi]]em. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://masterbiz.info/lv/bisex.htm Dažāda seksualitāte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111002195842/http://masterbiz.info/lv/bisex.htm |date={{dat|2011|10|02||bez}} }} * [http://www.mensfaq.com/lv/veseliba/attiecibas/130-trisviri.html Partneris ir biseksuāls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090228093724/http://www.mensfaq.com/lv/veseliba/attiecibas/130-trisviri.html |date={{dat|2009|02|28||bez}} }} * [http://xblog.lv/sieviesu-biseksualitate/ Sieviešu biseksualitāte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100323054302/http://xblog.lv/sieviesu-biseksualitate/ |date={{dat|2010|03|23||bez}} }} {{aizmetnis}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Seksuālā orientācija]] [[Kategorija:Dzimtes studijas]] 8cx6vyjjfkksac3s3iuc6y033sv318l 0 93644 4534073 3512671 2026-10-10T12:12:59Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|1|0 */ 4534073 wikitext text/x-wiki {{Līdzīgs|matrice}} [[Attēls:Matrica.svg|thumb|300px|right|Matricas elementu norādīšanai lieto indeksus: pirmais indekss norāda rindu, bet otrais — kolonnu.]] '''Matrica''' ir [[matemātika|matemātisks]] objekts — [[reāls skaitlis|reālu]] vai [[komplekss skaitlis|kompleksu]] skaitļu [[masīvs]], kur skaitļi izvietoti [[taisnstūris|taisnstūra]] veida [[tabula|tabulā]]. Ar matricām var veikt algebriskas operācijas ([[saskaitīšana]], [[atņemšana]], [[reizināšana]] u.c.). Matricas, kurām ir tikai viena rinda vai viena kolonna, sauc par [[vektors|vektoriem]]. Skaitļu masīvus, kuriem ir vairāk kā divas [[dimensija]]s, sauc par [[tenzors|tenzoriem]]. == Vēsture == Matricas jēdzienu ieviesa [[Džeimss Džozefs Silvestrs|Džeimss Silvestrs]] 1850. gadā <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/science/matrix-mathematics|title=matrix|website=Britannica|access-date=03.12.2021}}</ref>. [[Kembridžas Universitāte]]s profesors [[Arturs Keilijs]] noteica tādas darbības ar matricām kā saskaitīšanu, atņemšanu, reizināšanu. [[Fizika|Fizikā]] pirmā publikācija ar matricu pielietojumu parādījās [[1925]]. gadā. Tās autors [[Verners Heizenbergs]] pats definēja matricas, pierādīja to īpašības un izmantoja tās [[kvantu mehānika]]s matemātiskajā aprakstā.<ref>M. Belovs, O. Judrups. "Matricas, determinanti un lineārās vienādojumu sistēmas"; 1987.</ref> == Darbības ar matricām == Tāpat kā citiem matemātiskiem objektiem arī ar matricām var veikt tādas algebriskas operācijas kā [[saskaitīšana]] un [[reizināšana]]. Saskaitīt var tikai vienāda izmēra matricas. Saskaitot matricas, tiek saskaitīti to atbilstošie elementi. Matricas var reizināt vienu ar otru vai arī ar kādu skaitli. Reizinot matricas ar skaitli, visi matricas elementi tiek reizināti ar doto skaitli. Matricu summai un reizināšanai ar skaitli piemīt šādas īpašības: # [[komutativitāte]]: ''A'' + ''B'' = ''B'' + ''A'', # [[asociativitāte]]: (''A'' + ''B'') + ''C'' = ''A'' + (''B'' + ''C''), # [[distributivitāte]]: ''c''(''A'' + ''B'') = ''cA'' + ''cB'', kur ''A'', ''B'' un ''C'' ir matricas, bet ''c'' ir skaitlis. === Matricu reizināšana === {{Pamatraksts|Matricu reizināšana}} Divas matricas var sareizināt savā starpā, ja pirmās matricas kolonnu skaits ir vienāds ar otrās matricas rindu skaitu. Reizinājuma rezultātā tiek iegūta matrica, kuras rindu skaits ir vienāds ar pirmās matricas rindu skaitu, bet kolonnu skaits ir vienāds ar otrās matricas kolonnu skaitu. Lai aprēķinātu reizinājuma rezultātā iegūtās matricas elementu ar koordinātām (''i'', ''j''), sareizina pirmās matricas ''i''-tās rindas pirmo locekli ar otrās matricas ''j''-tās kolonnas pirmo locekli, līdzīgi rīkojas ar pārējiem ''i''-tās rindas un ''j''-tās kolonnas locekļiem un to reizinājumus saskaita. Šo likumu var pierakstīt šādi: :<math> C_{ij} = \sum_k A_{ik} B_{kj}. \,</math> == Kvadrātiskas matricas == '''Kvadrātiska matrica''' ir matrica, kurā rindu skaits ir vienāds ar kolonnu skaitu. Šādas matricas ir īpaši plaši sastopamas lietišķajā matemātikā un fizikā, tāpēc ka tās atveido lineāras transformācijas vienas [[telpa]]s ietvaros (piemēram, plaknes vai trīsdimensiju telpas). Bez tam, šīm matricām piemīt vērtīga matemātiska īpašība - spēja veidot multiplikatīvas [[Grupu teorija|grupas]] un [[Gredzenu teorija|gredzenus]]. Sekojoši jēdzieni un lielumi ir attiecināmi tikai uz kvadrātiskām matricām: * '''[[Determinants]]''' :{{Main|Determinants}} :Determinants <math style="margin-bottom:4px">det(\mathbf{A})</math> vai <math style="margin-bottom:4px">|\mathbf{A}|</math> ir skaitlis, kurš nosaka dažas svarīgas matricas īpašības. Vārds "determinants" nozīmē "noteicējs". Matrica ir [[Apgrieztā matrica|invertējama]] [[tad un tikai tad]], ja determinants nav nulle. Ja kvadrātiska matrica atveido lineāru transformāciju, tad determinanta [[absolūtā vērtība]] atbilst laukuma mainīšanās koeficientam, ja tiek transformēta divdimensiju figurā, vai apjoma mainīšanās koeficientam, ja tiek transformēts trīsdimensiju objekts. Determinanta zīme atbilst transformējamā objekta orientācijai - determinants ir pozitīvs tad un tikai tad, ja saglabājas iepriekšējā orientācija. * '''Singulāras un nesingulāras matricas''' : Singulāra matrica ir matrica, kuras determinants ir vienāds ar nulli. Šādai matricai neeksistē apgriezta matrica, kas izskaidro tās nosaukumu "singulāra" (šāda matrica ir "vientuļa"). Nesingulāras matricas determinants nav vienāds ar nulli un tai var atrast apgrieztu matricu. Nesingulāras matricas sauc arī par invertējamām, apgriežamām vai regulārām matricām. * '''[[Apgrieztā matrica|Inversā jeb apgrieztā matrica]]''' :{{Main|Apgrieztā matrica}} : Līdzīgi kā skaitlim <math>a</math> eksistē apgriezts skaitlis <math style="margin-bottom:8px">a^{-1}</math>, kurš reizinājumā ar <math>a</math> dod 1, katrai nesingulārai matricai <math style="margin-bottom:4px">\mathbf{A}</math> ir atrodama unikāla apgriezta matrica <math style="margin-bottom:8px">\mathbf{A}^{-1}</math>, kura reizinājumā ar <math style="margin-bottom:4px">\mathbf{A}</math> dod [[vienības matrica|vienības matricu]]. <math style="margin-bottom:4px">\mathbf{A} \cdot \mathbf{A}^{-1} = \mathbf{A}^{-1} \cdot \mathbf{A} = \mathbf{I}</math>. * '''[[Vienības matrica]]''' :{{Main|Vienības matrica}} : Vienības matricai visi galvenās diagonāles elementi ir 1, bet pārējie ir 0. Šādu matricu parasti apzīmē ar <math style="margin-bottom:6px">\mathbf{I}</math> (no angļu vārda "''identity matrix''") vai <math style="margin-bottom:6px">\mathbf{E}</math> (no vācu vārda "''Einheitsmatrix''"). * '''Diagonālmatrica''' : Ja visi elementi ārpus galvenās diagonāles ir nulles, tad šādu matricu sauc par diagonālmatricu. :<math> \begin{bmatrix} d_{11} & 0 & 0 \\ 0 & d_{22} & 0 \\ 0 & 0 & d_{33} \\ \end{bmatrix} </math> * '''Trīsstūrveida matrica''' :Ja nulles ir tikai visi elementi virs galvenās diagonāles vai zem tās, tad šādu matricu sauc attiecīgi par apakšēju vai augšēju trīsstūrveida matricu. :Apakšēja trīsstūrveida matrica: <math> \begin{bmatrix} l_{11} & 0 & 0 \\ l_{21} & l_{22} & 0 \\ l_{31} & l_{32} & l_{33} \\ \end{bmatrix} </math> &nbsp; &nbsp; Augšēja trīsstūrveida matrica: <math> \begin{bmatrix} u_{11} & u_{12} & u_{13} \\ 0 & u_{22} & u_{23} \\ 0 & 0 & u_{33} \\ \end{bmatrix}</math> * '''[[Pēda (lineārā algebra)|Matricas pēda]]''' :{{Main|Pēda (lineārā algebra)}} : ''Pēda'' ir galvenās diagonāles elementu summa. Pēdu apzīmē ar <math style="margin-bottom:4px">tr(\mathbf{A})</math> - no angļu vārda "''trace''". Kaut arī pašu matricu reizināšana ir nekomutatīva, divu matricu reizinājuma pēda nav atkarīga no reizinātāju secības: <math style="margin-bottom:4px">tr(\mathbf{AB})= tr(\mathbf{BA})</math>. Matricas pēda nemainās arī transponējot matricu: <math style="margin-bottom:4px">tr(\mathbf{A})= tr(\mathbf{A}^T)</math>. * '''[[Ortogonāla matrica]]''' :{{Main|Ortogonāla matrica}} :Ortogonāla matrica ir kvadrātiska matrica, kuras rindas un kolonnas veido [[Ortogonalitāte|ortogonāli]] [[Vienības vektors|vienības vektori]]. Šīs matricas reizinājums ar tās transponēto matricu dod vienības matricu: <math style="margin-bottom:4px">\mathbf{A} \cdot \mathbf{A}^{T} = \mathbf{A}^{T} \cdot \mathbf{A} = \mathbf{I}</math>. * '''[[Īpašvērtības un īpašvektori]]''' :{{Main|Īpašvērtības un īpašvektori }} :Skaitli <math style="margin-bottom:4px"> \lambda</math> un nenulles vektoru <math style="margin-bottom:4px"> \mathbf{v}</math>, kuri atbilst vienādībai <math style="margin-bottom:6px"> \mathbf{A} \mathbf{v} = \lambda \mathbf{v}</math>, sauc par matricas <math style="margin-bottom:4px"> \mathbf{A}</math> ''īpašvērtību'' un ''īpašvektoru''. Īpašvektori ir vektori, kuri pēc lineāras transformācijas paliek uz iepriekšējās taisnes. Īpašvērtības raksturo īpašus stāvokļus sistēmās ar vairākām brīvības pakāpēm, piemēram, rezonances mehāniskās sistēmās vai enerģijas līmeņus kvantu fizikā. == Skatīt arī == * [[Matricu reizināšana]] * [[Lineāru vienādojumu sistēma]] * [[Vektors]] * [[Tenzors]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Linearā algebra|expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Matemātika]] [[Kategorija:Lineārā algebra]] euxfkr8wl3hx0soagts3mrppq8d8eek 0 95350 4534414 4364494 2026-10-11T11:35:09Z Vylks 50297 4534414 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Bahreina | Badge = Bahrain national football team.png | Nickname = | Association = Bahreinas Futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = ''vakants amats'' | Captain = Sajeds Muhammeds Džafers | Most caps = Mohameds Huseins (161) | Top scorer = Ismails Abdullatifs (47) | Home Stadium = [[Bahreinas Nacionālais stadions]] | FIFA Trigramme = BHR <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _macronalioth22rw | pattern_b1 = _macronalioth22rw | pattern_ra1 = _macronalioth22rw | pattern_sh1 = _macrontempel1rw | pattern_so1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _macronalioth22wr | pattern_b2 = _macronalioth22wr | pattern_ra2 = _macronalioth22wr | pattern_sh2 = _macrontempel1wr | pattern_so2 = | leftarm2 = FF0000 | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|BHR}} 4:4 {{fb-rt|KUW}} <br /> ([[Bagdāde]], [[Irāka]]; {{dat|1966|4|2|N|bez}}) | Largest win = {{fb|BHR}} 10:0 {{fb-rt|IDN}}<br />([[Rifa]], [[Bahreina]]; {{dat|2012|2|29|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|IRQ|1963}} 10:1 {{fb-rt|BHR}}<br />([[Bagdāde]], [[Irāka]]; {{dat|1966|4|5|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā]] | Regional cup apps = 7 | Regional cup first = [[1988. gada Āzijas kauss futbolā|1988]] | Regional cup best = 4. vieta ([[2004. gada Āzijas kauss futbolā|2004]]) }} '''Bahreinas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Bahreina|Bahreinu]] starptautiskās futbola sacensībās. Bahreinas futbola izlasi pārvalda Bahreinas Futbola asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1966. gadā pret [[Kuveitas futbola izlase|Kuveitu]]. 2004. gadā Bahreinas izlase saņēma [[FIFA]] balvu kā komanda, kas visvairāk uzlabojusi savu sniegumu. Bahreina vēl ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram. Labākais sasniegums [[Āzijas kauss futbolā|Āzijas kausā]] ir 4. vieta [[2004. gada Āzijas kauss futbolā|2004. gadā]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''Nepiedalījās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' == Āzijas kausā == * 1956—1968 — ''Nepiedalījās'' * 1972 — ''Nekvalificējās'' * 1976 — ''Izstājās'' * 1980 — ''Izstājās pēc kvalificēšanās'' * 1984 — ''Nepiedalījās'' * 1988 — Grupu turnīrs * 1992 — ''Nekvalificējās'' * 1996 — ''Izstājās'' * 2000 — ''Nekvalificējās'' * 2004 — 4.vieta * 2007 — Grupu turnīrs * 2011 — Grupu turnīrs * 2015 — Grupu turnīrs == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{AFC izlases}} [[Kategorija:Bahreinas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] hiwi4kf05rsg5f20y99vpa1wtgmevvl 0 121334 4534398 4469026 2026-10-11T11:15:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4534398 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Fudzi | Photo = Kodaki fuji frm shojinko.jpg | Photo size = | Paraksts = Skats no [[Šojiko ezers|Šojiko ezera]] puses | karte = Japāna#Āzija | paraksta_izvietojums = | latd= 35|latm= 21|lats= 29|latNS= N | longd= 138|longm= 43|longs= 52|longEW= E | Augstums = 3776 | Atrašanās vieta = {{flaga|Japāna}} [[Japāna]] | Kalnu grēda = | Augstiene = | Kāpums = | Parent peak = | Coordinates = | Topographic map = [[Attēls:Mount Fuji Relief Map, SRTM-1.jpg|140px]] | Type = [[stratovulkāns]] | Volcanic_Arc/Belt= | Age = | Last eruption = 1707.-1708. gadā | First ascent = | Easiest route = | Grid_ref_UK = | Grid_ref_Ireland = | Listing = | Translation = | Language = | Pronunciation = }} '''Fudzi''' ({{val|ja|富士山}}, ''Fujisan'', {{izrunā|ɸɯ̟ᵝʑisã̠ɴ}}) ir augstākais kalns [[Japāna|Japānā]]<ref name="Britannica"/> un viens no valsts nozīmīgākajiem simboliem. Tas ir aktīvs [[stratovulkāns]] ar gandrīz perfektu konusveida formu, kas gadsimtiem ilgi iedvesmojis māksliniekus, dzejniekus un svētceļniekus.<ref name="UNESCO"/><ref name="Guardian"/> Fudzi tiek uzskatīts par svēto kalnu un ir viens no Japānas “[[Japānas svētie kalni|trim svētajiem kalniem]]” (三霊山, ''Sanreizan''). Vulkāns atrodas [[Honsju]] salas dienvidaustrumos, uz [[Šidzuokas prefektūra|Šidzuokas]] un [[Jamanasi prefektūra|Jamanasi prefektūru]] robežas, aptuveni 100 km uz dienvidrietumiem no [[Tokija]]s. Skaidrā dienā kalnu iespējams saskatīt no galvaspilsētas. Tā augstums sasniedz 3776 metrus virs jūras līmeņa, padarot to par Japānas augstāko dabisko objektu. Lai gan Fudzi ir aktīvs vulkāns, pēdējais tā izvirdums notika 1707.—1708. gadā.<ref name="Britannica"/><ref name="Oregon State"/> Mūsdienās tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] un [[alpīnisms|alpīnisma]] galamērķis, oficiālā kāpšanas sezona ilgst no jūlija sākuma līdz augusta beigām. Daudzi ceļotāji kāpj naktī, lai saullēktu sagaidītu no virsotnes. Fudzi bieži attēlots [[japāņu māksla|japāņu mākslā]] un [[japāņu literatūra|literatūrā]], tostarp [[Hokusai]] slavenajā darbu sērijā “[[36 skati uz Fudzi kalnu]]”.<ref name="Guardian">{{tīmekļa atsauce |title=The Great Wave: why has this become the defining image of our era? |url=https://www.theguardian.com/lifeandstyle/2025/jan/21/the-great-wave-hokusai-why-has-this-become-defining-image-our-era |publisher=The Guardian |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}</ref> 2013. gadā UNESCO to iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] ar nosaukumu “Fudzi — svētvieta un mākslinieciskās iedvesmas avots”, apliecinot tā nozīmi [[Japānas vēsture|Japānas vēsturē]] un [[Japānas kultūra|kultūrā]].<ref name="UNESCO"/> == Ģeoloģija un ģeogrāfija == Fudzi ir [[stratovulkāns]], kas veidojies [[Honsju]] salas tektoniski aktīvajā zonā, kur saduras [[Filipīnu plātne|Filipīnu]], [[Klusā okeāna plātne|Klusā okeāna]], [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]] un [[Ziemeļamerikas plātne]]s. Tas atrodas [[Uguns loks|Uguns lokā]], kas ir reģions ar augstu seismisko un vulkānisko aktivitāti. Fudzi ir salīdzinoši jauns vulkāns. Tā struktūra veidojusies pēdējo {{nobr|400 000}} gadu laikā, un tā pašreizējā forma ir trīs secīgu vulkānu kombinācija — ''Komitake'', ''Ko Fudzi'' (“Vecais Fudzi”) un ''Šin Fudzi'' (“Jaunais Fudzi”).<ref name="Britannica">{{tīmekļa atsauce |title=Mount Fuji |url=https://www.britannica.com/place/Mount-Fuji |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}</ref> Apmēram pirms {{nobr|100 000}} gadu notika masīvi izvirdumi, kas mainīja vulkāna formu. Pēdējo {{nobr|10 000}} gadu laikā izveidojusies pašreizējā konusveida struktūra. Fudzi ir klasisks stratovulkāns ar stāvu, simetrisku konusu, kas veidojies no dažādiem lavas slāņiem un vulkāniskajiem iežiem, piemēram, [[andezīts|andezīta]] un [[bazalts|bazalta]]. Fudzi tiek uzskatīts par aktīvu vulkānu, lai gan pēdējais izvirdums notika 1707. gadā ([[Hōei izvirdums]]). Šis izvirdums radīja lielu daudzumu pelnu un izveidoja papildu krāteri vulkāna dienvidaustrumu nogāzē. Fudzi izvirdumi parasti ir eksplozīvi, un tie rada lielu daudzumu [[vulkāniskie pelni|piroklastisko pelnu]]. Magmatiskā aktivitāte zem vulkāna tiek uzraudzīta, jo pastāv risks, ka nākotnē varētu notikt jauns izvirdums. Zinātnieki seko seismiskajai aktivitātei un gāzu emisijām, lai noteiktu vulkāniskās aktivitātes pazīmes.<ref name="Britannica"/> == Izvirdumi == {{atveidošana|izvirdumu nosaukumi}} Fudzi ir aktīvs stratovulkāns, kurš pēdējo {{sk|10000}} gadu laikā ir piedzīvojis vairākus nozīmīgus izvirdumus. Lai gan mūsdienās tas ir mierīgs, vulkāna aktivitāte tiek pastāvīgi uzraudzīta, jo pastāv potenciāls nākotnes izvirdumiem. Pēdējie izvirdumi notika 800. gadā ([[Enryaku izvirdums]]), 864. gadā ([[Jōgan izvirdums]]) un 1707. gada ([[Hōei izvirdums]]).<ref name="nippon"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Things you must know before climbing Mt. Fuji|url=https://www.fujisan-climb.jp/en/things-to-know-before-climbing/ |publisher=Official Web Site for Mt. Fuji Climbing |accessdate={{dat|2025|5|16||bez}} |language=en }}</ref><ref name="Oregon State">{{tīmekļa atsauce |title=Mt. Fuji: The Earthquake that caused a Volcanic Eruption |url=https://volcano.oregonstate.edu/news/mt-fuji-earthquake-caused-volcanic-eruption |publisher=Oregon State University |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}</ref> 800. gadā sākās Enryaku izvirdums, kas notika Fudzi kalna ziemeļaustrumu nogāzē, izmetot lielu daudzumu vulkānisko pelnu, un apraka svarīgo [[Ašigara ceļš|Ašigara ceļu]].<ref name="nippon">{{tīmekļa atsauce |title=Mount Fuji’s History of Eruptions |url=https://www.nippon.com/en/japan-data/h00420/mount-fuji%E2%80%99s-history-of-eruptions.html |website=nippon.com |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}</ref> 864. gadā Fudzi ziemeļaustrumos izvirda [[lava]], tā tecēja [[Senoumi ezers|Senoumi ezerā]] (せの海), sadalot to uz pusēm. Mūsdienās ir divi ezeri — [[Saiko ezers]] (西湖) un [[Šojiko ezers]] (精進湖). Sacietējusī lava, kas sadalīja ezeru uz pusēm, ir nosaukta par [[Aokigahara|Aokigaharu]] (青木ヶ原溶岩), un tā mūsdienās ir apaugusi ar mežu. Viens no nozīmīgākajiem Fudzi izvirdumiem bija 1707. gada Hōei izvirdums, kas notika [[Edo periods|Edo periodā]]. Šis izvirdums sākās 16. decembrī un ilga vairāk nekā divas nedēļas. Tajā netika novērota [[lava]]s plūsma, bet tika izsviests milzīgs daudzums [[vulkāniskie pelni|vulkānisko pelnu]] un iežu, kas noklāja plašas teritorijas, tostarp [[Tokija|Tokiju]] (tolaik Edo), kas atrodas vairāk nekā 100 km attālumā no vulkāna. Izvirduma rezultātā izveidojās [[Hōei krāteris]] vulkāna dienvidaustrumu nogāzē. Fudzi izvirdumi vēsturiski ir izraisījuši nopietnas sekas. Izvirdumu laikā [[vulkāniskie pelni]] var pārklāt lauksaimniecības zemes un pilsētas, samazinot ražu un piesārņojot ūdens avotus. 1707. gada Hōei izvirdums būtiski ietekmēja [[Tokija|Edo pilsētu]], kur pelnu dēļ bija elpošanas problēmas un pārtikas krīze. Spēcīgi izvirdumi bieži vien ir saistīti ar [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kas var radīt plašus postījumus. Hōei izvirdumu, iespējams, izraisīja spēcīgā [[Hōei zemestrīce]] (M8.6—8.7), kas notika 49 dienas pirms izvirduma.<ref>{{publikācijas atsauce |author1=Chesley, C., LaFemina, P. C., Puskas, C., & Kobayashi, D. |title=The 1707 Mw8.7 Hoei earthquake triggered the largest historical eruption of Mt. Fuji |journal=Geophysical Research Letters |date=22 December 2012 |doi=10.1029/2012GL053868 |language=en}}</ref> Lai gan pēdējie izvirdumi galvenokārt radījuši pelnus un piroklastiskos iežus, agrākā vēsturē Fudzi lavas straumes ir izpostījušas apkārtējās teritorijas un mainījušas ainavu. Mūsdienās Fudzi tiek rūpīgi uzraudzīts, lai prognozētu iespējamos izvirdumus. [[Japānas Meteoroloģijas aģentūra]] reģistrē zemestrīces un gāzu emisijas, kas varētu liecināt par magmas kustību vulkāna iekšienē. Pēdējās desmitgadēs Fudzi tuvumā ir reģistrētas vairākas nelielas zemestrīces, un zinātnieki uzskata, ka nākotnē varētu notikt jauns izvirdums. Tiek lēsts, ka liela izvirduma gadījumā tas varētu radīt ievērojamus ekonomiskos un sociālos zaudējumus, jo [[Tokijas metropole]] atrodas relatīvi tuvu vulkānam.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Could a Mount Fuji Eruption Paralyze Tokyo? |url=https://japan-forward.com/could-a-mount-fuji-eruption-paralyze-tokyo/ |website=japan-forward.com |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}</ref> Lai sagatavotos iespējamam izvirdumam, Japānas valdība ir izstrādājusi evakuācijas plānus un veic sabiedrības informēšanas kampaņas par vulkānisko risku. == Klimats un ekosistēma == [[Attēls:Mt Fuji NASA ISS002-E-6971 large.jpg|thumbnail|upright=1.0|Fudzi no kosmosa]] Dažādos augstumos Fudzi klimats un ekosistēma ir ievērojami atšķirīgi, radot unikālus dabas apstākļus un bioloģisko daudzveidību. Kalns atrodas [[mērenā josla|mērenā joslā]], taču lielais augstums rada [[augstumjoslojums|vertikālo zonalitāti]]. Fudzi klimatiskie apstākļi ievērojami atšķiras atkarībā no augstuma. Vulkāna pakājē valda mēreni laikapstākļi ar siltām vasarām un mērenām ziemām, savukārt virsotnē valda skarbs, auksts klimats. Vasarā (jūlijā un augustā) temperatūra virsotnē reti pārsniedz {{nobr|0 °C}}, kamēr kalna pakājē tā var sasniegt {{nobr|+25 °C}}. Ziemā temperatūra kalna virsotnē var nokrist līdz {{nobr|-20 °C}} vai zemāk, un spēcīgi vēji rada vēl zemākas temperatūras sajūtu. No rudens līdz pavasarim kalns bieži ir klāts ar sniegu, un vētras var būt īpaši spēcīgas. Lielās temperatūras svārstības un stiprais vējš apgrūtina kāpšanu un padara augstāko daļu par izaicinājumu pat pieredzējušiem alpīnistiem. Fudzi apkārtnē atrodas dažādas ekosistēmas, kas atšķiras atkarībā no augstuma. Kalns ir sadalīts vairākās bioloģiskajās zonās. Pakājes mežos (0—1000 m) aug [[lapu koki]], piemēram, [[ozoli]] un [[kļavas]], kā arī [[skujkoku klase|skujkoki]]. Šajā zonā dzīvo [[lāči]], [[brieži]], [[lapsas]] un dažādi [[putni]]. No 1000 līdz 2500 m v.j.l. dominē skujkoki, piemēram, [[Japānas ciprese]]s un [[egles]]. Šeit sastopami [[jenoti]] un [[kalnu kaza]]s. 2500 m un augstāk apstākļi kļūst skarbāki, un [[augājs|veģetācija]] kļūst nabadzīga. Tikai izturīgākie augi, piemēram, [[sūnaugi|sūnas]] un alpīnās puķes, spēj izdzīvot. Fudzi apkārtnē mīt arī retas un aizsargājamas sugas, piemēram, [[Japānas milzu salamandra]] (''Andrias japonicus'')<ref>{{tīmekļa atsauce |title=All About Japanese Giant Salamanders |url=https://www.sustainabledaisen.org/en/all-about-japanese-giant-salamanders-1 |publisher=Sustainable Daisen |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}} {{Novecojusi saite}}</ref> un dažādi plēsīgie putni.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Plants & Animals - Fuji-Hakone-Izu National Park |url=https://www.japan.travel/national-parks/parks/fuji-hakone-izu/plants-and-animals/ |website=japan.travel |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}</ref> Fudzi un tā apkārtne ir daļa no [[Fudzi-Hakones-Izu nacionālais parks|Fudzi-Hakones-Izu nacionālā parka]], kas tika izveidots 1936. gadā, lai aizsargātu šo unikālo dabas teritoriju. 2013. gadā Fudzi tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]], ne tikai tā dabas, bet arī kultūras nozīmes dēļ.<ref name="UNESCO">{{tīmekļa atsauce |title=Fujisan, sacred place and source of artistic inspiration |url=https://whc.unesco.org/en/list/1418/ |publisher=UNESCO World Heritage Convention |accessdate={{dat|2025|2|22||bez}} |language=en}}</ref> Lai saglabātu ekosistēmu, Japānas valdība ir ieviesusi stingrus noteikumus attiecībā uz tūrisma aktivitātēm, tostarp atkritumu apsaimniekošanu, ierobežotu piekļuvi noteiktās zonās un stingrus ugunsdrošības noteikumus. Fudzi ekosistēma ir jūtīga pret cilvēku ietekmi, tāpēc notiek pastāvīgi pasākumi, lai ierobežotu piesārņojumu un masveida tūrisma radīto slodzi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Japāna UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Japānas vulkāni]] [[Kategorija:Aktīvi vulkāni]] [[Kategorija:Stratovulkāni]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā]] ersmnk6ugykz34yphqvoxvf5pbj7oy1 0 125379 4534086 3907824 2026-10-10T12:38:56Z ZANDMANIS 91184 4534086 wikitext text/x-wiki [[Attēls:4-14 Marines in Fallujah.jpg|250px|right|thumb|ASV armijas lielgabals Irākā]] '''Lielgabals''' ir [[artilērija]]s [[ierocis|ieroča]] tips, kas no citiem artilērijas ieročiem atšķiras ar lielu [[stobrs|stobra]] garumu (30 līdz 80 [[kalibrs|kalibru]] garumā; ieročus ar īsākiem stobriem sauc par [[haubice|haubicēm]]), šāviņa sākumātrumu (virs 700 m/s) un maksimālo šaušanas tālumu (vidēji 13—15 km; tālšāvēja lielgabals virs 40 km), kā arī ierobežotu pacēluma leņķi. Galvenokārt to izmanto atklātu un gaisa mērķu iznīcināšanai. Gaisa mērķu iznīcināšanai domātu lielgabalu sauc par [[zenītlielgabals|zenītlielgabalu]]. Pēc pārvietošanās veida un konstrukcijas izšķir lielgabalus ar vilcēju, [[pašgājējlielgabals|pašgājējlielgabalus]], pārvadājamos lielgabalus ([[kalnu lielgabals]]), kā arī stacionāros lielgabalus ([[nocietinājums|nocietinājumos]] un krasta baterijās, iebūvēti kaujas mašīnās, lidmašīnās, kuģos). Pēc kalibra izšķir mazkalibra, vidēja kalibra un lielkalibra lielgabalus. Lielkalibra lielgabali sasniedza pat vairāk kā 200 mm kalibru. Pirmie lielgabali tika radīti Ķīnā jau 10. gadsimtā. == Skatīt arī == * [[Rokas lielgabals]] {{Militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ieroči]] [[Kategorija:Ķīniešu izgudrojumi]] hlohhn8uzes7b6l3ovopiugljmq978a 0 125859 4534260 4037427 2026-10-11T00:22:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4534260 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Djego Lugano | image = U02 Diego Lugano 7557.jpg | fullname = Djego Alfredo Lugano Moreno | height = 188 | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1980|11|2}} | cityofbirth = [[Kanelonesa]] | countryofbirth = {{flag|Urugvaja}} | currentclub = | clubnumber = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 1999–2001 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football|Nacional]] | caps1 = 13 | goals1 = 0 | years2 = 2001–2002 | clubs2 = {{flaga|Urugvaja}} [[Plaza Colonia]] | caps2 = 46 | goals2 = 4 | years3 = 2002–2006 | clubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo FC|São Paulo]] | caps3 = 96 | goals3 = 8 | years4 = 2006–2011 | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] | caps4 = 125 | goals4 = 21 | years5 = 2011–2013 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | caps5 = 12 | goals5 = 0 | years6 = 2013 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} {{īre}} [[Málaga CF|Málaga]] (loan) | caps6 = 11 | goals6 = 0 | years7 = 2013–2014 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]] | caps7 = 9 | goals7 = 1 | years8 = 2015 | clubs8 = {{flaga|Zviedrija}} [[BK Häcken]] | caps8 = 11 | goals8 = 0 | years9 = 2015 | clubs9 = {{flaga|Paragvaja}} [[Cerro Porteño]] | caps9 = 15 | goals9 = 5 | years10 = 2016–2017 | clubs10 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo FC|São Paulo]] | caps10 = 18 | goals10 = 2 | nationalyears1 = 2003–2014 | nationalteam1 = {{fb|URU}} | nationalcaps1 = 95 | nationalgoals1 = 9 | pcupdate = {{dat|2018|1|16|SK|bez}} | ntupdate = | name = | caption = | birth_date = | birth_place = }} '''Djego Alfredo Lugano Moreno''' ({{val-es|Diego Alfredo Lugano Moreno}}; dzimis {{dat|1980|11|2}} [[Kanelonesa|Kanelonesā]], [[Urugvaja|Urugvajā]]) ir bijušais urugvajiešu [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Urugvajas futbola izlasē viņš pildīja [[kapteinis (futbols)|kapteiņa]] pienākumus, viņš tika atzīts par [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] labāko kapteini.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hurriyet.com.tr/spor/2010dunyakupasi/15298026.asp?gid=362 |title=Uruguay’da Diego furyası - Hürriyet<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|09|09||bez}} |archive-date={{dat|2012|10|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121017172022/http://www.hurriyet.com.tr/spor/2010dunyakupasi/15298026.asp?gid=362}}</ref> Savu profesionāļa karjeru uzsāka 1999. gadā klubā [[Club Nacional de Football|''Nacional'']]. [[Stambulas "Fenerbahçe"|''Fenerbahçe'']] pievienojās 2006. gadā pēc līguma parakstīšanas 2006. gada 21. augustā par 7,5 miljoniem eiro uz četriem gadiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.transfermarkt.de/de/diego-lugano/transfers/spieler_13829.html |title=Transfer Profile on |publisher=Transfermarkt.de |date= |accessdate=2010-06-26 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100805051805/http://transfermarkt.de/de/diego-lugano/transfers/spieler_13829.html |archivedate=2010-08-05 }}</ref> 2009. gadā viņš pagarināja līgumu uz vēl 4 gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=http://www.burakcelik.com/ |url=http://www.fenerbahce.org/fb2008/popdetay.asp?ContentID=16652 |title=Lugano joined team |publisher=Fenerbahce.org |date= |accessdate=2010-06-26 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120928212312/http://www.fenerbahce.org/fb2008/popdetay.asp?ContentID=16652 |archivedate=2012-09-28 }}</ref> Vēlāk savu karjeru Eiropā turpinājis ''[[Paris Saint-Germain]]'', [[Málaga CF|''Málaga'']], [[West Bromwich Albion F.C.|''West Bromwich Albion'']], ''[[BK Häcken]]''. Savu karjeru noslēdzis Brazīlijas komandā [[São Paulo Futebol Clube|''São Paulo'']]. Kopā ar Urugvajas izlasi piedalījās [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], kur izcīnīja 4. vietu. Uzvarējis [[2011. gada Copa América]]. == Sasniegumi == '''Nacional''' * [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmā divīzija]]: 2000, 2001 '''São Paulo''' * [[Copa Libertadores]]: 2005 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2005 * [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2006 '''Fenerbahçe''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2006–07, 2010–11 * [[Turcijas Superkauss]]: 2007, 2009 '''Urugvaja''' * [[Copa América]]: [[2011. gada Copa América|2011]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100630172421/http://www.diegolugano.org/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.footballdatabase.com/index.php?page=player&Id=6498&b=true&pn=Diego_Alfredo_Lugano_Moreno Football Database profils] {{en ikona}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lugano, Djego}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:BK Häcken spēlētāji]] [[Kategorija:São Paulo Futebol Clube spēlētāji]] [[Kategorija:"Nacional" spēlētāji]] jl2vwoqftinc2dkduermtbsi4leq61j 0 126338 4534176 4487082 2026-10-10T17:44:36Z ZANDMANIS 91184 /* Pašreizējais sastāvs */ 4534176 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #CF142B | team = Washington Capitals | logo = Washington_Capitals.svg‎ | logosize = 220px | city = {{Vieta|ASV|Vašingtona}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]] | division = [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzija]] | founded = 1974 | dissolved = | operated = | arena = ''[[Capital One Arena]]'' | ietilpība = | colors = Sarkana, zila, balta<br />{{color box|#CF142B}} {{color box|#003153}} {{color box|white}} | owner = {{Flaga|ASV}} ''Monumental Sports & Entertainment'' | prezidents = | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Braiens Maklelans]] | coach = {{flaga|CAN}} [[Spensers Kārberijs]]<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/30052023-capitals_vadis_lidz_sim_nhl_galvena_trene</ref> | coach2 = | captain = {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Ovečkins]] | media = [http://capitals.nhl.com/ capitals.nhl.com] | affiliates = [[Hēršijas "Bears"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Dienvidkarolīnas "Stingrays"]] ([[ECHL]]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 1 }} '''Vašingtonas "Capitals"''' ({{val|en|Washington Capitals}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Vašingtona|Vašingtonā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1974. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. [[2018]]. gadā komandai pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē izdevās uzvarēt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņā, finālsērijā ar 4—1 pārspējot [[Vegasas "Golden Knights"]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Capital One Arena]]'' hallē. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 1 ** 2017–18 * '''Konferences čempioni''': 2 ** 1997–98, 2017–18 * '''Divīzijas čempioni''': 14 ** 1988–89, 1999–00, 2000–01, 2007–08, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2012–13, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2024–25 == Spēlētāji == === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 30. aprīlī.'' '''Vārtsargi:''' * 48 {{flaga|CAN}} [[Logans Tompsons]] * 79 {{flaga|USA}} [[Čārlijs Lindgrēns]] '''Aizsargi:''' * {{0}}3 {{flaga|USA}} [[Mets Rojs]] * {{0}}6 {{flaga|CAN}} [[Džeikobs Čikrens]] * 27 {{flaga|SWE}} [[Timotijs Liljegrēns]] * 38 {{flaga|SWE}} [[Rasmuss Sandins]] * 42 {{flaga|SVK}} [[Martins Fehērvārs]] * 44 {{flaga|USA}} [[Kols Hjūstons]] * 47 {{flaga|CAN}} [[Deklans Čisholms]] * 52 {{flaga|CAN}} [[Dilans Makilrats]] * 57 {{Flaga|USA}} [[Trevors van Rīmsdaiks]] '''Uzbrucēji:''' * {{0}}8 {{flaga|RUS}} [[Aleksandrs Ovečkins]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * {{0}}9 {{flaga|USA}} [[Raiens Leonards]] * 17 {{flaga|CAN}} [[Dilans Stroms]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 21 {{Flaga|BLR}} [[Aļaksejs Protass]] * 22 {{Flaga|CAN}} [[Būns Dženers]] * 24 {{flaga|CAN}} [[Konors Makmaikls]] * 29 {{Flaga|CAN}} [[Hendrikss Lapjērs]] * 34 {{Flaga|CAN}} [[Džastins Surdifs]] * 43 {{flaga|CAN}} [[Toms Vilsons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 53 {{Flaga|USA}} [[Ītens Frenks]] * 64 {{Flaga|CZE}} [[Dāvids Kempfs]] * 72 {{Flaga|CAN}} [[Entonijs Boviljē]] * 80 {{flaga|CAN}} [[Pjērs Lūks Dibuā]] * 89 {{flaga|ASV}} [[Alekss Taks]] == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <!-- atjaunots pēc 2019-20 --> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- style="background:#cfc;" | style="text-align:left;"| [[Aleksandrs Ovečkins]] || U || 1152 || 706 || 572 || '''1278''' || 1,11 |- style="background:#cfc;" | style="text-align:left;"| [[Niklass Bekstrems]] || U || 956 || 243 || 684 || '''927''' || 0,97 |- | style="text-align:left;"| [[Peters Bondra]] || U || 961 || 472 || 353 || '''825''' || 0,86 |- | style="text-align:left;"| [[Maiks Gārtners]] || U || 758 || 397 || 392 || '''789''' || 1,04 |- | style="text-align:left;"| [[Mihals Pivonka]] || U || 825 || 181|| 418 || '''599''' || 0,73 |- | style="text-align:left;"| [[Deils Hanters]] || U || 872 || 181 || 375 || '''556''' || 0,64 |- | style="text-align:left;"| [[Bengts Oke Gustafsons]] || U || 629 || 196 || 359 || '''555''' || 0,88 |- | style="text-align:left;"| [[Maiks Ridlijs]] || U || 588 || 218 || 329 || '''547''' || 0,93 |- style="background:#cfc;" | style="text-align:left;"| [[Džons Karlsons]] || A || 757 || 105 || 373 || '''478''' || 0,63 |- | style="text-align:left;"| [[Kalle Johansons]] || A || 983 || 113 || 361 || '''474''' || 0,48 |} === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Aleksandrs Ovečkins]], 65 (2007.—08.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Deniss Maruks]], 76 (1981.—82.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Deniss Maruks]], 136 (1981.—82.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Alans Mejs]], 339 (1989.—90.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Lerijs Mērfijs]], 81 (1986.—87.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Aleksandrs Ovečkins]], 106 (2005.—06.) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://capitals.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/WSH/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Vašingtonas "Capitals"| ]] ri420m0wjh47ay6xogi7fdpmughb39x 0 126873 4534087 2876714 2026-10-10T12:40:41Z ZANDMANIS 91184 4534087 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Yuan chinese gun.jpg|thumb|[[mongoļi|Mongoļu]] [[Juaņ dinastija|Juaņu dinastijas]] rokas lielgabals (1271. – 1368. gads)]] '''Rokas lielgabals''' ({{val-ar|midfa}}, {{val-zh|銃|銃}}, {{val-ru|пищаль}}) ir agrīns [[šaujamierocis]]. Tas tiek uzskatīts par senāko pārnēsājamo un vienu no tā laika vienkāršākajiem šaujamieročiem, jo lielākajā daļā gadījumu ir tikai nepieciešama tieša, pašrocīga [[uguns iegūšana|piešķilšana]] caur [[Saskares caurums|saskares caurumu]], bez nekāda šaušanas mehānisma nepieciešamības. Rokas lielgabals tika plaši lietots [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] līdz 1520. gadiem, kad to aizstāja efektīvāki šaujamieroči. == Skatīt arī == * [[Lielgabals]] == Ārējās saites == {{commons category|Hand cannon (handgonne)}} * [http://homepages.ihug.com.au/~dispater/handgonnes.htm Handgonnes and Matchlocks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150119155125/http://homepages.ihug.com.au/~dispater/handgonnes.htm |date=2015-01-19 }} * [https://web.archive.org/web/20050408122032/http://www.musketeer.ch/blackpowder/powder_frameset.html Ulrich Bretschler's Blackpowder Page] * [http://www.xenophongroup.com/montjoie/jean-m.htm Maitre Jehan de Montsiler – the first recorded hand gunner] {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Šaujamieroči]] sq4w7764v2mfslw2wvef3nio2eli2wx 4534124 4534087 2026-10-10T14:14:53Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4534124 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Yuan chinese gun.jpg|thumb|[[mongoļi|Mongoļu]] [[Juaņ dinastija|Juaņu dinastijas]] rokas lielgabals (1271. – 1368. gads)]] '''Rokas lielgabals''' ({{val-ar|midfa}}, {{val-zh|銃|銃}}, {{val-ru|пищаль}}) ir agrīns [[šaujamierocis]]. Tas tiek uzskatīts par senāko pārnēsājamo un vienu no tā laika vienkāršākajiem šaujamieročiem, jo lielākajā daļā gadījumu ir tikai nepieciešama tieša, pašrocīga [[uguns iegūšana|piešķilšana]] caur [[Saskares caurums|saskares caurumu]], bez nekāda šaušanas mehānisma nepieciešamības. Rokas lielgabals tika plaši lietots [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] līdz 1520. gadiem, kad to aizstāja efektīvāki šaujamieroči. == Skatīt arī == * [[Lielgabals]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://homepages.ihug.com.au/~dispater/handgonnes.htm Handgonnes and Matchlocks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150119155125/http://homepages.ihug.com.au/~dispater/handgonnes.htm |date=2015-01-19 }} * [https://web.archive.org/web/20050408122032/http://www.musketeer.ch/blackpowder/powder_frameset.html Ulrich Bretschler's Blackpowder Page] * [http://www.xenophongroup.com/montjoie/jean-m.htm Maitre Jehan de Montsiler — the first recorded hand gunner] {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Šaujamieroči]] 196zu01kjjssrbp6jdb9z6oy8q0najs 0 128098 4534173 4487049 2026-10-10T17:34:30Z ZANDMANIS 91184 4534173 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = silver | bg_color = #00285D | team = Columbus Blue Jackets | logo = Columbus BlueJackets.svg | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Ohaio|Kolumbusa|2s=Ohaio (štats)}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]] | division = [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzija]] | founded = {{dat|1997|6|25|N|bez}} | dissolved = | operated = | arena = ''[[Nationwide Arena]]'' | ietilpība = 18 500 | colors = Tumši zila, sarkana, sudraba, balta<br />{{Color box|#00285D}} {{Color box|#CE2029}} {{Color box|silver}} {{Color box|#FFFFFF}} | owner = {{Flaga|ASV}} Džons P. Makkonels | prezidents = | GM = {{flaga|CAN}} [[Džons Deividsons]] (pagaidu) | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Riks Bouness]] | coach2 = | captain = nav | media = [http://www.bluejackets.com/ bluejackets.com] | affiliates = [[Klīvlendas "Monsters"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Kalamazū "Wings"]] ([[ECHL]])<br />[[Evansvillas "Iceman"]] ([[ECHL]]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 0 }} '''Kolumbusas "Blue Jackets"''' ({{val|en|Columbus Blue Jackets}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Kolumbusa|Kolumbusā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzijā]]. "Blue Jackets" ir viens no jaunākajiem līgas klubiem, tas tika dibināts 2000. gadā un kopš tā brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Blue Jackets" ne reizi nav uzvarējis NHL, kā arī ne reizi nav uzvarējis divīzijā vai konfercē. Pirmoreiz Stenlija kausa izcīņai (NHL sezonas izslēgšanas spēlēs) komanda kvalificējās 2009. gadā, līdz tam "Blue Jackets" bija vienīgais pašreizējais NHL klubs, kam to nebija izdevies izdarīt. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Nationwide Arena]]'' hallē. == Komandas informācija == === Komandas nosaukums === Nosaukums "Blue Jackets" (''zilie mundieri'') tika izvēlēts, lai atzīmētu "patriotismu, lepnumu un bagātīgo [[Amerikas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] vēsturi [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] un Kolumbusas pilsētā."<ref name="teamname">{{tīmekļa atsauce|url=http://bluejackets.nhl.com/team/app?service=page&page=NHLPage&bcid=new_his_timeline#1997 |title=Blue Jackets History Timeline |publisher=Columbus Blue Jackets |access-date=July 25, 2007 |dead-url= |archive-url=https://web.archive.org/web/20070710205758/http://bluejackets.nhl.com/team/app?service=page&page=NHLPage&bcid=new_his_timeline |archive-date=July 10, 2007}}</ref> Kad ASV prezidents [[Abrahams Linkolns]] pieprasīja, lai Ohaio štatā izveido desmit pulkus, sākoties karadarbībai, štata iedzīvotāji atsaucās, kopumā trīs mēnešu dienestam izveidojot 23 brīvprātīgo kājnieku pulkus. No Ohaio štata ir nākuši arī vairāki nozīmīgi pilsoņu kara dalībnieki, tostarp [[Viljams Šērmens]], [[Uliss Grānts]], [[Filips Šeridans]] un [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]. Pašā Kolumbā atradās lielas militārās bāzes ''Camp Chase'' un ''Camp Thomas'', kurās pilsoņu kara laikā atradās simtiem tūkstošu [[Savienības armija|Savienības]] karavīru un tūkstošiem konfederācijas karagūstekņu.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Ohio Handbook Of The Civil War|author=Robert S Harper|date=October 2012 |publisher=Literacy Licensing, LLC|pages=55–78|isbn=9781258496197}}</ref> === "Lielgabals" === [[Attēls:Blue Jackets Cannon.jpg|thumb|upright|[[M1857 12 mārciņu Napoleona lielgabals|1857. gada Napoleona]] lielgabala makets tiek "izšauts" [[Nationwide Arena]] hallē laikā, kad "Blue Jackets" komanda izslido uz ledus, kad viņi gūst vārtus un uzvar spēli.]] Pirms 2007.–2008. gada sezonas sākuma "Blue Jackets" komanda [[Nationwide Arena]] hallē novietoja [[M1857 12 mārciņu Napoleon lielgabals|1857. gada Napoleona]] [[Lielgabals|lielgabala]] kopiju. Šis lielgabals tiek "izšauts" mājas spēlēs, kad:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.10tv.com/article/sports/history-behind-columbus-blue-jackets-cannon-2019-may/530-51d96bdb-8c73-4c5d-9d7d-aadb212d4139|title=The history behind the Columbus Blue Jackets' cannon|last=Landers|first=Kevin|publisher=WBNS-TV|date=April 30, 2019|website=10TV.com|accessdate=June 1, 2024}}</ref> * "Blue Jackets" spēlētāji dodas uz ledus spēles sākumā * "Blue Jackets" spēlētāji gūst vārtus * spēli uzvar "Blue Jackets" komanda Kad "Blue Jackets" spēlētāji gūst vārtus, arī tiek atskaņots grupas [[AC/DC]] skaņdarba "For They About Rock (We Salute You)" ievads, tad tiek izšauts lielgabals, kam seko grupas [[Locksley]] dziesmas "The Whip" piedziedājums.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/4336906/2023/03/24/nhl-goal-songs-rankings/|title=NHL goal song rankings: From grunge to Jock Jams and everything in between|author1=M. Lazerus|author2=S. Powers|author3=J. McKenzie|newspaper=The New York Times|date=March 24, 2023|accessdate=June 1, 2024}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 0 * '''Konferences čempioni''': 0 * '''Divīzijas čempioni''': 0 == Spēlētāji == === Šobrīdējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots {{dat|2025|10|18||bez}}.'' ==== Vārtsargi ==== * 33 {{flaga|CAN}} [[KemsTalbo]] * 73 {{flaga|CAN}} [[Džets Grīvss]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}2 {{Flaga|Kanāda}} [[Džeiks Kristiansens]] * {{0}}5 {{Flaga|Kanāda}} [[Dentons Mateičaks]] * {{0}}8 {{flaga|ASV}} [[Zaks Verenskis]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * {{0}}9 {{flaga|Krievija}} [[Ivans Provorovs]] * 15 {{Flaga|Kanāda}} [[Dante Fabro]] * 44 {{flaga|Kanāda}} [[Ēriks Gudbransons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 78 {{flaga|Kanāda}} [[Deimons Seversons]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}3 {{flaga|ASV}} [[Čārlijs Koils]] * {{0}}4 {{flaga|Kanāda}} [[Kouls Silindžers]] * 10 {{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Voronkovs]] * 11 {{flaga|ASV}} [[Mailss Vuds]] * 13 {{flaga|RUS}} [[Valērijs Ņičuškins]] * 19 {{Flaga|Kanāda}} [[Adams Fantili]] * 21 {{flaga|Zviedrija}} [[Īsaks Lundestrēms]] * 23 {{flaga|Kanāda}} [[Šons Monahens]] * 24 {{flaga|ASV}} [[Metjū Olivjē]] * 24 {{flaga|ASV}} [[Zeks Estons-Rīss]] * 91 {{Flaga|Kanāda}} [[Kents Džonsons]] == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || Sezonas || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|+/-|Lietderības koeficients}} || {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- |align=left| [[Riks Nešs]] || 2002–12 || KM || 674 || 289 || 258 || '''547''' || -71 || 568 |- |align=left| '''[[Kems Atkinsons]]''' || 2011–''pašlaik'' || LM || 571 || 198 || 170 || '''368''' || +33 || 142 |- |align=left| '''[[Niks Foliņo]]''' || 2012–''pašlaik'' || KM || 557 || 135 || 183 || '''318''' || +19 || 438 |- |align=left| [[Davids Vibornijs]] || 2000–08 || LM || 543 || 113 || 204 || '''317''' || -48 || 228 |- |align=left| [[Ričards Alans Ambergers]] || 2008–14 || KM || 445 || 120 || 130 || '''250''' || -33 || 200 |- |align=left| '''[[Brendons Dubinskis]]''' || 2012–''pašlaik'' || C || 430 || 72 || 153 || '''225''' || 0 || 448 |- |align=left| '''[[Būns Dženners]]''' || 2013–''pašlaik'' || C || 489 || 113 || 110 || '''223''' || -7 || 267 |- |align=left| [[Aleksandrs Venbergs]] || 2014–2020 || C || 415 || 40 || 161 || '''201''' || +5 || 85 |- |align=left| '''[[Sets Džonss]]''' || 2016–''pašlaik'' || A || 325 || 45 || 150 || '''195''' || +18 || 114 |- |align=left| [[Raiens Johansens]] || 2011–16 || C || 309 || 79 || 114 || '''193''' || -16 || 144 |} === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Riks Nešs]], 41 (2003.—04.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Artemijs Panarins]], 59 (2018.—19.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Artemijs Panarins]], 87 (2018.—19.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Džodijs Šellijs]], 249 (2002.—03.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Sets Džonss]], 57 (2017.—18.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Pjērs Luks Dibuā]], 48 (2017.—18.) === Komandas treneri === {{div col}} * {{flaga|Kanāda}} [[Deivs Kings]] (2000—2003) * {{flaga|Kanāda}} [[Dags Makleins]] (2003—2004) * {{flaga|Kanāda}} [[Žerārs Galāns]] (2004—2006) * {{flaga|Kanāda}} [[Gary Agnew|Gerijs Egnū]] (2006) * {{flaga|Kanāda}} [[Kens Hičkoks]] (2006—2010) * {{flaga|Kanāda}} [[Klods Noels]] (2010) * {{flaga|Kanāda}} [[Skots Arnels]] (2010—2012) * {{flaga|ASV}} [[Tods Ričardss]] (2012—2015) * {{flaga|ASV}} [[Džons Tortorella]] (2015—2021) * {{flaga|Kanāda}} [[Breds Larsens]] (2021—2023) * {{flaga|Kanāda}} [[Maiks Bebkoks]] (2023) * {{flaga|Kanāda}} [[Paskāls Vincents]] (2023—2024) * {{flaga|Kanāda}} [[Dīns Evasons]] (2024<ref>https://sports.tvnet.lv/8064117/merzlikina-blue-jackets-vadis-bijusais-wild-treneris-evasons</ref>—2026) * {{flaga|Kanāda}} [[Riks Bouness]] (2026<ref>{{ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/13012026-merzlikina_parstaveta_blue_jackets_atlaiz|title=Merzļikina pārstāvētā "Blue Jackets" atlaiž galveno treneri|author1=|author2=|author3=|website=sportacentrs.com|date=|accessdate=January 13, 2026}}</ref>—''pašlaik'') {{div col end}} === Komandas kapteiņi === {{div col}} * {{flaga|Kanāda}} [[Lails Odelīns]] (2000—2002) * {{flaga|Kanāda}} [[Rejs Vitnijs]] (2002—2003) * {{flaga|Kanāda}} [[Lūks Ričardsons]] (2003—2005) * {{flaga|Kanāda}} [[Ādams Fūts]] (2005—2008) * {{flaga|Kanāda}} [[Riks Nešs]] (2008—2012) * {{flaga|ASV}} [[Niks Foliņo]] (2015—2021) * {{flaga|Kanāda}} [[Būns Dženers]] (2021—2026) {{div col end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.bluejackets.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090107051048/http://bluejackets.com/ |date={{dat|2009|01|07||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/CBJ/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161225064218/http://www.hockey-reference.com/teams/CBJ/ |date={{dat|2016|12|25||bez}} }} {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kolumbusas "Blue Jackets"| ]] nledojh83xt6jyr7i25vubzsouwdn5g 4534174 4534173 2026-10-10T17:34:55Z ZANDMANIS 91184 /* Vārtsargi */ 4534174 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = silver | bg_color = #00285D | team = Columbus Blue Jackets | logo = Columbus BlueJackets.svg | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Ohaio|Kolumbusa|2s=Ohaio (štats)}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]] | division = [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzija]] | founded = {{dat|1997|6|25|N|bez}} | dissolved = | operated = | arena = ''[[Nationwide Arena]]'' | ietilpība = 18 500 | colors = Tumši zila, sarkana, sudraba, balta<br />{{Color box|#00285D}} {{Color box|#CE2029}} {{Color box|silver}} {{Color box|#FFFFFF}} | owner = {{Flaga|ASV}} Džons P. Makkonels | prezidents = | GM = {{flaga|CAN}} [[Džons Deividsons]] (pagaidu) | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Riks Bouness]] | coach2 = | captain = nav | media = [http://www.bluejackets.com/ bluejackets.com] | affiliates = [[Klīvlendas "Monsters"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Kalamazū "Wings"]] ([[ECHL]])<br />[[Evansvillas "Iceman"]] ([[ECHL]]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 0 }} '''Kolumbusas "Blue Jackets"''' ({{val|en|Columbus Blue Jackets}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Kolumbusa|Kolumbusā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzijā]]. "Blue Jackets" ir viens no jaunākajiem līgas klubiem, tas tika dibināts 2000. gadā un kopš tā brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Blue Jackets" ne reizi nav uzvarējis NHL, kā arī ne reizi nav uzvarējis divīzijā vai konfercē. Pirmoreiz Stenlija kausa izcīņai (NHL sezonas izslēgšanas spēlēs) komanda kvalificējās 2009. gadā, līdz tam "Blue Jackets" bija vienīgais pašreizējais NHL klubs, kam to nebija izdevies izdarīt. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Nationwide Arena]]'' hallē. == Komandas informācija == === Komandas nosaukums === Nosaukums "Blue Jackets" (''zilie mundieri'') tika izvēlēts, lai atzīmētu "patriotismu, lepnumu un bagātīgo [[Amerikas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] vēsturi [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] un Kolumbusas pilsētā."<ref name="teamname">{{tīmekļa atsauce|url=http://bluejackets.nhl.com/team/app?service=page&page=NHLPage&bcid=new_his_timeline#1997 |title=Blue Jackets History Timeline |publisher=Columbus Blue Jackets |access-date=July 25, 2007 |dead-url= |archive-url=https://web.archive.org/web/20070710205758/http://bluejackets.nhl.com/team/app?service=page&page=NHLPage&bcid=new_his_timeline |archive-date=July 10, 2007}}</ref> Kad ASV prezidents [[Abrahams Linkolns]] pieprasīja, lai Ohaio štatā izveido desmit pulkus, sākoties karadarbībai, štata iedzīvotāji atsaucās, kopumā trīs mēnešu dienestam izveidojot 23 brīvprātīgo kājnieku pulkus. No Ohaio štata ir nākuši arī vairāki nozīmīgi pilsoņu kara dalībnieki, tostarp [[Viljams Šērmens]], [[Uliss Grānts]], [[Filips Šeridans]] un [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]. Pašā Kolumbā atradās lielas militārās bāzes ''Camp Chase'' un ''Camp Thomas'', kurās pilsoņu kara laikā atradās simtiem tūkstošu [[Savienības armija|Savienības]] karavīru un tūkstošiem konfederācijas karagūstekņu.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Ohio Handbook Of The Civil War|author=Robert S Harper|date=October 2012 |publisher=Literacy Licensing, LLC|pages=55–78|isbn=9781258496197}}</ref> === "Lielgabals" === [[Attēls:Blue Jackets Cannon.jpg|thumb|upright|[[M1857 12 mārciņu Napoleona lielgabals|1857. gada Napoleona]] lielgabala makets tiek "izšauts" [[Nationwide Arena]] hallē laikā, kad "Blue Jackets" komanda izslido uz ledus, kad viņi gūst vārtus un uzvar spēli.]] Pirms 2007.–2008. gada sezonas sākuma "Blue Jackets" komanda [[Nationwide Arena]] hallē novietoja [[M1857 12 mārciņu Napoleon lielgabals|1857. gada Napoleona]] [[Lielgabals|lielgabala]] kopiju. Šis lielgabals tiek "izšauts" mājas spēlēs, kad:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.10tv.com/article/sports/history-behind-columbus-blue-jackets-cannon-2019-may/530-51d96bdb-8c73-4c5d-9d7d-aadb212d4139|title=The history behind the Columbus Blue Jackets' cannon|last=Landers|first=Kevin|publisher=WBNS-TV|date=April 30, 2019|website=10TV.com|accessdate=June 1, 2024}}</ref> * "Blue Jackets" spēlētāji dodas uz ledus spēles sākumā * "Blue Jackets" spēlētāji gūst vārtus * spēli uzvar "Blue Jackets" komanda Kad "Blue Jackets" spēlētāji gūst vārtus, arī tiek atskaņots grupas [[AC/DC]] skaņdarba "For They About Rock (We Salute You)" ievads, tad tiek izšauts lielgabals, kam seko grupas [[Locksley]] dziesmas "The Whip" piedziedājums.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/4336906/2023/03/24/nhl-goal-songs-rankings/|title=NHL goal song rankings: From grunge to Jock Jams and everything in between|author1=M. Lazerus|author2=S. Powers|author3=J. McKenzie|newspaper=The New York Times|date=March 24, 2023|accessdate=June 1, 2024}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 0 * '''Konferences čempioni''': 0 * '''Divīzijas čempioni''': 0 == Spēlētāji == === Šobrīdējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots {{dat|2025|10|18||bez}}.'' ==== Vārtsargi ==== * 33 {{flaga|CAN}} [[Kems Talbo]] * 73 {{flaga|CAN}} [[Džets Grīvss]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}2 {{Flaga|Kanāda}} [[Džeiks Kristiansens]] * {{0}}5 {{Flaga|Kanāda}} [[Dentons Mateičaks]] * {{0}}8 {{flaga|ASV}} [[Zaks Verenskis]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * {{0}}9 {{flaga|Krievija}} [[Ivans Provorovs]] * 15 {{Flaga|Kanāda}} [[Dante Fabro]] * 44 {{flaga|Kanāda}} [[Ēriks Gudbransons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 78 {{flaga|Kanāda}} [[Deimons Seversons]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}3 {{flaga|ASV}} [[Čārlijs Koils]] * {{0}}4 {{flaga|Kanāda}} [[Kouls Silindžers]] * 10 {{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Voronkovs]] * 11 {{flaga|ASV}} [[Mailss Vuds]] * 13 {{flaga|RUS}} [[Valērijs Ņičuškins]] * 19 {{Flaga|Kanāda}} [[Adams Fantili]] * 21 {{flaga|Zviedrija}} [[Īsaks Lundestrēms]] * 23 {{flaga|Kanāda}} [[Šons Monahens]] * 24 {{flaga|ASV}} [[Metjū Olivjē]] * 24 {{flaga|ASV}} [[Zeks Estons-Rīss]] * 91 {{Flaga|Kanāda}} [[Kents Džonsons]] == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || Sezonas || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|+/-|Lietderības koeficients}} || {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- |align=left| [[Riks Nešs]] || 2002–12 || KM || 674 || 289 || 258 || '''547''' || -71 || 568 |- |align=left| '''[[Kems Atkinsons]]''' || 2011–''pašlaik'' || LM || 571 || 198 || 170 || '''368''' || +33 || 142 |- |align=left| '''[[Niks Foliņo]]''' || 2012–''pašlaik'' || KM || 557 || 135 || 183 || '''318''' || +19 || 438 |- |align=left| [[Davids Vibornijs]] || 2000–08 || LM || 543 || 113 || 204 || '''317''' || -48 || 228 |- |align=left| [[Ričards Alans Ambergers]] || 2008–14 || KM || 445 || 120 || 130 || '''250''' || -33 || 200 |- |align=left| '''[[Brendons Dubinskis]]''' || 2012–''pašlaik'' || C || 430 || 72 || 153 || '''225''' || 0 || 448 |- |align=left| '''[[Būns Dženners]]''' || 2013–''pašlaik'' || C || 489 || 113 || 110 || '''223''' || -7 || 267 |- |align=left| [[Aleksandrs Venbergs]] || 2014–2020 || C || 415 || 40 || 161 || '''201''' || +5 || 85 |- |align=left| '''[[Sets Džonss]]''' || 2016–''pašlaik'' || A || 325 || 45 || 150 || '''195''' || +18 || 114 |- |align=left| [[Raiens Johansens]] || 2011–16 || C || 309 || 79 || 114 || '''193''' || -16 || 144 |} === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Riks Nešs]], 41 (2003.—04.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Artemijs Panarins]], 59 (2018.—19.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Artemijs Panarins]], 87 (2018.—19.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Džodijs Šellijs]], 249 (2002.—03.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Sets Džonss]], 57 (2017.—18.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Pjērs Luks Dibuā]], 48 (2017.—18.) === Komandas treneri === {{div col}} * {{flaga|Kanāda}} [[Deivs Kings]] (2000—2003) * {{flaga|Kanāda}} [[Dags Makleins]] (2003—2004) * {{flaga|Kanāda}} [[Žerārs Galāns]] (2004—2006) * {{flaga|Kanāda}} [[Gary Agnew|Gerijs Egnū]] (2006) * {{flaga|Kanāda}} [[Kens Hičkoks]] (2006—2010) * {{flaga|Kanāda}} [[Klods Noels]] (2010) * {{flaga|Kanāda}} [[Skots Arnels]] (2010—2012) * {{flaga|ASV}} [[Tods Ričardss]] (2012—2015) * {{flaga|ASV}} [[Džons Tortorella]] (2015—2021) * {{flaga|Kanāda}} [[Breds Larsens]] (2021—2023) * {{flaga|Kanāda}} [[Maiks Bebkoks]] (2023) * {{flaga|Kanāda}} [[Paskāls Vincents]] (2023—2024) * {{flaga|Kanāda}} [[Dīns Evasons]] (2024<ref>https://sports.tvnet.lv/8064117/merzlikina-blue-jackets-vadis-bijusais-wild-treneris-evasons</ref>—2026) * {{flaga|Kanāda}} [[Riks Bouness]] (2026<ref>{{ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/13012026-merzlikina_parstaveta_blue_jackets_atlaiz|title=Merzļikina pārstāvētā "Blue Jackets" atlaiž galveno treneri|author1=|author2=|author3=|website=sportacentrs.com|date=|accessdate=January 13, 2026}}</ref>—''pašlaik'') {{div col end}} === Komandas kapteiņi === {{div col}} * {{flaga|Kanāda}} [[Lails Odelīns]] (2000—2002) * {{flaga|Kanāda}} [[Rejs Vitnijs]] (2002—2003) * {{flaga|Kanāda}} [[Lūks Ričardsons]] (2003—2005) * {{flaga|Kanāda}} [[Ādams Fūts]] (2005—2008) * {{flaga|Kanāda}} [[Riks Nešs]] (2008—2012) * {{flaga|ASV}} [[Niks Foliņo]] (2015—2021) * {{flaga|Kanāda}} [[Būns Dženers]] (2021—2026) {{div col end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.bluejackets.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090107051048/http://bluejackets.com/ |date={{dat|2009|01|07||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/CBJ/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161225064218/http://www.hockey-reference.com/teams/CBJ/ |date={{dat|2016|12|25||bez}} }} {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kolumbusas "Blue Jackets"| ]] 3rule3adjv1onidfc11avac1yjn3f5v 0 131633 4534405 4060320 2026-10-11T11:28:18Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Cukurniedres]] uz [[Cukurniedres (ģints)]]: Pamatnozīmi atstāju lauksaimniecības kultūrai, kas nav visi cukurniedru ģints augi 4060320 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | nosaukums = Cukurniedres | attēls = Sugar cane madeira hg.jpg | att_izmērs = 235px | att_nosaukums = Cukurniedru lauks Madeirā | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Poales | rinda_lv = Graudzāļu rinda | dzimta = Poaceae | dzimta_lv = Graudzāļu dzimta | apakšdzimta = Panicoideae | cilts = Andropogoneae | ģints = Saccharum | ģints_lv = Cukurniedres | binomial = Saccharum | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Cukurniedres''' (''Saccharum'') ir [[graudzāļu dzimta]]s augi, kurus kultivē, lai iegūtu to [[sula|sulu]], no kuras savukārt iegūst [[cukurs|cukuru]]. Lielākā daļa no mūsdienās komerciāli audzētajām cukurniedrēm ir ''[[Saccharum officiranum]]'', kuru izcelsme tiek saistīta ar savvaļas cukurniedri ''[[Saccharum robustum]]''. Cukurniedru audzēšanas areāls ir no 37° Z (Spānijas dienvidi) līdz 30° D (Dienvidāfrika), bet lielākā daļa tiek audzētas [[subtropi]]skajos un [[tropi]]skajos apgabalos. Visvairāk cukurniedru tiek izaudzēts [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Indija|Indijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Taizeme|Taizemē]] un [[Pakistāna|Pakistānā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://faostat.fao.org/site/339/default.aspx |title=FAOSTAT |access-date={{dat|2010|11|08||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110713020710/http://faostat.fao.org/site/339/default.aspx }}</ref> == Skatīt arī == * [[Cukurs]] * [[Stēvija]] == Atsauces == {{atsauces}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]] [[Kategorija:Lauksaimniecības kultūras]] [[Kategorija:Cukurs]] 1mg5mjkeova99uo7yfwczvdswidmlds 4534415 4534405 2026-10-11T11:35:41Z Treisijs 347 4534415 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | nosaukums = Cukurniedres | attēls = Sugar cane madeira hg.jpg | att_izmērs = 235px | att_nosaukums = Cukurniedru lauks Madeirā | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Poales | rinda_lv = Graudzāļu rinda | dzimta = Poaceae | dzimta_lv = Graudzāļu dzimta | apakšdzimta = Panicoideae | cilts = Andropogoneae | ģints = Saccharum | ģints_lv = Cukurniedres | binomial = Saccharum | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Cukurniedres''' (''Saccharum'') ir [[graudzāļu dzimta]]s augi, kurus kultivē, lai iegūtu to [[sula|sulu]], no kuras savukārt iegūst [[cukurs|cukuru]]. Lielākā daļa no mūsdienās komerciāli audzētajām cukurniedrēm ir ''[[Saccharum officiranum]]'', kuru izcelsme tiek saistīta ar savvaļas cukurniedri ''[[Saccharum robustum]]''. Cukurniedru audzēšanas areāls ir no 37° Z (Spānijas dienvidi) līdz 30° D (Dienvidāfrika), bet lielākā daļa tiek audzētas [[subtropi]]skajos un [[tropi]]skajos apgabalos. Visvairāk cukurniedru tiek izaudzēts [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Indija|Indijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Taizeme|Taizemē]] un [[Pakistāna|Pakistānā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://faostat.fao.org/site/339/default.aspx |title=FAOSTAT |access-date={{dat|2010|11|08||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110713020710/http://faostat.fao.org/site/339/default.aspx }}</ref> == Skatīt arī == * [[Cukurs]] * [[Stēvija]] == Atsauces == {{atsauces}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Cukurniedres| ]] 0j7cf4hae2srtwe29uoszm2pj6oa8g4 0 131635 4534408 1108243 2026-10-11T11:28:47Z Treisijs 347 Pāradresācija nomainīta no [[Cukurniedres]] uz [[Cukurniedres (ģints)]] 4534408 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Cukurniedres (ģints)]] 9tjqrhweuc77uzvl2ncyq5v8knn6c36 0 140035 4534220 4532099 2026-10-10T19:16:27Z Pirags 3757 /* Saeimas deputātu kandidātu un potenciālo vēlētāju skaita izmaiņas (1993—2022) */ 4534220 wikitext text/x-wiki {{Latvijas politika}} '''Parlamenta vēlēšanas Latvijā''' notiek reizi četros gados. Tās organizē [[Centrālā vēlēšanu komisija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Centrālā vēlēšanu komisija | publisher = Centrālā vēlēšanu komisija | accessdate = 2011.01.27 | url = http://www.cvk.lv/pub/public/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20181216074507/https://www.cvk.lv/pub/public/ | archivedate = {{dat|2018|12|16||bez}} }}</ref> == Vēsture == Pirmā vēlētā Latvijas parlamenta — [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] — [[Satversmes sapulces vēlēšanas|vēlēšanas]] notika [[1920]]. gada aprīlī.<ref name="hi">{{Tīmekļa atsauce | title = Satversmes sapulce | publisher = historia.lv | date = 2001.07.23. | accessdate = 2011.01.30 | url = http://www.historia.lv/alfabets/S/sa/satversmes_sapulce/satversmes_sapulce.htm | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070103182410/http://www.historia.lv/alfabets/S/sa/satversmes_sapulce/satversmes_sapulce.htm | archivedate = {{dat|2007|01|03||bez}} }}</ref> Pēc diviem ar pusi gadiem tika [[1. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[1. Saeima]]. Sākot ar šīm vēlēšanām, Saeimu ievēlēja uz trim gadiem un vēlēšanas notika oktobra pirmajā sestdienā un svētdienā.<ref name="vest">{{Tīmekļa atsauce | title = Likumdevēju vēsture | publisher = Saeima | accessdate = 2011.01.30 | url = http://www.saeima.lv/Informacija/likumdeveju_vesture.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080618024523/http://www.saeima.lv/Informacija/likumdeveju_vesture.html | archivedate = {{dat|2008|06|18||bez}} }}</ref> 1934. gada maijā notika [[Ulmaņa apvērsums|apvērsums]], kā rezultātā Saeimas darbība tika pārtraukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kārļa Ulmaņa nopratināšanas protokols | publisher = historia.lv | date = 2003.09.12. | accessdate = 2011.01.30 | url = http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/protok/1941.08.20latv.htm | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110522032253/http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/protok/1941.08.20latv.htm | archivedate = {{dat|2011|05|22||bez}} }}</ref> Pēc [[1940]]. gada jūnijā notikušās [[Latvijas okupācija (1940)|valsts okupācijas]] tika rīkotas vairākas vēlēšanas gan [[Latvijas Republika|Latvijas Republikā]], gan [[Latvijas PSR]], tomēr tās bija nedemokrātiskas. Demokrātiskajās [[LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|12. sasaukuma LPSR Augstākās padomes vēlēšanās]] [[1990]]. gadā vairākumu ieguva [[Latvijas Tautas fronte]]s atbalstītie kandidāti, kas pirmajā AP sēdē pieņēma [[Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarību]].<ref name="vest" /> [[File:Latvian parliamentary elections from 1993 graph.svg|thumb|300px|Partijas un to apvienības, kas pārstāvētas vairākos Saeimas sasaukumos kopš 1993. gada]] 1993. gada jūnijā notika [[5. Saeimas vēlēšanas]], pirmās demokrātiskās parlamenta vēlēšanas Latvijas Republikā 62 gadu laikā. Juridiskais pamats bija nedaudz grozīts 1922. gada Likums par Saeimas vēlēšanām. 5. Saeimas vēlēšanas bija pirmās Latvijas vēsturē, kurās tika izmantota [[procentuālā barjera]].<ref name="vest" /> Tāpat kā Satversmes sapulce, arī [[5. Saeima]] nostrādāja divarpus gadus, lai nākamās vēlēšanas varētu notikt oktobra pirmajā nedēļas nogalē. Sākot ar [[1998]]. gadā notikušajām [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanām]] balsot var tikai sestdien, kā arī parlaments tiek ievēlēts uz četriem gadiem.<ref name="vest" /> Sākot ar [[10. Saeima]]s sanākšanu, vēlētājiem ir tiesības rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Tautai beidzot tiesības atlaist Saeimu | publisher = Apollo | date = 2008.04.08. | accessdate = 2011.01.30 | url = http://www.apollo.lv/portal/news/articles/154254/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090614001905/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/154254 | archivedate = {{dat|2009|06|14||bez}} }}</ref> 2011. gadā notika [[11. Saeimas vēlēšanas]] — pirmās Saeimas ārkārtas vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Saeimas ārkārtas vēlēšanas notiks 17.septembrī | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2011.07.26. | accessdate = 2011.07.26 | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/saeimas-arkartas-velesanas-notiks-17-septembri-13894241 }}</ref> == Latvijas parlamenta vēlēšanu saraksts == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Datums ! Vēlēšanas ! Partija ar lielāko deputātu skaitu ! Aktivitāte |- ! [[1918]]—[[1920]] |colspan="4" align="center"|''[[Tautas padome]]'' <ref group="P">Tautas padome tika sasaukta bez vēlēšanām kā pagaidu likumdošanas vara.</ref> |- ! [[1920]] | [[17. aprīlis|17.]] un {{dat||04|18|N}} | [[Satversmes sapulces vēlēšanas]] | [[LSDSP]] (57 no 150) | align="center"| 84,90%<ref name="hi" /> |- ! [[1922]] | [[7. oktobris|7.]] un {{dat||10|08|N}} | [[1. Saeimas vēlēšanas]] | [[LSDSP]] (30 no 100) | align="center"| 82,20% |- ! [[1925]] | [[3. oktobris|3.]] un {{dat||10|04|N}} | [[2. Saeimas vēlēšanas]] | [[LSDSP]] (32 no 100) | align="center"| 74,89% |- ! [[1928]] | [[6. oktobris|6.]] un {{dat||10|07|N}} | [[3. Saeimas vēlēšanas]] | [[LSDSP]] (25 no 100) | align="center"| 79,35% |- ! [[1931]] | [[3. oktobris|3.]] un {{dat||10|04|N}} | [[4. Saeimas vēlēšanas]] | [[LSDSP]] (21 no 100) | align="center"| 80,04% |- ! [[1934]]—[[1940]] |colspan="4" align="center"|''[[Saeima]] atlaista'' |- ! [[1940]] | [[14. jūlijs|14.]] un {{dat||07|15|N}} | [[Tautas Saeimas vēlēšanas]] <ref group="P">Nedemokrātiskas vēlēšanas, tika rīkotas [[Latvijas okupācija (1940)|okupācijas]] apstākļos.</ref> | Darba tautas bloks (100 no 100) | align="center"| 97,8%<ref>Okupācijas apstākļos veikto Tautas Saeimas vēlēšanu oficiālos datus uzskata par viltotiem, skatīt [http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/latvijasvesture/okupacijas-aspekti/ I. Feldmanis. Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140814221231/http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/latvijasvesture/okupacijas-aspekti/ |date={{dat|2014|08|14||bez}} }} Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapa www.mfa.gov.lv</ref> |- ! [[1940]]—[[1990]] |colspan="4" align="center"|''Padomju un vācu okupācija'' |- ! [[1990]]—[[1993]] |colspan="4" align="center"|''[[Latvijas Republikas Augstākā padome]]'' <ref group="P">LR Augstākās padomes vēlēšanas neatrodas tabulā, jo tās tika rīkotas kā LPSR 12. sasaukuma Augstākās padomes vēlēšanas — parlamenta nosaukums tika mainīts tam sanākot.</ref> |- ! [[1993]] | [[5. jūnijs|5.]] un {{dat||06|06|N}} | [[5. Saeimas vēlēšanas]] | [[Latvijas Ceļš]] (36 no 100) | align="center"| 89,90% |- ! [[1995]] | {{dat||09|30|N}} un {{dat||10|01|N}} | [[6. Saeimas vēlēšanas]] | [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] (18 no 100) | align="center"| 72,65% |- ! [[1998]] | {{dat||10|03|N}} | [[7. Saeimas vēlēšanas]] | [[Tautas partija]] (24 no 100) | align="center"| 71,89% |- ! [[2002]] | {{dat||10|05|N}} | [[8. Saeimas vēlēšanas]] | [[Jaunais laiks]] (26 no 100) | align="center"| 71,51% |- ! [[2006. gads|2006]] | {{dat||10|07|N}} | [[9. Saeimas vēlēšanas]] | [[Tautas partija]] (23 no 100) | align="center"| 62,23% |- ! [[2010. gads|2010]] | {{dat||10|02|N}} | [[10. Saeimas vēlēšanas]] | [[Vienotība]] (33 no 100) | align="center"| 62,63% |- ! [[2011. gads|2011]] | {{dat||09|17|N}} | [[11. Saeimas vēlēšanas]] <ref group="P" name="arkartas">Ārkārtas vēlēšanas.</ref> | [[Saskaņas Centrs]] (31 no 100) | align="center"| 60,55% |- ! [[2014. gads|2014]] | {{dat||10|04|N}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.cvk.lv/pub/public/27095.html |title=CVK - Informācija kandidātiem - Tuvākās vēlēšanas |accessdate={{dat|2013|01|10|SK}} |work=cvk.lv |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |date= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130317060343/http://web.cvk.lv/pub/public/27095.html |archivedate={{dat|2013|03|17||bez}} }}</ref> | [[12. Saeimas vēlēšanas]] | [[Saskaņa]] (24 no 100) | align="center"| 58,80% |- ! [[2018. gads|2018]] | {{dat||10|06|N}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31825.html|title=13.Saeimas vēlēšanas|accessdate={{dat|2017|12|8|SK}}|work=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171201040155/https://www.cvk.lv/pub/public/31825.html|archivedate={{dat|2017|12|01||bez}}}}</ref> | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | [[Saskaņa]] (23 no 100) | align="center"| 54,60% |- ! [[2022. gads|2022]] | {{dat||10|01|N}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14.Saeimas vēlēšanas|accessdate={{dat|2022|10|4|SK}}|work=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]}}</ref> | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | [[Jaunā Vienotība]] (26 no 100) | align="center"| 59,43% |- !2026 |3. oktobris |[[15. Saeimas vēlēšanas]] |[[Apvienotais saraksts]] (41 no 100) | align="center" |51,79% |} == Saeimas deputātu kandidātu un potenciālo vēlētāju skaita izmaiņas (1993—2026) == Saeimas deputātu kandidātu skaits kopš 5. Saeimas vēlēšanām pieauga, bet vēlēšanu sarakstu skaits samazinājās. [[Latvijas nepilsoņi|Nepilsoņu]] naturalizācijas dēļ balsstiesīgo iedzīvotāju skaits pieauga, bet vēlētāju aktivitāte samazinājās: {| class="wikitable" | ![[5. Saeimas vēlēšanas|5.Saeima]] (1993) ![[6. Saeimas vēlēšanas|6.Saeima]] (1995) ![[7. Saeimas vēlēšanas|7.Saeima]] (1998) ![[8. Saeimas vēlēšanas|8.Saeima]] (2002) ![[9. Saeimas vēlēšanas|9.Saeima]] (2006) ![[10. Saeimas vēlēšanas|10.Saeima]] (2010) ![[11. Saeimas vēlēšanas|11.Saeima]] (2011) ![[12. Saeimas vēlēšanas|12.Saeima]] (2014) ![[13. Saeimas vēlēšanas|13.Saeima]] (2018) ![[14. Saeimas vēlēšanas|14.Saeima]] (2022) ![[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeima]] (2026) |- !Deputātu kandidātu skaits<ref name="delfi">[http://www.delfi.lv/news/saeimas-velesanas/zinas/saeimas-velesanas-aktivitate-mazaka-neka-ieprieksejas-teksta-tiesraide.d?id=50463085 Saeimas vēlēšanās aktivitāte mazāka nekā iepriekšējās. Teksta tiešraide] delfi.lv 2018. gada 6. oktobrī</ref> !879 !1007 !1081 !1019 !1024 !1234 !1092 !1156 !1461 !1829 ! 1428 |- !Vēlēšanu sarakstu skaits !23 !19 !21 !20 !19 !13 !13 !13 !16 !19 !14 |- !Balsstiesīgo skaits<ref name="delfi"/> !1 245 134 !1 334 345 !1 348 535 !1 391 734 !1 481 551 !1 532 851 !1 542 700 !1 551 440 !1 548 100 !1 542 407 !1 557 615 |- !Vēlētāju aktivitāte |89,90% |72,65% |71,89% |71,51% |62,23% |62,63% |60,55% |58,80% |54,60% |59,43% | align="center" |51,79% |} == Skatīt arī == * [[Centrālā vēlēšanu komisija]] * [[Referendumu saraksts Latvijā]] == Piezīmes == {{atsauces|group="P"}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110923163321/http://web.cvk.lv/pub/public/index.html Centrālā Vēlēšanu komisija] * [http://www.irir.lv/2011/10/13/infografika-katras-velesanas-latvijai-citadaka-krasa Infografika: Katrās vēlēšanās Latvijai citādāka krāsa]{{Novecojusi saite}} Ritvars Eglājs. Ir.lv {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas| ]] 6qkklvf4mp2rwq1czyknzeh0h6yg53z 4534245 4534220 2026-10-10T20:25:02Z Lasks 38532 /* Latvijas parlamenta vēlēšanu saraksts */ 4534245 wikitext text/x-wiki {{Latvijas politika}} '''Parlamenta vēlēšanas Latvijā''' notiek reizi četros gados. Tās organizē [[Centrālā vēlēšanu komisija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Centrālā vēlēšanu komisija | publisher = Centrālā vēlēšanu komisija | accessdate = 2011.01.27 | url = http://www.cvk.lv/pub/public/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20181216074507/https://www.cvk.lv/pub/public/ | archivedate = {{dat|2018|12|16||bez}} }}</ref> == Vēsture == Pirmā vēlētā Latvijas parlamenta — [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] — [[Satversmes sapulces vēlēšanas|vēlēšanas]] notika [[1920]]. gada aprīlī.<ref name="hi">{{Tīmekļa atsauce | title = Satversmes sapulce | publisher = historia.lv | date = 2001.07.23. | accessdate = 2011.01.30 | url = http://www.historia.lv/alfabets/S/sa/satversmes_sapulce/satversmes_sapulce.htm | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070103182410/http://www.historia.lv/alfabets/S/sa/satversmes_sapulce/satversmes_sapulce.htm | archivedate = {{dat|2007|01|03||bez}} }}</ref> Pēc diviem ar pusi gadiem tika [[1. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[1. Saeima]]. Sākot ar šīm vēlēšanām, Saeimu ievēlēja uz trim gadiem un vēlēšanas notika oktobra pirmajā sestdienā un svētdienā.<ref name="vest">{{Tīmekļa atsauce | title = Likumdevēju vēsture | publisher = Saeima | accessdate = 2011.01.30 | url = http://www.saeima.lv/Informacija/likumdeveju_vesture.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080618024523/http://www.saeima.lv/Informacija/likumdeveju_vesture.html | archivedate = {{dat|2008|06|18||bez}} }}</ref> 1934. gada maijā notika [[Ulmaņa apvērsums|apvērsums]], kā rezultātā Saeimas darbība tika pārtraukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kārļa Ulmaņa nopratināšanas protokols | publisher = historia.lv | date = 2003.09.12. | accessdate = 2011.01.30 | url = http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/protok/1941.08.20latv.htm | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110522032253/http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/protok/1941.08.20latv.htm | archivedate = {{dat|2011|05|22||bez}} }}</ref> Pēc [[1940]]. gada jūnijā notikušās [[Latvijas okupācija (1940)|valsts okupācijas]] tika rīkotas vairākas vēlēšanas gan [[Latvijas Republika|Latvijas Republikā]], gan [[Latvijas PSR]], tomēr tās bija nedemokrātiskas. Demokrātiskajās [[LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|12. sasaukuma LPSR Augstākās padomes vēlēšanās]] [[1990]]. gadā vairākumu ieguva [[Latvijas Tautas fronte]]s atbalstītie kandidāti, kas pirmajā AP sēdē pieņēma [[Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarību]].<ref name="vest" /> [[File:Latvian parliamentary elections from 1993 graph.svg|thumb|300px|Partijas un to apvienības, kas pārstāvētas vairākos Saeimas sasaukumos kopš 1993. gada]] 1993. gada jūnijā notika [[5. Saeimas vēlēšanas]], pirmās demokrātiskās parlamenta vēlēšanas Latvijas Republikā 62 gadu laikā. Juridiskais pamats bija nedaudz grozīts 1922. gada Likums par Saeimas vēlēšanām. 5. Saeimas vēlēšanas bija pirmās Latvijas vēsturē, kurās tika izmantota [[procentuālā barjera]].<ref name="vest" /> Tāpat kā Satversmes sapulce, arī [[5. Saeima]] nostrādāja divarpus gadus, lai nākamās vēlēšanas varētu notikt oktobra pirmajā nedēļas nogalē. Sākot ar [[1998]]. gadā notikušajām [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanām]] balsot var tikai sestdien, kā arī parlaments tiek ievēlēts uz četriem gadiem.<ref name="vest" /> Sākot ar [[10. Saeima]]s sanākšanu, vēlētājiem ir tiesības rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Tautai beidzot tiesības atlaist Saeimu | publisher = Apollo | date = 2008.04.08. | accessdate = 2011.01.30 | url = http://www.apollo.lv/portal/news/articles/154254/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090614001905/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/154254 | archivedate = {{dat|2009|06|14||bez}} }}</ref> 2011. gadā notika [[11. Saeimas vēlēšanas]] — pirmās Saeimas ārkārtas vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Saeimas ārkārtas vēlēšanas notiks 17.septembrī | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2011.07.26. | accessdate = 2011.07.26 | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/saeimas-arkartas-velesanas-notiks-17-septembri-13894241 }}</ref> == Latvijas parlamenta vēlēšanu saraksts == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Datums ! Vēlēšanas ! Partija ar lielāko deputātu skaitu ! Aktivitāte |- ! [[1918]]—[[1920]] |colspan="4" align="center"|''[[Tautas padome]]'' <ref group="P">Tautas padome tika sasaukta bez vēlēšanām kā pagaidu likumdošanas vara.</ref> |- ! [[1920]] | [[17. aprīlis|17.]] un {{dat||04|18|N}} | [[Satversmes sapulces vēlēšanas]] | [[LSDSP]] (57 no 150) | align="center"| 84,90%<ref name="hi" /> |- ! [[1922]] | [[7. oktobris|7.]] un {{dat||10|08|N}} | [[1. Saeimas vēlēšanas]] | [[LSDSP]] (30 no 100) | align="center"| 82,20% |- ! [[1925]] | [[3. oktobris|3.]] un {{dat||10|04|N}} | [[2. Saeimas vēlēšanas]] | [[LSDSP]] (32 no 100) | align="center"| 74,89% |- ! [[1928]] | [[6. oktobris|6.]] un {{dat||10|07|N}} | [[3. Saeimas vēlēšanas]] | [[LSDSP]] (25 no 100) | align="center"| 79,35% |- ! [[1931]] | [[3. oktobris|3.]] un {{dat||10|04|N}} | [[4. Saeimas vēlēšanas]] | [[LSDSP]] (21 no 100) | align="center"| 80,04% |- ! [[1934]]—[[1940]] |colspan="4" align="center"|''[[Saeima]] atlaista'' |- ! [[1940]] | [[14. jūlijs|14.]] un {{dat||07|15|N}} | [[Tautas Saeimas vēlēšanas]] <ref group="P">Nedemokrātiskas vēlēšanas, tika rīkotas [[Latvijas okupācija (1940)|okupācijas]] apstākļos.</ref> | Darba tautas bloks (100 no 100) | align="center"| 97,8%<ref>Okupācijas apstākļos veikto Tautas Saeimas vēlēšanu oficiālos datus uzskata par viltotiem, skatīt [http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/latvijasvesture/okupacijas-aspekti/ I. Feldmanis. Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140814221231/http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/latvijasvesture/okupacijas-aspekti/ |date={{dat|2014|08|14||bez}} }} Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapa www.mfa.gov.lv</ref> |- ! [[1940]]—[[1990]] |colspan="4" align="center"|''Padomju un vācu okupācija'' |- ! [[1990]]—[[1993]] |colspan="4" align="center"|''[[Latvijas Republikas Augstākā padome]]'' <ref group="P">LR Augstākās padomes vēlēšanas neatrodas tabulā, jo tās tika rīkotas kā LPSR 12. sasaukuma Augstākās padomes vēlēšanas — parlamenta nosaukums tika mainīts tam sanākot.</ref> |- ! [[1993]] | [[5. jūnijs|5.]] un {{dat||06|06|N}} | [[5. Saeimas vēlēšanas]] | [[Latvijas Ceļš]] (36 no 100) | align="center"| 89,90% |- ! [[1995]] | {{dat||09|30|N}} un {{dat||10|01|N}} | [[6. Saeimas vēlēšanas]] | [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] (18 no 100) | align="center"| 72,65% |- ! [[1998]] | {{dat||10|03|N}} | [[7. Saeimas vēlēšanas]] | [[Tautas partija]] (24 no 100) | align="center"| 71,89% |- ! [[2002]] | {{dat||10|05|N}} | [[8. Saeimas vēlēšanas]] | [[Jaunais laiks]] (26 no 100) | align="center"| 71,51% |- ! [[2006. gads|2006]] | {{dat||10|07|N}} | [[9. Saeimas vēlēšanas]] | [[Tautas partija]] (23 no 100) | align="center"| 62,23% |- ! [[2010. gads|2010]] | {{dat||10|02|N}} | [[10. Saeimas vēlēšanas]] | [[Vienotība]] (33 no 100) | align="center"| 62,63% |- ! [[2011. gads|2011]] | {{dat||09|17|N}} | [[11. Saeimas vēlēšanas]] <ref group="P" name="arkartas">Ārkārtas vēlēšanas.</ref> | [[Saskaņas Centrs]] (31 no 100) | align="center"| 60,55% |- ! [[2014. gads|2014]] | {{dat||10|04|N}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.cvk.lv/pub/public/27095.html |title=CVK - Informācija kandidātiem - Tuvākās vēlēšanas |accessdate={{dat|2013|01|10|SK}} |work=cvk.lv |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |date= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130317060343/http://web.cvk.lv/pub/public/27095.html |archivedate={{dat|2013|03|17||bez}} }}</ref> | [[12. Saeimas vēlēšanas]] | [[Saskaņa]] (24 no 100) | align="center"| 58,80% |- ! [[2018. gads|2018]] | {{dat||10|06|N}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/pub/public/31825.html|title=13.Saeimas vēlēšanas|accessdate={{dat|2017|12|8|SK}}|work=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171201040155/https://www.cvk.lv/pub/public/31825.html|archivedate={{dat|2017|12|01||bez}}}}</ref> | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | [[Saskaņa]] (23 no 100) | align="center"| 54,60% |- ! [[2022. gads|2022]] | {{dat||10|01|N}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14.Saeimas vēlēšanas|accessdate={{dat|2022|10|4|SK}}|work=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]}}</ref> | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | [[Jaunā Vienotība]] (26 no 100) | align="center"| 59,43% |- ! [[2026. gads|2026]] | {{dat||10|03|N}} | [[15. Saeimas vēlēšanas]] | [[Apvienotais saraksts]] (41 no 100) | align="center" | 51,79% |} == Saeimas deputātu kandidātu un potenciālo vēlētāju skaita izmaiņas (1993—2026) == Saeimas deputātu kandidātu skaits kopš 5. Saeimas vēlēšanām pieauga, bet vēlēšanu sarakstu skaits samazinājās. [[Latvijas nepilsoņi|Nepilsoņu]] naturalizācijas dēļ balsstiesīgo iedzīvotāju skaits pieauga, bet vēlētāju aktivitāte samazinājās: {| class="wikitable" | ![[5. Saeimas vēlēšanas|5.Saeima]] (1993) ![[6. Saeimas vēlēšanas|6.Saeima]] (1995) ![[7. Saeimas vēlēšanas|7.Saeima]] (1998) ![[8. Saeimas vēlēšanas|8.Saeima]] (2002) ![[9. Saeimas vēlēšanas|9.Saeima]] (2006) ![[10. Saeimas vēlēšanas|10.Saeima]] (2010) ![[11. Saeimas vēlēšanas|11.Saeima]] (2011) ![[12. Saeimas vēlēšanas|12.Saeima]] (2014) ![[13. Saeimas vēlēšanas|13.Saeima]] (2018) ![[14. Saeimas vēlēšanas|14.Saeima]] (2022) ![[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeima]] (2026) |- !Deputātu kandidātu skaits<ref name="delfi">[http://www.delfi.lv/news/saeimas-velesanas/zinas/saeimas-velesanas-aktivitate-mazaka-neka-ieprieksejas-teksta-tiesraide.d?id=50463085 Saeimas vēlēšanās aktivitāte mazāka nekā iepriekšējās. Teksta tiešraide] delfi.lv 2018. gada 6. oktobrī</ref> !879 !1007 !1081 !1019 !1024 !1234 !1092 !1156 !1461 !1829 ! 1428 |- !Vēlēšanu sarakstu skaits !23 !19 !21 !20 !19 !13 !13 !13 !16 !19 !14 |- !Balsstiesīgo skaits<ref name="delfi"/> !1 245 134 !1 334 345 !1 348 535 !1 391 734 !1 481 551 !1 532 851 !1 542 700 !1 551 440 !1 548 100 !1 542 407 !1 557 615 |- !Vēlētāju aktivitāte |89,90% |72,65% |71,89% |71,51% |62,23% |62,63% |60,55% |58,80% |54,60% |59,43% | align="center" |51,79% |} == Skatīt arī == * [[Centrālā vēlēšanu komisija]] * [[Referendumu saraksts Latvijā]] == Piezīmes == {{atsauces|group="P"}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110923163321/http://web.cvk.lv/pub/public/index.html Centrālā Vēlēšanu komisija] * [http://www.irir.lv/2011/10/13/infografika-katras-velesanas-latvijai-citadaka-krasa Infografika: Katrās vēlēšanās Latvijai citādāka krāsa]{{Novecojusi saite}} Ritvars Eglājs. Ir.lv {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas| ]] ltu9ntstj3b624b6b4jw8b3is08ydhj 0 142550 4534200 4462664 2026-10-10T18:50:28Z DJ EV 31928 atgriežu uz 2023. gada versiju 4534200 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Kongo Republika]]s prezidenti''', kopš [[1960]]. gada, kad tā ieguva neatkarību no [[Francija]]s. == Uzskaitījums == === [[Kongo Republika]] (1960 — 1970) === {{colbegin|2}} {{legend| Blue | [[Āfrikāņu interešu Demokrātiskā Aizsardzības savienība]] (UDDIA) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| Yellow | [[Nacionālās revolūcijas kustība]] (MNR) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| Red | [[Kongo Darba partija]] (PCT) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C3B091 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija/piederība !! Piezīmes |- | style="background: blue| || '''1.''' || [[File:Fulbert Youlou 1963.jpg|80px]] || '''[[Filberts Jolo]]''' <br/>''Fulbert Youlou'' <br/> <small>(1917–1972)</small> || [[1960]]. gada [[15. augusts]] — [[1963]]. gada [[15. augusts]] <small>(gāzts no amata)</small> || [[Āfrikāņu interešu Demokrātiskā Aizsardzības savienība]] || |- | rowspan="2" style="background: yellow| || rowspan="2"| '''2.''' || rowspan="2"| [[File:Alphonse Massamba-Debat.png|80px]] || rowspan="2"|'''[[Alfonso Masemba-Debā]]''' <br/>''Alphonse Massamba-Débat'' <br/> <small>(1921–1977)</small> || [[1963]]. gada [[16. augusts]] — [[19. decembris]] || rowspan="2"| [[Nacionālās revolūcijas kustība]] || Nacionālās Revolūcijas Padomes priekšsēdētājs |- | [[1963]]. gada [[19. decembris]] — [[1968]]. gada [[4. septembris]] <small>(gāzts no amata)</small> |- | style="background: #C3B091| || — || [[File:Alfred R. Aoul2.png|80px]] || '''[[Alfrēds Raols]]''' <br/>''Alfred Raoul'' <br/> <small>(1930–1999)</small> || [[1968]]. gada [[5. septembris]] — [[1969]]. gada [[1. janvāris]] || Militārais || |- | style="background: red| || '''3.''' || [[File:Marien Ngouabi, 1972 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Marians Ngoabi]]''' <br/>''Marien Ngouabi'' <br/> <small>(1938–1977)</small> || [[1969]]. gada [[1. janvāris]] — [[1970]]. gada [[3. janvāris]] || Militārais / [[Kongo Darba partija]] || |} === [[File:Flag of the People's Republic of Congo.svg|30px]] [[Kongo Tautas Republika]] (1970 — 1992) [[File:Coat of Arms of the People's Republic of Congo.svg|30px]] === {{legend| Red | [[Kongo Darba partija]] (PCT) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| black| [[Hutu atbrīvošanas kustības partija]] (Parmehutu) |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija/piederība !! Piezīmes |- | style="background: red| || '''(3.)''' || [[File:Marien Ngouabi, 1972 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Marians Ngoabi]]''' <br/>''Marien Ngouabi'' <br/> <small>(1938–1977)</small> || [[1970]]. gada [[3. janvāris]] — [[1977]]. gada [[18. marts]] <small>(nogalināts)</small>|| Militārais / [[Kongo Darba partija]] || |- | style="background: red| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Kongo Leiboristu partijas militāra komiteja]]''' <br/> <small>Priekšsēdētājs: [[Žoakīns Uhombo-Opango]]</small> || [[1977]]. gada [[18. marts]] — [[3. aprīlis]] || Militārais / [[Kongo Darba partija]] || |- | style="background: red| || '''4.''' |||| '''[[Žoakīns Uhombo-Opango]]''' <br/>''Joachim Yhombi-Opango'' <br/> <small>(1939-2020)</small> || [[1977]]. gada [[3. aprīlis]] — [[1979]]. gada [[5. februāris]] <small>(atkāpies no amata)</small> || Militārais / [[Kongo Darba partija]] || |- | style="background: red| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''Kongo Darba partijas Centrālās komitejas prezidijs''' <br/> <small>Priekšsēdētājs: [[Žans-Pjērs Tistērs Tčikaja]]</small> || [[1979]]. gada [[5. februāris]] — [[8. februāris]] || [[Kongo Darba partija]] || |- | style="background: red| || '''5.''' || [[File:Denis Sassou Nguesso 1986 cropped.jpg|80px]] || '''[[Deniss Saso-Nguso]]''' <br/>''Denis Sassou Nguesso'' <br/> <small>(1943)</small> || [[1979]]. gada [[8. februāris]] — [[1992]]. gada [[15. marts]] || Militārais / [[Kongo Darba partija]] || |} === [[File:Flag of the Republic of the Congo.svg|30px]] [[Kongo Republika]] (1992 — mūsdienas) [[File:Coat of arms of the Republic of the Congo.svg|30px]] === {{legend| Red | [[Kongo Darba partija]] (PCT) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| Green | [[Panāfrikas Sociāldemokrātiskā Savienība]] (UPADS) |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija/piederība !! Piezīmes |- | style="background: red| || '''(5.)''' || [[File:Denis Sassou Nguesso 1986 cropped.jpg|80px]] || '''[[Deniss Saso-Nguso]]''' <br/>''Denis Sassou Nguesso'' <br/> <small>(1943)</small> || [[1992]]. gada [[15. marts]] — [[31. augusts]] || Militārais / [[Kongo Darba partija]] || |- | style="background: green| || '''6.''' || [[File:Pascal Lissouba 1992.jpg|80px]] || '''[[Paskāls Lisoba]]''' <br/>''Pascal Lissouba'' <br/> <small>(1931-2020)</small> || [[1992]]. gada [[31. augusts]] — [[1997]]. gada [[25. oktobris]] || [[Panāfrikas Sociāldemokrātiskā Savienība]] || |- | style="background: red| || '''(5.)''' || [[File:Denis Sassou Nguesso 2014.png|80px]] || '''[[Deniss Saso-Nguso]]''' <br/>''Denis Sassou Nguesso'' <br/> <small>(1943)</small> || [[1997]]. gada [[25. oktobris]] — ''pašlaik'' || [[Kongo Darba partija]] || |} [[Kategorija:Kongo Republika|Prezidenti]] [[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]] oopoh6puxn21upq3d0v1lf3g8qn653j 0 156751 4534392 4107038 2026-10-11T11:05:44Z Turaids 8965 https://termini.gov.lv/atrast/sexual%20activities/en 4534392 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Freud-Museum.jpg|thumb|200px|Freida muzejs [[Vīne|Vīnē]] ]] '''Dzimumdziņa''', '''dzimumtieksme''' jeb '''libido''' (no {{val|la|libīdō}} — 'iekāre') ir [[persona]]s tieksme pēc [[Sekss|seksuālām darbībām]]. Dzimumdziņa ir vispārēja cilvēka [[seksualitāte]]s parādība. Tās izpausmes katram cilvēkam var būt ļoti atšķirīgas un ir atkarīgas arī no laika un apstākļiem. Pastiprinātu dzimumdziņu dēvē par [[hiperseksualitāte|hiperseksualitāti]]. Dzimumdziņas jēdzienu, dodot tam nosaukumu „libido”, ieviesa vācu psihiatrs [[Zigmunds Freids]]. Dzimumtieksmi Freids skaidroja kā [[instinkts|instinktīvu]] enerģiju jeb spēku, kas rodas cilvēka [[psihe]]s neapzinātajā stāvoklī — [[zemapziņa|zemapziņā]]. Ietekmējoties no [[Karls Abrahams|Karla Abrahama]], Freids attīstīja idejas par dažādiem posmiem, kā dzimumdziņa rodas cilvēka dzīves laikā dažādās [[erogēnā zona|erogēnās zonās]] (tādējādi tā pastāv visu cilvēka dzīves laiku). Pirmā ir orālā stadija (piemēram, zīdaiņa labpatika no [[barošana ar krūti|barošanas ar krūti]]), nākamā ir anālā stadija (tikko staigājoša bērna labpatika par savas [[gremošanas orgānu sistēma]]s kontrolēšanu — [[izkārnīšanās]] nosacījuma refleksa izveidošanās), tālāk seko falliskā un latentā stadija, kurā dzimumtieksme tiek apspiesta ar citām dzīves darbībām līdz tās atkal atjaunojas [[pubertāte]]s periodā (ģenitālajā stadijā).<ref>{{publikācijas atsauce| author = "New World Encyclopedia"| title = "Libido --- New World Encyclopedia"| year = 2008| url = http://www.newworldencyclopedia.org/entry/Libido?oldid=686713}} Atjaunots: {{dat|2011|7|16}}. {{en ikona}}</ref> Cilvēka dzīves laikā zemapziņas dzimumdziņa bieži nonāk konfliktā ar cilvēka sociāli morāli pārstāvošo stāvokli — [[superego]]. Sociālās pakļaušanas gadījumā izveidojās aizsargāšanās mehānisms, kurš dzimumdziņas enerģiju novada citās formās. Pastiprināts aizsargāšanās mehānisma lietojums (dzimumdziņas apspiešana), pēc Freida [[psihoanalīze]]s teorijas principiem, cilvēkos var radīt nopietnas psiholoģiskās problēmas un [[neiroze|neirozi]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{sekss-aizmetnis}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka seksualitāte]] difcln0cbeo3idb69d8ki9cl9wyuix4 0 172036 4534063 2643025 2026-10-10T11:59:32Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */ 4534063 wikitext text/x-wiki '''X.509''' ir publiskās atslēgas kriptogrāfisko sertifikātu formāta standarts. Sertifikāti ir datu bloki, kas sastāv no kāda asimetriskā kriptogrāfiskā algoritma publiskās atslēgas (atslēgas) un datiem par šīs atslēgas īpašnieku. Šo kombināciju [[elektroniskais paraksts|paraksta]] ar kādu citu (CA) vai to pašu privāto atslēgu. T.i., sertifikāts sastāv no atslēgas, datiem par atslēgas īpašnieku un digitālā paraksta. == Uzbūve un vēsture == X.509 definē hierarhisku sertifikātu struktūru. Pašā augšā ir augšējā līmeņa CA (''certificate authority''), apakšā ir gala mērķim lietojami sertifikāti un pa vidu (ja tādi līmeņi eksistē) ir vidējo līmeņu CA. Ar CA sertifikātiem var tikai parakstīt citus sertifikātus. Gala mērķim lietojamos sertifikātus (''end entity certificate'') nevar lietot citu sertifikātu parakstīšanai. Lai arī X.509 3.versijas standartā, sertifikātus var parakstīt vairāk kā viens CA (līdzīgi kā PGP), reāli sastopamās programmas šādu funkcionalitāti neatbalsta. X.509 paredz arī iespēju atsaukt sertifikātus (t.i., padarīt nederīgus pirms derīguma termiņa beigām). To lieto, ja secina, ka privātā atslēga ir nozagta, vai ja sertifikāts attiecīgajam pielietojumam vairs nav vajadzīgs. Sertifikātu atsaukšanu (''revocation'') nodrošina vai nu ar atsaukto sertifikātu sarakstu (CRL - ''certificate revocation list''), kas satur visu atsaukto sertifikātu sērijas numurus, saraksta derīguma termiņu un CA parakstu. Vēl, vienam atsevišķam sertifikātam var lietot OCSP (''Online certificate status protocol''), kas būtībā ir ļoti īss CRL, kas attiecas tikai uz vienu, pieprasīto sertifikātu. Parastie CRL var būt visai gari, jo tie satur informāciju par visiem atsauktajiem sertifikātiem, kam vēl nav beidzies derīguma termiņš. Sertifikātiem, kam ir beidzies derīguma termiņš, atsaukšana nav nepieciešama, jo tie jau ir nederīgi tāpat. X.509 sertifikāti satur šādus laukus: * Versija (parasti ir 3., var būt arī 1., tajai nav iespējami paplašinājumi) * Sērijas numurs (vienas CA izsniegtajiem sertifikātiem tam katram sertifikātam jābūt unikālam) * Algoritma ID * Izdevējs (''Issuer'') (šis lauks ir ļoti līdzīgs X.400 standarta e-pasta adresei) * Derīguma termiņš: ** No (laiks pirms kura sertifikāts nav derīgs) ** Līdz (laiks pēc kura sertifikāts nav derīgs) * Īpašnieks (''Subject'') (šis lauks ir ļoti līdzīgs X.400 standarta e-pasta adresei) * Īpašnieka publiskās atslēgas dati: ** Īpašnieka publiskās atslēgas [[algoritms]] (te norāda kāda algoritma atslēga tā ir (RSA, DSA, utt) ** Publiskā atslēga * Paplašinājumi (iespējami tikai v3 sertifikātiem)(var norādīt daudz papildu datu, piem., to ka sertifikāts ir vai nav CA sertifikāts) * (... to paplašinājumu var būt daudz) * Paraksta algoritms * Paraksts (viss augstākminētais parakstīts ar CA privāto atslēgu) Vēsturiski X.509 bija definēts kā paplašinājums X.500 standartam. Pirmā X.509 versija bija definēta 1988. gadā. Vēlāk X.509 pielāgoja interneta vajadzībām ({{RFC|1422}})(jaunākā versija ir {{RFC|5280}}). Internetā X.509 sertifikātus lieto [[TLS]] un S/MIME. {{IT-aizmetnis}} [[Kategorija:Kriptogrāfija]] tors7svwx5i898o4okujnm3z2x6yjwl 0 174305 4534433 4413224 2026-10-11T11:55:03Z Meistars Joda 781 4534433 wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|bijušo autobusu maršrutu Rēzeknē|2. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 2. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Varoņu iela (Rēzekne)|Varoņu iela]] |uz = [[Vipinga]] |karte = |valsts = {{LVA}} |pilsēta = Rēzekne |atklāts = |izmaksas = |kopējais garums = 16,4 km<br />(8,2 km / 8,2 km) |pieturu skaits = 31<br />(15 / 16) |transporta vienīb = 1 |parks = SIA „[[Dekom]]” autobusu parks |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [https://web.archive.org/web/20111228130245/http://www.dekom.lv/lv/izversts_pieturu_saraksts www.dekom.lv] |apakšveidne = {{Rēzeknes agrāko autobusu apakšveidne}} }} '''2. autobusu maršruts''' bija [[sabiedriskais transports Rēzeknē|Rēzeknes sabiedriskā transporta]] autobusu maršruts, kas kursēja no [[Varoņu iela (Rēzekne)|Varoņu ielas]] līdz [[Vipinga]]i. 2012. gada 1. janvārī autobusu maršruts tika slēgts, jo pasažieru pārvadājumus Rēzeknē uzņēmuma "[[Dekom]]" vietā sāka veikt pašvaldības uzņēmums "[[Rēzeknes Satiksme]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://i-rezekne.lv/?page=4&p2=read&id=10994|title=Apstiprināts jaunais autobusu kustības saraksts Rēzeknē|date={{dat|2011|12|20|SK}}|accessdate={{dat|2012|1|2||bez}}|publisher=i-rezekne.lv|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305130417/http://i-rezekne.lv/?page=4&p2=read&id=10994}}</ref> Maršrutu apkalpoja SIA "Dekom" autobusu parks, kas atradās [[Viļakas iela (Rēzekne)|Viļakas ielā]] 1b. == Maršruts == Virzienā '''Varoņu iela – Vipinga''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Varoņu iela (Rēzekne)|Varoņu iela]], [[Noliktavu iela (Rēzekne)|Noliktavu iela]], [[Maskavas iela (Rēzekne)|Maskavas iela]], [[Atbrīvošanas aleja]], [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales iela]], [[Ludzas iela (Rēzekne)|Ludzas iela]], [[Rēznas iela (Rēzekne)|Rēznas iela]] un [[Meža iela (Rēzekne)|Meža iela]]. Virzienā '''Vipinga – Varoņu iela''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Meža iela (Rēzekne)|Meža iela]], [[Rēznas iela (Rēzekne)|Rēznas iela]], [[Ludzas iela (Rēzekne)|Ludzas iela]], [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales iela]], [[Atbrīvošanas aleja]], [[Maskavas iela (Rēzekne)|Maskavas iela]], [[Blaumaņa iela (Rēzekne)|Blaumaņa iela]] un [[Varoņu iela (Rēzekne)|Varoņu iela]]. == Pieturvietas == 2. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 31 pietura. Virzienā '''Varoņu iela – Vipinga''' bija 15 pieturas, bet virzienā '''Vipinga – Varoņu iela''' bija 16 pieturas. {| |valign="top"| {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="30"|Nr.!!width="190"|Nosaukums |- |align="center"| 1 | [[Varoņu iela (Rēzekne)|Varoņu iela]] |- |align="center"| 2 | [[Noliktavu iela (Rēzekne)|Noliktavu iela]] |- |align="center"| 3 | [[Maskavas iela (Rēzekne)|Maskavas iela]] |- |align="center"| 4 | [[Rebir]] |- |align="center"| 5 | Statoil |- |align="center"| 6 | Supernetto |- |align="center"| 7 | Rūķītis |- |align="center"| 8 | [[Rēzeknes dome|Dome]] |- |align="center"| 9 | Universālveikals „Rēzekne” |- |align="center"| 10 | [[Joriks (studijteātris)|Joriks]] |- |align="center"| 11 | [[Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāle|Katedrāle]] |- |align="center"| 12 | [[Ludzas iela (Rēzekne)|Ludzas iela]] |- |align="center"| 13 | [[Egļu iela (Rēzekne)|Egļu iela]] |- |align="center"| 14 | Pansionāts |- |align="center"| 15 | [[Vipinga]] |} |valign="top"| {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" !width="30"|Nr.!!width="190"|Nosaukums |- |align="center"| 1 | [[Vipinga]] |- |align="center"| 2 | Pansionāts |- |align="center"| 3 | [[Egļu iela (Rēzekne)|Egļu iela]] |- |align="center"| 4 | [[Ludzas iela (Rēzekne)|Ludzas iela]] |- |align="center"| 5 | [[Rēzeknes Centrāltirgus|Tirgus]] |- |align="center"| 6 | Universālveikals „Rēzekne” |- |align="center"| 7 | [[Rēzeknes dome|Dome]] |- |align="center"| 8 | Rūķītis |- |align="center"| 9 | Supernetto |- |align="center"| 10 | Statoil |- |align="center"| 11 | [[Rēzeknes Piena konservu kombināts|Piena konservu kombināts]] |- |align="center"| 12 | [[Rebir]] |- |align="center"| 13 | Maxima |- |align="center"| 14 | [[Blaumaņa iela (Rēzekne)|Blaumaņa iela]] |- |align="center"| 15 | Latvijas propāna gāze |- |align="center"| 16 | [[Varoņu iela (Rēzekne)|Varoņu iela]] |} |} == Atbrīvošanas alejas rekonstrukcijas laikā == No 2011. gada 14. marta, sakarā ar [[Atbrīvošanas aleja]]s rekonstrukcijas darbiem, sabiedriskā transporta kustība tika novirzīta uz [[Dārzu iela (Rēzekne)|Dārzu ielu]], kā rezultātā tika mainīts arī 2. autobusu maršruts.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.i-rezekne.lv/?page=4&p2=read&id=8696|title=Rēzeknē Sabiedriskā transporta kustībai slēdz Atbrīvošanas aleju|accessdate={{dat|2012|1|2||bez}}|date={{dat|2011|3|14|SK}}|publisher=i-rezekne.lv|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305125829/http://www.i-rezekne.lv/?page=4&p2=read&id=8696}}</ref> === Maršruts === Virzienā '''Varoņu iela – Vipinga''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Varoņu iela (Rēzekne)|Varoņu iela]], [[Noliktavu iela (Rēzekne)|Noliktavu iela]], [[Maskavas iela (Rēzekne)|Maskavas iela]], [[Atbrīvošanas aleja]], [[Stacijas iela (Rēzekne)|Stacijas iela]], [[Dārzu iela (Rēzekne)|Dārzu iela]], [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales iela]], [[Ludzas iela (Rēzekne)|Ludzas iela]], [[Rēznas iela (Rēzekne)|Rēznas iela]] un [[Meža iela (Rēzekne)|Meža iela]]. Virzienā '''Vipinga – Varoņu iela''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Meža iela (Rēzekne)|Meža iela]], [[Rēznas iela (Rēzekne)|Rēznas iela]], [[Ludzas iela (Rēzekne)|Ludzas iela]], [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales iela]], [[Dārzu iela (Rēzekne)|Dārzu iela]], [[Stacijas iela (Rēzekne)|Stacijas iela]], [[Atbrīvošanas aleja]], [[Maskavas iela (Rēzekne)|Maskavas iela]], [[Blaumaņa iela (Rēzekne)|Blaumaņa iela]] un [[Varoņu iela (Rēzekne)|Varoņu iela]]. === Pieturvietas === Atbrīvošanas alejas rekonstrukcijas laikā 2. autobusu maršrutā pavisam bija 31 pietura: virzienā ''' Varoņu iela – Vipinga''' bija 15 pieturas, bet virzienā '''Vipinga – Varoņu iela''' bija 16 pieturas. {| |valign="top"| {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="30"|Nr.!!width="190"|Nosaukums |- |align="center"| 1 | [[Varoņu iela (Rēzekne)|Varoņu iela]] |- |align="center"| 2 | [[Noliktavu iela (Rēzekne)|Noliktavu iela]] |- |align="center"| 3 | [[Maskavas iela (Rēzekne)|Maskavas iela]] |- |align="center"| 4 | [[Rebir]] |- |align="center"| 5 | Statoil |- |align="center"| 6 | [[Dārzu iela (Rēzekne)|Dārzu iela]] |- |align="center"| 7 | Leiči |- |align="center"| 8 | [[Rēzeknes 3. vidusskola|3. vidusskola]] |- |align="center"| 9 | [[Rēzeknes 2. vidusskola|2. vidusskola]] |- |align="center"| 10 | [[Joriks (studijteātris)|Joriks]] |- |align="center"| 11 | Katedrāle |- |align="center"| 12 | [[Ludzas iela (Rēzekne)|Ludzas iela]] |- |align="center"| 13 | [[Egļu iela (Rēzekne)|Egļu iela]] |- |align="center"| 14 | Pansionāts |- |align="center"| 15 | [[Vipinga]] |} |valign="top"| {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" !width="30"|Nr.!!width="190"|Nosaukums |- |align="center"| 1 | [[Vipinga]] |- |align="center"| 2 | Pansionāts |- |align="center"| 3 | [[Egļu iela (Rēzekne)|Egļu iela]] |- |align="center"| 4 | [[Ludzas iela (Rēzekne)|Ludzas iela]] |- |align="center"| 5 | [[Rēzeknes Centrāltirgus|Tirgus]] |- |align="center"| 6 | [[Rēzeknes 2. vidusskola|2. vidusskola]] |- |align="center"| 7 | [[Rēzeknes 3. vidusskola|3. vidusskola]] |- |align="center"| 8 | Leiči |- |align="center"| 9 | [[Dārzu iela (Rēzekne)|Dārzu iela]] |- |align="center"| 10 | Statoil |- |align="center"| 11 | [[Rēzeknes Piena konservu kombināts|Piena konservu kombināts]] |- |align="center"| 12 | [[Rebir]] |- |align="center"| 13 | Maxima |- |align="center"| 14 | [[Blaumaņa iela (Rēzekne)|Blaumaņa iela]] |- |align="center"| 15 | Latvijas propāna gāze |- |align="center"| 16 | [[Varoņu iela (Rēzekne)|Varoņu iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rēzekne]] * [[Sabiedriskais transports Rēzeknē]] * [[Dekom]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20111228124738/http://www.dekom.lv/ SIA Dekom - Sabiedriskā transporta pakalpojumi] [[Kategorija:Bijušie sabiedriska transporta maršruti Rēzeknē| 02]] 3tqj7tjgf09l4dfaco4wzriifr8gw3k 0 179430 4534429 4414274 2026-10-11T11:45:47Z Treisijs 347 /* Klasifikācija */ 4534429 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Graudzāļu dzimta | binomial = Poaceae | attēls = Meadow Foxtail head.jpg | att_izmērs = 235px | att_nosaukums = [[Pļavas lapsaste]] | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Poales | rinda_lv = Graudzāļu rinda | dzimta = Poaceae | dzimta_lv = Graudzāļu dzimta | kategorijas = nē }} '''Graudzāļu dzimta''' (''Poaceae'' vai ''Gramineae'') ir liela [[Viendīgļlapji|viendīgļlapju]] klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē. Dzimtā ietilpst apmēram 10-12 tūkstoši sugu,<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Soreng|first=Robert J.|last2=Peterson|first2=Paul M.|last3=Romaschenko|first3=Konstantin|last4=Davidse|first4=Gerrit|last5=Zuloaga|first5=Fernando O.|last6=Judziewicz|first6=Emmet J.|last7=Filgueiras|first7=Tarciso S.|last8=Davis|first8=Jerrold I.|last9=Morrone|first9=Osvaldo|date=2015-03|title=A worldwide phylogenetic classification of the Poaceae (Gramineae): Phylogenetic classification of the grasses|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/jse.12150|journal=Journal of Systematics and Evolution|language=en|volume=53|issue=2|pages=117–137|doi=10.1111/jse.12150}}</ref> tādējādi tā ir piektā izplatītākā [[augi|augu]] [[Dzimta (bioloģija)|dzimta]]. Graudzāļu dzimtas augi tiek uzskatīti par svarīgākajiem augiem cilvēku ekonomikā — dzimtā ietilpst liela patēriņa [[pārtika]]s [[grauds|graudi]] un graudaugu kultūras, kas tiek audzētas visā pasaulē. Graudzāļu dzimta ir viena no lielākajām dzimtām [[Latvija]]s florā. Parasti graudzāļu dzimtas augi ir [[daudzgadīgs augs|daudzgadīgi]], retāk [[viengadīgs augs|viengadīgi]] vai [[divgadīgs augs|divgadīgi augi]]. Latvijā ir sastopamas aptuveni 175 sugas, visbiežāk tie ir pļavu un mežu augi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/gramineae/|title="Latvijas daba" profils|publisher=Latvijasdaba.lv|accessdate={{dat|2012|2|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120509191923/http://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/gramineae/|archivedate={{dat|2012|05|09||bez}}}}</ref> Tiem ir trīs putekšņlapas un divas augļlapas. Starp populārākajiem dzimtas kultūraugiem ir [[auzas]], [[rudzi]], [[kvieši]] un [[mieži]].<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kusiņa|first=Maruta|title=Bioloģija: shēmas un tabulas|publisher=Zvaigzne ABC|isbn=9984-37-732-6|page=32}}</ref> == Klasifikācija == === Apakšdzimtas === Dzimtā ir aptuveni 771 ģints, kas ir klasificētas 12 [[Apakšdzimta|apakšdzimtās]]<ref name=":0" />: * ''Anomochlooideae'' — neliela platlapju zālāju apakšdzimta, kurā ietilpst divas ģintis (''Anomochloa'', ''Streptochaeta''), * ''Aristidoideae'' — monotipiska apakšdzimta, kura satur tikai ''Aristideae'' cilti, kurā ir 3 ģintis un vairāk nekā 300 sugas,<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Group|first=Grass Phylogeny Working|last2=Barker|first2=Nigel P.|last3=Clark|first3=Lynn G.|last4=Davis|first4=Jerrold I.|last5=Duvall|first5=Melvin R.|last6=Guala|first6=Gerald F.|last7=Hsiao|first7=Catherine|last8=Kellogg|first8=Elizabeth A.|last9=Linder|first9=H. Peter|date=22/2001|title=Phylogeny and Subfamilial Classification of the Grasses (Poaceae)|url=https://www.jstor.org/stable/3298585?origin=crossref|journal=Annals of the Missouri Botanical Garden|volume=88|issue=3|pages=373|doi=10.2307/3298585}}</ref> * ''Arundinoideae —'' satur aptuveni 40 ģintis,<ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Soreng|first=Robert J.|last2=Peterson|first2=Paul M.|last3=Romaschenko|first3=Konstantin|last4=Davidse|first4=Gerrit|last5=Teisher|first5=Jordan K.|last6=Clark|first6=Lynn G.|last7=Barberá|first7=Patricia|last8=Gillespie|first8=Lynn J.|last9=Zuloaga|first9=Fernando O.|date=2017-07|title=A worldwide phylogenetic classification of the Poaceae (Gramineae) II: An update and a comparison of two 2015 classifications: Phylogenetic classification of the grasses II|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/jse.12262|journal=Journal of Systematics and Evolution|language=en|volume=55|issue=4|pages=259–290|doi=10.1111/jse.12262}}</ref> tostarp [[niedres]], * ''[[Bambusoideae]] —'' bambusu apakšdzimta, kas ietver aptuveni 115 ģintis un vismaz 1 400 sugas;<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kelchner|first=Scot A.|date=2013-05|title=Higher level phylogenetic relationships within the bamboos (Poaceae: Bambusoideae) based on five plastid markers|url=https://linkinghub.elsevier.com/retrieve/pii/S1055790313000626|journal=Molecular Phylogenetics and Evolution|language=en|volume=67|issue=2|pages=404–413|doi=10.1016/j.ympev.2013.02.005}}</ref> apakšdzimtā ir [[Bambusi|bambusu]] cilti, * ''Chloridoideae'' — satur 150 ģintis un aptuveni 1 600 sugas, tostarp, [[Lielvārpu eragroste|lielvārpu eragrosti]], un [[Prosa|prosu]] (''Eleusine coracana''), * ''Danthonioideae'' — satur 19 ģintis, aptuveni 300 sugas, tostarp [[Pampu zāle|pampu zāli]], * ''Ehrhartoideae'' — satur 19 ģintis un aptuveni 120 sugas,<ref name=":1" /> tostarp [[Rīsi|rīsus]], * ''Micrairoideae,'' * {{TaksoSaite|Panicoideae|sāru apakšdzimta}} — satur aptuveni 3 500 sugas, tostarp [[kukurūza]], [[sorgo]], [[cukurniedres (ģints)|cukurniedres]], * ''Pharoideae'' — neliela apakšdzimta, kurā ietilpts trīs ģintis (''Leptaspis'', ''Pharus'', ''Scrotochloa''),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://grassworld.myspecies.info/en/node/20935|title=Pharoideae {{!}} GrassWorld|website=grassworld.myspecies.info|access-date=2022-12-15|archive-date=2022-12-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20221215210255/https://grassworld.myspecies.info/en/node/20935}}</ref> * ''Pooideae'' — satur vairākas lakstaugu ģintis, tostarp [[Kviešu ģints|kviešus]], [[Mieži|miežus]], [[Auzas (ģints)|auzas]], [[lāčauzas]], [[ciesas]] un daudzas zāliena un [[Ganības|ganību]] zāles, piemēram, [[Skābenes|skarenes]], * ''Puelioideae'' — neliela lakstaugu apakšdzimta, kurā ir divas ģintis (''Guaduella'' un ''Puelia'')''.'' === Latvijā sastopamās ģintis === Latvijā ir sastopamas šādas graudzāļu ģintis:<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/gramineae/|title=Graudzāļu dzimta - Gramineae, syn. Poaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-12-17}}</ref> * [[Airas]] (''Aira''), * [[Airenes]] (''Lolium''), * [[Akotaines]] (''Polypogon''),[[Attēls:Calamagrostis-epigeios-habitat.JPG|thumb|[[Necilā ciesa]] (''Calamagrostis neglecta'')]] * [[Auzas (ģints)|Auzas]] (''Avena'') * [[Auzenes]] (''Festuca''), * [[Avotenes]] (''Catabrosa''), * [[Bekmanijas]] (''Beckmannia''), * [[Ciesas]] (''Calamagrostis''), * [[Cinnas]] (''Cinna''), * [[Ciņusmilgas]] (''Deschampsia''), * [[Ciņuvārpatas]] (''Elymus''), * [[Dižauzas]] (''Arrhenatherum''),[[Attēls:Bromus sterilis detail.jpeg|thumb|[[Neauglīgā jumtauza]] (''Anisantha sterilis'')]] * [[Egilopsi]] (''Aegilops''), * [[Eragrostes]] (''Eragrostis''), * [[Ēnsmilgas]] (''Milium''), * [[Ērkšķuzāles]] (''Scolochloa''), * [[Gaiļsāres]] (''Echinochloa''), * [[Īskājes]] (''Brachypodium''), * [[Jumtauzas]] (''Anisantha''), * [[Kamolzāles]] (''Dactylis''), * [[Kaviļas]] (''Stipa''),[[Attēls:Stipa capillata sl17.jpg|thumb|[[Matveida kaviļa]] (Stipa capillata)]] * [[Kāpsmildzenes]] (''Corynephorus''), * [[Kāpukvieši]] (''Leymus''), * [[Kāpumieži]] (''Hordelymus''), * [[Kāpuniedres]] (''Ammophila''), * [[Kelērijas]] (''Koeleria''), * [[Kukurūzas]] (''Zea''), * [[Kviešu ģints|Kvieši]] (''Triticum''), * [[Lapsastes]] (''Alopecurus''), * [[Lāčauzas]] (''Bromus''), * [[Mārsmilgas]] (''Hierochloe''), * [[Meduszāles]] (''Holcus''),[[Attēls:Molinia caerulea 2zz.jpg|thumb|[[Zilganā molīnija]] (''Molinia caerulea'')]] * [[Miežu ģints|Mieži]] (''Hordeum''), * [[Miežubrāļi]] (''Phalaroides''), * [[Misiņsmilgas]] (''Sieglingia''), * [[Molīnijas]] (''Molinia''), * [[Niedres]] (''Phragmites''), * [[Parīsi]] (''Leersia''), * [[Pasāres]] (''Digitaria''), * [[Pavārpatas]] (''Agropyron''), * [[Pļavauzītes]] (''Helictotrichon''),[[Attēls:Setaria viridis 1.jpg|thumb|[[Zaļā sarene]] (''Setaria viridis'')]] * [[Pukcinellijas]] (''Puccinellia''), * [[Pumpursmilgas]] (''Melica''), * [[Rudzi (ģints)|Rudzi]] (''Secale''), * [[Rudzusmilgas]] (''Apera''), * [[Sarenes]] (''Setaria''), * [[Sāres]] (''Panicum''), * [[Sekstaines]] (''Cynosurus''), * [[Seslērijas]] (''Sesleria''), * [[Skarenes]] (''Poa''),[[Attēls:Sorghum halepense-Sorgho d'Alep-Épis-20150622.jpg|thumb|[[Halebas sorgo]] (''Sorghum halepense'')]] * [[Smaržzāles]] (''Anthoxanthum''), * [[Smilgas (ģints)|Smilgas]] (''Agrostis''), * [[Sorgo]] (''Sorghum''), * [[Spulgzāles]] (''Phalaris''), * [[Timotiņi]] (''Phleum''), * [[Tuskaroras]] (''Zizania''), * [[Ūdenszāles]] (''Glyceria''), * [[Vārpatas]] (''Elytrigia''), * [[Vilkakūlas]] (''Nardus''), * [[Vizuļi]] (''Briza''),[[Attēls:Cynodon dactylon, Santa Coloma de Farners.jpg|thumb|[[Pirkstveida suņzobe]] (''Cynodon dactylon''), kura 20. gadsimtā tika atrasta izgāztuvē, Rīgā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/panicum-capillare-l/#cynodon-dactylon-l-pers|title=matveida sāre - Panicum capillare L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-12-17}}</ref>]] * [[Vulpijas]] (''Vulpia''), * [[Zaķauzas]] (''Bromopsis''), * [[Zeltauzītes]] (''Trisetum''). Papildus tām ir konstatētas retas atradnes šādām ģintīm, kuras nav [[Endēms|endēmas]] Latvijai vai sugu augi nav sastapti vairāk par vienu reizi:<ref name=":2" /> * [[Eremopīres]] (''Eremopyrum''), * [[Kripses]] (''Crypsis''), * [[Suņzobes]] (''Cynodon''). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/graudzaales/ "Latvijas daba" profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130808095342/http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/graudzaales/ |date={{dat|2013|08|08||bez}} }} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Graudzāļu dzimta| ]] lqofcjlxw443k9geoaxvveqgi8vc65q 0 188800 4534261 2165399 2026-10-11T00:45:48Z Egilus 27634 Piekārtoju stilu 4534261 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Hypholoma fasciculare 01.jpg | att_nosaukums = [[Rūgtā sērsēne]] (''Hypholoma fasciculare'') | valsts = Fungi | valsts_lv = Sēnes | nodalījums = Basidiomycota | nodalījums_lv = Bazīdijsēnes | klase = Homobasidiomycetes | klase_lv = Himēnijsēnes | kārta = Agaricales | kārta_lv = Atmateņu rinda | dzimta = Strophariaceae | dzimta_lv = Virpainīšu dzimta | ģints = Hypholoma | ģints_lv = Sērsēnes | suga = H. fasciculare | suga_lv = Rūgtā sērsēne | binomial = Hypholoma fasciculare | sinonīmi = | kategorijas = nē }} '''Rūgtā sērsēne''' (''Hypholoma fasciculare'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=152334|title=Index Fungorum - Name Record|website=Index Fungorum|access-date=2026-10-11|language=en}}</ref><ref>https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/152334 Mycobank</ref> ir [[Indīgās sēnes|indīga]] [[virpainīšu dzimta]]s [[sērsēņu ģints]] [[Latvija|Latvijā]] ļoti bieži sastopama [[Sēnes|sēne]]. == Apraksts == * '''[[Sēne|Augļķermeņi]]''': [[cepurīšu sēnes]], [[lapiņu sēnes]]. * '''[[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]''': sākumā koniska, vēlāk plakana ar nelielu pauguru centrā, gluda, krāsa mainīga, parasti vidusdaļā oranždzeltena līdz oranžbrūnai, virzienā uz malām sēra dzeltena līdz zaļgandzeltenai, mala ilgi paliek ieritināta, sākumā ar dzeltenīgām, šķiedrainām plīvura atliekām gar malu. Platums 2—6 [[Centimetrs|cm]]. * '''[[Lapiņas (mikoloģija)|Lapiņas]]''': platas, plati pie kātiņa pieaugušas, sākumā sēra dzeltenas, vēlāk zaļganas līdz netīri pelēkzaļas un beigās olīvmelnas. * '''[[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]''': cilindrisks, bieži saliekts, elastīgs, dobs, gareniski šķiedrains, sēra dzeltens, sākumā ar gaiši dzeltenu gredzenveida joslu, vecumā apakšdaļā kļūst sarkanbrūns, pie pamata saaudzis [[Cers (bioloģija)|cerā]] kopā ar citiem. Garums 3—9 cm, resnums 0,3—0,7 cm. * '''[[Trama (mikoloģija)|Mīkstums]]''': gaiši dzeltens, plāns, ar [[Piepes|piepju]] smaržu un rūgtu garšu. * '''[[Sporas]]''': elipsoīdas, pelēcīgi dzeltenas, [[birumraksts]] violetbrūns, gludas, izmēri 6—8/3,5—5 [[Mikrometrs|µm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/senes/hypholoma-fasciculare-huds-fr-p-kumm/|title=rūgtā sērsēne - Hypholoma fasciculare (Huds.: Fr.) P. Kumm. - Sēnes - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2026-10-11}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mushroomexpert.com/hypholoma_fasciculare.html|title=Hypholoma fasciculare (MushroomExpert.Com)|website=www.mushroomexpert.com|access-date=2026-10-11}}</ref> == Augšanas apstākļi == [[Koksne]]s [[Saprotrofi|saprotrofs]]. Aug uz celmiem un trūdošas koksnes lielās grupās, ļoti reti pa vienai, no maija līdz novembrim. Eiropas avots apgalvo, ka tā biežāk sastopama uz trūdošas [[Lapu koki|lapu koku]] koksnes, jo šajā koksnē ir zemāks [[Lignīns|lignīna]] saturs salīdzinājumā ar [[Skujkoku klase|skujkoku]] koksni, taču Amerikas avots norāda uz pretēju sakarību.<ref name=":1" /> [[Latvija|Latvijā]] atrodama ļoti bieži uz abu veidu kokiem. Īpaši izplatīta [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču atrodama arī visos citos apdzīvotajos kontinentos, tai skaitā tik atšķirīgās vietās kā [[Grenlande]] un [[Ruanda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gbif.org/taxon/3NSGX|title=Hypholoma fasciculare|website=www.gbif.org|access-date=2026-10-11}}</ref> ''Hypholoma fasciculare'' ir veiksmīgi izmantota kā eksperimentāls līdzeklis, lai konkurētspējīgi izspiestu [[Celmenes|celmeņu ģints]] sēņu izraisīto skujkoku sakņu puvi apsaimniekotos mežos.<ref>Chapman, Bill; Xiao, Guoping; Myers, Sheldan (2004). "Early results from field trials using Hypholoma fasciculare to reduce Armillaria ostoyae root disease". Canadian Journal of Botany. 82 (7): 962–9. doi:10.1139/b04-078.</ref> == Līdzīgās sugas un indīgums == Vadoties no tā, ka šī sēne līdzīgi [[celmenes|celmenēm]] aug ciešās grupās, nezinātāji to bieži jauc ar tām. Ārzemju literatūrā pastāv apgalvojumi, ka rūgtā sērsēne ir gan ļoti indīga, gan arī rūgtuma dēļ vienkārši neēdama sēne.<ref>[https://web.archive.org/web/20100908101025/http://www.liis.lv/indigie/sersene.htm Edgars Vimba "Latvijas indīgās sēnes"]</ref> Neatkarīgi no šiem vērtējumiem, rūgtās sērsēnes lietošana pārtikā izraisa gremošanas traucējumus, smagos gadījumos [[Vemšana|vemšanu]], [[Caureja|caureju]] un [[Krampji|krampjus]], līdz [[Paralīze|paralīzei]] un redzes traucējumiem. Vienīgais zināmais nāves gadījums, kurā bijusi iesaistīta šī sēne, tomēr neļauj droši noteikt, ka tieši tā bija nāves cēlonis.<ref>Benjamin, Denis R. (1995). Mushrooms: poisons and panaceas — a handbook for naturalists, mycologists and physicians. New York: WH Freeman and Company. pp. 381–82. <nowiki>ISBN 0-7167-2600-9</nowiki>.</ref> Cilvēkam simptomi var aizkavēties 5–10 &#x73;&#x74;&#x75;&#x6E;&#x64;&#x61;&#x73; pēc lietošanas. Sēnes ekstraktiem piemīt [[Antikoagulants|antikoagulanta]] iedarbība.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Doljak|first=B.|last2=Stegnar|first2=M.|last3=Urleb|first3=U.|last4=Kreft|first4=S.|last5=Umek|first5=A.|last6=Ciglarič|first6=M.|last7=Štrukelj|first7=B.|last8=Popovič|first8=T.|date=2001-03|title=Screening for selective thrombin inhibitors in mushrooms:|url=https://www.ovid.com/00001721-200103000-00006|journal=Blood Coagulation and Fibrinolysis|language=en|volume=12|issue=2|pages=123–128|doi=10.1097/00001721-200103000-00006|issn=0957-5235}}</ref> Līdzīga no virspuses izskatās arī [[dūmainā sērsēne]], taču apakšpusē redzams, ka dūmainajai sērsēnei lapiņas ir stingri pelēkas, bez citu krāsu piejaukuma. == Attēli == <gallery> Hypholoma fasciculare RF.jpg|Tipisks izskats Hypholoma fasciculare and Hypholoma capnoides.JPG|Pa kreisi - rūgtā sērsēne, pa labi - dūmainā sērsēne. Hypholoma fasciculare.jpg|Liels puduris 2008-10-16 Hypholoma fasciculare.jpg|Ziemeļamerikas mežos Hypholoma fasciculare 1a.jpg|Vecumā Grünblättriger Schwefelkopf (Hypholoma fasciculare) - In fortgeschrittener Zersetzungsphase - ansicht-hms (1).jpg|Pavisam vecas </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Atmatenes]] [[Kategorija:Indīgās sēnes]] [[Kategorija:Neēdamās sēnes]] gz088xj365jvaw5gu30gyc4ogcautrp 4534262 4534261 2026-10-11T00:46:55Z Egilus 27634 4534262 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Hypholoma fasciculare 01.jpg | att_nosaukums = [[Rūgtā sērsēne]] (''Hypholoma fasciculare'') | valsts = Fungi | valsts_lv = Sēnes | nodalījums = Basidiomycota | nodalījums_lv = Bazīdijsēnes | klase = Homobasidiomycetes | klase_lv = Himēnijsēnes | kārta = Agaricales | kārta_lv = Atmateņu rinda | dzimta = Strophariaceae | dzimta_lv = Virpainīšu dzimta | ģints = Hypholoma | ģints_lv = Sērsēnes | suga = H. fasciculare | suga_lv = Rūgtā sērsēne | binomial = Hypholoma fasciculare | sinonīmi = | kategorijas = nē }} '''Rūgtā sērsēne''' (''Hypholoma fasciculare'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=152334|title=Index Fungorum - Name Record|website=Index Fungorum|access-date=2026-10-11|language=en}}</ref><ref>[https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/152334 Mycobank]</ref> ir [[Indīgās sēnes|indīga]] [[virpainīšu dzimta]]s [[sērsēņu ģints]] [[Latvija|Latvijā]] ļoti bieži sastopama [[Sēnes|sēne]]. == Apraksts == * '''[[Sēne|Augļķermeņi]]''': [[cepurīšu sēnes]], [[lapiņu sēnes]]. * '''[[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]''': sākumā koniska, vēlāk plakana ar nelielu pauguru centrā, gluda, krāsa mainīga, parasti vidusdaļā oranždzeltena līdz oranžbrūnai, virzienā uz malām sēra dzeltena līdz zaļgandzeltenai, mala ilgi paliek ieritināta, sākumā ar dzeltenīgām, šķiedrainām plīvura atliekām gar malu. Platums 2—6 [[Centimetrs|cm]]. * '''[[Lapiņas (mikoloģija)|Lapiņas]]''': platas, plati pie kātiņa pieaugušas, sākumā sēra dzeltenas, vēlāk zaļganas līdz netīri pelēkzaļas un beigās olīvmelnas. * '''[[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]''': cilindrisks, bieži saliekts, elastīgs, dobs, gareniski šķiedrains, sēra dzeltens, sākumā ar gaiši dzeltenu gredzenveida joslu, vecumā apakšdaļā kļūst sarkanbrūns, pie pamata saaudzis [[Cers (bioloģija)|cerā]] kopā ar citiem. Garums 3—9 cm, resnums 0,3—0,7 cm. * '''[[Trama (mikoloģija)|Mīkstums]]''': gaiši dzeltens, plāns, ar [[Piepes|piepju]] smaržu un rūgtu garšu. * '''[[Sporas]]''': elipsoīdas, pelēcīgi dzeltenas, [[birumraksts]] violetbrūns, gludas, izmēri 6—8/3,5—5 [[Mikrometrs|µm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/senes/hypholoma-fasciculare-huds-fr-p-kumm/|title=rūgtā sērsēne - Hypholoma fasciculare (Huds.: Fr.) P. Kumm. - Sēnes - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2026-10-11}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mushroomexpert.com/hypholoma_fasciculare.html|title=Hypholoma fasciculare (MushroomExpert.Com)|website=www.mushroomexpert.com|access-date=2026-10-11}}</ref> == Augšanas apstākļi == [[Koksne]]s [[Saprotrofi|saprotrofs]]. Aug uz celmiem un trūdošas koksnes lielās grupās, ļoti reti pa vienai, no maija līdz novembrim. Eiropas avots apgalvo, ka tā biežāk sastopama uz trūdošas [[Lapu koki|lapu koku]] koksnes, jo šajā koksnē ir zemāks [[Lignīns|lignīna]] saturs salīdzinājumā ar [[Skujkoku klase|skujkoku]] koksni, taču Amerikas avots norāda uz pretēju sakarību.<ref name=":1" /> [[Latvija|Latvijā]] atrodama ļoti bieži uz abu veidu kokiem. Īpaši izplatīta [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču atrodama arī visos citos apdzīvotajos kontinentos, tai skaitā tik atšķirīgās vietās kā [[Grenlande]] un [[Ruanda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gbif.org/taxon/3NSGX|title=Hypholoma fasciculare|website=www.gbif.org|access-date=2026-10-11}}</ref> ''Hypholoma fasciculare'' ir veiksmīgi izmantota kā eksperimentāls līdzeklis, lai konkurētspējīgi izspiestu [[Celmenes|celmeņu ģints]] sēņu izraisīto skujkoku sakņu puvi apsaimniekotos mežos.<ref>Chapman, Bill; Xiao, Guoping; Myers, Sheldan (2004). "Early results from field trials using Hypholoma fasciculare to reduce Armillaria ostoyae root disease". Canadian Journal of Botany. 82 (7): 962—9. doi:10.1139/b04-078.</ref> == Līdzīgās sugas un indīgums == Vadoties no tā, ka šī sēne līdzīgi [[celmenes|celmenēm]] aug ciešās grupās, nezinātāji to bieži jauc ar tām. Ārzemju literatūrā pastāv apgalvojumi, ka rūgtā sērsēne ir gan ļoti indīga, gan arī rūgtuma dēļ vienkārši neēdama sēne.<ref>[https://web.archive.org/web/20100908101025/http://www.liis.lv/indigie/sersene.htm Edgars Vimba "Latvijas indīgās sēnes"]</ref> Neatkarīgi no šiem vērtējumiem, rūgtās sērsēnes lietošana pārtikā izraisa gremošanas traucējumus, smagos gadījumos [[Vemšana|vemšanu]], [[Caureja|caureju]] un [[Krampji|krampjus]], līdz [[paralīze]]i un redzes traucējumiem. Vienīgais zināmais nāves gadījums, kurā bijusi iesaistīta šī sēne, tomēr neļauj droši noteikt, ka tieši tā bija nāves cēlonis.<ref>Benjamin, Denis R. (1995). Mushrooms: poisons and panaceas — a handbook for naturalists, mycologists and physicians. New York: WH Freeman and Company. pp. 381—82. <nowiki>ISBN 0-7167-2600-9</nowiki>.</ref> Cilvēkam simptomi var aizkavēties 5—10 &#x73;&#x74;&#x75;&#x6E;&#x64;&#x61;&#x73; pēc lietošanas. Sēnes ekstraktiem piemīt [[Antikoagulants|antikoagulanta]] iedarbība.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Doljak|first=B.|last2=Stegnar|first2=M.|last3=Urleb|first3=U.|last4=Kreft|first4=S.|last5=Umek|first5=A.|last6=Ciglarič|first6=M.|last7=Štrukelj|first7=B.|last8=Popovič|first8=T.|date=2001-03|title=Screening for selective thrombin inhibitors in mushrooms:|url=https://www.ovid.com/00001721-200103000-00006|journal=Blood Coagulation and Fibrinolysis|language=en|volume=12|issue=2|pages=123–128|doi=10.1097/00001721-200103000-00006|issn=0957-5235}}</ref> Līdzīga no virspuses izskatās arī [[dūmainā sērsēne]], taču apakšpusē redzams, ka dūmainajai sērsēnei lapiņas ir stingri pelēkas, bez citu krāsu piejaukuma. == Attēli == <gallery> Hypholoma fasciculare RF.jpg|Tipisks izskats Hypholoma fasciculare and Hypholoma capnoides.JPG|Pa kreisi - rūgtā sērsēne, pa labi - dūmainā sērsēne. Hypholoma fasciculare.jpg|Liels puduris 2008-10-16 Hypholoma fasciculare.jpg|Ziemeļamerikas mežos Hypholoma fasciculare 1a.jpg|Vecumā Grünblättriger Schwefelkopf (Hypholoma fasciculare) - In fortgeschrittener Zersetzungsphase - ansicht-hms (1).jpg|Pavisam vecas </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Atmatenes]] [[Kategorija:Indīgās sēnes]] [[Kategorija:Neēdamās sēnes]] fzrfycln4h71797ljs3zn34s8kxy38r 0 191765 4534396 4308426 2026-10-11T11:11:26Z Turaids 8965 4534396 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Heterosexual symbol (bold, red blue).svg|thumb|Viens no heteroseksualitātes simboliem]] '''Heteroseksualitāte''' ({{val|el|έτερος}} — ‘cits; pretējs; otrāds’) ir emocionāla vai seksuāla tieksme pret pretējā [[dzimums|dzimuma]] pārstāvjiem. Šis termins galvenokārt tiek lietots attiecībā uz [[cilvēks|cilvēkiem]], tomēr tas ir arī vērojams visiem zīdītājiem. Tā ir viena no galvenajām cilvēka [[seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] kategorijām līdzās [[biseksualitāte]]i un [[homoseksualitāte]]i. Personas, kas neizjūt [[dzimumtieksme|dzimumtieksmi]] ne pret vienu no dzimumiem, sauc par [[aseksuāļi]]em. Heteroseksualitāte ir pasaulē visizplatītākā seksuālā orientācija, kā arī vienīgās seksuālās darbības, ar kurām iespējama cilvēku [[vairošanās]]. {{Sekss-aizmetnis}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Seksuālā orientācija]] [[Kategorija:Starppersonu attiecības]] fyxzn99q1na8yuafi10x01m6otvj8xp 0 197414 4534078 4414883 2026-10-10T12:21:06Z Ivario 51458 4534078 wikitext text/x-wiki {{Nejaukt ar|Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija}} '''Latviešu Nacionāldemokrātu partija''' bija latviešu politiskā partija, ko nodibināja pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada 24. martā [[Maskava|Maskavā]]. Partijas Centrālajā padomē bija literāti [[Jānis Akuraters]], [[Kārlis Skalbe]], [[Jānis Lapiņš]], [[Linards Laicens]], [[Jānis Bankavs]], [[Ernests Blanks]], [[Kārlis Upītis]], [[Reinholds Lazdiņš]], filozofs [[Pauls Dāle]], notārs [[Kristaps Bahmanis]], advokāts [[Kārlis Puriņš]], katoļu prāvests A. Kubļinskis, virsnieks [[Sergejs Staprāns]], students D. Muške, skolotāji E. Ziemelis un K. Reiss, izdevējs J. Rupainis. Partijas grupas darbojās [[Maskava|Maskavā]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Valka|Valkā]], [[Cēsis|Cēsīs]] un latviešu bēgļu centros, izdeva laikrakstus "[[Dzimtenes Atbalss]]" (līdz 1918. gadam)un "Brīvā Latvija". Tajā iestājās vairāki latviešu virsnieki, piemēram, [[Frīdrihs Briedis]]. Partijas programmā pēc tās dibināšanas atbalstīja [[Latvijas autonomijas idejas|Latvijas kā patstāvīgas republikāniskas valsts]] izveidi [[Krievijas Republika|Krievijas republiku federācijā]] ar savu karaspēku, naudu, pastu, telegrāfu (līdzīgi kā tābrīža [[Somijas lielhercogiste|Somijai]]), kuras valsts valoda ir latviešu valoda un ir garantētas visas pilsoņu brīvības.<ref>Ā.Šilde. Latvijas vēsture 1914-1940. Valsts tapšana un suverēnā valsts. Daugava, 1976. - 150. lpp.</ref> Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] Krievijā, partijas biedru iesaistes [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes]] darbā un sākoties [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karam]], viedoklis par pilnīgu Latvijas neatkarību kļuva par vadošo, partija pakāpeniski beidza savu darbību. 2024. gadā tika dibināta biedrība "Nacionāldemokrāti", kura savā vietnē apgalvo, ka "par savu prioritāti uzskata latviešu kā valstsnācijas interešu aizstāvību, Latviju kā neatkarīgu un suverēnu valsti, kas spējīga sevi uzturēt, aizsargāt un saglabāties kā nacionāla un demokrātiska valsts" un ka tā darbojas uz Latviešu Nacionāldemokrātu partijas ideoloģiskās bāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nacionaldemokrati.lv/|title=Nacionāldemokrāti}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušās latviešu nacionālistiskās partijas]] rh9mtn3he5ebff7szinwpspihs6kr4k 0 202400 4534351 4518926 2026-10-11T09:28:52Z Vylks 50297 4534351 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Edins Džeko | image = [[Attēls:20150331 2026 AUT BIH 2177 Edin Džeko.jpg|220px]] | caption = Džeko 2015. gadā | fullname = Edins Džeko<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://tournament.fifadata.com/documents/FWC/2014/pdf/FWC_2014_SQUADLISTS.PDF |title=2014 FIFA World Cup Brazil: List of Players: Bosnia and Herzegovina |publisher=FIFA |page=5 |date=14 July 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190904095016/https://tournament.fifadata.com/documents/FWC/2014/pdf/FWC_2014_SQUADLISTS.PDF |archive-date=4 September 2019}}</ref> | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|3|17}}<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.espn.co.uk/football/player/_/id/102337/edin-dzeko |title=Edin Dzeko: Overview |publisher=ESPN |access-date=17 October 2020 |archive-date=11 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210511085440/https://www.espn.co.uk/football/player/_/id/102337/Edin-Dzeko |dead-url=no }}</ref> | birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Sarajeva}} | height = 193<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.inter.it/en/teams/first-team/edin-dzeko |title=Edin Džeko — Inter |access-date=1 January 2023 |archive-date=3 December 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221203153129/https://www.inter.it/en/teams/first-team/edin-dzeko |dead-url=no }}</ref> | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]] | clubnumber = 10 | youthyears1 = 1996—2003 | youthclubs1 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Sarajevas "Željezničar"|Željezničar]] | years1 = 2003—2005 | years2 = 2005—2007 | years3 = 2005—2006 | years4 = 2007—2011 | years5 = 2011—2016 | years6 = 2015—2016 | clubs1 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Sarajevas "Željezničar"|Željezničar]] | clubs2 = {{flaga|Čehija}} [[FK Teplice|Teplice]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[FK Ústí nad Labem|Ústí nad Labem]] | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | caps1 = 35 | goals1 = 3 | caps2 = 43 | goals2 = 16 | caps3 = 15 | goals3 = 6 | caps4 = 111 | goals4 = 66 | caps5 = 130 | goals5 = 50 | caps6 = 31 | goals6 = 8 | nationalyears1 = 2003—2004 | nationalyears2 = 2006—2007 | nationalyears3 = 2007—2026 | nationalteam1 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Bosnijas un Hercegovinas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Bosnijas un Hercegovinas U21 | nationalteam3 = {{fb|Bosnia and Herzegovina}} | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals2 = 1 | nationalcaps3 = 152 | nationalgoals3 = 73 | pcupdate = {{dat|2026|10|11|sk|bez}} | ntupdate = | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | years7 = 2016—2021 | caps7 = 168 | goals7 = 77 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]] | years8 = 2021—2023 | caps8 = 69 | goals8 = 22 | clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | years9 = 2023—2025 | caps9 = 71 | goals9 = 35 | clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | years10 = 2025—2026 | caps10 = 11 | goals10 = 0 | clubs11 = {{flaga|Vācija}} [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]] | years11 = 2026— | caps11 = 14 | goals11 = 6 }} '''Edins Džeko''' ({{val|bs|Edin Džeko}}; dzimis {{dat|1986|3|17}}) ir bosniešu [[futbolists]], spēlē [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Džeko pārstāv [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes labākajiem uzbrucējiem<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/newsid=2426669.html?iv=true|title=How brilliant is Roma's Edin Džeko? - UEFA Europa League - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-15|date=2018-10-26|archive-date=2018-10-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181026064415/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/newsid=2426669.html?iv=true}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.millenniumpost.in/sunday-post/game-on/an-unsung-champion-at-his-peak-521550|title=An unsung ‘champion’ at his peak|last=Bhattacherjee|first=Trambak|website=www.millenniumpost.in|access-date=2024-08-15|date=2023-06-09|language=en}}</ref> un ir visu laiku labākais Bosnijas izlases vārtu guvējs. Džeko trīs gadus pēc kārtas atzīts par Bosnijas gada labāko futbolistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en/news/1549/rest-of-europe/2010/12/27/2279580/wolfsburg-striker-edin-dzeko-named-bosnian-player-of-the|title=Wolfsburg Striker Edin Dzeko Named Bosnian Player Of The Year {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-16|date=2018-06-29|archive-date=2018-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180629235725/http://www.goal.com/en/news/1549/rest-of-europe/2010/12/27/2279580/wolfsburg-striker-edin-dzeko-named-bosnian-player-of-the}}</ref> Futbola fani un žurnālisti Bosnijā un Hercegovinā viņu nodēvējuši par "Bosnijas dimantu" (bosniešu: ''Bosanski dijamant'') vai vienkārši par "Dimantu" (''Dijamant'').<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/23827/11527076/edin-dzeko-shines-on-sarajevo-homecoming-against-northern-ireland|title=Edin Dzeko shines on Sarajevo homecoming against Northern Ireland {{!}} Football News {{!}} Sky Sports|website=web.archive.org|access-date=2024-08-16|date=2019-06-02|archive-date=2019-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20190602110230/https://www.skysports.com/football/news/23827/11527076/edin-dzeko-shines-on-sarajevo-homecoming-against-northern-ireland}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sarajevo-x.com/bih/drustvo/clanak/110107078|title=D�eko u Manchester, Grigorije u Mostar - Sarajevo-x.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-16|date=2011-03-14|archive-date=2011-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20110314133727/http://www.sarajevo-x.com/bih/drustvo/clanak/110107078}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gol.hr/clanak/svjetski_nogomet/bosanski-dijamant-u-cityju-za-vise-od-milijun-kuna-tjedno.html|title='Bosanski dijamant' u Cityju za više od milijun kuna tjedno! - Gol.hr|website=web.archive.org|access-date=2024-08-16|date=2011-01-07|archive-date=2011-01-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20110107082902/http://gol.hr/clanak/svjetski_nogomet/bosanski-dijamant-u-cityju-za-vise-od-milijun-kuna-tjedno.html}}</ref> Karjeru sācis dzimtajā Bosnijā un Hercegovinā, vēl spēlējis Čehijā, Vācijā un Anglijā. Vācijas Bundeslīgā, pārstāvēdams ''[[VfL Wolfsburg]]'', bijis viens no līgas rezultatīvākajiem — [[Vācijas futbola Bundeslīga 2009—10|2009.—2010. gada sezonā]] ar 22 vārtiem arī rezultatīvākais. Kluba sastāvā 2008.—2009. gada sezonā kļuva par Bundeslīgas čempionu. 2011. gadā pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. ''Manchester City'' sastāvā divas reizes kļuvis par Premjerlīgas čempionu (2011.—2012. un 2013.—2014. gada sezonās). 2015. gada augustā tika izīrēts [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubam ''[[AS Roma|Roma]]''. {{dat|2018|3|3|5=bez}} Džeko guva savus 50 vārtus ''Roma'' sastāvā, tādējādi kļūstot par pirmo spēlētāju, kas guvis 50 vārtus trijās no piecām Eiropas spēcīgākajām līgām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/soccer/2018/03/05/50-again-edin-dzeko-reaches-unprecedented-goalscoring-milestone-after-roma-brace|title=Dzeko hits 50-goal mark in 3rd major European league|last=Min|first=90|website=Sports Illustrated|access-date=2021-08-15|language=en}}</ref> 2021. gada augustā Džeko pārcēlās uz ''[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]'' komandu. Bosnijas un Hercegovinas izlasē debitējis 2007. gadā, pirms tam pārstāvējis jaunatnes izlases. Džeko kļuva par visu laiku labāko Bosnijas un Hercegovinas vārtu guvēju 2012. gada 7. septembrī, spēlē pret [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]], gūstot ''hat-trick'', pārspējot [[Zvjezdans Misimovičs|Zvjezdanu Misimoviču]] un [[Elvirs Boličs|Elviru Boliču]]. 2018. gada 11. septembrī, spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], viņš aizvadīja savu 95. spēli Bosnijas un Hercegovinas izlasē, un apsteidza [[Emirs Spahičs|Emiru Spahiču]], kļūstot par valstsvienības spēlēm bagātāko spēlētāju. Viņa desmit gūtie vārti kvalifikācijas kampaņā palīdzēja viņa izlasei kvalificēties pirmajam starptautiskajam turnīram — [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/moze-li-dzeko-ispisati-historiju-kvalifikacija-za-sp/209694|title=Može li Džeko ispisati historiju kvalifikacija za SP? - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-08-16|date=2018-06-30|archive-date=2018-06-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20180630024924/https://sportsport.ba/fudbal/moze-li-dzeko-ispisati-historiju-kvalifikacija-za-sp/209694}}</ref> Viņš palīdzēja izlasei kvalificēties arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram, kurā piedalījās 40 gadu vecumā. Karjeru izlasē noslēdza {{dat|2026|10|2||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]]. == Klubu karjera == === Agrīnā karjera === Džeko karjeru sāka [[Sarajevas "Željezničar"|Željezničar]] klubā, spēlējot kā pussargs, no 2003. līdz 2005. gadam, taču, ar nelieliem panākumiem, spēlējot šajā pozīcijā. Viņš tika uzskatīts par pārāk garu un ar vājām tehniskajām spējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nacional.hr/clanak/58936/dzeko-mislili-su-da-sam-balvan|title=Džeko: 'Mislili su da sam balvan' — Nacional.hr|website=web.archive.org|access-date=2024-08-19|date=2014-10-20|archive-date=2012-06-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20120622190135/http://www.nacional.hr/clanak/58936/dzeko-mislili-su-da-sam-balvan}}</ref><ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.edindzeko.com/|title=Edin Dzeko Official Website|website=web.archive.org|access-date=2024-08-19|date=2008-12-13|archive-date=2008-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20081213002538/http://www.edindzeko.com/}}</ref><ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirrorfootball.co.uk/news/Edin-Dzeko-profile-10-things-you-need-to-know-about-the-Arsenal-target-article26864.html|title=Edin Dzeko profile: 10 things you need to know about the Arsenal target - MirrorFootball.co.uk|website=web.archive.org|access-date=2024-08-19|date=2010-02-06|archive-date=2010-02-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20100206091319/http://www.mirrorfootball.co.uk/news/Edin-Dzeko-profile-10-things-you-need-to-know-about-the-Arsenal-target-article26864.html}}</ref> Tomēr, Džeko toreizējais treneris, [[Jirži Plīšeks]], redzēja viņa potenciālu un, kad Plīšeks atgriezās mājās, viņš ieteica [[FK Teplice|Teplices]] klubam viņu nopirkt. "Željezničar" pieņēma piedāvājumu tikai 25 000 eiro apmērā par Džeko; viens no "Željezničar" direktoriem gadus vēlāk teica: "Mēs domājām, ka uzvarējām loterijā".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2011/jan/05/edin-dzeko-transfer-manchester-city?CMP=twt_gu|title=Edin Dzeko move to Manchester City pits striker in 'my perfect league'|work=The Guardian|access-date=2024-08-20|date=2011-01-05|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Džeko 2005. gadā tika izīrēts [[FK Ústí nad Labem|Ústí nad Labem]] komandai, kur 15 spēlēs guva sešus vārtus. Vēlāk, tajā pašā gadā, viņš pārcēlās atpakaļ uz Teplices komandu un palika tur līdz 2007. gadam. Ar 13 vārtiem 30 spēlēs viņš bija [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas līgas]] otrs labākais vārtu guvējs [[2006.—2007. gada Čehijas futbola 1. līgas sezona|2006.—2007. gada sezonā]]. Pateicoties viņa sniegumam, [[VfL Wolfsburg]] galvenais treneris, [[Fēlikss Magats]], parakstīja līgumu ar viņu par 4 miljoniem eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://houstonraja.blogspot.com/2007/06/edin-dzeko-potpisao-za-wolfsburg.html|title=HoustonRaja.Info: Edin Dzeko Potpisao Za Wolfsburg|website=web.archive.org|access-date=2024-08-20|date=2020-08-19|archive-date=2020-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20200819111910/http://houstonraja.blogspot.com/2007/06/edin-dzeko-potpisao-za-wolfsburg.html}}</ref> === VfL Wolfsburg === [[Attēls:Edin Džeko.jpg|thumb|Džeko svin [[2008.—2009. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2008.—2009. gada Bundeslīgas]] titulu ar [[VfL Wolfsburg]]]] Pēc pārcelšanās uz "Wolfsburg", Džeko pirmajās 11 spēlēs guva piecus vārtus un atdeva trīs rezultatīvas piespēles: ''Sportal'' viņu nosauca par labāko uzbrucēju 2007.—2008. gada [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezonas pirmajā pusē. Savā pirmajā sezonā Vācijā, "Wolfsburg" ierindojās piektajā vietā, kvalificējoties [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausa]] izcīņai nākamajā sezonā. Džeko [[2007.—2008. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2007.—2008. gada sezonu]] noslēdza ar astoņiem vārtiem un septiņām rezultatīvām piespēlēm, startējot 17 spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/player/102337/edin-dzeko?season=2007|title=Edin Dzeko Player Profile - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-08-20|date=2018-10-03|archive-date=2018-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20181003221333/http://www.espnfc.com/player/102337/edin-dzeko?season=2007}}</ref> Pēc tam, kad "Wolfsburg" 2008. gada jūlijā iegādājās citu Bosnijas izlases spēlētāju, [[Zvjezdans Misimovičs|Zvjezdanu Misimoviču]], Džeko sniegums ievērojami uzlabojās. [[2008.—2009. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2008.—2009. gada Bundeslīgas sezonas]] pirmajā pusē Džeko guva piecus vārtus un atdeva septiņas rezultatīvas piespēles, bet pēc ziemas pārtraukuma pievienoja 21 vārtu guvumu un vēl trīs rezultatīvas piespēles. Šis pacēlums bija īpaši pamanāms komandas desmit uzvaru sērijā, no 7. februāra līdz 26. aprīlim, kurā viņš guva 11 vārtus un pievienoja rezultatīvu piespēli. 2009. gada maijā Džeko guva ''[[hat-trick]]'' pret [[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]], un to izdarīja vēlreiz, divas nedēļas vēlāk, pret [[Hannover 96]], kopumā 32 līgas mačos gūstot 26 vārtus un atdodot 10 rezultatīvas piespēles. Viņa vārtu skaits bija otrs labākais, aiz komandas biedra, [[Grafite]]s, ar kuru viņš izveidoja veiksmīgāko uzbrucēju duetu Bundeslīgas vēsturē;<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/blmd26v-magic-triangles-a-bundesliga-speciality.jsp|title=Bundesliga Matchday 26: Magic Triangles, a Bundesliga speciality - bundesliga.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2016-12-20|archive-date=2016-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220102230/http://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/blmd26v-magic-triangles-a-bundesliga-speciality.jsp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/725/bundesliga/2009/05/23/1282105/bundesliga-comment-grafite-and-dzeko-a-match-made-in-heaven|title=Bundesliga Comment: Grafite And Dzeko - A Match Made In Heaven {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2022-05-10|archive-date=2022-05-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20220510164528/https://www.goal.com/en/news/725/bundesliga/2009/05/23/1282105/bundesliga-comment-grafite-and-dzeko-a-match-made-in-heaven}}</ref> Misimovičs, komandas galvenais piespēļu nodrošinātājs, pats laboja ilgstošu Bundeslīgas rezultatīvo piespēļu rekordu, iesaistoties 20 vārtu guvumos,<ref name=":1" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2008-09/34/0/spieltag.html|title=1. Bundesliga: Spielpaarungen, Tabelle und Ergebnisse der Saison 2008/09 am 34. Spieltag - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2016-11-30|archive-date=2016-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20161130141716/http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2008-09/34/0/spieltag.html}}</ref> trijotnei kļūstot pazīstamai kā "''maģiskajam trīsstūrim''".<ref name=":1" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/blog/2009/apr/06/wolfsburg-bayern-munich-bundesliga|title=Wolfsburg's Brazilian striker Grafite scores superlative solo goal in 5-1 defeat of Bayern Munich {{!}} Sport {{!}} The Guardian|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2016-12-21|archive-date=2016-12-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20161221065856/https://www.theguardian.com/sport/blog/2009/apr/06/wolfsburg-bayern-munich-bundesliga}}</ref> "Wolfsburg" pirmo reizi kluba vēsturē sezonu noslēdza kā Bundeslīgas čempioni, ar divu punktu pārsvaru apsteidzot [[Minhenes "Bayern"]]; galvenais mačs bija savstarpējā tikšanās 26. spēļu dienā, kas noslēdzās ar 5:1,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2008-09/26/863640/spielanalyse_vfl-wolfsburg-24_bayern-muenchen-14.html|title=VfL Wolfsburg - Bayern München 5:1, Bundesliga, Saison 2008/09, 26.Spieltag - Spielanalyse - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2018-07-31|archive-date=2018-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20180731121958/http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2008-09/26/863640/spielanalyse_vfl-wolfsburg-24_bayern-muenchen-14.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.soccerpunter.com/soccer-statistics/Germany/Bundesliga-2015-2016/head_to_head_statistics/all/968_VfL_Wolfsburg/961_FC_Bayern_M%C3%BCnchen|title=Wolfsburg vs Bayern München - Germany Bundesliga Head to Head (H2H) Statistics and Match Preview - SoccerPunter.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2016-12-10|archive-date=2016-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20161210124314/http://www.soccerpunter.com/soccer-statistics/Germany/Bundesliga-2015-2016/head_to_head_statistics/all/968_VfL_Wolfsburg/961_FC_Bayern_M%C3%BCnchen}}</ref> Džeko un Grafitem iespaidīgā izpildījumā katram gūstot pa diviem vārtiem.<ref name=":1" /><ref name=":3" /> Tajā brīdī "Wolfsburg", kas bija trešajā vietā kārtas sākumā, pirmo reizi ieguva vadību tabulā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2008-09/26/0/spieltag.html|title=1. Bundesliga: Spielpaarungen, Tabelle und Ergebnisse der Saison 2008/09 am 26. Spieltag - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2016-12-09|archive-date=2016-12-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20161209072517/http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2008-09/26/0/spieltag.html}}</ref> un saglabāja pozīciju atlikušajā sezonas daļā, iegūstot titulu.<ref name=":2" /> [[2008.—2009. gada Vācijas kauss futbolā|DFB-Pokal]] izcīņā Džeko divos mačos guva sešus vārtus, bet [[2008.—2009. gada UEFA kausa sezona|UEFA kausa]] izcīņā, astoņos mačos — četrus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles. Pateicoties šim sniegumam, viņam tika piešķirta Bundeslīgas ''Gada futbolista'' balva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldfootball/clubfootball/news/newsid=1065883.html|title=FIFA.com - Dzeko may stay at Wolfsburg|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2009-06-11|archive-date=2012-11-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20121112142659/http://www.fifa.com/worldfootball/clubfootball/news/newsid=1065883.html}}</ref> Neskatoties uz interesi no [[AC Milan|A.C. Milan]] puses, Džeko nolēma palikt, pagarinot līgumu līdz 2013. gada jūnijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skysports.com/story/0,19528,11095_5466299,00.html|title=Sky Sports {{!}} Football {{!}} News {{!}} Dzeko delight at new deal|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2009-08-05|archive-date=2009-08-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20090805081524/http://www.skysports.com/story/0,19528,11095_5466299,00.html}}</ref> Savus pirmos vārtus [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] viņš guva 2009. gada 30. septembrī, pret [[Manchester United FC|Mančestras "United"]], zaudējot [[Old Trafford]] laukumā, ar 2:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/8278799.stm|title=Man Utd 2-1 Wolfsburg|access-date=2024-08-23|date=2009-09-30|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sport.scotsman.com/football/Man-Utd-2--1.5693826.jp|title=Man Utd 2 - 1 Wolfsburg: Giggs rolls back the years to hound out German champions Wolfsburg - Scotsman.com Sport|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2011-06-17|archive-date=2011-06-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20110617072217/http://sport.scotsman.com/football/Man-Utd-2--1.5693826.jp}}</ref> Viņš bija viens no 30 spēlētājiem, kuri tika nominēti [[2009. gada Zelta bumba]]s balvai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en-us/news/174/uefa-champions-league/2009/09/30/1533224/man-united-2-1-wolfsburg-carrick-seals-hard-fought-victory|title=Man United 2-1 Wolfsburg: Carrick Seals Hard-Fought Victory - Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2009-10-04|archive-date=2009-10-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20091004025111/http://www.goal.com/en-us/news/174/uefa-champions-league/2009/09/30/1533224/man-united-2-1-wolfsburg-carrick-seals-hard-fought-victory}}</ref> Viņš bija Bundeslīgas rezultatīvākais spēlētājs [[2009.—2010. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2009.—2010. gada sezonā]], ar 22 vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/edin-dzeko-najbolji-strijelac-bundeslige/100508074|title=Edin Džeko najbolji strijelac Bundeslige! - Klix.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2020-10-29|archive-date=2020-10-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20201029185953/https://www.klix.ba/sport/nogomet/edin-dzeko-najbolji-strijelac-bundeslige/100508074}}</ref> 2010. gada 28. augustā Džeko kļuva par līgas rezultatīvāko spēlētāju "Wolfsburg" kluba vēsturē, ar 59 vārtiem 96 spēlēs, apsteidzot [[Djego Klimovičs|Djego Klimoviču]], kurš guva 57 vārtus 149 spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/100828069|title=D�eko najbolji strijelac u historiji Wolfsburga - Sarajevo-x.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2010-12-02|archive-date=2010-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20101202172904/http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/100828069}}</ref> [[2010.—2011. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2010.—2011. gada Bundeslīgas]] sezonas ziemas pārtraukuma posmā, Džeko 17 mačos bija guvis 10 vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirrorfootball.co.uk/news/Manchester-City-transfer-news-City-agree-27m-fee-for-Wolfsburg-striker-Edin-Dzeko-article662651.html|title=Manchester City transfer news: City agree £27m fee for Wolfsburg striker Edin Dzeko - News - MirrorFootball.co.uk|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2014-05-13|archive-date=2014-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20140513011148/http://www.mirrorfootball.co.uk/news/Manchester-City-transfer-news-City-agree-27m-fee-for-Wolfsburg-striker-Edin-Dzeko-article662651.html}}</ref> === Manchester City === Pēc lielām spekulācijām, [[Manchester City F.C.|Mančestras "City"]] galvenais treneris, [[Roberto Mančīni]], 2011. gada 3. janvārī apstiprināja, ka ar "Wolfsburg" par Džeko tika panākta vienošanās par maksu 27 miljonu mārciņu (32 miljonu eiro) apmērā, kas bija otrs lielākais "City" transfērs, pēc [[Robinju]] 32,5 miljonu mārciņu (42,5 miljonu eiro) pārejas no [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], 2008. gadā. Transfēra maksa tobrīd bija sestā augstākā [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/110115091|title=Shine on you, crazy diamond - Sarajevo-x.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2011-11-03|archive-date=2011-11-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20111103200844/http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/110115091}}</ref> Tāpat, summa pārspēja Bundeslīgas rekordu, pārejas maksas ziņā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportsport.ba/ino_fudbalp-49720.htm|title=Džeko nadmašio Gomeza - SportSport.ba {{!}} INO FUDBAL|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2011-01-12|archive-date=2011-01-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20110112023757/http://www.sportsport.ba/ino_fudbalp-49720.htm}}</ref> Bosnijas rekordu, kā arī jebkura spēlētāja, no [[:en:Former Yugoslavia|bijušās Dienvidslāvijas]], tajā laikā.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mondo.rs/s194179/Sport/Dzeko_je_kralj_transfera_SFRJ.html|title=Džeko je kralj transfera SFRJ {{!}} Mondo|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2012-09-24|archive-date=2012-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20120924154524/http://www.mondo.rs/s194179/Sport/Dzeko_je_kralj_transfera_SFRJ.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.scsport.ba/v2/tekst.php?ID=13262|title=SPORT CENTAR {{!}}{{!}} smiješ da znaš sve o sportu {{!}}{{!}} Džeko je budućnost, zaboravite Balotellija i Adebayora|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2011-01-12|archive-date=2011-01-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20110112015459/http://www.scsport.ba/v2/tekst.php?ID=13262}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/110109081|title=D�eko gledao City protiv Leicestera sa �alom oko vrata - Sarajevo-x.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2011-05-30|archive-date=2011-05-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20110530235345/http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/110109081}}</ref> Iepriekšējais bijušās Dienvidslāvijas rekords pastāvēja vairāk nekā desmit gadus — pārejas maksa, kuru Madrides "Real" 1999. gadā samaksāja [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] par [[Elvirs Baljičs|Elviru Baljiču]] (26 miljoni eiro).<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://san.ba/index.php?id=15959|title=Džeko jači od Baljića, Kodre i Salihamidžića|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2018-10-03|archive-date=2018-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20181003221009/http://san.ba/index.php?id=15959}}</ref> 2014. gada augustā viņš parakstīja jaunu četru gadu līgumu ar klubu, pagarinot līgumu līdz 2018. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mcfc.co.uk/News/Team-news/2014/August/Edin-Dzeko-signs-new-four-year-contract-at-City|title=Edin Dzeko signs new four year contract at Manchester City FC - Manchester City FC|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2016-03-07|archive-date=2016-03-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20160307082658/http://www.mcfc.co.uk/News/Team-news/2014/August/Edin-Dzeko-signs-new-four-year-contract-at-City}}</ref> ==== 2010.—11. gada sezona ==== [[Attēls:Dzeko FA Cup.jpg|thumb|Džeko kopā ar [[Manchester City F.C.|Mančestras "City"]] svin uzvaru [[2010.—2011. gada FA kauss|FA kausa]] izcīņā]] Pēc medicīniskās pārbaudes Londonā, viņš 5. janvārī devās uz Mančestru, un 7. janvārī Džeko tika apstiprināts par Manchester "City" spēlētāju, noslēdzot ar klubu četrarpus gadu līgumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/m/man_city/9336604.stm|title=Man City complete Dzeko signing|access-date=2024-08-27|date=2011-01-07|language=en}}</ref> Viņš debitēja klubā, 15. janvārī, ar 4:3 uzvarot [[Vulverhemptonas "Wanderers"]], kurā viņš palīdzēja [[Jaja Ture|Jajas Turē]] mača trešajā vārtu guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/110115073|title=Edin D�eko asistirao u pobjedi Manchester Cityja - Sarajevo-x.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-27|date=2011-05-30|archive-date=2011-05-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20110530235350/http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/110115073}}</ref> Džeko debitēja [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā 2011. gada 30. janvārī, izlīdzinot rezultātu Manchester "City" ceturtās kārtas mačā, pret [[Notts County FC|Notts County]], kas noslēdzās neizšķirti, 1:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/fa_cup/9379084.stm|title=Notts County 1-1 Man City|access-date=2024-08-27|date=2011-01-30|language=en}}</ref> Pārspēlē, 20. februārī, Džeko vēlreiz guva vārtus, palīdzot Mančestras "City" iekļūt nākamajā kārtā, uzvarot ar 5:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2011/feb/20/manchester-city-notts-county-fa-cup|title=Patrick Vieira sets up Manchester City stroll against Notts County|work=The Guardian|access-date=2024-08-27|date=2011-02-20|last=Taylor|first=Daniel|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Džeko četrarpus minūšu laikā [[Mančestras pilsētas stadions|Etihad stadionā]], [[2010.—2011. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] sešpadsmitdaļfināla atbildes spēlē, 2011. gada 24. februārī, guva divus vārtus, pret [[Saloniku "Aris"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2011/feb/24/europa-league-manchester-city-aris-thessaloniki|title=Manchester City v Aris Thessaloniki — as it happened|last=Gardner|first=Alan|website=the Guardian|access-date=2024-08-27|date=2011-02-24|language=en}}</ref> 2011. gada 25. aprīlī Džeko guva savus pirmos Premjerlīgas vārtus, pret [[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]], [[Ewood Park]] laukumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/report?id=293017&cc=5901|title=Report: Blackburn Rovers v Manchester City - Barclays Premier League - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-08-29|date=2012-11-02|archive-date=2012-11-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20121102082311/http://soccernet.espn.go.com/report?id=293017&cc=5901}}</ref> Tie bija vienīgie vārti spēlē, Mančestras "City" uzvarā, ar 1:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skysports.com/story/0,19528,11661_6897356,00.html|title=Dzeko hopes for 'new beginning' {{!}} Sky Sports {{!}} Football {{!}} Premier League {{!}} News|website=web.archive.org|access-date=2024-08-29|date=2011-04-27|archive-date=2011-04-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20110427025057/http://www.skysports.com/story/0,19528,11661_6897356,00.html}}</ref> Viņa pēdējie vārti bija pret [[Bolton Wanderers F.C.|Boltonas "Wanderers"]], sezonas pēdējā kārtā, garantējot "City" trešo vietu [[2010.—2011. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgā]], apsteidzot [[Arsenal FC|Arsenal]], un automātisku kvalifikāciju [[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas]] grupu turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/match/7458|title=Bolton v Man City, 2010/11 {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2024-08-29|language=en}}</ref> 2011. gada 14. maijā Džeko palika uz rezervistu soliņa, [[2011. gada FA kausa fināls|2011. gada FA kausa finālā]], Manchester "City" ar 1:0 pārspējot [[Stoke City F.C.|Stoke City]], izcīnot savu pirmo trofeju kopā ar klubu.<ref name=":8">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/13346941|title=Man City 1-0 Stoke|work=BBC Sport|access-date=2024-08-29|date=2011-05-10|language=en}}</ref> ==== 2011.—12. gada sezona ==== [[Attēls:Dzeko city.jpg|left|thumb|321x321px|Džeko "City" komandas krāsās, 2011. gadā]] Džeko sāka savu otro sezonu "City" komandā, gūstot komandas otros vārtus, [[FA Community Shield]], ar [[2011. gada FA Community Shield|2:3 zaudējot]] [[Manchester United FC|Mančestras "United"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.manutd.com/en/Fixtures-And-Results/Match-Reports/2011/Aug/manchester-united-v-manchester-city.aspx|title=Community Shield match report - Official Manchester United Website|website=web.archive.org|access-date=2024-08-31|date=2018-01-11|archive-date=2018-01-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20180111103258/http://www.manutd.com/en/Fixtures-And-Results/Match-Reports/2011/Aug/manchester-united-v-manchester-city.aspx}}</ref> Savā trešajā tās sezonas [[2011.—2012. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgas]] spēlē, Džeko pret [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham]] guva četrus vārtus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2011/aug/28/tottenham-hotspur-manchester-city-premier-league|title=Edin Dzeko hits four as Manchester City dismantle Tottenham Hotspur|work=The Guardian|access-date=2024-08-31|date=2011-08-28|last=Fifield|first=Dominic|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Tajā spēlē Džeko laboja vēl vienu rekordu, kļūstot par pirmo Mančestras "City" spēlētāju, kurš vienā Premjerlīgas mačā guvis četrus vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sarajevo-x.com/sport/clanak/110829096|title=D�eko, budala�tine i krkani - Sarajevo-x.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-31|date=2011-10-16|archive-date=2011-10-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20111016152836/http://www.sarajevo-x.com/sport/clanak/110829096}}</ref> Trīs spēlēs gūtie seši līgas vārti nodrošināja viņam Premjerlīgas augusta mēneša labākā spēlētāja balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/manchester-city-striker-edin-dzeko-3316451|title=Dzeko named Player of the Month|last=Football|first=Mirror|website=The Mirror|access-date=2024-08-31|date=2011-09-02|language=en}}</ref> Pēc tam viņš guva dažus svarīgus vārtus, piemēram, pēc sitiena ar galvu, pret [[Viganas "Athletic"|Wigan Athletic]], kas nodrošināja "City" uzvaru ar 1:0, un palielināja pārsvaru pār titulēto sāncensi, Mančestras "United", līdz trīs punktiem,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/16464615|title=Wigan 0-1 Manchester City|work=BBC Sport|access-date=2024-08-31|date=2012-01-13|language=en}}</ref> un vārtus, kas Mančestras "City" [[2011.—2012. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]] izvirzīja vadībā pret [[FC Porto|Porto]], ar rezultātu 2:0, uzvarot ar 6:1, divu spēļu summā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/17037446|title=Manchester City 4-0 FC Porto (6-1 agg)|work=BBC Sport|access-date=2024-08-31|date=2012-02-21|language=en}}</ref> Viņš arī guva vārtus ar galvu, pret "Blackburn Rovers", kas izvirzīja Manchester "City" vadībā ar 3:0, nodrošinot uzvaru, tādējādi saglabājot "City" nelielo divu punktu pārsvaru pār "Manchester United".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/17093495|title=Manchester City 3-0 Blackburn|work=BBC Sport|access-date=2024-08-31|date=2012-02-24|language=en}}</ref> Bosnijas un Hercegovinas izlases galvenais treneris [[Safets Sušičs]] mudināja Džeko pēc sezonas beigām pamest "City", spēļu trūkuma dēļ pamatsastāvā, kad par viņu izrādīja interesi tādas komandas kā [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] un [[Minhenes "Bayern"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/bosnia-boss-urges-dzeko-leave-man-city|title=Bosnia boss urges Dzeko to leave Man City|last=published|first=Nick Moore|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-08-31|date=2012-05-09|language=en}}</ref> Sezonas pēdējā kārtā Džeko 92. minūtē panāca izlīdzinājumu, bet 94. minūtē [[Serhio Agvero]] guva vārtus, ar 3:2 pārspējot [[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]], un nodrošinot Premjerlīgas titulu, kas klubam bija pirmais 44 gadu laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/17973148|title=Manchester City 3-2 QPR|work=BBC Sport|access-date=2024-08-31|date=2012-05-11|language=en}}</ref> Pēc viņa gūtajiem vārtiem, kas palīdzēja izcīnīt čempiontitulu, viņa 19. vārtu guvuma un 40. spēles visos turnīros, Džeko aģents noliedza ziņas, ka uzbrucējs pametīs "City", sakot, ka tās visas ir mediju spekulācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skysports.com/football/news/11679/7762637/dzeko-plans-city-stay|title=Dzeko plans City stay {{!}} Football News {{!}} Sky Sports|website=web.archive.org|access-date=2024-08-31|date=2015-07-25|archive-date=2015-07-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20150725021246/http://www.skysports.com/football/news/11679/7762637/dzeko-plans-city-stay}}</ref> ==== 2012.—13. gada sezona ==== [[Attēls:Dzeko kickoff.jpg|thumb|Vecie komandas biedri [[Serhio Agvero]], Edins Džeko un [[Davids Silva]]]] Džeko jauno, [[2012.—2013. gada "Manchester City F.C." sezona|2012.—2013. gada sezonu]], sāka, izlīdzinot rezultātu pret [[Southampton FC|Southampton]], uzvarot ar 3:2. Viņš guva vēl vienus vārtus pret "Queens Park Rangers", pirmajās trīs spēlēs gūstot divus vārtus. Pēc tam viņš [[Santjago Bernabeu stadions|Santjago Bernabeu stadionā]] guva pirmos vārtus "City" [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] kampaņā, pret [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]. 29. septembrī viņš vienu minūti pēc nākšanas uz maiņu guva vārtus, 87. minūtē, viesos, pret [[Fulham FC|Fulham]]. 20. oktobrī viņš devās spēlē no rezervistu soliņa, 79. minūtē, pēc minūtes gūstot vārtus. Spēles kompensācijas laika otrajā minūtē viņš guva otros vārtus, uzvarot [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich]]. 11. novembrī Džeko spēles beigās guva vēl vienus uzvaras vārtus, nākot uz maiņu, 88. minūtē, pret "Tottenham Hotspur".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2012/nov/11/manchester-city-tottenham-hotspur|title=Manchester City's Edin Dzeko sinks Tottenham Hotspur with late winner|work=The Guardian|access-date=2024-09-01|date=2012-11-11|last=Taylor|first=Daniel|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 2012. gada 29. decembrī viņš guva divus vārtus pret [[Norwich City F.C.|Norwich City]], uzvarot ar 4:3.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/20823176|title=Norwich 3-4 Manchester City|work=BBC Sport|access-date=2024-09-01|date=2012-12-28|language=en}}</ref> Viņš sezonu pabeidza ar 14 vārtiem [[2012.—2013. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgā]] un 15 kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/player/_/id/102337/edin-dzeko?cc=5739|title=Edin Dzeko Bio, Stats, News - Football / Soccer - - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-09-01|date=2014-05-21|archive-date=2014-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20140521081254/http://www.espnfc.com/player/_/id/102337/edin-dzeko?cc=5739}}</ref> ==== 2013.—14. gada sezona ==== [[2013.—2014. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2013.—2014. gada Premjerlīgas sezonas]] atklāšanas kārtā, komandas jaunais galvenais treneris, [[Manuels Pellegrīni]], iekļāva Džeko starta sastāvā, pret [[Newcastle United FC|Ņūkāslas "United"]], [[Mančestras pilsētas stadions|Mančestras pilsētas stadionā]]. Savus pirmos vārtus viņš guva zaudējumā pret [[Cardiff City F.C.|Cardiff City]], ar 3:2. Džeko guva savus 50. vārtus Anglijā, gūstot vienīgos vārtus spēlē pret [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]], 2013. gada 28. decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/football/sport/story/269417.html|title=Manchester City 1-0 Crystal Palace: Edin Dzeko scores winning goal at Etihad {{!}} Football News {{!}} ESPN.co.uk|website=web.archive.org|access-date=2024-09-01|date=2013-12-30|archive-date=2013-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20131230235416/http://www.espn.co.uk/football/sport/story/269417.html}}</ref> 2014. gada 25. martā Džeko divreiz guva vārtus [[Mančestras derbijs|Mančestras derbijā]], uzvarā pret "Manchester United", ar 3:0. Viņa pirmie vārti tika gūti jau pēc 43 sekundēm, padarot tos par ātrākajiem, kas gūti [[Old Trafford]] laukumā, izbraukumā, Premjerlīgas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en/match/109593/man-utd-vs-manchester-city-fc/report|title=Manchester United 0 - 3 Manchester City Match report - 3/25/14 Premier League - Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-02|date=2018-10-03|archive-date=2018-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20181003221056/http://www.goal.com/en/match/109593/man-utd-vs-manchester-city-fc/report}}</ref> 27. aprīlī viņš guva "City" pirmos vārtus, pieveicot "Crystal Palace", ar 2:0, [[Selhērstas parka stadions|Selhurst Park]] laukumā, samazinot atstarpi no līgas līdervienības, "Liverpool", līdz trim punktiem, esot spēlei rezervē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.eurosport.yahoo.com/news/premier-league-matchpack-crystal-palace-v-manchester-city-052001560--sow.html|title=Premier League - Toure stars as City beat Palace to close gap on Liverpool - Yahoo Eurosport UK|website=web.archive.org|access-date=2024-09-02|date=2014-05-08|archive-date=2014-05-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20140508031114/https://uk.eurosport.yahoo.com/news/premier-league-matchpack-crystal-palace-v-manchester-city-052001560--sow.html}}</ref> Viņš guva divus vārtus "City" spēlē pret [[Everton FC|Everton]], 3. maijā, palīdzot "City" uzvarēt ar 3:2 un pacelt klubu tabulas augšgalā, kad bija atlikuši divi mači.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27168536|title=Everton 2-3 Manchester City|work=BBC Sport|access-date=2024-09-02|date=2014-05-02|language=en}}</ref> "City" sezonas priekšpēdējā spēlē, pret [[Aston Villa FC|Aston Villa]], Džeko guva divus vārtus otrajā puslaikā, kad "City" uzvarēja ar 4:0, nodrošinot, ka klubs tiks kronēts par čempioniem, pēdējā kārtā savā laukumā spēlējot neizšķirti pret [[West Ham United FC|West Ham United]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/us/en/report/367219/report.html?soccernet=true&cc=5901|title=Manchester City v Aston Villa live football scores {{!}} Soccer scores and live video {{!}} ESPNFC.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-02|date=2014-05-09|archive-date=2014-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20140509234359/http://www.espnfc.com/us/en/report/367219/report.html?soccernet=true&cc=5901}}</ref> ==== 2014.—15. gada sezona ==== 2014. gada 17. augustā Džeko asistēja [[Davids Silva|Davidam Silvam]], gūstot Mančestras "City" pirmos vārtus [[2014.—2015. gada "Manchester City F.C." sezona|2014.—2015. gada sezonā]], ar 2:0 uzvarot Ņūkāslas "United".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/man-city-striker-edin-dzeko-4067698|title=Man City striker Edin Dzeko proves why he's worth new five year deal in win at Newcastle|last=Anderson|first=David|website=The Mirror|access-date=2024-09-02|date=2014-08-17|language=en}}</ref> 20. augustā Džeko ar klubu parakstīja jaunu līgumu uz četriem gadiem, līdz 2018. gadam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28873101|title=Manchester City striker Edin Dzeko signs four-year contract|work=BBC Sport|access-date=2024-09-02|date=2014-08-20|language=en}}</ref> 24. septembrī Džeko guva savus pirmos divus vārtus sezonā, Mančestras "City" ar 7:0 sakaujot [[Šefīldas "Wednesday"|Sheffield Wednesday]], [[2014.—2015. gada Anglijas līgas kauss|Anglijas līgas kausa]] izcīņas trešās kārtas spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mcfc.com/news/match-reports/2014/september/city-v-sheff-w-24-sept-c1c3|title=Manchester City v Sheff Weds: Match report - Manchester City FC|website=web.archive.org|access-date=2024-09-02|date=2016-03-10|archive-date=2016-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20160310082633/http://mcfc.com/news/match-reports/2014/september/city-v-sheff-w-24-sept-c1c3}}</ref> 27. septembrī viņš vēlreiz guva divus vārtus, Mančestras "City" izbraukumā, ar 4:2, uzvarot "Hull City", gūstot savus pirmos vārtus [[2014.—2015. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgas]] sezonā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/29289927|title=Hull City 2-4 Manchester City|work=BBC Sport|access-date=2024-09-02|date=2014-09-26|language=en}}</ref> 2015. gada 21. februārī Džeko noslēdza 15 maču sēriju bez gūtiem vārtiem, gūstot Mančestras "City" trešos vārtus, savā laukumā, ar 5:0 uzvarot Ņūkāslas "United".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31466682|title=Manchester City 5-0 Newcastle United|work=BBC Sport|access-date=2024-09-02|date=2015-02-20|language=en}}</ref> === Roma === [[Attēls:CSKA-Roma18 (8).jpg|thumb|386x386px|Džeko [[AS Roma|Roma]] komandas sastāvā, 2018. gadā]] Pēc mēnešiem ilgām spekulācijām 2015. gada vasaras transfēru tirgū, Džeko 2015. gada 12. augustā oficiāli parakstīja līgumu ar [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] komandu [[AS Roma|Roma]], uz īri, par 4 miljoniem eiro, ar iespēju iegādāties par 11 miljoniem eiro, kas kļūtu obligāti pēc noteiktu, ar sniegumu saistītu mērķu, sasniegšanas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/33894658|title=Edin Dzeko: Roma sign Man City striker on season-long loan|work=BBC Sport|access-date=2024-09-02|date=2015-08-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.asroma.it/pdf/corporate/operazioni_di_mercato/2015_08_12_Dzeko.pdf|title=Operazioni di mercato Edin Džeko|access-date=2024. gada 2. septembrī|archive-date=2015. gada 5. Oktobris|archive-url=https://web.archive.org/web/20151005042025/http://www.asroma.it/pdf/corporate/operazioni_di_mercato/2015_08_12_Dzeko.pdf}}</ref> Šīs klauzulas tika aktivizētas 2015. gada 1. oktobrī, padarot Džeko par pastāvīgu "Roma" biedru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-italia.net/roma-dzeko-salah-falque-permanent/|title=Roma: Dzeko, Salah, Falque permanent - Football Italia|website=football-italia.net|access-date=2024-09-02|date=2015-10-01|language=en}}</ref> ==== 2015.—16. gada sezona ==== Viņš debitēja [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|A sērijā]] desmit dienas pēc pārejas no Mančestras "City", spēlējot neizšķirti, 1:1, pret [[Hellas Verona FC|Hellas Verona]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/34022760|title=Verona v Roma - BBC Sport|website=web.archive.org|access-date=2024-09-02|date=2021-01-09|archive-date=2021-01-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210109203111/https://www.bbc.co.uk/sport/football/34022760}}</ref> un savā otrajā spēlē, 30. augustā, viņš guva uzvaras vārtus, 79. minūtē, [[Romas olimpiskais stadions|Stadio Olimpico]], ar 2:1 uzvarot pašreizējo čempioni, [[Turīnas "Juventus"|Juventus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishtimes.com/sport/soccer/edin-dzeko-on-target-as-roma-beat-juventus-1.2334215|title=Edin Dzeko on target as Roma beat Juventus|website=The Irish Times|access-date=2024-09-02|language=en}}</ref> 2016. gada 21. februārī viņš pirmoreiz guva divus vārtus spēlē, "Roma" komandas labā, gūstot pirmos un pēdējos vārtus, uzvarā pret [[Palermo FC|Palermo]], ar 5:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35623573|title=Roma 5-0 Palermo|work=BBC Sport|access-date=2024-09-02|date=2016-02-21|language=en}}</ref> ==== 2016.—17. gada sezona ==== Pēc salīdzinoši neapmierinošās pirmās sezonas klubā, kurā Džeko "Roma" rindās guva tikai 8 vārtus A sērijā un 10 vārtus visos turnīros, viņš [[2016.—2017. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2016.—2017. gada sezonu]] sāka ar 12 vārtiem 15 spēlēs, kopumā gūstot 17 vārtus 20 spēlēs, tādējādi atkārtojot tādu pašu sezonas sākumu, kāds bija [[Gabriels Batistuta|Gabrielam Batistutam]], kurā viņš ar "Roma" izcīnīja līgas titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://freshpress.info/sport/nikad-bolje-otvaranje-sezone-za-edina-dzeku/|title=Nikad bolje otvaranje sezone za Edina Džeku|website=web.archive.org|access-date=2024-09-03|date=2018-11-27|archive-date=2018-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20181127163914/https://freshpress.info/sport/nikad-bolje-otvaranje-sezone-za-edina-dzeku/}}</ref> 2016. gada 24. novembrī viņš guva ''hat-trick'' Eiropas līgā, ar 4:1 uzvarot [[Plzeņas "Viktoria"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/nov/24/internazionale-europa-league-hapoel-beer-sheva|title=Internazionale crash out after Ben Sahar winner for Hapoel Be’er Sheva|work=The Guardian|access-date=2024-09-03|date=2016-11-24|last=Association|first=Press|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 2017. gada 16. februārī viņš arī guva ''hat-trick'', Eiropas līgas pirmajā spēlē, pret [[Villarreal CF|Villarreal]], kuru "Roma" uzvarēja ar 4:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/38998977|title=Europa League: Edin Dzeko hits hat-trick as Roma thrash Villarreal 4-0|work=BBC Sport|access-date=2024-09-03|date=2017-02-16|language=en}}</ref> 2017. gada 12. martā viņš kļuva par ceturto "Roma" spēlētāju, kurš sezonas laikā visos turnīros sasniedzis 30 vārtu robežu.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.asroma.com/en/news/2017/3/30-goals-in-a-season-edin-dzeko-joins-illustrious-company-at-roma|title=30 Goals in a Season: Edin Dzeko joins illustrious company at Roma|website=web.archive.org|access-date=2024-09-03|date=2017-09-24|archive-date=2017-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20170924045158/http://www.asroma.com/en/news/2017/3/30-goals-in-a-season-edin-dzeko-joins-illustrious-company-at-roma}}</ref> 2017. gada 1. aprīlī Džeko kļuva par pirmo "Roma" futbolistu, kurš visos turnīros sasniedzis 33 vārtus guvumus sezonā, pārspējot iepriekšējo [[Rodolfo Folks|Rodolfo Folka]] un [[Frančesko Toti]] abu kopīgo 32 vārtu rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-italia.net/100612/serie-week-30-did-you-know|title=Serie A Week 30: Did You Know? {{!}} Football Italia|website=web.archive.org|access-date=2024-09-03|date=2018-10-04|archive-date=2018-10-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20181004021210/https://www.football-italia.net/100612/serie-week-30-did-you-know}}</ref> Sezonu viņš noslēdza ar 39 vārtiem visos turnīros, no kuriem 29 vārti A sērijā padarīja viņu par tās sezonas ''[[:en:Capocannoniere|Capocannoniere]]'', kļūstot par pirmo bosniešu spēlētāju, kuram tas izdevies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://reprezentacija.ba/224183-sezona-iz-snova-pogledajte-svih-39-golova-edina-dzeke|title=SEZONA IZ SNOVA: Pogledajte svih 39 golova Edina Džeke|website=Reprezentacija.ba|access-date=2024-09-03|language=bs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/edin-dzeko-roma-serie-a-top-scorer-dries-mertens-napoli/fo9cob8umidi1m81da3mvsmz8|title=Serie A: Roma's Edin Dzeko wins top scorer prize {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-03|date=2019-02-15|archive-date=2019-02-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190215003511/https://www.goal.com/en/news/edin-dzeko-roma-serie-a-top-scorer-dries-mertens-napoli/fo9cob8umidi1m81da3mvsmz8}}</ref> ==== 2017.—18. gada sezona ==== Džeko savu trešo sezonu Romas klubā sāka ar sešiem vārtiem pirmajās piecās līgas spēlēs. Savus pirmos vārtus sezonā viņš guva 2017. gada 26. augustā, pret [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], kur "Roma" zaudēja ar 1:3.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.quotidiano.net/sport/calcio/roma-inter-24f4889a|title=Roma-Inter 1-3, Icardi spegne i sogni giallorossi|website=Quotidiano Nazionale|access-date=2024-09-04|date=2017-08-26|language=it}}</ref> Nākamajās divās spēlēs viņš guva katrā pa diviem vārtiem, pret [[Hellas Verona FC|Verona]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportmediaset.mediaset.it/calcio/roma/serie-a-roma-verona-3-0-doppietta-dzeko-e-nainggolan_1172361-201702a.shtml|title=Serie A, Roma-Verona 3-0: doppietta Dzeko e Nainggolan - Sportmediaset|website=web.archive.org|access-date=2024-09-04|date=2017-09-19|archive-date=2017-09-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20170919045249/http://www.sportmediaset.mediaset.it/calcio/roma/serie-a-roma-verona-3-0-doppietta-dzeko-e-nainggolan_1172361-201702a.shtml}}</ref> un [[Benevento Calcio|Benevento]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.corrieredellosport.it/news/calcio/serie-a/2017/09/20-31020044/serie_a_benevento-roma_0-4_dzeko_unaltra_doppietta|title=Serie A, Benevento-Roma 0-4: Dzeko, un'altra doppietta|website=corrieredellosport.it|access-date=2024-09-04|date=2017-09-20|language=it}}</ref> Viņš turpināja savu vārtu gūšanas formu, atklājot rezultātu pret [[AC Milan|A.C. Milan]], 1. oktobrī, izbraukumā, ar 2:0 uzvarot [[Sansiro|San Siro]] laukumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.repubblica.it/sport/calcio/serie-a/2017/10/01/news/milan-roma_0-2_dzeko_e_florenzi-177078209/|title=Milan-Roma 0-2: Dzeko e Florenzi fanno sorridere Di Francesco|website=la Repubblica|access-date=2024-09-04|date=2017-10-01|language=it}}</ref> 9. oktobrī Džeko bija viens no 30 spēlētājiem, kuru Francijas laikraksts ''[[France Football]]'' izvirzīja [[2017. gada Zelta bumba]]s balvai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Football/Actualites/De-bruyne-lewandowski-de-gea-kane-et-dzeko-font-aussi-partie-de-la-liste-des-30-nommes-au-ballon-d-or-france-football-2017/840875|title=Ballon d'Or 2017 : De Bruyne, Lewandowski, De Gea, Kane et Dzeko font aussi partie de la liste des 30 nommés au Ballon d'Or France Football 2017|website=L'Équipe|access-date=2024-09-04|language=fr}}</ref> Pēc tam Džeko, 19. oktobrī, [[Stamford Bridge]] laukumā, guva divus vārtus pret [[Chelsea F.C.|Chelsea]]. Spēle noslēdzās neizšķirti, 3:3.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2018/matches/round=2000881/match=2021632/index.html|title=UEFA Champions League - Chelsea-Roma - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-04|date=2018-07-01|archive-date=2018-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20180701211951/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2018/matches/round=2000881/match=2021632/index.html}}</ref> Nākamā sezonas lielā spēle viņam bija pret [[SSC Napoli|Napoli]], kurā viņš guva divus vārtus un palīdzēja savai komandai izcīnīt uzvaru, ar 4:2.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ilmessaggero.it/sport/calcio/napoli_roma_diretta-3583881.html|title=Napoli-Roma 2-4: giallorossi da urlo, calato il poker al San Paolo. Di Francesco è terzo|website=www.ilmessaggero.it|access-date=2024-09-04|date=2018-03-03|language=it}}</ref> Džeko arī palīdzēja "Roma" sasniegt [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtdaļfināli|UEFA Čempionu līgas ceturtdaļfinālu]], gūstot uzvaras vārtus pret [[Doneckas "Šahtar"|Doneckas "Shakhtar"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/mar/13/roma-shakhtar-donetsk-champions-league-match-report|title=Edin Dzeko sends Roma through against Shakhtar and into last eight|work=The Guardian|access-date=2024-09-04|date=2018-03-13|last=Reuters|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Džeko palīdzēja "Roma" kvalificēties [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pusfināli|UEFA Čempionu līgas pusfinālam]], kas komandai bija pirmais, vairāk nekā 30 gadu laikā. Viņš guva vārtus abās ceturtdaļfināla spēlēs pret [[FC Barcelona|Barcelona]], ​​kuru "Roma" uzvarēja, pateicoties vairāk gūtajiem vārtiem izbraukumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.index.hr/sport/clanak/uzivo-roma-i-barca-otkrili-sastave-rakitic-na-olimpicu-od-prve-minute/1037786.aspx|title=ROMA SRUŠILA BARCELONU ZA POLUFINALE LP-a Džeko najzaslužniji za senzaciju|website=www.index.hr|access-date=2024-09-04|language=hr}}</ref> Pusfinālā Džeko guva vārtus abās spēlēs, taču ar to nebija pietiekami, kad "Roma" ar 6:7, divu spēļu summā, izslēdza [[Liverpool FC|Liverpool]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbssports.com/soccer/news/liverpool-lose-4-2-to-roma-advance-to-champions-league-final-on-aggregate-amid-controversial-referee-decisions/|title=Liverpool lose 4-2 to Roma, advance to Champions League final on aggregate amid controversial referee decisions - CBSSports.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-04|date=2018-05-03|archive-date=2018-05-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20180503144327/https://www.cbssports.com/soccer/news/liverpool-lose-4-2-to-roma-advance-to-champions-league-final-on-aggregate-amid-controversial-referee-decisions/}}</ref> Džeko sezonu noslēdza ar 24 vārtiem, no kuriem 16 guva A sērijā, padarot viņu par kluba labāko vārtu guvēju līgā un kopvērtējumā ieņemot dalītu sesto vietu. Viņš arī guva 8 vārtus Čempionu līgā, kas nozīmēja, ka viņš bija sacensību piektais labākais vārtu guvējs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/u-romi-nisu-zadovoljni-dzeko-i-under-su-jedini-sigurni/277471|title=U Romi nisu zadovoljni: Džeko i Under su jedini sigurni - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-04|date=2018-05-27|archive-date=2018-05-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20180527201432/https://sportsport.ba/fudbal/u-romi-nisu-zadovoljni-dzeko-i-under-su-jedini-sigurni/277471}}</ref> ==== 2018.—19. gada sezona ==== Džeko savu ceturto sezonu "Roma" komandā sāka, 19. augustā gūstot uzvaras vārtus, izbraukumā, pret [[Torino FC|Torino]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ilmessaggero.it/sport/calcio/torino_roma_diretta_risultato_finale_live_dzeko_belotti_campionato-3921564.html|title=Torino-Roma 0-1: Dzeko regala i primi tre punti della stagione|website=www.ilmessaggero.it|access-date=2024-09-05|date=2018-08-19|language=it}}</ref> Savu pirmo UEFA Čempionu līgas ''hat-trick'' Džeko guva 2. oktobrī, [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Grupu turnīrs|2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā]], pret [[Plzeņas "Viktoria"]]. Viņš kļuva par pirmo bosnieti, kurš guvis ''hat-trick'' Eiropas augstākajā klubu konkurencē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/to-je-nas-dijamant-dzeko-prvi-igrac-iz-bih-koji-je-postigao-hat-trick-u-ligi-prvaka/291995|title=To je naš Dijamant: Džeko prvi igrač iz BiH koji je postigao hat-trick u Ligi prvaka - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-05|date=2019-04-14|archive-date=2019-04-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20190414042334/https://sportsport.ba/fudbal/to-je-nas-dijamant-dzeko-prvi-igrac-iz-bih-koji-je-postigao-hat-trick-u-ligi-prvaka/291995}}</ref> 2019. gada 13. aprīlī Džeko 68. minūtē guva savus 8. vārtus līgā, pret [[Udinese Calcio|Udinese]], gūstot uzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/edin-dzeko-vodi-romu-ka-ligi-prvaka/314403|title=Edin Džeko vodi Romu ka Ligi prvaka! - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-05|date=2019-04-14|archive-date=2019-04-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20190414042333/https://sportsport.ba/fudbal/edin-dzeko-vodi-romu-ka-ligi-prvaka/314403}}</ref> Viņš guva savus 9. līgas vārtus "Roma" komandā 2019. gada 12. maijā, spēles kompensācijas laika 3. minūtē, ar 2:0 mājās uzvarot līgas čempioni, [[Turīnas "Juventus"|Juventus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/dzeko-pogodio-i-asistirao-u-pobjedi-rome-nad-juventusom-pjanic-izvizdan-na-olimpicu/190512095|title=Džeko pogodio i asistirao u pobjedi Rome nad Juventusom, Pjanić izviždan na Olimpicu|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}</ref> ==== 2019.—20. gada sezona ==== [[2019.—2020. gada "AS Roma" sezona|2019.—2020.]] gada pirmssezonas laikā, Džeko, 2019. gada 16. augustā, pagarināja līgumu ar "Roma" līdz 2022. gada jūnijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/zvanicno-edin-dzeko-produzio-ugovor-s-romom-do-2022-godine/190816132|title=Zvanično: Edin Džeko produžio ugovor s Romom do 2022. godine|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}</ref> Viņš guva savus pirmos oficiālos vārtus kluba labā jaunajā sezonā 2019. gada 25. augustā, savā laukumā spēlējot neizšķirti, 3:3, pret [[Genoa CFC|Genoa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/sjajan-pogodak-dzeke-na-otvaranju-sezone-nedovoljan-za-rominu-pobjedu/190825088|title=Sjajan pogodak Džeke na otvaranju sezone nedovoljan za Rominu pobjedu|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}</ref> 2019. gada 22. septembrī Džeko guva vārtus 93. minūtē "Roma" komandas uzvarā, ar 1:2, izbraukumā, pār [[Bologna FC 1909|Bologna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/nevjerovatni-edin-dzeko-u-93-minuti-rastuzio-sinisu-mihajlovica/334295|title=Nevjerovatni Edin Džeko u 93. minuti rastužio Sinišu Mihajlovića - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-05|date=2019-09-22|archive-date=2019-09-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190922150347/https://sportsport.ba/fudbal/nevjerovatni-edin-dzeko-u-93-minuti-rastuzio-sinisu-mihajlovica/334295}}</ref> Spēlē pret [[Cagliari Calcio|Cagliari]], 2019. gada 6. oktobrī, Džeko salauza [[Vaiga kauls|vaigu kaulu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/dzeko-slomio-jagodicnu-kost-propusta-utakmice-zmajeva-protiv-finske-i-grcke/191006057|title=Džeko slomio jagodičnu kost, propušta utakmice Zmajeva protiv Finske i Grčke|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}</ref> kad bija nepieciešama [[Ķirurģija|operācija]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/edin-dzeko-uspjesno-operisan-u-rimu-u-lice-mu-ugradjena-plocica/191007115|title=Edin Džeko uspješno operisan u Rimu, u lice mu ugrađena pločica|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}</ref> un pēc tam jāvalkā aizsargmaska, dažās no pirmajām spēlēm, pēc atveseļošanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/edin-dzeko-se-kao-zorro-sa-zastitnom-maskom-prikljucio-treninzima-rome/191017091|title=Edin Džeko se kao Zorro sa zaštitnom maskom priključio treninzima Rome|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}</ref> 2019. gada 27. oktobrī viņš guva savus 5. vārtus sezonā "Roma" komandā, klubam uzvarot mājās, līgas spēlē, pret [[AC Milan|Milan]], ar 2:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/dzeko-i-zaniolo-pogadali-as-roma-pobijedila-ac-milan/338716|title=Džeko i Zaniolo pogađali, AS Roma pobijedila AC Milan - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-05|date=2020-07-30|archive-date=2020-07-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20200730224608/https://sportsport.ba/fudbal/dzeko-i-zaniolo-pogadali-as-roma-pobijedila-ac-milan/338716}}</ref> Džeko ar vārtu guvumu [[UEFA Eiropas līga]]s spēlē, pret [[Wolfsberger AC|Wolfsberger]], 2019. gada 12. decembrī, kurā "Roma" nospēlēja neizšķirti, 2:2, palīdzēja savai komandai kvalificēties [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]s astotdaļfinālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/dzeko-odveo-romu-u-sesnaestinu-finala-basaksehir-sokantno-izbacio-gladbach-u-90-minuti/191212151|title=Džeko odveo Romu u šesnaestinu finala, Bašakšehir šokantno izbacio Gladbach u 90. minuti|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}</ref> Viņš aizvadīja 200. spēli klubā, "Roma" komandas līgas spēlē, mājās, ar 3:1 uzvarot [[S.P.A.L.]], 2019. gada 15. decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/dzeko-uspjesan-u-jubilarnoj-utakmici-dobra-partija-i-izboren-penal-u-pobjedi-rome/191215084|title=Džeko uspješan u jubilarnoj utakmici: Dobra partija i izboren penal u pobjedi Rome|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}</ref> === Milānas "Inter" === 2021. gada 14. augustā Džeko pievienojās [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] klubam [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], taču, bez oficiāli iepazīstināšanas, viņš aizvadīja [[Draudzības spēle|draudzības spēli]] pret Ukrainas klubu, [[Kijivas "Dinamo"]], tiekot iekļautam sākumsastāvā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inter.it/en/news/2021/08/14/inter-dynamo-kyiv-line-ups.html|title=Inter v Dynamo Kyiv line-ups {{!}} News|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2021-08-15|archive-date=2021-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210815050301/https://www.inter.it/en/news/2021/08/14/inter-dynamo-kyiv-line-ups.html}}</ref> gūstot savas komandas otros vārtus, mājās, uzvarot ar 3:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inter.it/en/news/2021/08/14/inter-dynamo-kyiv-3-0-report.html|title=Barella, Dzeko, Sensi on target as Inter beat Dynamo Kyiv 3-0 {{!}} News|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2021-08-15|archive-date=2021-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210815044932/https://www.inter.it/en/news/2021/08/14/inter-dynamo-kyiv-3-0-report.html}}</ref> Vēlāk, tajā pašā dienā, "Inter" paziņoja, ka viņš ir parakstījis divu gadu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inter.it/en/news/2021/08/14/edin-dzeko-announcement-inter.html|title=Edin Dzeko signs for Inter {{!}} News|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2021-08-15|archive-date=2021-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210815045635/https://www.inter.it/en/news/2021/08/14/edin-dzeko-announcement-inter.html}}</ref> Savus pirmos vārtus līgā kluba labā viņš guva uzvarā pret "Genoa", ar 4:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/inter-milan-serie-a-inzaghi-conte-b1906610.html|title=Edin Dzeko on target as champions Inter Milan impress in opening day win over Genoa {{!}} The Independent|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2021-08-21|archive-date=2021-08-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210821224956/https://www.independent.co.uk/sport/football/inter-milan-serie-a-inzaghi-conte-b1906610.html}}</ref> 2023. gada 4. janvārī Džeko guva vienīgos vārtus mačā pret čempionāta līderi, "Napoli", sagādājot viņiem pirmo neveiksmi līgā, [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022.—2023. gada sezonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-us/news/napoli-invincible-dzeko-inter-serie-a/blt54557050e15206f1|title=Napoli no longer invincible! Dzeko fires Inter to vital win over previously unbeaten Serie A leaders {{!}} Goal.com US|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2023-01-05|archive-date=2023-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20230105025808/https://www.goal.com/en-us/news/napoli-invincible-dzeko-inter-serie-a/blt54557050e15206f1}}</ref> Četrpadsmit dienas vēlāk viņš guva vārtus [[2022. gada Itālijas Superkauss futbolā|2022. gada ''Supercoppa Italiana'']], uzvarā pret "Milan", ar 3:0, un tika atzīts par mača labāko spēlētāju;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-italia.net/supercoppa-italiana-milan-0-3-inter-dominant-derby-della-madonnina/|title=Supercoppa Italiana {{!}} Milan 0-3 Inter: Dominant Derby della Madonnina - Football Italia|website=football-italia.net|access-date=2024-09-06|date=2023-01-18|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legaseriea.it/it/media/supercoppa-frecciarossa/edin-dzeko-e-l-ea-sports-man-of-the-match|title=EDIN DZEKO È L’EA SPORTS MAN OF THE MATCH {{!}} News|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2023-01-18|archive-date=2023-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20230118214437/https://www.legaseriea.it/it/media/supercoppa-frecciarossa/edin-dzeko-e-l-ea-sports-man-of-the-match}}</ref> ar šiem vārtiem viņš kļuva par sacensību vecāko vārtu guvēju (36 gadi un 307 dienas), pārspējot iepriekšējo rekordu, ko [[2020. gada Itālijas Superkauss futbolā|2020. gadā]] uzstādīja [[Krištianu Ronaldu]] (35 gadi un 350 dienas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.sports.yahoo.com/news/ill-turn-22-soon-dzeko-223024356.html|title='I'll turn 22 soon!' — Dzeko still feeling young after inspiring Inter to silverware|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2023-01-19|archive-date=2023-01-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20230119011716/https://uk.sports.yahoo.com/news/ill-turn-22-soon-dzeko-223024356.html}}</ref> 2023. gada 10. maijā Džeko guva vārtus [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pusfināli|Čempionu līgas pusfinālā]], ar 2:0 uzvarot "Milan", un 37 gadu un 54 dienu vecumā viņš kļuva par otro vecāko spēlētāju, kurš guvis vārtus Čempionu līgas pusfinālā, pēc [[Raiens Gigss|Raiena Gigsa]] (37 gadi un 148 dienas, 2011. gada aprīlī).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportzpoint.com/football/inter-striker-edin-dzeko-rolls-back-years-becoming-the-second-oldest-goalscorer-in-uefa-champions-league-semi-finals|title=Inter striker Edin Dzeko rolls back years becoming the second oldest goalscorer in UEFA Champions League semi-finals|last=Mukhopadhyay|first=Avignyan|website=sportzpoint.com|access-date=2024-09-06|language=en|archive-date=2024-09-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20240910044827/https://sportzpoint.com/football/inter-striker-edin-dzeko-rolls-back-years-becoming-the-second-oldest-goalscorer-in-uefa-champions-league-semi-finals/}}</ref> 2023. gada 3. jūnijā Džeko aizvadīja savu 100. spēli "Inter" klubā, visos turnīros, A sērijas pēdējā kārtā, izbraukumā, ar 1:0 pārspējot [[Torino FC|Torino]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://keepup.com.au/news/torino-0-1-inter-brozovic-strike-sees-nerazzurri-warm-up-for-champions-league-final-in-style/|title=Torino 0-1 Inter: Brozovic strike sees Nerazzurri warm up for Champions League final in style|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2023-06-03|archive-date=2023-06-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20230603182637/https://keepup.com.au/news/torino-0-1-inter-brozovic-strike-sees-nerazzurri-warm-up-for-champions-league-final-in-style/}}</ref> 10. jūnijā viņš tika iekļauts starta vienpadsmitniekā, [[2023. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]], pret savu bijušo komandu, "Manchester City".<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2037765--man-city-vs-inter/|title=History: Man City 1-0 Inter: UEFA Champions League 2022/23 Final|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-09-06|language=en}}</ref> Džeko 57. minūtē nomainīja [[Romelu Lukaku]].<ref name=":5" /> Galu galā, "City", [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]], [[Stambula|Stambulā]], ar 1:0 pārspēja "Inter", triumfējot Čempionu līgā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65845807|title=Man City beat Inter Milan 1-0 in Champions League final to claim Treble|work=BBC Sport|access-date=2024-09-06|date=2023-06-09|language=en}}</ref> Vēlāk, tajā pašā mēnesī, tika apstiprināts, ka Džeko pametīs klubu pēc tajā divām pavadītām sezonām, kuru laikā viņš visos turnīros izcīnīja četras trofejas, guva 31 vārtus un asistēja vēl 15 vārtu guvumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inter.it/en/news/edin-dzeko-farewell-inter|title=Dzeko says goodbye to Inter: thanks for everything Edin! {{!}} Inter.it|website=www.inter.it|access-date=2024-09-06|language=en}}</ref> === Fenerbahçe === 2023. gada 22. jūnijā [[Turcijas futbola Superlīga|Süper Lig]] komanda [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] paziņoja, ka Džeko ieradās Stambulā, lai pabeigtu pāreju uz Turciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fenerbahce.org/haberler/futbol/2023/6/edin-dzeko-istanbul-da|title=Edin Dzeko İstanbul’da - Fenerbahçe SK|website=www.fenerbahce.org|access-date=2024-09-06|language=tr}}</ref> Tajā pašā dienā viņš parakstīja divu gadu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kap.org.tr/tr/Bildirim/1161415|title=Edin Dzeko transferinin sonuçlanması hk|website=kap.org.tr|access-date=2024. gada 6. septembrī|language=turku}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fenerbahce.org/haberler/futbol/2023/6/ailemize-hos-geldin-edin-dzeko|title=Ailemize hoş geldin Edin Dzeko - Fenerbahçe SK|website=www.fenerbahce.org|access-date=2024-09-06|language=tr}}</ref> Mēnesi vēlāk, 26. jūlijā, viņš debitēja klubā kā kapteinis, gūstot vārtus un atdodot divas rezultatīvas piespēles, [[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā, ar 5:0 pārspējot [[Kišiņevas "Zimbru"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/match/2038670/|title=History: Fenerbahçe 5-0 Zimbru {{!}} UEFA Conference League 2023/24|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-09-06|language=en}}</ref> 13. augustā viņš debitēja Turcijas Superlīgā, pret [[Gaziantep FK|Gaziantep]], [[Šikri Saradžoglu stadions|Šikri Saradžoglu stadionā]], gūstot abus vārtus, "Fenerbahce" uzvarā, ar 2:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fenerbahce.org/haberler/futbol/2023/8/fenerbahcemiz-trendyol-super-lig-e-galibiyetle-basladi|title=Fenerbahçemiz Trendyol Süper Lig’e galibiyetle başladı - Fenerbahçe SK|website=www.fenerbahce.org|access-date=2024-09-06|language=tr}}</ref> 29. oktobrī viņš guva savu pirmo ''hat-trick'' Turcijas Superlīgā, izbraukumā, ar 5:0 uzvarot [[Pendikspor]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.trtspor.com.tr/haber/futbol/trendyol-super-lig/edin-dzeko-12-yil-sonra-hat-trick-yapti-283262|title=Edin Dzeko 12 yıl sonra "hat-trick" yaptı - TRT Spor|last=TRTSpor|website=TRTSpor|access-date=2024-09-06|language=tr}}</ref> Savu debijas sezonu viņš noslēdza kā "Fenerbahçe" rezultatīvākais spēlētājs, ar 21 vārtu guvumu, ieņemot otro vietu līgā, tūlīt aiz [[Mauro Ikardi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tff.org/default.aspx?pageID=821|title=Trendyol Süper Lig Gol Krallığı TFF|website=www.tff.org|access-date=2024-09-06}}</ref> == Starptautiskā karjera == [[Attēls:20150331 2219 AUT BIH 2704.jpg|thumb|265x265px|Džeko [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas]] izlasē, 2015. gadā]] Pirmo spēli Džeko savā valstsvienībā aizvadīja [[Bosnijas un Hercegovinas U-19 futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas U-19 izlasē]]. Viņš arī bija daļa no [[Bosnijas un Hercegovinas U-21 futbola izlase|U-21 izlases]], kura 2007. gadā spēlēja izslēgšanas spēlēs, [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts|UEFA Eiropas U-21 čempionātā]], kuru rīkoja Nīderlande. Bosnijas pirmās spēles tajās sacensībās bija pret [[Armēnijas U-21 futbola izlase|Armēnijas U-21]] izlasi un [[Norvēģijas U-21 futbola izlase|Norvēģijas U-21]] izlasi. Viņi ar 3:2 pieveica Armēniju un nospēlēja neizšķirti ar Norvēģiju, 1:1, kvalificējoties izslēgšanas spēlēm, pret [[Čehijas U-21 futbola izlase|Čehijas U-21]] izlasi. Pirmajā spēlē Bosnija zaudēja ar 2:1; otrā spēle noslēdzās neizšķirti, 1:1. Džeko turnīrā guva vienus vārtus. Viņš debitēja pieaugušo izlasē, spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]], 2007. gada 2. jūnijā. Spēlētājam tā bija neaizmirstamā debija, kad viņš guva vārtus pirmā puslaika kompensācijas laikā. Vārti izlīdzināja rezultātu, 2:2, un Bosnija izcīnīja uzvaru, ar 3:2.<ref name=":6" /> 2009. gada 28. martā Bosnijas [[sporta komentētājs]] [[Marjans Mijajlovičs]] Džeko nosauca par "Bosnijas dimantu", spēlē pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]], [[Genka|Genkā]], kurā viņš guva ievērojamus vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.youtube.com/watch?v=G1uck8UC9pU|title=YouTube - Edin Dzeko beautiful goal against Belgium|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2011-01-13|archive-date=2011-01-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20110113152937/http://www.youtube.com/watch?v=G1uck8UC9pU}}</ref> Viņš guva deviņus vārtus [[2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]] un bija otrs rezultatīvākais 2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas [[2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (UEFA)|Eiropas zonā]], vienādi ar [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] futbolistu, [[Veins Rūnijs|Veinu Rūniju]], atpaliekot no grieķu uzbrucēja [[Teofanis Geks|Teofana Geka]] 10 gūtajiem vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://soccer365.me/competitions/739/2010/players/|title=FIFA World Cup qualification (UEFA) 2010 {{!}} Player stats - Soccer365|website=soccer365.me|access-date=2024-09-07|archive-date=2024-09-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20240907124846/https://soccer365.me/competitions/739/2010/players/}}</ref> 2012. gada 8. septembrī, uzvarot [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]], ar 8:1, Džeko guva savu pirmo ''[[hat-trick]]'' valstsvienības rindās un vienlaikus ar 24 vārtiem kļuva par labāko vārtu guvēju Bosnijas un Hercegovinas izlases vēsturē. Rekords iepriekš piederēja [[Elvirs Boličs|Elviram Boličam]], kurš guva 22 vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/dzeko-hat-trickom-ostavio-misimovica-i-bolica-iza-sebe/87450|title=Džeko hat-trickom ostavio Misimovića i Bolića iza sebe - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2018-10-03|archive-date=2018-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20181003220945/https://sportsport.ba/fudbal/dzeko-hat-trickom-ostavio-misimovica-i-bolica-iza-sebe/87450}}</ref> Džeko [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s kampaņu noslēdza kā otrs rezultatīvākais spēlētājs, ar desmit vārtiem, Bosnijai un Hercegovinai kvalificējoties pirmajam lielajam turnīram tās vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://soccer365.me/competitions/739/2014/players/|title=FIFA World Cup qualification (UEFA) 2014 {{!}} Player stats - Soccer365|website=soccer365.me|access-date=2024-09-07|archive-date=2024-09-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20240907124847/https://soccer365.me/competitions/739/2014/players/}}</ref> 2014. gada jūnijā Džeko tika iekļauts Bosnijas izlasē, dalībai [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/bosnia-and-herzegovina/10810419/Bosnia-Herzegovina-World-Cup-2014-squad.html|title=Bosnia-Herzegovina World Cup 2014 squad|website=The Telegraph|access-date=2024-09-07|date=2014-06-02|language=en}}</ref> Viņš debitēja komandas grupas atklāšanas mačā, [[Marakanas stadions|Marakanas stadionā]], piekāpjoties [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=255931/match=300186477/match-report.html|title=2014 FIFA World Cup Brazil™: Argentina-Bosnia and Herzegovina - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2014-06-26|archive-date=2014-06-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20140626045111/http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=255931/match=300186477/match-report.html}}</ref> 25. jūnijā, kad komanda jau bija izstājusies no tālākas cīņas, pēdējā grupas spēlē, pret [[Irānas futbola izlase|Irānu]], Džeko guva vārtus, palīdzot Bosnijai un Hercegovinai izcīnīt pirmo [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] uzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=255931/match=300186464/match-report.html|title=2014 FIFA World Cup Brazil™: Bosnia and Herzegovina-Iran - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2014-06-27|archive-date=2017-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20170425033531/http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=255931/match=300186464/match-report.html}}</ref> Augustā, pēc [[Emirs Spahičs|Emira Spahiča]] aiziešanas no valstsvienības, galvenais treneris, [[Safets Sušičs]], iecēla Džeko par jauno [[Kapteinis (futbols)|kapteini]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/novi-kapiten-edin-dzeko-ovo-je-velika-cast-i-obaveza/140808102|title=Novi kapiten Edin Džeko: Ovo je velika čast i obaveza|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-07|language=hr}}</ref> 2015. gada 28. martā Džeko guva savu otro ''hat-trick'' izlasē, gūstot visus vārtus, ar 3:0 izbraukumā pārspējot [[Andoras futbola izlase|Andoru]], [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2016 kvalifikācijas]] turnīrā, kas bija komandas pirmā uzvara piecās kvalifikācijas kampaņas spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/0253-0d8003ced229-b44f2dcf0569-1000--dzeko-and-lulic-combine-as-bosnians-sink-andorra/|title=Džeko and Lulić combine as Bosnians sink Andorra|website=UEFA|access-date=2024. gada 7. septembrī}}</ref> 2016. gada 13. novembrī Džeko, [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē, pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]], izcēlās strīds ar grieķu spēlētāju, [[Kirjaks Papadopuloss|Kirjaku Papadopulosu]], kurā viņš, mēģinot iegūt bumbu, novilka [[Sokratis Papastatopuls|Sokrata Papastatopulosa]] šortus. Pēc turpmākās abu komandu saķeršanās, no laukuma tika noraidīti gan Džeko, gan Papadopuloss. Tā bija viņa pirmā sarkanā kartīte izlasē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/nov/14/edin-dzeko-sent-off-pulling-shorts-down-bosnia-greece-world-cup-qualifier|title=Edin Dzeko sent off for pulling player’s shorts down in Bosnia World Cup qualifier|work=The Guardian|access-date=2024-09-07|date=2016-11-14|last=sport|first=Guardian|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 2017. gada 28. martā Džeko kļuva par pirmo bosniešu spēlētāju, kurš guvis 50 vārtus izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://reprezentacija.ba/219660-edin-dzeko-zabio-50-golova-protiv-26-reprezentacija|title=EDIN DŽEKO zabio 50 golova protiv 26 reprezentacija|website=Reprezentacija.ba|access-date=2024-09-07|language=bs}}</ref> 2019. gada 23. martā viņš aizvadīja savu 100. spēli Bosnijas izlasē, [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija#J grupa|UEFA Euro 2020 kvalifikācijas]] turnīrā, ar 2:1 uzvarot [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/svecanost-prije-utakmice-edin-dzeko-dobio-poklon-za-100-utakmicu-u-dresu-bih/311391|title=Svečanost prije utakmice: Edin Džeko dobio poklon za 100. utakmicu u dresu BiH! - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2019-03-23|archive-date=2019-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20190323220554/https://sportsport.ba/fudbal/svecanost-prije-utakmice-edin-dzeko-dobio-poklon-za-100-utakmicu-u-dresu-bih/311391}}</ref> 2023. gada 8. septembrī viņš guva savus 65. vārtus izlasē, uzvarot [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]], ar 2:1, [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija#J grupa|UEFA Euro 2024 kvalifikācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2036403/|title=Bosnia and Herzegovina-Liechtenstein {{!}} European Qualifiers 2024|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-09-07|language=en}}</ref> Deviņas dienas pēc savas 40. dzimšanas dienas, 2026. gada 26. martā, viņš spēles izskaņā panāca izlīdzinājumu mačā pret [[Velsas futbola izlase|Velsu]] [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Pasaules kausa kvalifikācijas]] ''play-off'' kārtas pusfinālā. Tādējādi Džeko guva vārtus valstsvienības labā jau divdesmito gadu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://onefootball.com/en/news/off-to-the-world-cup-now-dzekos-incredible-scoring-run-goes-on-42622231|title=Off to the World Cup now? Dzeko's incredible scoring run goes on|website=onefootball.com|access-date=2026-10-11|language=en}}</ref> Bosnija un Hercegovina šajā spēlē uzvarēja pēcspēles 11 metru sitienu sērijā un iekļuva kvalifikācijas finālā, kur pārspēja arī Itāliju. Džeko tika iekļauts 26 spēlētāju sastāvā dalībai [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kas viņam bija otrais šāda līmeņa turnīrs karjerā. Viņš nepiedalījās pirmajā spēlē pret [[Kanādas futbola izlase|Kanādu]], taču atgriezās sākumsastāvā otrajā mačā pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]] un startēja arī pārējās spēlēs. 2026. gada 3. septembrī Džeko paziņoja, ka [[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] spēle pret Zviedriju 2. oktobrī būs viņa pēdējais mačs valstsvienības sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ysscores.com/en/news/14035513/d%C5%BEeko-announces-end-of-international-career-with-bosnia-herzegovina|title=Džeko announces end of international career with Bosnia-Herzegovina|website=ysscores.com|access-date=2026-10-11|language=en}}</ref> Viņš tika nomainīts 62. minūtē, un abu komandu spēlētāji viņam izveidoja goda koridoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/lists/dzeko-leaves-the-national-team-and-makes-the-whole-of-bosnia-cry-farewell-to-the-greatest-of-all-time-with-a-goal-ruled-out-by-var/bltf001c818434af168 |title=Dzeko leaves the national team and makes the whole of Bosnia cry: farewell to the greatest of all time, with a goal ruled out by VAR |website=goal.com |language=en |access-date=2026-10-11}}</ref> Izlases rindās kopumā aizvadījis 152 spēles un guvis 73 vārtus. == Spēles stils == Džeko ir slavens ar savām fiziskajām spējām, spēku un prasmi spēlēt "gaisā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.squawka.com/news/how-edin-dzeko-can-spearhead-romas-serie-a-title-bid/456997|title=How Edin Dzeko can spearhead Roma’s Serie A title bid {{!}} Squawka Football|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2018-03-04|archive-date=2018-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20180304173403/http://www.squawka.com/news/how-edin-dzeko-can-spearhead-romas-serie-a-title-bid/456997}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalnews.com/sport/edin-dzeko-is-unhappy-providing-manchester-city-s-plan-b-1.407044|title=Edin Dzeko is unhappy providing Manchester City's Plan B|last=Jolly|first=Richard|website=The National|access-date=2024-09-07|language=en}}</ref> Eksperti un galvenie treneri viņu uzskata par vienu no labākajiem uzbrucējiem Eiropā; viņš galvenokārt ir pazīstams ar savām vārtu gūšanas spējām, kuram ir tieksme ne tikai atdot daudz rezultatīvu piespēļu, bet arī gūt daudz vārtus.<ref name=":0" /> Viņš arī vienlīdz labi spēj izpildīt sitienus ar abām kājām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://footballbh.net/2017/08/16/rebirth-edin-dzeko/|title=Breakthrough {{!}} The Rebirth of Edin Dzeko - Football Bloody Hell|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2018-03-04|archive-date=2018-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20180304172836/https://footballbh.net/2017/08/16/rebirth-edin-dzeko/}}</ref> Lai kur viņš spēlētu, viņš parādīja iespaidīgu vārtu gūšanas sniegumu, spēlējot galvenokārt kā [[Uzbrucējs (futbols)#Bombardieris|bombardieris]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planetfootball.com/quick-reads/comparing-conversion-rates-top-scorers-europes-top-five-leagues|title=Comparing the conversion rates of the top scorers in Europe's top five leagues|last=Badger|first=The Football|website=Planet Football|access-date=2024-09-07|date=2017-09-22|language=en}}</ref> Viņa bijušais "Roma" komandas galvenais treneris, [[Lučāno Spalleti]], savulaik raksturoja viņu kā "ideālu prototipu" bombardierim, norādot, ka viņš ir "spēcīgs, garš, savam augumam ātrs, kaujiniecisks, agresīvs un viņam ir laba tehnika".<ref name=":0" /> Jaunībā viņš spēlēja arī kā [[Pussargs (futbols)|pussargs]]<ref name=":0" /> un kā [[Pussargs (futbols)#"Spārna" spēlētājs|"spārna" spēlētājs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asroma.com/en/news/42757/ten-questions-for-edin-dzeko-when-i-first-started-i-was-a-winger|title=Ten questions for Edin Dzeko: 'When I first started I was a winger!'|website=www.asroma.com|access-date=2024-09-07|language=en}}</ref> Laikā, kad viņš spēlēja Mančestras "City" komandā, viņš tika uzskatīts par "super-rezervistu" (''super-sub''), jo viņš guva daudzus svarīgus vārtus, nākot spēlē no rezervistu soliņa,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1405626|title=Javier Hernandez and Edin Dzeko: What Makes a Great Super-Sub?|last=Lott|first=Greg|website=Bleacher Report|access-date=2024-09-07|language=en}}</ref> apzīmējums, kuru viņš pats vairākkārt noraidīja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2012/oct/21/edin-dzeko-manchester-city-west-bromwich|title=Edin Dzeko rejects 'super sub' tag after rescuing Manchester City|work=The Guardian|access-date=2024-09-07|date=2012-10-21|last=James|first=Stuart|issn=0261-3077|language=en}}</ref> == Personīgā dzīve == Džeko dzimis [[Sarajeva|Sarajevā]], [[Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskā Republika|Bosnijas un Hercegovinas SR]], tolaik [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas SFR]], Midhata un Belmas Džeko ģimenē.<ref name=":7" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vfl-wolfsburg.de/8555.html|title=VfL Wolfsburg: Dzeko (9)|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2011-09-27|archive-date=2011-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20110927185935/http://www.vfl-wolfsburg.de/8555.html}}</ref> Viņš norādīja, ka viņa ģimene vienmēr atbalstījusi viņu visas karjeras laikā, īpaši viņa tēvs, kurš aizveda viņu uz treniņiem. Viņa tēvs arī profesionāli spēlēja Bosnijā un Hercegovinā. Džeko tiek uzskatīts par vietējo superzvaigzni Sarajevā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.independent.co.uk/sport/football/international/world-cup-2014-how-the-qualifying-groups-stand-around-the-world-8554825.html|title=World Cup 2014: How the qualifying groups stand around the world - International - Football - The Independent|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2013-04-01|archive-date=2013-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20130401091722/http://www.independent.co.uk/sport/football/international/world-cup-2014-how-the-qualifying-groups-stand-around-the-world-8554825.html}}</ref> Džeko bija seši gadi, kad sākās [[Sarajevas aplenkums]], kas ilga nākamos trīs gadus. Viņa ģimenes māja tika iznīcināta, un 15 ģimenes locekļiem bija jādzīvo viņa vecvecāku dzīvoklī, kura platība bija 35 kvadrātmetri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/1421047/edin-dzeko-war-zone-champions-league-man-city/|title=I lived through horrific childhood to win Premier League and now eye Champions League glory|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2024-09-08|date=2023-06-09|language=en}}</ref> Viņš turpināja spēlēties ārā, [[Otoka (Sarajeva)|Otokas]] apkaimē; retā gadījumā, kad viņa māte aizliedza viņam spēlēties ārā, raķete vietējā futbola laukumā nogalināja vairākus bērnus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/20180501-bosnian-fans-dzeko-man-great-moments|title=For Bosnian fans, Dzeko is a man for great moments|website=France 24|access-date=2024-09-08|date=2018-04-30|language=en}}</ref> Džeko runā [[Daudzvalodība|daudzās valodās]], brīvi runā piecās valodās: [[Bosniešu valoda|bosniešu]], [[Čehu valoda|čehu]], [[Vācu valoda|vācu]], [[Angļu valoda|angļu]] un [[Itāļu valoda|itāļu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/engleska-liga-je-najjaca-na-svijetu-zelim-biti-najbolji/110108082|title="Engleska liga je najjača na svijetu, želim biti najbolji"|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-08|language=hr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/manchester-city/8255463/Manchester-City-striker-Edin-Dzeko-will-discover-there-are-pitfalls-to-posturing-as-a-man-of-the-people.html|title=Manchester City striker Edin Dzeko will discover there are pitfalls to posturing as a man of the people|website=The Telegraph|access-date=2024-09-08|date=2011-01-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mcfc.co.uk/Video/Features/Behind-the-Scenes-Edin-Dzeko-photo-shoot|title=Edin Dzeko's Man City photo shoot - Manchester City FC|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2011-09-06|archive-date=2011-09-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20110906061659/http://www.mcfc.co.uk/Video/Features/Behind-the-Scenes-Edin-Dzeko-photo-shoot}}</ref> Viņš ir musulmanis,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/10-footballers-you-not-know-muslim-pogba-ribery|title=10 footballers you did not know were Muslim|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2020-11-09|archive-date=2020-11-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20201109025812/https://www.sportskeeda.com/football/10-footballers-you-not-know-muslim-pogba-ribery}}</ref> un viņam ir Bosnijas un Hercegovinas un Horvātijas [[dubultpilsonība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gol.dnevnik.hr/clanak/rubrika/nogomet/edin-dzeko-trazio-i-dobio-hrvatsko-drzavljanstvo---685709.html|title=Edin Džeko tražio i dobio hrvatsko državljanstvo|website=Gol.hr|access-date=2024-09-08|language=hr}}</ref> Džeko norādīja, ka [[AC Milan|Milan]] vienmēr ir bijis viņa mīļākais klubs, lai gan divas sezonas viņš spēlēja pilsētas konkurentu klubā, [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], un [[Andrijs Ševčenko]] - viņa mīļākais spēlētājs. Savās mājās, Sarajevā, viņam joprojām ir "Milan" krekls ar 7. numuru (ko Ševčenko valkāja, spēlējot klubā) pie sienas, savā istabā.{{Nepieciešama atsauce}} Džeko ir bijušā valstsvienības spēlētāja un kapteiņa, [[Emirs Spahičs|Emira Spahiča]], brālēns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bild.de/sport/fussball/was-laeuft-da-mit-edin-dzekos-cousin-8558766.bild.html|title=Schalke-Trainer Felix Magath: Was läuft da mit Edin Dzekos Cousin? - FC Schalke 04 - Bild.de|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2019-07-12|archive-date=2019-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20190712041308/https://www.bild.de/sport/fussball/was-laeuft-da-mit-edin-dzekos-cousin-8558766.bild.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1366605-world-cup-qualifying-is-luck-finally-on-the-side-of-bosnia-and-herzegovina|title=World Cup Qualifying: Is Luck Finally on the Side of Bosnia and Herzegovina?|last=Tansey|first=Joe|website=Bleacher Report|access-date=2024-09-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirrorfootball.co.uk/news/Edin-Dzeko-profile-10-things-you-need-to-know-about-the-Arsenal-target-article26864.html|title=Edin Dzeko profile: 10 things you need to know about the Arsenal target - MirrorFootball.co.uk|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2010-02-06|archive-date=2010-02-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20100206091319/http://www.mirrorfootball.co.uk/news/Edin-Dzeko-profile-10-things-you-need-to-know-about-the-Arsenal-target-article26864.html}}</ref> 2009. gada novembrī Džeko kļuva par Bosnijas pirmo [[UNICEF]] vēstnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unicef.org/media/media_51837.html|title=Bosnia and Herzegovina marks the 20th Anniversary of the Convention on the Rights of the Child {{!}} Press centre {{!}} UNICEF|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2017-10-02|archive-date=2017-10-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20171002165504/https://www.unicef.org/media/media_51837.html}}</ref> Kopš tā laika viņš ir apmeklējis skolas un bērnus savā mītnes valstī, ko skāris [[Bosnijas karš]]. 2012. gada 6. jūlijā Džeko tika uzņemts [[Sarajevas Universitāte|Sarajevas Universitātē]], lai studētu sportu un fizisko kultūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/edin-dzeko-upisao-fakultet-u-sarajevu/120706090|title=Edin Džeko upisao fakultet u Sarajevu|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-08|language=hr}}</ref> 2018. gada 10. septembrī viņš to absolvēja, iegūstot [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura grādu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/edin-dzeko-diplomirao-na-studiju-menadzment-u-sportu/180910123|title=Edin Džeko diplomirao na studiju Menadžment u sportu|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-08|language=hr}}</ref> Džeko kopš 2011. gada ir attiecībās ar modeli un aktrisi, [[Amra Silajdžiča|Amru Silajdžiču]], apprecoties ar viņu 2014. gadā. Viņiem ir trīs meitas un dēls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vecernji.ba/showbiz/edin-dzeko-i-amra-silajdzic-dobili-kcerku-1057167|title=Edin Džeko i Amra Silajdžić dobili kćerku|website=www.vecernji.ba|access-date=2024-09-08|language=hr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/magazin/edin-dzeko-dobio-sina/251181|title=Edin Džeko dobio sina - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2018-06-15|archive-date=2018-06-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20180615135328/https://sportsport.ba/magazin/edin-dzeko-dobio-sina/251181}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://story.hr/Celebrity/a243652/Amra-Dzeko-rodila-kcer-Hanu.html|title=SLAVLJE U OBITELJI NOGOMETAŠA: Najljepši bosanskohercegovački par dobio 4. dijete, otkrili i ime|website=story.hr|access-date=2024-09-08|language=hr}}</ref> == Sasniegumi == '''VfL Wolfsburg''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2008—09<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/players/edin-deko/20588/|title=Bosnia and Herzegovina - E. Džeko - Profile with news, career statistics and history - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-09-08}}</ref> '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: 2011—12, [[2013.—2014. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2013—14]]<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/4151/Edin-Dzeko/overview|title=Edin Dzeko Profile, News & Stats {{!}} Premier League|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2019-05-17|archive-date=2019-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20190517232445/https://www.premierleague.com/players/4151/Edin-Dzeko/overview}}</ref> * [[FA kauss]]: 2010—11<ref name=":8" /> * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2013—14<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26311649|title=Manchester City 3-1 Sunderland|work=BBC Sport|access-date=2024-09-08|date=2014-02-28|language=en}}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2012<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/0/football/19133978|title=BBC Sport - Chelsea 2-3 Man City|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2016-01-21|archive-date=2016-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20160121002518/https://www.bbc.co.uk/sport/0/football/19133978}}</ref> '''Inter Milan''' * [[Coppa Italia]]: 2021—22, 2022—23<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/coppa-italia/2022-2023/fiorentina-v-inter-coppa-italia-final-live_sto9618209/story.shtml|title=Fiorentina 1-2 Inter Milan - Lautaro Martinez scores double as the Nerazzurri defend Coppa Italia|access-date=2024. gada 8. septembrī}}</ref> * [[Supercoppa Italiana]]: 2021, 2022<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/italian-super-coppa/2022-2023/ac-milan-v-inter-milan-supercoppa-italiana-final-live_sto9324796/story.shtml|title=AC Milan 0-3 Inter Milan: Simone Inzaghi's side ease to Supercoppa win over rivals to defend title|access-date=2024. gada 8. septembrī}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65845807|title=Man City beat Inter Milan 1-0 in Champions League final to claim Treble|work=BBC Sport|access-date=2024-09-08|date=2023-06-09|language=en}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * Bosnijas gada labākais sportists: 2009, 2018 * Bosnijas gada labākais futbolists: 2009, 2010, 2011<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/dzekin-hat-trick-novi-naslov-quotidola-nacijequot/82849|title=Džekin hat-trick: Novi naslov "Idola nacije" - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2020-08-19|archive-date=2020-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20200819111931/https://sportsport.ba/fudbal/dzekin-hat-trick-novi-naslov-quotidola-nacijequot/82849}}</ref> * [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] labākais vārtu guvējs: 2009—10<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dfb.de/bundesliga/statistik/torschuetzenkoenige/|title=Torschützenkönige|website=DFB - Deutscher Fußball-Bund e.V.|access-date=2024-09-08|date=2014-02-13|language=de}}</ref> * [[Itālijas Serie A]] labākais vārtu guvējs: 2016—17<ref name=":9" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/stats/_/league/ITA.1/season/2016|title=Italian Serie A Scoring Stats, 2016-17 Season|website=ESPN|access-date=2024-09-08|language=en}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]s Sezonas izlase: [[:en:2017—18 UEFA Champions League#Squad of the season|2017—18]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2560100.html|title=UEFA Champions League Squad of the Season - UEFA Champions League - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2018-06-02|archive-date=2018-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20180602104547/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2560100.html}}</ref> * [[UEFA Eiropas līga]]s labākais vārtu guvējs: [[2016.—2017. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2016—17]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-italia.net/dzeko-top-europa-league-scorer/|title=Dzeko top Europa League scorer - Football Italia|website=football-italia.net|access-date=2024-09-08|date=2017-05-24|language=en}}</ref> * [[UEFA Eiropas līga]]s Sezonas izlase: [[:en:2020—21 UEFA Europa League#Squad of the season|2020—21]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0269-1262ae3ac85f-0a3f996ae443-1000--uefa-europa-league-squad-of-the-season-2020-21/|title=UEFA Europa League Squad of the Season 2020/21 {{!}} UEFA Europa League {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2021-06-03|archive-date=2021-06-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20210603055033/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0269-1262ae3ac85f-0a3f996ae443-1000--uefa-europa-league-squad-of-the-season-2020-21/}}</ref> * Premjerlīgas mēneša spēlētājs: 2011. gada augusts<ref name=":10" /> * DFB-Pokal labākais vārtu guvējs: 2008—09<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/0253-0d81fa837ff6-b1d124a72db0-1000--how-brilliant-is-edin-dzeko/|title=How brilliant is Edin Džeko? {{!}} European Qualifiers {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2022-01-03|archive-date=2022-01-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220103155851/https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/0253-0d81fa837ff6-b1d124a72db0-1000--how-brilliant-is-edin-dzeko/}}</ref> == Skatīt arī == * [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|Vīriešu futbolisti ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem izlasē]] == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.edindzeko.ba/}} {{bs ikona}} {{en ikona}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20150903002820/http://www.asroma.it/en/team/edin_deko A.S. Roma profils] {{en ikona}} {{Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase - FIFA 2026}} {{Portal bar|Cilvēki|Futbols}} {{DEFAULTSORT:Dzzeko, Edins}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sarajevā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnieši]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbolisti]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas izlases futbolisti]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Teplice spēlētāji]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 32p21c6pb2u84voa7pcmkq88a71elf3 0 203912 4534346 4425550 2026-10-11T08:57:32Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi un nākotni 4534346 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 106 | nosaukums = Ezere—Embūte—Grobiņa | karte = Road P106 Latvia.svg | leģenda = | garums = 81,2 | ārpus_pilsētas = 80,7 | ceļš_pilsētā = 0,5 | sakrīt = | segums = asfalts, grants | reģions = [[Kurzeme]] | attēls =Ceļš P106, Nīgrandes pagasts, Saldus novads, Latvia - panoramio.jpg | paraksts = }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Ezere]] {{P ceļš|105}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Garozas]] {{P ceļš|107}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Zaņa]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Venta]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Nīgrande]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Lētīža|Letiža]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Vībiņi]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Embūte]] {{P ceļš|116}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Knīveri]] {{P ceļš|114}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Virga]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Vārtāja]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Gavieze]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ālande]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Grobiņa]] {{A ceļš|9}} [[Iļģu iela (Grobiņa)|Iļģu iela]]}} |} |} '''P106''' autoceļš '''Ezere—Embūte—Grobiņa''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|Latvijas reģionālais autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Autoceļš P105|P105]] [[Ezere|Ezerē]] caur [[Nīgrande|Nīgrandi]] un [[Embūte|Embūti]] ar autoceļu [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] [[Grobiņa|Grobiņā]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopējais garums ir 81,2 km un tas maršruta lielākajā daļā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu, bet 35,8 km posms no [[Nīgrande]]s līdz [[Knīveri]]em — ar [[grants]] segumu. Ceļš šķērso [[Saldus novads|Saldus]] un [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes]] novadus. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Ezeres līdz krustojumam ar autoceļu [[Autoceļš P107|P107]] (0. - 3,069. km): 986 transportlīdzekļi diennaktī, 6% kravas transports * no krustojuma ar autoceļu P107 līdz Nīgrandei (3,069. - 22,269. km): 510,5 tr.l. diennaktī, 7% kravas transports * no Nīgrandes līdz krustojumam ar autoceļu [[Autoceļš P114|P114]] (pie Knīveriem) (22,269. - 55,071. km): 124,5 tr.l. diennaktī, 7% kravas transports * no krustojuma ar autoceļu P114 līdz Grobiņai (55,071. - 80,661. km): 2,9 tūkstoši tr.l. diennaktī, 11% kravas transports == Vēsture == No 2017. līdz 2018. gadam Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības projekta ''EASYCROSSING'' ietvaros tika atjaunots autoceļa posms no Ezeres līdz Baltaiskrogam (0,07. - 13,95. km). Posmā tika laboti seguma iesēdumi un ceļa profils, veikta virsmas apstrāde, kā arī atjaunots tilts pār [[Zaņa|Zaņas]] upi. Konkrētā iepirkuma prognozētā līgumcena bija 2 726 716 EUR. Visa ''EASYCROSSING'' projekta Latvijas pusē veicamo ceļa darbu kopējās izmaksas sasniedza 6,14 miljonus eiro (ar PVN).<ref>https://pvs.iub.gov.lv/show/485532{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/nereta-atklas-cela-posmu-kas-sakartots-latvijas-un-lietuvas-celu-administraciju-sadarbibas-projekta-ietvaros/|title=Neretā atklās ceļa posmu, kas sakārtots Latvijas un Lietuvas ceļu administrāciju sadarbības projekta ietvaros|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2018-09-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/areja-finansejuma-projekti/easycrossing/|title=EASYCROSSING|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-remontdarbi-vairakos-lietuvas-pierobezas-celu-posmos-kas-lidzfinanseti-no-interreg-v-a/|title=Pabeigti remontdarbi vairākos Lietuvas pierobežas ceļu posmos, kas līdzfinansēti no Interreg V-A|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2020-10-20|language=lv}}</ref> 2021. gadā tika atjaunots asfaltbetona segums 17,02 km garā autoceļa posmā no krustojuma ar P114 līdz Sudmaļiem (55,05. - 72,07. km). Darbu ietvaros tika ieklāta jauna asfalta izlīdzinošā kārta, asfaltētas nobrauktuves, atjaunotas caurtekas un ceļa aprīkojums. Krustojumā ar vietējo autoceļu [[Autoceļš V1278|V1208]] Bunka–Paplaka–Mazkalēti vecās satiksmes drošības saliņas tika demontētas un to vietā izbūvētas jaunas. Būvdarbus veica SIA "CTB" par līgumcenu 1 852 336 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-atjaunot-segumu-uz-regionalajiem-autoceliem-jelgava-tuski-tukums-ergli-jaunpiebalga-salinkrogs-un-ezere-embute-grobina/|title=Sāk atjaunot segumu uz reģionālajiem autoceļiem Jelgava (Tušķi)–Tukums, Ērgļi–Jaunpiebalga–Saliņkrogs un Ezere–Embūte–Grobiņa|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2021-07-20|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-kurzemes-planosanas-regiona/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Kurzemes plānošanas reģionā|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2021-03-25|language=lv}}</ref> 2022. gada rudenī tika atjaunots tilts par Ālandi autoceļa 79,935. km. Darbi notika no 26. septembra līdz 26. oktobrim. Tika demontētas un uzstādītas jaunas tilta margas un drošības barjeras. Būvdarbus veica SIA "Rīgas tilti", būvuzraudzību nodrošināja SIA "Teese insenerid".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2022/09/26.09-02.10.2022.pdf|title=Nedēļas atskaite par plānotājiem būvdarbiem un ar tiem saistītiem satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļu būvobjektos}}</ref> == Nākotne == 2024. gadā tika uzsākta divu autoceļa posmu pārbūves būvprojektu izstrāde: posmā no Nīgrandes līdz Vībiņiem (19,27. - 32,7. km) un no Vībiņiem līdz Knīveru apkārtnei (32,7. - 55,02. km). Šajos posmos paredzēts esošo grants segumu nomainīt ar cieto melno segumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/d6c56eb7-79ef-43d3-99c5-783c859d80a7|title=Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu|website=eformsb.pvs.iub.gov.lv|access-date=2026-10-11}}</ref> Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijā līdz 2040. gadam kā prioritāri P106 posmi, kuros būtu nepieciešams veikt seguma atjaunošanas darbus, ir iekļauti divi posmi - no Nīgrandes līdz Knīveru apkārtnei (13,98. - 55,02. km) un posms pirms Grobiņas (72,01. - 78,12. km). Konkrēts būvdarbu īstenošanas laiks stratēģijā nav noteikts. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/12/Regionalo_celu_buvn_strategijas_lidz_2040_prioritates.pdf|title=Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijas līdz 2040. gadam prioritātes}}</ref> == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Ezere]] * [[Nīgrande]] * [[Grobiņa]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P106]] e1jtnfyw8726xxiz6ebz0vussoax3xp 0 207501 4534428 4399388 2026-10-11T11:44:27Z Vylks 50297 4534428 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Bostvana | Badge = Botswana FA.png | FIFA Trigramme = BOT | FIFA Rank = {{Nft rank|149|down||date=2022. gada 10. februāris}} | 1st ranking date = | FIFA max = 53 | FIFA max date = [[2010]]. gada decembris | FIFA min = 165 | FIFA min date = [[1999]]. gada novembris- [[2000]]. gada februāris | Elo Rank = 133 | Elo max = 97 | Elo max date = [[2011]]. gada augusts | Elo min = 187 | Elo min date = [[1997]]. gada marts | Nickname = Dipitse (Zebras) | Association = [[Botsvānas Futbola asociācija]] | Confederation = [[Āfrikas Futbola Konfederācija|CAF]] | Coach = {{flaga|BOT}} Taloba Ntaga ({{piezīme|p.i.|pienākumu izpildītājs}}) | Captain = Kabelo Dambe | Most caps = Džoels Mogorosi (92) | Top scorer = Džeroms Ramatlhakvans (24) | Home Stadium = [[Botsvānas nacionālais stadions]] | pattern_la1=_Botswana11home|pattern_b1=_Botswana11Home|pattern_ra1=_Botswana11Home|pattern_sh1=_Botswana11Home|pattern_so1=_Botswana11Home | leftarm1=000|body1=00a2e8|rightarm1=000|shorts1=00a2e8|socks1=00a2e8 | pattern_la2=_Botswana12Home|pattern_b2=_Botswana12Home|pattern_ra2=_Botswana12Home|pattern_sh2=_Botswana12Home|pattern_so2=_Botswana12Home | leftarm2=000|body2=FFFFFF|rightarm2=000|shorts2=000|socks2=000 | pattern_la3=_Botswana12Away|pattern_b3=_Botswana12Away|pattern_ra3=_Botswana12Away|pattern_sh3=_Botswana12Away|pattern_so3=_Botswana12Away | leftarm3=FFFFFF|body3=FFFFFF|rightarm3=FFFFFF|shorts3=FFFFFFF|socks3=FFFFFFF | First game = {{flaga|Malāvija}} [[Malāvijas futbola izlase|Malāvija]] 8-1 Botsvāna {{flaga|Botsvāna}} <br /> ([[Malāvija]] 13. jūlijs, 1968) | Largest win = {{flaga|Botsvāna}} Botsvāna 6-2 [[Svazilenda futbola izlase|Svazilenda]]{{flaga|Svazilenda}} <br /> ([[Gaborone]], [[Botsvāna]] 2, marts 2002) | Largest loss = {{flaga|Malāvija}} [[Malāvijas futbola izlase|Malāvija]] 8-1 Botsvāna {{flaga|Botsvāna}} <br /> ([[Malāvija]] 13. jūlijs, 1968) <br /> {{flaga|Botsvāna}} Botsvāna 0-7 [[Zimbabves futbola izlase|Zimbabve]] {{flaga|Zimbabve}} <br /> ([[Gaborone]], [[Botsvāna]] 26. augusts 1990) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 2 | Regional cup first = [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] | Regional cup best = Grupu turnīrs ([[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]], [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]) | current = }} '''Botsvānas futbola izlase''' ir [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Botsvāna|Botsvānu]] starptautiskās sacensībās. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausam]] ir kvaficējusies divas reizes — 2012. un 2025. gadā. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nepiedalījās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]-[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''Nepiedalījās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' == Āfrikas Nāciju kausā == * 1957-1992 - ''Nepiedalījās'' * 1994-[[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - Grupu turnīrs * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]]-[[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - ''Nekvalificējās'' * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - ''Nekvalificējās'' * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - ''Nekvalificējās'' * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] - ''Nekvalificējās'' * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] - Grupu turnīrs == Ārējās saites == {{futbols-aizmetnis}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Botsvānā]] ryf7wfh9nhzy0x4933f5pv2ujk2sjw8 0 213078 4534148 4202905 2026-10-10T15:34:10Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4534148 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džesika Česteina | vārds_orig = ''Jessica Chastain'' | attēls = Jessica Chastain-64631 (cropped).jpg | komentārs = Džesika Česteina 2025. gadā | dz. vārds = Džesika Mišela Česteina | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1977|3|24}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sonoma}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2004—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Džesika Mišela Česteina''' ({{val|en|Jessica Michelle Chastain}}; dzimusi {{dat|1977|3|24}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Derakhshani|first=Tirdad|title=Sideshow: Jessica Chastain, uneasy star|url=http://articles.philly.com/2012-11-17/news/35157780_1_juanes-jessica-chastain-uneasy-star|work=Philadelphia Daily News|accessdate=January 17, 2013|date=November 17, 2012|archive-date=2013-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20130116214523/http://articles.philly.com/2012-11-17/news/35157780_1_juanes-jessica-chastain-uneasy-star}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Peretz|first=Evgenia|title=Jessica Chastain on Her Rise in Hollywood|url=http://www.vanityfair.com/hollywood/2012/09/jessica-chastain-on-hollywood#slide=1|work=Vanity Fair|accessdate=January 17, 2013|date=September 2012}}</ref> ir amerikāņu teātra, kino un televīzijas aktrise. Kļuva pazīstama 2011. gadā, kad filmējās 7 filmās: "[[Parāds (filma)|Parāds]]" (''The Debt''), "[[Dzīvības koks (filma)|Dzīvības koks]]", "[[Kalpone]]", "[[Koriolāns]]" (''Coriolanus''), "[[Patvērums]]" (''Take Shelter''), "[[Mežonīgā Salome]]" (''Wilde Salome'') un "[[Teksasas nāves lauki]]" (''Texas Killing Fields''). Par lomu filmā "Kalpone" Česteinu nominēja kā labāko otrā plāna aktrisi [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i, [[Zelta globusa balva]]i, [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i, [[BAFTA kino balva]]i un [[Kritiķu izvēles kino balva]]i. Par lomu 2012. gada filmā "[[Slepenā operācija "30 pēc pusnakts"]]" viņa saņēma Zelta globusa balvu un nomināciju Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākā aktrise. Par lomu filmā ''[[The Eyes of Tammy Faye]]'' (2021) saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]]. 2012. gadā žurnāls ''[[Time]]'' aktrisi iekļāva 100 pasaulē ietekmīgāko cilvēku sarakstā.<ref name=Time100>{{Tīmekļa atsauce|last=Oldman|first=Gary|title=Jessica Chastain – 2012 TIME 100: The Most Influential People in the World|url=http://www.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,2111975_2111976_2112107,00.html|work=Time|accessdate=January 17, 2013|date=April 18, 2012|archive-date={{dat|2013|01|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130120110939/http://www.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,2111975_2111976_2112107,00.html}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130120110939/http://www.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,2111975_2111976_2112107,00.html |date={{dat|2013|01|20||bez}} }}</ref> == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums |- |2008 |''[[Jolene]]'' |- |2009 |''[[Stolen]]'' |- | rowspan="2" |2010 |''[[The Westerner]]'' |- |''[[The Debt]]'' |- | rowspan="6" |2011 |"[[Patvērums]]" (''Take Shelter'') |- |"[[Koriolāns]]" (''Coriolanus'') |- |"[[Dzīvības koks (filma)|Dzīvības koks]]" |- |"[[Kalpone]]" |- |''[[Wilde Salomé]]'' |- |"[[Teksasas nāves lauki]]" (''Texas Killing Fields'') |- | rowspan="4" |2012 |"[[Madagaskara 3]]" |- |"[[Nelikumība]]" |- |''[[The Color of Time]]'' |- |"[[Slepenā operācija "30 pēc pusnakts"]]" |- | rowspan="2" |2013 |"[[Mamma (filma)|Mamma]]" (''Mama'') |- |''[[The Disappearance of Eleanor Rigby]]'' |- | rowspan="3" |2014 |''[[Miss Julie]]'' |- |"[[Starp zvaigznēm]]" |- |"[[Pats varmācīgākais gads]]" (''A Most Violent Year'') |- | rowspan="3" |2015 |[[Unity (filma)|''Unity'']] |- |"[[Marsietis (filma)|Marsietis]]" |- |"[[Purpura smaile]]" |- | rowspan="2" |2016 |"[[Mednieks un ledus karaliene]]" (''The Huntsman: Winter's War'') |- |''[[Miss Sloane]]'' |- | rowspan="4" |2017 |''[[I Am Jane Doe]]'' |- |"[[Zoodārza uzrauga sieva]]" (''The Zookeeper's Wife'') |- |"[[Mollijas spēle]]" |- |''[[Woman Walks Ahead]]'' |- |2018 |''[[This Changes Everything]]'' |- | rowspan="2" |2019 |"[[X-cilvēki: Tumšais Fēnikss]]" |- |"[[Tas — otrā nodaļa]]" |- | rowspan="2" |2020 |''[[Creating a Character: The Moni Yakim Legac]]'' |- |[[Ava (filma)|''Ava'']] |- | rowspan="2" |2021 |''[[The Forgiven]]'' |- |''[[The Eyes of Tammy Faye]]'' |- | rowspan="3" |2022 |"[[Aģentes 355]]" |- |"[[Armagedona laiks]]" |- |"[[Labā medmāsa]]" |- |2023 |"[[Atmiņa (filma)|Atmiņa]]" (''Memory'') |- |2024 |"[[Mātes instinkts]]" (''Mothers' Instinct'') |- |2025 |''[[Dreams]]'' |- |2026 |"[[Cita mammīte]]" (''Other Mommy'') |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise galvenajā lomā (Oskars)}} {{Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Česteina, Džesika}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Vegāni]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Ar Kņazienes Olgas ordeni apbalvotie]] hnk62x47bmiut5fjpiliu0yctpoo113 0 237349 4534259 4533900 2026-10-11T00:03:39Z Teatrālis 82063 /* Dzīvesgājums */ 4534259 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Indra Briķe | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. datums = {{dat|1957|12|29|N}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Durbe|td=Latvija}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|10|9|1957|12|29}} | miršanas vieta = {{vieta|Latvija}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Indra Briķe''' (dzimusi {{dat|1957|12|29}} [[Durbe|Durbē]], mirusi {{dat|2026|10|9}}) bija latviešu aktrise, strādāja [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] (1977—1992) un [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (1993—2026). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1957. gadā Durbē, mācījās [[Durbes vidusskola|Durbes vidusskolā]] un [[Liepājas 1. vidusskola|Liepājas 1. vidusskolā]]. 1976. gadā atveidoja galveno lomu filmā "[[Zobena ēnā]]". 1977. gadā beidza mācības [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] 2. aktieru studijā pie [[Antonija Apele|Antonijas Apeles]] un [[Oļģerts Kroders|Oļģerta Krodera]]. No 1977. gada līdz 1992. gadam strādāja Liepājas teātrī, kur atveidoja galvenās lomas daudzos klasikas iestudējumos. O. Kroders kļuva par I. Briķes visnozīmīgāko režisoru, abu sadarbība vainagojās ar izciliem I. Briķes aktierdarbiem. Pēc O. Krodera aiziešanas no Liepājas teātra arī I. Briķe meklēja jaunas darba iespējas. 1990. gadu sākumā viņa piedalījās vairākās [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādēs. Kopš 1993. gada viņa bija [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktrise, atveidojusi gan galvenās varones, gan arī otrā plāna lomas. Indra Briķe nomira 2026. gada 9. oktobrī, 68 gadu vecumā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devusies aktrise Indra Briķe |url=https://sejas.tvnet.lv/8561516/muziba-devusies-aktrise-indra-brike|website=TVNET.lv |accessdate={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Latvijas Ļeņina komjaunatnes prēmija (1986);<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Indra Briķe |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/indra-brike |website=dailesteatris.lv |accessdate={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece]] (1989); * [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balva [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|labākajai aktrisei]] par Dārtas lomu filmā "[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]" (1989); * [[Lilitas Bērziņas balva]] (2004, 1996); * [[Atzinības krusts]] (4. šķira, 2008);<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pasniedzot valsts augstākos apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/175205 |website=vestnesis.lv |accessdate={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> * [[Spēlmaņu nakts]] balva kategorijā "[[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Spēlmaņu nakts 2010/2011|2011]])<ref>{{tīmekļa atsauce |title=2010 / 2011 sezona |url=https://old.spelmanunakts.lv/2015/10/17/2010-2011-sezona-3/#more-231 |website=spelmanunakts.lv |accessdate={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> un divas balvas kategorijā [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|"Gada aktrise"]] ceremonijās [[Spēlmaņu nakts 1993|1994. gadā]] un [[Spēlmaņu nakts 2016/2017|2017. gadā]] — par Pegijas lomu izrādē "Pielūdzēja Nr. 1". Par lomu P. Sanajeva lugā "Apglabājiet mani zem grīdas" nominēta "Spēlmaņu nakts" 2011./2012. gada balvai kā labākā aktrise; * [[Krodera balva]] (2014). == Nozīmīgākās lomas == === Dailes teātrī === * Pegija (V. Vīnberga "Pielūdzēja nr. 1", 2017) * Mammīte, Misis Elsinga (M. Mičelas "Vējiem līdzi", 2013) * Hanna Portere Pita, Rabīns Izidors Helmevics, Henrijs, Etele Rozenberga (T. Kušnera "Eņģeļi Amerikā", 2012) * Ņina Saveļjeva, vecāmāte (P. Sanajeva "Apglabājiet mani zem grīdas", 2012) * Lenija Rīfenštāle (R. Paula, E. Mamajas, L. Brieža "Marlēna", 2011) * Repņikova (A. Vampilova "Atvadas jūnijā", 2010) * Žanna (B. Srbļanovičas "Siseņi", 2008) * Oze (M. Zālītes "Pērs Gints nav mājās", 2007) * Anna Doroteja Tērbuša (Ē.E. Šmita "Izvirtulis", 2006) * Misis Holaitija (V.S. Moema "Penelope un Diks", 2004) * Ģertrūde (V. Šekspīra "Hamlets", 2003) * Raudupiete (A. Brigaderes "Raudupiete", 2003) * Maša (I. Turgeņeva "Liekēdis", 2002) * Amālija Kore (M. Zālītes, U. Marhilēviča "Tobāgo!", 2001) * Anna (P. Mārbera "Nāc tuvāk!", 2001) * Blanša Dibuā (T. Viljamsa "Ilgu tramvajs", 2000) * Rašela (G. de Mopasāna "Mīlulis", 1999) * Duņaša (A. Čehova "Ķiršu dārzs", 1998) * Zane (Raiņa "Pūt, vējiņi!", 1998) * De Turvela kundze (K. Hemptona "Bīstamie sakari", 1996) * Terēza Rakēna (E. Zolā "Terēza Rakēna", 1996) * Džuljeta (V. Šekspīra "Romeo un Džuljeta", 1994) * Irēna (H. Ibsena "Kad mēs, mirušie, mostamies", 1993) === Liepājas teātrī === * Stella Kempbela (Dž. Kiltija "Mīļais melis", 2000) * Elvīra (M. Friša "Santakrusa", 1995) * Annija (F. Molnāra "Spēle pilī", 1992) * Jūlika (M. Friša "Štillers", 1991) * Henrijs Kendels (M. Zīverta "Āksts", 1989) * Žoanna Modū (Ē.M. Remarka "Triumfa arka", 1988) * Skārleta O'Hāra (M. Mičelas "Vējiem līdzi", 1987) * Ņina Zarečnaja (A. Čehova "Kaija", 1987) * Margarita Gotjē (A. Dimā (dēla) "Kamēliju dāma", 1985) * Aija (J. Jaunsudrabiņa "Aija", 1985) * Randa Grabovska (J. Lūša "Ko tur liegties, nav vērts", 1983) * Larisa Dmitrijevna (A. Ostrovska "Līgava bez pūra", 1982) * Mirdza (Aspazijas "Vaidelote", 1981) * Hermione, Perita (V. Šekspīra "Ziemas pasaka", 1980) * Donja Sol de Silva (V. Igo "Kastīliešu gods", 1979) * Pelnrušķīte (T. Gabes "Pelnrušķīte", 1978) * Adela (F.G. Lorkas "Bernardas Albas māja", 1978) * Spīdola (Raiņa "Uguns un nakts", 1977), * Soņa Marmeladova (F. Dostojevska "Noziegums un sods", 1977) === Jaunajā Rīgas teātrī === * Māte (F. Vedekinda "Pavasara atmoda", 1995) * Emma (H. Pintera "Nodevība", 1994) * Melhiora Montrei kundze (J. Mišimas "Marķīze de Sada", 1993) * Irēna (A. Čaka "Matīss — kausu bajārs", 1993) === Lomas kino === * Māte ("[[Ar putām uz lūpām]]", 2017) * Zemnieka sieva ("[[Aukstais tango]]", Krievija, 2017) * Direktore ("[[Es esmu šeit]]", 2016) * Pētera mamma ("[[Mammu, es tevi mīlu]]", 2012) * Atraitne ("[[Rožu ieleja]]", Krievija, 2011) * Kņaziene ("[[Rīgas sargi]]", 2007) * Ivara māte ("[[Sauja ložu]]", 2002) * Karina ("[[Cilpā]]", 1991) * Anna ("[[Mazās kaislības]]", 1990) * Biruta ("[[Valsis mūža garumā]]", 1990) * Dārta ("[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]", 1989) * Zelma ("[[Ja mēs visu to pārcietīsim]], 1987) * Vizma ("[[Vasara bija tikai vienu dienu]]", 1980) * Maija ("[[Zobena ēnā]]", 1976) === Lomas TV iestudējumos un seriālos === Piedalījusies seriālos "[[Padomju džinsi]]" (2024), "[[Ēnu spēles]]" (2012), "[[UgunsGrēks]]" (no 2008) un "[[Neprāta cena]]" (no 2007), "[[Likteņa līdumnieki]]" (2002—2005), videofilmā "[[Suņu vīrs un Tille]]", (2002), seriālā "[[Doktora Kraufa noslēpums]]" (1998), TV iestudējumos M. Zīverta "Rīga dimd" (1989), Raiņa "Rīgas ragana" (1989), Ē.M. Remarka "Melnais obelisks" (1984) A. Upīša "Zaļā zeme" (1982), J. Jaunsudrabiņa "Vēja ziedi" (1980). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * [https://izrades.lv/persona/indra-brike-7431 Indra Briķe] izrades.lv {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Brikze, Indra}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Durbē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktrises balvas ieguvējas]] [[Kategorija:Lielā Kristapa balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]] 7rnyp75y9cznl6drix2dfljdtm4tclh 0 239246 4534076 4496740 2026-10-10T12:15:26Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */ 4534076 wikitext text/x-wiki {{Infobox probability distribution | name = Normālais sadalījums | type = density | pdf_image = [[Image:Normal Distribution PDF.svg|350px|class=skin-invert-image]] | pdf_caption = Sarkanā līkne abilst ''standarta normālajam sadalījumam''. | cdf_image = [[Image:Normal Distribution CDF.svg|350px|class=skin-invert-image]] | cdf_caption = | notation = <math>\mathcal{N}(\mu,\sigma^2)</math> | parameters = <math>\mu\in\R</math> — [[matemātiskā cerība]]<br /><math>\sigma^2\in\R_{>0}</math> — [[Dispersija (statistika)|dispersija]] | support = <math>x\in\R</math> | pdf = <math>\frac{1}{\sqrt{2\pi\sigma^2}} e^{-\frac{(x - \mu)^2}{2\sigma^2}}</math> | cdf = <math>\Phi\left(\frac{x-\mu}{\sigma}\right) = \frac{1}{2}\left[1 + \operatorname{erf}\left( \frac{x-\mu}{\sigma\sqrt{2}}\right)\right]</math> | quantile = <math>\mu+\sigma\sqrt{2} \operatorname{erf}^{-1}(2p-1)</math> | mean = <math>\mu</math> | median = <math>\mu</math> | mode = <math>\mu</math> | variance = <math>\sigma^2</math> | mad = <math>\sigma\sqrt{2/\pi}</math> | skewness = <math>0</math> | kurtosis = <math>0</math> <!-- DO NOT REPLACE THIS WITH THE OLD-STYLE KURTOSIS WHICH IS 3. --> | entropy = <math>\frac{1}{2} \log(2\pi e \sigma^2)</math> | mgf = <math>\exp(\mu t + \sigma^2 t^2 / 2)</math> | char = <math>\exp(i \mu t - \sigma^2 t^2 / 2)</math> | fisher = <math>\mathcal{I}(\mu,\sigma) =\begin {pmatrix} 1/\sigma^2 & 0 \\ 0 & 2/\sigma^2\end{pmatrix}</math> <math>\mathcal{I}(\mu,\sigma^2) =\begin {pmatrix} 1/\sigma^2 & 0 \\ 0 & 1/(2\sigma^4)\end{pmatrix}</math> | KLDiv = <math>{ 1 \over 2 } \left\{ \left( \frac{\sigma_0}{\sigma_1} \right)^2 + \frac{(\mu_1 - \mu_0)^2}{\sigma_1^2} - 1 + \ln {\sigma_1^2 \over \sigma_0^2} \right\}</math> | ES = <math>\mu - \sigma \frac{\frac{1}{\sqrt{2\pi}} e^{\frac{-\left(q_p\left(\frac{X-\mu}{\sigma}\right)\right)^2}{2}}}{1-p}</math><ref name="Norton-2019">{{publikācijas atsauce |last1=Norton |first1=Matthew |last2=Khokhlov |first2=Valentyn |last3=Uryasev |first3=Stan |year=2019 |title=Calculating CVaR and bPOE for common probability distributions with application to portfolio optimization and density estimation |journal=Annals of Operations Research |volume=299 |issue=1–2 |pages=1281–1315 |publisher=Springer |doi=10.1007/s10479-019-03373-1 |arxiv=1811.11301 |s2cid=254231768 |url=http://uryasev.ams.stonybrook.edu/wp-content/uploads/2019/10/Norton2019_CVaR_bPOE.pdf |access-date=2023-02-27 |archive-date=March 31, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230331230821/http://uryasev.ams.stonybrook.edu/wp-content/uploads/2019/10/Norton2019_CVaR_bPOE.pdf |dead-url=dead |accessdate=2024-10-22 |archivedate=2023-03-31 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230331230821/http://uryasev.ams.stonybrook.edu/wp-content/uploads/2019/10/Norton2019_CVaR_bPOE.pdf }}</ref> }} '''Normālais sadalījums''' jeb '''Gausa sadalījums''' ir viens no [[Varbūtību blīvuma funkcija|nepārtrauktiem varbūtību sadalījumiem]]. Piemēram, daudzu cilvēku kārtotā eksāmena atzīmes ir sadalītas normāli. Normālajam sadalījumam ir milzīga nozīme [[Statistika|statistikā]], tāpat tas tiek izmantots dabas zinātnēs un sociālajās zinātnēs, kur reālo [[Gadījuma lielums|gadījuma lielumu]] sadalījumi nav zināmi.<ref>[https://web.archive.org/web/20120705161744/http://findarticles.com/p/articles/mi_g2699/is_0002/ai_2699000241/ ''Normal Distribution''], Gale Encyclopedia of Psychology</ref><ref>{{grāmatas atsauce | last1 = Casella | first1 = George | last2 = Berger | first2 = Roger L. | year = 2001 | title = Statistical Inference | url = https://archive.org/details/statisticalinfer02edcase_q4n0 | edition = 2nd | publisher = Duxbury | isbn = 0-534-24312-6 | page=[https://archive.org/details/statisticalinfer02edcase_q4n0/page/102 102]}}</ref> Normālais sadalījums ir ļoti noderīgs [[centrālā robežteorēma|centrālo robežteorēmu]] dēļ, kas apgalvo, ka gadījuma lielumam sadalījums ir tuvs normālajam sadalījumam, ja tas ir vairāku citu savstarpēji neatkarīgu gadījuma lielumu summa. Normālais sadalījums dažkārt tiek saukts arī par '''zvanveida līkni''', tomēr zvanveida formas sadalījums ir vairākiem sadalījumiem, piemēram, [[Košī sadalījums|Košī]] un [[Stjūdenta sadalījums|Stjūdenta]]. Normālajam sadalījumam varbūtību blīvuma [[funkcija]] ir: : <math> f(x) = \frac{1}{\sigma\sqrt{2\pi}} e^{ -\frac{(x-\mu)^2}{2\sigma^2} }. </math> Ja gadījuma lielums ir sadalīts normāli, tad to pieraksta kā <math>\mathcal{N}(\mu,\,\sigma^2)</math>. Parametrs ''μ'' ir [[matemātiskā cerība]], kas normālajam sadalījumam ir arī [[Moda (statistika)|moda]] un [[Mediāna (statistika)|mediāna]]. Parametrs blīvuma funkcijā ''σ'' ir [[standartnovirze]], līdz ar to {{nowrap|''σ''²}} ir [[Dispersija (statistika)|dispersija]]. Normālais sadalījums ir simetrisks attiecībā pret matemātisko cerību un ir nenegatīvs visā [[reāls skaitlis|reālo skaitļu]] apgabalā. Ja {{nowrap|''μ'' {{=}} 0}} un {{nowrap|''σ'' {{=}} 1}}, tad sadalījums tiek saukts par '''standartizēto normālo sadalījumu'''. Pilnīgi ideāls normālais sadalījums ir iespējams tikai teorētiski. Tādēļ parasti runā par atbilstību tam ar kādu noteiktu [[varbūtība|varbūtību]], kas nozīmē pieļaujamās nobīdes no ideāla. To nosaka pēc [[Asimetrijas koeficients|asimetrijas]] un [[Ekscesa koeficients|ekscesa]] koeficienta. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.encyclopediaofmath.org/index.php/Normal_distribution ''Encyclopedia of Mathematics'' ieraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131216173226/http://www.encyclopediaofmath.org/index.php/Normal_distribution |date={{dat|2013|12|16||bez}} }} {{en ikona}} {{Matemātika-aizmetnis}} [[Kategorija:Varbūtību teorija]] [[Kategorija:Statistika]] g7px1bsowmyynfn2eucpvc7jkhezgtg 0 249738 4534353 4506334 2026-10-11T09:36:45Z ~2026-54498-17 151725 uzvaretaju sarakstu pamainiju 4534353 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Gudrs, vēl gudrāks | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = | caption = | genre = [[erudīcijas šovs]] | format = | creator = [[Latvijas Televīzija]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = * [[Valters Frīdenbergs]] <small>(2014—18)</small> * [[Kaspars Ozoliņš]] <small>(2014—24)</small> * [[Toms Grēviņš]] <small>(2018—''pašlaik'')</small> * [[Katō|Anna Zankovska]] <small>(2024—''pašlaik'')</small> * [[Jānis Baķis]] <small>(2024—2025)</small> * [[Kristers Karlsons]] <small>(2025—''pašlaik'')</small> | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 12{{ref|sezonas|[P 1]}} | num_episodes = | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = | company = | distributor = | channel = [[LTV1]] | picture_format = | audio_format = | first_run = {{dat|2014|1|10|N}} | first_aired = [[2014]] | last_aired = ''pašlaik'' | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://ltv.lsm.lv/raidijumi/gudrs-vel-gudraks/anotacijas | production_website = | website_title = Raidījuma lapa LTV1 tīmekļa vietnē }} '''"Gudrs, vēl gudrāks"''' ir [[Latvijas Televīzija]]s jauniešu zināšanu viktorīnas žanra raidījums. Tas tiek pārraidīts [[LTV1]] katru piektdienu plkst. 18.50. Spēlē piedalās 5.—12. klašu audzēkņi. Raidījumu vada [[Toms Grēviņš]], [[Katō|Anna Zankovska]] un [[Kristers Karlsons]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/aktuali/latvijas-televizijas-raidijumam-gudrs-vel-gudraks-pievienojas-kristers-karlsons.id362949|title=Latvijas Televīzijas raidījumam "Gudrs, vēl gudrāks" pievienojas Kristers Karlsons / Aktuāli|website=ltv.lsm.lv|access-date=2026-08-13|date=2025-09-19|language=lv}}</ref> == Vēsture == Raidījumu sāka pārraidīt 2014. gada 10. janvārī. Latvijas Televīzija iegādājās spēles franšīzi no [[Lietuvas nacionālā televīzija|Lietuvas nacionālās televīzijas]], kura pārraida līdzīgu raidījumu "Lietuvas tūkstošgades bērni". Šīs spēles formāts ir ļoti līdzīgs Latvijas Televīzijas raidījumam. Raidījuma vadītāji sākotnēji bija dziedātājs [[Valters Frīdenbergs]] un fitnesa treneris [[Kaspars Ozoliņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/@gudrsvelgudrakslv/about|title=Gudrs, vēl Gudrāks Live|website=YouTube|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> Kopš V.&nbsp;Frīdenberga saslimšanas un nāves 2018. gadā viņu aizstājis Toms Grēviņš. Kopš 12. (2024./2025. gada) sezonas K.&nbsp;Ozoliņu aizstāja dziedātāja Anna Zankovska jeb Katō un radio raidījumu vadītājs Jānis Baķis.<ref name=":0">{{Atsauce|title=Gudrs, vēl gudrāks. 6. klašu pirmais pusfināls - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/338681/gudrs-vel-gudraks-6-klasu-pirmais-pusfinals|date=2024-10-04|accessdate=2024-12-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56010800/notikumi/120043714/ozolins-nevadis-gudrs-vel-gudraks-vinu-aizstas-uzreiz-divi-kato-un-bakis|title=Ozoliņš nevadīs "Gudrs, vēl gudrāks", viņu aizstās uzreiz divi – Katō un Baķis|website=Delfi|access-date=2026-08-13|date=2024-09-24|language=lv}}</ref> 2025. gada rudenī Jāni Baķi aizstāja Kristers Karlsons.<ref name=":1" /> == Formāts == === Jautājumu un kārtu formāts === Spēle sastāv no trim atlases spēlēm (pusfināliem) un fināla. Katrā atlases spēlē piedalās 12 skolēni. Katrā atlases spēlē ir 4 kārtas ar 8 jautājumiem katrā. Pirmajā kārtā visiem spēlētājiem jāizvēlas, vai izteiktais apgalvojums ir patiess (jā vai nē). Jautājumi ir viena punkta vērtībā. Savulaik tajā izkrita 4 dalībnieki, taču no 12. sezonas visi turpina spēli. Otrajā kārtā visiem spēlētājiem jāizvēlas pareizā atbilde starp trīs variantiem. Šie jautājumi ir divi punktu vērtībā. Pēc tās tikai 4 labākie turpina spēli. Trešajā kārtā jāatbild uz brīvās atbildes jautājumiem — pie atbildēšanas tiek ātrākais, taču neatbildot jautājumu var atbildēt arī citi skolēni. 3. kārtas jautājumi ir trīs punktu vērtībā. Ceturtajā kārtā tiek divi labākie spēlētāji — tajā ir 8 jautājumi par dažādām tēmām un dalībnieki pamīšus izvēlas tēmas. Atbildot uz savu jautājumu tiek saņemti 4 punkti, taču kļūdainas atbildes gadījumā jautājums pāriet otra dalībniekam, kas var nopelnīt 2 punktus. Spēles finālā piedalās 6 dalībnieki — atlases spēļu ceturto kārtu dalībnieki. Finālā arī ir četras kārtas, kurām ir līdzīgs princips kā atlasē. Otrajā kārtā izkrīt divi dalībnieki, trešajā vēl divi. Ceturtajā kārtā piedalās 2 dalībnieki, kuri cīnās par galveno balvu. Dalībnieks, kurš iegūst visvairāk punktu fināla ceturtajā kārtā, uzvar spēlē jeb savā klašu grupā. === Pārraide === Spēle tiek pārraidīta katru piektdienu. Vienai klašu grupai tiek veltītas četras spēles (trīs pusfināli, viens fināls). Pēc spēles standartiem, katram dalībniekam dodas līdzi dalībnieka izvēlēts skolotājs un vismaz 10 līdzjutēji — skolasbiedri. Pie atlases spēļu dalībniekiem, kuri iekļuvuši ceturtajā kārtā, uz viņu skolu dodas veidot sižetu televīzijas pārstāvji. Sižeta mērķis ir iegūt nelielu priekšstatu par dalībnieka skolas un personīgo dzīvi. Katra spēle tiek ierakstīta apmēram mēnesi pirms tās iziešanas ēterā. Spēles uzvarētājs iegūst galveno balvu — planšetdatoru vai giroskūteri. <!-- — un dodas uz pieņemšanu pie [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]]. --> === Speciālizlaidumi === {{Nepilnīga nodaļa}} 2017. gada 29. decembrī par godu raidījuma piecu gadu jubilejai tika pārraidīts speciālizlaidums, kurā skolnieku vietā piedalījās sabiedrībā pazīstamas personības — [[Ainārs Ančevskis]], [[Agnese Rakovska]], [[Andris Freidenfelds]], [[Uģis Joksts]], [[Jānis Apeinis]], [[Krists Kalniņš]], [[Brigita Daļecka]], [[Gunta Baško|Gunta Baško-Melnbārde]], [[Artis Volfs]], [[Agris Daņiļevičs]], [[Linda Krūmiņa (žurnāliste)|Linda Krūmiņa]] un [[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeisters]] == Uzvarētāji == {{Nepilnīga nodaļa}} Zināmie spēles uzvarētāji: * Kārlis Rimaševskis, [[Kuldīgas pamatskola]]s 6. klases skolnieks * Toms Fišers-Blumbergs, Engures vidusskolas 7. klases skolnieks * Ilva Viļuma, [[Andreja Upīša Skrīveru vidusskola]]s 8. klases skolniece * Egija Paslauska, Salas vidusskolas 9. klases skolniece * Kārlis Vagalis, [[Daugavpils Valsts ģimnāzija]]s 12. klases skolnieks (4. sezona) * Mikus Dāvis Liepiņš, [[Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija|Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas]] 10. klases skolnieks * Alīna Tropina, Saldus 1. vidusskolas 11. klases skolniece * Nauris Prikšāns, [[Rīgas 49. vidusskola]]s 5. klases skolnieks * Madara Elza Rudzīte, Straupes pamatskolas 6. klases skolniece (4.sezona) * Zanda Zaļakmene, [[Viesītes vidusskola]]s 7.klases skolniece (4. sezona) * Intars Gipters, Mārupes pamatskola 6.klases skolnieks * Kārlis Vagalis, Daugavpils Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks (3. sezona) * Līva Emīlija Kļaviņa, [[Rīgas Franču licejs|Rīgas Franču liceja]] 7. klases skolniece * Liega Krasovska, [[Murjāņu sporta ģimnāzija]]s 11. klases skolniece (2018) * Kristers Rikuns, [[Dobeles Valsts ģimnāzija]]s 7. klases skolnieks (2019) * Līva Krūmiņa, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola 7. klases skolniece (2020) * Romija Estere Trizna, Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniece (2026) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ltv.lsm.lv/lv/raidijums/gudrs-vel-gudraks Gudrs, vēl gudrāks] [[Kategorija:Latvijas televīzijas šovi]] 8xpcygt9s8kkka9g7mkd0tn9td5h6wg 4534388 4534353 2026-10-11T10:51:36Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54498-17|~2026-54498-17]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4506334 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Gudrs, vēl gudrāks | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = | caption = | genre = [[erudīcijas šovs]] | format = | creator = [[Latvijas Televīzija]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = * [[Valters Frīdenbergs]] <small>(2014—18)</small> * [[Kaspars Ozoliņš]] <small>(2014—24)</small> * [[Toms Grēviņš]] <small>(2018—''pašlaik'')</small> * [[Katō|Anna Zankovska]] <small>(2024—''pašlaik'')</small> * [[Jānis Baķis]] <small>(2024—2025)</small> * [[Kristers Karlsons]] <small>(2025—''pašlaik'')</small> | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 12{{ref|sezonas|[P 1]}} | num_episodes = | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = | company = | distributor = | channel = [[LTV1]] | picture_format = | audio_format = | first_run = {{dat|2014|1|10|N}} | first_aired = [[2014]] | last_aired = ''pašlaik'' | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://ltv.lsm.lv/raidijumi/gudrs-vel-gudraks/anotacijas | production_website = | website_title = Raidījuma lapa LTV1 tīmekļa vietnē }} '''"Gudrs, vēl gudrāks"''' ir [[Latvijas Televīzija]]s jauniešu zināšanu viktorīnas žanra raidījums. Tas tiek pārraidīts [[LTV1]] katru piektdienu plkst. 18.50. Spēlē piedalās 5.—12. klašu audzēkņi. Raidījumu vada [[Toms Grēviņš]], [[Katō|Anna Zankovska]] un [[Kristers Karlsons]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/aktuali/latvijas-televizijas-raidijumam-gudrs-vel-gudraks-pievienojas-kristers-karlsons.id362949|title=Latvijas Televīzijas raidījumam "Gudrs, vēl gudrāks" pievienojas Kristers Karlsons / Aktuāli|website=ltv.lsm.lv|access-date=2026-08-13|date=2025-09-19|language=lv}}</ref> == Vēsture == Raidījumu sāka pārraidīt 2014. gada 10. janvārī. Latvijas Televīzija iegādājās spēles franšīzi no [[Lietuvas nacionālā televīzija|Lietuvas nacionālās televīzijas]], kura pārraida līdzīgu raidījumu "Lietuvas tūkstošgades bērni". Šīs spēles formāts ir ļoti līdzīgs Latvijas Televīzijas raidījumam. Raidījuma vadītāji sākotnēji bija dziedātājs [[Valters Frīdenbergs]] un fitnesa treneris [[Kaspars Ozoliņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/@gudrsvelgudrakslv/about|title=Gudrs, vēl Gudrāks Live|website=YouTube|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> Kopš V.&nbsp;Frīdenberga saslimšanas un nāves 2018. gadā viņu aizstājis Toms Grēviņš. Kopš 12. (2024./2025. gada) sezonas K.&nbsp;Ozoliņu aizstāja dziedātāja Anna Zankovska jeb Katō un radio raidījumu vadītājs Jānis Baķis.<ref name=":0">{{Atsauce|title=Gudrs, vēl gudrāks. 6. klašu pirmais pusfināls - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/338681/gudrs-vel-gudraks-6-klasu-pirmais-pusfinals|date=2024-10-04|accessdate=2024-12-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56010800/notikumi/120043714/ozolins-nevadis-gudrs-vel-gudraks-vinu-aizstas-uzreiz-divi-kato-un-bakis|title=Ozoliņš nevadīs "Gudrs, vēl gudrāks", viņu aizstās uzreiz divi – Katō un Baķis|website=Delfi|access-date=2026-08-13|date=2024-09-24|language=lv}}</ref> 2025. gada rudenī Jāni Baķi aizstāja Kristers Karlsons.<ref name=":1" /> == Formāts == === Jautājumu un kārtu formāts === Spēle sastāv no trim atlases spēlēm (pusfināliem) un fināla. Katrā atlases spēlē piedalās 12 skolēni. Katrā atlases spēlē ir 4 kārtas ar 8 jautājumiem katrā. Pirmajā kārtā visiem spēlētājiem jāizvēlas, vai izteiktais apgalvojums ir patiess (jā vai nē). Jautājumi ir viena punkta vērtībā. Savulaik tajā izkrita 4 dalībnieki, taču no 12. sezonas visi turpina spēli. Otrajā kārtā visiem spēlētājiem jāizvēlas pareizā atbilde starp trīs variantiem. Šie jautājumi ir divi punktu vērtībā. Pēc tās tikai 4 labākie turpina spēli. Trešajā kārtā jāatbild uz brīvās atbildes jautājumiem — pie atbildēšanas tiek ātrākais, taču neatbildot jautājumu var atbildēt arī citi skolēni. 3. kārtas jautājumi ir trīs punktu vērtībā. Ceturtajā kārtā tiek divi labākie spēlētāji — tajā ir 8 jautājumi par dažādām tēmām un dalībnieki pamīšus izvēlas tēmas. Atbildot uz savu jautājumu tiek saņemti 4 punkti, taču kļūdainas atbildes gadījumā jautājums pāriet otra dalībniekam, kas var nopelnīt 2 punktus. Spēles finālā piedalās 6 dalībnieki — atlases spēļu ceturto kārtu dalībnieki. Finālā arī ir četras kārtas, kurām ir līdzīgs princips kā atlasē. Otrajā kārtā izkrīt divi dalībnieki, trešajā vēl divi. Ceturtajā kārtā piedalās 2 dalībnieki, kuri cīnās par galveno balvu. Dalībnieks, kurš iegūst visvairāk punktu fināla ceturtajā kārtā, uzvar spēlē jeb savā klašu grupā. === Pārraide === Spēle tiek pārraidīta katru piektdienu. Vienai klašu grupai tiek veltītas četras spēles (trīs pusfināli, viens fināls). Pēc spēles standartiem, katram dalībniekam dodas līdzi dalībnieka izvēlēts skolotājs un vismaz 10 līdzjutēji — skolasbiedri. Pie atlases spēļu dalībniekiem, kuri iekļuvuši ceturtajā kārtā, uz viņu skolu dodas veidot sižetu televīzijas pārstāvji. Sižeta mērķis ir iegūt nelielu priekšstatu par dalībnieka skolas un personīgo dzīvi. Katra spēle tiek ierakstīta apmēram mēnesi pirms tās iziešanas ēterā. Spēles uzvarētājs iegūst galveno balvu — planšetdatoru vai giroskūteri. <!-- — un dodas uz pieņemšanu pie [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]]. --> === Speciālizlaidumi === {{Nepilnīga nodaļa}} 2017. gada 29. decembrī par godu raidījuma piecu gadu jubilejai tika pārraidīts speciālizlaidums, kurā skolnieku vietā piedalījās sabiedrībā pazīstamas personības — [[Ainārs Ančevskis]], [[Agnese Rakovska]], [[Andris Freidenfelds]], [[Uģis Joksts]], [[Jānis Apeinis]], [[Krists Kalniņš]], [[Brigita Daļecka]], [[Gunta Baško|Gunta Baško-Melnbārde]], [[Artis Volfs]], [[Agris Daņiļevičs]], [[Linda Krūmiņa (žurnāliste)|Linda Krūmiņa]] un [[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeisters]] == Uzvarētāji == {{Nepilnīga nodaļa}} Zināmie spēles uzvarētāji: * Kārlis Rimaševskis, [[Kuldīgas pamatskola]]s 6. klases skolnieks * Toms Fišers-Blumbergs, Engures vidusskolas 7. klases skolnieks * Ilva Viļuma, [[Andreja Upīša Skrīveru vidusskola]]s 8. klases skolniece * Egija Paslauska, Salas vidusskolas 9. klases skolniece * Kārlis Vagalis, [[Daugavpils Valsts ģimnāzija]]s 12. klases skolnieks (4. sezona) * Mikus Dāvis Liepiņš, [[Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija|Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas]] 10. klases skolnieks * Alīna Tropina, Saldus 1. vidusskolas 11. klases skolniece * Nauris Prikšāns, [[Rīgas 49. vidusskola]]s 5. klases skolnieks * Madara Elza Rudzīte, Straupes pamatskolas 6. klases skolniece (4.sezona) * Zanda Zaļakmene, [[Viesītes vidusskola]]s 7.klases skolniece (4. sezona) * Kārlis Vagalis, Daugavpils Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks (3. sezona) * Līva Emīlija Kļaviņa, [[Rīgas Franču licejs|Rīgas Franču liceja]] 7. klases skolniece * Liega Krasovska, [[Murjāņu sporta ģimnāzija]]s 11. klases skolniece (2018) * Kristers Rikuns, [[Dobeles Valsts ģimnāzija]]s 7. klases skolnieks (2019) * Līva Krūmiņa, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola 7. klases skolniece (2020) * Romija Estere Trizna, Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniece (2026) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ltv.lsm.lv/lv/raidijums/gudrs-vel-gudraks Gudrs, vēl gudrāks] [[Kategorija:Latvijas televīzijas šovi]] s2c0s0wj6280ey5bc4624knr5lsb3cc 0 251762 4534287 4527196 2026-10-11T07:00:36Z Lasks 38532 /* 2020. gadi */ 4534287 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Eurovision decade of debut map.svg|thumb|350px|Karte ar dalībvalstu debijas gadu pēc desmitgades: {{columns |col1 ={{legend|#ff3948|1950. gadi}}{{legend|#ff8c2e|1960. gadi}}{{legend|#ffe340|1970. gadi}} |col2 ={{legend|#8ad667|1980. gadi}}{{legend|#57c1dc|1990. gadi}} |col3 ={{legend|#5e70ef|2000. gadi}}{{legend|#915da3|2010. gadi}}{{legend|#dc23a9|2020. gadi}} }} ]] [[Attēls:№_of_countries_participating_in_the_Eurovision_Song_Contest_per_year.png|thumb|350px|Dalībvalstu skaits no 1956. līdz 2024. gadam]] '''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījušās 53 valstis. No tām 28 valstis ir guvušas vismaz vienu [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|uzvaru]]. Konkursā var piedalīties jebkura [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s dalībvalsts. Lai piedalītos Eirovīzijā, nav obligāts nosacījums valsts ģeogrāfiskā atrašanās [[Eiropa|Eiropā]]. Konkursa dalībvalstu skaits ir pieaudzis no septiņām 1956. gadā līdz vairāk nekā 40 21. gadsimtā. Tā kā dalībvalstu skaits pieaug, laika gaitā ir bijuši dažādas priekšsacīkstes, pašlaik Eirovīzijā ir ieviesta pusfinālu sistēma. == Saraksts == : {{colorbox|#DCDCDC}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalās tagad. : {{colorbox|#DCDCFF}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet tagad ir liegta iespēja piedalīties. : {{colorbox|#FFCCCC}} Valstis, kas vairs nepastāv. {| class="wikitable sortable" |- style="background:#efefef" ! Valsts !! Debijas gads !! Dalības reizes !! Uzvaras !! Pārraidītāji<ref>Eurovision.tv. [http://www.eurovision.tv/page/history-by-country History by country]. Retrieved on 10 February 2008.</ref> |- | {{ESC|Albānija}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>23</center> | <center>0</center> | [[RTSH]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Andora}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>6</center> | <center>0</center> | [[Ràdio i Televisió d'Andorra|RTVA]] |- | {{ESC|Armēnija}} | <center>{{escy|2006|2006}}</center> | <center>18</center> | <center>0</center> | [[Armenian Public Television|AMPTV]],ShantTV |- | {{ESC|Austrālija}} | <center>{{escy|2015|2015}}</center> | <center>11</center> | <center>0</center> | [[SBS Australia|SBS]] |- | {{ESC|Austrija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>57</center> | <center>2</center> | [[ORF (broadcaster)|ORF]] |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} | <center>{{escyr|2008}}</centeR> |<center>18</center> | <center>1</center> | [[İctimai Televiziya və Radio Yayımları Şirkəti|İTV]] |-bgcolor="#DCDCFF" | {{ESC|Baltkrievija}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>16</center> | <center>0</center> | [[National State Teleradiocompany|BTRC]] |- | {{ESC|Beļģija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>67</center> | <center>1</center> | [[Vlaamse Radio- en Televisieomroep|VRT]] (nīderlandiešu)<br />[[RTBF]] (franču) |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | <center>{{escyr|1993}}</center> | <center>19</center> | <center>0</center> | [[BHRT]] |- | {{ESC|Bulgārija}} | <center>{{escy|2005|2005}}</center> | <center>15</center> | <center>1</center> | [[Bulgarian National Television|BNT]] |- | {{ESC|Čehija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>14</center> | <center>0</center> | [[Česká televize|ČT]] |- | {{ESC|Dānija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>54</center> | <center>3</center> | [[Danmarks Radio|DR]] |- bgcolor="#FFCCCC" | {{ESC|Dienvidslāvija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>27</center> | <center>1</center> | [[Yugoslav Radio Television|JRT]] |- | {{ESC|Francija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>67</center> | <center>5</center> | [[TF1]] (1956-1981)<br />[[France Télévisions]] (1983-) |- | {{ESC|Grieķija}} | <center>{{escy|1974|1974}}</center> | <center>46</center> | <center>1</center> | [[Ellinikí Radiofonía Tileórasi|ERT]] (1974-2013)<br />[[New Hellenic Radio, Internet and Television|NERIT]] (2014-) |- | {{ESC|Gruzija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> |<center>18</center> | <center>0</center> | [[Georgian Public Broadcaster|GPB]] |- | {{ESC|Horvātija}} | <center>{{escy|1993|1993}}</center> | <center>31</center> | <center>0</center> | [[Croatian Radiotelevision|HRT]] |- | {{ESC|Igaunija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>31</center> | <center>1</center> | [[Eesti Televisioon|ETV]] |- | {{ESC|Itālija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>50</center> | <center>3</center> | [[RAI]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Islande}} | <center>{{escy|1986|1986}}</center> | <center>36</center> | <center>0</center> | [[RÚV]] |- | {{ESC|Izraēla}} | <center>{{escy|1973|1973}}</center> | <center>48</center> | <center>4</center> | [[Israel Broadcasting Authority|IBA]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Īrija}} | <center>{{escy|1965|1965}}</center> | <center>57</center> | <center>7</center> | [[Raidió Teilifís Éireann|RTÉ]] |- | {{ESC|Kanāda}} | <center>{{escy|2027|2027}}</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] |- | {{ESC|Kipra}} | <center>{{escy|1981|1981}}</center> | <center>42</center> | <center>0</center> | [[Cyprus Broadcasting Corporation|CyBC]] |-bgcolor="#DCDCFF" | {{ESC|Krievija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>23</center> | <center>1</center> | [[Russia 1|RTR]], [[Channel One (Russia)|C1R]] |- | {{ESC|Latvija}} | <center>{{escy|2000|2000}}</center> | <center>26</center> | <center>1</center> | [[Latvijas Televīzija|LTV]] |- | {{ESC|Lielbritānija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>67</center> | <center>5</center> | [[BBC]] |- | {{ESC|Lietuva}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>26</center> | <center>0</center> | [[Lithuanian National Radio and Television|LRT]] |- | {{ESC|Luksemburga}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>40</center> | <center>5</center> | [[RTL Group|CLT]] |- | {{ESC|Malta}} | <center>{{escy|1971|1971}}</center> | <center>38</center> | <center>0</center> | [[Public Broadcasting Services|PBS]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Maroka}} | <center>{{escy|1980|1980}}</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | [[Société Nationale de Radiodiffusion et de Télévision|SNRT]] |- | {{ESC|Melnkalne}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>14</center> | <center>0</center> | [[RTCG]] |- | {{ESC|Moldova}} | <center>{{escy|2005|2005}}</center> | <center>20</center> | <center>0</center> | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Monako}} | <center>{{escy|1959|1959}}</center> | <center>24</center> | <center>1</center> | [[Télé Monte Carlo|TMC]] |- | {{ESC|Nīderlande}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>64</center> | <center>5</center> | [[Nederlandse Omroep Stichting|NOS]] (1956-2009)<br />[[TROS]] (2010-2013)<br />[[AVROTROS]] (2014-2025)<br />[[Nīderlandes publiskā raidorganizācija|NPO]] (2027-) |- | {{ESC|Norvēģija}} | <center>{{escy|1960|1960}}</center> | <center>64</center> | <center>3</center> | [[Norwegian Broadcasting Corporation|NRK]] |- | {{ESC|Polija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>28</center> | <center>0</center> | [[Telewizja Polska|TVP]] |- | {{ESC|Portugāle}} | <center>{{escy|1964|1964}}</center> | <center>57</center> | <center>1</center> | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] |- | {{ESC|Rumānija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>25</center> | <center>0</center> | [[Romanian Television|TVR]] |- | {{ESC|Sanmarīno}} | <center>{{escyr|2008}}</center> | <center>16</center> | <center>0</center> | [[San Marino RTV|SMRTV]] |- | {{ESC|Serbija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>19</center> | <center>1</center> | [[Radio Television of Serbia|RTS]] |- bgcolor="#FFCCCC" | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>2</center> | <center>0</center> | [[UJRT]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Slovākija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>7</center> | <center>0</center> | [[Slovenská televízia|STV]] (1994-2010)<br />[[Radio and Television Slovakia|RTVS]] (2011-) |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Slovēnija}} | <center>{{escy|1993|1993}}</center> | <center>29</center> | <center>0</center> | [[Radiotelevizija Slovenija|RTV SLO]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Spānija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>63</center> | <center>2</center> | [[Televisión Española|TVE]] |- | {{ESC|Somija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>59</center> | <center>1</center> | [[YLE]] (somu) |- | {{ESC|Šveice}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>66</center> | <center>3</center> | [[SRG SSR]] |- |-bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Turcija}} | <center>{{escy|1975|1975}}</center> | <center>34</center> | <center>1</center> | [[Turkish Radio and Television Corporation|TRT]] |- | {{ESC|Ukraina}} | <center>{{escy|2003|2003}}</center> | <center>21</center> | <center>3</center> | [[National Television Company of Ukraine|NTU]] |- |-bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Ungārija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>17</center> | <center>0</center> | [[Magyar Televízió|MTV]] |- | {{ESC|Vācija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>68</center> | <center>2</center> | [[Norddeutscher Rundfunk|NDR]] ([[ARD (broadcaster)|ARD]]) |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | <center>{{escy|1998|1998}}</center> | <center>21</center> | <center>0</center> | [[Macedonian Radio-Television|MKRTV]] |- | {{ESC|Zviedrija}} | <center>{{escy|1958|1958}}</center> | <center>65</center> | <center>7</center> | [[Sveriges Radio|SVR]] (1958)<br />[[Sveriges Radio|SR]] (1959-1979)<br />[[Sveriges Television|SVT]] (1980-) |} == Dalībvalstis pa desmitgadēm == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētājs'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FFFFFF}} ''Pārējās vietas'' (līdz priekšpēdējai vietai) : {{colorbox|#FF0000}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#990000}} ''Nekvalificējās'' (valsts nekvalificējās finālam; 1996, 2004-pašlaik) : {{colorbox|#999966}} ''Neizlemts'' (valsts pieteica dalību, bet nepiedalījās) : {{colorbox|#99FF99}} ''Debija'' : {{colorbox|#696969}} ''Nepiedalījās'' : {{colorbox|#FFE6E6}} ''Diskvalificēti konkursa laika'' : '''X''' apzīmē dalību attiecīgajā gadā === 1950. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=5|1956—1959 |- " ! Valsts !! {{escy|1956|1956}} !! {{escy|1957|1957}} !! {{escy|1958|1958}} !! {{escy|1959|1959}} |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Austria}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|Belgium}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|France}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center| X ||style="background:gold" align=center| X ||style="background:#cc9966;" align=center| X |- | {{ESC|Italy}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center| X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Netherlands}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center| X ||bgcolor="#FF0000" align=center|<span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|Switzerland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center| X ||style="background:silver" align=center| X ||align=center| X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|United Kingdom}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center| X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center| X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |} {{clear}} === 1960. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1960—1969 |- " ! Valsts !! {{escy|1960|1960}} !! {{escy|1961|1961}} !! {{escy|1962|1962}} !! {{escy|1963|1963}} !! {{escy|1964|1964}} !! {{escy|1965|1965}} !! {{escy|1966|1966}} !! {{escy|1967|1967}} !! {{escy|1968|1968}} !! {{escy|1969|1969}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Ireland}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Monaco}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Spain}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |} {{clear}} === 1970. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1970—1979 |- " ! Valsts !! {{escy|1970|1970}} !! {{escy|1971|1971}} !! {{escy|1972|1972}} !! {{escy|1973|1973}} !! {{escy|1974|1974}} !! {{escy|1975|1975}} !! {{escy|1976|1976}} !! {{escy|1977|1977}} !! {{escy|1978|1978}} !! {{escy|1979|1979}} |- | {{ESC|Austria}} || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Denmark}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Greece}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background :#cc9966 ;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Israel}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=4| |- | {{ESC|Monaco}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Tunisija}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||bgcolor="#999966" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" | |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Turkey}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} || style="background:silver" align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| |} {{clear}} === 1980. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1980—1989 |- " ! Valsts !! {{escy|1980|1980}} !! {{escy|1981|1981}} !! {{escy|1982|1982}} !! {{escy|1983|1983}} !! {{escy|1984|1984}} !! {{escy|1985|1985}} !! {{escy|1986|1986}} !! {{escy|1987|1987}} !! {{escy|1988|1988}} !! {{escy|1989|1989}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Cyprus}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Finland}} || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Iceland}} || bgcolor="#696969" colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Israel}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Morocco}} ||align=center|X || bgcolor="#696969" colspan=9| |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |} {{clear}} === 1990. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1990—1999 |- " ! Valsts !! {{escy|1990|1990}} !! {{escy|1991|1991}} !! {{escy|1992|1992}} !! {{escy|1993|1993}} !! {{escy|1994|1994}} !! {{escy|1995|1995}} !! {{escy|1996|1996}} !! {{escy|1997|1997}} !! {{escy|1998|1998}} !! {{escy|1999|1999}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" | ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Croatia}} || bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Estonia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|France}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Germany}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=6| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Macedonia}} ||bgcolor="#696969" colspan=6| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Poland}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Romania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Russia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=7| |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X|| bgcolor="#696969" colspan=8| |- | {{ESC|Federal Republic of Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=7| |} {{clear}} === 2000. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|2000—2009 |- " ! Valsts !! {{escy|2000|2000}} !! {{escy|2001|2001}} !! {{escy|2002|2002}} !! {{escy|2003|2003}} !! {{escy|2004|2004}} !! {{escy|2005|2005}} !! {{escy|2006|2006}} !! {{escy|2007|2007}} !! {{escy|2008|2008}} !! {{escy|2009|2009}} |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Albania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Andorra}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Armenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Azerbaijan}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Belarus}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Belgium}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Bulgaria}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align =center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Croatia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Czech Republic}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Denmark}} ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Estonia}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Georgia}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Greece}} || bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Hungary}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Latvia}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Libāna}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#999966" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=4 | |- | {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Macedonia}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Malta}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Moldova}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Monaco}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=3| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Montenegro}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#696969"| || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Poland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Romania}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Russia}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|San Marino}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Serbia}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Serbia and Montenegro}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=4| |- | {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor="#696969" colspan=9| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Ukraine}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X |} {{clear}} === 2010. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|2010—2019 |- " ! Valsts !! {{escy|2010|2010}} !! {{escy|2011|2011}} !! {{escy|2012|2012}} !! {{escy|2013|2013}} !! {{escy|2014|2014}} !! {{escy|2015|2015}} !! {{escy|2016|2016}} !! {{escy|2017|2017}} !! {{escy|2018|2018}} !! {{escy|2019|2019}} |- | {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Austrālija}} ||colspan=5 bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Austrija}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X || align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||colspan=3 style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan=3 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=2 style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Horvātija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=2 style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Čehija}} ||colspan=5 bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Kipra}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Dānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Igaunija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Somija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Francija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Vācija}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Grieķija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Ungārija}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Islande}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Itālija}} ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Latvija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Lietuva}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center| X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center| X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Melnkalne}} ||colspan=2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Nīderlande}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Polija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan="2" style="background:#696969;" align=center| || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||style="background:gold" align=center|X||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Rumānija}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Sanmarīno}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Slovākija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=7 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Slovēnija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Zviedrija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Šveice}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Turcija}} ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || colspan=7 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Ukraina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X ||style="background:#696969;" align=center| ||style="background:gold" align=center|X||align=center|X || align=center|X || style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Lielbritānija}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |} {{clear}} === 2020. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=9|2020—2027 |- " ! Valsts !! <s>{{escy|2020|2020}}</s> !! {{escy|2021|2021}} !! {{escy|2022|2022}} !! {{escy|2023|2023}} !! {{escy|2024|2024}} !! {{escy|2025|2025}} !! {{escy|2026|2026}} !! {{escy|2027|2027}} |- | {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X || bgcolor="#696969"| || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Austrālija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Austrija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || style="background:gold" align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||colspan=7 bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan="3" bgcolor="#696969"| || style="background:gold" align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Horvātija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Čehija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Kipra}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Dānija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Igaunija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Somija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Francija}} || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Vācija}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Grieķija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Islande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || style="background:silver" align=center|X|| align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Itālija}} || align=center|X || style="background:gold" align=center|X|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Kanāda}} || colspan="7" bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Latvija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Lietuva}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Luksemburga}} ||colspan=4 bgcolor="#696969"| || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan="4" bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Malta}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Melnkalne}} ||colspan = 2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan=2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Nīderlande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#FFE6E6" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Polija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Rumānija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan= 2 bgcolor="#696969"| || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || colspan= 6 bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Sanmarīno}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Slovēnija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Zviedrija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| style="background:gold" align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Šveice}} || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X|| align=center|X || style="background:gold" align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Ukraina}} ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || style="background:gold" align=center|X|| align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Lielbritānija}} || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |} {{clear}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Eirovīzija}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā| ]] 824a9m8tgrtuoe31av36y2genwzwzhg 0 252445 4534206 4489821 2026-10-10T18:55:58Z ZANDMANIS 91184 4534206 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Radko Gudass | vārds_orig = ''Radko Gudas'' | attēls = Radko Gudas 2025-01-28 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Radko Gudass 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|6|5}} | dz_viet = {{Vieta|Čehoslovākija|Kladno}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 183 [[centimetrs|cm]] | svars = 92 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2008 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Floridas "Panthers"]] | numurs = 6 | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 66., 3. kārtā | dr_gads = [[2010. gada NHL drafts|2010]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Tampabejas "Lightning"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2014—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CZE}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = [[Kaldera kauss]] — 2012 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|7|3||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Čehija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehija 2024]]}} }} '''Radko Gudass''' ({{val|cs|Radko Gudas}}; dzimis {{dat|1990|6|5}}) ir čehu [[hokejists]], [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]]. Pašlaik (2026) spēlē [[NHL]] komandas [[Floridas "Panthers"]] sastāvā. No 2024. gada līdz 2026. gadam Gudass spēlēja [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Anahaimas "Ducks"]] rindās, kur pildīja arī komandas [[Kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] funkcijas. == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru Gudass sāka 2007.—08. gada sezonas izskaņā, kad [[Čehijas Ekstralīga]]s izslēgšanas kārtā aizvadīja vienu spēli [[HC Kladno]] sastāvā. Nākamajā sezonā komandas rindās jaunais aizsargs aizvadīja septiņas spēles. 2009.—10. gada sezonu Gudass aizvadīja [[Rietumu hokeja līga]]s klubā [[Everetas "Silvertips"]]. 2010. gadā sāka spēlēt [[AHL]] vienībā [[Norfolkas "Admirals"]]. Kopā ar "Admirals" 2012. gadā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]]. 2012.—13. gada sezonā aizvadīja 22 spēles [[NHL]] klubā [[Tampabejas "Lightning"]]. 2013.—14. gada sezonā aizsargs "Lightning" rindās jau bija nostiprinājies. "Lightning" hokejists spēlēja līdz 2015. gada martam, kad tika aizmainīts uz [[Filadelfijas "Flyers"]]. 2019.—20. gada sezonu aizvadīja [[Vašingtonas "Capitals"]] sastāvā, taču tad noslēdza trīs gadu līgumu ar [[Floridas "Panthers"]]. 2023. gada 1. jūlijā Gudass kā brīvais aģents parakstīja trīs gadu līgumu par 12 miljoniem ASV dolāru ar [[Anahaimas "Ducks"]].<ref>https://www.tsn.ca/nhl/anaheim-ducks-bring-in-radko-gudas-on-three-year-deal-1.1979763</ref> Kā brīvais aģents, Gudass 2026. gada 29. jūnijā tika aizmainīts no Anaheimas atpakaļ uz "Panthers" komandu apmaiņā pret A. Dž. Grīru.<ref>{{cite web |title=Gudas traded to Panthers by Ducks for Greer |url=https://www.nhl.com/news/radko-gudas-traded-to-florida-by-anaheim-for-aj-greer |access-date=29 June 2026 |website=NHL.com |date=29 June 2026}}</ref> Vēlāk, 1. jūlijā, viņš parakstīja sešu gadu līgumu ar "Panthers" komandu 9 miljonu ASV dolāru vērtībā.<ref>{{Cite web |date=1 July 2026 |title=Panthers sign defenceman Radko Gudas to six-year deal |url=https://www.sportsnet.ca/nhl/article/panthers-sign-defenceman-radko-gudas-to-six-year-deal/ |access-date=1 July 2026 |website=Sportsnet}}</ref> [[Čehijas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014. gada olimpisko spēļu]] turnīrā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Čehija-aizmetnis}} {{OS dalībnieks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Anahaimas "Ducks"]] [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] |pirms={{flaga|CAN}} [[Raiens Geclafs]]|pēc= |periods= 2024-2026}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Gudass, Radko}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas hokejisti]] [[Kategorija:Tampabejas "Lightning" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vašingtonas "Capitals" spēlētāji]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Anahaimas "Ducks" spēlētāji]] [[Kategorija:Vidusčehijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] mkqry1kqvmzb4fnydhlg05b99mkxatf 0 252577 4534062 3961956 2026-10-10T11:59:28Z Ivario 51458 /* Ārējās saites */ 4534062 wikitext text/x-wiki '''Latviešu nacionālā apvienība Kanādā''' (LNAK) ir [[1950]]. gadā [[Toronto]] izveidota [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] centrālā organizācija, kurā ietilpst [[Kanāda|Kanādā]] reģistrētas latviešu organizācijas. LNAK ir augstākā Kanādas latviešu pārstāvība, kas kā bezpartijiska organizācija darbojās saskaņā ar Kanādas likumiem un saviem statūtiem. Kā [[Kanādas latvieši|Kanādas latviešu]] jumta organizācija, LNAK pārstāv latviešus pie valdībām un Kanādas sabiedriskajām organizācijām, aizstāv latviešu intereses, atbalsta projektus, un piedalās kopējos latviešu pasākumos visā pasaulē. Uz LNAK ikgadējās padomes sesijām ierodas Kanādā dibinātu latviešu organizāciju deleģēti pārstāvji. LNAK birojs atrodas Kanādas Latviešu centrā [[Toronto]]. 1951. gadā LNAK izveidoja savu bibliotēku ar vairākām filiālēm, kā arī savu arhīvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/latvija/trimda/teksts.htm |title=valoda.ailab.lv/ |access-date={{dat|2014|05|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170322035024/http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/latvija/trimda/teksts.htm |archivedate={{dat|2017|03|22||bez}} }}</ref> == Vēsture == LNAK 1950. gadā izveidoja [[Edmontona]]s latvietis [[Konrāds Dobelis]], kas dzīvoja Kanādā kopš 1927. gada, un [[Mariss Vētra]], kas 1946. gadā bija ieradies [[Helifeksa|Helifeksā]] no [[Zviedrija|Zviedrijas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lnak.org/lv/pdf/LNAK%20vesture.pdf |title=lnak.org |access-date={{dat|2014|05|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304131156/http://www.lnak.org/lv/pdf/LNAK%20vesture.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.lnak.net Latviešu nacionālās apvienības Kanādā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140208002146/http://www.lnak.net/lv/ |date={{dat|2014|02|08||bez}} }} {{Organizācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Trimdas latviešu organizācijas]] op9o1yz9exytxe4cv22bmax3py722hv 0 253676 4534252 4369293 2026-10-10T20:57:31Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "71-101-0109_Cherkasy_SAM_7160.jpg", jo [[c:User:Jameslwoodward|Jameslwoodward]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:71-101-0109 Cherkasy SAM 7160.jpg|]]). 4534252 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Čerkasi | official_name = ''Черкаси'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Photomontage|position=center |color=#ffffff |photo1a = |photo2a = Небесної сотні 3, м Черкаси 71-101-0046.jpg |photo2b = Цивільний банк Черкаси.jpg |photo3a = Свято-Троїцький кафедральний собор УПЦ КП Черкаси.jpg |photo3b = Музей Кобзаря Т.Г.Шевченка в Черкасах.jpg |photo4a = Чоловіча гімназія Черкаси.jpg |photo4b = Готель «Слов’янський», Черкаси.jpg | spacing = 2 | border = 0 | size = 270 }} | image_caption = | image_flag = FlagCherkasy.png | image_seal = | image_shield = Coat of Arms Cherkasy.PNG | shield_link = | flag_link = | shield_size = 70px | pushpin_map = Ukraina#Čerkasu apgabals | pushpin_label_position = | latd = 49| latm = 26| lats =40| latNS = N | longd = 32| longm = 3| longs = 35| longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Cherkasy Oblast.svg|23px|border]] [[Čerkasu apgabals|Čerkasu apg.]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1284. gadā | established_title1 = Pilsētas tiesības | established_date1 = 1795. gadā | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 69 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2016 | population_footnotes = | population_total = 283356 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 18000—18499 | area_code = +380-472 | elevation_footnotes = | elevation_m = 110 | website = {{url|http://www.rada.cherkasy.ua/}} | footnotes = }} '''Čerkasi''' ({{val|uk|Черкаси}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s vidusdaļā, [[Čerkasu apgabals|Čerkasu apgabala]] centrs. Izvietojusies apgabala austrumdaļā, [[Dņepra]]s ([[Kremenčukas ūdenskrātuve]]s) labajā krastā {{nobr|190 km}} no valsts galvaspilsētas [[Kijiva]]s. [[Čerkasu rajons|Čerkasu rajona]] centrs. Pilsēta administratīvi iedalās divos rajonos. Pilsētas padomei pakļauts Oršanecas ciemats.<ref>[http://w1.c1.rada.gov.ua/pls/z7503/A008?rdat1=02.06.2014&rf7571=38775 Склад адміністративно-територіальної одиниці. Черкаська область, м Черкаси]</ref> == Vēsture == Lai arī apdzīvotas vietas tagadējās pilsētas vietā bijušas arī senāk, par Čerkasu dibināšanas gadu uzskata 1284. gadu. Pilsētas nosaukums, domājams, cēlies no eksoetnonīma «čerkasi», kā [[krimas tatāri|tatāri]] saukuši [[kazaki|kazakus]], vai arī [[čerkesi]]em, kas uz šejieni pārcēlušies no [[Kurskas kņazi]]stes un nodibinājuši šeit cietoksni. Pirmoreiz vēsturiskos dokumentos minēta jau kā pilsēta 1305. gadā Hustiņas hronikā. Kopš 1360. gada piederējusi [[Lietuvas lielkņaziste]]i. 16. gadsimtā Čerkasi kļuva par vienu no [[kazaki|kazaku]] sociālā slāņa veidošanās centriem. Pirmo [[Zaporižjas Seča|Zaporižjas Seču]] Horticjas salā izveidoja bijušais Čerkasu kazaku stārasts Dmitro Baida-Višņeveckis. Pēc [[Ļubļinas ūnija]]s noslēgšanas 1569. gadā Čerkasi pārgāja [[Polija]]s sastāvā. 1625. gadā Čerkasos tika izveidots pirmais regulārais kazaku pulks un 16.—17. gadsimta [[Krievija]]s dokumentos par čerkasiem dēvēja visus [[ukraiņi|ukraiņus]]. 1791. gadā Čerkasiem piešķīra [[Magdeburgas tiesības]]. No 1793. gada [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, kur ir apriņķa centrs. 19. gadsimta otrajā pusē sākas strauja pilsētas industriālā attīstība — rodas tabakas fabrika, mežrūpniecības, mašīnbūves, metālapstrādes un citi uzņēmumi. 1954. gadā pilsēta kļūst par jaunizveidotā [[Čerkasu apgabals|Čerkasu apgabala]] centru. == Cilvēki == * [[Andrijs Baumeisters]] (''Андрій Олегович Баумейстер'', 1970), filozofs. * [[Moisejs Urickis]] (''Моисей Соломонович Урицкий'', 1873–1918), [[čekists]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Čerkasu apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čerkasu apgabala administratīvais iedalījums]] fhen6gq7fcpje6an75l94l2itpggdp6 0 256189 4534272 4296420 2026-10-11T04:47:46Z ZANDMANIS 91184 4534272 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Ārons Ekblads | vārds_orig = ''Aaron Ekblad'' | attēls = Aaronekblad2023.png | att_izm = | paraksts = Ekblads 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|7}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Vinzora|2s=Vindzora (Kanāda)}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 98 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Floridas "Panthers"]] | numurs = 5 | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 1., 1. kārtā | dr_gads = [[2014. gada NHL drafts|2014]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Floridas "Panthers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Stenlija kauss]] — 2024<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/25062024-balinska_parstaveta_panthers_pirmo_reizi_|title=Balinska pārstāvētā "Panthers" pirmo reizi vēsturē izcīna Stenlija kausu|date=2024. gada 25. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref>, 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/18062025-balinskis_un_panthers_otro_gadu_pec_karta |title=Balinskis un "Panthers" otro gadu pēc kārtas izcīna Stenlija kausu |accessdate=2025-06-18 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> * [[Kaldera balva]] — 2015 * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2015, 2016<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsnet.ca/hockey/nhl/ekblad-gaudreau-replace-crosby-johnson-in-asg/|title=Ekblad to replace Johnson in All-Star Game|website=www.sportsnet.ca}}</ref> | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|10|11||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehija 2015]]}} }} '''Ārons Ekblads''' ({{val|en|Aaron Ekblad}}; dzimis [[1996]]. gada [[7. februāris|7. februārī]]) ir kanādiešu [[hokejists]], [[aizsargs (hokejs)|aizsargs]], kurš [[2014. gada NHL drafts|2014. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo pirmo numuru. Pašlaik (2026) Ekblads spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] vienībā [[Floridas "Panthers"]]. == Spēlētāja karjera == [[2011]]. gadā Ekblads kļuva par otro spēlētāju pēc [[Džons Tavaress|Džona Tavaresa]], kuram [[Kanādas Hokeja federācija]] ļāva uzsākt spēlēt [[Ontārio hokeja līga|OHL]] jau 15 gadu vecumā. OHL kluba [[Berijas "Colts"]] sastāvā Eklbads sāka spēlēt 2011.—12. gada sezonā, sezonas izskaņā iegūstot līgas labākā debitanta balvu. Turpmākajās sezonās auga arī Ekblada rezultativitāte. 2013.—14. gada sezonā Ekblads bija komandas [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]], sezonas beigās iegūstot līgas labākā aizsarga balvu un tiekot iekļauts OHL simboliskajā izlasē. Jau [[2014]]. gada rudenī Ekblads uzsāka spēlēt [[Floridas "Panthers"]] sastāvā, sezonas beigās kā līgas labākais debitants iegūstot [[Kaldera balva|Kaldera balvu]]. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015. gada Pasaules čempionātā]], kopā ar komandu izcīnot zelta medaļas, kā arī [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2014. gada Pasaules čempionātā junioriem]]. 2025. gada martā saņēma 20 spēļu diskvalifikāciju par dopinga lietošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/11032025-par_dopinga_lietosanu_diskvalificets_nhl_|title=Par dopinga lietošanu diskvalificēts NHL čempiones Floridas "Panthers" vadošais aizsargs|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-03-11|date=2025-03-11|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[NHL drafts|drafta]] pirmais numurs |pirms={{flaga|Kanāda}} [[Neitans Makinnons]]|pēc={{flaga|Kanāda}} [[Konors Makdeivids]]|periods=[[2014. gada NHL drafts|2014]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Ekblads, Ārons}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Dopinga lietas hokejā]] 0sxsygekki5r81u8yhzomf8a1q8bxq5 0 261245 4534134 4530839 2026-10-10T14:47:54Z Baisulis 11523 /* Starptautiskās sankcijas */ papildināts..... 4534134 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ališers Usmanovs | vārds_orig = ''Alisher Usmonov'' | attēls = Alisher_Usmanov_podium_2013_Fencing_WCH_SMS-IN_t204812.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Ališers Usmanovs 2013. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1953 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Uzbekijas PSR|Čusta|td=Uzbekistāna}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | tautība = [[uzbeki|uzbeks]] | nodarbošanās = [[uzņēmējs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Irina Usmanova]] | bērni = Antons Viners (audžudēls) | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ališers Usmanovs''' ({{val|uz|Alisher Usmonov}}, {{val|ru|Алишер Усманов}}; dzimis {{dat|1953|9|9}} [[Čusta|Čustā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]) ir [[uzbeki|uzbeku]] [[uzņēmējs]], kuru uzskata par vienu no bagātākajiem cilvēkiem Krievijā. Kopš 2000. gada darbojas dažādos amatos [[dabasgāze|gāzes]] ieguves kompānijā ''[[Gazprom]]''. ''[[Forbes]]'' 2014. gadā viņa īpašumu vērtību lēsa ap 27 miljardiem [[ASV dolārs|dolāru]].<ref>[http://www.forbes.com/profile/alisher-usmanov/ #39 Alisher Usmanov] forbes.com</ref> Īpašumi apvienoti [[pārvaldītājsabiedrība|pārvaldītājsabiedrībā]] ''USM Holdings''. A. Usmanovs atbalsta [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] politiku un ir viņa draugs. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1953. gadā [[Uzbekistāna]]s mazpilsētā [[Čusta|Čustā]], [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]], bet bērnību pavadīja [[Taškenta|Taškentā]], kur viņa tēvs bija [[prokurors]]. Nodarbojies ar [[Paukošana|paukošanu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/forbes/2011/0328/billionaires-11-passions-alisher-usmanov-saber-rattling.html|title=Alisher Usmanov On Saber Rattling|last=Upbin|first=Bruce|website=Forbes|access-date=2026-09-25|language=en}}</ref> Studēja Maskavas starptautisko attiecību institūtā, augstskolu beidza 1976. gadā ar grādu starptautiskajās tiesībās, bija [[PSKP]] biedrs. 1980. gadā apcietināts, apsūdzēts un notiesāts ar cietumsodu par [[izspiešana|izspiešanu]]. Līdz 1986. gadam atradās [[apcietinājums|apcietinājumā]]. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1994.—1998. gadā A. Usmanovs starpbanku investīciju un finanšu uzņēmuma ''Interfin'' vadībā piedzina parādus par gāzi. 1990. gadu beigās Usmanovs tikās ar Remu Vjahirevu, apvienojot finanses, ''[[Gazprom]]'' un ''Interfin'' ieguva kontrolpaketi [[Starijoskola|Oskolas]] elektrometalurģijas rūpnīcā (OEMK) un Ļebedinskas kalnrūpniecības un pārstrādes rūpnīcā [[Gubkina|Gubkinā]], apvienojot tās ''Gazmetall''. 2002. gadā Usmanova ''Interfin'' izpirka ''Gazprom'' akcijas šajā uzņēmumā un kļuva par vienīgo kontrolpaketes īpašnieku. 2005. gadā Usmanovs no [[Boriss Ivanišvili|Borisa Ivanišvili]] kopā ar Vasiliju Aņisimovu iegādājās Mihailovas kalnrūpniecības kombinātu. 2006. gadā viņi visus aktīvus konsolidēja ''Metalloinvest'', par tā līdzīpašniekiem kļuva Aņisimovs un Vladimirs Skočs.<!--<ref>{{Netiviide|pealkiri=Андрей Скоч: бизнесмен, парламентарий, благотворитель. Россия и мир. JustMedia.ru|url=https://www.justmedia.ru/news/russiaandworld/andrey-skoch-biznesmen-parlamentariy-blagotvoritel|väljaanne=justmedia.ru|vaadatud=2023-06-18|keel=ru-RU}}</ref><ref>{{Netiviide|pealkiri=Биография и карьера депутата Андрея Владимировича Скоча|url=https://abireg.ru/newsitem/91354|väljaanne=https://abireg.ru|vaadatud=2023-06-18|keel=ru}}</ref><ref>{{Netiviide|pealkiri=Андрей Скоч: «Если хочешь быть счастливым — обязательно будь добрым»|url=https://www.business-vector.info/andrej-skoch-esli-hochesh-136683/|väljaanne=www.business-vector.info|kuupäev=2022-02-01|vaadatud=2023-06-18|keel=ru-RU|perekonnanimi=Бизнес-вектор}}</ref> kopā ar Usmanovu (kuram akcijas tika nodotas 1999. gadā pēc viņa dēla Andreja Skoča<ref>{{Netiviide|pealkiri=Новости Чувашии {{!}} Новости Чебоксар и Новочебоксарска|url=https://pg21.ru/page66932|väljaanne=pg21.ru|vaadatud=2023-06-18|keel=ru}}</ref><ref>{{Netiviide|pealkiri=Проверка пользователя|url=https://ktotakoj.ru/blagotvoritelnaja-dejatelnost-andreja-skocha/|väljaanne=ktotakoj.ru|vaadatud=2023-06-18}}</ref><ref>{{Netiviide|pealkiri=Андрей Владимирович Скоч — депутат Госдумы, меценат и общественный деятель.|url=https://www.dp.ru/a/2023/06/07/skoch-andrej-vladimirovich|väljaanne=dp.ru|vaadatud=2023-06-18|keel=ru}}</ref>. kļuva par Valsts domes deputātu) --> A. Usmanovs uzkrāja bagātību [[metalurģija]]s un [[kalnrūpniecība]]s jomās, tad kļuva par mobilā tīkla operatora ''MegaFon'' un izdevniecības ''Kommersant'' īpašnieku. Investēja arī moderno tehnoloģiju kompānijās ''[[Facebook|Facebook Inc.]]'' un ''[[Apple|Apple Inc.]]''.<ref>[http://www.bloomberg.com/news/2013-04-30/billionaire-usmanov-bets-on-apple-s-growth-after-facebook.html Billionaire Usmanov Bets on Apple’s Growth After Facebook ] bloomberg.com</ref> Pastāvīgi dzīvo [[Maskava]]s [[Rubļovka|Rubļovkā]] un savā [[Londona]]s rezidencē. Līdzīgi kā vairāki citi ietekmīgi Krievijas [[oligarhija|oligarhi]], arī A. Usmanovs ir iegādājies sporta klubu ārvalstīs — viņš ir viena no titulētākajiem [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s [[futbola klubs|klubiem]] ''[[Arsenal FC]]'' līdzīpašnieks (ap 30% akciju). Viņš ir arī [[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]] (FIE) prezidents. Dzīvesbiedre [[Irina Usmanova]] (dzimusi Vinere) ir [[mākslas vingrošana]]s trenere, Krievijas nacionālās federācijas prezidente. 2014. gadā A. Usmanova ģimene par 3,9 miljoniem [[ASV dolārs|dolāru]] no [[Dzintars (uzņēmums)|AS "Dzintars"]] prezidenta [[Iļja Gerčikovs|Iļjas Gerčikova]] iegādājās nekustamo īpašumu [[Kāpu iela (Jūrmala)|Kāpu ielā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/putina-drauga-krievijas-bagataka-cilveka-gimene-noperk-maju-jurmala/666456 Putina drauga, Krievijas bagātākā cilvēka ģimene nopērk māju Jūrmalā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140924002334/http://apollo.tvnet.lv/zinas/putina-drauga-krievijas-bagataka-cilveka-gimene-noperk-maju-jurmala/666456 |date={{dat|2014|09|24||bez}} }} apollo.lv</ref> == Starptautiskās sankcijas == Pret Ališeru Usmanovu sankcijas ir noteikušas [[Eiropas Savienība]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], Apvienotā Karaliste, [[Kanāda]], [[Šveice]], [[Japāna]] un citas valstis. Viņš tika iekļauts ES sankciju sarakstā par atbalstu Krievijas valdības politikai [[Krievijas—Ukrainas karš|kara laikā pret Ukrainu]]. ES dokumentā Usmanovs tiek raksturots kā "prokremlisks oligarhs" un "viens no [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] iemīļotākajiem oligarhiem".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://theins.ru/news/281222|title=Суд Гамбурга запретил называть Алишера Усманова владельцем яхты Dilbar — «Коммерсантъ»|website=The Insider|access-date=2025-05-12|language=ru}}</ref> 2026. gada septembrī ES uz trim gadiem pagarināja sankcijas pret Krieviju, taču no sankcijām pakļauto personu saraksta svītroja Krievijas oligarhus Ališeru Usmanovu un [[Mihails Fridmans|Mihailu Fridmanu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=EU officially extends sanctions against Russia — at cost of delisting 2 oligarchs in Putin's inner circle |url=https://kyivindependent.com/latvia-gives-in-to-frances-demands-to-lift-eu-sanctions-on-two-russian-oligarchs-diplomats-say/ |website=The Kyiv Independent |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}}}}</ref> Latvija bija pēdējā valsts, kas iebilda pret šo personu izņemšanas no sankciju saraksta, tomēr beigās piekrita kompromisam un balsojumā atturējās.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvija piekrīt kompromisam, Eiropas Savienība no sankciju saraksta svītro divus krievu oligarhus |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2026-latvija-piekrit-kompromisam-eiropas-savieniba-no-sankciju-saraksta-svitro-divus-krievu-oligarhus.a664343/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}</ref> Latvijas valdība 2026. gada 22. septembrī nacionālā mērogā noteica finanšu un ieceļošanas ierobežojumus abiem no sankcijām atbrīvotajiem krievu oligarhiem.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvija nosaka finanšu un ieceļošanas ierobežojumus krievu oligarhiem Fridmanam un Usmanovam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.09.2026-latvija-nosaka-finansu-un-iecelosanas-ierobezojumus-krievu-oligarhiem-fridmanam-un-usmanovam.a664348/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}</ref> Arī [[Lietuva]] noteica iebraukšanas aizliegumu abiem Krievijas oligarhiem.<ref>{{ziņu atsauce |title=Lietuva noteikusi iebraukšanas aizliegumu Krievijas oligarhiem Usmanovam un Fridmanam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2026-lietuva-noteikusi-iebrauksanas-aizliegumu-krievijas-oligarhiem-usmanovam-un-fridmanam.a665116/ |accessdate={{dat|2026|10|10||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|9|28||bez}}}}</ref> 2025. gadā Usmanovs uzvarēja tiesas procesā, aizliedzot sevi saukt par 156 metrus garās superjahtas "Dilbar"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.superyachttimes.com/yacht-news/a-new-look-at-the-world-s-largest-yacht-dilbar|title=A new look at the world’s largest yacht: Dilbar|website=SYT|access-date=2025-05-12|date=2016-06-22}}</ref> īpašnieku, jo šī jahta atrodas trastā (uzticētā īpašumā) Usmanova radītajā fondā mantojuma plānošanai.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Usmanovs, Alisers}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Uzbekistānas uzņēmēji]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]] npjifkj0r6q0f4pnw9zo9krkt9f64di 0 262677 4534290 4238563 2026-10-11T07:02:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4534290 wikitext text/x-wiki '''Elo reitings''' ir [[šahs|šaha]] individuālo reitingu sistēma, kuru izmanto [[Starptautiskā šaha federācija]] (FIDE) kopš 1970. gada. Nosaukta [[ungāri|ungāru]] izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] profesora [[Arpads Elo|Arpada Elo]] vārdā, kas to 1960. gadā ieviesis ASV šaha federācijā. Kopš 2012. gada FIDE papildināja savu reitingu sistēmu ar ātrā šaha un šaha ātrspēles reitingiem.<ref>[http://www.fide.com/component/content/article/1-fide-news/5721-rapid-and-blitz-rating-lists.html Rapid and blitz rating lists]</ref> == Elo reitinga pamati == Elo reitinga sistēmas pamatā ir matemātisks pieņēmums, ka katra šahista spēles spēks var tikt aplūkots kā varbūtējais mainīgais, kas pakļaujas normālai sadalei. Konkrēta spēlētāja reitinga aprēķins notiek pēc turnīra rezultātiem, kur viņa sagaidāmais punktu skaits tiek salīdzināts ar faktiski iegūto punktu skaitu. Ja pēc turnīra rezultātiem faktiski iegūtais punktu skaits ir lielāks par sagaidāmo, tad spēlētāja reitings pieaug. Ja pēc turnīra rezultātiem faktiski iegūtais punktu skaits ir mazāks par sagaidāmo, tad spēlētāja reitings samazinās. == Elo reitinga aprēķins == Tiek izrēķināta sagaidāmā matemātiskā punktu vērtība, kuru iegūs spēlētājs <math>A</math> partijā pret <math>B</math> (tā ir summa, kas vienāda ar varbūtējo spēlētāja <math>A</math> uzvaru un pusi no varbūtējā neizšķirta): <center><math>\mathbb{E}_A = \frac 1 {1 + 10^{\frac{R_B - R_A}{400}}}</math>,</center> kur: * <math>\mathbb{E}_A\,</math> — sagaidāmais matēmātiskais punktu skaits, kuru iegūs spēlētājs <math>A</math> partijā pret spēlētāju <math>B</math>; * <math>R_A\,</math> — spēlētāja <math>A</math> reitings; * <math>R_B\,</math> — spēlētāja <math>B</math> reitings. Jaunais spēlētāja <math>A</math> reitings tiek aprēķināts pēc formulas: <center><math>R_A^\prime = R_A + K \cdot (S_A - \mathbb{E}_A)</math>,</center> kur: * <math>K\,</math> — koeficients, kura vērtība līdzinās 10 spēcīgākajiem spēlētājiem (reitings 2400 un augstāks), 15 — spēlētājiem ar reitingu mazāku par 2400 un 30 — jauniem spēlētājiem (pirmās 30 partijas kopš FIDE reitinga saņemšanas brīža); * <math>S_A\,</math> — spēlētāja <math>A</math> faktiski gūtais punktu skaits (1 punkts par uzvaru, 0,5 — par neizšķirtu un 0 — par zaudējumu); * <math>R_A^\prime\,</math> — spēlētāja <math>A</math> jaunais reitings. == Elo reitinga un FIDE nosaukumu attiecības == Vīriešiem: * ne mazāk par 2500 — [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] (GM), * 2400—2499 — starptautiskais meistars (IM), * 2300—2399 — FIDE meistars (FM), * 2200—2299 — meistarkandidāts (CM). Sievietēm: * ne mazāk par 2300 — lielmeistare (WGM), * 2200—2299 — starptautiskā meistare (WIM), * 2100—2199 — FIDE meistare (WFM), * ne mazāk par 2000 — meistarkandidāte (WCM). == Elo reitinga izaugsme == Līdz 1989. gadam Elo reitinga rekords piederēja ASV šahistam un vienpadsmitajam Pasaules čempionam šahā [[Bobijs Fišers|Robertam Fišeram]] - 2785 punkti. 1989. gadā šo rezultātu pārsniedza trīspadsmitais Pasaules čempions šahā [[Garijs Kasparovs]]. 1999. gadā Kasparova reitings sasniedza 2851 punktu. Tikai 2013. gada janvārī norvēģis [[Mangnuss Kārlsens]] pārspēja Kasparova rekordu. Kārlsena maksimālais reitings — 2882 punkti 2014. gada maijā.<ref>[http://ratings.fide.com/id.phtml?event=1503014 Rating Progress Chart Carlsen, Magnus (NOR)]</ref> Starp šahistēm lielākais Elo reitings ir bijis [[Judīte Polgāra|Judītei Polgārai]] — 2735 punkti 2005. gada jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/id.phtml?event=700070 |title=Rating Progress Chart Polgar, Judit (HUN) |access-date={{dat|2014|10|14||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111101230143/http://ratings.fide.com/id.phtml?event=700070 }}</ref>. ==Performances reitings== Performances reitings ir hipotētisks reitings šahista snieguma novērtēšanai vienā atsevišķā turnīrā. Sākot ar 2008. gada šaha olimpiādi šo reitingu lieto individuāli labāko spēlētāju noteikšanai pie atsevišķiem galdiņiem. Spēlētāja reitingu aprēķina šādā veidā: * vispirms veido summu,kurā ieskaita: # par katru uzvaru, pretinieka Elo retingu plus 400, # par katru zaudējumu, pretinieka Elo retingu minus 400, # par katru neizšķirtu, pretinieka Elo reitingu, * tad iegūto summu dala ar izspēlēto partiju skaitu. Performances reitingu var aprēķināt arī pēc šādas formulas:<br /> :<math>\textstyle \text{Performances reitings} = \frac{\text{Pretinieku reitingu summa } + 400 \times (\text{U} - \text{Z})}{\text{S}} </math>, kur: : U - uzvaru skaits, : Z - zaudējumu skaits, : S - izspēlēto partiju skaits. '''Piemēram:''' : Uzvarot pretiniekus ar Elo reitingiem 2300 un 2400, zaudējot pretiniekam Elo 2600 un spēlējot neizšķirti pretinieku Elo 2500 :<math>\textstyle \displaystyle \text{Performances reitings} = \frac{(2300 + 2400 + 2600 + 2500) + 400 \times (2-1)}{4} = 2550</math> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200713150204/https://www.chessgraphs.com/ Chessgraphs.com - Spēlētāju reitinga vēstures salīdzināšana kopš 1970. gada] * [http://ratings.fide.com/toplist.phtml/ Oficiālais FIDE reitingu saraksts] * [http://chess.eusa.ed.ac.uk/Chess/Trivia/AlltimeList.html Labāko 10 šahistu reitingi no 1970. līdz 1997. gadam] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091126000035/http://chess.eusa.ed.ac.uk/Chess/Trivia/AlltimeList.html |date={{dat|2009|11|26||bez}} }} * [http://www.sahafederacija.lv/?p=72 Latvijas šahistu reitingi] [[Kategorija:Šahs]] c6rdx8o2y9da64pbyy6iq1p3991ekq4 0 263908 4534142 4484010 2026-10-10T15:06:47Z Baisulis 11523 /* ievads */ nākošgad pārliks pie vēstures...... 4534142 wikitext text/x-wiki {{Radiostacijas infokaste |nosaukums = VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" |logo = LSM logo 2026.svg |formāts = |frekvence = |raida_kopš = {{dat|2025|1|2|G}} |sauklis = |īpašnieks = Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome |adrese = [[Doma laukums]] 8, Rīga, LV-1050 |valoda = [[Latviešu valoda|Latviešu]], [[Krievu valoda|krievu]], [[Angļu valoda|angļu]], [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[Poļu valoda|poļu]] |māsas_stacijas = |tīmekļraide = |mājaslapa =[https://info.lsm.lv/ info.lsm.lv] }} [[Attēls:LTV building.jpg|thumb|[[Latvijas Televīzijas augstceltne]] [[Zaķusala|Zaķusalā]], 2022. gads]] [[Attēls:Latvijas radio (29951497746).jpg|thumb|[[Latvijas Radio]] ēka [[Doma laukums|Doma laukumā]], 2016. gads]] '''Latvijas Sabiedriskais medijs''' jeb saīsinājumā '''LSM''' ir Latvijas raidorganizācija, kas kopš 2025. gada 1. janvāra apvieno [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] un [[Latvijas Radio]], lai veidotu 21. gadsimtam atbilstošu [[multivides]] saturu, attīstītu modernus sabiedriskās televīzijas un radio raidījumus, kā arī kopīgu piedāvājumu internetā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Memorands Latvijas Sabiedriskā medija atbalstam | publisher = Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome | date = 2013.02.08. | accessdate = 2014.10.29. | url = http://neplpadome.lv/lv/assets/documents/JSEM/Memorands_gal_vers.doc | archive-date = {{dat|2016|03|04||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20160304105710/http://neplpadome.lv/lv/assets/documents/JSEM/Memorands_gal_vers.doc }}</ref> Procesa rezultātā turpina pastāvēt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmu un pakalpojumu zīmoli, nodrošinot saturu latviešu valodā, angļu valodā un kopumā 11 mazākumtautību valodās. Jaunā raidorganizācija darbību uzsāka ar 865 darbiniekiem un kopējo apstiprināto budžetu 51,359 miljonu eiro apmērā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8162255/vienotaja-latvijas-sabiedriskaja-medija-nakama-gada-sakuma-stradas-865-darbinieki|title=Vienotajā Latvijas Sabiedriskajā Medijā nākamā gada sākumā strādās 865 darbinieki|website=tvnet.lv|access-date=2025-02-13|date=2024-12-28|language=lv}}</ref> 2026. gadā [[SEPL]] noteica, ka Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM) no 2027. gada 1. janvāra satura [[krievu valoda|krievu valodā]] vairs nebūs, izņemot tikai ļoti atsevišķus gadījumus, kādus nosaka pieņemtais [[Saeima]]s likums, un arī tad par katru gadījumu lems atsevišķi.<ref>{{ziņu atsauce |title=LSM valdes locekle Aile: Sabiedriskajā medijā no 1. janvāra satura krievu valodā vairs nebūs |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.10.2026-lsm-valdes-locekle-aile-sabiedriskaja-medija-no-1-janvara-satura-krievu-valoda-vairs-nebus.a665540/ |accessdate={{dat|2026|10|10||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|1||bez}}}}</ref> == Vēsture == Latvijas Sabiedriskais medijs iesākumā funkcionēja kā [[Latvijas Televīzija]]s un [[Latvijas Radio]] kopīgi uzturēta interneta platforma ''[[lsm.lv]]'', nodrošinot audiovizuālu saturu latviešu, krievu un angļu valodā. Portāls sāka darboties 2013. gada 3. februārī. 2014. gada beigās Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio portāli (''ltv.lv'' un ''latvijasradio.lv'') sāka darboties zem ''lsm.lv'' domēna. 2024. gada 12. augustā Latvijas Sabiedriskais medijs atklāja ''LSM+'', sabiedrisko mediju saturu citās valodās, ne tikai latviešu valodā. Sižeti angļu, krievu, ukraiņu, baltkrievu un poļu valodās tagad ir sagrupēti vienuviet. 2024. gada novembra vidū Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sēdē vienbalsīgi ievēlēja LSM valdi uz pieciem gadiem. Ilggadējā kanāla [[TV3 Latvija]] vadītāja Baiba Zūzena apstiprināta valdes priekšsēdētājas amatā, Ieva Aile apstiprināta valdes locekļa amatā programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos, Inese Tanne — valdes locekļa amatā finanšu pārvaldības jautājumos, Ilze Ogle — valdes locekļa amatā personāla pārvaldības jautājumos, bet Ingemārs Vekteris — valdes locekļa amatā tehnoloģiju pārvaldības jautājumos.<ref name=":0" /> 2025. gada 30. aprīlī par medija galveno redaktori apstiprināja līdzšinējo [[Latvijas Radio]] galveno redaktori [[Anita Brauna|Anitu Braunu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.04.2025-latvijas-sabiedriska-medija-galvenas-redaktores-amata-apstiprina-anitu-braunu.a597352/|title=Latvijas Sabiedriskā medija galvenās redaktores amatā apstiprina Anitu Braunu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-30|language=lv}}</ref> 2025. gada 26. februārī tika atklāta LSM Latgales redakcija, kas kļuva par pirmo reģionālo redakciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.02.2026-latvijas-sabiedriskais-medijs-stiprina-regionalo-klatbutni-un-atklaj-latgales-redakciju.a636430/|title=Latvijas Sabiedriskais medijs stiprina reģionālo klātbūtni un atklāj Latgales redakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-26|language=lv}}</ref> == Organizatoriskie šķēršļi medija izveidošanai == Neskatoties uz iesākto televīzijas un radio sadarbošanos interneta portāla izveidei, tālāka sabiedriskās televīzijas un radio integrācija ir saskārusies ar organizatoriskiem šķēršļiem, neskatoties uz Latvijas Republikas mediju pārrauga — [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes]] deklarētajiem mērķiem tuvināt un integrēt esošos sabiedriskos medijus. Integrāciju kavē gan abu esošo raidorganizāciju administratoru, gan darbinieku pretestība.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Dimants: nekas nenotiek “no zila gaisa” | publisher = Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome | date = 2014.10.31. | accessdate = 2014.11.02. | url = http://www.irir.lv/2014/10/31/dimants-nekas-nenotiek-no-zila-gaisa}}</ref> 2025. gada 4. februārī Latvijas Televīzijas raidījumā "[[Rīta Panorāma]]" LSM valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena sacīja, ka jaunajai apvienotā sabiedriskā medija valdei līdz gada beigām jānāk klajā ar priekšlikumu medija ēkai. Zūzena skaidro, ka pašlaik notiek esošo divu ēku Zaķusalā un Doma laukumā apsekošana, un arī tajās plānotas investīcijas, lai rūpētos par darbinieku drošību. Tāpat neslēpj, ka šis process saistīts ar būtiskām investīcijām un vairījās prognozēt, kā tas atrisināsies. Tāpēc īstermiņā abas medija daļas — [[radio]] un [[televīzija]] — turpinās darboties atsevišķās ēkās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.02.2025-zuzena-lsm-valde-lidz-gada-beigam-naks-klaja-ar-priekslikumu-medija-ekai.a586366/|title=Zūzena: LSM valde līdz gada beigām nāks klajā ar priekšlikumu medija ēkai|website=lsm.lv|access-date=2025-02-12|date=2025-02-04|language=lv}}</ref> 2026. gada jūnijā vairāk nekā 200 Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio darbinieki vēstulē Latvijas Sabiedriskā medija valdei pauda bažas par jaunā zīmola "LSM" ieviešanu un iespējamu vēsturisko zīmolu "Latvijas Televīzija" un "Latvijas Radio" pakāpenisku izzušanu, pretēji tam, ko bija solījusi atbildīgā Saeimas komisija un [[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (SEPLP). Vienlaikus izkārtni "Latvijas Televīzija" noņēma no ēkas [[Zaķusala|Zaķusalā]] ieejas, kā arī ziņoja, ka tiks noņemts uzraksts "Latvijas Radio" no ēkas [[Doma laukums|Doma laukumā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/ltv-un-lr-darbinieki-iebilst-pret-vesturisko-zimolu-aizstasanu-ar-lsm.43825|title=LTV un LR darbinieki iebilst pret vēsturisko zīmolu aizstāšanu ar LSM|website=lasi.lv|access-date=2026-06-18|date=2026-06-17|language=lv}}</ref> Vēstules autori aicināja uz plašāku sabiedrības diskusiju par zīmolu saglabāšanu. Uz dialogu ierakstā "[[Facebook]]" aicināja arī Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.06.2026-vairak-neka-200-lsm-darbinieku-aicina-saglabat-ltv-un-lr-zimolus-valde-norada-uz-kopigas-misijas-stiprinasanu.a651898/|title=Vairāk nekā 200 LSM darbinieku aicina saglabāt LTV un LR zīmolus; valde norāda uz kopīgas misijas stiprināšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-18|date=2026-06-17|language=lv}}</ref> == Logotipi == <gallery> Attēls:Latvijas Sabiedriskie Mediji Logo old.svg|LSM logotips (2012–2021) Attēls:Latvijas Sabiedriskie Mediji Logo 2021.svg|LSM logotips (2021–2026) Attēls:ENG.LSM.lv Logo 2021.svg|eng.lsm.lv logotips (2021–2026) Attēls:RUS.LSM.lv Logo 2021.svg|rus.lsm.lv logotips (2021–2026) Attēls:LSM Bērnistaba Logo 2021.svg|LSM sadaļas Bērnistaba logotips (2021–2023) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējie resursi == * [http://www.lsm.lv/ Latvijas Sabiedriskā medija tīmekļa portāls] [[Kategorija:Latvijas plašsaziņas līdzekļi]] [[Kategorija:Eiropas raidorganizācijas]] [[Kategorija:Sabiedriskie mediji]] trkvaj7oggmhzhi5u04mjlewm96iv79 0 266767 4534375 4515386 2026-10-11T10:08:38Z Vylks 50297 4534375 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Vladislavs Gutkovskis | image = 250412 FC 서울 vs 대전 (Vladislavs Gutkovskis).jpg | image_size = | caption = Vladislavs Gutkovskis 2025. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|4|2}} | birth_place = {{vieta|Latvija|Rīga}} | death_date = | death_place = | height = 187 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Polija}} [[Gdiņas "Arka"]] | clubnumber = 9 | youthyears1 = | youthclubs1 = | years1 = 2011—2012 | years2 = 2013—2015 | years3 = 2016—2020 | years4 = 2020—2023 | years5 = 2023—2026 | years6 = 2026— | years7 = | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[JFK Olimps]] | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC|Skonto]] | clubs3 = {{flaga|Polija}} [[Bruk-Bet Termalica Nieciecza]] | clubs4 = {{flaga|Polija}} [[Čenstohovas "Raków"]] | clubs5 = {{flaga|KOR}} [[Tedžonas "Hana Citizen"]] | clubs6 = {{flaga|Polija}} [[Gdiņas "Arka"]] | clubs7 = | caps1 = 13 | caps2 = 64 | caps3 = 102 | caps4 = 90 | caps5 = 31 | caps6 = 21 | caps7 = | goals1 = 0 | goals2 = 39 | goals3 = 30 | goals4 = 24 | goals5 = 6 | goals6 = 8 | goals7 = | nationalyears1 = 2013 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2014—2016 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U21 | nationalcaps2 = 29 | nationalgoals2 = 6 | nationalyears3 = 2016— | nationalteam3 = {{fb|LVA}} | nationalcaps3 = 65 | nationalgoals3 = 14 | pcupdate = {{dat|2026|08|30|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|11|SK|bez}} }} '''Vladislavs Gutkovskis''' (dzimis {{dat|1995|4|2}}) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik Gutkovskis pārstāv Polijas 1. līgas komandu [[Gdiņas "Arka"]]. == Karjera == Karjeru sācis [[JFK Olimps|JFK Olimps/RFS]] klubā, kā sastāvā aizvadīja vairākas spēles [[2011. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2011. gada Latvijas Virslīgas čempionātā]]. 2012. gadā nokļuva ''[[Skonto FC|Skonto]]'' 2. komandā, kā sastāvā spēlēja 1. līgā; bija komandas rezultatīvākais un turnīra 4. rezultatīvākais spēlētājs. Kopš 2013. gada spēlē kluba galvenajā komandā ''Skonto FC''. Debijas sezonā Virslīgā aizvadīja 7 spēles un guva 1 vārtus. [[2014. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2014. gada sezonā]] bija Virslīgas rezultatīvākais futbolists ar 28 gūtajiem vārtiem. Gutkovskis tika atzīts par kluba gada labāko spēlētāju<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skontofc.com/index.php?zina=690|title=Vladislavs Gutkovskis - "Skonto FC" 2014. gada labākais spēlētājs|publisher=Skontofc.com|accessdate={{dat|2014|12|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304223410/http://skontofc.com/index.php?zina=690|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> un Virslīgas sezonas labāko uzbrucēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lff.lv/lv/par-lff/gada-laureati-futbola/2014-gads/|title=Gada laureāti futbolā 2014|publisher=LFF.lv|accessdate={{dat|2014|12|7||bez}}|archive-date={{dat|2016|04|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160406191607/http://lff.lv/lv/par-lff/gada-laureati-futbola/2014-gads/}}</ref> 2021. un 2022. gadā ar [[Čenstohovas "Raków"]] izcīnījis [[Polijas kauss futbolā|Polijas kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/02052021-gutkovska_rakow_triumfe_polijas_kausa_fin|title=Gutkovska "Rakow" triumfē Polijas kausa finālā|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-05-05|date=2021-05-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/02052022-gutkovska_vartu_guvums_palidz_rak_w_otro_|title=Gutkovska vārtu guvums palīdz "Raków" otro gadu pēc kārtas izcīnīt Polijas kausu|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-05-02|date=2022-05-02|language=lv}}</ref> 2022.—2023. gada sezonā ''Raków'' sastāvā kļuva par Polijas čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/07.05.2023-gutkovskis-klust-par-pirmo-latvijas-futbolistu-kurs-izcinijis-polijas-cempiontitulu.a507665/ |title=Gutkovskis kļūst par pirmo Latvijas futbolistu, kurš izcīnījis Polijas čempiontitulu |website=lsm.lv |access-date={{dat|2023|7|11||bez}}|date={{dat|2023|5|7|N|bez}}}}</ref> 2023. gada jūlijā pārgāja uz [[Dienvidkoreja]]s klubu [[Tedžonas "Hana Citizen"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/11072023-latvijas_gada_futbolists_gutkovskis_ofici |title=Latvijas gada futbolists Gutkovskis oficiāli pārceļas uz Dienvidkoreju |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|7|11||bez}}|date={{dat|2023|7|11|N|bez}}}}</ref> Neilgi pēc pārcelšanās uz jauno klubu Gutkovskis guva [[Krusteniskās saites|krustenisko saišu]] savainojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/15082023-latvijas_izlases_uzbrucejs_gutkovskis_ied|title=Latvijas izlases uzbrucējs Gutkovskis iedzīvojies krustenisko saišu traumā|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-08-15|date=2023-08-15|language=lv}}</ref> 2026. gada janvārī viņš atgriezās Polijā, pievienojoties [[Gdiņas "Arka"]]. Komanda izkrita no ''[[Ekstraklasa]]'' līgas, tomēr 2026. gada vasarā Gutkovskis pagarināja līgumu ar klubu uz diviem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/30062026-gutkovskim_divu_gadu_ligums_polija|title=Gutkovskim divu gadu līgums Polijā|website=sportacentrs.com |date={{dat|2026|6|30|N|bez}}|access-date={{dat|2026|8|30||bez}}}}</ref> Pārstāvējis vairākas Latvijas jaunatnes izlases. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas nacionālajā izlasē]] debitējis {{dat|2016|10|7||bez}} [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s spēlē pret [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salu izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/spelu-arhivs/3321 |title=Latvija - Fēru salas |accessdate={{dat|2016|10|11||bez}} |publisher=LFF.lv |archive-date={{dat|2016|10|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161010190141/http://www.lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/spelu-arhivs/3321 }}</ref> Atzīts par 2021. un 2022. gada [[Latvijas gada labākais futbolists|Latvijas labāko futbolistu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13758/voitane-un-gutkovskis-latvijas-gada-futbolisti/|title=Voitāne un Gutkovskis – Latvijas gada futbolisti|website=lff.lv|access-date={{dat|2022|6|4||bez}}|date={{dat|2022|1|14|N|bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/16122022-gutkovskis_otro_gadu_pec_kartas_atzits_pa |title=Gutkovskis otro gadu pēc kārtas atzīts par gada futbolistu, Krollim četras balvas |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|7|11||bez}}|date={{dat|2022|12|16|N|bez}}}}</ref> == Sasniegumi == '''Skonto FC''' * [[Latvijas kauss futbolā]] finālists: 2013–14 * [[Latvijas Superkauss futbolā]] finālists: 2013 '''Čenstohovas "Raków"''' * [[Ekstraklasa]]: 2022—23<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7769329/gutkovska-rakow-izcina-polijas-cempiontitulu?utm_campaign=draugiem_zinas&utm_medium=social&utm_source=draugiem.lv|title=Gutkovska "Rakow" izcīna Polijas čempiontitulu|date=2023. gada 7. maijs|website=Futbols}}</ref> * [[Polijas kauss]]: 2020–21,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.polskieradio.pl/395/7790/Artykul/2715467,Football-Rakow-Czestochowa-beat-Arka-Gdynia-in-Polish-Cup-final|title=Football: Raków Częstochowa beat Arka Gdynia in Polish Cup final - English Section|website=www.polskieradio.pl}}</ref> 2021–22 * [[Polijas superkauss]]: 2022 '''Individuālie''' * [[Latvijas gada labākais futbolists]]: 2021, 2022 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.90minut.pl/kariera.php?id=31339 ''90minut.pl'' profils] * [https://web.archive.org/web/20141008214704/http://skontofc.com/komandas.php?idx2=1&idx=47 ''Skonto FC'' profils] {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīgas rezultatīvākie spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Gutkovskis, Vladislavs}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]] [[Kategorija:Ņecečas "Bruk-Bet Termalica" spēlētāji]] [[Kategorija:Čenstohovas "Raków" spēlētāji]] [[Kategorija:Gdiņas "Arka" spēlētāji]] tevq3yuboxda7c4k8wscgvtwdmnf3n7 0 270734 4534203 4343464 2026-10-10T18:53:04Z DJ EV 31928 Pāradresācija nomainīta no [[Baglāna]] uz [[Baglānas vilajets]] 4534203 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Baglānas vilajets]] pmovwhsylijwtnirxve1x33z7xup8v2 0 271533 4534066 4409495 2026-10-10T12:02:19Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */ 4534066 wikitext text/x-wiki [[Attēls:51 Pegasi.jpg|thumb|200px|Zvaigznes 51 Pegasi attēls.]] '''51 Pegasi''' (arī '''51 Peg'''; {{val|lv|Pegazs 51}}) jeb '''Helvēcijs''' (no [[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Helvetios'')<ref>[http://www.iau.org/news/pressreleases/detail/iau1514/ "Final Results of NameExoWorlds Public Vote Released"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171202072549/http://www.iau.org/news/pressreleases/detail/iau1514/ |date={{dat|2017|12|02||bez}} }}. ''International Astronomical Union''. December 15, 2015. Retrieved January 8, 2016.</ref> ir zvaigzne, kas atrodas [[Pegazs (zvaigznājs)|Pegaza]] [[zvaigznājs|zvaigznājā]]. Tā atrodas aptuveni 50 [[gaismas gads|gaismas gadus]] attālumā no [[Zeme]]s,<ref>[http://www.solstation.com/stars2/51pegasi.htm "51 Pegasi"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080725012818/http://www.solstation.com/stars2/51pegasi.htm |date={{dat|2008|07|25||bez}} }}. ''Solstation.com''. 2006. Retrieved January 30, 2015.</ref><ref>Kitchin, C. ''Exoplanets: Finding, Exploring, and Understanding Alien Worlds''. New York: Springer, 2012. P. 57.</ref> un, kaut gan salīdzinoši blāvi, nakts debesīs tā ir pamanāma ar neapbruņotu aci. 51 Pegasi kļuva plašāk pazīstama tad, kad 1995. gadā tā kļuva par pirmo [[galvenās secības zvaigzne|galvenās secības zvaigzni]], ap kuru tika atrasta [[citplanēta]], kurai vēlāk tika dots nosaukums [[51 Pegasi b]].<ref>Kitchin, C. ''Exoplanets: Finding, Exploring, and Understanding Alien Worlds''. New York: Springer, 2012. P. 34.</ref><ref>Perryman, M. ''The Exoplanet Handbook''. Cambridge: Cambridge University Press, 2011. P. 20.</ref> Tāpat kā [[Saule]], arī 51 Pegasi tiek klasificēta kā [[galvenās secības zvaigzne]], kuras [[spektra klase|spektrālā klase]] ir G5V. Tomēr atšķirībā no Saules tā ir par 11% masīvāka, kā arī par 24% lielāka diametrā. Turklāt tiek uzskatīts, ka 51 Pegasi ir arī vecāka zvaigzne — ap 6,1 līdz 8,1 [[miljards|miljardu]] gadus veca. == Planētas == {{pamatraksts|51 Pegasi b}} '''[[51 Pegasi b]] '''jeb '''Bellerofons''' ''(Bellerophon)''<ref>Sanders, R. [http://www.berkeley.edu/news/media/releases/96legacy/releases.96/14301.html "Discovery of two new planet: the second and third within the last three months: proves they aren't rare in our galaxy"]. University of California at Berkeley, 1996. Retrieved January 8, 2016.</ref> ir [[citplanēta]] jeb eksoplanēta, kuru 1995. gada oktobrī atklāja šveiciešu astronomu komanda. Tā kļuva par pirmo citplanētu, kas tika atrasta ārpus [[Saules sistēma]]s,<ref group="P">51 Pegasi b kļuva par pirmo citplanētu, kas tika atklāta orbītā ap kādu no galvenās secības zvaigznēm. Savukārt pati pirmā citplanēta kā tāda tika atklāta 1992. gadā orbītā ap jau eksplodējošu zvaigzni – [[pulsārs|pulsāru]] ar nosaukumu PSR B1257+12. Sīkāk sk.: Casoli, F., Encrenaz, T. The New Worlds: Extrasolar Planets. New York: Springer, 2007. P. 2-6.</ref> un kopš tā laika eksoplanētu katalogs ir krietni palielinājies. Lai gan sajūsma, ko radīja eksoplanētas atklāšana, bija ievērojama, 51 Pegasi b ne būt neatgādināja Zemei līdzīgu planētu (ar cietu virsmu un šķidru ūdeni, uz kuras spētu attīstīties dzīvība). 51 Pegasi b ir drīzāk [[Jupiters (planēta)|Jupiteram]] un [[Saturns (planēta)|Saturnam]] līdzīga planēta, ko galvenokārt veido vieglie elementi kā [[ūdeņradis]] un [[hēlijs]]. Līdz ar to 51 Pegasi b ir klasificējams kā [[gāzes gigants]], uz kura nepastāv cieta virsma, lai varētu nosēsties. Turklāt iegūtie dati liek noprast, ka 51 Pegasi b masa sastāda teju 47% no Jupitera masas, kas nozīmē to, ka šī eksoplanēta ir vismaz 150 reizes masīvāka par Zemi — tipisks rādītājs masīvajām gāzu planētām.<ref name=":0" /> Bez tam ir maz ticams, ka uz šīs planētas dzīvība vispār būtu spējusi attīstīties — 51 Pegasi b riņķo tik tuvu savai zvaigznei (0,05 [[astronomiskā vienība|astronomiskās vienības]]), ka vidējā temperatūra uz planētas virsmas sasniedz teju 1200°C.<ref>Kitchin, C. ''Exoplanets: Finding, Exploring and Understanding Alien Worlds''. New York: Springer, 2012. pp. viii-ix.</ref> Viens gads jeb viens [[Apriņķojuma periods|apriņķošanas periods]] ilgst tikai 4,23 dienas, kas nozīmē to, ka šī planēta atrodas vismaz 20 reizes tuvāk nekā Zeme ir attiecībā pret Sauli.<ref name=":0">Casoli, F., Encrenaz, T. ''[http://www.amazon.com/The-New-Worlds-Extrasolar-Astronomy/dp/038744906X/ref=pd_sim_sbs_b_1?ie=UTF8&refRID=00T18MEKA636QJ457J1B The New Worlds: Extrasolar Planets]''. New York: Springer, 2007. P. 3.</ref><ref>Mayor, M., Queloz, D. [https://www.pa.msu.edu/courses/2011summer/AST208/mayorQueloz.pdf "A Jupiter-mass companion to a solar-type star"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170808213229/http://www.pa.msu.edu/courses/2011summer/AST208/mayorQueloz.pdf |date={{dat|2017|08|08||bez}} }}, Vol. 378. ''Nature. ''PDF.'' ''November 23, 1995. P. 358.</ref> Šī iemesla dēļ astronomijā ir pat izveidojies jauns termins, ar kuru apzīmē šāda tipa gāzes planētas, kas atrodas tik tuvu savām zvaignēm — [[karstie jupiteri]] (''Hot Jupiters'').<ref>Sharp, A. G. [etc.]. [http://www.lpi.usra.edu/meetings/lpsc2004/pdf/1152.pdf "Predicting the atmospheric composition of extrasolar giant planets"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303224241/http://www.lpi.usra.edu/meetings/lpsc2004/pdf/1152.pdf |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}. ''35th Lunar and Planetary Science Conference''. 2004. PDF.</ref><ref>Kitchin, C. ''Exoplanets: Finding, Exploring, and Understanding Alien Worlds''. New York: Springer, 2012. P. 58.</ref><ref>Yount, L. ''Modern Astronomy: Expanding the Universe''. New York: Chelsea House, 2006. P. 146.</ref> == Skatīt arī == * [[Pegazs (zvaigznājs)]] * [[Karstie jupiteri]] == Piezīmes == {{atsauces|group=P}} == Atsauces == {{atsauces|2}} [[Kategorija:Zvaigznes]] [[Kategorija:Karstie jupiteri]] [[Kategorija:Pegazs (zvaigznājs)]] 58f4lhiev4c4wahcyrzb5g68nu5d84b 0 275603 4534269 4470926 2026-10-11T03:31:30Z JB82 5605 4534269 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #BA3733 | nos = ''FC Augsburg'' | logo = [[Attēls:Logo FC Augsburg.svg|150px]] | pilns = ''Fußball-Club Augsburg 1907 e.V.'' | iesauka = ''Fuggerstädter'' | pilsēta = {{vieta|Vācija|Augsburga}} | dib = 1907 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 8 | stad = ''[[WWK Arena]]'' | ietilp = 30 660 | prez = {{flaga|Vācija}} Markuss Krapfs | tren = {{flaga|Vācija}} [[Manuels Baums]] | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 9. vieta | pattern_la1 = | pattern_b1 = _augsburg2526h | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = _augsburg2526h | pattern_so1 = _augsburg2526hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _augsburg2526a | pattern_b2 = _augsburg2526a | pattern_ra2 = _augsburg2526a | pattern_sh2 = _augsburg2526a | pattern_so2 = _augsburg2526al | leftarm2 = ff0000 | body2 = ff0000 | rightarm2 = ff0000 | shorts2 = ff0000 | socks2 = ff0000 | pattern_la3 = _augsburg2526T | pattern_b3 = _augsburg2526T | pattern_ra3 = _augsburg2526T | pattern_sh3 = _augsburg2526T | pattern_so3 = _augsburg2526Tl | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Fußball-Club Augsburg 1907 e.V.''''', biežāk zināms kā '''''FC Augsburg''''' vai vienkārši '''''Augsburg''''', ir [[Vācija]]s [[futbola komanda|futbola klubs]] no [[Augsburga|Augsburgas]], [[Bavārija|Bavārijā]]. Pašlaik klubs spēlē Vācijas futbola augstākajā līgā — [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]]. Klubs ir dibināts 1907. gadā ar nosaukumu "Fußball-Klub Alemannia Augsburg". Pirmo reizi Augsburgas klubs Bundeslīgai kvalificējās 2011. gadā, iegūstot 2. vietu otrajā Bundeslīgā. Debijas sezonā (2011.-2012.) tika izcīnīta 14. vieta. Kopš 2009. gada komanda mājas spēles aizvada ''SGL arena'', kurā ir 30 660 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Impuls Arena |url=http://allstadiums.ru/evropa/stadiony-germanii/impuls-arena-2.html |publisher=allstadiums.ru |accessdate=13 March 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120327223856/http://allstadiums.ru/evropa/stadiony-germanii/impuls-arena-2.html |archivedate={{dat|2012|03|27||bez}} }}</ref> == Komandas sastāvs == ''{{dat|2025|9|11||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcaugsburg.de/de/team/|title=Team|website=fcaugsburg.de|access-date={{dat|2025|9|11||bez}}|language=de}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=GER|pos=GK|name=[[Finns Dāmens]]}} {{Fs player|no= 2|nat=GER|pos=DF|name=[[Kalvins Brakelmans]]}} {{Fs player|no= 4|nat=FRA|pos=MF|name=[[Hans Noa Masengo]]}} {{Fs player|no= 5|nat=FRA|pos=DF|name=[[Krislāns Matsima]]}} {{Fs player|no= 6|nat=NED|pos=DF|name=[[Džefrijs Gauvelēvs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no= 7|nat=KOR|pos=DF|name=[[Sols Jongvu]]}} {{Fs player|no= 8|nat=GER|pos=MF|name=[[Sima Suso]]}} {{Fs player|no= 9|nat=POR|pos=FW|name=[[Rodrigu Riberu]]}} {{Fs player|no=10|nat=GER|pos=MF|name=[[Merts Kemies]]}} {{Fs player|no=11|nat=AUT|pos=FW|name=[[Mihails Gregoričs]]}} {{Fs player|no=14|nat=GER|pos=MF|name=[[Janiks Kajtels]]|other=īrē no [[VfB Stuttgart|Stuttgart]]}} {{Fs player|no=15|nat=BEN|pos=FW|name=[[Stīvs Munjē]]}} {{Fs player|no=16|nat=GER|pos=DF|name=[[Heness Bērenss]]}} {{Fs player|no=18|nat=GER|pos=MF|name=[[Tims Brajthaupts]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=19|nat=GER|pos=MF|name=[[Robins Fellhaiers]]}} {{Fs player|no=20|nat=FRA|pos=MF|name=[[Aleksiss Klods-Moriss]]}} {{Fs player|no=21|nat=GER|pos=FW|name=[[Arijons Ibrahimovičs]]|other=īrē no [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]}} {{Fs player|no=22|nat=CRO|pos=GK|name=[[Nediļko Labrovičs]]}} {{Fs player|no=23|nat=GER|pos=FW|name=[[Fajks Sakars]]}} {{Fs player|no=27|nat=GER|pos=DF|name=[[Māriuss Volfs]]}} {{Fs player|no=30|nat=GER|pos=MF|name=[[Antons Kāde]]}} {{Fs player|no=32|nat=SUI|pos=MF|name=[[Fabiāns Rīders]]}} {{Fs player|no=35|nat=SLE|pos=DF|name=[[Džuma Ba]]|other=īrē no [[Manchester City FC|Manchester County]]}} {{Fs player|no=37|nat=GER|pos=DF|name=[[Tims Šnicers]]}} {{Fs player|no=40|nat=GER|pos=DF|name=[[Noakajs Benkss]]}} {{Fs player|no=42|nat=TUR|pos=MF|name=[[Mahmuts Kikiksahins]]}} {{Fs player|no=48|nat=GER|pos=GK|name=[[Toms Visberajts]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' ** Vicečempioni (1): 2010–11 * '''Dienvidu Reģionālā līga''' ** Čempioni (2): 1974, 2006 * '''Bavārijas līga''' ** Čempioni (5): 1973, 1980, 1982, 1994, 2002 ** Vicečempioni (1): 1985 * '''Švābijas kauss''' ** Kausa ieguvēji (13): 1969, 1970, 1971, 1972, 1980, 1986, 1988, 1993, 1996, 1999, 2002, 2004, 2005 ** Finālisti (1): 1992 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.fcaugsburg.de/ Oficiālā kluba vietne] {{futbols-stub}} {{Bundeslīga}} {{DEFAULTSORT:Augsburg}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:FC Augsburg]] d4vzry8sqet3y51lhcjab25r7ocwrgz 4534270 4534269 2026-10-11T03:36:17Z JB82 5605 4534270 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #BA3733 | nos = ''FC Augsburg'' | logo = [[Attēls:Logo FC Augsburg.svg|150px]] | pilns = ''Fußball-Club Augsburg 1907 e.V.'' | iesauka = ''Fuggerstädter'' | pilsēta = {{vieta|Vācija|Augsburga}} | dib = 1907 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 8 | stad = ''[[WWK Arena]]'' | ietilp = 30 660 | prez = {{flaga|Vācija}} Markuss Krapfs | tren = {{flaga|Vācija}} [[Manuels Baums]] | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 9. vieta | pattern_la1 = | pattern_b1 = _augsburg2526h | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = _augsburg2526h | pattern_so1 = _augsburg2526hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _augsburg2526a | pattern_b2 = _augsburg2526a | pattern_ra2 = _augsburg2526a | pattern_sh2 = _augsburg2526a | pattern_so2 = _augsburg2526al | leftarm2 = ff0000 | body2 = ff0000 | rightarm2 = ff0000 | shorts2 = ff0000 | socks2 = ff0000 | pattern_la3 = _augsburg2526T | pattern_b3 = _augsburg2526T | pattern_ra3 = _augsburg2526T | pattern_sh3 = _augsburg2526T | pattern_so3 = _augsburg2526Tl | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Fußball-Club Augsburg 1907 e.V.''''', biežāk zināms kā '''''FC Augsburg''''' vai vienkārši '''''Augsburg''''', ir [[Vācija]]s [[futbola komanda|futbola klubs]] no [[Augsburga|Augsburgas]], [[Bavārija|Bavārijā]]. Pašlaik klubs spēlē Vācijas futbola augstākajā līgā — [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]]. Klubs ir dibināts 1907. gadā ar nosaukumu "Fußball-Klub Alemannia Augsburg". Pirmo reizi Augsburgas klubs Bundeslīgai kvalificējās 2011. gadā, iegūstot 2. vietu otrajā Bundeslīgā. Debijas sezonā (2011.-2012.) tika izcīnīta 14. vieta. Kopš 2009. gada komanda mājas spēles aizvada ''SGL arena'', kurā ir 30 660 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Impuls Arena |url=http://allstadiums.ru/evropa/stadiony-germanii/impuls-arena-2.html |publisher=allstadiums.ru |accessdate=13 March 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120327223856/http://allstadiums.ru/evropa/stadiony-germanii/impuls-arena-2.html |archivedate={{dat|2012|03|27||bez}} }}</ref> == Komandas sastāvs == ''{{dat|2026|9|9||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcaugsburg.de/de/team/|title=Team|website=fcaugsburg.de|access-date={{dat|2025|9|11||bez}}|language=de}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=GER|pos=GK|name=[[Finns Dāmens]]}} {{Fs player|no= 2|nat=GER|pos=DF|name=[[Kalvins Brakelmans]]}} {{Fs player|no= 4|nat=FRA|pos=MF|name=[[Hans Noa Masengo]]}} {{Fs player|no= 5|nat=FRA|pos=DF|name=[[Krislāns Matsima]]}} {{Fs player|no= 6|nat=NED|pos=DF|name=[[Džefrijs Gauvelēvs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no= 7|nat=KOR|pos=DF|name=[[Sols Jongvu]]}} {{Fs player|no= 8|nat=GER|pos=MF|name=[[Sima Suso]]}} {{Fs player|no= 9|nat=POR|pos=FW|name=[[Rodrigu Riberu]]}} {{Fs player|no=10|nat=GER|pos=MF|name=[[Merts Kemies]]}} {{Fs player|no=11|nat=AUT|pos=FW|name=[[Mihails Gregoričs]]}} {{Fs player|no=14|nat=GER|pos=MF|name=[[Janiks Kajtels]]|other=īrē no [[VfB Stuttgart|Stuttgart]]}} {{Fs player|no=15|nat=BEN|pos=FW|name=[[Stīvs Munjē]]}} {{Fs player|no=16|nat=GER|pos=DF|name=[[Heness Bērenss]]}} {{Fs player|no=18|nat=GER|pos=MF|name=[[Tims Brajthaupts]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=19|nat=GER|pos=MF|name=[[Robins Fellhaiers]]}} {{Fs player|no=20|nat=FRA|pos=MF|name=[[Aleksiss Klods-Moriss]]}} {{Fs player|no=21|nat=GER|pos=FW|name=[[Arijons Ibrahimovičs]]|other=īrē no [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]}} {{Fs player|no=22|nat=CRO|pos=GK|name=[[Nediļko Labrovičs]]}} {{Fs player|no=23|nat=GER|pos=FW|name=[[Fajks Sakars]]}} {{Fs player|no=27|nat=GER|pos=DF|name=[[Māriuss Volfs]]}} {{Fs player|no=30|nat=GER|pos=MF|name=[[Antons Kāde]]}} {{Fs player|no=32|nat=SUI|pos=MF|name=[[Fabiāns Rīders]]}} {{Fs player|no=35|nat=SLE|pos=DF|name=[[Džuma Ba]]|other=īrē no [[Manchester City FC|Manchester County]]}} {{Fs player|no=37|nat=GER|pos=DF|name=[[Tims Šnicers]]}} {{Fs player|no=40|nat=GER|pos=DF|name=[[Noakajs Benkss]]}} {{Fs player|no=42|nat=TUR|pos=MF|name=[[Mahmuts Kikiksahins]]}} {{Fs player|no=48|nat=GER|pos=GK|name=[[Toms Visberajts]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' ** Vicečempioni (1): 2010–11 * '''Dienvidu Reģionālā līga''' ** Čempioni (2): 1974, 2006 * '''Bavārijas līga''' ** Čempioni (5): 1973, 1980, 1982, 1994, 2002 ** Vicečempioni (1): 1985 * '''Švābijas kauss''' ** Kausa ieguvēji (13): 1969, 1970, 1971, 1972, 1980, 1986, 1988, 1993, 1996, 1999, 2002, 2004, 2005 ** Finālisti (1): 1992 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.fcaugsburg.de/ Oficiālā kluba vietne] {{futbols-stub}} {{Bundeslīga}} {{DEFAULTSORT:Augsburg}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:FC Augsburg]] hv6z6st0djhryyqxrno7k5wrfvxtnag 0 277745 4534431 4373137 2026-10-11T11:47:55Z Meistars Joda 781 4534431 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas 69. pamatskola | native_name = | latin_name = | logo = | seal_image = | image = Rigas69vidusskola.jpg | image size = 250px | imagewikilink = | alt = Rīgas 69. pamatskola | caption = Rīgas 69. pamatskola 2016. gada rudenī. | motto = | motto_translation = | location = [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] 11a, [[Rīga]], {{LAT}} | streetaddress = | region = | city = | state = | province = | county = | postcode = | postalcode = LV-1067 | zipcode = | country = | country1 = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 19.4868 | latNS = N | longd = 24 | longm = 1 | longs = 31.9224 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | schooltype = pamatskola | fundingtype = | type = | religious_affiliation = | religion = | denomination = | patron = | established = | approx = | founded = 1972. gadā | opened = | founder = | status = aktīva | closed = | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | district = | us_nces_district_id = | LEA = | authority = | category = | category_label = | oversight = | oversight_label = | authorizer = | superintendent = | trustee = | specialist = | session = septembris - maijs | schoolnumber = | school code = | MOE = | ofsted = | ceeb = | us_nces_school_id = | president = | chair = | chairman = | chairperson = | dean = | administrator = | rector = | director = | principal = | principal_label = | principal1 = | principal2 = | principal3 = | principal4 = | viceprincipal = | viceprincipal_label = | viceprincipal1 = | viceprincipal2 = | viceprincipal3 = | viceprincipal4 = | asst principal = | assistant_principals = | campus director = | headmistress = | headmaster = | head of school = | head_teacher = | executive_headteacher = | acting_headteacher = | head = | head_label = | chaplain = | custodian = | staff = | faculty = | teaching_staff = 50 | employees = | key_people = | grades = 1. - 9. klase | years = | gender = | lower_age = | upper_age = | age range = | enrolment = | enrollment = | enrollment_as_of = | students = 525 (2025) | sixth_form_students = | pupils = | gradeK = | grade1 = | grade2 = | grade3 = | grade4 = | grade5 = | grade6 = | grade7 = | grade8 = | grade9 = | grade10 = | grade11 = | grade12 = | grade13 = | other = | other_grade_enrollment = | other_grade_label = | International_Students = | classes = | avg_class_size = | ratio = | system = | classes offered = | medium = | language = latviešu | schedtyp = | schedule = | Hours_in_Day = | classrooms = | campuses = | campus = | campus size = | area = | campus type = | campus_Bound = | houses = | colours = | colors = | slogan = | song = | fightsong = | athletics = | conference = | sports = | mascot = | mascot image = | nickname = | team_name = | rival = | vision = | accreditation = | ranking = | national_ranking = | testname = | testaverage = | SAT = | ACT = | year = | bar pass rate = | roll = | decile = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | tuition = | revenue = | communities = | feeders = | main feeder school for = | graduates = | affiliations = | alumni = | nobel_laureates = | information = | free_label = | free_text = | free_label1 = | free_text1 = | free_label2 = | free_text2 = | free_label3 = | free_text3 = | free_label4 = | free_text4 = | free_label5 = | free_text5 = | homepage = | url = {{URL|https://r69vsk.lv/}} | website = | footnotes = | picture = | image_caption = | picture2 = | image_caption2 = }} '''Rīgas 69. pamatskola''' ir skola [[Rīga|Rīgā]], kurā mācības notiek no 1. līdz 9. klasei. Tā atrodas [[Imantas iela (Rīga)|Imantas ielā]] 11a, [[Imanta (Rīga)|Imantā]], blakus Anniņmuižas parkam. == Vēsture == Skolas ēkas pamatakmeni ielika 1972. gada janvārī, tā bija pirmā trīs korpusu skola Latvijā. 1972. gada 1. septembrī direktora Jevgēnija Arbidāna vadībā '''Rīgas 69. vidusskolā''' mācības uzsāka 1013 skolēni un 50 skolotāji. 1977. gadā dibināja skolas [[deju kolektīvs "Imanta"|deju kolektīvu]]. 1994. gada rudenī skolotāja Inga Graumane izveidoja kori "Sonante", kurā iesaistījās skolas skolēni un absolventi. 1998. gadā par skolas direktoru sāka strādāt Juris Venckus. No 2007. līdz 2017. gadam skolā darbojās vidusskolas vokālais ansamblis "Cantando", tā vadītāja&nbsp;— Žanete Apsīte. Pamatskolas laikā Žanete Apsīte vada instrumentālo ansambli "Accordo" 2013./2014. mācību gadā skola sāka īstenot [[Ekoskola|Ekoskolu]] programmu. 2017. gadā par skolas direktori sāka strādāt Ija Grosmane. Kopš 2019./2020. mācību gada īsteno programmu "Līderis manī". Kopš skolas dibināšanas līdz 2020. gadam skolā strādāja matemātikas skolotāja Zenta Graumane. Pēc reorganizācijas<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-un-reorganizes-vairakas-skolas.a393440/ Rīgā slēgs un reorganizēs vairākas skolas] lsm.lv 2021. gada 18. februārī</ref> no 2021. gada 1. septembra skola turpināja darbu kā '''Rīgas 69. pamatskola.'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.izm.gov.lv/lv/reorganizetas-slegtas-un-dibinatas-izglitibas-iestades-2021gada|title=Reorganizētās, slēgtās un dibinātās izglītības iestādes 2021. gadā {{!}} Izglītības un zinātnes ministrija|website=www.izm.gov.lv|access-date=2021-09-19|language=lv}}</ref> 2022. gadā par skolas direktori sāka strādāt Nora Smilga. Skolas sporta zālei 2024. gada vasarā tika veikts remonts, un 2025. gada janvārī tas bija pabeigts. == Skolas vadība un personāls == * Jevgēnijs Arbidāns (1972—1998) * Juris Venckus (1998—2016) * Ija Grosmane (2017—2021) * Nora Smilga (2022) Direktora vietnieki mācību un audzināšanas darbā: M. Seržante, D. Strejeva, A. Kramiņa, N. Tarasēvica, J. Motričenko, V. Rumba, S. Bluka, A. Gerkena, V. Krūmiņš, A. Dumpeniece, R. Grodska, A. Gabrusenoka, J. Cera, I. Šarķe, K. Bringmane, I. Jukēvica, Ā. Vicinska, A. Grāve, S. Kotāne-Daukste, D. Purvaine, O. Semjonova. === Personāls === 2025./2026. m. g. skolas personāla saraksts. {| class="wikitable" ! Skolas personāls ! Mācību joma ! Klase |- | Akmentiņa Daiga | Matemātikas skolotāja | 7. b |- | Alksne Vineta | Sākumskolas skolotāja, mācīšanās konsultants, Jauniešu līderības pulciņa vadītāja | 1.b |- | Aļeksejeva Ludmila | Pagarinātās dienas grupas skolotāja, pedagoga palīgs, krievu valodas skolotāja, bibliotekāres palīdze | |- | Ametere Dace | Florbola pulciņa vadītāja | |- | Apse Daiga | Latviešu valodas un literatūras skolotāja, bibliotekāre | 8.a |- | Apsīte Žanete | Mūzikas skolotāja, personības pārmaiņu procesa “Līderis manī“ mentors, instrumentālā ansambļa “Accordo” vadītāja | 4.b |- | Baturoviča Sanda | Tautas deju pulciņa vadītāja | |- | Bezdelīga Elēna | Pagarinātās dienas grupas skolotāja | |- | Birska Dzintra | Ķīmijas un dabaszinību skolotāja | |- | Bumbiere Daina | Logopēde | |- |Brokāne Anta |Vides pētnieku vadītāja un skolas dārzniece | |- | Dane Elīza | Vizuālās mākslas un pulciņa skolotāja | |- | Dauksts Arnis | Bioloģijas skolotājs | |- | Dina Svikle | Direktores vietniece administratīvi saimnieciskajā darbā | |- | Dzenis Mairis | Sporta skolotājs, vispārējās fiziskās sagatavotības pulciņa skolotājs | |- | Fenska Irēna | Mūzikas skolotāja, koru vadītāja | 1.c |- | Gaiķis Jānis | Dizaina un tehnoloģiju skolotājs | |- | Galeniece Ieva | Spāņu valodas skolotāja | |- | Gosa Vita | Sākumskolas skolotāja | 3.a |- | Jakubaņeca Anna | Angļu valodas skolotāja | 4.a |- | Kalna Laura | Vizuālās mākslas skolotāja | |- | Kantiniece Alise | Matemātikas un sākumskolas skolotāja | 2. c |- | Krauze Liene | Sporta un datorikas skolotāja, tehnoloģiju mentors | 6.a |- | Krūmiņa Katrīna Marta | Latviešu valodas skolotāja | |- | Leite Krista | Latviešu valodas skolotāja, pedagoga palīgs | 1.c |- | Lynnyk Antonina | Pedagoga palīgs Ukrainas skolēniem | |- | Lipsbergs Miks | Sporta skolotājs | |- | Logina Renāte | Sociālā pedagoģe | 7.a |- | Mackēviča Ieva | Angļu valodas skolotāja, robotikas pulciņa vadītāja | 2. b |- | Mačuka Inga | Sākumskolas skolotāja | 3.c |- |Medne Diāna |Fizikas skolotāja | |- | Mieze Sandra |Teātra mākslas un teātra pulciņa skolotāja | |- | Miksone-Tukiša Santa | Ģeogrāfijas skolotāja | |- | Pilāne Linda | Vēstures skolotāja | |- | Pluģis Mārtiņš | Sporta un futbola pulciņa skolotājs | |- | Puķīte Sanita | Matemātikas skolotāja, biroja administratore | 5.a |- | Purvaine Dace | Sporta skolotāja, direktores vietniece izglītības jomā | 8.b |- | Rutka Lorita | Sākumskolas skolotāja | 2. a |- | Saveļjeva Zoja | Krievu valodas skolotāja | 8.c |- | Semjonova Oksana | Matemātikas skolotāja, direktora vietniece izglītības jomā | 5.b |- | Skudrīte Solvita | Sākumskolas skolotāja | 3.b |- | Smilga Nora | Skolas direktore, pedagoga palīdze | |- | Suško Ludmila | Pedagoga palīdze | |- | Štālberga Dace | Dizaina un tehnoloģiju skolotāja, sākumskolas skolotāja | |- | Šube Anita | Latviešu valodas un literatūras skolotāja | 4.c |- | Švalkovska Renāte | Datorikas skolotāja | |- | Tālbergs Askolds | Vēstures skolotājs | |- | Vahitova Irina | Dizaina un tehnoloģiju skolotāja | |- | Veismane Laura | Angļu valodas skolotāja | 6.b |- | Vicinska Ārija | Direktores vietniece izglītības jomā, angļu valodas skolotāja | 9.a |- | Vingris Juris | 3D pulciņa vadītājs | |- | Zaica Irēna | Sociālo zinību skolotāja, programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja | 9.b |- | Zonberga Aija | Izglītības psiholoģe | |- | Zvirgzdiņa Aira | Vācu valodas skolotāja | |- | Žemaite Inese | 1. – 5. klašu un angļu valodas skolotāja | 1.a |} === Skolotāju apbalvojumi === {| class="wikitable" !Skolotājs !Priekšmets !Apbalvojums !Gads |- |Arnis Dauksts |Bioloģija, Sports |Zelta pildspalva |2019 |- |Dace Purvaine |Sports |Skolas gada balva |2019 |} === Skolēnu pašpārvalde === Skolā darbojas skolēnu padome un Jauniešu Līderības Skola - JLS. Skola īsteno ''FranklinCovey'' pārmaiņu [[Programma "Līderis manī"|programmu "Līderis manī"]], kuras dēļ skolā jau no 2023. gada notiek gada balva - Līderības Balva, kurā gada garumā no katras klases klasesbiedri un skolotāji nobalso par savu klases Līderi. Skolēnu pašpārvalde rīko pasākumus, akcijas, labdarības, svētku svinēšanu un plānošanu. Līderības skolu pašlaik vada Vineta Alksne un skolēni tiekas vienu reizi nedēļā. == Interešu izglītība == * Koris (1.kl. un 2.-4.kl.) * Jauniešu līderības skola (JLS) (5.-9. kl.) * Teātra pulciņš(1.-2.kl.; 3.-4.kl.; 5.-9kl.) * Vizuālās mākslas pulciņš(1.kl.; 2.-3.kl.; 4.-9.kl.) * Instrumentālais ansamblis(3.-9.kl.) * Robotika(4.-5.kl.) * 3D printēšana un modelēšana (5.-9.kl.) * Tautu deju kolektīvs "Imanta" (1.kl.; 2.-3.kl; 4.-9.kl.) * Vides pētnieki(4.-9.kl.) * Sports: ** [[Florbols]] (2.-5.kl.; 6.-9.kl.) ** [[Futbols]] (1.-2.kl.; 3.-5.kl.) ** [[Volejbols]] (5.-9.kl.) ** Vispārējā fiziskā sagatavotība (1.-4.kl.) Skolai ir sadarbība ar Rīgas Bērnu un jauniešu centru (BJC) "Altona", kas atrodas skolas 3. stāvā. Tur ir pieejami vēl daudzi citi interešu izglītības pulciņi. https://altona.riga.lv/pulcini/imantas-11a/<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://altona.riga.lv/|title=Rīgas BJC "Altona"|access-date=2025-10-23|date=2020-02-27|language=en}}</ref> == Tradīcijas == {{div col}} * Zinību diena * Dzejas dienas * Skolotāju diena * Rudens un ziemas sporta dienas * Gadskārtu ieražu svētki * Ziemassvētku balle * Ābeces svētki * Kustību festivāls * Skolas dzimšanas diena * Ģimeņu sporta diena * Skolēnu rokdarbu un mākslas darbu izstādes * Lāčplēša diena un valsts svētki * Žetonu vakars * Skolēnu gada balva ''Līderības Balva'' * Mātes dienai veltīts koncerts * Pārlidošanas svētki 4. klasēm * Pēdējais zvans * Izlaidumi {{div col end}} == Sasniegumi mācību darbā == * 1. vieta starptautiskā informātikas un algoritmiskās domāšanas konkursā “Bebrs” 5.—6. klašu grupā (2016) * 1., 2. un 3. vieta bioloģijas 38. Valsts olimpiādes 2.posmā (2016) * 2. vieta latviešu valodas un literatūras 2. posma olimpiādē 8.—9. klasēm (2016) * 1. vieta vēstures 2. posma olimpiādē 9.—12. klasēm (2016) * 2. vieta ķīmijas 2. posma olimpiādē 9. 12. klasēm (2016) * 1. vieta mājturības un tehnoloģiju 2. posma olimpiādē (2016) * 1., 2. un 3. vieta bioloģijas 39. olimpiādes 2. posmā (2017) * 2. vieta Rīgas pilsētas ķīmijas 58. olimpiādes 2. posmā 9.—12. klasēm * 3. vieta Rīgas pilsētas vēstures 23. olimpiādē (2017) * 3. vieta Rīgas pilsētas matemātikas 67. olimpiādē (2017) * 1. pakāpe bioloģijas 39. valsts olimpiādē (2017) * 2. vieta bioloģijas 44. olimpiādes 2. posmā (2022) * 3. vieta fizikas 72. olimpiādē 2. posmā (2022) * 3. pakāpe bioloģijas 44. valsts olimpiādē (2022) * 3. vieta ģeogrāfijas 39. olimpiādē 2. posmā (2022) * 3. vieta latviešu valodas un literatūras 50. olimpiādē 2. posmā (2024) * 2. un 3. vieta matemātikas 75.olimpiādē 2. posmā (2025) * 1. un 2. vieta latviešu valodas 51. olimpiādē 2. posmā (2025) == Sasniegumi ārpusstundu darbā == * 5.—9. klašu kora un TDK “Imanta” līdzdalība Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos * 1. pakāpe 2.—4. klašu korim konkursā “Tauriņu balsis” (2016) * 1. pakāpe 5.—9. klašu korim konkursā (2016) * 2.&nbsp;— 4. klašu kora piedalīšanās lielkoncertā “Rīgas gailis 2016” * 3. vieta Kurzemes rajona skolu spartakiādē stafetēs "Drošie un veiklie" 4.—5. klašu grupā (2016) * 1. pakāpe deju svētku lielkoncerta “Trejdeviņi gaismas tilti” atlases skatē 1., 2., 3.—4. un 7.—10. klašu deju kolektīva “Imanta” grupām * Laureāta diploms deju svētku lielkoncerta “Trejdeviņi gaismas tilti” atlases skatē 5.—6. klašu deju kolektīva “Imanta” grupai * 1. vieta Kurzemes rajona skolu sacensībās florbolā 8.—9. klašu grupā (2017) * 1. vieta TDK “Imanta” starptautiskos konkursos Bulgārijā, Horvātijā, Maķedonijā, Grieķijā un Ungārijā * 3. vieta Kurzemes rajona skolu spartakiādē volejbolā 10.—12. klašu jauniešiem, basketbolā 4.—5. klasēm, zēniem un meitenēm; volejbolā 8.—9. klasēm, zēniem * 3. vieta Rīgas pilsētas skolu sacensībās florbolā 8.—9. klašu grupā * Laureāta diploms TDK “Imanta” 5.—6. klašu grupai lielkoncerta “Trejdeviņi gaismas tilti” atlases skatē (2017) * 1. pakāpe TDK “Imanta” 2., 3.—4., un 7.—10. klašu grupai lielkoncerta “Trejdeviņi gaismas tilti” atlases skatē (2017) * 2. pakāpe TDK “Imanta” 1. klašu grupai lielkoncerta “Trejdeviņi gaismas tilti” atlases skatē (2017) * Augstākā pakāpe TDK "Imanta" jaunatnes dziesmu un deju svētku deju kolektīvu konkursā. (2018) == Ievērojami skolas absolventi == * [[Māris Šlēziņš]]&nbsp;— Pasaules ielu vingrošanas federācijas dibinātājs<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sporto.lv/raksts/made_in_latvia |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|03|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170623030321/http://www.sporto.lv/raksts/made_in_latvia |archivedate={{dat|2017|06|23||bez}} }}</ref> * [[Mārtiņš Rubenis]]&nbsp;— bijušais kamaniņu braucējs, kamaniņu braukšanas treneris * [[Raivis Belohvoščiks]]&nbsp;— latviešu riteņbraucējs * [[Dens Dimiņš]]&nbsp;— latviešu tulkotājs * [[Odisejs Kostanda]]&nbsp;— vēsturnieks un politiķis * [[Rihards Kozlovskis]]&nbsp;— jurists un politiķis * [[Ozols (reperis)|Ģirts Rozentāls]] (skatuves vārdā Ozols)&nbsp;— Latvijas hiphopa mūzikas izpildītājs * [[Edīte Putniņa]]&nbsp;— Bērnu vokālās studijas "[[Knīpas un Knauķi]]" mākslinieciskā vadītāja * [[Ilze Eņģele]]&nbsp;— rakstniece<ref>[http://www.zvaigzne.lv/lv/autori/apraksts/?id=228804 Zvaigzne. Autors]</ref> * [[Ieva Roze]]&nbsp;— dzejniece * [[Dace Judina]]&nbsp;— rakstniece, redaktore un režisore * [[Evija Krūze]]&nbsp;— aktrise * [[Agnese Gustmane]]&nbsp;— tenisiste * [[Arvīds Dinijs Deģis]]&nbsp;— rakstnieks * [[Atis Bētiņš]]&nbsp;— aktieris * [[Edgars Lipors]]&nbsp;— bijušais folkloras kopas “Vilki” vadītājs un [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātra]] aktieriss * [[Dita Nīmante]]&nbsp;— LU asociētā profesore PPF * [[Ivars Akmentiņš]]&nbsp;— peldētājs<ref name="ivars">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lindenwoodlions.com/roster.aspx?rp_id=6371|title=Peldētāja Lindenvudas Universitātes sportista profils|publisher=Lindenwood University|accessdate={{dat|2017|12|3||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Edgars Sims]]&nbsp;— [[heraldika]]s speciālists * [[Egils Zviedris]]&nbsp;— Satversmes aizsardzības biroja direktors * [[Ilvija Pūce]]&nbsp;— ANO Spīdzināšanas novēršanas komitejas locekle * [[Roberts Uldriķis]] – futbolists == Transports == Līdz skolai var nokļūt ar 1. tramvaju (pietura Imantas iela), 41. un 36. autobusu (pietura Imantas iela), vilcienu (pietura Zolitūdes stacija), 4. un 63. autobusu (pietura Imantas 7. līnija). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://r69vsk.lv/ Skolas mājas lapa] {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Skolas Latvijā]] [[Kategorija:Pamatskolas Rīgā]] d4r1kg386x83282dazr99pxf4awrppw 3 279147 4534182 4533327 2026-10-10T18:07:08Z EdgarsBot 50781 New error 4534182 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.30 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 21.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 21.05 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 21.05 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 21.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. oktobris, plkst. 21.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 21.05 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 21.05 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. oktobris, plkst. 21.07 (EEST) homrxydgdll0yvn8sbsujs1jv5jincb 10 286204 4534263 4533808 2026-10-11T02:10:22Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4534263 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? |2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small>}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? |2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? |2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? |2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? |2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? |2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? |2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? |2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>}}? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? |2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>}}? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? |2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? |2026-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vieni no aukstam klimatam vislabāk pielāgotajiem starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? |2026-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>}}? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? |2026-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[goblapu spireja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> jn1603lrjupghn7qvz7j4uikrlcj0gx 0 294103 4534192 4423242 2026-10-10T18:34:58Z Olgerts V 41522 noformējums 4534192 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Aristida Briāna iela |attēls = Aristida Briāna iela.jpg |attēla paraksts = Aristida Briāna iela krustojumā ar Annas ielu.<br />Skats Krišjāņa Valdemāra ielas virzienā. |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=200|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q21011145 |zoom=15}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]] |ielas garums = 656 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Blieķu iela (1808-1885; 1992-1996),<br />Anrī Barbisa iela (1941; 1944-1992)<br />Vilhelma Ostvalda iela (1942-1944) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = [[Maikapara nams]], [[Štricka nams]] |autobuss = |trolejbuss = [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5.]], [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25.]] |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Aristida Briāna iela''' ir pilsētas nozīmes iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielu]] un [[Nītaures iela (Rīga)|Nītaures ielu]] pilsētas centra ziemeļaustrumu daļā, virzās [[Brasa]]s apkaimes virzienā (vairāk uz austrumiem), iela beidzas krustojumā ar [[Miera iela (Rīga)|Miera ielu]] un [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas ielu]], kas uzskatāma par ielas turpinājumu [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] virzienā. Kopējais ielas garums — 656 metri,<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> visā garumā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Autotransporta satiksmei atvēlētas pa vienai braukšanas joslai katrā virzienā, lielākajā daļā ielas pāra numuru pusē ierīkotas maksas autostāvvietas. Iela nosaukta [[Aristids Briāns|Aristida Briāna]] — [[Francija]]s premjerministra, kurš 1921. gadā parakstīja [[Antante]]s valstu vēstuli, ar kuru tika atzīta [[Latvijas valsts atzīšana de iure|Latvijas Republikas ''de jure'' neatkarība]] — vārdā. == Vēsture == Mūsdienu Aristida Briāna iela daļēji izveidojusies pēc [[Palisāde|palisādu]] nocietinājumu Blieķu jeb Balinātāju vārtu rajonā nojaukšanas 18. gadsimta otrajā pusē. Pirmo reizi Rīgas pilsētas ielu sarakstos tā minēta 1808. gadā ar nosaukumu '''Blieķu iela''' ({{val|de|Bleichstraße}}, {{val|ru|Белильная улица}} — "balināšanas iela"). Iela atrodama 1867. gada Rīgas kartē, bet 1885. gadā iela kā blakusceļš tika pievienota Nikolaja ielai (tagadējā [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]]). 1933. gada 18. maijā Krišjāņa Valdemāra ielas daļu no jaunuzceltās [[Rīgas Franču licejs|Franču liceja]] ēkas līdz [[Miera iela (Rīga)|Miera ielai]] pārdēvēja par Aristida Briāna ielu. Tādā veidā tika nolemts godināt bijušo [[Francija]]s premjerministru [[Aristids Briāns|Aristidu Briānu]], kurš veicināja [[Latvijas valsts atzīšana de iure|Latvijas Republikas ''de jure'' neatkarības]] atzīšanu 1921. gadā. [[Latvijas okupācija (1940)|Padomju okupācijas]] laikā 1941. gada sākumā ielu pārdēvēja franču rakstnieka un [[komunisms|komunista]] [[Anrī Barbiss|Anrī Barbisa]] vārdā par '''Anrī Barbisa ielu'''. Vācu okupācijas laikā no 1942. līdz 1944. gadam tās nosaukums bija '''Vilhelma Ostvalda iela''' ({{val|de|Wilhelm Ostvald Straße}}), godinot [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] ķīmiķi un filozofu, 1909. gada [[Nobela prēmija]]s laureātu [[Vilhelms Ostvalds|Vilhelmu Ostvaldu]]. [[Padomju savienība]]i 1944. gadā atgūstot kontroli pār Rīgu, ielai tika atgriezts Anrī Barbisa ielas vārds ({{val|ru|Улица Анри Барбюса}}). [[Attēls:A. Briāna ielas sākumposms pie Kr. Valdemāra ielas.JPG|thumb|160px|A. Briāna ielas sākumposms pie Kr. Valdemāra ielas.]] Aptuveni divus gadus pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1992. gada aprīlī iela atguva savu pirmatnējo — Blieķu ielas — nosaukumu, bet 1996. gada 26. novembrī tai atgrieza Aristīda Briāna ielas vārdu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/1/ |title=Vēsturiskā centra ielu katalogs (A — B), citariga.lv |access-date={{dat|2017|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180318004837/http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/1 |archivedate={{dat|2018|03|18||bez}} }}</ref> == Ielas raksturojums == [[Attēls:A. Briāna iela pie krustojuma ar Šarlotes ielu.JPG|thumb|160px|A. Briāna iela pie krustojuma ar Šarlotes ielu.]] [[Attēls:A. Briāna iela pie krustojuma ar Palīdzības ielu.JPG|thumb|160px|A. Briāna iela pie krustojuma ar Palīdzības ielu.]] Aristida Briāna iela sākas krustojumā ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielu]] un [[Nītaures iela (Rīga)|Nītaures ielu]], virzās vairāk uz austrumiem [[Brasa]]s apkaimes virzienā. Ielas sākumdaļā līdz [[Šarlotes iela (Rīga)|Šarlotes ielai]] bagātīga koku aleja, vienā pusē (nepāra numuru) atrodas bijusī [[Latvijas Universitāte]]s Ķīmijas fakultātes ēka un [[Japāna]]s vēstniecība, otrā pusē — [[Rīgas 1. slimnīca]]s teritorija ar tās pārziņā esošo [[Ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīniskais centrs|Ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīniskā centra]] ēku. Ielas nepāra numuru pusē posmā no Šarlotes ielas līdz [[Palīdzības iela (Rīga)|Palīdzības ielai]] attīstīta industriāla rakstura apbūve, minētajā teritorijā notiek alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu izgatavošana. Iepretīm alus darītavas kompleksam iela pagriežas aptuveni 45 grādu leņķī ziemeļaustrumu virzienā, vienlaicīgi krustodamās ar šauro [[Annas iela (Rīga)|Annas ielu]], kas ir vienvirziena iela Aristida Briāna ielas virzienā. Sākot no Annas ielas, brauktuves labajā (pāra numuru) pusē daļēji gājēju ietves līmenī ierīkotas maksas autostāvvietas. Aiz krustojuma ar Palīdzības ielu nepāra numuru pusē atrodas neliels skvērs, aiz tā arhitektoniski vērtīgs savrupnama komplekss — tā sauktais "[[Štricka nams]]", tālāk izbūvēta arī piebrauktuve pie tirdzniecības kompleksa "Alojas kvartāls" ar iekļautu "[[Rimi Baltic|Rimi]]" lielveikalu. Jāatzīmē, ka Palīdzības iela ir vienvirziena iela nepāra numuru pusē Krišjāņa Valdemāra ielas virzienā, pāra numuru — [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielas]] virzienā. Īsi pirms ceļa beigām iela izveidojusies ieslīpa — pagriežas atkal vairāk austrumu virzienā, un abās pusēs saglabājusies vēsturiskā mazstāvu koka ēku apbūve. Aristida Briāna iela beidzas krustojumā ar [[Miera iela (Rīga)|Miera ielu]] un [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas ielu]], kas uzskatāma par tās turpinājumu [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] virzienā. Turpat netālu atrodas [[Rīgas Dzemdību nams]] un VAS "[[Latvijas Pasts]]" Rīgas 1. pasta nodaļa. == Ielu savienojumi == Aristida Briāna iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] (regulējams krustojums, pretējā pusē [[Nītaures iela (Rīga)|Nītaures ielas]] pieslēgums) * [[Šarlotes iela (Rīga)|Šarlotes iela]] * [[Annas iela (Rīga)|Annas iela]] (pieslēgums vienvirziena ielai pāra numuru pusē, nav iespējams izbraukt uz minēto ielu) * [[Palīdzības iela (Rīga)|Palīdzības iela]] (nepāra numuru pusē — vienvirziena iela Krišjāņa Valdemāra ielas virzienā, pāra numuru — vienvirziena iela [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielas]] virzienā) * [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] (regulējams krustojums, pretējā pusē [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas ielas]] pieslēgums) [[Attēls:Rīga, Aristīda Briāna iela 3 - panoramio.jpg|thumb|160px|Aristīda Briāna iela 3.]] == Infrastruktūra == === Kultūrvēsturiskas ēkas === [[Attēls:Aristīda Briāna iela 7.JPG|thumb|160px|Aristīda Briāna iela 7.]] * '''Aristida Briāna ielā 3''' atrodas 1876. gadā celta (arhitekts [[Roberts Pflūgs]]) savrupmāja, plašāk pazīstama kā [[Maikapara nams]], kura ir atzīta par [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli]] un uzskatāma par vienu no greznākajiem reprezentācijas namiem Rīgā. Laikā no 1930. līdz 1931. gadam ēku pārbūvēja [[Neobaroks|neobaroka]] stilā, tās interjers veidots [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] stilā.<ref name="lat">{{LAT e|4|280.—281}}</ref> Kopš 2010. gada savu mājvietu tajā radusi [[Japāna]]s vēstniecība. * '''Aristida Briāna ielā 7''' atrodas laikā no 1882. līdz 1884. gadam celtais [[Kārlis Kristaps fon Štrickis|Kārļa Kristapa fon Štricka]] alus darītavas komplekss, kurā alus ražošana notika līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumam. [[Latvijas PSR]] periodā no 1947. gada telpās atradās Rīgas vīnu un šampanieša kombināts, no 1986. gada — Rīgas bezalkoholisko un dzirkstošo dzērienu kombināts. Mūsdienās AS "[[Latvijas balzams]]" šampanieša, dzirkstošo vīnu, sidra un vieglo alkoholisko dzērienu ražotne. * '''Aristida Briāna ielā 9''' atrodas 1883. gadā celta (arhitekts [[Kārlis Johans Felsko]]) savrupmāja, plašāk pazīstama kā [[Štricka nams]], kura līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] kalpoja kā Štricka alus darītavas administrācijas ēka. Ieejas vārtus teritorijā rotā tēlnieka [[Augusts Folcs|Augusta Folca]] veidoti [[Hermejs|Hermeja]] un [[Dionīss|Dionīsa]] tēli. Kopš ēkai veikta daļēja atjaunošana 2015. gadā tajā tiek rīkoti dažādi kultūras pasākumi. === Sabiedriskais transports === [[Attēls:A. Briāna ielas, Miera ielas un Tallinas ielas krustojums.JPG |thumb|160px|A. Briāna ielas beigas pie krustojuma ar Miera un Tallinas ielu.]] Sabiedriskā transporta saiknes ielā ir viduvējas — kursē divi trolejbusu maršruti, taču pastāv iespēja Krišjāņa Valdemāra ielas pieturvietās iekāpt [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. maršruta trolejbusā]] (uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]]) vai [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11. maršruta autobusā]] (uz Sarkandaugavu, [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]]), Miera ielas pieturvietās — [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. maršruta tramvajā]] (uz [[Čiekurkalns|Čiekurkalnu]], [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparku]]), bez iepriekšminētajām apkaimēm attiecīgās transporta līnijas nodrošina arī tiešo savienojumu ar [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukuma]] apkārtni. Abos virzienos ielā nodrošināta [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5. trolejbusu maršruta]] kustība, kas ļauj ērti nokļūt [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]], citu Rīgas maģistrālo vai pilsētas nozīmes ielu ([[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]) apkaimēs, kā arī [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] tuvumā un Pārdaugavā — [[Ķīpsala|Ķīpsalā]] un [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]. Turpretī [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25. maršruta trolejbusi]], ielā kursējot tikai vienā virzienā (uz Brīvības ielu), piedāvā iespēju nokļūt Pārdaugavā, Ķīpsalas, Āgenskalna priežu, [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] un [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimēs. Pieturvietas minētajām trolejbusu līnijām atrodas abos ielas galos. Ielā izbūvēti arī rezerves trolejbusu kontakttīkla vadi pagrieziena no Aristida Briāna ielas uz Krišjāņa Valdemāra ielu Sarkandaugavas virzienā veikšanai, lai tos izmantotu kontaktstieņi trolejbusa vadītājam būtu jāpārliek manuāli. Aktīvā transporta kustībā minētais kontakttīkla savienojums šobrīd netiek izmantots. == Skatīt arī == * [[Rīgas centrs]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Aristids Briāns]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]] 2jetynbvvfw1evv4xzsk2ih5r8gsdu1 0 313227 4534075 4476258 2026-10-10T12:14:03Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|1|0 */ 4534075 wikitext text/x-wiki '''Peldošais komats''' jeb '''peldošais punkts''' ({{val-en|floating point}})<ref>{{AkadTerm|term=floating point|lang=EN}}</ref> [[datorzinātne|datorzinātnē]] ir [[reāls skaitlis|reāla skaitļa]] aptuvena reprezentācija, iegūstot kompromisu starp diapazonu un [[precizitāte|precizitāti]]. Skaitlis tiek glabāts kā noteikts skaits [[zīmīgie cipari|zīmīgo ciparu]] (saukts par [[mantisa|mantisu]]<ref name="fpbase">{{AkadTerm|term=floating-point base|lang=EN}}</ref>), kas pēc tam tiek reizināti ar [[kāpināšana]]s rezultātu, kur kāpināmais (saukts par bāzi<ref name="fpbase"/>) parasti ir divi, desmit vai sešpadsmit, bet kāpinātājs – [[negatīvs skaitlis]]. To var izteikt ar šādu formulu: : <math>\text{mantisa} \times \text{bāze}^\text{kāpinātājs},</math> kur mantisa ∈ '''[[Vesels skaitlis|Z]]''', bāze ∈ '''[[Naturāls skaitlis|N]]''', kāpinātājs ∈ '''Z'''. Piemērs: : <math>1,2345 = \underbrace{12345}_\text{mantisa} \times \underbrace{10}_\text{bāze}\!\!\!\!\!\!^{\overbrace{-4}^\text{kāpinātājs}}.</math> == IEEE 754: peldošais komats mūsdienu datoros == [[Elektronikas un Elektrotehnikas inženieru institūts]] (IEEE) ir standartizējis peldošā punkta reprezentācijas standartā [[IEEE 754]], kam seko vairums mūsdienu datoru. Zīmīgākie izņēmumi savādākiem formātiem ir [[IBM lieldators|IBM lieldatoros]] un ''[[Cray T90]]'' superdatoros lietotie. Standarts nosaka vairākus cieši saistītus formātus, kas atšķiras detaļās. Divi populārākie no tiem ir: * [[Vienkārša precizitāte]] ({{val-en|single precision}}), ko [[C (programmēšanas valoda)|valodā C]] parasti reprezentē datu tipus <code>float</code> (taču tas nav garantēts). Tas ir binārs formāts, kas aizņem 32 bitus (4 baitus) un tā zīmīgajiem skaitļiem ir 24 bitu precizitāte (aptuveni 7 decimāli cipari). * [[Dubultprecizitāte]] ({{val-en|double precision}}), ko valodā C parasti reprezentē datu tips <code>double</code> (taču tas nav garantēts). Tas ir binārs formāts, kas aizņem 64 bitus (8 baitus) un tā zīmīgajiem skaitļiem ir 53 bitu precizitāte (aptuveni 16 decimāli cipari). == Skatīt arī == * [[Bināri kodēta decimāla pierakste]] (BCD) * [[Fiksētā komata aritmētika]] * [[FLOPS]] * [[Matemātiskais līdzprocesors]] (FPU) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{IT-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Datoru arhitektūra]] [[Kategorija:Datoru aritmētika]] [[Kategorija:Datu tipi]] g9mxmvb7r3l5h3r8r2i100haqpq9dt5 0 316779 4534172 4529746 2026-10-10T17:31:12Z ZANDMANIS 91184 4534172 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Kems Talbo | vārds_orig = ''Cam Talbot'' | attēls = Cam_Talbot_-_New_York_Rangers.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Cameron Talbot | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|7|5}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Kaledonija}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 191 [[centimetrs|cm]] | svars = 88 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2010 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] | numurs = 33 | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2016—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2022,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/2022-nhl-all-star-game-rosters-captains-announced-329733482|title=2022 NHL All-Star Game rosters, captains &#124; NHL.com|date=2022. gada 2. febr.|website=www.nhl.com}}</ref> 2024 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|10|10||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|Krievija 2016]]}} }} '''Kemerons Tomass Talbo''' (''Cameron Thomas Talbot''; dzimis {{dat|1987|7|5}}) ir kanādiešu [[hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]]. Pašlaik (2026) spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] sastāvā. == Spēlētāja karjera == Pēc vairākām [[NCAA]] čempionātā aizvadītām sezonām, profesionāļa karjeru Talbo sāka 2009.—10. gada sezonas noslēgumā, kad noslēdza līgumu ar [[NHL]] vienību [[Ņujorkas "Rangers"]] un aizvadīja vienu spēli [[AHL]] kluba [[Hārtfordas "Wolf Pack"]] sastāvā. Nākamās trīs sezonas Talbo aizvadīja [[AHL]] klubā [[Konektikutas "Whale"]]. 2013.—14. gada sezonā Talbo kļuva par [[Ņujorkas "Rangers"]] otro vārtsargu aiz [[Henriks Lundkvists|Henrika Lundkvista]], sezonas gaitā NHL aizvadot 21 spēles. [[2015]]. gada vasarā "Rangers" aizmainīja Talbo uz [[Edmontonas "Oilers"]]. Sezonas ievadā bija plānots, ka Talbo kopā ar [[Andešs Nilsons|Andešu Nilsonu]] dalīs spēles laiku uz pusēm, taču ne pārlieku veiksmīgais sniegums Talbo padarīja par otro numuru. Sezonas gaitā gan viņa sniegums uzlabojās, un Nilsons tika aizmainīts uz [[Sentluisas "Blues"]], Talbo kļūstot par komandas pamatvārtsargu. 2019. gada februārī tika aizmainīts uz [[Filadelfijas "Flyers"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/cam-talbot-traded-to-philadelphia-flyers-by-edmonton-oilers/c-304882448|title=Talbot traded to Flyers by Oilers|website=NHL.com|access-date=2019-02-25|language=en|archive-date=2019-02-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20190217051752/https://www.nhl.com/news/cam-talbot-traded-to-philadelphia-flyers-by-edmonton-oilers/c-304882448}}</ref> 2019. gada jūlijā Talbo kā brīvais aģents pievienojās [[Kalgari "Flames"]], taču gadu vēlāk noslēdza līgumu ar [[Minesotas "Wild"]]. 2022. gada 12. jūlijā Talbo tika aizmainīts uz citu [[NHL]] komandu [[Otavas "Senators"]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/senators/news/ottawa-senators-acquire-goaltender-cam-talbot-from-minnesota-334946082|title=Ottawa Senators acquire goaltender Cam Talbot from Minnesota &#124; Ottawa Senators|date=2022. gada 12. jūl.|website=www.nhl.com}}</ref> 2024. gada 1. jūlijā Talbo parakstīja 2 gadu līgumu ar komandu [[Detroitas Red Wings]]. 2026. gada 14. septembrī Talbo parakstīja viena gada līgumu ar [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] komandu, par 950 000 ASV dolāru.<ref>{{cite web |url=https://www.nhl.com/bluejackets/news/cbj-sign-cam-talbot |title=Blue Jackets sign goaltender Cam Talbot to a one-year contract |publisher=Columbus Blue Jackets |via=NHL.com |date=September 14, 2026 |access-date=September 15, 2026}}</ref> == Rekordi == === Edmontonas Oilers=== * Lielākais uzvaru skaits sezonā: 42 (2016–17) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == *{{Sporta ārējās saites}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Talbo, Kems}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" spēlētāji]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers" spēlētāji]] [[Kategorija:Kalgari "Flames" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:Minesotas "Wild" spēlētāji]] [[Kategorija:Otavas "Senators" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Detroitas "Red Wings" spēlētāji]] [[Kategorija:Kolumbusas "Blue Jackets" spēlētāji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] o01osddxj2o6odvy3ofqpb4dq00xvxe 0 330827 4534358 4481029 2026-10-11T09:50:19Z Vylks 50297 4534358 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Roberts Savaļnieks | origname = | image = Roberts Savaļnieks LVA.jpg | caption = Roberts Savaļnieks 2021. gadā | fullname = | birth_date = {{Dzimšanas datums un vecums|1993|2|4}} | birth_place = {{vieta|Latvija|Valmiera}} | height = 169 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | clubnumber = 11 | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmieras FK]] | youthyears2 = | youthclubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]] | years1 = 2009—2013 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]] | caps1 = 80 | goals1 = 5 | years2 = 2014 | clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas "Jagiellonia"]] | caps2 = 3 | goals2 = 0 | years3 = 2014—2016 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | caps3 = 26 | goals3 = 3 | years4 = 2016 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | caps4 = 22 | goals4 = 5 | years5 = 2017—2021 | clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | caps5 = 125 | goals5 = 8 | years6 = 2022 | clubs6 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | caps6 = 33 | goals6 = 0 | years7 = 2023— | clubs7 = {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | caps7 = 92 | goals7 = 8 | nationalyears1 = 2011 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U18 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2011 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2012—2014 | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps3 = 11 | nationalgoals3 = 2 | nationalyears4 = 2016— | nationalteam4 = {{fb|LVA}} | nationalcaps4 = 77 | nationalgoals4 = 2 | pcupdate = {{dat|2025|12|16|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|11|SK|bez}} }} '''Roberts Savaļnieks''' (dzimis {{dat|1993|2|4}} [[Valmiera|Valmierā]]) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] vai [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Latvijas futbola izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2026) pārstāv [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubu [[RFS]]. == Karjera == === Klubos === Dzimis un sācis trenēties [[Valmiera|Valmierā]], jau 12 gadu vecumā devās uz Liepāju un pievienojās kluba "[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]]" jauniešu komandai. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja 2009. gada 17. septembrī, nākot uz maiņu spēlē pret [[JFK Olimps|Olimps/RFS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2009/09/18/?p=14#/8|title=Savaļniekam debija, Jemeļinam - pirmie vārti|date={{dat|2009|09|18|N|bez}}|publisher="Kurzemes Vārds"|accessdate={{dat|2016|9|14||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kopumā piecu sezonu laikā "Liepājas Metalurga" sastāvā aizvadīja 80 spēles Virslīgā, gūstot piecus vārtus. 2014. gada janvārī parakstīja līgumu ar Polijas ''[[Ekstraklasa]]'' klubu [[Bjalistokas "Jagiellonia"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/futbols/latvijas-u-21-izlases-pussargs-savalnieks-nosledzis-ligumu-ar-polijas-jagiellonia-14041698|title=Latvijas U-21 izlases pussargs Savaļnieks noslēdzis līgumu ar Polijas Jagiellonia |date={{dat|2014|01|27|N|bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2016|9|14||bez}}}}</ref> Polijas augstākajā līgā debitēja {{dat|2014|2|16||bez}}, nākot uz maiņu spēlē pret [[Hožovas "Ruch"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/16022014-gorksam_otra_sarkana_kartite_sezona_readi?is_mobile=0|title=Gorkšam otrā sarkanā kartīte sezonā, Savaļnieks debitē Polijā|date={{dat|2014|02|16|N|bez}}|publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2016|9|14||bez}}}}</ref> Tomēr komandas sastāvā nostiprināties neizdevās, un Polijas klubs nolēma līgumu nepagarināt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/13062014-savalnieks_polija_nepaliks_izskata_iespej|title=Savaļnieks Polijā nepaliks, izskata iespējas|date={{dat|2014|06|13|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2016|9|14||bez}}}}</ref> Tā paša gada jūnijā atgriezās Liepājā, pievienojoties jaunizveidotajam Virslīgas klubam [[FK Liepāja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/20062014-savalnieks_no_polijas_atgriezas_liepaja|title=Savaļnieks no Polijas atgriežas Liepājā|date={{dat|2014|06|20|N|bez}}|publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2016|9|14||bez}}}}</ref> 2015. gadā palīdzēja Liepājas klubam uzvarēt Virslīgā un kļuva par Latvijas čempionu. Pirms 2016. gada sezonas uz īres līguma tiesībām pievienojās Virslīgas debitantiem [[Riga FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/speletaju-parejas-ziema-2016/?year|title=Spēlētāju pārejas (ziema 2016)|publisher=LFF.lv|accessdate={{dat|2016|9|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|04|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180420204039/http://www.lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/speletaju-parejas-ziema-2016/?year}}</ref> 2016. gada oktobrī tika panākta vienošanās par Savaļnieka pāreju uz [[RFS]], sākot ar 2017. gada sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/07102016-rfs_turpina_parsteigt_un_no_riga_iegust_a |title=RFS turpina pārsteigt un no ''Riga'' iegūst arī Savaļnieku |date={{dat|2016|10|7||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2017|3|13||bez}}}}</ref> RFS rindās aizvadīja piecas sezonas pēc kārtas, 2019. gadā kļuva par [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēju, bet 2021. gada sezonā uzvarēja gan [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|Virslīgā]], gan [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausā]]. 2022. gada sezonu Savaļnieks aizvadīja FK Liepāja rindās, bet pēc tam atgriezās RFS sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/09122022-pec_sezonas_liepaja_savalnieks_posas_atpa |title=Pēc sezonas "Liepājā" Savaļnieks pošas atpakaļ uz RFS |date={{dat|2022|12|9||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2023|11|14||bez}}}}</ref> [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023. gada sezonā]] vēlreiz ar RFS kļuva par Latvijas čempionu. === Izlasē === Pirmo reizi uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasi]] tika izsaukts 2014. gada februārī pirms draudzības spēles pret [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Maķedoniju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/25022014-pahara_kandidati_atgriezas_rudnevs_pirmo_|title=Pahara kandidāti: atgriežas Rudņevs, pirmo reizi izsaukts Savaļnieks|date={{dat|2014|02|25|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2016|9|14||bez}}}}</ref> Savaļnieks tika iekļauts spēles pieteikumā, bet laukumā neizgāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/spelu-arhivs/1344|title=Maķedonija - Latvija (2:1)|publisher=LFF.lv|accessdate={{dat|2016|9|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|07|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180723034722/http://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/spelu-arhivs/1344}}</ref> Latvijas izlasē debitēja {{dat|2016|3|25||bez}} draudzības spēlē ar [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]], spēli sāka sākumsastāvā, bet tika nomainīts 76. minūtē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/sastavs/roberts-savalnieks|title=Roberts Savaļnieks|publisher=LFF.lv|accessdate={{dat|2016|9|14||bez}}|archive-date={{dat|2016|10|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161002065149/http://www.lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/sastavs/roberts-savalnieks}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Savaļnieks, Roberts}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmierā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]] [[Kategorija:Bjalistokas "Jagiellonia" spēlētāji]] 0dk7ql9qwxfjbs35x5tsaw4kbfvlvko 0 334930 4534348 4468156 2026-10-11T08:58:47Z Meistars Joda 781 4534348 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ingus Vizulis | vārds_orig = | attēls = Ingus Vizulis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1965 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[flotiles admirālis]] | dienesta_laiks = 1987 — 2026 | valsts = {{USSR}}<br />{{LAT}} | struktūra = | vienība = | komandēja = | kaujas = | izglītība = Kaļiņingradas augstākā jūras kara skola<br />Kara flotes Vadības un štāba koledža, ASV | apbalvojumi = [[Viestura ordenis]] u.c. | cits_darbs = }} }} '''Ingus Vizulis''' (dzimis [[1965]]. gadā [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[admirālis]], no 2016. līdz 2026. gadam bija [[Latvijas Jūras spēki|Latvijas Jūras spēku]] komandieris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/juras-spekos-komandiera-maina--turpmak-to-vadis-ingus-vizulis.a178317/|title=Jūras spēkos komandiera maiņa – turpmāk to vadīs Ingus Vizulis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/715334-edgars-rinkevics-izdevis-paveli-par-flotiles-admirala-ingus-vizula-atvalinasanu|title=Edgars Rinkēvičs izdevis pavēli par flotiles admirāļa Ingus Vizuļa atvaļināšanu|last=nodaļa|first=Ziņu|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-11|date=2026-06-21|language=lv}}</ref> == Militārā karjera == Virsnieka izglītību ieguva [[Kaļiņingrada]]s augstākajā jūras kara skolā, pēc kuras absolvēšanas 1987. gadā tika norīkots dienestam uz ''Udaloy'' klases eskadras mīnu kuģa Klusā okeāna flotes sastāvā. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s atgriezās Latvijā un uzsāka darbu [[Latvijas Jūras spēki|Aizsardzības spēku Jūras spēku]] pārvaldē. 1993. gadā Ingus Vizulis atgriezās aktīvajā militārajā dienestā un turpināja dienestu Jūras spēku pārvaldes virsnieka, vēlāk vecākā virsnieka amatā. 1995. gadā tika iecelts Jūras spēku Centrālā rajona komandiera amatā, vadot Jūras spēku uzdevumu izpildi [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], kā arī no [[Krievijas Federācija]]s bruņotajiem spēkiem pārņemtās [[Daugavgrīva]]s bāzes uzraudzību un apsaimniekošanu. 1999. gadā viņš turpināja dienestu Jūras spēku štābā sākotnēji Operatīvās daļas priekšnieka amatā, vēlāk – štāba priekšnieka amatā. Pēc dienesta Jūras spēkos Ingus Vizulis tika nosūtīts dienestam ārvalstīs, kur divus gadus pildīja Latvijas aizsardzības atašeja pienākumus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un [[Nīderlande|Nīderlandē]], un no 2003. gada – 1.ranga aizsardzības atašeja pienākumus [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ar dienesta vietu [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Pēc atgriešanās no dienesta Apvienotajā Karalistē un ASV 2008. gadā, Ingus Vizulis turpināja dienestu [[NBS]] atbalsta un nodrošinājuma jomā, sākotnēji Nodrošinājuma pavēlniecības 1.reģionālā nodrošinājuma centra komandiera amatā [[Liepāja|Liepājā]], vēlāk - Nodrošinājuma pavēlniecības komandiera amatā Rīgā. 2011. gada oktobrī tika iecelts par Apvienotā štāba priekšnieka vietnieku atbalsta jautājumos. 2013. gada novembrī viņam tika piešķirta [[flotiles admirālis|flotiles admirāļa]] dienesta pakāpe. No 2012. gada maija līdz decembrim Ingus Vizulis piedalījās starptautiskajā operācijā [[Afganistāna|Afganistānā]] kā Latvijas Nacionālā kontingenta ISAF 12/2 komandieris. Profesionālo militāro izglītību flotiles admirālis Ingus Vizulis ir papildinājis un pilnveidojis Kara flotes Vadības un štāba koledžā, ASV; Beļģijas-Nīderlandes flotes mīnu karadarbības skolā EGUERMIN (NATO izcilības centrs), [[Beļģija|Beļģijā]]; [[Baltijas aizsardzības koledža|Baltijas aizsardzības koledžā]], [[Igaunija|Igaunijā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160317070059/http://www.mil.lv/lv/Vienibas/Flotile/Par_juras_spekiem/Vadiba.aspx NBS mājaslapa] {{DEFAULTSORT:Vizulis, Ingus}} [[Kategorija:Latvijas Nacionālo bruņoto spēku admirāļi]] [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Viestura ordeņa komandieri]] l64r18346tbb0pcmx43iht9h381xqsc 0 353090 4534376 4516876 2026-10-11T10:09:20Z Vylks 50297 4534376 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Roberts Uldriķis | image = Roberts Uldriķis LVA.jpg | caption = | fullname = | birth_date = {{Dzimšanas datums un vecums|1998|4|3}} | birth_place = {{vieta|Latvija|Rīga}} | height = 198 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Heerenveen|Heerenveen]] | clubnumber = 17 | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Alberts]] | youthyears2 = | youthclubs2 = {{flaga|Latvija}} [[JDFS Alberts]] | youthyears3 = 2011-2015 | youthclubs3 = {{flaga|Latvija}} [[JFC Skonto]] | years1 = 2015—2016 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FS METTA/Latvijas Universitāte|FS Metta/LU]] | caps1 = 36 | goals1 = 7 | years2 = 2017—2018 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS|RFS]] | caps2 = 33 | goals2 = 12 | years3 = 2018—2021 | clubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion|Sion]] | caps3 = 72 | goals3 = 11 | years4 = 2021—2024 | clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Cambuur|Cambuur]] | caps4 = 81 | goals4 = 20 | clubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[Athens Kallithea F.C.|Athens Kallithea]] | years5 = 2024—2025 | caps5 = 15 | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Arminia Bielefeld]] | years6 = 2025—2026 | caps6 = 25 | goals6 = 5 | clubs7 = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Heerenveen|Heerenveen]] | years7 = 2026— | caps7 = 0 | goals7 = 0 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17 | nationalcaps1 = 12 | nationalgoals1 = 4 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps3 = 8 | nationalgoals3 = 3 | nationalyears4 = 2017— | nationalteam4 = {{fb|LVA}} | nationalcaps4 = 60 | nationalgoals4 = 8 | pcupdate = {{dat|2026|09|03|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|11|SK|bez}} }} '''Roberts Uldriķis''' (dzimis {{dat|1998|4|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Latvijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada septembra Uldriķis pārstāv Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' komandu ''[[SC Heerenveen|Heerenveen]]''. R. Uldriķa tēvs ir sporta žurnālists un funkcionārs [[Askolds Uldriķis]]. Futbolists ir arī jaunākais brālis [[Normunds Uldriķis]]. Roberts Uldriķis līdz 9. klasei mācījās [[Rīgas 69. pamatskola|Rīgas 69. pamatskolā]]. == Karjera == === Klubos === Spēlējis [[JDFS Alberts]] un [[JFC Skonto]] jauniešu komandās, pārstāvējis arī "[[Skonto FC|Skonto]]" kluba dublieru komandu. Pirms [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gada sezonas]] pievienojās [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] klubam [[FS METTA/Latvijas Universitāte|Metta/LU]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032015-skonto_un_spartakam_visvairak_legionaru_g |title="Skonto" un "Spartakam" visvairāk leģionāru, bruņojas arī "Gulbene" |date={{dat|2015|3|10|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}</ref> Virslīgā debitēja {{dat|2015|4|12||bez}} spēlē pret "Skonto".<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/14042015-r_uldrikis_debija_pret_skonto_bija_papild |title=R. Uldriķis: "Debija pret "Skonto" bija papildus stimuls" |date={{dat|2015|4|14|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}</ref> Metta/LU kluba sastāvā nospēlēja divas sezonas un 36 spēlēs Virslīgā guva 7 vārtus. [[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2016. gada sezonā]] tika divas reizes atzīts par apļa labāko jauno futbolistu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/07102016-uldrikis_atzits_par_virsligas_tresa_apla_ |title=Uldriķis atzīts par Virslīgas trešā apļa labāko jauno futbolistu |date={{dat|2016|10|7|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/08122016-uldrikis_atzits_par_virsligas_ceturta_apl |title=Uldriķis atzīts par Virslīgas ceturtā apļa labāko jauno futbolistu |date={{dat|2016|12|8|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}</ref> 2016. gada decembrī noslēdza līgumu ar citu Virslīgas klubu [[FK RFS|RFS]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/23122016-18_gadus_vecais_uldrikis_parcelas_uz_rfs |title=18 gadus vecais Uldriķis pārceļas uz RFS |date={{dat|2016|12|23|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}</ref> Jau savā pirmajā Virslīgas spēlē jaunā kluba rindās izcēlās ar diviem vārtu guvumiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/12032017-platonovam_tris_parliktni_uldrikis_izrauj |title=Platonovam trīs pārliktņi, Uldriķis izrauj RFS uzvaru pār čempioni |date={{dat|2017|3|12|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}</ref> 2017. gada sezonas 1. aplī tika vēlreiz atzīts par labāko jauno spēlētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/27052017-uldrikis_tiek_atzits_par_1_apla_labako_ja |title=Uldriķis tiek atzīts par 1. apļa labāko jauno spēlētāju Virslīgā|date={{dat|2017|5|27|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}</ref> 2018. gada jūlijā Uldriķis noslēdza četru gadu līgumu ar Šveices klubu ''[[FC Sion|Sion]]''. [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgā]] aizvadīja 72 spēles un guva 11 vārtus. Izcēlās ar četriem vārtu guvumiem desmit spēlēs arī [[Šveices kauss futbolā|Šveices kausa]] izcīņā. {{dat|2021|8|31||bez}} pārgāja uz [[Nīderlande]]s klubu ''[[SC Cambuur]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/31082021-uldrikis_pamet_sion_un_nosledz_divu_gadu_ |title=''Sion'' transfēra perioda pēdējā dienā pārdod Uldriķi uz Nīderlandes ''Cambuur''|date={{dat|2021|8|31|N|bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2021|8|31||bez}}}}</ref> 2021.—2022. gada sezonā ''[[Eredivisie]]'' 21 spēlē R. Uldriķis guva septiņus vārtus. Nākamo sezonu komanda aizvadīja nesekmīgi un ieņēma priekšpēdējo vietu, atstājot valsts augstāko līgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/uldrika-un-tobera-parstavetie-klubi-izkrit-no-augstakajam-ligam-niderlande-un-polija-14298773 |title=Uldriķa un Tobera pārstāvētie klubi izkrīt no augstākajām līgām Nīderlandē un Polijā |date={{dat|2023|5|7|N|bez}} |website=diena.lv |accessdate={{dat|2023|11|12||bez}}}}</ref> No 2024. gada jūlija līdz 2025. gada janvārim pārstāvēja [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] klubu ''[[Athens Kallithea F.C.|Athens Kallithea]]'' un 15 līgas spēlēs guva vienus vārtus. 2025. gada janvārī pārgāja uz Vācijas 3. līgas klubu [[Bīlefeldes "Arminia"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/17012025-uldrikis_pievienojies_vacijas_tresas_liga |title=Uldriķis pievienojies Vācijas trešās līgas klubam |date={{dat|2025|1|17|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2025|1|17||bez}}}}</ref> 25. februārī Uldriķis guva savainojumu — ceļgala krustenisko saišu plīsumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/27022025-uldrikim_celgala_krustenisko_saisu_plisum|title=Latvijas izlases uzbrucējam Uldriķim ceļgala krustenisko saišu plīsums|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-02-27|date=2025-02-27|language=lv}}</ref> Komanda iekļuva [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgā]], bet Uldriķis atsāka spēlēt 2026. gada janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/16012026-no_smagas_traumas_atlabusais_uldrikis_deb |title=No smagās traumas atlabušais Uldriķis debitē Vācijas otrajā bundeslīgā |date={{dat|2026|1|16|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2026|9|3||bez}}}}</ref> 2026. gada septembra sākumā Uldriķis pievienojās ''Eredivisie'' klubam ''[[SC Heerenveen|Heerenveen]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/02092026-uldrikis_pamet_vaciju_un_atgriezas_niderl |title=Uldriķis pamet Vāciju un atgriežas Nīderlandes augstākajā līgā |date={{dat|2026|9|2|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2026|9|3||bez}}}}</ref> === Izlasē === Bijis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlašu spēlētājs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas nacionālajā izlasē]] debitēja {{dat|2017|6|12||bez}} [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], laukumā nākot uz maiņu 65. minūtē.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/latvijas-izlase-nenosarga-parsvaru-un-parbaudes-spele-zaude-igaunijai |title=Latvijas izlase nenosargā pārsvaru un pārbaudes spēlē zaudē Igaunijai |date={{dat|2017|6|12|N|bez}} |publisher=LFF.lv |accessdate={{dat|2017|6|13||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170615030010/http://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/latvijas-izlase-nenosarga-parsvaru-un-parbaudes-spele-zaude-igaunijai }}</ref> Pirmos vārtus izlases laba guva {{dat|2018|6|9||bez}} pret [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/uldrikis-atvieglojums-ka-vartu-konts-izlase-ir-atverts.d?id=50113307 |title=Uldriķis: atvieglojums, ka vārtu 'konts' izlasē ir atvērts|date={{dat|2018|6|11|N|bez}} |website=delfi.lv|accessdate={{dat|2020|2|7||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Uldriķis, Roberts}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Sion spēlētāji]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:FK Metta spēlētāji]] [[Kategorija:SC Cambuur spēlētāji]] [[Kategorija:Bīlefeldes "Arminia" spēlētāji]] [[Kategorija:SC Heerenveen spēlētāji]] 0e5lvr4ucrkzes08khslyyrh1fg5t69 0 355029 4534374 4531472 2026-10-11T10:07:55Z Vylks 50297 4534374 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Kristers Čudars | image = | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1999|9|3}} | cityofbirth = {{vieta|Latvija|Rīga}} | height = 185 | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[Ogre United]] | clubnumber = 19 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | years1 = 2016—2019 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | caps1 = 8 | goals1 = 0 | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | caps2 = 20 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | goals2 = 1 | years2 = 2019—2020 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Metta|Metta]] | years3 = 2021 | caps3 = 24 | goals3 = 0 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera FC|Valmiera]] | years4 = 2022—2023 | caps4 = 53 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[FK Grobiņa|Grobiņa]] | years5 = 2024 | caps5 = 8 | goals5 = 0 | years6 = 2025 | clubs6 = {{flaga|Latvija}} [[SK Super Nova|Super Nova]] | caps6 = 35 | goals6 = 4 | clubs7 = {{flaga|Latvija}} [[Ogre United]] | years7 = 2026— | caps7 = 29 | goals7 = 9 | nationalyears1 = 2016 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U18 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2016—2018 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2019 | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps3 = 6 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2026— | nationalteam4 = {{fb|Latvija}} | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|03|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|11|sk|bez}} }} '''Kristers Čudars''' (dzimis {{dat|1999|9|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]]. Kopš 2026. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgas]] komandā [[Ogre United]]. Viņš ir 2018. gada Virslīgas čempions ar [[Riga FC]] komandu un 2022. gada čempions [[Valmiera FC]] rindās. Pirmos vārtus Virslīgā guvis {{dat|2019|8|11||bez}} [[FK Liepāja]] sastāvā pret [[BFC Daugavpils]] komandu. Pārstāvējis arī Virslīgas komandas [[FK Metta]], [[FK Grobiņa]] un [[SK Super Nova]]. Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs. Pirmo reizi uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas nacionālo izlasi]] izsaukts 2026. gada septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/ogre-united-lideris-pirmo-reizi-tiek-izsaukts-uz-latvijas-izlasi/ |title=“Ogre United” līderis pirmo reizi tiek izsaukts uz Latvijas izlasi |website=sportazinas.com|date={{dat|2026|9|21|N|bez}}|access-date={{dat|2026|10|3||bez}}}}</ref> Izlases rindās debitēja {{dat|2026|10|2||bez}} [[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] spēlē pret [[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/19252/strodam-pirmie-varti-aizraujosa-cina/ |title=Strodam pirmie vārti aizraujošā cīņā |website=lff.lv|date={{dat|2026|10|2|N|bez}}|access-date={{dat|2026|10|3||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == ;Riga FC * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] čempions: [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]] ;Valmiera FC * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] čempions: [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Čudars, Kristers}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]] [[Kategorija:FK Metta spēlētāji]] [[Kategorija:Valmiera FC spēlētāji]] [[Kategorija:Grobiņas SC/LFS spēlētāji]] g6f6ly3r6tdkjzpsicw8nm1z95gitrv 0 355109 4534361 4480978 2026-10-11T09:52:02Z Vylks 50297 4534361 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Antonijs Černomordijs | image = Antonijs Černomordijs LVA.jpg | caption = Antonijs Černomordijs 2022. gadā | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1996|9|26}} | cityofbirth = [[Daugavpils]] | countryofbirth = [[Latvija]] | height = 190 | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | clubnumber = 34 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | years1 = 2013—2015 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[BFC Daugavpils]] | caps1 = 31 | goals1 = 1 | years2 = 2016—2017 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | caps2 = 15 | goals2 = 0 | caps3 = 1 | clubs3 = {{flaga|Kipra}} [[Pafos FC|Pafos]] | goals3 = 0 | years3 = 2017 | years4 = 2018— | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | caps4 = 192 | goals4 = 15 | nationalyears1 = 2014 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2015—2018 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps2 = 29 | nationalgoals2 = 1 | nationalcaps3 = 52 | nationalgoals3 = 3 | nationalteam3 = {{fb|LAT}} | nationalyears3 = 2019— | pcupdate = {{dat|2025|12|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|11|sk|bez}} }} '''Antonijs Černomordijs''' (dzimis {{dat|1996|9|26}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs. Kopš 2018. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba [[Riga FC]] sastāvā. == Latvijas izlase == Pirmoreiz uz izlasi Černomordiju izsauca [[Miksu Pātelainens]] uz 2018. gada novembra spēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/304546-patelainens-pirmoreiz-uz-izlasi-izsauc-ozolu-cernomordiju-un-saveljevu|title=Pātelainens pirmoreiz uz izlasi izsauc Ozolu, Černomordiju un Saveļjevu|website=Jauns.lv|access-date=2021-03-29|language=lv}}</ref> Izlasē debitēja spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] 2019. gada 6. septembrī jau [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā, sākot pamatsastāvā 0:6 zaudējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-valstsvieniba-cies-graujosu-sakavi-austrija.a331258/|title=Latvijas futbola valstsvienība cieš graujošu sakāvi Austrijā|website=www.lsm.lv|access-date=2021-03-29|language=lv}}</ref> Pirmos vārtus izlasē guva pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]] 2020. gada 17. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/17112020-j_ikauniekam_divi_varti_cernomordijs_un_k|title=J. Ikauniekam divi vārti, Černomordijs un Krollis iesit pirmoreiz, Latvija grauj ar 5:0|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-03-29|date=2020-11-17|language=lv}}</ref> No 2020. līdz 2023. gadam bija Latvijas izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. == Sasniegumi == '''Riga FC''' * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 3 ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]]) * [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs — 2 ([[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]], [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]]) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Černomordijs, Antonijs}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:BFC Daugavpils spēlētāji]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola aizsargi]] [[Kategorija:Pafos FC spēlētāji]] 8i3v2vu5bpcyxa1kj6nrwg1r431ukqx 0 355254 4534360 4524021 2026-10-11T09:51:29Z Vylks 50297 4534360 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Raivis Jurkovskis | image = Raivis Andris Jurkovskis LVA.jpg | caption = Raivis Andris Jurkovskis 2022. gadā | fullname = Raivis Andris Jurkovskis | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|9}} | countryofbirth = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]] | height = 187 | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | clubnumber = 13 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | years1 = 2013 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FHK Liepājas Metalurgs II]] | caps1 = 30 | goals1 = 2 | years2 = 2014—2015 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | caps2 = 14 | goals2 = 2 | years3 = 2016 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS]] | caps3 = 28 | goals3 = 6 | years4 = 2017—2020 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | caps4 = 91 | goals4 = 7 | caps5 = 29 | clubs5 = {{flaga|Īrija}} [[Dundalk F.C.|Dundalk]] | goals5 = 0 | years5 = 2021—2022 | clubs6 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | years6 = 2022— | caps6 = 121 | goals6 = 7 | nationalyears1 = 2014 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps1 = 18 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2015—2018 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps2 = 21 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam3 = {{fb|LAT}} | nationalcaps3 = 65 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears3 = 2018— | pcupdate = 16.12.2025. | ntupdate = 11.10.2026. }} '''Raivis Andris Jurkovskis''' (dzimis {{dat|1996|12|9}}) ir [[Latvija]]s futbolists, [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]. Kopš 2022. gada Jurkovskis pārstāv Latvijas komandu ''[[Riga FC]]''. Iepriekš ir spēlējis arī [[FK RFS]] un [[FK Liepāja]], kā arī Īrijas klubā [[Dundalk F.C.|''Dundalk'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dundalkfc.com/lilywhites-complete-signing-of-latvian-international/|title=Lilywhites Complete Signing of Latvian International|website=Dundalk Football Club|access-date=2021-01-08|date=2021-01-08|language=en}}</ref> [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gada sezonā]] FK Liepāja sastāvā kļuva par Latvijas čempionu. Divas reizes uzvarējis [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] izcīņā — [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020. gadā]] ar FK Liepāja un [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023. gadā]] ar Riga FC. Pārstāvējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlases. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] debitēja {{dat|2018|2|3||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkorejas izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/8233/latvijas-izlase-parbaudes-spele-zaude-dienvidkorejai/|title=Latvijas izlase pārbaudes spēlē zaudē Dienvidkorejai|website=lff.lv|date={{dat|2018|2|3||bez}}|access-date={{dat|2020|8|29||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.fkliepaja.lv/player/raivis-andris-jurkovskis/ FK Liepāja profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170914145759/http://www.fkliepaja.lv/player/raivis-andris-jurkovskis/ |date={{dat|2017|09|14||bez}} }} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Jurkovskis, Raivis Andris}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:Dundalk F.C. spēlētāji]] qlmf3jju7jqrwd0fj9zea6ojkogd9aj 0 362845 4534368 4480983 2026-10-11T10:04:23Z Vylks 50297 4534368 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Eduards Emsis | image = Eduards Emsis LVA.jpg | caption = Eduards Emsis 2021. gadā | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|23}} | countryofbirth = [[Latvija]] | height = 184 | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[SK Super Nova|Super Nova]] | clubnumber = 11 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | years1 = 2013 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC-2]] | caps1 = 18 | goals1 = 2 | years2 = 2014—2018 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FS METTA/LU]] | caps2 = 75 | goals2 = 3 | years3 = 2019 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]] | caps3 = 3 | goals3 = 0 | years4 = 2020—2022 | clubs4 = {{flaga|Armēnija}} [[Erevānas "Noah"|Noah]] | caps4 = 40 | goals4 = 1 | years5 = 2022 | clubs5 = {{flaga|Somija}} [[FC Lahti|Lahti]] | caps5 = 18 | goals5 = 0 | years6 = 2023 | clubs6 = {{flaga|ALB}} [[KF Egnatia|Egnatia]] | caps6 = 14 | goals6 = 0 | years7 = 2023—2024 | clubs7 = {{flaga|NOR}} [[Raufoss IL]] | caps7 = 23 | goals7 = 1 | nationalyears1 = 2017—2018 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps1 = 10 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2018— | nationalteam2 = {{fb|Latvija}} | nationalcaps2 = 36 | nationalgoals2 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|06|12|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|11|sk|bez}} | clubs8 = {{flaga|Latvija}} [[SK Super Nova|Super Nova]] | years8 = 2025— | caps8 = 10 | goals8 = 0 }} '''Eduards Emsis''' (dzimis {{dat|1996|2|23}}) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]]. Kopš 2025. gada Emsis pārstāv [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu [[SK Super Nova|Super Nova]]. == Karjera == Karjeru sāka kluba "[[Skonto FC|Skonto]]" sistēmā, spēlējot tā [[Skonto FC-2|dublieru komandā]] [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]]. No 2014. līdz 2018. gadam spēlēja [[FS METTA/LU|FS Metta/LU]] sastāvā, aizvadot 75 spēles [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]] un gūstot 3 vārtus. 2019. gada sezonā pārstāvēja [[FK Jelgava]], taču savainojumu dēļ laukumā devās tikai trīs Virslīgas spēlēs. 2020. gada janvārī pievienojās [[Armēnijas Premjerlīga]]s klubam [[Erevānas "Noah"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6875558/futbolists-emsis-no-jelgavas-parcelas-uz-armenijas-klubu |title=Futbolists Emsis no "Jelgavas" pārceļas uz Armēnijas klubu |date={{dat|2020|1|17||bez}}|website=apollo.lv|accessdate={{dat|2020|5|22||bez}}}}</ref> 2022. gada janvātī Emsis noslēdza līgumu ar [[Somija|Somijas]] klubu [[FC Lahti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fclahti.fi/uutiset/latvian-maajoukkueen-eduards-emsis-siirtyy-fc-lahteen/|title=Latvian maajoukkueen Eduards Emsis siirtyy FC Lahteen|website=FC Lahti|access-date=2022-03-24|language=fi}}</ref> 2023. gada janvārī pārgāja uz [[Albānijas futbola Superlīga|Albānijas Superlīgas]] klubu ''[[KF Egnatia]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/latvijas-izlases-futbolists-emsis-karjeru-turpinas-albanija.d?id=55131948|title=Latvijas izlases futbolists Emsis karjeru turpinās Albānijā|website=delfi.lv|date={{dat|2023|1|16|N|bez}}|access-date={{dat|2023|6|16||bez}}}}</ref> 2023. gadā kļuva par Albānijas kausa ieguvēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/01062023-eduarda_emsa_komanda_izcinijusi_albanijas |title=Eduarda Emša komanda izcīnījusi Albānijas kausu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|6|1|N|bez}}|access-date={{dat|2023|11|12||bez}}}}</ref> Tā paša gada augustā pārgāja uz [[Norvēģija]]s pēc spēka otrās līgas komandu ''[[Raufoss IL]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/16978250/futbols/55811794/latvijas-futbola-izlases-pussargs-emsis-parcelas-uz-norvegiju |title=Latvijas futbola izlases pussargs Emsis pārceļas uz Norvēģiju |website=delfi.lv |date={{dat|2023|8|3|N|bez}}|access-date={{dat|2023|11|12||bez}}}}</ref> Regulāri spēlējis [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvijas U-21]] izlasē. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasē]] debitēja {{dat|2018|2|3||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/8233/latvijas-izlase-parbaudes-spele-zaude-dienvidkorejai/ |title=Latvijas izlase pārbaudes spēlē zaudē Dienvidkorejai |date={{dat|2018|2|3||bez}}|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|5|22||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2021|6|4||bez}} [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa]] spēlē pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/04062021-emsa_pirmie_varti_izlase_palidz_latvijai_ |title=Emša pirmie vārti izlasē palīdz Latvijai pārspēt Lietuvu Baltijas kausā |date={{dat|2021|6|4|N|bez}}|website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2023|6|16||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Emsis, Eduards}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:FK Metta spēlētāji]] [[Kategorija:FK Jelgava spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:KF Egnatia spēlētāji]] [[Kategorija:FC Noah spēlētāji]] [[Kategorija:FC Lahti spēlētāji]] i05w9eg4syxzuvww8ixzymb1d0pi0ds 0 366034 4534359 4517462 2026-10-11T09:51:00Z Vylks 50297 4534359 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Andrejs Cigaņiks | image = Andrejs Cigaņiks LVA.jpg | caption = Andrejs Cigaņiks 2020. gadā | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|4|12}} | birth_place = {{vieta|Latvija|Rīga}} | height = 174 | currentclub = {{flaga|SUI}} [[FC Luzern|Luzern]] | clubnumber = 14 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = 2013 | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]] | youthyears2 = 2013—2016 | youthclubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]] | years1 = 2013 | clubs1 = {{flaga|LAT}} [[Skonto FC-2]] | caps1 = 1 | goals1 = 0 | years2 = 2016—2017 | clubs2 = {{flaga|GER}} [[Bayer Leverkusen]] | caps2 = 0 | goals2 = 0 | years3 = 2016—2017 | clubs3 = {{flaga|GER}} {{īre}} [[FC Viktoria Köln]] | caps3 = 5 | goals3 = 1 | years4 = 2017—2018 | clubs4 = {{flaga|GER}} FC Schalke 04 II | caps4 = 20 | goals4 = 5 | years5 = 2018—2019 | clubs5 = {{flaga|NED}} [[SC Cambuur]] | caps5 = 27 | goals5 = 0 | years6 = 2019 | clubs6 = {{flaga|LVA}} [[FK RFS|RFS]] | caps6 = 14 | goals6 = 1 | years7 = 2020—2021 | clubs7 = {{flaga|UKR}} [[Luhanskas "Zorya"|Zorya]] | caps7 = 21 | goals7 = 0 | years8 = 2021—2022 | clubs8 = {{flaga|SVK}} [[DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]] | caps8 = 38 | goals8 = 2 | years9 = 2023—2024 | clubs9 = {{flaga|POL}} [[Lodzas "Widzew"|Widzew Łódź]] | caps9 = 43 | goals9 = 4 | years10 = 2024— | clubs10 = {{flaga|SUI}} [[FC Luzern|Luzern]] | caps10 = 67 | goals10 = 3 | nationalyears1 = 2012—2013 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2015—2018 | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps3 = 15 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2018— | nationalteam4 = {{fb|Latvija}} | nationalcaps4 = 76 | nationalgoals4 = 4 | pcupdate = 04.09.2026. | ntupdate = 11.10.2026. }} '''Andrejs Cigaņiks''' (dzimis {{dat|1997|4|12}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs. Kopš 2024. gada jūlija spēlē [[Šveices Superlīga]]s klubā ''[[FC Luzern]]''. Atzīts par 2025. gada Latvijas labāko futbolistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18734/labakie-latvijas-futbola-2025-ciganiks-miksone-un-tarakanovs/ |title=Labākie Latvijas futbolā 2025 – Cigaņiks, Miksone un Tarakanovs |date={{dat|2026|1|9|N|bez}} |website=lff.lv|accessdate={{dat|2026|1|9||bez}}}}</ref> == Karjera == Ar futbolu sācis nodarboties [[Skonto FC]] jauniešu komandā. 2013. gadā pārcēlies uz [[Vācija|Vāciju]], pievienojoties [[Leverkūzenes "Bayer"]] kluba sistēmai, spēlēja kluba jauniešu komandā, uz īres līguma pamata pārstāvēja arī [[Ķelnes "Viktoria"]]. Vēlāk spēlēja [[Gelzenkirhenes "Schalke"]] otrajā komandā. 2018.—2019. gada sezonā spēlēja [[Nīderlande]]s otrajā spēcīgākajā līgā, pārstāvot ''[[SC Cambuur]]''. 2019. gadā atgriezās Latvijā un sezonas otro pusi aizvadīja [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] klubā [[FK RFS|RFS]]. 2020. gada janvārī noslēdza divarpus gadu līgumu ar [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] klubu [[Luhanskas "Zorya"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/16012020-ciganiks_nosledzis_divu_ar_pusi_gadu_ligu |title=Cigaņiks noslēdzis divu ar pusi gadu līgumu ar Ukrainas komandu "Zorya" |date={{dat|2020|1|16|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|7||bez}}}}</ref> 2021. gada jūlijā pārgāja uz [[Slovākija]]s klubu ''[[DAC 1904 Dunajská Streda]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/20072021-ciganiks_paraksta_ligumu_ar_slovakijas_vi |title=Cigaņiks paraksta līgumu ar Slovākijas vicečempioni |date={{dat|2021|7|20|N|bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2021|9|2||bez}}}}</ref> 2023. gada janvārī parakstīja līgumu ar Polijas ''[[Ekstraklasa]]'' klubu [[Lodzas "Widzew"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/02012023-latvijas_izlases_futbolists_ciganiks_para |title=Latvijas izlases futbolists Cigaņiks parakstījis līgumu ar Polijas trešās vietas īpašnieci |date={{dat|2023|1|2|N|bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2023|11|12||bez}}}}</ref> Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs. {{dat|2018|10|13||bez}} aizvadīja pirmo spēli [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]], nākot uz maiņu 67. minūtē [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/11258/latvijas-izlase-spele-neizskirti-ar-kazahstanu/ |title=Latvijas izlase spēlē neizšķirti ar Kazahstānu |date={{dat|2018|10|13|N|bez}} |publisher=[[LFF]]|accessdate={{dat|2018|10|14||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2021|9|1||bez}} pret [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāru]] [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13478/latvija-svin-pirmo-uzvaru-pk-kvalifikacija/ |title=Latvija svin pirmo uzvaru PK kvalifikācijā |date={{dat|2021|9|1|N|bez}} |website=lff.lv|accessdate={{dat|2021|9|2||bez}}}}</ref> {{dat|2025|11|13||bez}} pret [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Ziemeļmaķedoniju]] aizvadīja 60. spēli pēc kārtas, labojot [[Latvijas futbola izlases rekordi|Latvijas izlases rekordu]]. Pirms tam pēc kārtas aizvadīto spēļu rekords (59 spēles) piederēja [[Andrejs Rubins|Andrejam Rubinam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/13112025-ciganiks_labo_latvijas_izlases_rekordu_ne |title=Cigaņiks labo Latvijas izlases rekordu, neizdodas uzvarēt Ziemeļmaķedonijā |date={{dat|2025|11|13|N|bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2025|11|14||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Cigaņiks, Andrejs}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]] [[Kategorija:SC Cambuur spēlētāji]] [[Kategorija:Lodzas "Widzew" spēlētāji]] [[Kategorija:Luhanskas "Zorya" spēlētāji]] [[Kategorija:DAC 1904 Dunajská Streda spēlētāji]] [[Kategorija:FC Luzern spēlētāji]] 7zjawrra28qen3yarzecxsoupxuvdam 0 366037 4534357 4515959 2026-10-11T09:49:27Z Vylks 50297 4534357 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Rihards Matrevics | image = Rihards Matrevics LVA.jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1999|3|18}} | cityofbirth = | countryofbirth = [[Latvija]] | height = 201 | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | clubnumber = 1 | position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] | youthyears1 = 2006—2015 | youthclubs1 = {{flaga|Latvia}} [[SK Babīte]] | youthyears2 = 2015—2018 | youthclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | years1 = 2018—2020 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Barnet F.C.|Barnet]] | caps1 = 1 | goals1 = 0 | years2 = 2020 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[St Albans City]] | caps2 = 1 | goals2 = 0 | years3 = 2021—2022 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera FC]] | caps3 = 58 | goals3 = 0 | years4 = 2023—2024 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | caps4 = 17 | goals4 = 0 | years5 = 2025 | clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | caps5 = 13 | goals5 = 0 | years6 = 2025—2026 | clubs6 = {{flaga|Čehija}} [[Prāgas "Dukla"]] | caps6 = 18 | goals6 = 0 | years7 = 2026— | clubs7 = {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | caps7 = 5 | goals7 = 0 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2016—2018 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps2 = 18 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2019 | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2022— | nationalteam4 = {{fb|Latvija}} | nationalcaps4 = 21 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = 01.09.2026. | ntupdate = 11.10.2026. }} '''Rihards Matrevics''' (dzimis {{dat|1999|3|18}}) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speletaji/rihards-matrevics-19257/|title=Rihards Matrevics - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2022-05-09}}</ref> 2026. gada sezonā pārstāv [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubu [[RFS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/16062025-latvijas_izlases_vartsargs_matrevics_parc |title=Latvijas izlases vārtsargs Matrevics pārceļas uz Čehiju |accessdate=2025-06-17 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> ==Karjera == === Jauniešu futbols === 2006. gadā sāka spēlēt futbolu [[SK Babīte]] trenera [[Aļiks Kārkliņš|Aļika Kārkliņa]] vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://preili.lv/161807/latvijas-u-15-labako-futbola-speletaju-vidu-preilietis-miks-babris/|title=Latvijas U-15 labāko futbola spēlētāju vidū preilietis Miks Babris - Preiļu novads|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2021-02-26|archive-date=2021-02-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20210226100112/https://preili.lv/161807/latvijas-u-15-labako-futbola-speletaju-vidu-preilietis-miks-babris/}}</ref> 2015. gadā pievienojās [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[West Ham United FC]]'' jauniešu sistēmai, saņemot stipendiju, un spēlēja kluba U18 un U23 komandās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.whufc.com/News/Articles/2015/September/3-September/Matrevics-signs-Hammers-scholarship|title=Matrevics signs Hammers' scholarship {{!}} West Ham United|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2015-09-05|archive-date=2015-09-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20150905191531/http://www.whufc.com/News/Articles/2015/September/3-September/Matrevics-signs-Hammers-scholarship}}</ref> === Pieaugušo futbols === 2018. gadā noslēdza līgumu ar ''[[Barnet FC]]'', kas spēlē [[Anglija]]s Nacionālajā futbola līgā, kas ir pēc spēka piektā līga Anglijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.barnetfc.com/transfer-rihards-matrevics-signs-for-barnet-fc|title=Transfer {{!}} Rihards Matrevics signs for Barnet FC – Barnet Football Club|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2022-05-09|archive-date=2022-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220509221918/https://www.barnetfc.com/transfer-rihards-matrevics-signs-for-barnet-fc}}</ref> Aizvadīja trīs oficiālas spēles pirmajā gadā. 2019. gadā tika izīrēts ''Hendon'' komandai, kur aizvadīja 17 spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hendonfc.net/Squad?method=view&id=2464|title=Greensnet - Official Hendon FC: Former Staff - Rihards Matrevics|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2021-06-03|archive-date=2021-06-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20210603201041/https://www.hendonfc.net/Squad?method=view&id=2464}}</ref> 2020. gada rudenī Rihards pievienojās ''St Albans City'' komandai un debitēja no soliņa, aizstājot pamatvārtsargu Maiklu Džonsonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saintsstatistics.co.uk/index.php/city-statistics/seasonsquads/team/2344|title=St Albans City F.C. History & Archives - Season Squads {{!}} St Albans City F.C. History & Archives|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2022-05-09|archive-date=2022-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220509222621/https://www.saintsstatistics.co.uk/index.php/city-statistics/seasonsquads/team/2344}}</ref> 2021. gada sākumā Matrevics kļuva par [[Valmiera FC]] spēlētāju. [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022. gada sezonā]] ar Valmieras klubu izcīnīja Latvijas Virslīgas čempiontitulu. Pirms [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023. gada sezonas]] pārgāja uz citu Virslīgas klubu — [[Riga FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/08122022-pirmais_cempions_pamet_valmieru_matrevics |title=Pirmais čempions pamet "Valmieru" - Matrevics pievienojas konkurentei "Riga" |website=sportacentrs.com |access-date=2023-11-11|date=2022-12-08}}</ref> Sezonas pirmajā daļā nespēlēja savainojuma dēļ, vēlāk izkonkurēja [[Nils Toms Puriņš|Nilu Tomu Puriņu]] un sezonas noslēguma posmu aizvadīja kā komandas pamatvārtsargs. Ar Riga FC kļuva par [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023. gada]] [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/25.10.2023-riga-fc-futbolisti-finala-parspej-rfs-izcina-latvijas-kausu-spilgtakie-notikumi.a529072/ |title=«Riga» FC futbolisti finālā pārspēj RFS, izcīna Latvijas kausu. Spilgtākie notikumi |website=lsm.lv |access-date=2023-11-11|date=2023-10-25}}</ref> Pirms 2025. gada sezonas pārgāja uz citu Virslīgas klubu [[FK Auda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_post_id=172 |title=Rihards Matrevics pievienojas zaļi-melnajiem |website=fkauda.lv |access-date=2025-03-22|date=2025-02-10}}</ref> 2025. gada jūlijā pārgāja uz [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas līgas]] klubu [[Prāgas "Dukla"]], kura sastāvā sezonas laikā aizvadīja 18 spēles. 2026. gada jūnijā atgriezās Latvijā un pievienojās [[RFS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/12062026-matrevics_atgriezas_majas_un_pievienojas_|title=Matrevics atgriežas mājās un pievienojas RFS|website=sportacentrs.com|access-date=2026-09-01|date=20265-06-12}}</ref> === Izlase === Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs, sākot no U-16. U-17 izlasē piedalījies divās Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēs, U-19 izlasē kopumā aizvadījis 18 spēles, bet [[Latvijas U-21 futbola izlase|U-21 izlasē]] spēlējis četrās spēlēs. 2021. gada maijā Matrevics pirmo reizi tika izsaukts uz Latvijas pieaugušo izlasi. Debiju pieaugušo izlasē piedzīvoja 2022. gada 29. martā pārbaudes spēlē pret [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānu]], iznākot uz maiņu pēc puslaika pārtraukuma, un nosargāja vārtus neieņemtus 1:0 uzvarā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-izlase-parbaudes-maca-pieveic-mazakuma-spelejuso-azerbaidzanu.a450129/ |title=Latvijas futbola izlase pārbaudes mačā pieveic mazākumā spēlējušo Azerbaidžānu |website=lsm.lv |access-date=2023-11-11|date=2023-03-29}}</ref> == Privātā dzīve == 2012. gadā izcīna 1. vietu 6. klašu matemātikas olimpiādē Pierīgas novada līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yumpu.com/lv/document/read/37069874/nr24-17042012-154-mb-babates-novads|title=Nr.24 - 17.04.2012 (1.54 MB) - BabÄ«tes novads|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2022-05-09|archive-date=2022-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220509220527/https://www.yumpu.com/lv/document/read/37069874/nr24-17042012-154-mb-babates-novads}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Matrevics, Rihards}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Valmiera FC spēlētāji]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:FK Auda spēlētāji]] [[Kategorija:Prāgas "Dukla" spēlētāji]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] gq1b3vjf680ke3qymvliyzab47yuxnh 0 370074 4534402 4270418 2026-10-11T11:25:27Z Bendžamins 76862 4534402 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Fjodors Smolovs | image = Fyodor Smolov 2022.jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1990|2|9}} | cityofbirth = [[Saratova]] | countryofbirth = [[Krievija]] | height = 187 | currentclub = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | youthyears1 = 1997—2004 | youthclubs1 = {{flaga|Krievija}} [[Saratovas "Sokol"]] | youthyears2 = 2005—2006 | youthclubs2 = Master-Saturn Yegoryevsk | youthyears3 = 2006—2007 | youthclubs3 = {{flaga|Krievija}} ''[[FC Saturn Moscow Region]]'' | years1 = 2007—2015 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]] | caps1 = 68 | goals1 = 3 | years2 = 2010 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Roterdamas "Feyenoord"]] | caps2 = 11 | goals2 = 1 | years3 = 2012—2013 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[Mahačkalas "Anži"]] | caps3 = 15 | goals3 = 0 | years4 = 2014 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[Mahačkalas "Anži"]] | caps4 = 11 | goals4 = 2 | years5 = 2014—2015 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[Jekaterinburgas "Ural"]] | caps5 = 22 | goals5 = 8 | years6 = 2015—2018 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} ''[[FK Krasnodar]]'' | caps6 = 75 | goals6 = 53 | nationalyears1 = 2006—2007 | nationalteam1 = {{flaga|Krievija}} Krievija U17 | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 5 | nationalyears2 = 2008 | nationalteam2 = {{flaga|Krievija}} Krievija U19 | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2008—2013 | nationalteam3 = {{flaga|Krievija}} Krievija U21 | nationalcaps3 = 32 | nationalgoals3 = 16 | nationalyears4 = 2012—2021 | nationalteam4 = {{fb|RUS}} | nationalcaps4 = 45 | nationalgoals4 = 16 | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | caps7 = 72 | clubs7 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Lokomotiv"]] | goals7 = 23 | years7 = 2018—2022 | caps8 = 14 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Bigo "Celta"]] | goals8 = 2 | years8 = 2020 | clubs9 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]] | years9 = 2022—2024 | caps9 = 60 | goals9 = 19 | clubs10 = {{flaga|Krievija}} [[FK Krasnodar]] | years10 = 2024—2025 | caps10 = 16 | goals10 = 1 }} '''Fjodors Smolovs''' ({{val|ru|Фёдор Миха́йлович Смо́лов}}; dzimis {{dat|1990|2|9}}) ir [[Krievija]]s bijušais futbolists, uzbrucējs. == Sasniegumi == '''Lokomotiv Moscow''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2018—19, 2020—21 * [[Krievijas Supekauss]]: 2019 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] labākais vārtu guvējs: 2015—16, 2016—17 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Smolovs, Fjodors}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FK Krasnodar spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Lokomotiv" spēlētāji]] [[Kategorija:Roterdamas "Feyenoord" spēlētāji]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Jekaterinburgas "Ural" spēlētāji]] [[Kategorija:Mahačkalas "Anži" spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" (futbols) spēlētāji]] av88rjqbvfxmtsjqrgg3jqg6dohvu0n 0 373823 4534397 3893530 2026-10-11T11:12:49Z Turaids 8965 4534397 wikitext text/x-wiki '''Antiseksualitāte''' ir [[seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveids. Antiseksuāļiem nav tieksmes ne uz vienu [[dzimums|dzimumu]]. Nav tieksmes pēc [[sekss|seksa]] vai cita veida intimitātes ar jebkādu dzimumu. {{īss aizmetnis}} {{sekss-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Seksualitāte]] 91l0qrtfpuce17d9kmzsdegsnleyj8y 0 381608 4534362 4515389 2026-10-11T09:52:42Z Vylks 50297 4534362 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Daniels Balodis | image = Daniels Balodis LVA.jpg | caption = Daniels Balodis 2023. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|6|10}} | birth_place = {{vieta|Latvija|Rīga}} | height = 188 | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda|Auda]] | clubnumber = 3 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC|Skonto]] | years1 = 2016 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]] | caps1 = | goals1 = | years2 = 2017 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[RTU FC|RTU/Skonto Academy]] | caps2 = | goals2 = | years3 = 2017—2020 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS]] | caps3 = 2 | goals3 = 0 | years4 = 2019 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[BFC Daugavpils]] | caps4 = 27 | goals4 = 2 | years5 = 2020 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]] | caps5 = 7 | goals5 = 0 | years6 = 2020—2024 | clubs6 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera FC]] | caps6 = 109 | goals6 = 6 | years7 = 2024 | clubs7 = {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | caps7 = 10 | goals7 = 0 | years8 = 2025 | clubs8 = {{flaga|Skotija}} [[Saint Johnstone FC|St. Johnstone]] | caps8 = 13 | goals8 = 2 | years9 = 2025—2026 | clubs9 = {{flaga|Slovākija}} [[1. FC Tatran Prešov|Tatran]] | caps9 = 16 | goals9 = 0 | years10 = 2026— | clubs10 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda|Auda]] | caps10 = 1 | goals10 = 0 | nationalyears1 = 2014 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U16 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2015—16 | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps3 = 16 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2019—2020 | nationalteam4 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps4 = 13 | nationalgoals4 = 2 | nationalyears5 = 2022— | nationalteam5 = {{fb|Latvija}} | nationalcaps5 = 28 | nationalgoals5 = 1 | pcupdate = 30.08.2026. | ntupdate = 11.10.2026. }} '''Daniels Balodis''' (dzimis {{dat|1998|6|10}}) ir [[Latvija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs. Kopš 2026. gada augusta spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba [[FK Auda]] sastāvā. == Karjera == D. Balodis ir [[Skonto FC]] audzēknis. 2017. gadā viņš pievienojās [[FK RFS|RFS]], pārsvarā spēlēja dublieru komandā. [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]] Balodis debitēja {{dat|2018|6|29||bez}} pret [[FK Ventspils]]. [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019. gada sezonā]] tika izīrēts [[BFC Daugavpils]], aizvadīja 27 spēles Virslīgā un guva divus vārtus. 2020. gada pirmajā pusē pārstāvēja [[FK Jelgava]], bet 2020. gada jūlijā pievienojās Virslīgas klubam [[Valmiera FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/20072020-vasaras_pareju_periodu_virsliga_atver_val |title=Vasaras pāreju periodu Virslīgā atver "Valmiera" ar aizsarga Baloža pievienošanos |date={{dat|2020|7|20|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|9|10||bez}}}}</ref> [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022. gada sezonā]] kļuva par Latvijas Virslīgas čempionu. 2024. gada jūlijā atgriezās RFS rindās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkrfs.lv/d-balodis-atgriezas-rfs/ |title=D. Balodis atgriežas RFS |date={{dat|2024|7|4|N|bez}} |website=fkrfs.lv|accessdate={{dat|2025|1|28||bez}}}}</ref> 2024. gada sezonā izcīnīja savu otro Latvijas Virslīgas čempiontitulu un RFS komandas sastāvā kļuva arī par [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvēju]]. Pēc līguma beigām klubs nolēma neturpināt sadarbību ar Balodi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tv3.lv/futbols/rfs-pec-liguma-beigam-neturpinas-sadarbibu-ar-danielu-balodi/ |title=RFS pēc līguma beigām neturpinās sadarbību ar Danielu Balodi |date={{dat|2025|1|20|N|bez}} |website=tv3.lv |accessdate={{dat|2025|1|28||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250120134217/https://sports.tv3.lv/futbols/rfs-pec-liguma-beigam-neturpinas-sadarbibu-ar-danielu-balodi/ }}</ref> 2025. gada janvārī D. Balodis pievienojās [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] klubam ''[[Saint Johnstone FC|St. Johnstone]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/en/news/futbolists-balodis-iet-tobera-pedas-un-pievienojas-skotijas-augstakas-ligas-klubam/43410 |title=Futbolists Balodis iet Tobera pēdās un pievienojas Skotijas augstākās līgas klubam |date={{dat|2025|1|28|N|bez}} |website=1188.lv|accessdate={{dat|2025|1|28||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus jaunajā klubā Balodis guva 6. aprīlī uzvarā ar rezultātu 1:0 pret [[Glāzgovas "Celtic"]] komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/legionari/06042025-balodim_spozs_mirklis_aizsarga_sitiens_sn|title=Balodim spožs mirklis: aizsargam uzvaras sitiens pret "Celtic" |date={{dat|2025|4|6|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate=}}</ref> Balodis 13 spēlēs Skotijas Premjerlīgā guva divus vārtus, bet komanda no Premjerlīgas izkrita un futbolists izmantoja iespēju sadarbību neturpināt. 2025. gada jūlijā D. Balodis parakstīja līgumu ar [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas augstākās līgas]] klubu [[1. FC Tatran Prešov|Prešovas "Tatran"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/legionari/23072025-izlases_aizsargs_balodis_atkal_pievienoja|title=Izlases aizsargs Balodis atkal pievienojas 19. gadsimtā dibinātam klubam |date={{dat|2025|7|23|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate=}}</ref> Sezonas laikā viņš aizvadīja 16 spēles Slovākijas līgā, bet komanda palika pēdējā vietā un izkrita. 2026. gada augustā Balodis atgriezās Latvijā un pievienojās [[FK Auda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_post_id=292|title=Daniels Balodis pievienojies zaļi-melnajiem|date={{dat|2026|8|25|N|bez}} |website=fkauda.lv|accessdate={{dat|2026|8|30||bez}}}}</ref> Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs, [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvijas U-21 izlasē]] pildījis [[Kapteinis (futbols)|kapteiņa]] pienākumus. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] debitēja {{dat|2022|11|16||bez}} [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa]] spēlē pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], dodoties laukumā sākumsastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14484/latvija-ieklust-finala-kura-sestdien-uznems-islandi/ |title=Latvija iekļūst finālā, kurā sestdien uzņems Islandi |date={{dat|2022|11|16|N|bez}} |website=lff.lv |accessdate={{dat|2023|3|18||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14488/daniels-balodis-prieks-ka-sapnis-par-spelesanu-izlase-piepildijies/ |title=Daniels Balodis: Prieks, ka sapnis par spēlēšanu izlasē piepildījies |date={{dat|2022|11|17|N|bez}} |website=lff.lv |accessdate={{dat|2023|3|18||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2023|10|12||bez}} [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]], panākot 2:0 Latvijas labā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17149/ikaunieks-un-balodis-iesit-latvija-svin-pirmo-uzvaru/ |title=Ikaunieks un Balodis iesit, Latvija svin pirmo uzvaru |date={{dat|2023|10|12|N|bez}} |website=lff.lv |accessdate={{dat|2023|10|13||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == ;Valmiera FC * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] čempions: [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]] ;RFS * Latvijas Virslīgas čempions: [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]] * [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs: [[2024. gada Latvijas Kauss futbolā|2024]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Balodis, Daniels}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:BFC Daugavpils spēlētāji]] [[Kategorija:FK Jelgava spēlētāji]] [[Kategorija:Valmiera FC spēlētāji]] [[Kategorija:St Johnstone FC spēlētāji]] k64uteeopntxumzfg4m837saxpdn27c 0 382256 4534411 4270421 2026-10-11T11:31:21Z Bendžamins 76862 4534411 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Maksims Širjajevs | image = Maksim Shiryayev (footballer, born 1995) 2022.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|7|13}} | birth_place = {{vieta|Krievija|Maskava}} | height = 189 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2015—2017 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FC Spartak Kostroma]] | caps1 = 50 | goals1 = 4 | years2 = 2017 | clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[FSK Dolgoprudny]] | caps2 = 5 | goals2 = 0 | years3 = 2018 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]] | caps3 = 18 | goals3 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|11|sk|bez}} | caps4 = 114 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FC Neftekhimik Nizhnekamsk]] | goals4 = 2 | years4 = 2019—2023 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[Kazaņas "Rubin"]] | years5 = 2023 | caps5 = 2 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[FC Chelyabinsk]] | years6 = 2024 | caps6 = 18 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Krievija}} [[FC Yenisey Krasnoyarsk]] | years7 = 2024 | caps7 = 11 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Krievija}} [[FC Neftekhimik Nizhnekamsk]] | years8 = 2025—2026 | caps8 = 36 | goals8 = 0 }} '''Maksims Širjajevs''' (dzimis {{dat|1995|7|13}}) ir [[Krievija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Širjajevs, Maksims}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:FK Jelgava spēlētāji]] [[Kategorija:Kazaņas "Rubin" spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] 4zcpyqp8s08smxajykqt2phryqorv9b 0 383170 4534326 4528734 2026-10-11T08:13:59Z Vylks 50297 4534326 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Vinčenco Montella | image = Vincenzo Montella.jpg | image_size = 220px | caption = Vinčenco Montella 2025. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1974|6|18}} | birth_place = {{vieta|Itālija|Pomiljāno d'Arka}} | death_date = | death_place = | height = 172 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = | years1 = 1990—1995 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Empoli F.C.|Empoli]] | caps1 = 51 | goals1 = 26 | years2 = 1995—1996 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]] | caps2 = 34 | goals2 = 21 | years3 = 1996—1999 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]] | caps3 = 83 | goals3 = 54 | years4 = 1999—2009 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[A.S. Roma|Roma]] | caps4 = 192 | goals4 = 84 | years5 = 2007 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Fulham F.C.|Fulham]] | caps5 = 10 | goals5 = 2 | years6 = 2007—2008 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} {{īre}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]] | caps6 = 13 | goals6 = 4 | totalcaps = 383 | totalgoals = 191 | nationalyears1 = 1999—2005 | nationalteam1 = {{fb|Itālija}} | nationalcaps1 = 20 | nationalgoals1 = 3 | manageryears1 = 2009—2011 | managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] (U-15) | manageryears2 = 2011 | managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] (pienākumu izpildītājs) | manageryears3 = 2011—2012 | managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Calcio Catania|Catania]] | manageryears4 = 2012—2015 | managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | manageryears5 = 2015—2016 | managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]] | manageryears6 = 2016—2017 | managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | manageryears7 = 2017—2018 | managerclubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | manageryears8 = 2019 | managerclubs8 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | manageryears9 = 2021—2023 | managerclubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]] | manageryears10 = 2023—2026 | managerclubs10 = {{fb|Turcija}} }} '''Vinčenco Montella''' ({{val|it|Vincenzo Montella}}, {{izrunā|vinˈtʃɛntso monˈtɛlla}}; dzimis {{dat|1974|6|18}}) ir itāliešu [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlējis [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlases]] dalībnieks. Klubu līmenī lielākos panākumus guvis ''[[AS Roma]]'' sastāvā, kļūstot par Itālijas čempionu. No 2023. līdz 2026. gadam bija [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlases]] galvenais treneris. == Futbolista karjera == Futbolista karjeru sāka 1990. gadā ''[[Empoli F.C.|Empoli]]'' kluba rindās Itālijas C1 sērijā. 1995. gadā pievienojās ''[[Genoa C.F.C.|Genoa]]'', kas tolaik spēlēja [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]]. Gadu vēlāk pārgāja uz [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] klubu ''[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]''. A sērijā debitēja {{dat|1996|9|8||bez}} pret ''[[A.C. Perugia Calcio|Perugia]]''. 1999. gadā pārgāja uz ''[[AS Roma]]''. 2000.—2001. gada sezonā šī kluba sastāvā kļuva par Itālijas čempionu. Karjeras noslēgumā tika izīrēts Anglijas klubam ''[[Fulham F.C.|Fulham]]'' un Dženovas "Sampdoria". [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasē]] debitēja {{dat|1999|6|5||bez}} [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas spēlē pret [[Velsas futbola izlase|Velsu]]. Piedalījies 2000. gada Eiropas čempionāta un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros. Kopumā izlases rindās aizvadījis 20 spēles un guvis trīs vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=14284 |title=Vincenzo Montella - national football team player |language=en |publisher=eu-football.info |accessdate={{dat|2018|4|15||bez}}}}</ref> == Trenera karjera == Trenera karjeru sācis 2009. gadā kā ''[[AS Roma]]'' U-15 jauniešu komandas treneris. 2011. gada 21. februārī pēc [[Klaudio Ranjēri]] atkāpšanās iecelts par pirmās komandas galvenā trenera vietas izpildītāju līdz sezonas beigām. Jau savā pirmajā spēlē izcīnījis uzvaru pār ''[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]'' ar 1-0. Sezonas beigās komanda ierindojās 6. vietā un jauns līgums netika piedāvāts. 2011. gada 9. jūnijā tika iecelts par ''[[Calcio Catania|Catania]]'' galveno treneri, parakstot ar klubu divu gadu līgumu. Sezonas beigās pēc abpusējas vienošanās amatu atstāja. 2012. gada 11. jūnijā parakstīja divu gadu līgumu (vēlāk pagarinot līdz 2017. gadam) ar [[Florence]]s klubu ''[[ACF Fiorentina]]''. 2015. gada 15. novembrī kļuva par [[Dženovas "Sampdoria"]] galveno treneri, klubā nostrādāja līdz sezonas beigām. 2016. gada jūnijā parakstīja divu gadu līgumu ar ''[[AC Milan]]''. 2017. gada maijā pagarināja līgumu līdz 2019. gadam. Tomēr pēc neveiksmīga sezonas sākuma 2017. gada 27. novembrī tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/italija/27112017-milan_atlaiz_treneri_vina_vieta_stajas_ga |title="Milan" atlaiž treneri, viņa vietā stājas Gatuzo |date={{dat|2017|11|27||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2018|4|15||bez}}}}</ref> {{dat|2017|12|28||bez}} tika apstiprināts par Spānijas ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' kluba ''[[Sevilla FC|Sevilla]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/sport/football/42507448 |title=Vincenzo Montella: Sevilla set to appoint Italian as new manager |language=en |date={{dat|2017|12|28||bez}} |publisher=[[BBC]].com |accessdate={{dat|2018|4|15||bez}}}}</ref> 2018. gada aprīlī pēc vairākām neveiksmīgām spēlēm atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/spanija/28042018-cempionu_ligas_1_4_finaliste_sevilla_atla |title=Čempionu līgas 1/4 fināliste "Sevilla" atlaiž galveno treneri Montellu |date={{dat|2018|4|28||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2018|4|30||bez}}}}</ref> 2019. gada aprīlī vēlreiz kļuva par ''Fiorentina'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.football-italia.net/136830/official-montella-returns-fiorentina |title=OFFICIAL: Montella returns to Fiorentina |language=en |date={{dat|2019|4|10||bez}} |website=football-italia.net |accessdate={{dat|2019|7|6||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190411133828/https://www.football-italia.net/136830/official-montella-returns-fiorentina }}</ref> Tā paša gada decembrī pēc zaudējuma ar 1:4 pret ''[[AS Roma]]'' amatu bija spiests atstāt. No 2021. gada septembra līdz 2023. gada jūnijam vadīja [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] klubu ''[[Adana Demirspor]]''. Pirmajā sezonā ieņēma devīto vietu, bet otrajā sezonā izcīnīja ceturto vietu Superlīgā, kas ir kluba visu laiku labākais sasniegums, un kvalificējās [[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|Eiropas konferences līgai]]. Tomēr sezonas beigās pēc abpusējas vienošanās Montella klubu atstāja. {{dat|2023|9|21||bez}} Montella tika apstiprināts par [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/21092023-par_turcijas_futbola_izlases_galveno_tren |title=Par Turcijas futbola izlases galveno treneri ieceļ itāli Montellu |date={{dat|2023|9|21||bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2023|9|21||bez}}}}</ref> Viņa vadībā komanda kvalificējās [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīram. Tajā Turcijas izlase sasniedza ceturtdaļfinālu. Ar Montellu galvenā trenera amatā Turcija iekļuva arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Tomēr tajā starts bija nesekmīgs, un komanda zaudēja iespējas izkļūt no grupas jau pēc pirmajām divām spēlēm, zaudējot [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]] un [[Paragvajas futbola izlase|Paragvajai]]. Arī [[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga|2026.—2027. gada UEFA Nāciju līgā]] Montellas vadītā komanda zaudēja pirmajās četrās spēlēs. Pēc šīm neveiksmēm 2026. gada oktobrī [[Turcijas Futbola federācija]] atbrīvoja Montellu no izlases galvenā trenera amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/turkey-sack-national-team-coach-montella-football-federation-says-2026-10-09/ |title=Turkey sack national team coach Montella, football federation says |date={{dat|2026|10|9||bez}} |website=reuters.com |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2002}} {{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Turcijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Montella, Vinčenco}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kampānijā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Empoli FC spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Dženovas "Sampdoria" spēlētāji]] [[Kategorija:Turcijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] eytbsna7gley9vfroxe9g6sfajrnbhy 0 385219 4534324 4010117 2026-10-11T07:57:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4534324 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Erjons Bogdani''' ({{val|sq|Erjon Bogdani}}; dzimis {{dat|1977|4|14}}) ir bijušais albāņu [[futbolists]], spēlējis uzbrucēja pozīcijā, bijis [[Albānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Pēc spēlētāja karjeras beigām treneris. Spēlētāja karjeru sācis dzimtajā Albānijā, tomēr lielāko karjeras daļu aizvadījis Itālijā. Izlases sastāvā aizvadījis 74 spēles, kurās guvis 18 vārtus (Albānijas izlases rekords).<ref name="Record">{{cite web|url=http://albaniasoccer.com/lajme/shqiperi/kombetarja/5274-ne-fokus-bogdani-thyen-rekordin-e-bushit-rekord-15-golesh.html|title=Ne fokus/ Bogdani thyen rekordin e Bushit, rekord 15-golesh|trans-title=In focus/ Bogdani breaks Bushi's record, a 15 goals record|publisher=AlbaniaSoccer|language=Albanian|date=6 September 2011|accessdate=3 April 2018|archive-date={{dat|2018|07|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180726201629/http://albaniasoccer.com/lajme/shqiperi/kombetarja/5274-ne-fokus-bogdani-thyen-rekordin-e-bushit-rekord-15-golesh.html}}</ref> Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem Albānijas futbolistiem.<ref>{{cite web|url=http://www.panorama.com.al/sport/partizani-fton-bogdanin-eshte-nder-te-vish-te-ne-lika-lojtareve-po-u-mesojme-derbin/|title=Partizani fton Bogdanin: Është nder të vish te ne. Lika: Lojtarëve po u mësojmë derbin|trans-title=Partizani invites Bogdani: It's an honour to come to us. Lika: We are teaching the derby to players|publisher=Panorama Sport|language=Albanian|date=5 October 2013|accessdate=5 April 2018}}</ref> Pēc karjeras beigām kļuvis par treneri. 2015. gadā bijis izlases trenera asistents, kopš 2016. gada vada Albānijas U-19 izlasi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bogdani, Erjons}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Albānijas futbolisti]] [[Kategorija:Albānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Veronas "Chievo" spēlētāji]] [[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:A.C. Cesena spēlētāji]] [[Kategorija:A.S. Livorno Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:US Salernitana 1919 spēlētāji]] [[Kategorija:Gençlerbirliği S.K. spēlētāji]] [[Kategorija:Tirānas "Partizani" spēlētāji]] 4kunxijv0az2gese6knad2qxshjv6z5 0 397954 4534424 4525579 2026-10-11T11:41:07Z Vylks 50297 4534424 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Karlušs Keirošs | image = Carlos Queiroz England v Ghana 23 June 2026-092 (cropped).jpg | image_size = 250 | caption = Karlušs Keirošs 2026. gadā | fullname = Karlušs Manuels Britu Leals Keirošs | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1953|3|1}} | birth_place = {{vieta|Mozambika|Nampula}} | height = 183 | position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] | currentclub = | youthyears1 = 1968—1974 | youthclubs1 = {{flaga|Portugāle}} Ferroviário | manageryears1 = 1984— | managerclubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[G.D. Estoril Praia|Estoril Praia]] (asistents) | manageryears2 = 1989—1991 | managerclubs2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U20 | manageryears3 = 1991—1993 | managerclubs3 = {{fb|POR}} | manageryears4 = 1994—1996 | managerclubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP|Sporting]] | manageryears5 = 1996 | managerclubs5 = {{flaga|ASV}} [[New York Red Bulls|MetroStars]] | manageryears6 = 1996—1997 | managerclubs6 = {{flaga|Japāna}} [[Nagoya Grampus|Nagoya Grampus Eight]] | manageryears7 = 1998—1999 | managerclubs7 = {{fb|UAE}} | manageryears8 = 2000—2002 | managerclubs8 = {{fb|RSA}} | manageryears9 = 2002—2003 | managerclubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] (asistents) | manageryears10 = 2003—2004 | managerclubs10 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | manageryears11 = 2004—2008 | managerclubs11 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] (asistents) | manageryears12 = 2008—2010 | managerclubs12 = {{fb|POR}} | manageryears13 = 2011—2019 | managerclubs13 = {{fb|IRN}} | manageryears14 = 2019—2020 | managerclubs14 = {{fb|COL}} | manageryears15 = 2021—2022 | managerclubs15 = {{fb|EGY}} | manageryears16 = 2022 | managerclubs16 = {{fb|IRN}} | manageryears17 = 2023 | managerclubs17 = {{fb|QAT}} | manageryears18 = 2025—2026 | managerclubs18 = {{fb|OMA}} | manageryears19 = 2026 | managerclubs19 = {{fb|GHA}} }} '''Karlušs Manuels Britu Leals Keirošs''' ({{val|pt|Carlos Manuel Brito Leal Queiroz}}; dzimis {{dat|1953|3|1}}) ir portugāļu [[Futbols|futbola]] treneris. Viņš ir bijis savas dzimtās [[Portugāles futbola izlase|Portugāles izlases]], kā arī [[Apvienoto Arābu Emirātu futbola izlase|Apvienoto Arābu Emirātu]], [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfrikas]], [[Irānas futbola izlase|Irānas]], [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas]], [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģiptes]] un [[Kataras futbola izlase|Kataras]], [[Omānas futbola izlase|Omānas]] un [[Ganas futbola izlase|Ganas]] izlašu galvenais treneris. == Karjera == Dzimis [[Nampula|Nampulā]], [[Portugāles Austrumāfrika|Portugāles Austrumāfrikā]] (tagad — [[Mozambika]]), futbolu spēlējis vietējā komandā ''Ferroviário'' kā [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]. Pēc Mozambikas neatkarības iegūšanas pārcēlies uz Portugāli. Pirmo trenera pieredzi ieguva Portugāles klubā ''[[G.D. Estoril Praia|Estoril Praia]]'' kā asistents. 1989. gadā sāka strādāt ar Portugāles U20 izlasi, ar kuru divreiz (1989. un 1991. gadā) uzvarēja Pasaules U20 čempionātā. 1991. gadā kļuva par [[Portugāles futbola izlase]]s galveno treneri un nostrādāja šajā amatā divus gadus. No 1994. līdz 1996. gadam bija [[Lisabonas "Sporting"]] galvenais treneris. 1995. gadā ar šo klubu izcīnīja [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausu]]. Karjeras turpinājumā strādāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Japāna|Japānā]]. Pēc tam atgriezās pie nacionālo izlašu trenēšanas, strādājot ar [[AAE futbola izlase|AAE]] un [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfriku]]. Keiroša vadībā Dienvidāfrikas izlase kvalificējās [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausam]], taču domstarpību dēļ ar vietējo federāciju neilgi pirms finālturnīra treneris amatu atstāja. 2002. gadā kļuva par ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' galvenā trenera [[Alekss Fergusons|Aleksa Fergusona]] asistentu, palīdzot komandai uzvarēt 2002.—2003. gada [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] sezonā. Uzreiz pēc tam Spānijas futbola klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] piedāvāja kļūt par komandas galveno treneri. Sezonas sākumā uzvarēja Spānijas superkausā, bet turpinājumā neizcīnīja nevienu citu trofeju un ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' sezonu noslēdza 4. vietā. 2004. gada maijā Keirošs no amata tika atlaists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/3742779.stm |title=Real sack Queiroz |language=en |date={{dat|2004|5|24||bez}} |accessdate={{dat|2018|6|10||bez}} |publisher=[[BBC]].com}}</ref> Keirošs atgriezās ''Manchester United'' un turpināja darbu kā trenera asistents. 2008. gada jūlijā vēlreiz kļuva par Portugāles izlases galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uk.reuters.com/article/uk-soccer-portugal-coach/queiroz-leaves-man-united-to-become-portugal-coach-idUKL1115675320080711 |title=Queiroz leaves Man United to become Portugal coach |language=en |date={{dat|2008|7|11||bez}} |accessdate={{dat|2018|6|10||bez}} |publisher=''[[Reuters]]'' |archive-date={{dat|2018|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180609125957/https://uk.reuters.com/article/uk-soccer-portugal-coach/queiroz-leaves-man-united-to-become-portugal-coach-idUKL1115675320080711 }}</ref> Vadīja Portugāles izlasi [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]], kur tā izstājās astotdaļfinālā. 2010. gada septembrī [[Portugāles Futbola federācija]] Keirošu no amata atlaida. 2011. gada aprīlī tika apstiprināts par [[Irānas futbola izlase|Irānas izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/12963327 |title=Iran appoint Carlos Queiroz as national team coach |language=en |date={{dat|2011|4|4||bez}} |accessdate={{dat|2018|6|10||bez}} |publisher=[[BBC]].com}}</ref> [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] Irāna neizkļuva no grupas, tomēr treneris darbu turpināja un palīdzēja kvalificēties arī [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] finālturnīram. Tajā izlase ieņēma trešo vietu grupā un izslēgšanas spēlēs neiekļuva. [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019. gada Āzijas kausā]] ar Irānas izlasi sasniedza pusfinālu, kur viņa vadītā komanda piekāpās [[Japānas futbola izlase|Japānai]]. Pēc Āzijas kausa finālturnīra amatu atstāja. 2019. gada februārī kļuva par [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/izlases/07022019-kolumbijas_izlasi_trenes_ilggadejais_iran |title=Kolumbijas izlasi trenēs ilggadējais Irānas valstsvienības vadītājs |date={{dat|2019|2|7||bez}} |accessdate={{dat|2019|4|6||bez}} |website=[[sportacentrs.com]]}}</ref> 2021. gada 8. septembrī Keirošs tika iecelts par Ēģiptes treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rfi.fr/fr/afrique-foot/20210908-egypte-carlos-queiroz-nouveau-s%C3%A9lectionneur-des-pharaons |title=Egypte: Carlos Queiroz nouveau sélectionneur des Pharaons |date={{dat|2021|9|9||bez}} |accessdate={{dat|2021|9|9||bez}} |website=[[Radio France International]]}}</ref> 2022. gada 7. septembrī pirms [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] viņš otro reizi kļuva par Irānas izlases galveno treneri un vadīja izlasi finālturnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tehrantimes.com/news/476527/Carlos-Queiroz-named-Iran-football-coach|title=Carlos Queiroz named Iran football coach|date=2022. gada 7. sept.|website=Tehran Times}}</ref> 2023. gada februārī Keirošs tika iecelts par Kataras izlases galveno treneri, aizstājot [[Felikss Sančess Bass|Feliksu Sančesu]], kurš vadīja izlasi 2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā, kas notika Katarā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64554297|title=Carlos Queiroz named as new Qatar head coach|date=2023. gada 7. febr.|via=www.bbc.com}}</ref> 2025. gada jūlijā kļuva par [[Omānas futbola izlase|Omānas izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/oman-carlos-queiroz|title=Oman appoint Queiroz as coach|date={{dat|2025|7|15||bez}}|website=fifa.com|language=en|access-date={{dat|2025|10|7||bez}}}}</ref> Viņa vadībā izlase nespēja kvalificēties [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram. 2026. gada martā Keirošs amatu atstāja. Tā paša gada aprīlī par jauno galveno treneri viņu izvēlējās [[Ganas futbola izlase|Gana]], lai vadītu izlasi 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ghanafa.org/carlos-queiroz-appointed-black-stars-head-coach-for-2026-fifa-world-cup|title=Carlos Queiroz appointed Black Stars head coach for 2026 FIFA World Cup|website=ghanafa.org|language=en|access-date={{dat|2026|4|13||bez}}}}</ref> Pēc zaudējuma sešpadsmitdaļfinālā [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijai]] ar 0:1 un izstāšanās no Pasaules kausa, Keirošs paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/clyxx288yr6o|title=Queiroz leaves Ghana following World Cup exit|date={{dat|2026|7|5||bez}}|website=bbc.com|language=en|access-date={{dat|2026|7|8||bez}}}}</ref> Tomēr {{dat|2026|9|2||bez}} tika paziņots, ka viņš pagarināja savu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Carlos Queiroz Reappointed to Lead Black Stars|url=https://www.ghanafa.org/carlos-queiroz-re-appointed-to-lead-black-stars|date=2 September 2026|website=ghanafa.org|language=en|access-date={{dat|2026|9|21||bez}}}}</ref> 2026. gada 1. oktobrī pēc diviem zaudējumiem pirmajās divās [[2027. gada Āfrikas Nāciju kauss|2027. gada Āfrikas Nāciju kausa]] kvalifikācijas spēlēs pēc abpusējas vienošanās ar Ganas Futbola asociāciju līgums tika lauzts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ghanafa.org/statement-carlos-queiroz-and-gfa-mutually-agree-to-terminate-contract|title=Statement from Carlos Queiroz|date=1 October 2026|website=ghanafa.org|language=en|access-date={{dat|2026|10|11||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Irānas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Ganas futbola izlase - FIFA 2026}}{{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Keirošs, Karlušs}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Portugāles futbola treneri]] [[Kategorija:Portugāles futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Apvienoto Arābu Emirātu futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Dienvidāfrikas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Irānas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Ēģiptes futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Kataras futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Kolumbijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Omānas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Ganas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] 3ol2margl05m2pq778pdkjuuw31e2t6 10 413574 4534181 4533703 2026-10-10T18:01:45Z EdgarsBot 50781 upd 4534181 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-10-10 18:01:45{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=ZAAO|t|h|d}} || 2026-09-21 21:44:19 || 18 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|Teksts tukšvārdīgas reklāmas stilā, kas turklāt pamatā pārkopēta no ZAAO saita|due=15|due_date=07.10.2026}}</nowiki> || Teksts tukšvārdīgas reklāmas stilā, kas turklāt pamatā pārkopēta no ZAAO saita || 15 (07.10.2026) |- | {{page-multi|page=Anastastija (1997)|t|h|d}} || 2026-09-30 22:02:05 || 9 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/CallahanKieranKiki420|CallahanKieranKiki420]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</nowiki> || Juceklīgs mašīntulkojums, salabot vai izdzēst || 5 (10.10.2026) |- | {{page-multi|page=Leninade|t|h|d}} || 2026-09-30 23:01:46 || 9 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/CallahanKieranKiki420|CallahanKieranKiki420]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</nowiki> || Juceklīgs mašīntulkojums, salabot vai izdzēst || 5 (10.10.2026) |- | {{page-multi|page=Jana Rāga|t|h|d}} || 2026-10-01 03:48:56 || 9 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || maznozīmīgs; termiņš: 16.10.2026 || |- | {{page-multi|page=Piksāru skola|t|h|d}} || 2026-10-04 16:21:02 || 6 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Pretrunīgs un nesaprotams teksts || 15 (19.10.2026) |- | {{page-multi|page=Boriss Perčatkins|t|h|d}} || 2026-10-05 12:27:16 || 5 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || <nowiki>Requesting speedy deletion with rationale "Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]].". ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])</nowiki> || Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]]. || |- | {{page-multi|page=Daniel Caesar|t|h|d}} || 2026-10-07 19:10:11 || 2 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Nelabots mašīntulkojums || 5 (12.10.2026) |- | {{page-multi|page=Andris Stabiņš|t|h|d}} || 2026-10-08 19:03:57 || 1 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Var jau būt, ka to var izvilkt līdz normālam rakstam, bet vai vajag?..</nowiki> || Gan maznozīmīgs, gan raksts nenoformēts || 5 (13.10.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> s88en4tbk4ke0aqyqkhkkjt6fjvtbem 4 415707 4534180 4533702 2026-10-10T18:01:25Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4534180 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|10|10||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200338}}] | {{formatnum:1683}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13746}}] | 2009-02-13 | 2026-10-10 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:175957}}] | {{formatnum:9766}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8124}}] | 2007-12-03 | 2026-10-10 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}] | {{formatnum:771}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14823}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:116392}}] | {{formatnum:10403}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1958}}] | 2009-10-02 | 2026-10-10 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115557}}] | {{formatnum:8037}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9996}}] | 2007-11-24 | 2026-10-10 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89744}}] | {{formatnum:8427}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6814}}] | 2005-10-30 | 2026-10-10 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:73737}}] | {{formatnum:9888}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2195}}] | 2009-05-24 | 2026-10-10 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68998}}] | {{formatnum:1570}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3277}}] | 2005-07-26 | 2026-10-09 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58857}}] | {{formatnum:501}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-10-01 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:53815}}] | {{formatnum:7490}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6599}}] | 2018-06-22 | 2026-10-10 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50481}}] | {{formatnum:5841}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:402}}] | 2007-01-07 | 2026-10-10 |- | 12. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:50223}}] | {{formatnum:6109}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3210}}] | 2007-04-26 | 2026-10-10 |- | 13. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49395}}] | {{formatnum:1416}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3552}}] | 2006-05-03 | 2026-10-10 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45526}}] | {{formatnum:5775}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1655}}] | 2015-03-11 | 2026-10-08 |- | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44914}}] | {{formatnum:23}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1781}}] | 2008-11-29 | 2026-10-10 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42461}}] | {{formatnum:1487}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-10-08 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39418}}] | {{formatnum:3894}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:787}}] | 2013-03-30 | 2026-10-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:33009}}] | {{formatnum:10188}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5188}}] | 2023-01-18 | 2026-10-09 |- | 20. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32658}}] | {{formatnum:4042}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:693}}] | 2020-05-10 | 2026-10-10 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27368}}] | {{formatnum:4702}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:940}}] | 2015-08-30 | 2026-10-10 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23797}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-10-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1288}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16068}}] | {{formatnum:1345}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-10-06 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15642}}] | {{formatnum:3112}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1411}}] | 2014-07-27 | 2026-10-09 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15274}}] | {{formatnum:2387}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2015}}] | 2005-07-30 | 2026-10-08 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14611}}] | {{formatnum:510}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2355}}] | 2011-08-03 | 2026-10-06 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14258}}] | {{formatnum:542}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}] | 2013-06-21 | 2026-10-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13500}}] | {{formatnum:861}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-10-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2026-09-13 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11055}}] | {{formatnum:1779}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:428}}] | 2021-07-27 | 2026-10-10 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10659}}] | {{formatnum:271}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}] | 2011-10-13 | 2026-10-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10247}}] | {{formatnum:318}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:382}}] | 2012-05-17 | 2026-10-10 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9619}}] | {{formatnum:195}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:182}}] | 2013-03-14 | 2026-10-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:14}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:197}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}] | {{formatnum:39}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-09-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6775}}] | {{formatnum:244}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-10-03 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:467}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5611}}] | {{formatnum:83}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-10-04 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:8}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 65. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5039}}] | {{formatnum:156}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:286}}] | 2013-04-16 | 2026-09-27 |- style="background-color: #EEEEEE" | 66. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |- | 67. | {{u|Ivario}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ivario {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:1246}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ivario {{formatnum:16}}] | 2015-09-12 | 2026-10-10 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 5fsitgb5l44majzhrahg340doylrxwm 0 421432 4534255 4446340 2026-10-10T21:40:37Z Teatrālis 82063 4534255 wikitext text/x-wiki '''Lilitas Bērziņas balva''' tiek piešķirta aktrisei par izcilu, spilgtu aktierdarbu teātrī iepriekšējo sezonu laikā. Balva nosaukta latviešu aktrises [[Lilita Bērziņa|Lilitas Bērziņas]] vārdā. Balvas kandidātes izvirza Latvijas profesionālie teātri, bet laureātes nosaka [[Latvijas Teātra darbinieku savienība]]. Balvu pirmo reizi pasniedza 1987. gadā. Tā tika pasniegta 1989., 1993. un 1996. gadā, kam sekoja pārtraukums. No 2003. gada balva tiek pasniegta katru gadu. Tās laureāte tiek paziņota Starptautiskajā Teātra dienā 27. martā, balvas pasniegšanas ceremonija notiek jūnija sākumā. == Balvas laureātes == {{div col|2}} * [[Vija Artmane]] (1987), * [[Astrīda Kairiša]] (1987), * [[Ausma Kantāne]] (1989), * [[Astrīda Kairiša]] (1993), * [[Indra Briķe]] (1996), * [[Olga Dreģe]] (2003), * [[Indra Briķe]] (2004), * [[Dace Bonāte]] (2005), * [[Dace Everss]] (2006), * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] (2007), * [[Lilita Ozoliņa]] (2008), * [[Ieva Puķe]] (2009), * [[Rēzija Kalniņa]] (2010), * [[Inese Kučinska]] (2011), * [[Lolita Cauka]] (2012), * [[Guna Zariņa]] (2013), * [[Lāsma Kugrēna]] (2014), * [[Sandra Kļaviņa]] (2015), * [[Maija Doveika]] (2016), * [[Jekaterina Frolova]] (2017), * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] (2018)<ref>{{Cite web|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/lilitas-berzinas-balvu-sanem-kuzule-skrastina-harija-liepina-rafalsons.a272854/|title=Lilitas Bērziņas balvu saņem Ķuzule-Skrastiņa, Harija Liepiņa - Rafalsons|website=www.lsm.lv}}</ref>, * [[Elīna Vāne]] (2019), * [[Regīna Razuma]] (2020), * [[Vita Vārpiņa]] (2021)<ref>{{Cite web|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2021/lilitas-berzinas-balva-sogad-aktrisei-vitai-varpinai|title=Lilitas Bērziņas balva šogad aktrisei Vitai Vārpiņai|website=www.dailesteatris.lv}}</ref>, * [[Veronika Plotņikova]] (2022), * [[Ieva Segliņa]] (2023), * [[Dita Lūriņa]] (2024), * [[Inese Pudža]] (2025), * [[Māra Mennika]] (2026) {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Apbalvojumi teātrī]] [[Kategorija:Latvijas apbalvojumi]] rpd951l8lso57csiuhat5r3wky7kugb 0 436528 4534160 3147827 2026-10-10T16:38:53Z Meistars Joda 781 4534160 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Intelsat III F-3'' | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = ''[[Intelsat]]'' | KA_veids = [[sakaru pavadonis]] | Bāzes platforma = | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = ''[[Intelsat]]'' | Lielākie_izgatavotāji = ''[[TRW]]'', {{USA}} | Starta_gads = 1969 | Starts = {{dat|1969|2|6|SK}} 00:39 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[Delta M]]'', {{USA}} | Starta_vieta = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaveralas zemesrags]] | Starta_laukums = ''LC-17A'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = | Darbības_beigu_gads = 1979 | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = 5 gadi | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = 151 kg | Pilna_masa = 293 kg | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = [[saules baterijas]], 183 W | Raidītāji = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Orbītas_piezīmes = | Centr_ķermenis = | Centr_ķermenis_parādīt = | Orbītas_veids = GEO | GEO_punkts = 63° A | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Intelsat III F-2]]'' | KA_nāk = ''[[Intelsat III F-4]]'' }} '''''Intelsat III F-3''''' bija starpvalstu organizācijas ''[[Intelsat]]'' [[sakaru pavadonis]]. [[ģeostacionārā orbīta|Ģeostacionārajā orbītā]] tas tika palaists {{dat|1968|12|19||bez}}; darbojās līdz 1979. gadam. Kosmisko aparātu izgatavoja ASV uzņēmums ''[[TRV]]''. Tas bija cilindra formas, stabilizācija nodrošināta ar rotāciju ap centrālo asi. ''Intelsat III'' bija apgādāts ar diviem raidītājiem ar jaudu 183 W. Plānotais darbības laiks bija 5 gadi. ''Intelsat III F-3'' tika palaists {{dat|1969|2|6||bez}} 00:39 ''[[UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Delta M]]'' no [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s starta laukuma ''LC-17A''. No [[ģeosinhronā pārejas orbīta|ģeosinhronās pārejas orbītas]] pavadonis ar savu dzinēju ''SVM-2'' sasniedza ģeostacionāro orbītu. ''Intelsat III F-3'' sākotnēji bija izvietots punktā 174° austrumu garuma (virs Klusā okeāna). Kosmiskajam aparātam atkārtoti radās problēmas, tādēļ 1969. gada majā tas tika pārvietots uz mazāk nozīmīgu punktu 63° A (virs Indijas okeāna).<ref name="Table 4-103" /> Pavadonis bija daļēji darbspējīgs, tomēr tas tika ekspluatēts līdz 1979. gada aprīlim. 1979. gada decembrī tas tika izslēgts. Pirms darbības izbeigšanas ''Intelsat III F-3'' tika pārvietots uz augstāku orbītu, lai novērstu tā iespējamu sadursmi ar citiem pavadoņiem. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Table 4-103">[https://history.nasa.gov/SP-4012/vol3/table4.103.htm Table 4-103. Chronology of Intelsat Development and Operations, 1969-1978] SP-4012 NASA HISTORICAL DATA BOOK: VOLUME III PROGRAMS AND PROJECTS 1969-1978</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.n2yo.com/satellite/?s=03674 INTELSAT 3-F3] n2yo.com, orbītas parametri * [http://space.skyrocket.de/doc_sdat/intelsat-3.htm Intelsat-3] Gunter's Space Page, {{en ikona}} * [http://www.astronautix.com/i/intelsat3.html Intelsat 3] Encyclopedia Astronautica, {{en ikona}} {{Intelsat}} {{1969. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Intelsat|III F-3]] 26rpkcp0o4xl0k1w811y42wf60gmv01 0 441414 4534267 4320306 2026-10-11T03:31:21Z Redguy834 151713 /* */ 4534267 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Sony Pictures Entertainment Inc. | logo = Sony Pictures Inc. logo.svg | logo_size = 100px | image = Sony Pictures Entertainment entrance 1.jpg | image_size = 200px | image_caption = ''Sony Pictures'' studija [[Kalversitija|Kalversitijā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]] | type = [[meitas uzņēmums]] | industry = [[izklaide]] | foundation = {{dat|1987|12|21}} kā ''Columbia Pictures Entertainment, Inc.''<br />{{dat|1991|08|07}} kā ''Sony Pictures Entertainment, Inc.'' | location = Rietumvašingtonas bulvāris 10202 {{vieta|ASV|Kalifornija|Kalversitija}} | area_served = visa pasaule | key_people = [[Tony Vinciquerra|Tonijs Vinsikvera]] | products = * [[Kino|spēlfilmas]] * [[televīzijas raidījumi]] * [[tiešsaistes spēles]] * [[mobilā izklaide]] | services = {{flatlist| * [[kino veidošana|filmu veidošana]] un [[filmu izplatīšana|izplatīšana]] * [[televīzijas studija]]s * [[pārraides sindikācija]] * [[tiešsaistes spēle]]s * [[pasūtījuma video]] * [[digitālā izplatīšana]] * [[licenzēšana]] }} | revenue = {{ASV dolārs|9,133 miljardi}}<br>(2017. gads) | operating_income = {{ASV dolārs|376 miljoni}}<br>(2017. gads) | num_employees = 9,500 (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sony.net/SonyInfo/csr_report/employees/info/ |title=Employee Data |access-date={{dat|2019|09|30||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190926163133/https://www.sony.net/SonyInfo/csr_report/employees/info/ }}</ref> | owner = ''[[Sony Corporation]]'' | parent = ''[[Sony Entertainment]]'' | divisions = * ''[[Sony Pictures Motion Picture Group|Motion Pictures Group]]'' * ''[[Sony Pictures Television|Television Group]]'' | website = {{URL|http://sonypictures.com}} | footnotes = <ref name="BusinessWeek">[http://investing.businessweek.com/research/stocks/private/snapshot.asp?privcapId=691780 Sony Pictures Entertainment Inc.: Private Company Information]</ref><ref name="FY17">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sony.net/SonyInfo/IR/library/presen/er/17q4_supplement.pdf|title=Supplemental Information for the Consolidated Financial Results for the Fourth Quarter Ended March 31, 2018 |publisher=Sony Corporation|location=Tokyo, Japan|page=10|date=2018-04-27|accessdate=2018-05-06}}</ref> }} '''''Sony Pictures Entertainment Inc.''''' (zināma arī kā '''''Sony Pictures''''' un saīsināti '''SPE''') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izklaides kompānija, kas producē, veido un dažādās platformās izplata filmētos izklaides materiālus (kinofilmas, televīzijas raidījumus un ierakstītus video). Caur starpholdinga kompāniju ''Sony Film Holding Inc.'', tā darbojas kā ''[[Sony Entertainment|Sony Entertainment Inc.]]'' meitas uzņēmums, kas pilnībā pieder [[Tokija|Tokijā]] bāzētajam multinacionālajam tehnoloģiju un mediju konglomerātam ''[[Sony Corporation]]''.<ref name="speprofile">{{tīmekļa atsauce|publisher=Sony Pictures Entertainment|url=http://www.sonypictures.com/corp/aboutsonypictures.html|title=About Sony Pictures|access-date=January 28, 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20190321065216/http://www.sonypictures.com/corp/aboutsonypictures.html|archive-date=2019-03-21}}</ref><ref name="sonysr">Sony Pictures Entertainment Inc. is a wholly owned fifth-tier subsidiary of Sony Corporation. It is directly owned by Sony Film Holding Inc., a subsidiary of Sony Entertainment Inc., a subsidiary of Sony Corporation. ([https://www.sony.co.jp/SonyInfo/IR/library/h27_q4.pdf FY2015 Securities Report] (in Japanese), Sony Corporation)</ref> Kompānija atrodas [[Kalversitija|Kalversitijā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Tās ieņēmumi 2017. fiskālajā gadā (no 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada martam) bija 9,133 miljardi ASV dolāru.<ref name="FY17"/> SPE ir [[Lielās kinostudijas|Lielā piecinieka]] un [[Amerikas Kinokompāniju asociācija]]s (MPAA) locekle.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.mpaa.org/our-story |title=Our Story|publisher=MPAA}}</ref> ''Sony Pictures'' pieder tādi filmu cikli kā ''[[The Karate Kid (filmu cikls)|The Karate Kid]]'', "[[Spoku mednieki (franšīze)|Spoku mednieki]]", "[[Zirnekļcilvēks (filmu cikls)|Zirnekļcilvēks]]", "[[Džumandži (filmu cikls)|Džumandži]]", "[[Mazais Stjuarts (filmu cikls)|Mazais Stjuarts]]", "[[Vīri melnā]]", "[[Tumsas pasaule (filmu cikls)|Tumsas pasaule]]", "[[Roberts Lengdons (filmu cikls)|Roberts Lengdons]]", "[[Smurfi (filmu cikls)|Smurfi]]" (kopā ar [[Pejo]]), "[[Snaiperis (filmu cikls)|Snaiperis]]", "[[Viesnīca "Transilvānija" (filmu cikls)|Viesnīca "Transilvānija"]]", "[[Mākoņains, gaidāms kotlešu lietus (filmu cikls)|Mākoņains, gaidāms kotlešu lietus]]" un daudzas citas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} * [http://www.sonypictures.net/ SonyPictures.net] (''Sony Pictures Global Gateway'') * [http://www.sonypicturesmuseum.com ''Sony Pictures Entertainment'' muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190330222134/http://www.sonypicturesmuseum.com/ |date={{dat|2019|03|30||bez}} }} * {{IMDB uzņēmums|0026545|Sony Pictures Entertainment (SPE)}} {{aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV kinostudijas]] 5817kzmxxhtytwxal9up7ayhgxwkary 0 459795 4534126 3976916 2026-10-10T14:32:16Z Mitte27 39389 4534126 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Tatjana Karamčakova | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = ''Татьяна Карамчакова'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{ddv|1969|7|1}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Krasnojarskas novads|Hakasijas autonomais apgabals|Bejas rajons|Ustjsosa|td=Krievija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērv|cm=150}} | svars = {{mērv|kg=46}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{URS}}<br>{{RUS}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = | disciplīna = Brīvā cīņa | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{RUS}} }} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionāti]]}} {{Medal|Bronze|[[1992. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Vilērbāna 1992]]|līdz 44 kg}} {{Medal|Bronze|[[1993. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Staverna 1993]]|līdz 44 kg}} {{Medal|Silver|[[1994. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Sofija 1994]]|līdz 44 kg}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāti]]}} {{Medal|Gold|[[1993. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Ivanova 1993]] |līdz 44 kg}} }} '''Tatjana Karamčakova''' ({{val|ru|Татьяна Алексеевна Карамчакова}}; dzimusi {{dat|1969|7|1}}) ir sportistes karjeru beigusi [[Krievija]]s [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstone]], [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempione]], [[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionātu]] medaļniece, trenere, Krievijas Starptautiskās klases sporta meistare.<ref name=infosport>[https://infosport.ru/person/borba-volnaya/karamchakova-tatyana-alekseevna Карамчакова Татьяна Алексеевна vietnē infosport.ru ] {{ru ikona}}</ref> == Biogrāfija == Tatjana Karamčakova dzimusi 1969. gada 1. jūlijā [[Hakasijas autonomais apgabals|Hakasijas autonomā apgabala]], tagadējā [[Hakasijas Republika|Hakasijas Republikā]], desmit bērnu ģimenē. Viņas māsas - [[Inga Karamčakova|Inga]], [[Nataļja Karamčakova|Nataļja]], [[Lidija Karamčakova|Lidija]] un brālis [[Andrejs Karamčakovs|Andrejs]] arī kļuva par slaveniem sportistiem. Līdz ceturtajai klasei Tatjana mācījās Lielās Monokas ciema (''с. Большой Монок'') vidusskolā. 1986. gadā pēc Hakasijas reģionālās valsts skolas beigšanas viņa iestājās Abakānas Valsts pedagoģiskajā institūtā (tagadējā N. F. Katanova vārdā nosauktajā Hakasijas Valsts universitātē). Pēc tās absolvēšanas viņa turpināja mācības Olimpisko rezervju skolā, kuru pabeidza 1993. gadā, iegūstot trenera pasniedzēja specialitāti.<ref name=bey>[http://beyakraeved.ucoz.ru/index/karamchakova_tatjana_alekseevna/0-249 Карамчакова Татьяна Алексеевна, МБУК "Бейская межпоселенческая районная библиотека"] {{ru ikona}}</ref> Sacensībās viņa pārstāvēja Augstākās sporta meistarības skolu ''(ШВСМ, Абакан)''. Viņas treneris bija brālis [[Andrejs Karamčakovs]].<ref name=infosport /> Pašlaik dzīvo [[Abakana|Abakanā]] un strādā par treneri Specializētajā bērnu un jauniešu olimpisko rezervju skolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://xn--n1aeb2a.xn--p1ai/struktura-uchrezhdeniya/#rukovodstvo-trenerskij-sostav |title=СПОРТИВНАЯ ШКОЛА ОЛИМПИЙСКОГО РЕЗЕРВА имени В.И. Чаркова -Тренерский состав |access-date={{dat|2020|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170704170719/http://xn--n1aeb2a.xn--p1ai/struktura-uchrezhdeniya#rukovodstvo-trenerskij-sostav }}</ref> === Sporta karjera === Seškārtējā Krievijas čempione, PSRS čempione, starptautisko turnīru uzvarētāja un medaļniece. == Galveno sacensību rezultāti == === Pasaules čempionāti === {|class = "wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!! Izlase!! Svara kategorija!! Vieta |- |[[1991. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{URS}}|| līdz 44 kg || 4 |- |[[1992. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{RUS}}|| līdz 44 kg || {{Bronze3}} |- |[[1993. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{RUS}}|| līdz 44 kg || {{Bronze3}} |- |[[1994. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{RUS}}|| līdz 44 kg || {{Silver2}} |- |[[1995. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{RUS}}|| līdz 44 kg || 7 |- |} === Eiropas čempionāti === {|class = "wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!! Izlase!! Svara kategorija!! Vieta |- |[[1993. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{RUS}}|| 44 kg || {{Gold1}} |- |} == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Hakasijas Republikas Nopelniem bagātais fiziskās kultūras un sporta darbiniece (2011). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Cīkstonis-aizmetnis}} {{Krievijas sportists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karamčakova, Tatjana}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Hakasijā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas cīkstoņi]] [[Kategorija:Krievijas treneri]] ngto18yal3jq7z05vvo2rhspwfbink4 0 461416 4534251 3899549 2026-10-10T20:53:16Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Wandbild_Portrait_George_Floyd_von_Eme_Street_Art_im_Mauerpark_(Berlin).jpg", jo [[c:User:Jameslwoodward|Jameslwoodward]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files in Category:George Floyd mural 4534251 wikitext text/x-wiki [[Attēls:George Floyd Memorial at Chicago Avenue & 38th Street (49952803788).jpg|thumb|300px|Notikuma vieta 30. maijā]] 2020. gada 25. maijā [[afroamerikāņi|afroamerikānis]] '''Džordžs Floids''' ({{val|en|George Floyd}}) tika nogalināts [[Mineapolisa|Mineapolisā]], [[Minesota]]s štatā. Aresta laikā policists [[Dereks Šovens]] (''Derek Chauvin'') 8 minūtes un 46 sekundes turēja piespiestu savu ceļgalu uz Floida kakla. Floidam uzlika [[rokudzelži|rokudzelžus]] un viņš gulēja ar seju pret [[asfaltbetons|asfaltbetonu]]. Trīs minūtes viņš gulēja bez dzīvības pazīmēm. Notikuma vietā atradās vēl 3 policijas virsnieki, kuri ierobežoja Floida kustības un neļāva apkārtējiem iejaukties aizturēšanā. Vēlāk notikuma vietā tika izsaukta ātrās palīdzības brigāde, kas aizveda Floidu uz tuvāko slīmnīcu, kur konstatēja viņa nāvi.<ref name = ChauvinCpl>[https://www.hennepinattorney.org/-/media/Attorney/Derek-Chauvin-Criminal-Complaint.pdf Complaint — ''State of Minnesota v. Derek Michael Chauvin''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200530173331/https://www.hennepinattorney.org/-/media/Attorney/Derek-Chauvin-Criminal-Complaint.pdf |date={{dat|2020|05|30||bez}} }}, Minnesota District Court, Fourth Judicial District, File No. 27-CR-20-12646. May 29, 2020.</ref><ref name="WCCO">{{Ziņu atsauce|last=Murphy|first=Esme|date=May 26, 2020|title='I Can't Breathe!': Video Of Fatal Arrest Shows Minneapolis Officer Kneeling On George Floyd's Neck For Several Minutes|publisher=[[KSTP-TV]]|url=https://minnesota.cbslocal.com/2020/05/26/george-floyd-man-dies-after-being-arrested-by-minneapolis-police-fbi-called-to-investigate/|accessdate=May 26, 2020|quote=While lying facedown on the road, Floyd repeatedly groans and says he can't breathe.|archive-url=https://web.archive.org/web/20200526170730/https://minnesota.cbslocal.com/2020/05/26/george-floyd-man-dies-after-being-arrested-by-minneapolis-police-fbi-called-to-investigate/|archive-date=May 26, 2020}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Varn |first1=Kathryn |title=Death of George Floyd draws quick condemnation from Tampa Bay's top cops |url=https://www.tampabay.com/news/crime/2020/05/28/death-of-george-floyd-draws-quick-condemnation-from-tampa-bays-top-cops/ |website=[[Tampa Bay Times]] |date=May 28, 2020 |quote=The video, recorded by a bystander, shows 46-year-old Floyd, who is black, face-down on the ground as a white officer kneeled on his neck.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Brooks |first1=Jennifer |title=George Floyd and the city that killed him |url=https://www.startribune.com/brooks-george-floyd-and-the-city-that-killed-him/570818542/ |website=[[Star Tribune]] |date=May 28, 2020 |quote=Down the road, people were marching and mourning Floyd, whose irreplaceable life ended after an arrest face-down on the asphalt of E. 38th Street. |access-date=May 29, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200528113043/https://www.startribune.com/brooks-george-floyd-and-the-city-that-killed-him/570818542/ |archive-date=May 28, 2020}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Silverman |first1=Hollie |title=Floyd was "non-responsive" for nearly 3 minutes before officer took knee off his neck, complaint says |url=https://www.cnn.com/us/live-news/george-floyd-protest-updates-05-28-20/h_d6de512e51a8858a57f93ffa732c2695 |publisher=[[CNN]] |date=May 29, 2020 |quote=Chauvin had his knee on Floyd's neck for 8 minutes and 46 seconds in total, and 2 minutes and 53 seconds after Floyd was unresponsive, the complaint said. |access-date=May 29, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200530030751/https://www.cnn.com/us/live-news/george-floyd-protest-updates-05-28-20/h_d6de512e51a8858a57f93ffa732c2695 |archive-date=May 30, 2020 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rumpf |first=Sarah |title=Derek Chauvin Had Knee on George Floyd's Neck for Almost 3 Minutes AFTER Floyd Was Unresponsive: Officials |url=https://www.mediaite.com/uncategorized/officials-say-derek-chauvin-had-knee-on-george-floyds-neck-for-almost-3-minutes-after-floyd-was-unresponsive|website=[[Mediaite]]|date=May 29, 2020|quote=The defendant had his knee on Mr. Floyd's neck for 8 minutes and 46 seconds in total. Two minutes and 53 seconds of this was after Mr. Floyd was non-responsive, concludes the complaint.}}</ref><ref name="nyt5.29.20">{{Ziņu atsauce |title=Officer Charged With George Floyd's Death as Protests Flare |url=https://www.nytimes.com/aponline/2020/05/29/us/ap-us-minneapolis-police-death-protests.html |work=[[The New York Times]] |agency=Associated Press |date=May 29, 2020 |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200606213336/https://www.nytimes.com/aponline/2020/05/29/us/ap-us-minneapolis-police-death-protests.html }}</ref>. Pēc 3. jūnijā publicētajām [[autopsija]]s rezultātiem, Floida nāves cēlonis bija gūtās traumas aizturēšanas brīdī. Vēl atklājās, ka Floids ir inficēts ar [[COVID-19]].<ref>[https://www.apollo.lv/6989278/autopsija-atklajas-ka-dzordzs-floids-bija-inficejies-ar-covid-19 Autopsijā atklājas, ka Džordžs Floids bija inficējies ar Covid-19]</ref> 9. jūnijā [[Hjūstona|Hjūstonā]] notika Dž. Floida bēres.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-notiek-policistu-nogalinata-afroamerikana-dzordza-floida-beres.a363000/ ASV notiek policistu nogalinātā afroamerikāņa Džordža Floida bēres]</ref> Policiju izsauca veikala ''Cup Foods'' darbinieks, kurš apsūdzēja Floidu mēģinājumā iegādāties cigaretes ar viltotu 20 dolāru banknoti. ''[[The New York Times]]'' apkopojis vairākus videoierakstus, kuros redzami notikumi, kas risinājās mazāk par pusstundu. Laikraksta sagatavotajā video redzams, kā Floidu aizturējušie policisti vairākas reizes pārkāpj Mineapolisas policijas departamenta noteikumus, izraisot aizturētā nāvi. Video redzams un dzirdams, kā roku dzelžos saslēgtais Floids ir nogāzts zemē un saka, ka nevar paelpot, uz ko policistiem norāda arī vairāki aculiecinieki, tomēr policijas darbinieki nereaģē. Nākamajā dienā [[Mineapolisas policijas departaments]] atbrīvoja visus četrus aizturēšanā iesaistītos policistus no darba. 29. maijā Derekam Šovenam tika izvirzītas apsūdzības Floida nonāvēšanā.<ref>[https://www.tvnet.lv/6986522/8-minutes-un-46-sekundes-ka-asv-policisti-nonaveja-dzordzu-floidu 8 minūtes un 46 sekundes: kā ASV policisti nonāvēja Džordžu Floidu] [[tvnet.lv]]</ref> Džordža Floida nāve izraisīja afroamerikāņu kopienas rīkotus protestus pret policijas vardarbību vairākās ASV pilsētās, kas vietām pārvērtās masu nekārtībās un grautiņos. 31. maijā ASV varasiestādes izsludināja [[Komandantstunda|komandantstundu]]. Protestu laikā tika aizturēti vairāk nekā 4000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/388554-vina-bezjedziga-nave-saniknojusi-visas-asv-kas-isti-notika-diena-kad-mira-afroamerikanis-dzordzs-floids |title=Viņa bezjēdzīgā nāve saniknojusi visas ASV. Kas īsti notika dienā, kad mira afroamerikānis Džordžs Floids? |access-date={{dat|2020|06|03||bez}}}}</ref> == Skatīt arī == * [[Rejšarda Brūksa nāve]] * ''[[Black Lives Matter]]'' == Atsauces == {{atsauces}} {{aizmetnis}} [[Kategorija:2020. gads]] gyf6yy69sm8lt6nv3j0xfjl813y7d2a 0 465705 4534343 3790781 2026-10-11T08:47:48Z Ingii 8177 papildināts 4534343 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | nosaukums = Sīksikspārņi | binomial = Microchiroptera <small>([[Dobson]], 1875)</small> | attēls = Townsends in music hall.jpg | att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Sīksikspārņi''' kādreiz tika izdalīti kā [[sikspārņi|sikspārņu kārtas]] (''Chiroptera'') apakškārta (sīksikspārņu apakškārta (''Microchiroptera'')).<ref name="zinat"/> Lai arī taksons ir novecojis, apzīmējums sīksikspārņi joprojām tiek lietots, uzsverot šīs sikspārņu grupas kopīgās fizsikās un bioloģiskās īpašības. == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> == Izskats un īpašības == Sīksikspārņiem otrajam pirkstam trūkst nags. == Sīksikspārņu dzimtas == * {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}} * {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} * {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Microchiroptera|Sīksikspārņi}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Sikspārņi]] fbpva3z7a5o1hcjh9kz06ctac43am3o 0 470631 4534367 4481030 2026-10-11T10:03:38Z Vylks 50297 4534367 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Aleksejs Saveļjevs | image = Aleksejs Saveļjevs LVA.jpg | caption = Aleksejs Saveļjevs 2023. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|1|30}} | birth_place = {{vieta|Latvija|Rīga}} | height = 184 | currentclub = {{flaga|Kirgizstāna}} [[FK Asia Talas|Asia Talas]] | clubnumber = 14 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = {{0|0000}}—2015 | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[JFC Skonto]] | youthyears3 = 2017—2018 | youthclubs3 = {{flaga|Lietuva}} Švyturys | youthyears4 = 2017—2018 | youthclubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]] | youthyears5 = 2018—2019 | youthclubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]] | years1 = 2016 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[RTU FC|RTU]] | caps1 = | goals1 = | years2 = 2016—2017 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[SK Babīte|Babīte]] | caps2 = 10 | goals2 = 3 | years3 = 2018—2020 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]] | caps3 = 0 | goals3 = 0 | years4 = 2020 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Rende Calcio 1968|Rende]] | caps4 = 6 | goals4 = 1 | years5 = 2020—2021 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Mantova 1911|Mantova]] | caps5 = 16 | goals5 = 1 | years6 = 2021—2022 | clubs6 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | caps6 = 6 | goals6 = 0 | years7 = 2022 | clubs7 = {{īre}}{{flaga|Latvija}} [[FK Auda|Auda]] | caps7 = 28 | goals7 = 1 | years8 = 2023—2024 | clubs8 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda|Auda]] | caps8 = 65 | goals8 = 7 | years9 = 2025 | clubs9 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Gloria Buzău|Gloria Buzău]] | caps9 = 11 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | years10 = 2025 | caps10 = 10 | goals10 = 0 | clubs11 = {{flaga|Kirgizstāna}} [[FK Asia Talas|Asia Talas]] | years11 = 2026— | caps11 = 13 | goals11 = 1 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17 | nationalcaps1 = 7 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2016—2018 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps2 = 29 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2018—2020 | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps3 = 17 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2020— | nationalteam4 = {{fb|Latvija}} | nationalcaps4 = 38 | nationalgoals4 = 1 | pcupdate = {{dat|2025|12|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|11|sk|bez}} }} '''Aleksejs Saveļjevs''' (dzimis {{dat|1999|1|30}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Latvijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada februāra pārstāv [[Kirgizstāna]]s komandu ''[[FK Asia Talas]]''. == Karjera == Saveļjevs ir [[JFC Skonto]] audzēknis. 2016. gadā spēlēja [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgā]] [[RTU FC]] rindās, vēlāk pievienojās [[SK Babīte]]. 2017. gadā debitēja [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] SK Babīte/Dinamo sastāvā. Aizvadīja 10 spēles un guva trīs vārtus. Klubs tika izslēgts no Virslīgas, un Saveļjevs nonāca [[Lietuva]]s klubā Marijampoles "Švyturys". No tās tika izīrēts [[Itālija]]s klubam ''[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]''. Futbolists spēlēja kluba jauniešu komandā ''Primavera'' čempionātā. 2018. gada maijā ''Hellas Verona'' izpirka tiesības uz futbolistu, parakstot līgumu uz trīs gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/italija/31052018-italijas_klubs_hellas_verona_izperk_latvi |title=Itālijas klubs "Hellas Verona" izpērk Latvijas U19 izlases pussargu Saveļjevu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2018|5|31||bez}}|access-date={{dat|2020|11|14||bez}}}}</ref> {{dat|2019|2|26||bez}} pirmo reizi tika iekļauts ''Hellas Verona'' pieteikumā [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijas]] spēlei pret ''[[U.S. Lecce|Lecce]]'', taču laukumā neiznāca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/26022019-latvijas_izlases_pussargs_saveljevs_pirmo |title=Latvijas izlases pussargs Saveļjevs pirmoreiz iekļūst Itālijas B sērijas pieteikumā |website=sportacentrs.com |date={{dat|2019|2|27||bez}}|access-date={{dat|2020|11|14||bez}}}}</ref> 2020. gada janvārī tika izīrēts Itālijas C sērijas klubam ''[[Rende Calcio 1968|Rende]]''. 2020. gada septembrī pārgāja uz C sērijas klubu ''[[Mantova 1911]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/14092020-latvijas_u21_izlases_pamatsastava_pussarg |title=Latvijas U21 izlases pamatsastāva pussargs Saveļjevs atgriežas Itālijas C sērijā |website=sportacentrs.com |date={{dat|2020|9|14||bez}}|access-date={{dat|2020|11|14||bez}}}}</ref> 2021. gada jūlijā atgriezās Latvijā, pievienojoties Virslīgas klubam [[Riga FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/16072021-riga_piesaista_izlases_pussargu_saveljevu |title="Riga" piesaista izlases pussargu Saveļjevu, "Spartaks" pieteicis Mārci Ošu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2021|7|16||bez}}|access-date={{dat|2023|11|12||bez}}}}</ref> 2022. gada sezonā tika izīrēts citam Virslīgas klubam [[FK Auda]]. Šī kluba sastāvā kļuva par [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022. gada Latvijas kausa]] ieguvēju. 2023. gada sezonā turpināja pārstāvēt FK Auda jau uz pastāvīga līguma pamata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/auda-turpinas-sadarbibu-ar-latvijas-izlases-pussargu/ |title=“Auda” turpinās sadarbību ar Latvijas izlases pussargu |website=sportazinas.com |date={{dat|2023|1|1||bez}}|access-date={{dat|2023|11|12||bez}}}}</ref> 2025. gada janvārī pārgāja uz [[Rumānija]]s klubu ''[[FC Gloria Buzău|Gloria Buzău]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/22012025-latvijas_izlases_pussargs_saveljevs_parce |title=Latvijas izlases pussargs Saveļjevs pārcēlies uz Rumānijas čempionāta pastarīti |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|1|22||bez}}|access-date={{dat|2025|2|1||bez}}}}</ref> Tomēr jau tā paša gada jūlijā atgriezās Latvijā un pievienojās Virslīgas klubam [[FK Liepāja]]. 2026. gada februārī karjeru turpināja [[Kirgizstāna]]s vienībā ''[[FK Asia Talas]]''. Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs. Pirmo reizi uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasi]] tika izsaukts 2018. gada novembrī pirms [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga]]s spēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/09112018-izlases_kandidatos_cetri_vartsargi_un_tri |title=Latvijas izlases kandidātos četri vārtsargi un trīs debitanti |website=sportacentrs.com |date={{dat|2018|11|9||bez}}|access-date={{dat|2020|11|14||bez}}}}</ref> Tajās spēlēs palika rezervē. Latvijas izlasē debitēja {{dat|2020|11|11||bez}} [[draudzības spēle|drauzības spēlē]] pret [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]], dodoties laukumā sākumsastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12972/tris-guti-varti-un-uzvara-sanmarino/ |title=Trīs gūti vārti un uzvara Sanmarīno |website=lff.lv |date={{dat|2020|11|11||bez}}|access-date={{dat|2020|11|14||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Saveļjevs, Aleksejs}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:FK Auda spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]] e3ywy8fagkf9nqhq4vrrc4fvgc66oxy 0 471009 4534401 4436380 2026-10-11T11:21:40Z Bendžamins 76862 4534401 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|11|5}} | years3 = 2015—2018 | nationalyears2 = 2010 | nationalyears1 = 2009 | nationalcaps1 = 13 | pcupdate = {{dat|2026|10|11|sk|bez}} | name = | playername = Magomeds Ozdojevs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2010—2015 | years2 = 2014—2015 | years4 = 2017 | nationalteam1 = {{flaga|Krievija}} Krievijas U17 | nationalcaps3 = 7 | nationalcaps4 = 5 | nationalcaps5 = 35 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 4 | nationalteam3 = {{flaga|Krievija}} Krievijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Krievija}} Krievijas U21 | nationalteam5 = {{fb|RUS}} | nationalyears3 = 2011 | nationalyears4 = 2011—2012 | nationalteam2 = {{flaga|Krievija}} Krievijas U18 | nationalgoals2 = 0 | birth_place = | currentclub = {{flaga|Krievija}} [[FK Krasnodar|Krasnodar]] | caps1 = 56 | caps2 = 29 | caps3 = 57 | caps4 = 7 | clubnumber = 21 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[Kazaņas "Rubin"|Rubin Kazan]] | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[Kazaņas "Rubin"|Rubin Kazan]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FC Terek Grozny|Terek Grozny]] | countryofbirth = {{vieta|Krievija|Groznija}} | goals1 = 3 | nationalgoals1 = 5 | goals2 = 6 | goals3 = 3 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]] | years5 = 2018—2022 | caps5 = 87 | goals5 = 7 | height = 184 | image = Magomed Ozdoyev (May 2024).png | caption = Ozdojevs 2024. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalyears5 = 2014—2021 | clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]] | years6 = 2022—2023 | caps6 = 33 | goals6 = 5 | clubs7 = {{flaga|Grieķija}} [[PAOK F.C.|PAOK]] | years7 = 2023—2026 | caps7 = 88 | goals7 = 15 | clubs8 = {{flaga|Krievija}} [[FK Krasnodar|Krasnodar]] | years8 = 2026— | caps8 = 10 | goals8 = 0 }}'''Magomeds Ozdojevs''' ({{Val|ru|Магомед Оздоев}}, dzimis {{Dat|1992|11|5}}) ir [[Inguši|ingušu]] tautības [[Krievija|Krievijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Krievijas futbola izlase|Krievijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Ozdojevs pārstāv [[Krievijas Premjerlīga]] klubu [[FK Krasnodar|Krasnodar]]. == Sasniegumi == '''Zenit''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2018—19, 2019—20, 2020—21, 2021—22 * [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2019—20 * [[Krievijas Superkauss]]: 2020, 2021 '''PAOK''' * [[Grieķijas Superlīga]]: 2023—24 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Maskavas "Lokomotiv" spēlētāji]] [[Kategorija:Kazaņas "Rubin" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas "Zenit" spēlētāji]] [[Kategorija:Čečenijā dzimušie]] [[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]] [[Kategorija:Groznijas "Akhmat" spēlētāji]] [[Kategorija:Fatih Karagümrük S.K. spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Ozdojevs, Magomeds}} [[Kategorija:FK Krasnodar spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] r02ix5eh8a7q2g42xscygvwzpwthjkn 0 478825 4534292 4501578 2026-10-11T07:05:35Z ~2026-54379-73 151717 Pievienota aktuāla informācija 4534292 wikitext text/x-wiki {{Bezpeļņas organizācijas infokaste | name = Protests | image = [[Attēls:Jaunatnes organizācija "Protests" – logo.png|100px]] | caption = | founder = [[Zane Pūpola]], [[Dainis Miglāns]] | type = Jaunatnes organizācija | tax_id = | registration_id = | founded_date = 2018. gada 26. novembrī | location = [[Rīga]], [[Latvija]] | coordinates = | origins = | key_people = Marta Bogustova, Dainis Miglāns, Selma Teodora Levrence, Zane Pūpola, Justīne Panteļējeva, Sindija Mierture | area_served = | products = | services = | focus = [[Sociāldemokrātija|Sociāldemokrātisks]] aktīvisms, [[zaļā politika]], [[LGBT|LGBTI]] tiesības un [[cilvēktiesības]]<ref name="statutes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/open-file/028efb9020fdd3bd4a136bc45457a15b.pdf|title=Biedrības „Protests” statūti|work=''Protests''|access-date=2021-2-19|date=2021-1-16|archive-date=2021-05-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20210506044702/https://www.protests.eu/open-file/028efb9020fdd3bd4a136bc45457a15b.pdf}}</ref><ref name="lampa">{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1997|title=Jaunatnes organizācija "Protests"|work=''LAMPA''|access-date=2021-2-19|archive-date=2021-08-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20210801031730/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1997}}</ref> | mission = | method = Interešu aizstāvība, protesti | revenue = | endowment = | num_volunteers = | num_employees = | num_members = | subsid = | owner = | motto = | former name = | homepage = {{URL|protests.eu}} | dissolved = | footnotes = }} '''Jaunatnes organizācija "Protests"''' ir politiska [[Latvija]]s jauniešu organizācija, kas nodarbojas ar [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātisku]] un [[vides aizsardzība]]s [[Aktīvisms|aktīvismu]].<ref name="statutes" /> Tā galvenokārt darbojas ar [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]], [[LGBT|LGBTI]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem.<ref name="lampa" /> Organizācijas valdes priekšsēdētāja ir Sindija Mierture,<ref>https://www.protests.eu/lv/people</ref> starp iepriekšējiem vadītājiem ir Marta Bogustova, Dainis Miglāns, [[Selma Teodora Levrence]] un [[Zane Pūpola]].<ref name="people">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/people|title=Mūsu cilvēki|work=''Protests''|access-date=2021-2-19}}</ref> "Protests" ir [[Latvijas Jaunatnes padome]]s asociētā dalīborganizācija un [[Eiropas Jauno zaļo federācija]]s (FYEG) dalīborganizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/partners|title=Sadarbība|work=''Protests''|access-date=2021-2-19}}</ref> == Vēsture == 2018. gada 26. novembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/about-us|title=Par mums|access-date=20.03.2024}}</ref> tika izveidota jauniešu organizācija "Protests", bet kā oficiāla biedrība tā tika reģistrēta 2019. gada 10. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/protests/40008283479|title=Protests|access-date=20.03.2024}}</ref> Kopš 2019. gada "Protests" kopā ar ''[[Fridays For Future|Fridays For Future Latvija]]'' rīko klimata gājienus un protesta akcijas, kas pulcējuši vairākus simtus cilvēku, bet 2020. gadā [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ to turpināja arī digitālā formā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/riga-ar-akciju-gajiens-nakotnei-pieversis-politiku-uzmanibu-klimata-problemam|title=VIDEO. Rīgā ar akciju “Gājiens nākotnei” pievērsīs politiķu uzmanību klimata problēmām|work=''LA.lv''|access-date=2021-2-19|date=2019-9-20}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/latvijas-jauniesi-piedalisies-globalaja-klimata-streika-14216157|title= Latvijas jaunieši piedalīsies globālajā klimata streikā|work=''Diena''|access-date=2021-2-19|date=2019-3-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ljp.lv/jaunatnes-organizacija-protests-kopa-ar-fridays-future-latvia-aicina-piedalities-digitalaja-streika|title=Jaunatnes organizācija Protests kopā ar Fridays for Future Latvia aicina piedalīties digitālajā streikā|work=Latvijas Jauntnes padome|access-date=2021-2-19|date=2020-4-15|archive-date=2021-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924223019/https://www.ljp.lv/jaunatnes-organizacija-protests-kopa-ar-fridays-future-latvia-aicina-piedalities-digitalaja-streika}}</ref> Tā paša gada 17. maijā jaunatnes organizācija rīkoja Starptautiskās dienas pret [[Homofobija|homofobiju]] un [[Transfobija|transfobiju]] piketu pie [[Saeima]]s, kurā piedalījās ap 70 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/piketa-par-lgbt-kopienas-problemam-pie-saeimas-pulcejas-ap-70-cilveku.d?id=51101767|title=Piketā par LGBT kopienas problēmām pie Saeimas pulcējas ap 70 cilvēku|work=''Delfi''|access-date=2021-2-19|date=2019-5-17}}</ref> 2020. gada 5. jūnijā "Protests" organizēja pirmo ''[[Black Lives Matter]]'' protestu [[Latvija|Latvijā]] pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/389398-video-jauniesi-rigas-centra-proteste-pret-policijas-vardarbibu-asv|title=VIDEO: Jaunieši Rīgas centrā protestē pret policijas vardarbību ASV|work=''Jauns.lv''|access-date=2021-2-26|date=2020-6-5}}</ref> 2020. gada augustā jaunatnes organizācija rīkoja gājienu "Brīvību [[Baltkrievija]]i" Baltkrievijas pierobežā pret [[Aleksandrs Lukašenko|Aleksandra Lukašenko]] [[Autoritārs režīms|autoritāro režīmu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/401127-gajiena-brivibu-baltkrievijai-pedeja-posma-piedalijusies-130-cilveki|title=Gājiena "Brīvību Baltkrievijai" pēdējā posmā piedalījušies 130 cilvēki|work=''Jauns.lv''|access-date=2021-2-26|date=2020-8-23}}</ref> 2020. gada oktobrī, kad [[Saeima]] noraidīja ''[[ManaBalss.lv]]'' iniciatīvu par [[Viendzimuma partnerattiecības|viendzimuma partnerattiecību]] regulējumu, "Protests" kopā ar vairāku politisko partiju jaunatnes organizācijām rīkoja piketus pie Saeimas nama, pulcējot vairāk par 100 cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-saeimas-piketa-prasa-likuma-noteikt-ari-viendzimuma-paru-un-neprecetu-paru-statusu.a377220/|title=Pie Saeimas piketā prasa likumā noteikt arī viendzimuma pāru un neprecētu pāru statusu|work=''LSM''|access-date=2021-2-26|date=2020-10-8}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/409191-video-viendzimuma-paru-aizstavji-velreiz-sanak-piketet-pie-saeimas-kas-turpina-noraidit-iniciativas|title=Video: viendzimuma pāru aizstāvji vēlreiz sanāk piketēt pie Saeimas, kas turpina noraidīt iniciatīvas|work=''Jauns.lv''|access-date=2021-2-26|date=2020-10-15}}</ref> 2020. gadā toreizējā "Protests" valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no [[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]] saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/justine-pantelejeva|title=Justīne Panteļējeva|work=''Centrālā vēlēšanu komisija''|access-date=2021-2-26|date=2020-8-30}}</ref> 2021. gadā "Protests" iesaistījās "Neapēd zemeslodi" kampaņā, aicinot janvārī patērēt mazāk dzīvnieku izcelsmes produktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/news/dzivniekutiesibas|title=Vegānisma mēnesis- laiks pievērst uzmanību dzīvnieku tiesībām|last=Protests|website=www.protests.eu|access-date=2023-01-26|language=lv}}</ref> Turpinājās arī darbība [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jomā – nosodot iniciatīvu grozīt Satversmes 110. pantu, kas pastiprinātu diskrimināciju pret viendzimuma pāru ģimenēm,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/news/partiesiskuvalsti|title=Asi nosodām NA iesniegto likumprojektu par Satversmes grozījumiem|last=Protests|website=www.protests.eu|access-date=2023-01-26|language=lv}}</ref> iestājoties par cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju Baltkrievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/news/baltkrievijasolidaritate|title=Solidaritātes diena ar Baltkrievijas tautu|last=Levrence|first=Selma|website=www.protests.eu|access-date=2023-01-26|language=lv}}</ref> 2022. gada sākumā "Protests" noslēdza sadarbības līgumu ar politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/en/news/protests-vienojas-par-sadarbibu-ar-progresivie|title="Protests" vienojas par sadarbību ar partiju PROGRESĪVIE|access-date=20.03.2024|date=14.02.2022}}</ref> 2023. gadā toreizējā organizācijas valdes priekšsēdētāja Marta Bogustova divas nedēļas pēc [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas-Hamās kara sākuma]] piedalījās demonstrācijā [[Brisele|Briselē]] [[Palestīnieši|palestīniešu]] atbalstam, kas radīja jautājumus presē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/581093-progresivo-jaunatnes-organizacijas-vaditaja-bogustova-brisele-pauz-atbalstu-palestinai|title="Progresīvo" jaunatnes organizācijas vadītāja Bogustova Briselē pauž atbalstu Palestīnai|website=Jauns.lv|access-date=2023-12-18|language=lv}}</ref> Organizācija publicēja paziņojumu, kurā nosodīja gan "''Hamās'' teroristisko barbarismu pret nevainīgiem Izraēlas civiliedzīvotājiem", gan arī "nesamērīgos un cilvēkus nešķirojošos Izraēlas militāro spēku uzbrukumus [[Gazas josla]]i", Izraēlas īstenoto Palestīnas genocīdu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/news/atbalstam-mieru-izraela-un-palestina|title=Atbalstām mieru Izraēlā un Palestīnā un aicinām saudzēt civiliedzīvotājus Gazas joslā|website=protests.eu|access-date=2024-01-14|language=lv}}</ref> 2025. gadā JO “protests” organizēja protestus pret izstāšanos no Stambulas konvencijas.Divi lielākie protesti pulcēja 5000. un 1000. cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/|title=JO “protests” mājaslapa}}</ref> Marta Bogustova ir “protesta” pārstāve “progresīvajos”, valdes priekšēdētāja ir Sindija Mierture, Ārlietu sekretārs ir Amadejs Henrijs Brūvers, Esmeralda Anstrauta un Dagnija Šika ir valdes locekles, Artjoms Adrians Zenkovs un Mārtiņš Šņickovskis ir valdes sekretāri, Kristaps Melnis ir revidents, Aleksis Ratenieks un Anna Ruvinska ir drošas vides personas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/|title=JO “protests” mājaslapa}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Jauniešu organizācijas]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|P]] mqmnxe6psauqlmrk7t7xbm1b1hm9pb8 4534390 4534292 2026-10-11T10:54:24Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54379-73|~2026-54379-73]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ~2026-42899-95 4501578 wikitext text/x-wiki {{Bezpeļņas organizācijas infokaste | name = Protests | image = [[Attēls:Jaunatnes organizācija "Protests" – logo.png|100px]] | caption = | founder = [[Zane Pūpola]], [[Dainis Miglāns]] | type = Jaunatnes organizācija | tax_id = | registration_id = | founded_date = 2018. gada 26. novembrī | location = [[Rīga]], [[Latvija]] | coordinates = | origins = | key_people = Marta Bogustova, Dainis Miglāns, Selma Teodora Levrence, Zane Pūpola, Justīne Panteļējeva, Sindija Mierture | area_served = | products = | services = | focus = [[Sociāldemokrātija|Sociāldemokrātisks]] aktīvisms, [[zaļā politika]], [[LGBT|LGBTI]] tiesības un [[cilvēktiesības]]<ref name="statutes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/open-file/028efb9020fdd3bd4a136bc45457a15b.pdf|title=Biedrības „Protests” statūti|work=''Protests''|access-date=2021-2-19|date=2021-1-16|archive-date=2021-05-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20210506044702/https://www.protests.eu/open-file/028efb9020fdd3bd4a136bc45457a15b.pdf}}</ref><ref name="lampa">{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1997|title=Jaunatnes organizācija "Protests"|work=''LAMPA''|access-date=2021-2-19|archive-date=2021-08-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20210801031730/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1997}}</ref> | mission = | method = Interešu aizstāvība, protesti | revenue = | endowment = | num_volunteers = | num_employees = | num_members = | subsid = | owner = | motto = | former name = | homepage = {{URL|protests.eu}} | dissolved = | footnotes = }} '''Jaunatnes organizācija "Protests"''' ir politiska [[Latvija]]s jauniešu organizācija, kas nodarbojas ar [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātisku]] un [[vides aizsardzība]]s [[Aktīvisms|aktīvismu]].<ref name="statutes" /> Tā galvenokārt darbojas ar [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]], [[LGBT|LGBTI]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem.<ref name="lampa" /> Organizācijas valdes priekšsēdētāja ir Sindija Mierture,<ref>https://www.protests.eu/lv/people</ref> starp iepriekšējiem vadītājiem ir Marta Bogustova, Dainis Miglāns, [[Selma Teodora Levrence]] un [[Zane Pūpola]].<ref name="people">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/people|title=Mūsu cilvēki|work=''Protests''|access-date=2021-2-19}}</ref> "Protests" ir [[Latvijas Jaunatnes padome]]s asociētā dalīborganizācija un [[Eiropas Jauno zaļo federācija]]s (FYEG) dalīborganizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/partners|title=Sadarbība|work=''Protests''|access-date=2021-2-19}}</ref> == Vēsture == 2018. gada 26. novembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/about-us|title=Par mums|access-date=20.03.2024}}</ref> tika izveidota jauniešu organizācija "Protests", bet kā oficiāla biedrība tā tika reģistrēta 2019. gada 10. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/protests/40008283479|title=Protests|access-date=20.03.2024}}</ref> Kopš 2019. gada "Protests" kopā ar ''[[Fridays For Future|Fridays For Future Latvija]]'' rīko klimata gājienus un protesta akcijas, kas pulcējuši vairākus simtus cilvēku, bet 2020. gadā [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ to turpināja arī digitālā formā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/riga-ar-akciju-gajiens-nakotnei-pieversis-politiku-uzmanibu-klimata-problemam|title=VIDEO. Rīgā ar akciju “Gājiens nākotnei” pievērsīs politiķu uzmanību klimata problēmām|work=''LA.lv''|access-date=2021-2-19|date=2019-9-20}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/latvijas-jauniesi-piedalisies-globalaja-klimata-streika-14216157|title= Latvijas jaunieši piedalīsies globālajā klimata streikā|work=''Diena''|access-date=2021-2-19|date=2019-3-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ljp.lv/jaunatnes-organizacija-protests-kopa-ar-fridays-future-latvia-aicina-piedalities-digitalaja-streika|title=Jaunatnes organizācija Protests kopā ar Fridays for Future Latvia aicina piedalīties digitālajā streikā|work=Latvijas Jauntnes padome|access-date=2021-2-19|date=2020-4-15|archive-date=2021-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924223019/https://www.ljp.lv/jaunatnes-organizacija-protests-kopa-ar-fridays-future-latvia-aicina-piedalities-digitalaja-streika}}</ref> Tā paša gada 17. maijā jaunatnes organizācija rīkoja Starptautiskās dienas pret [[Homofobija|homofobiju]] un [[Transfobija|transfobiju]] piketu pie [[Saeima]]s, kurā piedalījās ap 70 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/piketa-par-lgbt-kopienas-problemam-pie-saeimas-pulcejas-ap-70-cilveku.d?id=51101767|title=Piketā par LGBT kopienas problēmām pie Saeimas pulcējas ap 70 cilvēku|work=''Delfi''|access-date=2021-2-19|date=2019-5-17}}</ref> 2020. gada 5. jūnijā "Protests" organizēja pirmo ''[[Black Lives Matter]]'' protestu [[Latvija|Latvijā]] pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/389398-video-jauniesi-rigas-centra-proteste-pret-policijas-vardarbibu-asv|title=VIDEO: Jaunieši Rīgas centrā protestē pret policijas vardarbību ASV|work=''Jauns.lv''|access-date=2021-2-26|date=2020-6-5}}</ref> 2020. gada augustā jaunatnes organizācija rīkoja gājienu "Brīvību [[Baltkrievija]]i" Baltkrievijas pierobežā pret [[Aleksandrs Lukašenko|Aleksandra Lukašenko]] [[Autoritārs režīms|autoritāro režīmu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/401127-gajiena-brivibu-baltkrievijai-pedeja-posma-piedalijusies-130-cilveki|title=Gājiena "Brīvību Baltkrievijai" pēdējā posmā piedalījušies 130 cilvēki|work=''Jauns.lv''|access-date=2021-2-26|date=2020-8-23}}</ref> 2020. gada oktobrī, kad [[Saeima]] noraidīja ''[[ManaBalss.lv]]'' iniciatīvu par [[Viendzimuma partnerattiecības|viendzimuma partnerattiecību]] regulējumu, "Protests" kopā ar vairāku politisko partiju jaunatnes organizācijām rīkoja piketus pie Saeimas nama, pulcējot vairāk par 100 cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-saeimas-piketa-prasa-likuma-noteikt-ari-viendzimuma-paru-un-neprecetu-paru-statusu.a377220/|title=Pie Saeimas piketā prasa likumā noteikt arī viendzimuma pāru un neprecētu pāru statusu|work=''LSM''|access-date=2021-2-26|date=2020-10-8}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/409191-video-viendzimuma-paru-aizstavji-velreiz-sanak-piketet-pie-saeimas-kas-turpina-noraidit-iniciativas|title=Video: viendzimuma pāru aizstāvji vēlreiz sanāk piketēt pie Saeimas, kas turpina noraidīt iniciatīvas|work=''Jauns.lv''|access-date=2021-2-26|date=2020-10-15}}</ref> 2020. gadā toreizējā "Protests" valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no [[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]] saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/justine-pantelejeva|title=Justīne Panteļējeva|work=''Centrālā vēlēšanu komisija''|access-date=2021-2-26|date=2020-8-30}}</ref> 2021. gadā "Protests" iesaistījās "Neapēd zemeslodi" kampaņā, aicinot janvārī patērēt mazāk dzīvnieku izcelsmes produktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/news/dzivniekutiesibas|title=Vegānisma mēnesis- laiks pievērst uzmanību dzīvnieku tiesībām|last=Protests|website=www.protests.eu|access-date=2023-01-26|language=lv}}</ref> Turpinājās arī darbība [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jomā – nosodot iniciatīvu grozīt Satversmes 110. pantu, kas pastiprinātu diskrimināciju pret viendzimuma pāru ģimenēm,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/news/partiesiskuvalsti|title=Asi nosodām NA iesniegto likumprojektu par Satversmes grozījumiem|last=Protests|website=www.protests.eu|access-date=2023-01-26|language=lv}}</ref> iestājoties par cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju Baltkrievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/news/baltkrievijasolidaritate|title=Solidaritātes diena ar Baltkrievijas tautu|last=Levrence|first=Selma|website=www.protests.eu|access-date=2023-01-26|language=lv}}</ref> 2022. gada sākumā "Protests" noslēdza sadarbības līgumu ar politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/en/news/protests-vienojas-par-sadarbibu-ar-progresivie|title="Protests" vienojas par sadarbību ar partiju PROGRESĪVIE|access-date=20.03.2024|date=14.02.2022}}</ref> 2023. gadā toreizējā organizācijas valdes priekšsēdētāja Marta Bogustova divas nedēļas pēc [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas-Hamās kara sākuma]] piedalījās demonstrācijā [[Brisele|Briselē]] [[Palestīnieši|palestīniešu]] atbalstam, kas radīja jautājumus presē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/581093-progresivo-jaunatnes-organizacijas-vaditaja-bogustova-brisele-pauz-atbalstu-palestinai|title="Progresīvo" jaunatnes organizācijas vadītāja Bogustova Briselē pauž atbalstu Palestīnai|website=Jauns.lv|access-date=2023-12-18|language=lv}}</ref> Organizācija publicēja paziņojumu, kurā nosodīja gan "''Hamās'' teroristisko barbarismu pret nevainīgiem Izraēlas civiliedzīvotājiem", gan arī "nesamērīgos un cilvēkus nešķirojošos Izraēlas militāro spēku uzbrukumus [[Gazas josla]]i", Izraēlas īstenoto "[[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]" un "[[Aparteīds|aparteīda]] politiku".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/news/atbalstam-mieru-izraela-un-palestina|title=Atbalstām mieru Izraēlā un Palestīnā un aicinām saudzēt civiliedzīvotājus Gazas joslā|website=protests.eu|access-date=2024-01-14|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Jauniešu organizācijas]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|P]] mb550hyrhnxww6cg4e743lua8l064fk 4534391 4534390 2026-10-11T11:02:41Z Egilus 27634 4534391 wikitext text/x-wiki {{Bezpeļņas organizācijas infokaste | name = Protests | image = [[Attēls:Jaunatnes organizācija "Protests" – logo.png|100px]] | caption = | founder = [[Zane Pūpola]], [[Dainis Miglāns]] | type = Jaunatnes organizācija | tax_id = | registration_id = | founded_date = 2018. gada 26. novembrī | location = [[Rīga]], [[Latvija]] | coordinates = | origins = | key_people = Sindija Mierture (valdes priekšsēētāja), Marta Bogustova, Amadejs Henrijs Brūvers, Esmeralda Anstrauta, Dagnija Šika, Edvards Vonsovičs | area_served = | products = | services = | focus = [[Sociāldemokrātija|Sociāldemokrātisks]] aktīvisms, [[zaļā politika]], [[LGBT|LGBTI]] tiesības un [[cilvēktiesības]]<ref name="statutes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/open-file/028efb9020fdd3bd4a136bc45457a15b.pdf|title=Biedrības „Protests” statūti|work=''Protests''|access-date=2021-2-19|date=2021-1-16|archive-date=2021-05-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20210506044702/https://www.protests.eu/open-file/028efb9020fdd3bd4a136bc45457a15b.pdf}}</ref><ref name="lampa">{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1997|title=Jaunatnes organizācija "Protests"|work=''LAMPA''|access-date=2021-2-19|archive-date=2021-08-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20210801031730/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1997}}</ref> | mission = | method = Interešu aizstāvība, protesti | revenue = | endowment = | num_volunteers = | num_employees = | num_members = | subsid = | owner = | motto = | former name = | homepage = {{URL|protests.eu}} | dissolved = | footnotes = }} '''Jaunatnes organizācija "Protests"''' ir politiska [[Latvija]]s jauniešu organizācija, kas nodarbojas ar [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātisku]] un [[vides aizsardzība]]s [[Aktīvisms|aktīvismu]].<ref name="statutes" /> Tā galvenokārt darbojas ar [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]], [[LGBT|LGBTI]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem.<ref name="lampa" /> Organizācijas valdes priekšsēdētāja ir Sindija Mierture,<ref>https://www.protests.eu/lv/people</ref> starp iepriekšējiem vadītājiem ir Marta Bogustova, Dainis Miglāns, [[Selma Teodora Levrence]] un [[Zane Pūpola]].<ref name="people">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/people|title=Mūsu cilvēki|work=''Protests''|access-date=2021-2-19}}</ref> "Protests" ir [[Latvijas Jaunatnes padome]]s asociētā dalīborganizācija un [[Eiropas Jauno zaļo federācija]]s (FYEG) dalīborganizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/partners|title=Sadarbība|work=''Protests''|access-date=2021-2-19}}</ref> == Vēsture == 2018. gada 26. novembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/about-us|title=Par mums|access-date=20.03.2024}}</ref> tika izveidota jauniešu organizācija "Protests", bet kā oficiāla biedrība tā tika reģistrēta 2019. gada 10. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/protests/40008283479|title=Protests|access-date=20.03.2024}}</ref> Kopš 2019. gada "Protests" kopā ar ''[[Fridays For Future|Fridays For Future Latvija]]'' rīko klimata gājienus un protesta akcijas, kas pulcējuši vairākus simtus cilvēku, bet 2020. gadā [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ to turpināja arī digitālā formā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/riga-ar-akciju-gajiens-nakotnei-pieversis-politiku-uzmanibu-klimata-problemam|title=VIDEO. Rīgā ar akciju “Gājiens nākotnei” pievērsīs politiķu uzmanību klimata problēmām|work=''LA.lv''|access-date=2021-2-19|date=2019-9-20}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/latvijas-jauniesi-piedalisies-globalaja-klimata-streika-14216157|title= Latvijas jaunieši piedalīsies globālajā klimata streikā|work=''Diena''|access-date=2021-2-19|date=2019-3-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ljp.lv/jaunatnes-organizacija-protests-kopa-ar-fridays-future-latvia-aicina-piedalities-digitalaja-streika|title=Jaunatnes organizācija Protests kopā ar Fridays for Future Latvia aicina piedalīties digitālajā streikā|work=Latvijas Jauntnes padome|access-date=2021-2-19|date=2020-4-15|archive-date=2021-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924223019/https://www.ljp.lv/jaunatnes-organizacija-protests-kopa-ar-fridays-future-latvia-aicina-piedalities-digitalaja-streika}}</ref> Tā paša gada 17. maijā jaunatnes organizācija rīkoja Starptautiskās dienas pret [[Homofobija|homofobiju]] un [[Transfobija|transfobiju]] piketu pie [[Saeima]]s, kurā piedalījās ap 70 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/piketa-par-lgbt-kopienas-problemam-pie-saeimas-pulcejas-ap-70-cilveku.d?id=51101767|title=Piketā par LGBT kopienas problēmām pie Saeimas pulcējas ap 70 cilvēku|work=''Delfi''|access-date=2021-2-19|date=2019-5-17}}</ref> 2020. gada 5. jūnijā "Protests" organizēja pirmo ''[[Black Lives Matter]]'' protestu [[Latvija|Latvijā]] pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/389398-video-jauniesi-rigas-centra-proteste-pret-policijas-vardarbibu-asv|title=VIDEO: Jaunieši Rīgas centrā protestē pret policijas vardarbību ASV|work=''Jauns.lv''|access-date=2021-2-26|date=2020-6-5}}</ref> 2020. gada augustā jaunatnes organizācija rīkoja gājienu "Brīvību [[Baltkrievija]]i" Baltkrievijas pierobežā pret [[Aleksandrs Lukašenko|Aleksandra Lukašenko]] [[Autoritārs režīms|autoritāro režīmu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/401127-gajiena-brivibu-baltkrievijai-pedeja-posma-piedalijusies-130-cilveki|title=Gājiena "Brīvību Baltkrievijai" pēdējā posmā piedalījušies 130 cilvēki|work=''Jauns.lv''|access-date=2021-2-26|date=2020-8-23}}</ref> 2020. gada oktobrī, kad [[Saeima]] noraidīja ''[[ManaBalss.lv]]'' iniciatīvu par [[Viendzimuma partnerattiecības|viendzimuma partnerattiecību]] regulējumu, "Protests" kopā ar vairāku politisko partiju jaunatnes organizācijām rīkoja piketus pie Saeimas nama, pulcējot vairāk par 100 cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-saeimas-piketa-prasa-likuma-noteikt-ari-viendzimuma-paru-un-neprecetu-paru-statusu.a377220/|title=Pie Saeimas piketā prasa likumā noteikt arī viendzimuma pāru un neprecētu pāru statusu|work=''LSM''|access-date=2021-2-26|date=2020-10-8}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/409191-video-viendzimuma-paru-aizstavji-velreiz-sanak-piketet-pie-saeimas-kas-turpina-noraidit-iniciativas|title=Video: viendzimuma pāru aizstāvji vēlreiz sanāk piketēt pie Saeimas, kas turpina noraidīt iniciatīvas|work=''Jauns.lv''|access-date=2021-2-26|date=2020-10-15}}</ref> 2020. gadā toreizējā "Protests" valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no [[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]] saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/justine-pantelejeva|title=Justīne Panteļējeva|work=''Centrālā vēlēšanu komisija''|access-date=2021-2-26|date=2020-8-30}}</ref> 2021. gadā "Protests" iesaistījās "Neapēd zemeslodi" kampaņā, aicinot janvārī patērēt mazāk dzīvnieku izcelsmes produktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/news/dzivniekutiesibas|title=Vegānisma mēnesis- laiks pievērst uzmanību dzīvnieku tiesībām|last=Protests|website=www.protests.eu|access-date=2023-01-26|language=lv}}</ref> Turpinājās arī darbība [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jomā – nosodot iniciatīvu grozīt Satversmes 110. pantu, kas pastiprinātu diskrimināciju pret viendzimuma pāru ģimenēm,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/news/partiesiskuvalsti|title=Asi nosodām NA iesniegto likumprojektu par Satversmes grozījumiem|last=Protests|website=www.protests.eu|access-date=2023-01-26|language=lv}}</ref> iestājoties par cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju Baltkrievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/news/baltkrievijasolidaritate|title=Solidaritātes diena ar Baltkrievijas tautu|last=Levrence|first=Selma|website=www.protests.eu|access-date=2023-01-26|language=lv}}</ref> 2022. gada sākumā "Protests" noslēdza sadarbības līgumu ar politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/en/news/protests-vienojas-par-sadarbibu-ar-progresivie|title="Protests" vienojas par sadarbību ar partiju PROGRESĪVIE|access-date=20.03.2024|date=14.02.2022}}</ref> 2023. gadā toreizējā organizācijas valdes priekšsēdētāja Marta Bogustova divas nedēļas pēc [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas-Hamās kara sākuma]] piedalījās demonstrācijā [[Brisele|Briselē]] [[Palestīnieši|palestīniešu]] atbalstam, kas radīja jautājumus presē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/581093-progresivo-jaunatnes-organizacijas-vaditaja-bogustova-brisele-pauz-atbalstu-palestinai|title="Progresīvo" jaunatnes organizācijas vadītāja Bogustova Briselē pauž atbalstu Palestīnai|website=Jauns.lv|access-date=2023-12-18|language=lv}}</ref> Organizācija publicēja paziņojumu, kurā nosodīja gan "''Hamās'' teroristisko barbarismu pret nevainīgiem Izraēlas civiliedzīvotājiem", gan arī "nesamērīgos un cilvēkus nešķirojošos Izraēlas militāro spēku uzbrukumus [[Gazas josla]]i", Izraēlas īstenoto "[[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]" un "[[Aparteīds|aparteīda]] politiku".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/news/atbalstam-mieru-izraela-un-palestina|title=Atbalstām mieru Izraēlā un Palestīnā un aicinām saudzēt civiliedzīvotājus Gazas joslā|website=protests.eu|access-date=2024-01-14|language=lv}}</ref> 2025. gadā "Protests” organizēja protestus pret izstāšanos no Stambulas konvencijas.Divi lielākie protesti, pēc pašu apgalvojuma, pulcēja 5000 un 1000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/|title=JO “protests” mājaslapa}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Jauniešu organizācijas]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|P]] k2pyxco6dosywyy3oez98uv5l7px79a 4534395 4534391 2026-10-11T11:10:53Z Meistars Joda 781 4534395 wikitext text/x-wiki {{Bezpeļņas organizācijas infokaste | name = Protests | image = [[Attēls:Jaunatnes organizācija "Protests" – logo.png|100px]] | caption = | founder = [[Zane Pūpola]], [[Dainis Miglāns]] | type = Jaunatnes organizācija | tax_id = | registration_id = | founded_date = 2018. gada 26. novembrī | location = [[Rīga]], [[Latvija]] | coordinates = | origins = | key_people = Sindija Mierture (valdes priekšsēētāja), Marta Bogustova, Amadejs Henrijs Brūvers, Esmeralda Anstrauta, Dagnija Šika, Edvards Vonsovičs | area_served = | products = | services = | focus = [[Sociāldemokrātija|Sociāldemokrātisks]] aktīvisms, [[zaļā politika]], [[LGBT|LGBTI]] tiesības un [[cilvēktiesības]]<ref name="statutes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/open-file/028efb9020fdd3bd4a136bc45457a15b.pdf|title=Biedrības „Protests” statūti|work=''Protests''|access-date=2021-2-19|date=2021-1-16|archive-date=2021-05-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20210506044702/https://www.protests.eu/open-file/028efb9020fdd3bd4a136bc45457a15b.pdf}}</ref><ref name="lampa">{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1997|title=Jaunatnes organizācija "Protests"|work=''LAMPA''|access-date=2021-2-19|archive-date=2021-08-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20210801031730/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1997}}</ref> | mission = | method = Interešu aizstāvība, protesti | revenue = | endowment = | num_volunteers = | num_employees = | num_members = | subsid = | owner = | motto = | former name = | homepage = {{URL|protests.eu}} | dissolved = | footnotes = }} '''Jaunatnes organizācija "Protests"''' ir politiska [[Latvija]]s jauniešu organizācija, kas nodarbojas ar [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātisku]] un [[vides aizsardzība]]s [[Aktīvisms|aktīvismu]].<ref name="statutes" /> Tā galvenokārt darbojas ar [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]], [[LGBT|LGBTI]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem.<ref name="lampa" /> Organizācijas valdes priekšsēdētāja ir Sindija Mierture,<ref>https://www.protests.eu/lv/people</ref> starp iepriekšējiem vadītājiem ir Marta Bogustova, Dainis Miglāns, [[Selma Teodora Levrence]] un [[Zane Pūpola]].<ref name="people">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/people|title=Mūsu cilvēki|work=''Protests''|access-date=2021-2-19}}</ref> "Protests" ir [[Latvijas Jaunatnes padome]]s asociētā dalīborganizācija un [[Eiropas Jauno zaļo federācija]]s (FYEG) dalīborganizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/partners|title=Sadarbība|work=''Protests''|access-date=2021-2-19}}</ref> == Vēsture == 2018. gada 26. novembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/about-us|title=Par mums|access-date=20.03.2024}}</ref> tika izveidota jauniešu organizācija "Protests", bet kā oficiāla biedrība tā tika reģistrēta 2019. gada 10. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/protests/40008283479|title=Protests|access-date=20.03.2024}}</ref> Kopš 2019. gada "Protests" kopā ar ''[[Fridays For Future|Fridays For Future Latvija]]'' rīko klimata gājienus un protesta akcijas, kas pulcējuši vairākus simtus cilvēku, bet 2020. gadā [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ to turpināja arī digitālā formā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/riga-ar-akciju-gajiens-nakotnei-pieversis-politiku-uzmanibu-klimata-problemam|title=VIDEO. Rīgā ar akciju “Gājiens nākotnei” pievērsīs politiķu uzmanību klimata problēmām|work=''LA.lv''|access-date=2021-2-19|date=2019-9-20}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/latvijas-jauniesi-piedalisies-globalaja-klimata-streika-14216157|title= Latvijas jaunieši piedalīsies globālajā klimata streikā|work=''Diena''|access-date=2021-2-19|date=2019-3-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ljp.lv/jaunatnes-organizacija-protests-kopa-ar-fridays-future-latvia-aicina-piedalities-digitalaja-streika|title=Jaunatnes organizācija Protests kopā ar Fridays for Future Latvia aicina piedalīties digitālajā streikā|work=Latvijas Jauntnes padome|access-date=2021-2-19|date=2020-4-15|archive-date=2021-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924223019/https://www.ljp.lv/jaunatnes-organizacija-protests-kopa-ar-fridays-future-latvia-aicina-piedalities-digitalaja-streika}}</ref> Tā paša gada 17. maijā jaunatnes organizācija rīkoja Starptautiskās dienas pret [[Homofobija|homofobiju]] un [[Transfobija|transfobiju]] piketu pie [[Saeima]]s, kurā piedalījās ap 70 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/piketa-par-lgbt-kopienas-problemam-pie-saeimas-pulcejas-ap-70-cilveku.d?id=51101767|title=Piketā par LGBT kopienas problēmām pie Saeimas pulcējas ap 70 cilvēku|work=''Delfi''|access-date=2021-2-19|date=2019-5-17}}</ref> 2020. gada 5. jūnijā "Protests" organizēja pirmo ''[[Black Lives Matter]]'' protestu [[Latvija|Latvijā]] pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/389398-video-jauniesi-rigas-centra-proteste-pret-policijas-vardarbibu-asv|title=VIDEO: Jaunieši Rīgas centrā protestē pret policijas vardarbību ASV|work=''Jauns.lv''|access-date=2021-2-26|date=2020-6-5}}</ref> 2020. gada augustā jaunatnes organizācija rīkoja gājienu "Brīvību [[Baltkrievija]]i" Baltkrievijas pierobežā pret [[Aleksandrs Lukašenko|Aleksandra Lukašenko]] [[Autoritārs režīms|autoritāro režīmu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/401127-gajiena-brivibu-baltkrievijai-pedeja-posma-piedalijusies-130-cilveki|title=Gājiena "Brīvību Baltkrievijai" pēdējā posmā piedalījušies 130 cilvēki|work=''Jauns.lv''|access-date=2021-2-26|date=2020-8-23}}</ref> 2020. gada oktobrī, kad [[Saeima]] noraidīja ''[[ManaBalss.lv]]'' iniciatīvu par [[Viendzimuma partnerattiecības|viendzimuma partnerattiecību]] regulējumu, "Protests" kopā ar vairāku politisko partiju jaunatnes organizācijām rīkoja piketus pie Saeimas nama, pulcējot vairāk par 100 cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-saeimas-piketa-prasa-likuma-noteikt-ari-viendzimuma-paru-un-neprecetu-paru-statusu.a377220/|title=Pie Saeimas piketā prasa likumā noteikt arī viendzimuma pāru un neprecētu pāru statusu|work=''LSM''|access-date=2021-2-26|date=2020-10-8}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/409191-video-viendzimuma-paru-aizstavji-velreiz-sanak-piketet-pie-saeimas-kas-turpina-noraidit-iniciativas|title=Video: viendzimuma pāru aizstāvji vēlreiz sanāk piketēt pie Saeimas, kas turpina noraidīt iniciatīvas|work=''Jauns.lv''|access-date=2021-2-26|date=2020-10-15}}</ref> 2020. gadā toreizējā "Protests" valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no [[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]] saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/justine-pantelejeva|title=Justīne Panteļējeva|work=''Centrālā vēlēšanu komisija''|access-date=2021-2-26|date=2020-8-30}}</ref> 2021. gadā "Protests" iesaistījās "Neapēd zemeslodi" kampaņā, aicinot janvārī patērēt mazāk dzīvnieku izcelsmes produktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/news/dzivniekutiesibas|title=Vegānisma mēnesis- laiks pievērst uzmanību dzīvnieku tiesībām|last=Protests|website=www.protests.eu|access-date=2023-01-26|language=lv}}</ref> Turpinājās arī darbība [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jomā – nosodot iniciatīvu grozīt Satversmes 110. pantu, kas pastiprinātu diskrimināciju pret viendzimuma pāru ģimenēm,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/news/partiesiskuvalsti|title=Asi nosodām NA iesniegto likumprojektu par Satversmes grozījumiem|last=Protests|website=www.protests.eu|access-date=2023-01-26|language=lv}}</ref> iestājoties par cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju Baltkrievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/news/baltkrievijasolidaritate|title=Solidaritātes diena ar Baltkrievijas tautu|last=Levrence|first=Selma|website=www.protests.eu|access-date=2023-01-26|language=lv}}</ref> 2022. gada sākumā "Protests" noslēdza sadarbības līgumu ar politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/en/news/protests-vienojas-par-sadarbibu-ar-progresivie|title="Protests" vienojas par sadarbību ar partiju PROGRESĪVIE|access-date=20.03.2024|date=14.02.2022}}</ref> 2023. gadā toreizējā organizācijas valdes priekšsēdētāja Marta Bogustova divas nedēļas pēc [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas-Hamās kara sākuma]] piedalījās demonstrācijā [[Brisele|Briselē]] [[Palestīnieši|palestīniešu]] atbalstam, kas radīja jautājumus presē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/581093-progresivo-jaunatnes-organizacijas-vaditaja-bogustova-brisele-pauz-atbalstu-palestinai|title="Progresīvo" jaunatnes organizācijas vadītāja Bogustova Briselē pauž atbalstu Palestīnai|website=Jauns.lv|access-date=2023-12-18|language=lv}}</ref> Organizācija publicēja paziņojumu, kurā nosodīja gan "''Hamās'' teroristisko barbarismu pret nevainīgiem Izraēlas civiliedzīvotājiem", gan arī "nesamērīgos un cilvēkus nešķirojošos Izraēlas militāro spēku uzbrukumus [[Gazas josla]]i", Izraēlas īstenoto "[[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]" un "[[Aparteīds|aparteīda]] politiku".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/news/atbalstam-mieru-izraela-un-palestina|title=Atbalstām mieru Izraēlā un Palestīnā un aicinām saudzēt civiliedzīvotājus Gazas joslā|website=protests.eu|access-date=2024-01-14|language=lv}}</ref> 2025. gadā "Protests” organizēja protestus pret izstāšanos no Stambulas konvencijas. Divi lielākie protesti, pēc pašu apgalvojuma, pulcēja 5000 un 1000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/|title=JO “protests” mājaslapa}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Jauniešu organizācijas]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|P]] 74w6lsa75ajj2n1ly2l3itz4qttay2c 0 479850 4534138 3382074 2026-10-10T14:53:06Z Meistars Joda 781 4534138 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada marts}} {{Ģeogrāfiska objekta infokaste | nosaukums = Trakā Grieta | krāsu_shēma = ierocis | attēls = Ghent_cannon.jpg | att_izm = | att_paraksts = Trakā Grieta | vietaskarte = Beļģija#Eiropa |vietaskartes_izmērs = | reljefa_vietaskarte = | plat_d = 51.0573 | plat_NS = | gar_d = 3.7241 | gar_EW = | atrašanās = {{vieta|Beļģija|Austrumflandrija|Gente}} | tuvākā_pilsēta = | upe = | tips = | suga = | vecums = | svars = 16,4 t | platība = | augstums = | garums = 498 cm | platums = | dziļums = | tilpums = | apkārtmērs = | sarežģītība = | mājaslapa = | citas_daļas = }} '''Trakā Grieta''' ({{val-nl|Dulle Griet}}) ir 14. vai 15. gadsimta [[bombarda]], kas atrodas [[Beļģija]]s [[Austrumflandrija]]s provinces centra [[Gente]]s vecpilsētā. Trakā Grieta ir viens no nedaudzajiem kalto ieroču paraugiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām. Bombarda izgatavota [[Gente|Gentē]] un sastāv no 32 sastāvdaļām, kas savienotas ar 41 stīpu. Ieroča kalibrs ir 660 mm. Trakā Grieta 1452. gadā tika izmantota [[Audenārde]]s pilsētas aplenkumā. Bombarda nonāca Audenārdes aizstāvju rokās, un Gente to atguva tikai pēc 126 gadiem. Vēsturiski zināmi 3 šādi ieroči. Viens no tiem ir Trakā Grieta, kas atrodas Gentē, otrs ir pazudis Francijā, bet trešais atrodas [[Edinburga|Edinburgā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ieroči]] [[Kategorija:Austrumflandrija]] [[Kategorija:Beļģijas vēsture]] 64q2bje69p6yskmkxsk1zx2evccpytx 0 485872 4534274 4218280 2026-10-11T04:54:51Z ZANDMANIS 91184 4534274 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Trojs Stečers | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------>| līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2019—''pašlaik'' | balv = | numurs = 28 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|10|11||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | amats = | kom = {{flaga|CAN}} [[Toronto "Maple Leafs"]] | vārds_orig = ''Troy Stecher'' | mir_dat = | attēls = | att_izm = 250px | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|4|7}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Ričmonda|3s=Ričmonda (Kanāda)}} | mir_viet = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | garums = 178 [[centimetrs|cm]] | svars = 86 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2016 | kar_beig = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver2|[[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|Slovākija 2019]]}} {{MedalGold2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|Latvija 2021]]}}}} '''Trojs Stečers''' ({{Val|en|Troy Stecher}}, dzimis {{Dat|1994|4|7}}) ir [[Kanāda|Kanādas]] [[hokejists]], spēlē [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Stečers pārstāv [[NHL]] komandu [[Toronto "Maple Leafs"]]. Iepriekš Stečers ir spēlējis [[AHL]] komandā [[Jūtikas "Comets"]], kā arī četras sezonas pavadījis [[Vankūveras "Canucks"]], divas sezonas spēlējis [[Arizonas "Coyotes"]] un vienu sezonu spēlēja [[Losandželosas "Kings"]] un [[Edmontonas "Oilers"]]. 2023. gada 3. martā Stečers no Arizonas kopā ar [[Niks Ričijs|Niku Ričiju]] tika aizmainīts uz [[Kalgari Flames]] pret Konoru Makeju un [[Brets Ričijs|Bretu Ričiju]].<ref>https://theathletic.com/4273298/2023/03/03/troy-stecher-trade-flames-coyotes/</ref> 2024. gada 7. martā Stečers kopā ar 2027. gada NHL rafta septītās kārtas izvēli tika aizmainīts uz [[Edmontonas "Oilers"]] apmaiņā pret 2024. gada ceturtās kārtas drafta izvēli.<ref>{{cite web |title=RELEASE: Oilers acquire Troy Stecher from Arizona |url=https://www.nhl.com/oilers/news/release-oilers-acquire-troy-stecher-from-arizona |website=NHL.com |access-date=March 7, 2024 |date=March 7, 2024}}</ref> Pēc divu rezultatīvu piespēļu iegūšanas septiņās regulārās sezonas spēlēs, "Oilers" komanda noslēdza līgumu ar Štečeru uz diviem gadiem par summu 787 500 [[USD]].<ref>{{cite web |title=Oilers re-sign defenceman Troy Stecher for two years |url= https://www.sportsnet.ca/nhl/oilers-re-sign-defenceman-troy-stecher-for-two-years/sn-amp/ |website=Sportsnet.ca |access-date=July 1, 2024 |date=July 1, 2024}}</ref> [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas hokeja izlases]] sastāvā piedalījies [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019. gada Pasaules čempionātā]]. [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionātā]], Rīgā ar Kanādas izlasi izcīnīja zelta medaļu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Detroitas "Red Wings" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Arizonas "Coyotes" spēlētāji]] [[Kategorija:Kalgari "Flames" spēlētāji]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers" spēlētāji]] [[Kategorija:Toronto "Maple Leafs" spēlētāji]] [[Kategorija:Britu Kolumbijā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Stečers, Trojs}} owu3r4jh7bj6xh3usokyooto1xikyyr 0 504511 4534175 4215216 2026-10-10T17:42:38Z ZANDMANIS 91184 4534175 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Būns Dženers | taut_sez 1 = 2016—''pašlaik'' | drafts = 37., 2. kārtā | dr_gads = [[2011. gada NHL drafts|2011]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] <!------ Profesionālie klubi ------>| kl_sez 1 = | klubs 1 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------>| amats = | balv = * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2024 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|10|10||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------>| numurs = 22 | vārds_orig = ''Boone Jenner'' | mir_viet = | attēls = Boone Jenner - Columbus Blue Jackets.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|15}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Dončestera}} | mir_dat = | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | kom = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Capitals"]] | svars = 93 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalBronze2|[[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Kanāda 2012]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalGold2|[[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|Prāga/Ostrava 2015]]}} }} '''Būns Roberts Kenets Dženers''' ({{Val|en|Boone Robert Kenneth Jenner}}, dzimis {{Dat|1993|6|15}}) ir [[Kanāda]]s [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. No 2026. gada Dženers pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandu [[Vašingtonas "Capitals"]]. No 2013. gada līdz 2026. gadam Dženers pārstāvēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandu [[Kolumbusas "Blue Jackets"]]. [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] Dženeru ar kopējo 37. numuru otrajā kārtā izvēlējās [[Kolumbusas "Blue Jackets"]]. [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] rindās debitējis 2013–14. gada sezonā. 2021. gada oktobrī kļuvis par "Blue Jackets" komandas [[Kapteinis (hokejs)|kapteini]]. 2026. gada 1. jūlijā Dženers parakstīja četru gadu līgumu ar [[Vašingtonas "Capitals"]] komandu par 23 miljoniem dolāru.<ref>{{Cite web |date=July 1, 2026 |title=Capitals sign longtime Blue Jackets forward Boone Jenner |url=https://www.sportsnet.ca/nhl/article/capitals-sign-longtime-blue-jackets-forward-boone-jenner/ |access-date=July 1, 2026 |website=Sportsnet}}</ref> [[Kanādas hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis zelta medaļu [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015. gada Pasaules čempionātā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Kolumbusas Blue Jackets]] [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] |pirms={{flaga|ASV}} [[Niks Foliņo]]|pēc= |periods= 2021-2026}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Dženers, Būns}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Kolumbusas "Blue Jackets" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Capitals" spēlētāji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] 1w73mo167q2zyk8591aw5uln9hjsv16 0 504831 4534102 4531434 2026-10-10T13:00:25Z Pirags 3757 /* 2026. gada gaisa uzbrukumi */ pap 4534102 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|[[BRICS]]ː <br> {{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 2026. gada maijā Ukraina uzsāka loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī |archive-date=2022. gada 24. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224125231/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ }}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise 2022. ɡadā]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 2022. ɡada 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka (lidosta)|Belbekas]] lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> === Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva === 2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. gada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauga līdz 179.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026</ref> Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apgalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026</ref> Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 </ref> 25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes grīvā ir pacelts valsts karogs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026</ref> 10. jūlijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka sešu mēnešu laikā, izmantojot ''Deep Strike'' līdzekļus, Krievijas teritorijā trāpīts 697 mērķiem. Tiešais un netiešais ekonomiskais zaudējums, kas nodarīts pretiniekam, novērtēts vismaz 6,1 miljarda dolāru apmērā. Efektīvi darbojās arī ''Middle Strike'' kampaņa, pusgadā iznīcinot 7028 pretinieka objektus. Turklāt artilērija izpildīja vairāk nekā {{sk|456000}} uguns uzdevumu, raķešu spēki veica vairāk nekā 1140 triecienu, gaisa spēku aviācija — vairāk nekā 1100, atbalsta vienības — apmēram 1400 triecienu. Krievijas iebrucēju virzīšanās temps 2026. gada pirmajā pusgadā samazinājās vairāk nekā divas reizes, puses faktiski pietuvinājās līdzsvaram. Krievijas armijas aktīvo uzbrukuma operāciju skaits samazinājās no 13 līdz sešiem vai septiņiem operatīvajiem virzieniem, bet ienaidnieka vidējie mēneša zaudējumi nogalināto un ievainoto skaita ziņā bija aptuveni 32 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2026-ukrainas-armijas-virspavelnieks-krievijas-karaspeka-virzisanas-temps-samazinajies-uz-pusi.a654619/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Krievijas karaspēka virzīšanās temps samazinājies uz pusi] lsm.lv 10.07.2026</ref> 2026. gada septembrī Ukrainas Bruņotie spēki ziņoja par sekmīgu uzbrukuma operāciju ar nosaukumu "Vivaldi", likvidējot Krievijas karaspēka infiltrāciju uz ziemeļiem no [[Limana (Ukraina)|Limanas]]. Operācijas pirmā etapa ietvaros okupanti zaudēja pusotru tūkstoti karavīru, 12 tūkstošus bezpilota lidaparātu un vairākus simtus bruņutehnikas un artilērijas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.09.2026-viena-no-svarigakajam-uzvaram-sogad-ukraina-isteno-sekmigu-pretuzbrukumu-doneckas-apgabala.a663300/ Viena no svarīgākajām uzvarām šogad: Ukraina īsteno sekmīgu pretuzbrukumu Doneckas apgabalā] lsm.lv 15.09.2026</ref> == Pamiera sarunas == {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā nogalināja vismaz 18 civiliedzīvotājus, ap 60 cilvēkus ievainoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Sapfir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2024/12/20/7490022/|title=Ukraine's Security Service identifies Russian general who ordered attack on Kramatorsk that killed Reuters journalist – photo|website=Ukrainska Pravda|access-date=2026-08-02|language=en}}</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, to skaitā arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026" >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== [[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. gada 15. jūnijā]] Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026"/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīniešu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> 5. maijā Krievijas gaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026</ref> Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[H-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un nogalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026</ref> Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026</ref> Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes "[[Kinžal]]", spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026</ref> Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026</ref> Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona "Geraņ 2" uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026</ref> Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos gāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026</ref> Saskaņā ar ANO datiem, ko izklāstīja organizācijas Drošības padomes sēdē, 2026. gada jūnijā Krievijas uzbrukumu dēļ reģistrēja vismaz 265 civiliedzīvotāju nāves gadījumus, vēl 1816 cilvēkus ievainoja. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā vismaz 16 402 civiliedzīvotāji, tostarp 802 nepilngadīgie.<ref>[ https://www.lsm.lv/raksts/skatpunkts/18.07.2026-oleksijs-zaricanskis-tiesibas-dot-atbildes-triecienu-ka-taisniguma-bilance.a654997/ Oleksijs Zaričanskis: Tiesības dot atbildes triecienu kā taisnīguma bilance] lsm.lv 18.07.2026</ref> 25. jūlijā Ukrainā izsludināja sēras, lai pieminētu vismaz desmit cilvēkus, kuri iepriekšējā dienā gāja bojā Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumā bruņojuma izstādei Kijivas Bučas rajonā. Vēl vairāk nekā 100 cilvēku ievainoja. Pasākumu rīkoja asociācija "Armada", kurā apvienojušies vairāki no lielākajiem privātajiem dronu tehnoloģiju izstrādātājiem Ukrainā. Uz izstādes norises vietu Krievija raidīja trīs ballistiskās raķetes "Iskander", no kurām divas sasniedza mērķi, bet vienu ukraiņi notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.07.2026-ukraina-mekle-atbildigos-pec-krievijas-navejosa-uzbrukuma-brunojuma-izstadei-aiztur-tas-organizatoru.a656301/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainā meklē atbildīgos pēc Krievijas nāvējošā uzbrukuma bruņojuma izstādei; aiztur tās organizatoru] lsm.lv 25.07.2026</ref> 1. augusta naktī Krievija atkārtoti divu dienu laikā uzbruka Kijivai ar apmēram trīs desmitiem ballistisko raķešu, gāja bojā vismaz deviņi cilvēki, bet 23 ievainoja. Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha paziņoja, ka nespējot sasniegt savus mērķus kaujas laukā, Krievija pastiprina gaisa uzbrukumus un teroru pret civiliedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2026-kijiva-aizvadita-elles-nakts-krievijas-triecienos-nogalinati-devini-cilveki.a657128/ Kijivā aizvadīta «elles nakts» — Krievijas triecienos nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 01.08.2026</ref> 5. augusta naktī Krievija veica gaisa triecienus Kijivai un Kijivas apgabalam ar 24 ballistiskajām raķetēm, četrām ''[[Cirkon]]'' un ''[[Oniks]]'' hiperskaņas raķetēm, kā arī 115 droniem, nogalinot 17 un ievainojot vairāk nekā 40 cilvēku. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 98 dronus, bet nespēja notriekt nevienu no raķetēm. Lielākā daļa triecienu bija vērsti pret civilo infrastruktūru: noliktavām, dzelzceļa staciju u. c.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-triecienos-kijivas-apgabala-nogalinati-17-cilveki.a657528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivas apgabalā nogalināti 17 cilvēki] lsm.lv 05.08.2026</ref> 28. augusta vakarā Krievijas dronu uzbrukumā Ukrainas bruņoto spēku munīcijas noliktavai Milas ciematā Kijivas apgabalā nogalināja vismaz 37 un vēl 42 cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.08.2026-desmitiem-nogalinato-pec-krievijas-uzbrukuma-municijas-noliktavai-kijivas-apgabala.a660894/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Desmitiem nogalināto pēc Krievijas uzbrukuma munīcijas noliktavai Kijivas apgabalā] lsm.lv 29.08.2026 </ref> 4. septembrī Krievijas bezpilota lidaparāts trāpīja [[Ukrainas Drošības dienests|Ukrainas Drošības dienesta]] (SBU) galvenajā ēkā Kijivas centrā. SBU pagaidu vadītājs Oleksandrs Poklads trieciena brīdī neatradās savā kabinetā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2026-krievijas-drons-trapijis-ukrainas-drosibas-dienesta-pagaidu-vaditaja-kabineta.a661866/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas drons trāpīja Ukrainas Drošības dienesta pagaidu vadītāja kabinetā] lsm.lv 04.09.2026</ref> 23. septembrī Krievija uz Ukrainu palaida 282 kaujas dronus un ballistiskās raķetes "Iskander", kā arī pretkuģu raķetes "Cirkon". Kijivā cieta vairāk nekā 50 civilie objekti, tostarp dzīvojamās ēkas, pasta nodaļas, dzemdību nams, farmācijas rūpnīca "Darnica" un tekstilrūpnīca, bojā gāja divi cilvēki, bet astoņus ievainoja. Triecienos Odesai cieta poliklīnika un ģimnāzijas ēka. Harkivas apgabala Stara Hniļicas ciemā Krievijas spārnotā raķete trāpīja dārzeņu noliktavai, kurā tobrīd strādnieki šķiroja dārzeņus, nogalinot septiņus un ievainojot 12 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.09.2026-krievija-uzbruk-ukrainas-medikamentu-razotajiem-partikas-un-degvielas-bazem.a664608/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Krievija uzbrūk Ukrainas medikamentu ražotājiem, pārtikas un degvielas bāzēm] lsm.lv 24.09.2026</ref> 10. oktobrī Krievijas vadāmo aviācijas bumbu triecienos [[Zaporižja]]s daudzstāvu dzīvojamām ēkām nogalināja 15 cilvēkus, ieskaitot trīs bērnus, vēl 16 cilvēkus ievainoja, ieskaitot divus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.10.2026-krievijas-uzbrukuma-zaporizja-nogalinati-15-cilveki.a667002/ Krievijas uzbrukumā Zaporižjā nogalināti 15 cilvēki] lsm.lv 10.10.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vagons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apgabalā 7. aprīlī Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja degšana 14. jūnijā Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera degšana naktī uz 15. jūniju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-02 (01).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 2. jūliju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-06 (33).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 6. jūliju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-08-20 (02).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 20. augustu </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220505052433/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ |date={{dat|2022|05|05||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref name="ReferenceA"/> 2026. gada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026</ref> [[attēls:Fire at the Moscow Oil Refinery on June 18, 2026 (20260618 132807).jpg|thumb|Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Maskavā]] 3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai "Progress" [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026</ref> Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] "[[FP-5 Flamingo]]" uzbruka militārā uzņēmuma "VNIIR — Progress" ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām ''[[Iskander]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026</ref> 12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apgādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra ''Unian'' informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026</ref> 26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026</ref> Ukraina naktī uz 15. auɡustu ar pašas ražotajām spārnotajām raķetēm "Flamingo" uzbruka Krievijas raķešu ražošanas rūpnīcai [[Samara]]s apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka virs 17 Krievijas reģioniem un okupētās Krimas notriekti 598 ukraiņu lidroboti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2026-ukraina-ar-raketem-flamingo-uzbrukusi-krievijas-rakesu-rupnicai.a659000/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Ukraina ar raķetēm «Flamingo» uzbrukusi Krievijas raķešu rūpnīcai] lsm.lv 15.08.2026</ref> ==== 40 dienu ietekmes operācija ==== Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jūnija beigās paziņoja par 40 dienu ietekmes operācijas sākumu ar mērķi mudināt Krieviju izbeigt karu. 12. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienus [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā, desmit Krievijas tankkuģiem un četriem prāmjiem Azovas jūrā, kā arī Krievijas vilcienam ar degvielas kravu pie [[Tokmaka]]s Zaporižjas apgabala okupētajā daļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2026-ukraina-devusi-triecienus-naftas-parstrades-rupnicai-krievija-ari-tankkugiem-un-pramjiem-azovas-jura.a654770/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina devusi triecienus naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā, arī tankkuģiem un prāmjiem Azovas jūrā] lsm.lv 12.07.2026</ref> 3. augustā Krievijas pretgaisa aizsardzība notrieca Ukrainas dronu virs Arhipo-Osipovkas pludmales pie [[Gelendžika]]s. Krievijas puse ziņoja, ka gāja bojā seši cilvēki, tostarp trīs bērni, un aptuveni 40 cilvēki ievainoja, no kuriem 17 hospitalizēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2026-krievijas-notriekts-ukrainas-drons-nonavejis-sesus-cilvekus-pludmale.a657342/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas notriekts Ukrainas drons nonāvējis sešus cilvēkus pludmalē] lsm.lv 03.08.2026</ref> [[attēls:2026-07-18 14.22.37 smoke in Moscow from a fire in the Moscow region after an attack from Ukraine.jpg|thumb|Ukrainas trieciens ''Wildberries'' noliktavai Maskavas apgabalā 2026. gada 18. jūlijā]] 9. auɡusta naktī Ukrainas droni atkārtoti uzbruka Gelendžikai un netālu no Vladimira Putina pils trāpīja pretgaisa aizsardzības kompleksam [[S-400]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2026-ukrainas-droni-netalu-no-putina-pils-trapijusi-pretgaisa-aizsardzibas-kompleksa-pozicijai.a658059/ Ukrainas droni netālu no Putina pils trāpījuši pretgaisa aizsardzības kompleksa pozīcijai] lsm.lv 09.08.2026</ref> 7. augustā Ukrainas Drošības dienests nāca klajā ar paziņojumu, kurā uzskaitīja 40 dienu operācijas laikā paveikto. Operācijas laikā Ukraina veica triecienus vairāk nekā 100 stratēģiskiem objektiem Krievijas teritorijā un okupētajās Ukrainas teritorijās, kā arī vairāk nekā {{sk|21000}} triecienu mērķiem frontē. Par triecienu mērķiem kļuva militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi, aviācijas bāzes, pretgaisa aizsardzības līdzekļi, komandpunkti, Krievijas karaflotes kuģi un "ēnu flotes" tankkuģi, naftas pārstrādes rūpnīcas, kā arī Krievijas transporta un militārās loģistikas objekti. Plaši gaisa triecieni bija vērsti pret tiešsaistes tirgotāja ''Wildberries'' noliktavām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2026-ukrainas-40-dienu-dronu-triecieni-iedragajusi-krievijas-ekonomiku-un-sabiedribas-noskanojumu.a657885/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas 40 dienu dronu triecieni iedragājuši Krievijas ekonomiku un sabiedrības noskaņojumu] lsm.lv 07.08.2026</ref> ===== Dronu triecieni pa ''Wildberries'' un ''Ozon'' noliktavām ===== {{pamatraksts|Uzbrukumi Wildberries noliktavām}} 18. jūlijā Ukraina sāka veikt dronu triecienus pa ''[[Wildberries]]'' noliktavām, kuras izmanto arī Krievijas armijas apgādei. Uzbrukumos cieta vismaz 20 internetveikala noliktavas jeb aptuveni 17%—22% no ''Wildberries'' noliktavu kopējās platības, bet preču krājumiem un infrastruktūrai nodarīja zaudējumus vairāk nekā miljarda ASV dolāru apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2026-medijs-kops-ukraina-sakusi-dronu-triecienus-pret-wildberries-cietusas-20-internetveikala-noliktavas.a657392/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Kopš Ukraina sākusi dronu triecienus pret «Wildberries», cietušas 20 internetveikala noliktavas] lsm.lv 04.08.2026</ref> 2026. ɡada 22. un 23. auɡustā Ukrainas droni uzbruka Krievijas interneta tirdzniecības uzņēmuma "Ozon" loģistikas centriem Samaras apgabalā un Orenburgas pilsētā, bet 24. auɡustā Krasnodaras novadā, Dagestānā, Adigejas Republikā un Stavropoles novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.08.2026-ukrainas-talas-darbibas-sankcijas-skarusas-ari-interneta-veikala-wildberries-konkurentu-ozon.a660033/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas «tālas darbības sankcijas» skārušas arī interneta veikala «Wildberries» konkurentu «Ozon»] lsm.lv 24.08.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> 2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> 2026. gada augustā ANO ziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma apstiprināta 16 874 civiliedzīvotāju bojāeja, tomēr nav iespējams apstiprināt upuru skaitu Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, pie kam jūlijā nogalināja vismaz 437 civiliedzīvotājus un 2610 ievainoja, kas bija par 30% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 70% vairāk nekā 2025. gada jūlijā.<ref>[ https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2026-ano-julija-ukraina-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits-lielakais-kops-2022-gada-maija.a658691/ ANO: Jūlijā Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits – lielākais kopš 2022. gada maija] lsm.lv 13.08.2026</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220302134043/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ |date={{dat|2022|03|02||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietu ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] m25xnqtufkuij4gdhy9lxlsus1ria0d 4534199 4534102 2026-10-10T18:48:22Z Pirags 3757 /* 2026. gada gaisa uzbrukumi */ 4534199 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|[[BRICS]]ː <br> {{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 2026. gada maijā Ukraina uzsāka loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī |archive-date=2022. gada 24. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224125231/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ }}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise 2022. ɡadā]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 2022. ɡada 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka (lidosta)|Belbekas]] lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> === Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva === 2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. gada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauga līdz 179.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026</ref> Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apgalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026</ref> Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 </ref> 25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes grīvā ir pacelts valsts karogs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026</ref> 10. jūlijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka sešu mēnešu laikā, izmantojot ''Deep Strike'' līdzekļus, Krievijas teritorijā trāpīts 697 mērķiem. Tiešais un netiešais ekonomiskais zaudējums, kas nodarīts pretiniekam, novērtēts vismaz 6,1 miljarda dolāru apmērā. Efektīvi darbojās arī ''Middle Strike'' kampaņa, pusgadā iznīcinot 7028 pretinieka objektus. Turklāt artilērija izpildīja vairāk nekā {{sk|456000}} uguns uzdevumu, raķešu spēki veica vairāk nekā 1140 triecienu, gaisa spēku aviācija — vairāk nekā 1100, atbalsta vienības — apmēram 1400 triecienu. Krievijas iebrucēju virzīšanās temps 2026. gada pirmajā pusgadā samazinājās vairāk nekā divas reizes, puses faktiski pietuvinājās līdzsvaram. Krievijas armijas aktīvo uzbrukuma operāciju skaits samazinājās no 13 līdz sešiem vai septiņiem operatīvajiem virzieniem, bet ienaidnieka vidējie mēneša zaudējumi nogalināto un ievainoto skaita ziņā bija aptuveni 32 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2026-ukrainas-armijas-virspavelnieks-krievijas-karaspeka-virzisanas-temps-samazinajies-uz-pusi.a654619/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Krievijas karaspēka virzīšanās temps samazinājies uz pusi] lsm.lv 10.07.2026</ref> 2026. gada septembrī Ukrainas Bruņotie spēki ziņoja par sekmīgu uzbrukuma operāciju ar nosaukumu "Vivaldi", likvidējot Krievijas karaspēka infiltrāciju uz ziemeļiem no [[Limana (Ukraina)|Limanas]]. Operācijas pirmā etapa ietvaros okupanti zaudēja pusotru tūkstoti karavīru, 12 tūkstošus bezpilota lidaparātu un vairākus simtus bruņutehnikas un artilērijas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.09.2026-viena-no-svarigakajam-uzvaram-sogad-ukraina-isteno-sekmigu-pretuzbrukumu-doneckas-apgabala.a663300/ Viena no svarīgākajām uzvarām šogad: Ukraina īsteno sekmīgu pretuzbrukumu Doneckas apgabalā] lsm.lv 15.09.2026</ref> == Pamiera sarunas == {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā nogalināja vismaz 18 civiliedzīvotājus, ap 60 cilvēkus ievainoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Sapfir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2024/12/20/7490022/|title=Ukraine's Security Service identifies Russian general who ordered attack on Kramatorsk that killed Reuters journalist – photo|website=Ukrainska Pravda|access-date=2026-08-02|language=en}}</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, to skaitā arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026" >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== [[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. gada 15. jūnijā]] Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026"/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīniešu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> 5. maijā Krievijas gaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026</ref> Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[H-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un nogalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026</ref> Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026</ref> Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes "[[Kinžal]]", spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026</ref> Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026</ref> Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona "[[Shahed|Geraņ–2]]" uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026</ref> Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos gāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026</ref> Saskaņā ar ANO datiem, ko izklāstīja organizācijas Drošības padomes sēdē, 2026. gada jūnijā Krievijas uzbrukumu dēļ reģistrēja vismaz 265 civiliedzīvotāju nāves gadījumus, vēl 1816 cilvēkus ievainoja. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā vismaz 16 402 civiliedzīvotāji, tostarp 802 nepilngadīgie.<ref>[ https://www.lsm.lv/raksts/skatpunkts/18.07.2026-oleksijs-zaricanskis-tiesibas-dot-atbildes-triecienu-ka-taisniguma-bilance.a654997/ Oleksijs Zaričanskis: Tiesības dot atbildes triecienu kā taisnīguma bilance] lsm.lv 18.07.2026</ref> 25. jūlijā Ukrainā izsludināja sēras, lai pieminētu vismaz desmit cilvēkus, kuri iepriekšējā dienā gāja bojā Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumā bruņojuma izstādei Kijivas Bučas rajonā. Vēl vairāk nekā 100 cilvēku ievainoja. Pasākumu rīkoja asociācija "Armada", kurā apvienojušies vairāki no lielākajiem privātajiem dronu tehnoloģiju izstrādātājiem Ukrainā. Uz izstādes norises vietu Krievija raidīja trīs ballistiskās raķetes "Iskander", no kurām divas sasniedza mērķi, bet vienu ukraiņi notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.07.2026-ukraina-mekle-atbildigos-pec-krievijas-navejosa-uzbrukuma-brunojuma-izstadei-aiztur-tas-organizatoru.a656301/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainā meklē atbildīgos pēc Krievijas nāvējošā uzbrukuma bruņojuma izstādei; aiztur tās organizatoru] lsm.lv 25.07.2026</ref> 1. augusta naktī Krievija atkārtoti divu dienu laikā uzbruka Kijivai ar apmēram trīs desmitiem ballistisko raķešu, gāja bojā vismaz deviņi cilvēki, bet 23 ievainoja. Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha paziņoja, ka nespējot sasniegt savus mērķus kaujas laukā, Krievija pastiprina gaisa uzbrukumus un teroru pret civiliedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2026-kijiva-aizvadita-elles-nakts-krievijas-triecienos-nogalinati-devini-cilveki.a657128/ Kijivā aizvadīta «elles nakts» — Krievijas triecienos nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 01.08.2026</ref> 5. augusta naktī Krievija veica gaisa triecienus Kijivai un Kijivas apgabalam ar 24 ballistiskajām raķetēm, četrām ''[[Cirkon]]'' un ''[[Oniks]]'' hiperskaņas raķetēm, kā arī 115 droniem, nogalinot 17 un ievainojot vairāk nekā 40 cilvēku. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 98 dronus, bet nespēja notriekt nevienu no raķetēm. Lielākā daļa triecienu bija vērsti pret civilo infrastruktūru: noliktavām, dzelzceļa staciju u. c.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-triecienos-kijivas-apgabala-nogalinati-17-cilveki.a657528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivas apgabalā nogalināti 17 cilvēki] lsm.lv 05.08.2026</ref> 28. augusta vakarā Krievijas dronu uzbrukumā Ukrainas bruņoto spēku munīcijas noliktavai Milas ciematā Kijivas apgabalā nogalināja vismaz 37 un vēl 42 cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.08.2026-desmitiem-nogalinato-pec-krievijas-uzbrukuma-municijas-noliktavai-kijivas-apgabala.a660894/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Desmitiem nogalināto pēc Krievijas uzbrukuma munīcijas noliktavai Kijivas apgabalā] lsm.lv 29.08.2026 </ref> 4. septembrī Krievijas bezpilota lidaparāts trāpīja [[Ukrainas Drošības dienests|Ukrainas Drošības dienesta]] (SBU) galvenajā ēkā Kijivas centrā. SBU pagaidu vadītājs Oleksandrs Poklads trieciena brīdī neatradās savā kabinetā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2026-krievijas-drons-trapijis-ukrainas-drosibas-dienesta-pagaidu-vaditaja-kabineta.a661866/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas drons trāpīja Ukrainas Drošības dienesta pagaidu vadītāja kabinetā] lsm.lv 04.09.2026</ref> 23. septembrī Krievija uz Ukrainu palaida 282 kaujas dronus un ballistiskās raķetes "Iskander", kā arī pretkuģu raķetes "Cirkon". Kijivā cieta vairāk nekā 50 civilie objekti, tostarp dzīvojamās ēkas, pasta nodaļas, dzemdību nams, farmācijas rūpnīca "Darnica" un tekstilrūpnīca, bojā gāja divi cilvēki, bet astoņus ievainoja. Triecienos Odesai cieta poliklīnika un ģimnāzijas ēka. Harkivas apgabala Stara Hniļicas ciemā Krievijas spārnotā raķete trāpīja dārzeņu noliktavai, kurā tobrīd strādnieki šķiroja dārzeņus, nogalinot septiņus un ievainojot 12 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.09.2026-krievija-uzbruk-ukrainas-medikamentu-razotajiem-partikas-un-degvielas-bazem.a664608/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Krievija uzbrūk Ukrainas medikamentu ražotājiem, pārtikas un degvielas bāzēm] lsm.lv 24.09.2026</ref> 10. oktobrī Krievijas vadāmo aviācijas bumbu triecienos [[Zaporižja]]s daudzstāvu dzīvojamām ēkām nogalināja 15 cilvēkus, ieskaitot trīs bērnus, vēl 16 cilvēkus ievainoja, ieskaitot divus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.10.2026-krievijas-uzbrukuma-zaporizja-nogalinati-15-cilveki.a667002/ Krievijas uzbrukumā Zaporižjā nogalināti 15 cilvēki] lsm.lv 10.10.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vagons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apgabalā 7. aprīlī Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja degšana 14. jūnijā Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera degšana naktī uz 15. jūniju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-02 (01).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 2. jūliju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-06 (33).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 6. jūliju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-08-20 (02).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 20. augustu </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220505052433/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ |date={{dat|2022|05|05||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref name="ReferenceA"/> 2026. gada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026</ref> [[attēls:Fire at the Moscow Oil Refinery on June 18, 2026 (20260618 132807).jpg|thumb|Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Maskavā]] 3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai "Progress" [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026</ref> Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] "[[FP-5 Flamingo]]" uzbruka militārā uzņēmuma "VNIIR — Progress" ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām ''[[Iskander]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026</ref> 12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apgādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra ''Unian'' informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026</ref> 26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026</ref> Ukraina naktī uz 15. auɡustu ar pašas ražotajām spārnotajām raķetēm "Flamingo" uzbruka Krievijas raķešu ražošanas rūpnīcai [[Samara]]s apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka virs 17 Krievijas reģioniem un okupētās Krimas notriekti 598 ukraiņu lidroboti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2026-ukraina-ar-raketem-flamingo-uzbrukusi-krievijas-rakesu-rupnicai.a659000/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Ukraina ar raķetēm «Flamingo» uzbrukusi Krievijas raķešu rūpnīcai] lsm.lv 15.08.2026</ref> ==== 40 dienu ietekmes operācija ==== Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jūnija beigās paziņoja par 40 dienu ietekmes operācijas sākumu ar mērķi mudināt Krieviju izbeigt karu. 12. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienus [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā, desmit Krievijas tankkuģiem un četriem prāmjiem Azovas jūrā, kā arī Krievijas vilcienam ar degvielas kravu pie [[Tokmaka]]s Zaporižjas apgabala okupētajā daļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2026-ukraina-devusi-triecienus-naftas-parstrades-rupnicai-krievija-ari-tankkugiem-un-pramjiem-azovas-jura.a654770/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina devusi triecienus naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā, arī tankkuģiem un prāmjiem Azovas jūrā] lsm.lv 12.07.2026</ref> 3. augustā Krievijas pretgaisa aizsardzība notrieca Ukrainas dronu virs Arhipo-Osipovkas pludmales pie [[Gelendžika]]s. Krievijas puse ziņoja, ka gāja bojā seši cilvēki, tostarp trīs bērni, un aptuveni 40 cilvēki ievainoja, no kuriem 17 hospitalizēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2026-krievijas-notriekts-ukrainas-drons-nonavejis-sesus-cilvekus-pludmale.a657342/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas notriekts Ukrainas drons nonāvējis sešus cilvēkus pludmalē] lsm.lv 03.08.2026</ref> [[attēls:2026-07-18 14.22.37 smoke in Moscow from a fire in the Moscow region after an attack from Ukraine.jpg|thumb|Ukrainas trieciens ''Wildberries'' noliktavai Maskavas apgabalā 2026. gada 18. jūlijā]] 9. auɡusta naktī Ukrainas droni atkārtoti uzbruka Gelendžikai un netālu no Vladimira Putina pils trāpīja pretgaisa aizsardzības kompleksam [[S-400]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2026-ukrainas-droni-netalu-no-putina-pils-trapijusi-pretgaisa-aizsardzibas-kompleksa-pozicijai.a658059/ Ukrainas droni netālu no Putina pils trāpījuši pretgaisa aizsardzības kompleksa pozīcijai] lsm.lv 09.08.2026</ref> 7. augustā Ukrainas Drošības dienests nāca klajā ar paziņojumu, kurā uzskaitīja 40 dienu operācijas laikā paveikto. Operācijas laikā Ukraina veica triecienus vairāk nekā 100 stratēģiskiem objektiem Krievijas teritorijā un okupētajās Ukrainas teritorijās, kā arī vairāk nekā {{sk|21000}} triecienu mērķiem frontē. Par triecienu mērķiem kļuva militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi, aviācijas bāzes, pretgaisa aizsardzības līdzekļi, komandpunkti, Krievijas karaflotes kuģi un "ēnu flotes" tankkuģi, naftas pārstrādes rūpnīcas, kā arī Krievijas transporta un militārās loģistikas objekti. Plaši gaisa triecieni bija vērsti pret tiešsaistes tirgotāja ''Wildberries'' noliktavām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2026-ukrainas-40-dienu-dronu-triecieni-iedragajusi-krievijas-ekonomiku-un-sabiedribas-noskanojumu.a657885/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas 40 dienu dronu triecieni iedragājuši Krievijas ekonomiku un sabiedrības noskaņojumu] lsm.lv 07.08.2026</ref> ===== Dronu triecieni pa ''Wildberries'' un ''Ozon'' noliktavām ===== {{pamatraksts|Uzbrukumi Wildberries noliktavām}} 18. jūlijā Ukraina sāka veikt dronu triecienus pa ''[[Wildberries]]'' noliktavām, kuras izmanto arī Krievijas armijas apgādei. Uzbrukumos cieta vismaz 20 internetveikala noliktavas jeb aptuveni 17%—22% no ''Wildberries'' noliktavu kopējās platības, bet preču krājumiem un infrastruktūrai nodarīja zaudējumus vairāk nekā miljarda ASV dolāru apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2026-medijs-kops-ukraina-sakusi-dronu-triecienus-pret-wildberries-cietusas-20-internetveikala-noliktavas.a657392/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Kopš Ukraina sākusi dronu triecienus pret «Wildberries», cietušas 20 internetveikala noliktavas] lsm.lv 04.08.2026</ref> 2026. ɡada 22. un 23. auɡustā Ukrainas droni uzbruka Krievijas interneta tirdzniecības uzņēmuma "Ozon" loģistikas centriem Samaras apgabalā un Orenburgas pilsētā, bet 24. auɡustā Krasnodaras novadā, Dagestānā, Adigejas Republikā un Stavropoles novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.08.2026-ukrainas-talas-darbibas-sankcijas-skarusas-ari-interneta-veikala-wildberries-konkurentu-ozon.a660033/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas «tālas darbības sankcijas» skārušas arī interneta veikala «Wildberries» konkurentu «Ozon»] lsm.lv 24.08.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> 2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> 2026. gada augustā ANO ziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma apstiprināta 16 874 civiliedzīvotāju bojāeja, tomēr nav iespējams apstiprināt upuru skaitu Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, pie kam jūlijā nogalināja vismaz 437 civiliedzīvotājus un 2610 ievainoja, kas bija par 30% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 70% vairāk nekā 2025. gada jūlijā.<ref>[ https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2026-ano-julija-ukraina-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits-lielakais-kops-2022-gada-maija.a658691/ ANO: Jūlijā Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits – lielākais kopš 2022. gada maija] lsm.lv 13.08.2026</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220302134043/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ |date={{dat|2022|03|02||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietu ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] j1tzojl6pwxi4bl17p2p24ak6vhzsl4 0 514817 4534432 4500154 2026-10-11T11:50:18Z Meistars Joda 781 4534432 wikitext text/x-wiki {{Liberālisms}} '''Klasiskais liberālisms''' ir [[politiskā ideoloģija]] un [[liberālisms|liberālisma]] atzars, kas atbalsta un stimulē [[Brīvā tirgus ekonomika|brīvo tirgu]] ar [[laissez-faire|valsts neiejaukšanos]] [[saimniecība|saimniecībā]]; pilsoniskās brīvības saskaņā ar likuma varu, uzsvaru liekot uz ierobežotu valdību, ekonomisko brīvību un politisko brīvību. Tas tika izstrādāts 19. gadsimta sākumā, balstoties uz iepriekšējā gadsimta politiskajām un ekonomiskajām idejām, reaģējot uz [[urbanizācija|urbanizāciju]] un [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpniecisko revolūciju]] [[Eiropa|Eiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].{{Sfn|Conway}}<ref name="google.com">{{Grāmatas atsauce |first=Richard |last=Hudelson |date=1999 |url=https://archive.org/details/modernpoliticalp00hude/page/37 |title=Modern Political Philosophy |pages=[https://archive.org/details/modernpoliticalp00hude/page/37 37–38] |isbn=978-0765600219 |publisher=M. E. Sharpe}}</ref>{{Sfn|Dickerson|Flanagan|O'Neill}} Klasiskais liberālisms, pretēji tā atzariem, piemēram, [[sociālliberālisms|sociālliberālismam]], negatīvāk raugās uz [[sociālā politika|sociālo politiku]], [[nodoklis|nodokļiem]] un valsts iesaistīšanos indivīdu dzīvē, un tas atbalsta deregulāciju.<ref>M. O. Dickerson et al., ''An Introduction to Government and Politics: A Conceptual Approach'' (2009) p. 129</ref> Līdz [[Lielā depresija|Lielajai depresijai]] un sociālliberālisma uzplaukumam to iekļāva [[ekonomiskais liberālisms|ekonomiskajā liberālismā]]. Kā termins „klasiskais liberālisms” tika lietots [[retronīms|retronīmā]], lai nošķirtu agrāko 19. gadsimta liberālismu no sociālliberālisma.{{Sfn|Richardson}} Pēc mūsdienu standartiem Amerikas Savienotajās Valstīs vienkāršs „liberālisms” bieži nozīmē sociālliberālismu, bet Eiropā un Austrālijā vienkāršs „liberālisms” bieži nozīmē klasisko liberālismu.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce |url=https://www.bbc.com/news/world-10658070 |title=Liberal? Are we talking about the same thing? |work=BBC News |access-date=2020-08-06 |date=2010-07-20 |last=Goldfarb |first=Michael |language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.washingtonpost.com/outlook/2019/09/12/stop-calling-bernie-sanders-alexandria-ocasio-cortez-liberals/ |title=The danger of confusing liberals and leftists |work=Washington Post |access-date=2020-08-06 |date=September 12, 2019 |last=Greenberg |first=David |language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] [[Kategorija:Liberālisms]] ilfgwv75l3xisv89r4v1yvuqj2dthmf 0 517533 4534247 4531953 2026-10-10T20:44:34Z Ivario 51458 /* Vēsture */ apvienības biedri 4534247 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Apvienotais saraksts |logo = [[Attēls:ApvienotaisSaraksts.png|200px]] |leader = [[Edgars Tavars]], [[Edvards Smiltēns]] |colorcode = #ffa800 |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2022}} |ideology = * [[Reģionālisms]] * [[Zaļais konservatīvisms]] |position = |international = |national = |european = ''nav'' |europarl = [[Eiropas Konservatīvo un Reformistu Grupa]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecrgroup.eu/article/ecr_grows_to_77_seats_after_first_parliamentary_group_meeting|title=ECR grows to 77 seats after first parliamentary group meeting // ECR Group|website=ECR Group|access-date=2024-07-09}}</ref> |colours = {{krāsa|#ffa800}} [[oranžā krāsa]] |merged = [[Latvijas Zaļā partija|LZP]]<br />[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]<br />[[Liepājas partija]] |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#ffa800}} |seats2_title = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#ffa800}} |seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|4|15|hex=#ffa800}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|4|60|hex=#ffa800}} |website = {{URL|http://www.apvienotaissaraksts.lv}} | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} |membership_year = 2026 |membership = 2108{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> }} '''"Apvienotais saraksts"''' (pilnais nosaukums '''"Apvienotais saraksts — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"''') ir 2022. gadā izveidota politiskā apvienība startam [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. 2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā "Politiskie spektri Latvijā" Apvienotā saraksta vēlētāji atbalstīja tradicionālās vērtības un kārtību, līdzīɡi [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] vēlētājiem, un šajā spektrā atradās tuvāk "[[Latvija pirmajā vietā]]" un partijas "[[Suverēnā vara]]" pozīcijai, nekā “[[Jaunā Vienotība]]” vai "[[Progresīvie]]" vēlētājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026</ref> == Vēsture == “Apvienotajā sarakstā” apvienojās uzņēmēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] izveidotā biedrība "Apvienotais Latvijas saraksts" (no 2023. gada decembrim līdz 2026. gada februārim — biedrība "U18", šobrīd — "Latvijas Restarts")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/previous-names/40008317099|title=Latvijas Restarts, 40008317099, Iepriekšējie nosaukumi|last=IT|first=LURSOFT|publisher=Lursoft IT|website=Lursoft IT|access-date=2026-09-28|date=2026-09-28|language=lv}}</ref> un [[Latvijas Zaļā partija]], [[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Liepājas partija]]. Par apvienības valdes līdzpriekšsēdētājiem kļuva [[Edvards Smiltēns]] un [[Edgars Tavars]], par premjerministra amata kandidātu nosauca Uldi Pīlēnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/385866-oficiali-registreta-partiju-apvieniba-apvienotais-saraksts.htm|title=Oficiāli reģistrēta partiju apvienība "Apvienotais saraksts"|website=nra.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}</ref> "Apvienotajam sarakstam" bija četri ministru portfeļi [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā]] — [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]], [[Latvijas veselības ministrs|veselības ministra]], [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] un [[Latvijas zemkopības ministrs|zemkopības ministra]] portfeļi. "Apvienotā saraksta" deputāts [[Edvards Smiltēns]], ieņemot [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatu, bija otra augstākā Latvijas valsts amatpersona. Pēc Kariņa valdības atkāpšanās "Apvienotais saraksts" izvēlējās darboties opozīcijā un sekojošajā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] nebija pārstāvēts, E. Smiltēns zaudēja Saeimas priekšsēdētāja amatu, kurā ievēlēja [[Daiga Mieriņa|Daigu Mieriņu]], taču viņš turpināja darboties Saeimas prezidijā. 2023. gada 25. septembrī mira Saeimas deputāts [[Atis Deksnis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55970562/muziba-devies-14-saeimas-deputats-atis-deksnis|title=Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}</ref> Tai pašā dienā no "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas izstājās [[Igors Rajevs]], turpinot strādāt par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]] arī valdībā, kurā "Apvienotais saraksts" vairs nepiedalījās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55970612/rajevs-pamet-apvienoto-sarakstu-un-stradas-kozlovska-biroja|title=Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}</ref> 2026. gada 28. maijā bezpartijiskais deputāts no "Apvienotā saraksta" [[Andris Kulbergs]] kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentu]]. Viņa vadītajā [[Kulberga Ministru kabinets|Ministru kabinetā]] trīs ministru posteņi ir "Apvienotajam sarakstam" — finanšu ministrs ([[Māris Kučinskis]]), tieslietu ministrs ([[Edvards Smiltēns]]) un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs ([[Edgars Tavars]]). Pirms 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] apvienībai pievienojās partija "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]", kas noslēdza sadarbības līgumu ar LRA.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8493099/kardiologs-skride-kandides-saeimas-velesanas|title=Kardiologs Skride kandidēs Saeimas vēlēšanās|website=Apollo.lv|access-date=2026-09-28|date=2026-06-17|language=lv}}</ref> [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] apvienība ieguva 35,28% procentu vēlētāju atbalstu un 41 vietu Saeimā, kas ir visaugstākais rezultāts, kādu izdevies iegūt kādam vēlēšanu sarakstam [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] Latvijas vēsturē. == Apvienības sastāvs == {| class="wikitable" !Nosaukums !Ideoloģija !Politiskā pozīcija !Vadītājs !Vietas Saeimā !Vietas Eiropas Parlamentā |- |[[Latvijas Reģionu apvienība]] |[[centrisms]] [[reģionālisms]] |centriska |[[Edvards Smiltēns]] |{{Infobox political party/seats|7|100|hex=#0E3267}} |{{Infobox political party/seats|0|9|hex=#0E3267}} |- |[[Latvijas Zaļā partija]] |[[zaļā politika]] [[Sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvisms]] |centriski labēja |[[Edgars Tavars]] |{{Infobox political party/seats|4|100|hex=#008000}} |{{Infobox political party/seats|0|9|hex=#008000}} |- |[[Liepājas partija]] |reģionālisms [[Liepāja|Liepājas]] reģiona intereses |centriska |[[Uldis Sesks]] |{{Infobox political party/seats|1|100|hex=#007F5F}} |{{Infobox political party/seats|0|9|hex=#007F5F}} |- |Pie partijām nepiederošie<br> *Biedrība "[[Latvijas Restarts]]" | | |[[Andris Kulbergs]] |{{Infobox political party/seats|3|100|hex=#DCDCDC}} |{{Infobox political party/seats|1|9|hex=#DCDCDC}} |} === Sadarbības partijas === {| class="wikitable" !Nosaukums !Ideoloģija !Politiskā pozīcija !Vadītājs !Vietas Saeimā !Vietas Eiropas Parlamentā |- |[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] |centrisms [[progresīvisms]] |centriska |[[Lorenss Purmalis]] |{{Infobox political party/seats|0|100|hex=#57852B}} |{{Infobox political party/seats|0|9|hex=#57852B}} |} == Vēlēšanas == === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 8,18 | {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#ffa800}} | |} === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 11,01 | {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#ffa800}} | |- | 2026. | [[15. Saeimas vēlēšanas]] | 35,28 | {{Infobox political party/seats|41|100|hex=#ffa800}} | |} == Atsauces == {{Atsauces}} {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]] tmcyxryaz2t8bpqlsnysdiomvzbhxiv 4534248 4534247 2026-10-10T20:45:50Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4534248 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Apvienotais saraksts |logo = [[Attēls:ApvienotaisSaraksts.png|200px]] |leader = [[Edgars Tavars]], [[Edvards Smiltēns]] |colorcode = #ffa800 |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2022}} |ideology = * [[Reģionālisms]] * [[Zaļais konservatīvisms]] |position = |international = |national = |european = ''nav'' |europarl = [[Eiropas Konservatīvo un Reformistu Grupa]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecrgroup.eu/article/ecr_grows_to_77_seats_after_first_parliamentary_group_meeting|title=ECR grows to 77 seats after first parliamentary group meeting // ECR Group|website=ECR Group|access-date=2024-07-09}}</ref> |colours = {{krāsa|#ffa800}} [[oranžā krāsa]] |merged = [[Latvijas Zaļā partija|LZP]]<br />[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]<br />[[Liepājas partija]] |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#ffa800}} |seats2_title = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#ffa800}} |seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|4|15|hex=#ffa800}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|4|60|hex=#ffa800}} |website = {{URL|http://www.apvienotaissaraksts.lv}} | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} |membership_year = 2026 |membership = 2108{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> }} '''"Apvienotais saraksts"''' (pilnais nosaukums '''"Apvienotais saraksts — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"''') ir 2022. gadā izveidota politiskā apvienība startam [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. 2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā "Politiskie spektri Latvijā" Apvienotā saraksta vēlētāji atbalstīja tradicionālās vērtības un kārtību, līdzīɡi [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] vēlētājiem, un šajā spektrā atradās tuvāk "[[Latvija pirmajā vietā]]" un partijas "[[Suverēnā vara]]" pozīcijai, nekā “[[Jaunā Vienotība]]” vai "[[Progresīvie]]" vēlētājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026</ref> == Vēsture == “Apvienotajā sarakstā” apvienojās uzņēmēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] izveidotā biedrība "Apvienotais Latvijas saraksts" (no 2023. gada decembrim līdz 2026. gada februārim — biedrība "U18", šobrīd — "Latvijas Restarts")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/previous-names/40008317099|title=Latvijas Restarts, 40008317099, Iepriekšējie nosaukumi|last=IT|first=LURSOFT|publisher=Lursoft IT|website=Lursoft IT|access-date=2026-09-28|date=2026-09-28|language=lv}}</ref> un [[Latvijas Zaļā partija]], [[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Liepājas partija]]. Par apvienības valdes līdzpriekšsēdētājiem kļuva [[Edvards Smiltēns]] un [[Edgars Tavars]], par premjerministra amata kandidātu nosauca Uldi Pīlēnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/385866-oficiali-registreta-partiju-apvieniba-apvienotais-saraksts.htm|title=Oficiāli reģistrēta partiju apvienība "Apvienotais saraksts"|website=nra.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}</ref> "Apvienotajam sarakstam" bija četri ministru portfeļi [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā]] — [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]], [[Latvijas veselības ministrs|veselības ministra]], [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] un [[Latvijas zemkopības ministrs|zemkopības ministra]] portfeļi. "Apvienotā saraksta" deputāts [[Edvards Smiltēns]], ieņemot [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatu, bija otra augstākā Latvijas valsts amatpersona. Pēc Kariņa valdības atkāpšanās "Apvienotais saraksts" izvēlējās darboties opozīcijā un sekojošajā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] nebija pārstāvēts, E. Smiltēns zaudēja Saeimas priekšsēdētāja amatu, kurā ievēlēja [[Daiga Mieriņa|Daigu Mieriņu]], taču viņš turpināja darboties Saeimas prezidijā. 2023. gada 25. septembrī mira Saeimas deputāts [[Atis Deksnis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55970562/muziba-devies-14-saeimas-deputats-atis-deksnis|title=Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}</ref> Tai pašā dienā no "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas izstājās [[Igors Rajevs]], turpinot strādāt par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]] arī valdībā, kurā "Apvienotais saraksts" vairs nepiedalījās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55970612/rajevs-pamet-apvienoto-sarakstu-un-stradas-kozlovska-biroja|title=Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}</ref> 2026. gada 28. maijā bezpartijiskais deputāts no "Apvienotā saraksta" [[Andris Kulbergs]] kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentu]]. Viņa vadītajā [[Kulberga Ministru kabinets|Ministru kabinetā]] trīs ministru posteņi ir "Apvienotajam sarakstam" — finanšu ministrs ([[Māris Kučinskis]]), tieslietu ministrs ([[Edvards Smiltēns]]) un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs ([[Edgars Tavars]]). Pirms 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] apvienībai pievienojās partija "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]", kas noslēdza sadarbības līgumu ar LRA.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8493099/kardiologs-skride-kandides-saeimas-velesanas|title=Kardiologs Skride kandidēs Saeimas vēlēšanās|website=Apollo.lv|access-date=2026-09-28|date=2026-06-17|language=lv}}</ref> [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] apvienība ieguva 35,28% procentu vēlētāju atbalstu un 41 vietu Saeimā, kas ir visaugstākais rezultāts, kādu izdevies iegūt kādam vēlēšanu sarakstam [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] Latvijas vēsturē. == Apvienības sastāvs == {| class="wikitable" !Nosaukums !Ideoloģija !Politiskā pozīcija !Vadītājs !Vietas Saeimā !Vietas Eiropas Parlamentā |- |[[Latvijas Reģionu apvienība]] |[[centrisms]] [[reģionālisms]] |centriska |[[Edvards Smiltēns]] |{{Infobox political party/seats|7|100|hex=#0E3267}} |{{Infobox political party/seats|0|9|hex=#0E3267}} |- |[[Latvijas Zaļā partija]] |[[zaļā politika]] [[Sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvisms]] |centriski labēja |[[Edgars Tavars]] |{{Infobox political party/seats|4|100|hex=#008000}} |{{Infobox political party/seats|0|9|hex=#008000}} |- |[[Liepājas partija]] |reģionālisms [[Liepāja|Liepājas]] reģiona intereses |centriska |[[Uldis Sesks]] |{{Infobox political party/seats|1|100|hex=#007F5F}} |{{Infobox political party/seats|0|9|hex=#007F5F}} |- |Pie partijām nepiederošie<br> *Biedrība "[[Latvijas Restarts]]" | | |[[Andris Kulbergs]] |{{Infobox political party/seats|3|100|hex=#DCDCDC}} |{{Infobox political party/seats|1|9|hex=#DCDCDC}} |} === Sadarbības partijas === {| class="wikitable" !Nosaukums !Ideoloģija !Politiskā pozīcija !Vadītājs !Vietas Saeimā !Vietas Eiropas Parlamentā |- |[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] |centrisms [[progresīvisms]] |centriska |[[Lorenss Purmalis]] |{{Infobox political party/seats|0|100|hex=#57852B}} |{{Infobox political party/seats|0|9|hex=#57852B}} |} == Vēlēšanas == === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 8,18 | {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#ffa800}} |ievēlēts [[Reinis Pozņaks]] |} === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 11,01 | {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#ffa800}} | |- | 2026. | [[15. Saeimas vēlēšanas]] | 35,28 | {{Infobox political party/seats|41|100|hex=#ffa800}} | |} == Atsauces == {{Atsauces}} {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]] rm1ydf36qqrm4kiykekpoehf149qvw1 4534249 4534248 2026-10-10T20:46:33Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4534249 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Apvienotais saraksts |logo = [[Attēls:ApvienotaisSaraksts.png|200px]] |leader = [[Edgars Tavars]], [[Edvards Smiltēns]] |colorcode = #ffa800 |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2022}} |ideology = * [[Reģionālisms]] * [[Zaļais konservatīvisms]] |position = |international = |national = |european = ''nav'' |europarl = [[Eiropas Konservatīvo un Reformistu Grupa]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecrgroup.eu/article/ecr_grows_to_77_seats_after_first_parliamentary_group_meeting|title=ECR grows to 77 seats after first parliamentary group meeting // ECR Group|website=ECR Group|access-date=2024-07-09}}</ref> |colours = {{krāsa|#ffa800}} [[oranžā krāsa]] |merged = [[Latvijas Zaļā partija|LZP]]<br />[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]<br />[[Liepājas partija]] |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#ffa800}} |seats2_title = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#ffa800}} |seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|4|15|hex=#ffa800}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|4|60|hex=#ffa800}} |website = {{URL|http://www.apvienotaissaraksts.lv}} | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} |membership_year = 2026 |membership = 2108{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> }} '''"Apvienotais saraksts"''' (pilnais nosaukums '''"Apvienotais saraksts — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"''') ir 2022. gadā izveidota politiskā apvienība startam [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. 2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā "Politiskie spektri Latvijā" Apvienotā saraksta vēlētāji atbalstīja tradicionālās vērtības un kārtību, līdzīɡi [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] vēlētājiem, un šajā spektrā atradās tuvāk "[[Latvija pirmajā vietā]]" un partijas "[[Suverēnā vara]]" pozīcijai, nekā “[[Jaunā Vienotība]]” vai "[[Progresīvie]]" vēlētājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026</ref> == Vēsture == “Apvienotajā sarakstā” apvienojās uzņēmēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] izveidotā biedrība "Apvienotais Latvijas saraksts" (no 2023. gada decembrim līdz 2026. gada februārim — biedrība "U18", šobrīd — "Latvijas Restarts")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/previous-names/40008317099|title=Latvijas Restarts, 40008317099, Iepriekšējie nosaukumi|last=IT|first=LURSOFT|publisher=Lursoft IT|website=Lursoft IT|access-date=2026-09-28|date=2026-09-28|language=lv}}</ref> un [[Latvijas Zaļā partija]], [[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Liepājas partija]]. Par apvienības valdes līdzpriekšsēdētājiem kļuva [[Edvards Smiltēns]] un [[Edgars Tavars]], par premjerministra amata kandidātu nosauca Uldi Pīlēnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/385866-oficiali-registreta-partiju-apvieniba-apvienotais-saraksts.htm|title=Oficiāli reģistrēta partiju apvienība "Apvienotais saraksts"|website=nra.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}</ref> "Apvienotajam sarakstam" bija četri ministru portfeļi [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā]] — [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]], [[Latvijas veselības ministrs|veselības ministra]], [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] un [[Latvijas zemkopības ministrs|zemkopības ministra]] portfeļi. "Apvienotā saraksta" deputāts [[Edvards Smiltēns]], ieņemot [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatu, bija otra augstākā Latvijas valsts amatpersona. Pēc Kariņa valdības atkāpšanās "Apvienotais saraksts" izvēlējās darboties opozīcijā un sekojošajā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] nebija pārstāvēts, E. Smiltēns zaudēja Saeimas priekšsēdētāja amatu, kurā ievēlēja [[Daiga Mieriņa|Daigu Mieriņu]], taču viņš turpināja darboties Saeimas prezidijā. 2023. gada 25. septembrī mira Saeimas deputāts [[Atis Deksnis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55970562/muziba-devies-14-saeimas-deputats-atis-deksnis|title=Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}</ref> Tai pašā dienā no "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas izstājās [[Igors Rajevs]], turpinot strādāt par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]] arī valdībā, kurā "Apvienotais saraksts" vairs nepiedalījās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55970612/rajevs-pamet-apvienoto-sarakstu-un-stradas-kozlovska-biroja|title=Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}</ref> 2026. gada 28. maijā bezpartijiskais deputāts ("Latvijas Restarta" valdes priekšsēdētājs) no "Apvienotā saraksta" [[Andris Kulbergs]] kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentu]]. Viņa vadītajā [[Kulberga Ministru kabinets|Ministru kabinetā]] trīs ministru posteņi ir "Apvienotajam sarakstam" — finanšu ministrs ([[Māris Kučinskis]]), tieslietu ministrs ([[Edvards Smiltēns]]) un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs ([[Edgars Tavars]]). Pirms 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] apvienībai pievienojās partija "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]", kas noslēdza sadarbības līgumu ar LRA.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8493099/kardiologs-skride-kandides-saeimas-velesanas|title=Kardiologs Skride kandidēs Saeimas vēlēšanās|website=Apollo.lv|access-date=2026-09-28|date=2026-06-17|language=lv}}</ref> [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] apvienība ieguva 35,28% procentu vēlētāju atbalstu un 41 vietu Saeimā, kas ir visaugstākais rezultāts, kādu izdevies iegūt kādam vēlēšanu sarakstam [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] Latvijas vēsturē. == Apvienības sastāvs == {| class="wikitable" !Nosaukums !Ideoloģija !Politiskā pozīcija !Vadītājs !Vietas Saeimā !Vietas Eiropas Parlamentā |- |[[Latvijas Reģionu apvienība]] |[[centrisms]] [[reģionālisms]] |centriska |[[Edvards Smiltēns]] |{{Infobox political party/seats|7|100|hex=#0E3267}} |{{Infobox political party/seats|0|9|hex=#0E3267}} |- |[[Latvijas Zaļā partija]] |[[zaļā politika]] [[Sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvisms]] |centriski labēja |[[Edgars Tavars]] |{{Infobox political party/seats|4|100|hex=#008000}} |{{Infobox political party/seats|0|9|hex=#008000}} |- |[[Liepājas partija]] |reģionālisms [[Liepāja|Liepājas]] reģiona intereses |centriska |[[Uldis Sesks]] |{{Infobox political party/seats|1|100|hex=#007F5F}} |{{Infobox political party/seats|0|9|hex=#007F5F}} |- |Pie partijām nepiederošie<br> *Biedrība "[[Latvijas Restarts]]" | | |[[Andris Kulbergs]] |{{Infobox political party/seats|3|100|hex=#DCDCDC}} |{{Infobox political party/seats|1|9|hex=#DCDCDC}} |} === Sadarbības partijas === {| class="wikitable" !Nosaukums !Ideoloģija !Politiskā pozīcija !Vadītājs !Vietas Saeimā !Vietas Eiropas Parlamentā |- |[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] |centrisms [[progresīvisms]] |centriska |[[Lorenss Purmalis]] |{{Infobox political party/seats|0|100|hex=#57852B}} |{{Infobox political party/seats|0|9|hex=#57852B}} |} == Vēlēšanas == === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 8,18 | {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#ffa800}} |ievēlēts [[Reinis Pozņaks]] |} === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 11,01 | {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#ffa800}} | |- | 2026. | [[15. Saeimas vēlēšanas]] | 35,28 | {{Infobox political party/seats|41|100|hex=#ffa800}} | |} == Atsauces == {{Atsauces}} {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]] c4fxlubuhb2evjvplk6amr7069tjmbp 4534350 4534249 2026-10-11T09:26:57Z Tankists 100139 4534350 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Apvienotais saraksts |logo = [[Attēls:ApvienotaisSaraksts.png|200px]] |leader = [[Edgars Tavars]], [[Edvards Smiltēns]] |colorcode = #ffa800 |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2022}} |ideology = * [[Reģionālisms]] * [[Zaļais konservatīvisms]] |position = |international = |national = |european = ''nav'' |europarl = [[Eiropas Konservatīvo un Reformistu Grupa]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecrgroup.eu/article/ecr_grows_to_77_seats_after_first_parliamentary_group_meeting|title=ECR grows to 77 seats after first parliamentary group meeting // ECR Group|website=ECR Group|access-date=2024-07-09}}</ref> |colours = {{krāsa|#ffa800}} [[oranžā krāsa]] |merged = [[Latvijas Zaļā partija|LZP]]<br />[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]<br />[[Liepājas partija]] |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#ffa800}} |seats2_title = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#ffa800}} |seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|4|15|hex=#ffa800}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|4|60|hex=#ffa800}} |website = {{URL|http://www.apvienotaissaraksts.lv}} | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} |membership_year = 2026 |membership = 2108{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> }} '''"Apvienotais saraksts"''' (pilnais nosaukums '''"Apvienotais saraksts — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"''')<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=IT |first1=LURSOFT |title=APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija, 50008221771 - par uzņēmumu |url=https://company.lursoft.lv/lv/apvienotais-saraksts-latvijas-zala-partija-latvijas-regionu-apvieniba-liepajas-partija/50008221771 |website=Lursoft IT |publisher=Lursoft IT |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |language=lv |date={{dat|2026|10|11||bez}}}}</ref> ir 2022. gadā izveidota politiskā apvienība startam [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. 2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā "Politiskie spektri Latvijā" Apvienotā saraksta vēlētāji atbalstīja tradicionālās vērtības un kārtību, līdzīɡi [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] vēlētājiem, un šajā spektrā atradās tuvāk "[[Latvija pirmajā vietā]]" un partijas "[[Suverēnā vara]]" pozīcijai, nekā “[[Jaunā Vienotība]]” vai "[[Progresīvie]]" vēlētājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026</ref> == Vēsture == “Apvienotajā sarakstā” apvienojās uzņēmēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] izveidotā biedrība "Apvienotais Latvijas saraksts" (no 2023. gada decembrim līdz 2026. gada februārim — biedrība "U18", šobrīd — "Latvijas Restarts")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/previous-names/40008317099|title=Latvijas Restarts, 40008317099, Iepriekšējie nosaukumi|last=IT|first=LURSOFT|publisher=Lursoft IT|website=Lursoft IT|access-date=2026-09-28|date=2026-09-28|language=lv}}</ref> un [[Latvijas Zaļā partija]], [[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Liepājas partija]]. Par apvienības valdes līdzpriekšsēdētājiem kļuva [[Edvards Smiltēns]] un [[Edgars Tavars]], par premjerministra amata kandidātu nosauca Uldi Pīlēnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/385866-oficiali-registreta-partiju-apvieniba-apvienotais-saraksts.htm|title=Oficiāli reģistrēta partiju apvienība "Apvienotais saraksts"|website=nra.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}</ref> "Apvienotajam sarakstam" bija četri ministru portfeļi [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā]] — [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]], [[Latvijas veselības ministrs|veselības ministra]], [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] un [[Latvijas zemkopības ministrs|zemkopības ministra]] portfeļi. "Apvienotā saraksta" deputāts [[Edvards Smiltēns]], ieņemot [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatu, bija otra augstākā Latvijas valsts amatpersona. Pēc Kariņa valdības atkāpšanās "Apvienotais saraksts" izvēlējās darboties opozīcijā un sekojošajā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] nebija pārstāvēts, E. Smiltēns zaudēja Saeimas priekšsēdētāja amatu, kurā ievēlēja [[Daiga Mieriņa|Daigu Mieriņu]], taču viņš turpināja darboties Saeimas prezidijā. 2023. gada 25. septembrī mira Saeimas deputāts [[Atis Deksnis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55970562/muziba-devies-14-saeimas-deputats-atis-deksnis|title=Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}</ref> Tai pašā dienā no "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas izstājās [[Igors Rajevs]], turpinot strādāt par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]] arī valdībā, kurā "Apvienotais saraksts" vairs nepiedalījās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55970612/rajevs-pamet-apvienoto-sarakstu-un-stradas-kozlovska-biroja|title=Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}</ref> 2026. gada 28. maijā bezpartijiskais deputāts ("Latvijas Restarta" valdes priekšsēdētājs) no "Apvienotā saraksta" [[Andris Kulbergs]] kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentu]]. Viņa vadītajā [[Kulberga Ministru kabinets|Ministru kabinetā]] trīs ministru posteņi ir "Apvienotajam sarakstam" — finanšu ministrs ([[Māris Kučinskis]]), tieslietu ministrs ([[Edvards Smiltēns]]) un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs ([[Edgars Tavars]]). Pirms 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] apvienībai pievienojās partija "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]", kas noslēdza sadarbības līgumu ar LRA.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8493099/kardiologs-skride-kandides-saeimas-velesanas|title=Kardiologs Skride kandidēs Saeimas vēlēšanās|website=Apollo.lv|access-date=2026-09-28|date=2026-06-17|language=lv}}</ref> [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] apvienība ieguva 35,28% procentu vēlētāju atbalstu un 41 vietu Saeimā, kas ir visaugstākais rezultāts, kādu izdevies iegūt kādam vēlēšanu sarakstam [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] Latvijas vēsturē. == Apvienības sastāvs == {| class="wikitable" !Nosaukums !Ideoloģija !Politiskā pozīcija !Vadītājs !Vietas Saeimā !Vietas Eiropas Parlamentā |- |[[Latvijas Reģionu apvienība]] |[[centrisms]] [[reģionālisms]] |centriska |[[Edvards Smiltēns]] |{{Infobox political party/seats|7|100|hex=#0E3267}} |{{Infobox political party/seats|0|9|hex=#0E3267}} |- |[[Latvijas Zaļā partija]] |[[zaļā politika]] [[Sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvisms]] |centriski labēja |[[Edgars Tavars]] |{{Infobox political party/seats|4|100|hex=#008000}} |{{Infobox political party/seats|0|9|hex=#008000}} |- |[[Liepājas partija]] |reģionālisms [[Liepāja|Liepājas]] reģiona intereses |centriska |[[Uldis Sesks]] |{{Infobox political party/seats|1|100|hex=#007F5F}} |{{Infobox political party/seats|0|9|hex=#007F5F}} |- |Pie partijām nepiederošie<br> *Biedrība "[[Latvijas Restarts]]" | | |[[Andris Kulbergs]] |{{Infobox political party/seats|3|100|hex=#DCDCDC}} |{{Infobox political party/seats|1|9|hex=#DCDCDC}} |} === Sadarbības partijas === {| class="wikitable" !Nosaukums !Ideoloģija !Politiskā pozīcija !Vadītājs !Vietas Saeimā !Vietas Eiropas Parlamentā |- |[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] |centrisms [[progresīvisms]] |centriska |[[Lorenss Purmalis]] |{{Infobox political party/seats|0|100|hex=#57852B}} |{{Infobox political party/seats|0|9|hex=#57852B}} |} == Vēlēšanas == === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 8,18 | {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#ffa800}} |ievēlēts [[Reinis Pozņaks]] |} === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 11,01 | {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#ffa800}} | |- | 2026. | [[15. Saeimas vēlēšanas]] | 35,28 | {{Infobox political party/seats|41|100|hex=#ffa800}} | |} == Atsauces == {{Atsauces}} {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]] aau5i7lfuwj3pa6tjopc4rq272ifxzy 0 518601 4534257 4483647 2026-10-10T22:42:48Z Egilus 27634 4534257 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Bolderāja II | tips = stacija | attēls = Railway station Bolderāja 2 (3).JPG | attēla_apraksts = Stacijas galvenā ēka skatā no ZR | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]<br />[[Dzelzceļa līnija Bolderāja II—Krievu sala|Bolderāja II—Krievu sala]] | atvērta = 2015 | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = kravas | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = nav | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 9 | adrese = | latd = 56 | latm = 59 | lats = 57.4 | latNS = N | longd = 24 | longm = 02 | longs = 56. | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Bolderāja (stacija)|Bolderāja]] (3 km)<br>[[Lāčupe (stacija)|Lāčupe]] (3 km) | tuvākie_pp_un_cp = | attālums_līdz_Rīgai = 14 }} '''Bolderāja II''' vai '''Bolderāja 2''' ir dzelzceļa stacija [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], uz [[Spilve (Rīga)|Spilves]] un [[Kleisti (Rīga)|Kleistu]] apkaimju robežas, līnijā [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]. Bolderāja II ir 2015. gadā uzbūvēta stacija, kura paredzēta kravas pievedceļa, kas ved uz ostas termināliem [[Krievu sala|Krievu salā]] (līnija [[dzelzceļa līnija Bolderāja II—Krievu sala|Bolderāja II—Krievu sala]]) apkalpošanai. Caur Bolderāju II regulāri kursē kravas vilcieni, bet pasažieru satiksme Bolderājas līnijā vēl nepastāv. == Vēsture == === Priekšvēsture === 2000. gadu sākumā pieaugošais kravu tranzīts no [[Krievija|Krievijas]] un [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] mudināja "[[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļu]]" uzlabot pievedceļus [[Rīgas osta|Rīgas ostai]], jo esošā caurlaides spēja bija nepietiekama.<ref name="Jūrn2006">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas jūrniecības gadagrāmata 2006|last=|first=|year=2007|isbn=|location=Rīga|page=86.-89.|publisher=Latvijas Jūrniecības savienība}}</ref> Sākotnēji, 2003. gada Rīgas dzelzceļa mezgla attīstības plānā, bija paredzēts aktivizēt darbus, kas jau notika ostai tuvējā [[Mangaļi (stacija)|Mangaļu]] un [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzmas]] stacijas rajonā. Taču pret labā krasta tālāku attīstīšanu, īpaši pret [[Nafta|naftas]] termināļu būvi [[Mangaļsala|Mangaļsalā]], iebilda ekologi, projektu nācās mainīt jau tā realizācijas laikā un pēc dažiem gadiem Rīgas pilsētas attīstības plānā jau bija paredzēts attīstīt šiem mērķiem Krievu salu kreisajā krastā, kuras vajadzībām jāizbūvē pieņemšanas parks "Bolderāja 2".<ref name="Jūrn2006" /> Dzelzceļa vadība arī norādīja, ka šādai pieejai nepieciešama vēl kāda vieta, kur tranzīta kravas varēt šķērsot [[Daugava|Daugavu]], neskarot vēsturisko centru, piedāvājot esošo apeju caur [[Jelgava|Jelgavu]] vai tiltu izbūvi pār [[Rīgas HES]] vai [[Rīgas Ziemeļu transporta koridors|Rīgas ziemeļos]].<ref name="Jūrn2006" /> === Stacijas būve === Moderna stacija ar 9 sliežu ceļiem kopā 8,5 km garumā (bez 2,8 km garā pievedceļa),<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/stacijas-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem-buvnieciba/|title=Stacija Bolderāja-2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem - Ceļuprojekts|access-date=2022-08-05|date=2020-08-05|language=lv}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ldz.lv/lv/daugavas-kreisaj%C4%81-krast%C4%81-atkl%C4%81j-jaunu-staciju-%E2%80%9Cbolder%C4%81ja-2%E2%80%9D|title=Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju “Bolderāja 2”|website=Latvijas dzelzceļš|access-date=2022-08-05|date=2015-12-10|language=lv|archive-date=2022-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20220930025904/https://www.ldz.lv/lv/daugavas-kreisaj%C4%81-krast%C4%81-atkl%C4%81j-jaunu-staciju-%E2%80%9Cbolder%C4%81ja-2%E2%80%9D}}</ref> no kuriem 8 pašlaik ir maz izmantoti, būvēta 2014.-2015. gadā sakarā ar [[Rīgas brīvosta]]s paplašināšanu Daugavas kreisajā krastā.<ref>[http://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rekonstrues-dzelzcela-sliezu-celus-krievu-sala-un-buves-jaunu-precu-staciju-bolderaja.d?id=37686147 Rekonstruēs dzelzceļa sliežu ceļus Krievu salā un būvēs jaunu preču staciju Bolderājā]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ldz.lv/en/node/2213 |title=Signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1 — Zasulauks |access-date={{dat|2022|08|05||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190801095045/https://www.ldz.lv/en/node/2213 }}</ref> Izpēti un projektēšanu veica „[[Ceļuprojekts]]“ 2013. gadā.<ref name=":0" /> Būvdarbus veica SIA „[[Skonto Būve]]” kopā ar A/S „[[BMGS]]”. Tika plānots, ka pirmos divus gadus stacija būs mazaktīva, bet pēc tam caur to eksportēs 500 [[Akmeņogles|ogļu]] vagonus dienā un, iespējams, arī citas kravas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skontobuve.lv/lv/objekti/inzenierbuves/stacijas-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem-buvnieciba|title=» Skonto Būve. Stacijas “Bolderāja 2″ ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem būvniecība|website=www.skontobuve.lv|access-date=2022-08-05}}</ref> Projekta kopējās izmaksas bija aptuveni 41 miljons [[eiro]], no kuriem aptuveni 30 miljoni eiro nāca no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējuma, bet 11 miljoni eiro — no VAS "[[Latvijas dzelzceļš]]". Kopā darbi no projektēšanas sākuma līdz būves beigām aizņēma 33 mēnešus.<ref name=":2" /> Būve notika purvainā vietā ar gruntsūdeņu līmeni tikai 0,5—1,5 m dziļumā,<ref name=":0" /> un tika izmantots Latvijai jauns celtniecības paņēmiens — smilšu pāļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/atklaj-dzelzcela-staciju-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem|title=Atklāj dzelzceļa staciju &quot;Bolderāja 2&quot; ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem|website=abc.lv|access-date=2022-08-05|date=2015-12-10|language=lv}}</ref> To bija gandrīz 5400 ar garumu 10 līdz 22 m un kopgarumu virs 90 km.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmgs.lv/lv/projects/3805/|title=Stacijas "Bolderāja 2" būvniecība ar savienojošo sliežu ceļu izbūvi uz Krievu salas termināļiem|website=www.bmgs.lv|access-date=2022-08-05}}</ref> Pievedceļš uz Krievu salu ir ar diviem gaisa pārvadiem 10 m augstumā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/daugavas-kreisaja-krasta-atklaj-jaunu-staciju-bolderaja-2-442549|title=Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju Bolderāja 2|website=Dienas Bizness|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> tā uzbērums sasniedz līdz 11 m augstumu un uzbūvēts jauns tilts pār [[Beķera grāvis|Beķera grāvi]].<ref name=":1" /> Jaunbūvēto sliežu ceļu garums pašā stacijā bija 7,98 km, kopumā tajā tika uzbērts ~65,6 tūkst. m³ smilšu (un ~182,4 tūkst. m³ Krievu salas pievedceļā), stacijā tika uzbūvēti riboto dzelzsbetona siju tilti ar laiduma garumu 7,5 m 8 sliežu ceļiem pār [[Hapaka grāvis|Hapaka grāvi]] un tā paša tipa tilts stacijas iekšējam autoceļam paralēli sliedēm gar austrumu malu, kā arī daudzas infrastruktūras un [[meliorācija]]s būves.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Attēli == <gallery> Railway station Bolderāja 2 (2).JPG|Stacijas galvenā ēka skatā no DR Railway station Bolderāja 2.jpg|Skats no DR One from buildings of Bolderāja 2 station.jpg|Viena no dzelzceļa ēkām Railway station Bolderāja 2 from south.jpg|Sliežu ceļi Cargo train near railway station Bolderāja 2.jpg|Preču vilciens ceļā gar staciju </gallery> == Ārējās saites == * [https://railwayz.info/photolines/station/962 Bolderājas II fotogrāfijas] {{krieviski}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] 7iw922d8dmdflasm9urmabudc7rlwez 0 519500 4534082 4272151 2026-10-10T12:31:18Z ~2026-54516-88 151679 /* */ 4534082 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mikaela Džaje Rodrigesa | vārds_orig = ''Michaela Jaé Rodriguez'' | attēls = Mj_Rodriguez_Christmas_Lives_Within_You_2020.png | att_izmērs = | komentārs = Mikaela Džaje Rodrigesa 2020. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1991|1|7}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņuarka}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, dziedātāja | darbības gadi = 2011—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Mikaela Antonija Džaje Rodrigesa''' ({{val|en|Michaela Antonia Jaé Rodriguez}}; dzimusi {{dat|1991|1|7}}), iepriekš zināma kā '''Emdžeja Rodrigesa''' ({{val|en|Mj Rodriguez}}),<ref name="romero">{{Ziņu atsauce|last=Romero|first=Ariana|date=September 22, 2021|url=https://www.refinery29.com/en-us/2021/09/10641163/mj-rodriguez-michaela-jae-name|title=Mj Rodriguez is Ready for Her Next Act as Michaela Jaé|work=Refinery29|access-date=February 21, 2022}}</ref> ir amerikāņu aktrise un dziedātāja. Rodrigesa, dzimusi [[Ņuarka|Ņuarkā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijas štatā]], jaunībā apmeklēja vairākas [[skatuves māksla]]s skolas, pirms viņu iekļāva teātra iestudējuma ''[[Rent]]'' aktieru sastāvā, Endžela Damota Šunarda lomai, par ko viņa 2011. gadā ieguva Klaiva Bārnsa balvu.<ref name="PB1">{{Ziņu atsauce|url=http://www.playbill.com/article/mj-rodriguez-of-rent-is-clive-barnes-award-winner-com-185242|title=MJ Rodriguez of Rent Is Clive Barnes Award Winner|date=December 5, 2011|last1=Jones|first1=Kenneth|agency=[[Playbill]]|publisher=[[Playbill.com]]|accessdate=July 5, 2018}}</ref> Pēc uzstāšanās mūziklā ''Rent'', Rodrigesa paņēma pārtraukumu no uzstāšanās, lai veiktu [[transgendera pāreja|transgendera pāreju]].<ref name="PB2">{{Ziņu atsauce|url=http://www.playbill.com/article/mj-rodriguez-talks-her-transition-and-hamilton-audition|title=MJ Rodriguez Talks Her Transition and Hamilton Audition|date=June 7, 2016|last1=Gioia|first1=Michael|agency=Playbill|publisher=Playbill.com|accessdate=July 5, 2018}}</ref> No 2012. līdz 2016. gadam, Rodrigesa atsāka darbu uz skatuves, kā arī piedalījās nelielās lomās televīzijas seriālos, tostarp seriālos "[[Māsa Džekija]]" (''Nurse Jackie''), "[[Kerijas dienasgrāmatas]]" (''The Carrie Diaries'') un "[[Lūks Keidžs]]".<ref name="TeenV">{{Ziņu atsauce|url=https://www.teenvogue.com/story/pose-transgender-actors|title=''Pose'' Is Making Television History With These 5 Transgender Actors|date=June 10, 2018|last1=Fasanella|first1=Allie|agency=[[Teen Vogue]]|publisher=[[Condé Nast]]|accessdate=July 5, 2018}}</ref> 2017. gadā Rodrigesa izturēja atlasi uz vienu no galvenajām lomām televīzijas kanāla [[FX (TV kanāls)|FX]] seriālā ''[[Pose]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Andreeva|first1=Nellie|date=2017-10-25|title=FX's 'Pose': Ryan Murphy Sets Largest Transgender Cast Ever For Scripted Series|url=https://deadline.com/2017/10/pose-ryan-murphy-transgender-cast-fx-series-1202194718/|access-date=2021-07-13|website=Deadline|language=en}}</ref> Par Blankas Evandželistas lomu šajā seriālā viņa izpelnījās kritiķu atzinību.<ref name="THR2">{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/review/pose-review-1113758|title=''Pose'': TV Review|date=May 22, 2018|last1=Fienberg|first1=Daniel|agency=[[The Hollywood Reporter]]|publisher=[[HollywoodReporter.com]]|accessdate=July 6, 2018}}</ref> 2021. gadā viņa kļuva par pirmo [[Trans sieviete|transgendera sievieti]], kas saņēmusi [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]] nomināciju galveno lomu aktieru kategorijās; viņu nominēja kategorijā "Labākā aktrise galvenajā lomā drāmas seriālā" par lomu trešajā un noslēdzošajā seriāla ''Pose'' sezonā,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|last1=Turchiano|first1=Danielle|date=2021-07-13|title=Mj Rodriguez Becomes First Trans Woman Up for Major Acting Emmy|url=https://variety.com/2021/tv/news/mj-rodriguez-first-trans-woman-lead-acting-emmy-1235014189/|access-date=2021-07-13|website=Variety|language=en}}</ref> kā arī viņā ieguva [[79. Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]" kategorijā "Labākā aktrise drāmas seriālā". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rodrigesa, Mikaela Džeja}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no ASV]] n9acjr8ygtmzwwoamphewz2knkws54d 4534088 4534082 2026-10-10T12:41:01Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-54516-88|~2026-54516-88]] ([[User talk:~2026-54516-88|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4534082 Cik sapratu no enwiki, faktisko dzimuma maiņu viņš nav veicis. 4534088 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mikaela Džaje Rodrigesa | vārds_orig = ''Michaela Jaé Rodriguez'' | attēls = Mj_Rodriguez_Christmas_Lives_Within_You_2020.png | att_izmērs = | komentārs = Mikaela Džaje Rodrigesa 2020. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1991|1|7}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņuarka}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, dziedātāja | darbības gadi = 2011—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Mikaela Antonija Džaje Rodrigesa''' ({{val|en|Michaela Antonia Jaé Rodriguez}}; dzimis {{dat|1991|1|7}}), iepriekš zināma kā '''Emdžeja Rodrigesa''' ({{val|en|Mj Rodriguez}}),<ref name="romero">{{Ziņu atsauce|last=Romero|first=Ariana|date=September 22, 2021|url=https://www.refinery29.com/en-us/2021/09/10641163/mj-rodriguez-michaela-jae-name|title=Mj Rodriguez is Ready for Her Next Act as Michaela Jaé|work=Refinery29|access-date=February 21, 2022}}</ref> ir amerikāņu aktrise un dziedātāja. Rodrigesa, dzimusi [[Ņuarka|Ņuarkā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijas štatā]], jaunībā apmeklēja vairākas [[skatuves māksla]]s skolas, pirms viņu iekļāva teātra iestudējuma ''[[Rent]]'' aktieru sastāvā, Endžela Damota Šunarda lomai, par ko viņš 2011. gadā ieguva Klaiva Bārnsa balvu.<ref name="PB1">{{Ziņu atsauce|url=http://www.playbill.com/article/mj-rodriguez-of-rent-is-clive-barnes-award-winner-com-185242|title=MJ Rodriguez of Rent Is Clive Barnes Award Winner|date=December 5, 2011|last1=Jones|first1=Kenneth|agency=[[Playbill]]|publisher=[[Playbill.com]]|accessdate=July 5, 2018}}</ref> Pēc uzstāšanās mūziklā ''Rent'', Rodrigesa paņēma pārtraukumu no uzstāšanās, lai veiktu [[transgendera pāreja|transgendera pāreju]].<ref name="PB2">{{Ziņu atsauce|url=http://www.playbill.com/article/mj-rodriguez-talks-her-transition-and-hamilton-audition|title=MJ Rodriguez Talks Her Transition and Hamilton Audition|date=June 7, 2016|last1=Gioia|first1=Michael|agency=Playbill|publisher=Playbill.com|accessdate=July 5, 2018}}</ref> No 2012. līdz 2016. gadam, Rodrigesa atsāka darbu uz skatuves, kā arī piedalījās nelielās lomās televīzijas seriālos, tostarp seriālos "[[Māsa Džekija]]" (''Nurse Jackie''), "[[Kerijas dienasgrāmatas]]" (''The Carrie Diaries'') un "[[Lūks Keidžs]]".<ref name="TeenV">{{Ziņu atsauce|url=https://www.teenvogue.com/story/pose-transgender-actors|title=''Pose'' Is Making Television History With These 5 Transgender Actors|date=June 10, 2018|last1=Fasanella|first1=Allie|agency=[[Teen Vogue]]|publisher=[[Condé Nast]]|accessdate=July 5, 2018}}</ref> 2017. gadā Rodrigesa izturēja atlasi uz vienu no galvenajām lomām televīzijas kanāla [[FX (TV kanāls)|FX]] seriālā ''[[Pose]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Andreeva|first1=Nellie|date=2017-10-25|title=FX's 'Pose': Ryan Murphy Sets Largest Transgender Cast Ever For Scripted Series|url=https://deadline.com/2017/10/pose-ryan-murphy-transgender-cast-fx-series-1202194718/|access-date=2021-07-13|website=Deadline|language=en}}</ref> Par Blankas Evandželistas lomu šajā seriālā viņa izpelnījās kritiķu atzinību.<ref name="THR2">{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/review/pose-review-1113758|title=''Pose'': TV Review|date=May 22, 2018|last1=Fienberg|first1=Daniel|agency=[[The Hollywood Reporter]]|publisher=[[HollywoodReporter.com]]|accessdate=July 6, 2018}}</ref> 2021. gadā viņa kļuva par pirmo [[Trans sieviete|transgendera sievieti]], kas saņēmusi [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]] nomināciju galveno lomu aktieru kategorijās; viņu nominēja kategorijā "Labākā aktrise galvenajā lomā drāmas seriālā" par lomu trešajā un noslēdzošajā seriāla ''Pose'' sezonā,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|last1=Turchiano|first1=Danielle|date=2021-07-13|title=Mj Rodriguez Becomes First Trans Woman Up for Major Acting Emmy|url=https://variety.com/2021/tv/news/mj-rodriguez-first-trans-woman-lead-acting-emmy-1235014189/|access-date=2021-07-13|website=Variety|language=en}}</ref> kā arī viņā ieguva [[79. Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]" kategorijā "Labākā aktrise drāmas seriālā". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rodrigesa, Mikaela Džeja}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no ASV]] 7hclf4fn4cm45am0u1j2dnajnfjq4sk 4534096 4534088 2026-10-10T12:44:59Z Egilus 27634 Nodalīju faktisko stāvokli (vīrietis) no skatuves ampluā (sieviete). 4534096 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mikaela Džaje Rodrigesa | vārds_orig = ''Michaela Jaé Rodriguez'' | attēls = Mj_Rodriguez_Christmas_Lives_Within_You_2020.png | att_izmērs = | komentārs = Mikaela Džaje Rodrigesa 2020. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1991|1|7}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņuarka}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, dziedātāja | darbības gadi = 2011—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Mikaela Antonija Džaje Rodrigesa''' ({{val|en|Michaela Antonia Jaé Rodriguez}}; dzimis {{dat|1991|1|7}}), iepriekš zināma kā '''Emdžeja Rodrigesa''' ({{val|en|Mj Rodriguez}}),<ref name="romero">{{Ziņu atsauce|last=Romero|first=Ariana|date=September 22, 2021|url=https://www.refinery29.com/en-us/2021/09/10641163/mj-rodriguez-michaela-jae-name|title=Mj Rodriguez is Ready for Her Next Act as Michaela Jaé|work=Refinery29|access-date=February 21, 2022}}</ref> ir amerikāņu aktieris un dziedātājs, kas kopš bērnības vēlas tikt uzskatīts par sievieti. Rodrigesa, dzimis [[Ņuarka|Ņuarkā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijas štatā]], jaunībā apmeklēja vairākas [[skatuves māksla]]s skolas, pirms viņu iekļāva teātra iestudējuma ''[[Rent]]'' aktieru sastāvā, Endžela Damota Šunarda lomai, par ko viņš 2011. gadā ieguva Klaiva Bārnsa balvu.<ref name="PB1">{{Ziņu atsauce|url=http://www.playbill.com/article/mj-rodriguez-of-rent-is-clive-barnes-award-winner-com-185242|title=MJ Rodriguez of Rent Is Clive Barnes Award Winner|date=December 5, 2011|last1=Jones|first1=Kenneth|agency=[[Playbill]]|publisher=[[Playbill.com]]|accessdate=July 5, 2018}}</ref> Pēc uzstāšanās mūziklā ''Rent'', Rodrigesa paņēma pārtraukumu no uzstāšanās, lai veiktu [[Hormonu terapija|hormonu terapijas]] [[transgendera pāreja|transgendera pāreju]].<ref name="PB2">{{Ziņu atsauce|url=http://www.playbill.com/article/mj-rodriguez-talks-her-transition-and-hamilton-audition|title=MJ Rodriguez Talks Her Transition and Hamilton Audition|date=June 7, 2016|last1=Gioia|first1=Michael|agency=Playbill|publisher=Playbill.com|accessdate=July 5, 2018}}</ref> No 2012. līdz 2016. gadam, Rodrigesa atsāka darbu uz skatuves, kā arī piedalījās nelielās lomās televīzijas seriālos, tostarp seriālos "[[Māsa Džekija]]" (''Nurse Jackie''), "[[Kerijas dienasgrāmatas]]" (''The Carrie Diaries'') un "[[Lūks Keidžs]]".<ref name="TeenV">{{Ziņu atsauce|url=https://www.teenvogue.com/story/pose-transgender-actors|title=''Pose'' Is Making Television History With These 5 Transgender Actors|date=June 10, 2018|last1=Fasanella|first1=Allie|agency=[[Teen Vogue]]|publisher=[[Condé Nast]]|accessdate=July 5, 2018}}</ref> 2017. gadā Rodrigesa izturēja atlasi uz vienu no galvenajām lomām televīzijas kanāla [[FX (TV kanāls)|FX]] seriālā ''[[Pose]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Andreeva|first1=Nellie|date=2017-10-25|title=FX's 'Pose': Ryan Murphy Sets Largest Transgender Cast Ever For Scripted Series|url=https://deadline.com/2017/10/pose-ryan-murphy-transgender-cast-fx-series-1202194718/|access-date=2021-07-13|website=Deadline|language=en}}</ref> Par Blankas Evandželistas lomu šajā seriālā viņa izpelnījās kritiķu atzinību.<ref name="THR2">{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/review/pose-review-1113758|title=''Pose'': TV Review|date=May 22, 2018|last1=Fienberg|first1=Daniel|agency=[[The Hollywood Reporter]]|publisher=[[HollywoodReporter.com]]|accessdate=July 6, 2018}}</ref> 2021. gadā viņa kļuva par pirmo [[Trans sieviete|transgendera sievieti]], kas saņēmusi [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]] nomināciju galveno lomu aktieru kategorijās; viņu nominēja kategorijā "Labākā aktrise galvenajā lomā drāmas seriālā" par lomu trešajā un noslēdzošajā seriāla ''Pose'' sezonā,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|last1=Turchiano|first1=Danielle|date=2021-07-13|title=Mj Rodriguez Becomes First Trans Woman Up for Major Acting Emmy|url=https://variety.com/2021/tv/news/mj-rodriguez-first-trans-woman-lead-acting-emmy-1235014189/|access-date=2021-07-13|website=Variety|language=en}}</ref> kā arī viņā ieguva [[79. Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]" kategorijā "Labākā aktrise drāmas seriālā". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rodrigesa, Mikaela Džeja}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no ASV]] ah7hs95ii8aaxc8vmsn44ai1epu7xxc 4534149 4534096 2026-10-10T15:34:48Z Meistars Joda 781 4534149 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mikaela Džaje Rodrigesa | vārds_orig = ''Michaela Jaé Rodriguez'' | attēls = Mj_Rodriguez_Christmas_Lives_Within_You_2020.png | att_izmērs = | komentārs = Mikaela Džaje Rodrigesa 2020. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1991|1|7}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņuarka}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, dziedātāja | darbības gadi = 2011—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Mikaela Antonija Džaje Rodrigesa''' ({{val|en|Michaela Antonia Jaé Rodriguez}}; dzimis {{dat|1991|1|7}}), iepriekš zināma kā '''Emdžeja Rodrigesa''' ({{val|en|Mj Rodriguez}}),<ref name="romero">{{Ziņu atsauce|last=Romero|first=Ariana|date=September 22, 2021|url=https://www.refinery29.com/en-us/2021/09/10641163/mj-rodriguez-michaela-jae-name|title=Mj Rodriguez is Ready for Her Next Act as Michaela Jaé|work=Refinery29|access-date=February 21, 2022}}</ref> ir amerikāņu aktieris un dziedātājs, kas kopš bērnības vēlas tikt uzskatīts par sievieti. Rodrigesa, dzimis [[Ņuarka|Ņuarkā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijas štatā]], jaunībā apmeklēja vairākas [[skatuves māksla]]s skolas, pirms viņu iekļāva teātra iestudējuma ''[[Rent]]'' aktieru sastāvā Endžela Damota Šunarda lomai, par ko viņš 2011. gadā ieguva Klaiva Bārnsa balvu.<ref name="PB1">{{Ziņu atsauce|url=http://www.playbill.com/article/mj-rodriguez-of-rent-is-clive-barnes-award-winner-com-185242|title=MJ Rodriguez of Rent Is Clive Barnes Award Winner|date=December 5, 2011|last1=Jones|first1=Kenneth|agency=[[Playbill]]|publisher=[[Playbill.com]]|accessdate=July 5, 2018}}</ref> Pēc uzstāšanās mūziklā ''Rent'' Rodrigesa paņēma pārtraukumu no uzstāšanās, lai veiktu [[hormonu terapija]]s [[transgendera pāreja|transgendera pāreju]].<ref name="PB2">{{Ziņu atsauce|url=http://www.playbill.com/article/mj-rodriguez-talks-her-transition-and-hamilton-audition|title=MJ Rodriguez Talks Her Transition and Hamilton Audition|date=June 7, 2016|last1=Gioia|first1=Michael|agency=Playbill|publisher=Playbill.com|accessdate=July 5, 2018}}</ref> No 2012. līdz 2016. gadam Rodrigesa atsāka darbu uz skatuves, kā arī piedalījās nelielās lomās televīzijas seriālos, tostarp seriālos "[[Māsa Džekija]]" (''Nurse Jackie''), "[[Kerijas dienasgrāmatas]]" (''The Carrie Diaries'') un "[[Lūks Keidžs]]".<ref name="TeenV">{{Ziņu atsauce|url=https://www.teenvogue.com/story/pose-transgender-actors|title=''Pose'' Is Making Television History With These 5 Transgender Actors|date=June 10, 2018|last1=Fasanella|first1=Allie|agency=[[Teen Vogue]]|publisher=[[Condé Nast]]|accessdate=July 5, 2018}}</ref> 2017. gadā Rodrigesa izturēja atlasi uz vienu no galvenajām lomām televīzijas kanāla [[FX (TV kanāls)|FX]] seriālā ''[[Pose]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Andreeva|first1=Nellie|date=2017-10-25|title=FX's 'Pose': Ryan Murphy Sets Largest Transgender Cast Ever For Scripted Series|url=https://deadline.com/2017/10/pose-ryan-murphy-transgender-cast-fx-series-1202194718/|access-date=2021-07-13|website=Deadline|language=en}}</ref> Par Blankas Evandželistas lomas atveidojumu šajā seriālā Rodrigesa izpelnījās kritiķu atzinību.<ref name="THR2">{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/review/pose-review-1113758|title=''Pose'': TV Review|date=May 22, 2018|last1=Fienberg|first1=Daniel|agency=[[The Hollywood Reporter]]|publisher=HollywoodReporter.com|accessdate=July 6, 2018}}</ref> 2021. gadā Rodrigesa kļuva par pirmo [[Transpersona|transpersonu]], kas saņēmusi ''[[Emmy balva]]s'' nomināciju galvenās lomas izpildītāju kategorijā. Par lomu seriāla ''Pose'' trešajā un noslēdzošajā sezonā Rodrigesa saņēma nomināciju kategorijā „Labākā aktrise drāmas seriālā”.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|last1=Turchiano|first1=Danielle|date=2021-07-13|title=Mj Rodriguez Becomes First Trans Woman Up for Major Acting Emmy|url=https://variety.com/2021/tv/news/mj-rodriguez-first-trans-woman-lead-acting-emmy-1235014189/|access-date=2021-07-13|website=Variety|language=en}}</ref> 2022. gadā Rodrigesa saņēma [[79. Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kategorijā "Labākā aktrise drāmas seriālā". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rodrigesa, Mikaela Džeja}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no ASV]] l258bqujjkzffu7as76t3607pn33qyd 0 527030 4534423 3874259 2026-10-11T11:40:17Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4534423 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Digitaria didactyla.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ''Digitaria didactyla'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Poales | rinda_lv = Graudzāļu rinda | dzimta = Poaceae | dzimta_lv = Graudzāļu dzimta | ģints = Digitaria | ģints_lv = Pasāres | binomial = Digitaria | autors = | sinonīmi = }}'''Pasāre''' ({{val|la|Digitaria}}) ir [[graudzāļu dzimta]]s ģints ar kosmopolītisku izplatības areālu. Ģintī ir iekļautas 263 sugas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:329395-2|title=Digitaria Haller {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2022-11-27|language=en}}</ref> Pasāres ir slaidi, [[Viengadīgi augi|viengadīgi]] un [[Daudzgadīgi augi|daudzgadīgi]] [[Lakstaugs|lakstaugi]]. Dažas sugas (''Digitaria exilis'', ''Digitaria iburua'', ''Digitaria sanguinalis'', kā arī ''Digitaria compacta)'' tiek kultivētas kā labība dažviet [[Āfrika|Āfrikā]]. Augu sēklas tiek grauzdētas, saberztas [[Milti|miltos]], no tām izgatavo [[putra]]s vai izmanto [[alus]] raudzēšanai. Augus arī izmanto [[lopbarība]]i. [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikā]] pasāres, it sevišķi sugas ''Digitaria'' ''sanguinalis'' un ''Digitaria'' ''ischaemum,'' bieži tiek uzskatītas par [[Zāliens|mauriņu]] nezālēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://topweedkiller.com/best-crabgrass-killer-and-preventer/|title=Best Crabgrass Killer & Preventer {{!}} Kill Weeds Fast|access-date=2022-11-27|date=2020-11-03|language=en-GB|archive-date=2022-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20221127191505/https://topweedkiller.com/best-crabgrass-killer-and-preventer/}}</ref> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas divas pasāru sugas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/gramineae/|title=Graudzāļu dzimta - Gramineae, syn. Poaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-11-27}}</ref>: * Asinssarkanā pasāre (''Digitaria sanguinalis''), * Lineārā pasāre (''Digitaria ischaemum''). == Atsauces == <references group=""></references> [[Kategorija:Pasāres]] 4kj26tklib8oyfzkxqc1luavh9z7ptm 14 527032 4534422 3733361 2026-10-11T11:40:02Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]; pievienoju [[Kategorija:Sāru apakšdzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4534422 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Sāru apakšdzimta]] 8ueo9etj40s4sqjefqq5u2h4d6fs171 0 527247 4534425 3988350 2026-10-11T11:42:02Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4534425 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Echinochloa esculenta sl17.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ''Echinochloa esculenta'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Poales | rinda_lv = Graudzāļu rinda | dzimta = Poaceae | dzimta_lv = Graudzāļu dzimta | ģints = Echinochloa | ģints_lv = Gaiļsāres | binomial = Echinochloa | autors = | sinonīmi = }}'''Gaiļsāres''' ({{val|la|Echinochloa}}) ir [[graudzāļu dzimta]]s ģints ar kosmopolītisku izplatības areālu. Sugas tiek kultivētas [[lopbarība]]i, dažas tiek audzētas, lai izgatavotu [[inde]]s vai [[zāles]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:399655-1|title=Echinochloa colonum (L.) Link {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2022-11-30|language=en}}</ref><ref name="powo.science.kew.org">{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:17976-1|title=Echinochloa P.Beauv. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2022-11-30|language=en}}</ref> Dažas sugas tiek kultivētas pārtikai, un no tām tiek iegūta [[prosa]] — ''Echinochloa esculenta'' tiek audzēta [[Austrumāzija|Austrumāzijā]], ''Echinochloa frumentacea'' [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]] un ''Echinochloa stagnina'' [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]].<ref>National Research Council (1996-02-14). "Wild Grains". ''Lost Crops of Africa: Volume I: Grains''. Lost Crops of Africa. Vol. 1. National Academies Press. p. 266. ISBN <bdi>978-0-309-04990-0</bdi>.</ref> == Sugas == Gaiļsāru ģintī ir klasificētas šādas sugas:<ref name="powo.science.kew.org"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theplantlist.org/tpl1.1/search?q=Echinochloa|title=Search results — The Plant List|website=www.theplantlist.org|access-date=2022-11-30|archive-date=2022-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220925002336/http://www.theplantlist.org/tpl1.1/search?q=Echinochloa}}</ref><ref>Gould, F. W., M. A. Ali & D. E. Fairbrothers. 1972. A revision of ''Echinochloa'' in the United States. American Midland Naturalist 87(1): 36—59</ref> * ''Echinochloa brevipedicellata'' * ''Echinochloa callopus'' * ''Echinochloa chacoensis'' * ''Echinochloa colona'' * ''Echinochloa crus-galli -'' [[parastā gaiļsāre]] * ''Echinochloa crus-pavonis'' * ''Echinochloa elliptica'' * ''Echinochloa esculenta'' * ''Echinochloa frumentacea'' * ''Echinochloa glabrescens'' * ''Echinochloa haploclada'' * ''Echinochloa helodes'' * ''Echinochloa holciformis'' * ''Echinochloa inundata'' * ''Echinochloa jaliscana'' * ''Echinochloa jubata'' * ''Echinochloa kimberleyensis'' * ''Echinochloa lacunaria'' * ''Echinochloa macrandra'' * ''Echinochloa muricata'' * ''Echinochloa obtusiflora'' * ''Echinochloa oplismenoides'' * ''Echinochloa oryzicola'' * ''Echinochloa oryzoides'' * ''Echinochloa paludigena'' * ''Echinochloa picta'' * ''Echinochloa pithopus'' * ''Echinochloa polystachya'' * ''Echinochloa praestans'' * ''Echinochloa pyramidalis'' * ''Echinochloa rotundiflora'' * ''Echinochloa stagnina'' * ''Echinochloa telmatophila'' * ''Echinochloa turneriana'' * ''Echinochloa ugandensis'' * ''Echinochloa walteri'' == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="150"> Attēls:Echinochloa colona flowerhead2 (7119941931).jpg|''Echinochloa colona'' Attēls:Echinochloa walteri NRCS-011.jpg|''Echinochloa walteri'' Attēls:Echinochloa inundata.jpg|''Echinochloa inundata'' Attēls:Echinochloa telmatophila 1.jpg|''Echinochloa telmatophila'' Attēls:Echinochloa turneriana seedhead.jpg|''Echinochloa turneriana'' </gallery> == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Gaiļsāres]] ik96ad9kk372vb0xsgdno98m7zvguov 14 527249 4534426 3734745 2026-10-11T11:42:12Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]; pievienoju [[Kategorija:Sāru apakšdzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4534426 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Sāru apakšdzimta]] 8ueo9etj40s4sqjefqq5u2h4d6fs171 10 527522 4534309 4102861 2026-10-11T07:45:18Z Treisijs 347 4534309 wikitext text/x-wiki {{Asbox | image = Flag map of Gabon.svg | pix = 20 | subject = [[Gabona|Gabonu]] | category = Nepabeigti raksti par Gabonu | name = Veidne:Gabona-aizmetnis }}<noinclude> [[Kategorija:Ģeogrāfijas aizmetņu veidnes]] </noinclude> p0tsxlmah7cb5fuferr7apq5sap506d 14 529709 4534420 3750591 2026-10-11T11:39:02Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]; pievienoju [[Kategorija:Sāru apakšdzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4534420 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Sāru apakšdzimta]] 8ueo9etj40s4sqjefqq5u2h4d6fs171 14 531115 4534421 3765217 2026-10-11T11:39:29Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]; pievienoju [[Kategorija:Sāru apakšdzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4534421 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Sāru apakšdzimta]] 8ueo9etj40s4sqjefqq5u2h4d6fs171 0 531291 4534222 4063424 2026-10-10T19:19:15Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4534222 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = |nosaukums = ''Il-76'' |attēls = IL-76MD - TankBiathlon2013 (modified).jpg |paraksts = ''Il-76MD'' lidmašīna |tips = transporta lidmašīna |valsts = [[PSRS]]<br>[[Krievija]] |ražotājs = V. P. Čkalova vārdā nosauktais Taškentas aviācijas būves uzņēmums<br>"Aviastar" |dizaineris = S. V. Iļušina vārdā nosauktais aviācijas komplekss |pirmais lidojums = {{Dat|1971|3|25||bez}} |komerciālie lidojumi = |noņemts no servisa = |status = lietošanā |primārais lietotājs = PSRS gaisa spēki<br>Krievijas gaisa spēki |ražošanā = 1971-pašlaik |skaits = |izgatavoti = 960+ |izmaksas = |attīstīts no = |modifikācijas = Il-78<br>KJ-2000<br>Beriev A-50 }} [[Attēls:2019 landing of Il-76MD on an unpaved airfield.webm|thumb|''Il-76'' nolaišanās militārā lidlaukā [[Orenburga]]s apgabalā (2019)]] '''''Il-76''''' ({{val|ru|Ил-76}}) ir [[Padomju Savienība|PSRS]] līdz 1973. gadam radīta četru dzinēju turboreaktīvā transporta lidmašīna, ko līdz 1997. gadam ražoja [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]], pēc 2010. gada [[Krievijas Federācija]]s aviācijas rūpnīcās. Lidmašīna spēj pārvadāt smago militāro aprīkojumu, arī tankus. ''Il-76'' militārais variants ir aprīkots ar aizmugures lielgabala kupolu ar diviem {{nobr|23 mm}} lielgabaliem. Veiktspējas ziņā tā līdzinās ASV transporta lidmašīnām ''Lockheed C-141 Starlifter'' un ''Boeing C-17''. Līdz 1997. gadam uzbūvēja aptuveni 960 ''Il-76'' lidmašīnu, no tām aptuveni 100 eksportēja uz ārzemēm. == Vēsture == 1971. gada 25. martā ''Il-76'' veica pirmo izmēģinājuma lidojumu, bet sērijveida ražošana sākās 1973. gadā [[Taškenta]]s aviorūpnīcā. 1974. gadā lidmašīnu sāka piegādāt PSRS gaisa spēkiem, 1976. gada decembrī civilās aviācijas pārvaldei ''[[Aeroflot]]''. Lidmašīnas Taškentas Čkalova vārdā nosauktajā rūpnīcā (''ТАПОиЧ'') ražoja līdz 1997. gadam. 2010. gadā ražošanu pārcēla uz [[Uļjanovska]]s aviorūpnīcu. == Piedalīšanās karadarbībā == 1979. gada 25. decembrī, [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas kara]] pirmajā dienā avarēja viena no PSRS gaisa spēku lidmašīnām ''IL-76M'', kas transportēja desantnieku vienības no Taškentas uz [[Kabula]]s lidostu. Bojā gāja visi karavīri un militārā tehnika. Savukārt [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma sākumā]] 2022. gada februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca divas Krievijas kara lidmašīnas ''Il-76'' ar desantniekiem. Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 20. augustā [[Irāna]]s galvaspilsētas [[Teherāna]]s lidostā nolaidās Krievijas gaisa spēku transporta lidmašīna ''Il-76'' ar ASV un Lielbritānijas ieročiem, kurus Krievija bija sagrābusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes "''Shahed''" un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Militārās transporta lidmašīnas]] an132pxh55pskmrph0hfnggvsd5qpp2 14 531646 4534418 3769387 2026-10-11T11:38:05Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]; pievienoju [[Kategorija:Sāru apakšdzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4534418 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Sāru apakšdzimta]] 8ueo9etj40s4sqjefqq5u2h4d6fs171 0 531737 4534165 4435337 2026-10-10T16:58:57Z Latvinskyy 142552 4534165 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Bruņu mašīnas infokaste | nosaukums=''Leopard 2'' | attēls=[[Attēls:German Army Leopard 2A6 tank in Oct. 2012.jpg|250px|''Leopard 2A6'' tanks (2012).]] | virsraksts=''Leopard 2A6'' tanks (2012). | apkalpe=4 | garums=9,97 m | platums=3,75 m | augstums=3 m | masa=42 t | bruņas=3. paaudzes kompozīts; ieskaitot augstas cietības tēraudu, volframu un plastmasas pildvielu ar keramikas komponentu. | primārais=1 × Rh-120 L/44 120 mm vai Rh-120 L/55 120 mm [[Rheinmetall Rh-120]] [[lielgabals]]<ref> Gelbart, Marsh (1996). Tanks: main battle and light tanks. Brassey's UK Ltd. pp. 109–110. ISBN 978-1-85753-168-8. OCLC 36171829.</ref> (42 lādiņi) | sekundārais=2 × 7.62 mm [[MG-3|MG3A1]]<ref>Gelbart, Marsh (1996). Tanks: main battle and light tanks. Brassey's UK Ltd. pp. 109–110. ISBN 978-1-85753-168-8. OCLC 36171829.</ref> vai 2 × 7.62 mm [[FN MAG]] (4750 šāviņi) | dzinējs= [[MTU Friedrichshafen|MTU]] MB 873 Ka-501 [[V12 dzinējs|V12]] dubultais-turbo [[dīzeļdzinējs]] | dzinēja_jauda=830 zs (610 kW) |ātrums_uz ceļa=70 km/h<ref>https://www.knds.de/en/systems-products/tracked-vehicles/main-battle-tank/leopard-2-a6/</ref> | zs_koeficents=20 zs/t |maks. attālums=340 km uz ceļa }} [[Attēls:Leopard 2 Operators.png|thumb|250px|Valstis, kuru armijas izmanto ''Leopard 2'' tankus (2023)]] '''''Leopard 2''''' ir [[Tanks|kaujas pamattanks]], kas izstrādāts un ražots [[Rietumvācija|Rietumvācijā]], vēlāk apvienotajā [[Vācija|Vācijā]]. '''''Leopard 2''''' ir Vācijā izstrādāts trešās paaudzes '''kaujas pamattanks''', ko sākotnēji ražoja Rietumvācijas uzņēmums ''Krauss-Maffei''. Tanks tika izstrādāts Bundesvēra vajadzībām, lai aizstātu agrākos ''Leopard 1'' tankus un uzlabotu Vācijas sauszemes spēku bruņutehnikas ugunsjaudu, aizsardzību un mobilitāti. ''Leopard 2'' sērijveida ražošana sākās [[1979. gads|1979. gadā]], un tajā pašā gadā pirmie tanki tika nodoti [[Bundesvērs|Bundesvēram]]. Kopš tā laika izstrādātas vairākas modernizētas modifikācijas, kas atšķiras pēc bruņojuma, aizsardzības, elektroniskajām sistēmām un cita aprīkojuma. Tanks tiek izmantots vairāku Eiropas un citu pasaules valstu bruņotajos spēkos. Tas ir piedalījies militārajās operācijās [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Sīrija|Sīrijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]. == Ražošanas vēsture == ''Leopard 2'' izstrādes pirmsākumi saistīti ar 20. gadsimta 60. gadu [[Rietumvācija|Vācijas]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] kopīgo projektu ''MBT-70'', kura mērķis bija radīt jaunas paaudzes kaujas pamattanku. Projekta gaitā radās tehniskas un finansiālas problēmas, un 1969. gadā Rietumvācija pārtrauca dalību tajā. Pēc projekta pārtraukšanas Vācija turpināja jauna tanka izstrādi patstāvīgi. Tika izveidoti vairāki prototipi, kuros pārbaudīja dažādus bruņojuma, dzinēja, balstiekārtas un aizsardzības risinājumus. # gadu vidū tika izstrādāti ''Leopard 2AV'' prototipi, kurus izmēģināja arī Amerikas Savienotajās Valstīs, salīdzinot ar amerikāņu XM1 tanku. Pēc izmēģinājumiem Vācija turpināja sava tanka pilnveidošanu, un 1977. gadā tika pieņemts lēmums par tā sērijveida ražošanu. Pirmie sērijveida ''Leopard 2'' tanki [[Bundesvērs|Bundesvēra]] dienestā nonāca 1979. gadā. == Konstrukcija == ''Leopard 2'' ir klasiskas konstrukcijas kaujas pamattanks ar priekšpusē izvietotu vadītāja nodalījumu, korpusa vidusdaļā novietotu kaujas nodalījumu un aizmugurē izvietotu dzinēja un transmisijas nodalījumu. Tanka apkalpē ir četri cilvēki: * komandieris; * tēmētājs; * lādētājs; * vadītājs. Komandieris, tēmētājs un lādētājs atrodas tornī, savukārt vadītājs — korpusa priekšējā daļā. Tankam ir rotējošs tornis, kurā uzstādīts galvenais lielgabals, tēmēšanas ierīces un uguns vadības sistēmas. Konstrukcijā īpaša uzmanība pievērsta ugunsjaudas, bruņu aizsardzības un mobilitātes līdzsvaram. == Bruņojums == Agrīnās ''Leopard 2'' modifikācijas ir aprīkotas ar '''Rheinmetall 120 mm L/44 gludstobra lielgabalu'''. Vēlākajās modifikācijās, tostarp ''Leopard 2A6'', izmantots garāks '''120 mm L/55 lielgabals''', kas nodrošina lielāku sākotnējo šāviņa ātrumu ar piemērotu munīciju. Galvenais lielgabals var izmantot dažādu veidu 120 mm munīciju, tostarp bruņusitējus ar atdalāmu paliktni un spārnu stabilizāciju (APFSDS), kā arī daudzfunkcionālus lādiņus. Lielgabala ielādēšanu veic apkalpes loceklis — lādētājs. Atšķirībā no dažiem citiem mūsdienu kaujas pamattankiem ''Leopard 2'' nav automātiskas galvenā lielgabala ielādēšanas sistēmas. Papildu bruņojumu parasti veido divi 7,62 mm ložmetēji, no kuriem viens ir savienots ar galveno lielgabalu, bet otrs paredzēts izmantošanai no torņa. Atsevišķu valstu modifikāciju bruņojums un aprīkojums var atšķirties. == Uguns vadības sistēma == ''Leopard 2'' ir aprīkots ar stabilizētu uguns vadības sistēmu, kas ļauj apkalpei atklāt un apšaudīt mērķus arī tanka kustības laikā. Sistēmā ietilpst lāzera tālmērs, ballistiskais dators, stabilizētas tēmēšanas ierīces un sensori, kas palīdz aprēķināt šaušanai nepieciešamos parametrus. Vēlākajās modifikācijās ieviestas uzlabotas termovizoru sistēmas, digitālās vadības ierīces un modernizēti komandiera novērošanas līdzekļi. == Aizsardzība == ''Leopard 2'' izmanto daudzslāņu kombinēto bruņu sistēmu. Precīzs bruņu sastāvs un aizsardzības raksturlielumi nav pilnībā publiski pieejami. Agrīnajām modifikācijām raksturīga salīdzinoši plakana torņa priekšējā daļa, savukārt ''Leopard 2A5'' un vairākām vēlākajām modifikācijām ir raksturīgi ķīļveida papildu bruņu moduļi torņa priekšpusē. Modernizācijas gaitā uzlabota aizsardzība pret prettanku ieročiem, mīnām un improvizētām sprāgstierīcēm. Dažās jaunākajās konfigurācijās paredzēta arī aktīvās aizsardzības sistēmu izmantošana. Tanks ir aprīkots ar dūmu granātu palaišanas iekārtām, ugunsdzēsības sistēmām un aizsardzības aprīkojumu darbībai apstākļos, kuros iespējama kodolieroču, bioloģisko vai ķīmisko ieroču izmantošana. Aizsardzības līmenis atšķiras atkarībā no konkrētās modifikācijas un uzstādītā aprīkojuma. 1979. gadā pirmie 30 tanki atstāja [[Minhene]]s ''Krauss-Maffei'' rūpnīcu, bet 1980. gadā tankus sāka ražot arī [[Ķīle]]s ''Krupp'' rūpnīca. ''Leopard 2'' detaļu ražošanā piedalījās vairāk nekā 1500 VFR uzņēmumu. Dzinējus ražoja [[Frīdrihshāfene]]s rūpnīcā un transmisiju [[Augsburga]]s rūpnīcā. Kopumā līdz 1987. gadam Minhenē saražoja 990, bet Ķīlē 810 ''Leopard 2'' tankus. No 1988. līdz 1990. gadam papildus izgatavoja 250 modificētos tankus. Kopumā [[Bundesvērs]] pasūtīja 2125 ''Leopard 2'' tankus, lai aizstātu novecojušos ''[[Leopard 1]]'' tankus, kurus pārdeva [[Turcija]]i. == Modifikācijas == === Leopard 2A0 === Pirmā sērijveidā ražotā modifikācija, kuru Bundesvērs sāka saņemt 1979. gadā. Tā bija aprīkota ar 120 mm L/44 lielgabalu, kombinētajām bruņām un sava laika modernu uguns vadības sistēmu. === Leopard 2A1 === Modernizēta agrīnā modifikācija ar uzlabotu aprīkojumu un vairākām konstrukcijas izmaiņām. Daļa uzlabojumu vēlāk tika ieviesta arī iepriekš izgatavotajos tankos. === Leopard 2A2 === Modernizācijas programma, kuras laikā agrīnajiem ''Leopard 2'' tankiem tika uzlabotas vairākas sistēmas, tostarp termovizoru aprīkojums. === Leopard 2A3 === Modifikācija ar izmaiņām sakaru aprīkojumā un citās tanka sistēmās. Tā tika ražota 20. gadsimta 80. gadu vidū. === Leopard 2A4 === Viena no visplašāk izplatītajām ''Leopard 2'' modifikācijām. Tajā ieviesta digitāla ballistiskā skaitļošanas sistēma un vairāki aizsardzības un aprīkojuma uzlabojumi. Pēc Aukstā kara daudzi ''Leopard 2A4'' tanki tika nodoti vai pārdoti citu valstu bruņotajiem spēkiem. === Leopard 2A5 === Modernizācija ar ievērojami pārveidotu torņa priekšējās daļas aizsardzību, uzlabotām tēmēšanas ierīcēm un citām konstrukcijas izmaiņām. Viena no redzamākajām pazīmēm ir ķīļveida papildu bruņas torņa priekšpusē. === Leopard 2A6 === Modifikācija, kuras būtiskākā atšķirība no ''Leopard 2A5'' ir garākā '''Rheinmetall 120 mm L/55''' gludstobra lielgabala izmantošana. Izstrādātas arī īpašas konfigurācijas ar papildu aizsardzību pret mīnām. === Leopard 2A7 un Leopard 2A7V === Modernizētas modifikācijas ar uzlabotu elektronisko aprīkojumu, aizsardzību, novērošanas sistēmām un citiem uzlabojumiem. ''Leopard 2A7V'' ir Bundesvēra vajadzībām izstrādāta modernizācijas konfigurācija, kurā apvienoti vairāki iepriekšējo variantu uzlabojumi. === Leopard 2A8 === Jaunāka ''Leopard 2'' konfigurācija, kuras izstrādē īpaša uzmanība pievērsta aizsardzībai, elektroniskajām sistēmām un apkalpes situācijas apzināšanās iespējām. Tajā paredzēta '''Trophy''' aktīvās aizsardzības sistēma, kas paredzēta noteiktu ienākošo prettanku apdraudējumu atklāšanai un pārtveršanai. '''Nacionālās modifikācijas''' Dažas valstis izstrādājušas vai pasūtījušas savām prasībām pielāgotas ''Leopard 2'' versijas. Pie tām pieder: * '''Stridsvagn 122''' — [[Zviedrija|Zviedrijas]] bruņoto spēku izmantotā modifikācija, kas balstīta uz ''Leopard 2A5'' konstrukciju. * '''Leopard 2PL''' — [[Polija|Polijas]] ''Leopard 2A4'' modernizācijas programma. * '''Leopard 2E''' — [[Spānija|Spānijas]] bruņoto spēku modifikācija. * '''Leopard 2HEL''' — [[Grieķija|Grieķijas]] bruņoto spēku modifikācija. * '''Leopard 2A4M CAN''' — [[Kanāda|Kanādas]] modernizācija ar papildu aizsardzības aprīkojumu. == Kaujas izmantošana == === Kosova === ''Leopard 2'' tanki tika izvietoti [[NATO]] vadīto spēku sastāvā [[Kosova|Kosovā]] pēc [[1999. gads|1999. gada konflikta]]. Tie galvenokārt tika izmantoti drošības nodrošināšanai un spēku atbalstam. === Afganistāna === [[Kanāda|Kanādas]] un [[Dānija|Dānijas]] bruņotie spēki izmantoja ''Leopard 2'' tankus [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānā]]. Tie tika pielietoti kājnieku atbalstam un operācijās pret nemiernieku spēkiem. Afganistānas pieredze veicināja interesi par papildu aizsardzību pret mīnām un improvizētām sprāgstierīcēm. === Sīrija === [[Turcija|Turcijas]] bruņotie spēki izmantoja ''Leopard 2A4'' tankus militārajās operācijās Sīrijas ziemeļos. Kauju laikā daļa tanku tika iznīcināta vai bojāta, pievēršot uzmanību bruņutehnikas ievainojamībai pret prettanku ieročiem un tās izmantošanas taktikai. === Krievijas iebrukums Ukrainā === Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]] vairākas Eiropas valstis pieņēma lēmumu nodot Ukrainas bruņotajiem spēkiem ''Leopard 2'' tankus. Ukraina saņēma dažādas modifikācijas, tostarp ''Leopard 2A4'', ''Leopard 2A6'' un Zviedrijas ''Stridsvagn 122''. Tankus izmantoja kaujas operācijās pret Krievijas bruņotajiem spēkiem. Daļa tehnikas tika bojāta vai zaudēta, tostarp mīnu, artilērijas un bezpilota lidaparātu radīto apdraudējumu dēļ. Kaujas pieredze Ukrainā apliecināja nepieciešamību izmantot tankus sadarbībā ar kājniekiem, inženieru vienībām, pretgaisa aizsardzību un citiem spēku veidiem.<gallery> Leopard 2 Prototyp PT15 T02 105mm.jpg|''Leopard 2A0'' Leopard 2A4 (9686589041).jpg|''Leopard 2A4'' Leopard 2 A5 der Bundeswehr.jpg|''Leopard 2A5'' Leopard 2 A6.jpg|''Leopard 2A6'' Leopard 2 A7, Eurosatory 2010.jpg|''Leopard 2A7'' </gallery> == Valstis ar lielāko ''Leopard 2'' skaitu == {{div col}} * {{GER}}: 225 ''Leopard 2A5/2A6'', 78 ''Leopard 2A4'' noliktavās, 19 ''Leopard 2A7'', 1 ''Leopard 2A7V'' * {{TUR}}: 354 ''Leopard 2A4'' * {{ESP}}: 219 ''Leopard 2E'', 108 ''Leopard 2A45'', 16 ''Leopard REC'' * {{GRE}}: 183 ''Leopard 2A4'', 170 ''Leopard 2A6HEL'' * {{POL}}: 137 ''Leopard 2A4'', 105 ''Leopard 2A5'', 5 ''Leopard 2PL'' * {{FIN}}: 100 ''Leopard 2A4'' noliktavās, 100 ''Leopard 2A6'' * {{IDN}}: 41 ''Leopard 2A4'', 96 ''Leopard 2SG'', 61 ''Leopard Revolution'' * {{SUI}}: 134 ''Leopard 2'' * {{CHL}}: 131 ''Leopard 2A4'' * {{SWE}}: 120 ''Leopard 2A5'', 9 ''Leopard 2A4'' * {{CAN}}: 20 ''Leopard 2A4M'', 42 ''Leopard 2A4'' trenažieri, 20 ''Leopard 2A6M'', 11 ''Leopard 2 ARV'' * {{SGP}}: 96 ''Leopard 2SG'' * {{QAT}}: 62 ''Leopard 2A7+'' * {{AUT}}: 56 Leopard 2A4 * {{NOR}}: vairāk nekā 52 ''Leopard 2A4'' * {{DNK}}: 40 ''Leopard 2A5'', 4 ''Leopard 2A7'' * {{POR}}: 37 ''Leopard 2A6'' * {{HUN}}: 4 ''Leopard 2A4HU'' * {{SAU}}: nezināms skaits ''Leopard 2A7'' {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.military-today.com/tanks/revolution.htm Leopard 2 Revolution] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200611031302/http://www.military-today.com/tanks/revolution.htm |date={{dat|2020|06|11||bez}} }} * [http://www.armyvehicles.dk/leopard2a5.htm Army Vehicles.DK Leopard 2A5] * [http://www.armyvehicles.dk/leopard2a4.htm Army Vehicles.DK Leopard 2A4] * [https://web.archive.org/web/20060708071204/http://www.militaryperiscope.com/mdb-smpl/weapons/gcv/tanks/w0001000.shtml Military Periscope — Leopard 2 main battle tank] * [http://www.fprado.com/armorsite/leo2.htm Fprado.com — Kampfpanzer Leopard 2] * [http://www.enemyforces.com/tanks/leopard2a5.htm Leopard 2A5] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060430224010/http://www.enemyforces.com/tanks/leopard2a5.htm |date=30 April 2006 }} {{commons|Leopard 2}} [[Kategorija:Kaujas pamattanki]] [[Kategorija:Vācijas tanki]] hw0klug6d0376k9s7r7h32dkf5ofwzq 4534188 4534165 2026-10-10T18:31:01Z Baisulis 11523 piekārtots...... 4534188 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Bruņu mašīnas infokaste | nosaukums=''Leopard 2'' | attēls=[[Attēls:German Army Leopard 2A6 tank in Oct. 2012.jpg|250px]] | virsraksts=''Leopard 2A6'' tanks (2012). | apkalpe=4 | garums=9,97 m | platums=3,75 m | augstums=3 m | masa=42 t | bruņas=trešās paaudzes kompozīts; ieskaitot augstas cietības tēraudu, volframu un plastmasas pildvielu ar keramikas komponentu. | primārais=1 × Rh-120 L/44 120 mm vai Rh-120 L/55 120 mm ''[[Rheinmetall Rh-120]]'' [[lielgabals]]<ref> Gelbart, Marsh (1996). Tanks: main battle and light tanks. Brassey's UK Ltd. pp. 109–110. ISBN 978-1-85753-168-8. OCLC 36171829.</ref> (42 lādiņi) | sekundārais=2 × 7.62 mm [[MG-3|MG3A1]]<ref>Gelbart, Marsh (1996). Tanks: main battle and light tanks. Brassey's UK Ltd. pp. 109–110. ISBN 978-1-85753-168-8. OCLC 36171829.</ref> vai 2 × 7.62 mm [[FN MAG]] (4750 šāviņi) | dzinējs= [[MTU Friedrichshafen|MTU]] MB 873 Ka-501 [[V12 dzinējs|V12]] dubultais-turbo [[dīzeļdzinējs]] | dzinēja_jauda=830 zs (610 kW) |ātrums_uz ceļa=70 km/h<ref>https://www.knds.de/en/systems-products/tracked-vehicles/main-battle-tank/leopard-2-a6/</ref> | zs_koeficents=20 zs/t |maks. attālums=340 km uz ceļa }} [[Attēls:Leopard 2 Operators.png|thumb|250px|Valstis, kuru armijas izmanto ''Leopard 2'' tankus (2023)]] '''''Leopard 2''''' ir [[Tanks|kaujas pamattanks]], kas izstrādāts un ražots [[Rietumvācija|Rietumvācijā]], vēlāk apvienotajā [[Vācija|Vācijā]]. To sākotnēji ražoja Rietumvācijas uzņēmums ''Krauss-Maffei'' un tas bija izstrādāts [[Bundesvērs|Bundesvēra]] vajadzībām, lai aizstātu novecojušos ''Leopard 1'' tankus un uzlabotu Vācijas sauszemes spēku bruņutehnikas ugunsjaudu, aizsardzību un mobilitāti. ''Leopard 2'' sērijveida ražošana sākās 1979. gadā, un tajā pašā gadā pirmos tankus nodeva Bundesvēram. Kopš tā laika izstrādātas vairākas modernizētas modifikācijas, kas atšķiras pēc bruņojuma, aizsardzības, elektroniskajām sistēmām un cita aprīkojuma. Tankus izmanto vairāki Eiropas un citu pasaules valstu bruņotie spēki. Tas piedalījies militārajās operācijās [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Sīrija|Sīrijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]. == Ražošanas vēsture == ''Leopard 2'' izstrādes pirmsākumi saistīti ar 1960. gadu [[Rietumvācija|Vācijas]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] kopīgo projektu ''MBT-70'', kura mērķis bija radīt jaunas paaudzes kaujas pamattanku. Projekta gaitā radās tehniskas un finansiālas problēmas, un 1969. gadā Rietumvācija pārtrauca dalību tajā. Pēc projekta pārtraukšanas Vācija turpināja jauna tanka izstrādi patstāvīgi. Izveidoti vairāki prototipi, kuros pārbaudīja dažādus bruņojuma, dzinēja, balstiekārtas un aizsardzības risinājumus. 1970. gadu vidū izstrādāti ''Leopard 2AV'' prototipi, kurus izmēģināja arī Amerikas Savienotajās Valstīs, salīdzinot ar ASV ''XM1'' tanku. Pēc izmēģinājumiem Vācija turpināja sava tanka pilnveidošanu, un 1977. gadā pieņemts lēmums par sērijveida ražošanas uzsākšanu. 1979. gadā pirmie 30 tanki atstāja [[Minhene]]s ''Krauss-Maffei'' rūpnīcu, bet 1980. gadā tankus sāka ražot arī [[Ķīle]]s ''Krupp'' rūpnīca. ''Leopard 2'' detaļu ražošanā piedalījās vairāk nekā 1500 VFR uzņēmumu. Dzinējus ražoja [[Frīdrihshāfene]]s rūpnīcā un transmisiju [[Augsburga]]s rūpnīcā. Kopumā līdz 1987. gadam Minhenē saražoja 990, bet Ķīlē 810 ''Leopard 2'' tankus. No 1988. līdz 1990. gadam papildus izgatavoja 250 modificētos tankus. Kopumā [[Bundesvērs]] pasūtīja 2125 ''Leopard 2'' tankus, lai aizstātu novecojušos ''[[Leopard 1]]'' tankus, kurus pārdeva [[Turcija]]i. == Konstrukcija == ''Leopard 2'' ir klasiskas konstrukcijas kaujas pamattanks ar priekšpusē izvietotu vadītāja nodalījumu, korpusa vidusdaļā novietotu kaujas nodalījumu un aizmugurē izvietotu dzinēja un transmisijas nodalījumu. Tanka apkalpe ir četri cilvēki: komandieris, tēmētājs, lādētājs un vadītājs. Komandieris, tēmētājs un lādētājs atrodas tornī, savukārt vadītājs — korpusa priekšējā daļā. Tankam ir rotējošs tornis, kurā uzstādīts galvenais lielgabals, tēmēšanas ierīces un uguns vadības sistēmas. Konstrukcijā īpaša uzmanība pievērsta ugunsjaudas, bruņu aizsardzības un mobilitātes līdzsvaram. == Bruņojums == Agrīnās ''Leopard 2'' modifikācijas ir aprīkotas ar ''Rheinmetall 120 mm L/44'' gludstobra lielgabalu. Vēlākajās modifikācijās, tostarp ''Leopard 2A6'', izmantots garāks 120 mm L/55 lielgabals, kas nodrošina lielāku sākotnējo šāviņa ātrumu ar piemērotu munīciju. Galvenais lielgabals var izmantot dažādu veidu 120 mm munīciju, tostarp bruņusitējus ar atdalāmu paliktni un spārnu stabilizāciju (APFSDS), kā arī daudzfunkcionālus lādiņus. Lielgabala ielādēšanu veic apkalpes loceklis — lādētājs. Atšķirībā no dažiem citiem mūsdienu kaujas pamattankiem ''Leopard 2'' nav automātiskas galvenā lielgabala ielādēšanas sistēmas. Papildu bruņojumu parasti veido divi 7,62 mm ložmetēji, no kuriem viens ir savienots ar galveno lielgabalu, bet otrs paredzēts izmantošanai no torņa. Atsevišķu valstu modifikāciju bruņojums un aprīkojums var atšķirties. == Uguns vadības sistēma == ''Leopard 2'' aprīkots ar stabilizētu uguns vadības sistēmu, kas ļauj apkalpei atklāt un apšaudīt mērķus arī tanka kustības laikā. Sistēmā ietilpst lāzera tālmērs, ballistiskais dators, stabilizētas tēmēšanas ierīces un sensori, kas palīdz aprēķināt šaušanai nepieciešamos parametrus. Vēlākajās modifikācijās ieviestas uzlabotas termovizoru sistēmas, digitālās vadības ierīces un modernizēti komandiera novērošanas līdzekļi. == Aizsardzība == ''Leopard 2'' izmanto daudzslāņu kombinēto bruņu sistēmu. Precīzs bruņu sastāvs un aizsardzības raksturlielumi nav pilnībā publiski pieejami. Agrīnajām modifikācijām raksturīga salīdzinoši plakana torņa priekšējā daļa, savukārt ''Leopard 2A5'' un vairākām vēlākajām modifikācijām ir raksturīgi ķīļveida papildu bruņu moduļi torņa priekšpusē. Modernizācijas gaitā uzlabota aizsardzība pret prettanku ieročiem, mīnām un improvizētām sprāgstierīcēm. Dažās jaunākajās konfigurācijās paredzēta arī aktīvās aizsardzības sistēmu izmantošana. Tanks aprīkots ar dūmu granātu palaišanas iekārtām, ugunsdzēsības sistēmām un aizsardzības aprīkojumu darbībai apstākļos, kuros iespējama kodolieroču, bioloģisko vai ķīmisko ieroču izmantošana. Aizsardzības līmenis atšķiras atkarībā no konkrētās modifikācijas un uzstādītā aprīkojuma. == Modifikācijas == * ''Leopard 2A0'' — pirmā sērijveidā ražotā modifikācija, kuru Bundesvērs sāka saņemt 1979. gadā. Tā bija aprīkota ar 120 mm L/44 lielgabalu, kombinētajām bruņām un sava laika modernu uguns vadības sistēmu. * ''Leopard 2A1'' — modernizēta agrīnā modifikācija ar uzlabotu aprīkojumu un vairākām konstrukcijas izmaiņām. Daļu uzlabojumu vēlāk ieviesa arī iepriekš izgatavotajos tankos. * ''Leopard 2A2'' — modernizācijas programma, kuras laikā agrīnajiem ''Leopard 2'' tankiem uzlabotas vairākas sistēmas, tostarp termovizoru aprīkojums. * ''Leopard 2A3'' — modifikācija ar izmaiņām sakaru aprīkojumā un citās tanka sistēmās; ražota 1980. gadu vidū. * ''Leopard 2A4'' — viena no visplašāk izplatītajām ''Leopard 2'' modifikācijām. Tajā ieviesta digitāla ballistiskā skaitļošanas sistēma un vairāki aizsardzības un aprīkojuma uzlabojumi. Pēc Aukstā kara daudzus ''Leopard 2A4'' tankus nodeva vai pārdeva citu valstu bruņotajiem spēkiem. * ''Leopard 2A5'' — modernizācija ar ievērojami pārveidotu torņa priekšējās daļas aizsardzību, uzlabotām tēmēšanas ierīcēm un citām konstrukcijas izmaiņām. Viena no redzamākajām pazīmēm ir ķīļveida papildu bruņas torņa priekšpusē. * ''Leopard 2A6'' — modifikācija, kuras būtiskākā atšķirība no ''Leopard 2A5'' ir garākā '''Rheinmetall 120 mm L/55''' gludstobra lielgabala izmantošana. Izstrādātas arī īpašas konfigurācijas ar papildu aizsardzību pret mīnām. * ''Leopard 2A7'' un ''Leopard 2A7V'' — modernizētas modifikācijas ar uzlabotu elektronisko aprīkojumu, aizsardzību, novērošanas sistēmām un citiem uzlabojumiem. * ''Leopard 2A8'' — jaunāka ''Leopard 2'' konfigurācija, kuras izstrādē īpaša uzmanība pievērsta aizsardzībai, elektroniskajām sistēmām un apkalpes situācijas apzināšanās iespējām. Tajā paredzēta ''Trophy'' aktīvās aizsardzības sistēma, kas paredzēta noteiktu ienākošo prettanku apdraudējumu atklāšanai un pārtveršanai. ; Nacionālās modifikācijas Dažas valstis izstrādājušas vai pasūtījušas savām prasībām pielāgotas ''Leopard 2'' versijas: * ''Stridsvagn 122'' — [[Zviedrija]]s Bruņoto spēku izmantotā modifikācija, kas balstīta uz ''Leopard 2A5'' konstrukciju. * ''Leopard 2PL'' — [[Polija]]s ''Leopard 2A4'' modernizācijas programma. * ''Leopard 2E'' — [[Spānija]]s Bruņoto spēku modifikācija. * ''Leopard 2HEL'' — [[Grieķija]]s Bruņoto spēku modifikācija. * ''Leopard 2A4M CAN'' — [[Kanāda]]s modernizācija ar papildu aizsardzības aprīkojumu. == Kaujas izmantošana == === Kosova === ''Leopard 2'' tankus izvietoja [[NATO]] vadīto spēku sastāvā [[Kosova|Kosovā]] pēc 1999. gada konflikta. Tos galvenokārt izmantoja drošības nodrošināšanai un spēku atbalstam. === Afganistāna === [[Kanāda]]s un [[Dānija]]s bruņotie spēki izmantoja ''Leopard 2'' tankus [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānā]]. Tos pielietoja kājnieku atbalstam un operācijās pret nemiernieku spēkiem. Afganistānas pieredze veicināja interesi par papildu aizsardzību pret mīnām un improvizētām sprāgstierīcēm. === Sīrija === [[Turcija]]s Bruņotie spēki izmantoja ''Leopard 2A4'' tankus militārajās operācijās Sīrijas ziemeļos. Kauju laikā daļu tanku iznīcināja vai bojāja, pievēršot uzmanību bruņutehnikas ievainojamībai pret prettanku ieročiem un tās izmantošanas taktikai. === Krievijas iebrukums Ukrainā === Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]] vairākas Eiropas valstis pieņēma lēmumu nodot Ukrainas bruņotajiem spēkiem ''Leopard 2'' tankus. Ukraina saņēma dažādas modifikācijas, tostarp ''Leopard 2A4'', ''Leopard 2A6'' un Zviedrijas ''Stridsvagn 122''. Tankus izmantoja kaujas operācijās pret Krievijas Bruņotajiem spēkiem. Daļa tehnikas bojāta vai zaudēta, tostarp mīnu, artilērijas un bezpilota lidaparātu radīto apdraudējumu dēļ. Kaujas pieredze Ukrainā apliecināja nepieciešamību izmantot tankus sadarbībā ar kājniekiem, inženieru vienībām, pretgaisa aizsardzību un citiem spēku veidiem. == Galerija == <gallery> Leopard 2 Prototyp PT15 T02 105mm.jpg|''Leopard 2A0'' Leopard 2A4 (9686589041).jpg|''Leopard 2A4'' Leopard 2 A5 der Bundeswehr.jpg|''Leopard 2A5'' Leopard 2 A6.jpg|''Leopard 2A6'' Leopard 2 A7, Eurosatory 2010.jpg|''Leopard 2A7'' </gallery> == Valstis ar lielāko ''Leopard 2'' skaitu == {{div col}} * {{DEU}}: 225 ''Leopard 2A5/2A6'', 78 ''Leopard 2A4'' noliktavās, 19 ''Leopard 2A7'', 1 ''Leopard 2A7V'' * {{TUR}}: 354 ''Leopard 2A4'' * {{ESP}}: 219 ''Leopard 2E'', 108 ''Leopard 2A45'', 16 ''Leopard REC'' * {{GRC}}: 183 ''Leopard 2A4'', 170 ''Leopard 2A6HEL'' * {{POL}}: 137 ''Leopard 2A4'', 105 ''Leopard 2A5'', 5 ''Leopard 2PL'' * {{FIN}}: 100 ''Leopard 2A4'' noliktavās, 100 ''Leopard 2A6'' * {{IDN}}: 41 ''Leopard 2A4'', 96 ''Leopard 2SG'', 61 ''Leopard Revolution'' * {{CHE}}: 134 ''Leopard 2'' * {{CHL}}: 131 ''Leopard 2A4'' * {{SWE}}: 120 ''Leopard 2A5'', 9 ''Leopard 2A4'' * {{CAN}}: 20 ''Leopard 2A4M'', 42 ''Leopard 2A4'' trenažieri, 20 ''Leopard 2A6M'', 11 ''Leopard 2 ARV'' * {{SGP}}: 96 ''Leopard 2SG'' * {{QAT}}: 62 ''Leopard 2A7+'' * {{AUT}}: 56 Leopard 2A4 * {{NOR}}: vairāk nekā 52 ''Leopard 2A4'' * {{DNK}}: 40 ''Leopard 2A5'', 4 ''Leopard 2A7'' * {{PRT}}: 37 ''Leopard 2A6'' * {{HUN}}: 4 ''Leopard 2A4HU'' * {{SAU}}: nezināms skaits ''Leopard 2A7'' {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.military-today.com/tanks/revolution.htm Leopard 2 Revolution] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200611031302/http://www.military-today.com/tanks/revolution.htm |date={{dat|2020|06|11||bez}} }} * [http://www.armyvehicles.dk/leopard2a5.htm Army Vehicles.DK Leopard 2A5] * [http://www.armyvehicles.dk/leopard2a4.htm Army Vehicles.DK Leopard 2A4] * [https://web.archive.org/web/20060708071204/http://www.militaryperiscope.com/mdb-smpl/weapons/gcv/tanks/w0001000.shtml Military Periscope — Leopard 2 main battle tank] * [http://www.fprado.com/armorsite/leo2.htm Fprado.com — Kampfpanzer Leopard 2] * [http://www.enemyforces.com/tanks/leopard2a5.htm Leopard 2A5] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060430224010/http://www.enemyforces.com/tanks/leopard2a5.htm |date=30 April 2006 }} [[Kategorija:Kaujas pamattanki]] [[Kategorija:Vācijas tanki]] oxeprsc1neo606ewbrw7hjw7fo2nru7 0 531849 4534221 3930971 2026-10-10T19:17:27Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{GER}} → {{DEU}}, {{ROM}} → {{ROU}} using [[Project:AWB|AWB]] 4534221 wikitext text/x-wiki [[Attēls:FLAK-Panzer Gepard Übungsschießen Todendorf 1987.jpg|thumb|250px|''Gepard'' tanks mācībās (1987)]] {{Nosaukums slīprakstā}} '''''Gepard''''' ({{val|de|Flugabwehrkanonenpanzer Gepard, Flakpanzer Gepard}} — zenītlielgabalu tanks "Gepards") ir [[zenītartilērija]]s (ZA) [[tanks]], kas izstrādāts un ražots [[Rietumvācija|Rietumvācijā]], vēlāk apvienotajā [[Vācija|Vācijā]]. Tanka sērijveida ražošana sākās 1973. gadā, [[Bundesvērs]] pirmo ''Gepard'' saņēma 1976. gadā. Līdz 1980. gadam kopējais Bundesvēram piegādāto ''Gepard'' tanku skaits sasniedza 420. No 1982. līdz 1992 gadam izstrādāja modificēto versiju ''Gepard 2''. Šos tankus [[NATO]] valstis izmantoja [[Kosovas karš|Kosovas kara]] laikā, bet pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] 2022. gada jūlijā sāka piegādāt Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Vācu ZA tanki izrādījās ļoti efektīvi no [[Irāna]]s [[Krievija]]i piegādāto dronu ''Shahed-136'' notriekšanā. == Ražošanas vēsture == 1973. gadā VFR valdība parakstīja līgumu ar ''Krauss-Maffei'' par 122 ''Gepard B2'' ZA tanku ražošanu uz ''[[Leopard 1]]'' tanku bāzes. Vēlāk pasūtījums pieauga līdz 195 tankiem bez un 225 ar lāzera attāluma noteicēju (''Gepard B2L''). [[Beļģija]] pasūtīja 55 ''Gepard B2'', bet [[Nīderlande]] 95 modificētos ZA tankus ''Gepard CA''. == Valstis ar lielāko ''Gepard'' skaitu == * {{DEU}}: 94 ''Gepard'' * {{JOR}}: 60 ''Gepard'' * {{ROU}}: 43 ''Gepard'' (7 rezerves daļām) * {{BRA}}: 36 ''Gepard'' * {{UKR}}: 24 ''Gepard'' == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas tanki]] iodzzdepqr58sq7b2n4ysxstaw46qtt 14 532361 4534427 3775055 2026-10-11T11:43:06Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]; pievienoju [[Kategorija:Sāru apakšdzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4534427 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Sāru apakšdzimta]] 8ueo9etj40s4sqjefqq5u2h4d6fs171 1 535556 4534282 4527101 2026-10-11T06:52:18Z Austrumrietumpētnieks 150839 /* Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu */ Atbilde 4534282 wikitext text/x-wiki == Inuse veidne == {{ping|Dedris}} Tu esi pievienojis šai lapai veidni {{tl|inuse}} un pēdējā laikā neesi aktīvi darbojies: veidne ielikta pirms 17 dienām un pēdējo labojumu esi veicis pirms 17 dienām. Lūdzu izvērtē, vai Tu tiešām '''aktīvi''' strādā pie šīs lapas un tai ir tiešām nepieciešama {{tl|inuse}} veidne. Ja ne, tad lūgums lapu uzlabot un noņemt veidni. Paldies! --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 05.02 (EET) == Nozīmība == Negribētos apkarināt ar maznozīmības veidni, ievērojot to, cik viegli mēs pieņemam šeit sportistus, gleznotājus vai aktierus, tomēr kaut vai kādu pamanāmu šīs personas sniegumu vajadzētu rakstā parādīt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.31 (EET) :No autoritatīvās vadības daudz saišu, kas gan nav nozīmības kritērijs, tikai norāde, iespējams, ka daudz publikāciju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.53 (EET) ::Es nešaubos, ka jebkuru vietējo zinātnieku var uzvilkt līdz mūsu zemajiem nozīmības kritērijiem, es žēlojos, ka tas nav izdarīts :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 12.01 (EET) == Biogrāfijas papildināšana == Labdien! Vēlos lūgt izvērtēt iespēju papildināt šo biogrāfijas rakstu. Kopš iepriekšējās diskusijas 2023. gadā mana akadēmiskā darbība un publikāciju klāsts ir papildinājies. Esmu apkopojis publiski pieejamu un pārbaudāmu informāciju par savu akadēmisko darbību, pētniecības virzieniem, publikācijām, starptautisko akadēmisko darbību, konferenču organizēšanu, redakcionālo darbu un apbalvojumiem. Šai informācijai ir pieejami konkrēti institucionāli, bibliogrāfiski un citi publiski avoti. Manas pašreizējās akadēmiskās darbības ietvaros ietilpst Latvijas Universitātes profesora un Āzijas studiju nodaļas vadītāja darbs, kā arī viesprofesora darbs South China Normal University Ķīnā. Latvijas Universitātes pētniecības profilā kā manas darbības jomas cita starpā norādīta filozofija, ētika un reliģija, valodas un literatūra un citas humanitāro zinātņu jomas. Pētniecība aptver vēsturi, filozofiju un zinātnes filozofiju, intelektuālo vēsturi un reliģijpētniecību, kultūras un starpkultūru studijas, kā arī Austrumāzijas, Tuvo Austrumu un Eiropas intelektuālās un kultūras tradīcijas, to savstarpējo mijiedarbību un recepciju. Jaunākajās publikācijās aplūkoti arī laika, ontoloģijas un mūsdienu fizikas filozofiskie jautājumi, kā arī Daoisma, Madhjamakas budisma un Mullā Ṣadrā filozofijas tematika. Pēdējos gados esmu publicējis akadēmiskus rakstus un grāmatu nodaļas, tostarp izdevumos ''Religions'', ''Culture Crossroads'', ''Millah: Journal of Religious Studies'' un Brill izdevniecības kolektīvā monogrāfijā. Esmu arī bijis vairāku starptautisku akadēmisko izdevumu viesredaktors. 2025. gadā biju starptautiskās konferences “The Grammar of Time: Ontologies and Practices Across Cultures” organizators Latvijas Universitātē. Konferencē piedalījās vairāk nekā 60 referenti no vairāk nekā 12 valstīm. 2026. gadā iznāca šai tēmai veltīts ''Culture Crossroads'' speciālizlaidums, kurā esmu viesredaktors un koncepcijas autors. Starp publiski pārbaudāmiem avotiem ir Latvijas Universitātes pētniecības profils un publikāciju ieraksti, starptautisko akadēmisko izdevumu bibliogrāfiskās lapas, Fulbright programmas informācija, Baltic Assembly informācija par 2022. gadā piešķirto medaļu, kā arī Latvijas Universitātes un citu institūciju informācija par akadēmisko darbību un konferencēm. Tā kā esmu šīs biogrāfijas subjekts, nevēlos pats būtiski rediģēt rakstu. Tāpēc šo informāciju piedāvāju Vikipēdijas redaktoru izvērtēšanai. Lūdzu pašiem izvērtēt, kuri fakti atbilst Vikipēdijas nozīmības, neitralitātes un avotu prasībām un kādā formā tos būtu lietderīgi iekļaut rakstā. Ja nepieciešams, varu šeit pievienot arī detalizētu papildināmā teksta projektu un konkrētu avotu sarakstu. Ar cieņu, Kaspars Kļaviņš [[Special:Contributions/~2026-50675-81|~2026-50675-81]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-50675-81|talk]]) 2026. gada 19. septembris, plkst. 19.08 (EEST) == Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu == Labdien, Baisuli! Šodien, 25. septembrī, plkst. 11.22 es papildināju Kaspara Kļaviņa biogrāfijas rakstu ar informāciju par viņa akadēmisko darbību, pētniecību, publikācijām, Latvijas kultūras mantojuma projektiem un apbalvojumiem, pievienojot arī avotu saites. Plkst. 11.30 šīs izmaiņas no Jums tika atceltas ar kopsavilkumu: „Novērsu izmaiņas, ko izdarīja Austrumrietumpētnieks, atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra.” Lūdzu norādīt, kuras konkrētās papildinājuma daļas neatbilda Vikipēdijas prasībām un kādēļ tieši šīs izmaiņas no Jums tika atceltas. Tas ļautu nepieciešamības gadījumā papildinājumu atbilstoši precizēt. Paldies! Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 12.47 (EEST) :Sveiki! :Ja ievietojot/papildinot tekstu tiek izdzēsts jau esošais teksts, tad tas tiek atcelts. Nepareizi ievietotas ārējās saites. Patrenēties veidot rakstu var savā [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks/Smilšu kaste|smilšukastē]] un pēc tam to iekopēt pamatrakstā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.52 (EEST) ::Sveiki, Baisuli! ::Sirsnīgs paldies par atbildi un ieteikumu izmantot smilšu kasti! Atvainojos par to, ka iepriekšējā rediģēšanas reizē izdzēsu jau esošo raksta tekstu. Turpmāk noteikti pievērsīšu tam nepieciešamo uzmanību. Ja Jums būtu iespēja, es būtu ļoti pateicīgs arī par nelielu precizējumu attiecībā uz ārējām saitēm — kuras no tām bija noformētas nepareizi un kāds būtu atbilstošais noformējums. Tas man palīdzētu labāk izprast Vikipēdijas prasības un turpmāk izvairīties no līdzīgām kļūdām. ::Paldies par Jūsu laiku un palīdzību! ::Ar cieņu, ::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 09.52 (EEST) p4jvfgi06p8ajgixd3nn0i0kgg4k4e5 4534400 4534282 2026-10-11T11:20:15Z Egilus 27634 /* Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu */ Atbilde 4534400 wikitext text/x-wiki == Inuse veidne == {{ping|Dedris}} Tu esi pievienojis šai lapai veidni {{tl|inuse}} un pēdējā laikā neesi aktīvi darbojies: veidne ielikta pirms 17 dienām un pēdējo labojumu esi veicis pirms 17 dienām. Lūdzu izvērtē, vai Tu tiešām '''aktīvi''' strādā pie šīs lapas un tai ir tiešām nepieciešama {{tl|inuse}} veidne. Ja ne, tad lūgums lapu uzlabot un noņemt veidni. Paldies! --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 05.02 (EET) == Nozīmība == Negribētos apkarināt ar maznozīmības veidni, ievērojot to, cik viegli mēs pieņemam šeit sportistus, gleznotājus vai aktierus, tomēr kaut vai kādu pamanāmu šīs personas sniegumu vajadzētu rakstā parādīt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.31 (EET) :No autoritatīvās vadības daudz saišu, kas gan nav nozīmības kritērijs, tikai norāde, iespējams, ka daudz publikāciju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.53 (EET) ::Es nešaubos, ka jebkuru vietējo zinātnieku var uzvilkt līdz mūsu zemajiem nozīmības kritērijiem, es žēlojos, ka tas nav izdarīts :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 12.01 (EET) == Biogrāfijas papildināšana == Labdien! Vēlos lūgt izvērtēt iespēju papildināt šo biogrāfijas rakstu. Kopš iepriekšējās diskusijas 2023. gadā mana akadēmiskā darbība un publikāciju klāsts ir papildinājies. Esmu apkopojis publiski pieejamu un pārbaudāmu informāciju par savu akadēmisko darbību, pētniecības virzieniem, publikācijām, starptautisko akadēmisko darbību, konferenču organizēšanu, redakcionālo darbu un apbalvojumiem. Šai informācijai ir pieejami konkrēti institucionāli, bibliogrāfiski un citi publiski avoti. Manas pašreizējās akadēmiskās darbības ietvaros ietilpst Latvijas Universitātes profesora un Āzijas studiju nodaļas vadītāja darbs, kā arī viesprofesora darbs South China Normal University Ķīnā. Latvijas Universitātes pētniecības profilā kā manas darbības jomas cita starpā norādīta filozofija, ētika un reliģija, valodas un literatūra un citas humanitāro zinātņu jomas. Pētniecība aptver vēsturi, filozofiju un zinātnes filozofiju, intelektuālo vēsturi un reliģijpētniecību, kultūras un starpkultūru studijas, kā arī Austrumāzijas, Tuvo Austrumu un Eiropas intelektuālās un kultūras tradīcijas, to savstarpējo mijiedarbību un recepciju. Jaunākajās publikācijās aplūkoti arī laika, ontoloģijas un mūsdienu fizikas filozofiskie jautājumi, kā arī Daoisma, Madhjamakas budisma un Mullā Ṣadrā filozofijas tematika. Pēdējos gados esmu publicējis akadēmiskus rakstus un grāmatu nodaļas, tostarp izdevumos ''Religions'', ''Culture Crossroads'', ''Millah: Journal of Religious Studies'' un Brill izdevniecības kolektīvā monogrāfijā. Esmu arī bijis vairāku starptautisku akadēmisko izdevumu viesredaktors. 2025. gadā biju starptautiskās konferences “The Grammar of Time: Ontologies and Practices Across Cultures” organizators Latvijas Universitātē. Konferencē piedalījās vairāk nekā 60 referenti no vairāk nekā 12 valstīm. 2026. gadā iznāca šai tēmai veltīts ''Culture Crossroads'' speciālizlaidums, kurā esmu viesredaktors un koncepcijas autors. Starp publiski pārbaudāmiem avotiem ir Latvijas Universitātes pētniecības profils un publikāciju ieraksti, starptautisko akadēmisko izdevumu bibliogrāfiskās lapas, Fulbright programmas informācija, Baltic Assembly informācija par 2022. gadā piešķirto medaļu, kā arī Latvijas Universitātes un citu institūciju informācija par akadēmisko darbību un konferencēm. Tā kā esmu šīs biogrāfijas subjekts, nevēlos pats būtiski rediģēt rakstu. Tāpēc šo informāciju piedāvāju Vikipēdijas redaktoru izvērtēšanai. Lūdzu pašiem izvērtēt, kuri fakti atbilst Vikipēdijas nozīmības, neitralitātes un avotu prasībām un kādā formā tos būtu lietderīgi iekļaut rakstā. Ja nepieciešams, varu šeit pievienot arī detalizētu papildināmā teksta projektu un konkrētu avotu sarakstu. Ar cieņu, Kaspars Kļaviņš [[Special:Contributions/~2026-50675-81|~2026-50675-81]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-50675-81|talk]]) 2026. gada 19. septembris, plkst. 19.08 (EEST) == Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu == Labdien, Baisuli! Šodien, 25. septembrī, plkst. 11.22 es papildināju Kaspara Kļaviņa biogrāfijas rakstu ar informāciju par viņa akadēmisko darbību, pētniecību, publikācijām, Latvijas kultūras mantojuma projektiem un apbalvojumiem, pievienojot arī avotu saites. Plkst. 11.30 šīs izmaiņas no Jums tika atceltas ar kopsavilkumu: „Novērsu izmaiņas, ko izdarīja Austrumrietumpētnieks, atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra.” Lūdzu norādīt, kuras konkrētās papildinājuma daļas neatbilda Vikipēdijas prasībām un kādēļ tieši šīs izmaiņas no Jums tika atceltas. Tas ļautu nepieciešamības gadījumā papildinājumu atbilstoši precizēt. Paldies! Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 12.47 (EEST) :Sveiki! :Ja ievietojot/papildinot tekstu tiek izdzēsts jau esošais teksts, tad tas tiek atcelts. Nepareizi ievietotas ārējās saites. Patrenēties veidot rakstu var savā [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks/Smilšu kaste|smilšukastē]] un pēc tam to iekopēt pamatrakstā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.52 (EEST) ::Sveiki, Baisuli! ::Sirsnīgs paldies par atbildi un ieteikumu izmantot smilšu kasti! Atvainojos par to, ka iepriekšējā rediģēšanas reizē izdzēsu jau esošo raksta tekstu. Turpmāk noteikti pievērsīšu tam nepieciešamo uzmanību. Ja Jums būtu iespēja, es būtu ļoti pateicīgs arī par nelielu precizējumu attiecībā uz ārējām saitēm — kuras no tām bija noformētas nepareizi un kāds būtu atbilstošais noformējums. Tas man palīdzētu labāk izprast Vikipēdijas prasības un turpmāk izvairīties no līdzīgām kļūdām. ::Paldies par Jūsu laiku un palīdzību! ::Ar cieņu, ::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 09.52 (EEST) :::Ārsaitēm pašā raksta tekstā vispār nav jābūt, tās jānoformē kā [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Atsauces|atsauces]] (tas pats vien ir, tikai ar <nowiki><ref></ref></nowiki> tegiem apkārt). Parasti viņas ērti veidot automātiski vizuālajā redaktorā ar atsauču ikonu, ja viena un tā pati atkārtojas vairākkārt, tad pilna teksta vietā viņā spiežam "Atkārtota izmantošana". Reizēm gan tas verķis nenostrādā un nākas ar rokām ķimerēties pirmkoda redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.20 (EEST) 2hoaf441z1v0ipuirnsbiis6u9pm7ox 4534409 4534400 2026-10-11T11:29:29Z Egilus 27634 /* Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu */ Atbilde 4534409 wikitext text/x-wiki == Inuse veidne == {{ping|Dedris}} Tu esi pievienojis šai lapai veidni {{tl|inuse}} un pēdējā laikā neesi aktīvi darbojies: veidne ielikta pirms 17 dienām un pēdējo labojumu esi veicis pirms 17 dienām. Lūdzu izvērtē, vai Tu tiešām '''aktīvi''' strādā pie šīs lapas un tai ir tiešām nepieciešama {{tl|inuse}} veidne. Ja ne, tad lūgums lapu uzlabot un noņemt veidni. Paldies! --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 05.02 (EET) == Nozīmība == Negribētos apkarināt ar maznozīmības veidni, ievērojot to, cik viegli mēs pieņemam šeit sportistus, gleznotājus vai aktierus, tomēr kaut vai kādu pamanāmu šīs personas sniegumu vajadzētu rakstā parādīt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.31 (EET) :No autoritatīvās vadības daudz saišu, kas gan nav nozīmības kritērijs, tikai norāde, iespējams, ka daudz publikāciju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.53 (EET) ::Es nešaubos, ka jebkuru vietējo zinātnieku var uzvilkt līdz mūsu zemajiem nozīmības kritērijiem, es žēlojos, ka tas nav izdarīts :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 12.01 (EET) == Biogrāfijas papildināšana == Labdien! Vēlos lūgt izvērtēt iespēju papildināt šo biogrāfijas rakstu. Kopš iepriekšējās diskusijas 2023. gadā mana akadēmiskā darbība un publikāciju klāsts ir papildinājies. Esmu apkopojis publiski pieejamu un pārbaudāmu informāciju par savu akadēmisko darbību, pētniecības virzieniem, publikācijām, starptautisko akadēmisko darbību, konferenču organizēšanu, redakcionālo darbu un apbalvojumiem. Šai informācijai ir pieejami konkrēti institucionāli, bibliogrāfiski un citi publiski avoti. Manas pašreizējās akadēmiskās darbības ietvaros ietilpst Latvijas Universitātes profesora un Āzijas studiju nodaļas vadītāja darbs, kā arī viesprofesora darbs South China Normal University Ķīnā. Latvijas Universitātes pētniecības profilā kā manas darbības jomas cita starpā norādīta filozofija, ētika un reliģija, valodas un literatūra un citas humanitāro zinātņu jomas. Pētniecība aptver vēsturi, filozofiju un zinātnes filozofiju, intelektuālo vēsturi un reliģijpētniecību, kultūras un starpkultūru studijas, kā arī Austrumāzijas, Tuvo Austrumu un Eiropas intelektuālās un kultūras tradīcijas, to savstarpējo mijiedarbību un recepciju. Jaunākajās publikācijās aplūkoti arī laika, ontoloģijas un mūsdienu fizikas filozofiskie jautājumi, kā arī Daoisma, Madhjamakas budisma un Mullā Ṣadrā filozofijas tematika. Pēdējos gados esmu publicējis akadēmiskus rakstus un grāmatu nodaļas, tostarp izdevumos ''Religions'', ''Culture Crossroads'', ''Millah: Journal of Religious Studies'' un Brill izdevniecības kolektīvā monogrāfijā. Esmu arī bijis vairāku starptautisku akadēmisko izdevumu viesredaktors. 2025. gadā biju starptautiskās konferences “The Grammar of Time: Ontologies and Practices Across Cultures” organizators Latvijas Universitātē. Konferencē piedalījās vairāk nekā 60 referenti no vairāk nekā 12 valstīm. 2026. gadā iznāca šai tēmai veltīts ''Culture Crossroads'' speciālizlaidums, kurā esmu viesredaktors un koncepcijas autors. Starp publiski pārbaudāmiem avotiem ir Latvijas Universitātes pētniecības profils un publikāciju ieraksti, starptautisko akadēmisko izdevumu bibliogrāfiskās lapas, Fulbright programmas informācija, Baltic Assembly informācija par 2022. gadā piešķirto medaļu, kā arī Latvijas Universitātes un citu institūciju informācija par akadēmisko darbību un konferencēm. Tā kā esmu šīs biogrāfijas subjekts, nevēlos pats būtiski rediģēt rakstu. Tāpēc šo informāciju piedāvāju Vikipēdijas redaktoru izvērtēšanai. Lūdzu pašiem izvērtēt, kuri fakti atbilst Vikipēdijas nozīmības, neitralitātes un avotu prasībām un kādā formā tos būtu lietderīgi iekļaut rakstā. Ja nepieciešams, varu šeit pievienot arī detalizētu papildināmā teksta projektu un konkrētu avotu sarakstu. Ar cieņu, Kaspars Kļaviņš [[Special:Contributions/~2026-50675-81|~2026-50675-81]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-50675-81|talk]]) 2026. gada 19. septembris, plkst. 19.08 (EEST) == Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu == Labdien, Baisuli! Šodien, 25. septembrī, plkst. 11.22 es papildināju Kaspara Kļaviņa biogrāfijas rakstu ar informāciju par viņa akadēmisko darbību, pētniecību, publikācijām, Latvijas kultūras mantojuma projektiem un apbalvojumiem, pievienojot arī avotu saites. Plkst. 11.30 šīs izmaiņas no Jums tika atceltas ar kopsavilkumu: „Novērsu izmaiņas, ko izdarīja Austrumrietumpētnieks, atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra.” Lūdzu norādīt, kuras konkrētās papildinājuma daļas neatbilda Vikipēdijas prasībām un kādēļ tieši šīs izmaiņas no Jums tika atceltas. Tas ļautu nepieciešamības gadījumā papildinājumu atbilstoši precizēt. Paldies! Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 12.47 (EEST) :Sveiki! :Ja ievietojot/papildinot tekstu tiek izdzēsts jau esošais teksts, tad tas tiek atcelts. Nepareizi ievietotas ārējās saites. Patrenēties veidot rakstu var savā [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks/Smilšu kaste|smilšukastē]] un pēc tam to iekopēt pamatrakstā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.52 (EEST) ::Sveiki, Baisuli! ::Sirsnīgs paldies par atbildi un ieteikumu izmantot smilšu kasti! Atvainojos par to, ka iepriekšējā rediģēšanas reizē izdzēsu jau esošo raksta tekstu. Turpmāk noteikti pievērsīšu tam nepieciešamo uzmanību. Ja Jums būtu iespēja, es būtu ļoti pateicīgs arī par nelielu precizējumu attiecībā uz ārējām saitēm — kuras no tām bija noformētas nepareizi un kāds būtu atbilstošais noformējums. Tas man palīdzētu labāk izprast Vikipēdijas prasības un turpmāk izvairīties no līdzīgām kļūdām. ::Paldies par Jūsu laiku un palīdzību! ::Ar cieņu, ::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 09.52 (EEST) :::Ārsaitēm pašā raksta tekstā vispār nav jābūt, tās jānoformē kā [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Atsauces|atsauces]] (tas pats vien ir, tikai ar <nowiki><ref></ref></nowiki> tegiem apkārt). Parasti viņas ērti veidot automātiski vizuālajā redaktorā ar atsauču ikonu, ja viena un tā pati atkārtojas vairākkārt, tad pilna teksta vietā viņā spiežam "Atkārtota izmantošana". Reizēm gan tas verķis nenostrādā un nākas ar rokām ķimerēties pirmkoda redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.20 (EEST) :::Nu un tas šausmīgais priekš enciklopēdijas stils, kā "Viņa pētniecības lokā ietilpst arī..." un visa garmuldēšana - tas pat CV īsti neiederētos, kur nu vēl te. Te jāraksta par lietu: tajā gadā izdevis grāmatu, tajā raxtīts par... max 2-3 galvenās tēmas, labāk viena. Ko pētnieks pie sevis pētījis, tas lai paliek vaļasprieku aprakstam. MI, kurš acīmredzami bija sagatavojis tekstu, to nevar izdarīt, vismaz ne šādā līmenī. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.29 (EEST) qaultkhfw3o8i15dgfd9zszqkb9mhon 0 538530 4534150 4300123 2026-10-10T15:42:59Z Pirags 3757 pap 4534150 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Military equipment displayed for the 44th Iranian revolution anniversary rally - Shahed 136s.jpg|thumb|Trīs ''Shahed 136'' demonstrēšana Irānā (2023)]] [[Attēls:Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-05).jpg|thumb|2025. gada janvārī Ukrainā notriektā drona Krievijas modifikācija ("Gandrene")]] '''''Shahed''''' ({{val|fa|شاهد ۱۳۶}} — "liecinieks") ir [[Irāna]]s tāla darbības rādiusa militārie [[droni]], kas izstrādāti militārajā uzņēmumā ''Shahed Aviation Industries''. Irānas dronus pirmo reizi lietoja [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā, lai 2019. gadā uzbruktu [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk tos izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань'' ([[gandrene]]). == Vēsture == Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 2022. gada 20. augustā [[Teherāna]]s lidostā nolaidās Krievijas transporta lidmašīna ''[[Il-76]]'' ar [[ASV]] un [[Lielbritānija]]s ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes ''Shahed'' un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai uzbruka ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> == Versijas == * ''Shahed 131'' (Krievijas ''Герань–1'') * ''[[Shahed 136]]'' (Krievijas ''Герань–2'') * ''[[Shahed 238]]'' (Krievijas ''Герань–3''), irāņu ražojums kopš 2023. septembra ar turboreaktīvo dzinēju * Krievijas ražotais ''Герань–4'' uz ''Shahed 238'' bāzes ar ķīniešu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada * Krievijas ražotais ''Герань–5'' ar spārnotajai raķetei līdzīɡu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada == Attēli == <gallery> Shahed 121 and Shahed 129.jpg|''Shahed 121'' and ''Shahed 129'' (pa labi) droni Shahed 136 rendering.png|''[[Shahed 136]]'' datorgrafiskais attēls Shahed 171 Simorgh.jpg|''Shahed 171'' (2019) </gallery> === Ukrainā notriektie Shahed-136 droni === <gallery> Russian drone found in Ukraine 01.jpg| Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg| Remains of Shahed drone in Mykolaiv Oblast, 2024-02-01 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (12).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-18 (01).jpg| Russian drone found in Ukraine 03.jpg| Russian drone found in Ukraine 04.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] hgms2qzkfyrdbydkzeh8yvu20e3zjdc 4534151 4534150 2026-10-10T15:45:02Z Kikos 3705 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Pirags|Pirags]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra 4091409 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Military equipment displayed for the 44th Iranian revolution anniversary rally - Shahed 136s.jpg|thumb|Trīs ''Shahed 136'' demonstrēšana Irānā (2023)]] '''''Shahed''''' ({{val|fa|شاهد ۱۳۶}} — "liecinieks") ir [[Irāna]]s tāla darbības rādiusa militārie [[droni]], kas izstrādāti militārajā uzņēmumā ''Shahed Aviation Industries''. Irānas dronus pirmo reizi lietoja [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā, lai 2019. gadā uzbruktu [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk tos izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань-2''. == Vēsture == Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 2022. gada 20. augustā [[Teherāna]]s lidostā nolaidās Krievijas transporta lidmašīna ''[[Il-76]]'' ar [[ASV]] un [[Lielbritānija]]s ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes ''Shahed'' un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> == Attēli == <gallery> Shahed 121 and Shahed 129.jpg|''Shahed 121'' and ''Shahed 129'' (pa labi) droni Shahed 136 rendering.png|''[[Shahed 136]]'' datorgrafiskais attēls Shahed 171 Simorgh.jpg|''Shahed 171'' (2019) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] elazz1v0vsd4rw6prixegkaei2boy37 4534152 4534151 2026-10-10T15:45:59Z Kikos 3705 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Kikos|Kikos]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Pirags 4534150 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Military equipment displayed for the 44th Iranian revolution anniversary rally - Shahed 136s.jpg|thumb|Trīs ''Shahed 136'' demonstrēšana Irānā (2023)]] [[Attēls:Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-05).jpg|thumb|2025. gada janvārī Ukrainā notriektā drona Krievijas modifikācija ("Gandrene")]] '''''Shahed''''' ({{val|fa|شاهد ۱۳۶}} — "liecinieks") ir [[Irāna]]s tāla darbības rādiusa militārie [[droni]], kas izstrādāti militārajā uzņēmumā ''Shahed Aviation Industries''. Irānas dronus pirmo reizi lietoja [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā, lai 2019. gadā uzbruktu [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk tos izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань'' ([[gandrene]]). == Vēsture == Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 2022. gada 20. augustā [[Teherāna]]s lidostā nolaidās Krievijas transporta lidmašīna ''[[Il-76]]'' ar [[ASV]] un [[Lielbritānija]]s ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes ''Shahed'' un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai uzbruka ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> == Versijas == * ''Shahed 131'' (Krievijas ''Герань–1'') * ''[[Shahed 136]]'' (Krievijas ''Герань–2'') * ''[[Shahed 238]]'' (Krievijas ''Герань–3''), irāņu ražojums kopš 2023. septembra ar turboreaktīvo dzinēju * Krievijas ražotais ''Герань–4'' uz ''Shahed 238'' bāzes ar ķīniešu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada * Krievijas ražotais ''Герань–5'' ar spārnotajai raķetei līdzīɡu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada == Attēli == <gallery> Shahed 121 and Shahed 129.jpg|''Shahed 121'' and ''Shahed 129'' (pa labi) droni Shahed 136 rendering.png|''[[Shahed 136]]'' datorgrafiskais attēls Shahed 171 Simorgh.jpg|''Shahed 171'' (2019) </gallery> === Ukrainā notriektie Shahed-136 droni === <gallery> Russian drone found in Ukraine 01.jpg| Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg| Remains of Shahed drone in Mykolaiv Oblast, 2024-02-01 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (12).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-18 (01).jpg| Russian drone found in Ukraine 03.jpg| Russian drone found in Ukraine 04.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] hgms2qzkfyrdbydkzeh8yvu20e3zjdc 4534158 4534152 2026-10-10T16:26:42Z Pirags 3757 /* Versijas */ 4534158 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Military equipment displayed for the 44th Iranian revolution anniversary rally - Shahed 136s.jpg|thumb|Trīs ''Shahed 136'' demonstrēšana Irānā (2023)]] [[Attēls:Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-05).jpg|thumb|2025. gada janvārī Ukrainā notriektā drona Krievijas modifikācija ("Gandrene")]] '''''Shahed''''' ({{val|fa|شاهد ۱۳۶}} — "liecinieks") ir [[Irāna]]s tāla darbības rādiusa militārie [[droni]], kas izstrādāti militārajā uzņēmumā ''Shahed Aviation Industries''. Irānas dronus pirmo reizi lietoja [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā, lai 2019. gadā uzbruktu [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk tos izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань'' ([[gandrene]]). == Vēsture == Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 2022. gada 20. augustā [[Teherāna]]s lidostā nolaidās Krievijas transporta lidmašīna ''[[Il-76]]'' ar [[ASV]] un [[Lielbritānija]]s ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes ''Shahed'' un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai uzbruka ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> == Versijas == * ''[[Shahed 131]]'' (Krievijas ''Герань–1'') * ''[[Shahed 136]]'' (Krievijas ''Герань–2'') * ''[[Shahed 238]]'' (Krievijas ''Герань–3''), irāņu ražojums kopš 2023. septembra ar turboreaktīvo dzinēju * Krievijas ražotais ''Герань–4'' uz ''Shahed 238'' bāzes ar ķīniešu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada * Krievijas ražotais ''Герань–5'' ar spārnotajai raķetei līdzīɡu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada == Attēli == <gallery> Shahed 121 and Shahed 129.jpg|''Shahed 121'' and ''Shahed 129'' (pa labi) droni Shahed 136 rendering.png|''[[Shahed 136]]'' datorgrafiskais attēls Shahed 171 Simorgh.jpg|''Shahed 171'' (2019) </gallery> === Ukrainā notriektie Shahed-136 droni === <gallery> Russian drone found in Ukraine 01.jpg| Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg| Remains of Shahed drone in Mykolaiv Oblast, 2024-02-01 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (12).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-18 (01).jpg| Russian drone found in Ukraine 03.jpg| Russian drone found in Ukraine 04.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] p5c8qdz9p1gx2b1gbleqnm6h1a9mhtx 4534161 4534158 2026-10-10T16:46:32Z Pirags 3757 /* Versijas */ pap 4534161 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Military equipment displayed for the 44th Iranian revolution anniversary rally - Shahed 136s.jpg|thumb|Trīs ''Shahed 136'' demonstrēšana Irānā (2023)]] [[Attēls:Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-05).jpg|thumb|2025. gada janvārī Ukrainā notriektā drona Krievijas modifikācija ("Gandrene")]] '''''Shahed''''' ({{val|fa|شاهد ۱۳۶}} — "liecinieks") ir [[Irāna]]s tāla darbības rādiusa militārie [[droni]], kas izstrādāti militārajā uzņēmumā ''Shahed Aviation Industries''. Irānas dronus pirmo reizi lietoja [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā, lai 2019. gadā uzbruktu [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk tos izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань'' ([[gandrene]]). == Vēsture == Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 2022. gada 20. augustā [[Teherāna]]s lidostā nolaidās Krievijas transporta lidmašīna ''[[Il-76]]'' ar [[ASV]] un [[Lielbritānija]]s ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes ''Shahed'' un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai uzbruka ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> == Versijas == * ''[[Shahed 131]]'' (Krievijas ''Герань–1''), irāņu ražojums ar dīzeļa rotācijas virzuļdzinēju (''Serat-1'' tipa Vankela dzinēju), pirmo reizi kaujā izmantots 2019. ɡada septembrī * ''[[Shahed 136]]'' (Krievijas ''Герань–2''), modificēts irāņu ražojums ar dīzeļa rotācijas virzuļdzinēju (Vankela dzinēju) * ''[[Shahed 238]]'' (Krievijas ''Герань–3''), irāņu ražojums kopš 2023. septembra ar ar divcilindru benzīna dzinēju jeb turboreaktīvo dzinēju * Krievijas ražotais ''Герань–4'' uz ''Shahed 238'' bāzes ar ķīniešu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada * Krievijas ražotais ''Герань–5'' ar spārnotajai raķetei līdzīɡu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada == Attēli == <gallery> Shahed 121 and Shahed 129.jpg|''Shahed 121'' and ''Shahed 129'' (pa labi) droni Shahed 136 rendering.png|''[[Shahed 136]]'' datorgrafiskais attēls Shahed 171 Simorgh.jpg|''Shahed 171'' (2019) </gallery> === Ukrainā notriektie Shahed-136 droni === <gallery> Russian drone found in Ukraine 01.jpg| Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg| Remains of Shahed drone in Mykolaiv Oblast, 2024-02-01 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (12).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-18 (01).jpg| Russian drone found in Ukraine 03.jpg| Russian drone found in Ukraine 04.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] r2wtwxd1u0lkczw4yutg3sov3zi2z5l 4534163 4534161 2026-10-10T16:49:05Z Pirags 3757 /* Attēli */ 4534163 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Military equipment displayed for the 44th Iranian revolution anniversary rally - Shahed 136s.jpg|thumb|Trīs ''Shahed 136'' demonstrēšana Irānā (2023)]] [[Attēls:Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-05).jpg|thumb|2025. gada janvārī Ukrainā notriektā drona Krievijas modifikācija ("Gandrene")]] '''''Shahed''''' ({{val|fa|شاهد ۱۳۶}} — "liecinieks") ir [[Irāna]]s tāla darbības rādiusa militārie [[droni]], kas izstrādāti militārajā uzņēmumā ''Shahed Aviation Industries''. Irānas dronus pirmo reizi lietoja [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā, lai 2019. gadā uzbruktu [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk tos izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань'' ([[gandrene]]). == Vēsture == Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 2022. gada 20. augustā [[Teherāna]]s lidostā nolaidās Krievijas transporta lidmašīna ''[[Il-76]]'' ar [[ASV]] un [[Lielbritānija]]s ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes ''Shahed'' un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai uzbruka ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> == Versijas == * ''[[Shahed 131]]'' (Krievijas ''Герань–1''), irāņu ražojums ar dīzeļa rotācijas virzuļdzinēju (''Serat-1'' tipa Vankela dzinēju), pirmo reizi kaujā izmantots 2019. ɡada septembrī * ''[[Shahed 136]]'' (Krievijas ''Герань–2''), modificēts irāņu ražojums ar dīzeļa rotācijas virzuļdzinēju (Vankela dzinēju) * ''[[Shahed 238]]'' (Krievijas ''Герань–3''), irāņu ražojums kopš 2023. septembra ar ar divcilindru benzīna dzinēju jeb turboreaktīvo dzinēju * Krievijas ražotais ''Герань–4'' uz ''Shahed 238'' bāzes ar ķīniešu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada * Krievijas ražotais ''Герань–5'' ar spārnotajai raķetei līdzīɡu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada == Attēli == <gallery> Shahed 121 and Shahed 129.jpg|''Shahed 121'' and ''Shahed 129'' (pa labi) droni National Aerospace Park in September 2023 (13).jpg|''Shahed 136'' un ''Shahed 131'' (pa labi) Shahed 136 rendering.png|''[[Shahed 136]]'' datorgrafiskais attēls Shahed 171 Simorgh.jpg|''Shahed 171'' (2019) </gallery> === Ukrainā notriektie Shahed-136 droni === <gallery> Russian drone found in Ukraine 01.jpg| Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg| Remains of Shahed drone in Mykolaiv Oblast, 2024-02-01 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (12).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-18 (01).jpg| Russian drone found in Ukraine 03.jpg| Russian drone found in Ukraine 04.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] klz969fs9h9b88l4govtl9uwmerhmnd 4534164 4534163 2026-10-10T16:50:18Z Pirags 3757 /* Versijas */ 4534164 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Military equipment displayed for the 44th Iranian revolution anniversary rally - Shahed 136s.jpg|thumb|Trīs ''Shahed 136'' demonstrēšana Irānā (2023)]] [[Attēls:Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-05).jpg|thumb|2025. gada janvārī Ukrainā notriektā drona Krievijas modifikācija ("Gandrene")]] '''''Shahed''''' ({{val|fa|شاهد ۱۳۶}} — "liecinieks") ir [[Irāna]]s tāla darbības rādiusa militārie [[droni]], kas izstrādāti militārajā uzņēmumā ''Shahed Aviation Industries''. Irānas dronus pirmo reizi lietoja [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā, lai 2019. gadā uzbruktu [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk tos izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань'' ([[gandrene]]). == Vēsture == Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 2022. gada 20. augustā [[Teherāna]]s lidostā nolaidās Krievijas transporta lidmašīna ''[[Il-76]]'' ar [[ASV]] un [[Lielbritānija]]s ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes ''Shahed'' un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai uzbruka ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> == Krievijas izmantotās dronu versijas == * ''[[Shahed 131]]'' (Krievijas ''Герань–1''), irāņu ražojums ar dīzeļa rotācijas virzuļdzinēju (''Serat-1'' tipa Vankela dzinēju), pirmo reizi kaujā izmantots 2019. ɡada septembrī * ''[[Shahed 136]]'' (Krievijas ''Герань–2''), modificēts irāņu ražojums ar dīzeļa rotācijas virzuļdzinēju (Vankela dzinēju) * ''[[Shahed 238]]'' (Krievijas ''Герань–3''), irāņu ražojums kopš 2023. septembra ar ar divcilindru benzīna dzinēju jeb turboreaktīvo dzinēju * Krievijas ražotais ''Герань–4'' uz ''Shahed 238'' bāzes ar ķīniešu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada * Krievijas ražotais ''Герань–5'' ar spārnotajai raķetei līdzīɡu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada == Attēli == <gallery> Shahed 121 and Shahed 129.jpg|''Shahed 121'' and ''Shahed 129'' (pa labi) droni National Aerospace Park in September 2023 (13).jpg|''Shahed 136'' un ''Shahed 131'' (pa labi) Shahed 136 rendering.png|''[[Shahed 136]]'' datorgrafiskais attēls Shahed 171 Simorgh.jpg|''Shahed 171'' (2019) </gallery> === Ukrainā notriektie Shahed-136 droni === <gallery> Russian drone found in Ukraine 01.jpg| Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg| Remains of Shahed drone in Mykolaiv Oblast, 2024-02-01 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (12).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-18 (01).jpg| Russian drone found in Ukraine 03.jpg| Russian drone found in Ukraine 04.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] lcw4yzoh6f5gjypcrbkqpyi5dfo3h6n 4534166 4534164 2026-10-10T17:01:57Z Pirags 3757 /* Krievijas izmantotās dronu versijas */ pap 4534166 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Military equipment displayed for the 44th Iranian revolution anniversary rally - Shahed 136s.jpg|thumb|Trīs ''Shahed 136'' demonstrēšana Irānā (2023)]] [[Attēls:Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-05).jpg|thumb|2025. gada janvārī Ukrainā notriektā drona Krievijas modifikācija ("Gandrene")]] '''''Shahed''''' ({{val|fa|شاهد ۱۳۶}} — "liecinieks") ir [[Irāna]]s tāla darbības rādiusa militārie [[droni]], kas izstrādāti militārajā uzņēmumā ''Shahed Aviation Industries''. Irānas dronus pirmo reizi lietoja [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā, lai 2019. gadā uzbruktu [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk tos izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань'' ([[gandrene]]). == Vēsture == Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 2022. gada 20. augustā [[Teherāna]]s lidostā nolaidās Krievijas transporta lidmašīna ''[[Il-76]]'' ar [[ASV]] un [[Lielbritānija]]s ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes ''Shahed'' un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai uzbruka ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> == Krievijas izmantotās dronu versijas == * ''[[Shahed 131]]'' (Krievijas ''Герань–1''), irāņu ražojums ar dīzeļa rotācijas virzuļdzinēju (''Serat-1'' tipa Vankela dzinēju), pirmo reizi kaujā izmantots 2019. ɡada septembrī * ''[[Shahed 136]]'' (Krievijas ''Герань–2''), modificēts irāņu ražojums ar četrcilindru divtaktu benzīna dzinēju (Mado MD-550 dzinēju) * ''[[Shahed 238]]'' (Krievijas ''Герань–3''), irāņu ražojums kopš 2023. septembra ar divcilindru benzīna dzinēju jeb turboreaktīvo dzinēju * Krievijas ražotais ''Герань–4'' uz ''Shahed 238'' bāzes ar ķīniešu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada * Krievijas ražotais ''Герань–5'' ar spārnotajai raķetei līdzīɡu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada == Attēli == <gallery> Shahed 121 and Shahed 129.jpg|''Shahed 121'' and ''Shahed 129'' (pa labi) droni National Aerospace Park in September 2023 (13).jpg|''Shahed 136'' un ''Shahed 131'' (pa labi) Shahed 136 rendering.png|''[[Shahed 136]]'' datorgrafiskais attēls Shahed 171 Simorgh.jpg|''Shahed 171'' (2019) </gallery> === Ukrainā notriektie Shahed-136 droni === <gallery> Russian drone found in Ukraine 01.jpg| Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg| Remains of Shahed drone in Mykolaiv Oblast, 2024-02-01 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (12).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-18 (01).jpg| Russian drone found in Ukraine 03.jpg| Russian drone found in Ukraine 04.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] g74o3clonreu0y9iwbeoiopulmi9fcs 4534167 4534166 2026-10-10T17:04:48Z Pirags 3757 /* Krievijas izmantotās dronu versijas */ pap 4534167 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Military equipment displayed for the 44th Iranian revolution anniversary rally - Shahed 136s.jpg|thumb|Trīs ''Shahed 136'' demonstrēšana Irānā (2023)]] [[Attēls:Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-05).jpg|thumb|2025. gada janvārī Ukrainā notriektā drona Krievijas modifikācija ("Gandrene")]] '''''Shahed''''' ({{val|fa|شاهد ۱۳۶}} — "liecinieks") ir [[Irāna]]s tāla darbības rādiusa militārie [[droni]], kas izstrādāti militārajā uzņēmumā ''Shahed Aviation Industries''. Irānas dronus pirmo reizi lietoja [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā, lai 2019. gadā uzbruktu [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk tos izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань'' ([[gandrene]]). == Vēsture == Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 2022. gada 20. augustā [[Teherāna]]s lidostā nolaidās Krievijas transporta lidmašīna ''[[Il-76]]'' ar [[ASV]] un [[Lielbritānija]]s ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes ''Shahed'' un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai uzbruka ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> == Krievijas izmantotās dronu versijas == * ''[[Shahed 131]]'' (Krievijas ''Герань–1''), irāņu ražojums ar dīzeļa rotācijas virzuļdzinēju (''Serat-1'' tipa Vankela dzinēju), pirmo reizi kaujā izmantots 2019. ɡada septembrī * ''[[Shahed 136]]'' (Krievijas ''Герань–2''), modificēts irāņu ražojums ar četrcilindru divtaktu benzīna dzinēju (Mado MD-550 dzinēju), pirmais attēls publicēts 2021. ɡada decembrī * ''[[Shahed 238]]'' (Krievijas ''Герань–3''), irāņu ražojums kopš 2023. septembra ar divcilindru benzīna dzinēju jeb turboreaktīvo dzinēju * Krievijas ražotais ''Герань–4'' uz ''Shahed 238'' bāzes ar ķīniešu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada * Krievijas ražotais ''Герань–5'' ar spārnotajai raķetei līdzīɡu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada == Attēli == <gallery> Shahed 121 and Shahed 129.jpg|''Shahed 121'' and ''Shahed 129'' (pa labi) droni National Aerospace Park in September 2023 (13).jpg|''Shahed 136'' un ''Shahed 131'' (pa labi) Shahed 136 rendering.png|''[[Shahed 136]]'' datorgrafiskais attēls Shahed 171 Simorgh.jpg|''Shahed 171'' (2019) </gallery> === Ukrainā notriektie Shahed-136 droni === <gallery> Russian drone found in Ukraine 01.jpg| Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg| Remains of Shahed drone in Mykolaiv Oblast, 2024-02-01 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (12).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-18 (01).jpg| Russian drone found in Ukraine 03.jpg| Russian drone found in Ukraine 04.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] 14ft1jk0wxnmig84rmq8oo0927i1d4u 4534177 4534167 2026-10-10T17:47:15Z Pirags 3757 /* Krievijas izmantotās dronu versijas */ pap 4534177 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Military equipment displayed for the 44th Iranian revolution anniversary rally - Shahed 136s.jpg|thumb|Trīs ''Shahed 136'' demonstrēšana Irānā (2023)]] [[Attēls:Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-05).jpg|thumb|2025. gada janvārī Ukrainā notriektā drona Krievijas modifikācija ("Gandrene")]] '''''Shahed''''' ({{val|fa|شاهد ۱۳۶}} — "liecinieks") ir [[Irāna]]s tāla darbības rādiusa militārie [[droni]], kas izstrādāti militārajā uzņēmumā ''Shahed Aviation Industries''. Irānas dronus pirmo reizi lietoja [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā, lai 2019. gadā uzbruktu [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk tos izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань'' ([[gandrene]]). == Vēsture == Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 2022. gada 20. augustā [[Teherāna]]s lidostā nolaidās Krievijas transporta lidmašīna ''[[Il-76]]'' ar [[ASV]] un [[Lielbritānija]]s ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes ''Shahed'' un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai uzbruka ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> == Krievijas izmantotās dronu versijas == * ''[[Shahed 131]]'' (Krievijas ''Герань–1''), irāņu ražojums ar dīzeļa rotācijas virzuļdzinēju (''Serat-1'' tipa Vankela dzinēju), pirmo reizi kaujā izmantots 2019. ɡada septembrī * ''[[Shahed 136]]'' (Krievijas ''Герань–2''), modificēts irāņu ražojums ar četrcilindru divtaktu benzīna dzinēju (''Mado MD-550''), pirmais attēls publicēts 2021. ɡada decembrī * ''[[Shahed 238]]'' (Krievijas ''Герань–3''), irāņu ražojums uz ''Shahed 136'' bāzes ar turboreaktīvo dzinēju (''Toloue-13 micro-turbojet 896''), pirmo reizi publiski parādīts 2023. septembrī, Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2024. ɡada janvārī * Krievijas ražotais ''Герань–4'' uz ''Shahed 238'' bāzes ar ķīniešu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada * Krievijas ražotais ''Герань–5'' ar spārnotajai raķetei līdzīɡu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada == Attēli == <gallery> Shahed 121 and Shahed 129.jpg|''Shahed 121'' and ''Shahed 129'' (pa labi) droni National Aerospace Park in September 2023 (13).jpg|''Shahed 136'' un ''Shahed 131'' (pa labi) Shahed 136 rendering.png|''[[Shahed 136]]'' datorgrafiskais attēls Shahed 171 Simorgh.jpg|''Shahed 171'' (2019) </gallery> === Ukrainā notriektie Shahed-136 droni === <gallery> Russian drone found in Ukraine 01.jpg| Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg| Remains of Shahed drone in Mykolaiv Oblast, 2024-02-01 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (12).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-18 (01).jpg| Russian drone found in Ukraine 03.jpg| Russian drone found in Ukraine 04.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] 0e7gdkysrrhgdk1fpizw5wi78eh2k1n 4534178 4534177 2026-10-10T17:49:52Z Pirags 3757 4534178 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Military equipment displayed for the 44th Iranian revolution anniversary rally - Shahed 136s.jpg|thumb|Trīs ''Shahed 136'' demonstrēšana Irānā (2023)]] [[Attēls:Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-05).jpg|thumb|2025. gada janvārī Ukrainā notriektā drona Krievijas modifikācija ("Gandrene" jeb Geraņ-2)]] '''''Shahed''''' ({{val|fa|شاهد ۱۳۶}} — "liecinieks") ir [[Irāna]]s tāla darbības rādiusa militārie [[droni]], kas izstrādāti militārajā uzņēmumā ''Shahed Aviation Industries''. Irānas dronus pirmo reizi lietoja [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā, lai 2019. gadā uzbruktu [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk tos izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань'' ([[gandrene]]). == Vēsture == Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 2022. gada 20. augustā [[Teherāna]]s lidostā nolaidās Krievijas transporta lidmašīna ''[[Il-76]]'' ar [[ASV]] un [[Lielbritānija]]s ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes ''Shahed'' un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai uzbruka ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> == Krievijas izmantotās dronu versijas == * ''[[Shahed 131]]'' (Krievijas ''Герань–1''), irāņu ražojums ar dīzeļa rotācijas virzuļdzinēju (''Serat-1'' tipa Vankela dzinēju), pirmo reizi kaujā izmantots 2019. ɡada septembrī * ''[[Shahed 136]]'' (Krievijas ''Герань–2''), modificēts irāņu ražojums ar četrcilindru divtaktu benzīna dzinēju (''Mado MD-550''), pirmais attēls publicēts 2021. ɡada decembrī * ''[[Shahed 238]]'' (Krievijas ''Герань–3''), irāņu ražojums uz ''Shahed 136'' bāzes ar turboreaktīvo dzinēju (''Toloue-13 micro-turbojet 896''), pirmo reizi publiski parādīts 2023. septembrī, Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2024. ɡada janvārī * Krievijas ražotais ''Герань–4'' uz ''Shahed 238'' bāzes ar ķīniešu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada * Krievijas ražotais ''Герань–5'' ar spārnotajai raķetei līdzīɡu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada == Attēli == <gallery> Shahed 121 and Shahed 129.jpg|''Shahed 121'' and ''Shahed 129'' (pa labi) droni National Aerospace Park in September 2023 (13).jpg|''Shahed 136'' un ''Shahed 131'' (pa labi) Shahed 136 rendering.png|''[[Shahed 136]]'' datorgrafiskais attēls Shahed 171 Simorgh.jpg|''Shahed 171'' (2019) </gallery> === Ukrainā notriektie Shahed-136 droni === <gallery> Russian drone found in Ukraine 01.jpg| Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg| Remains of Shahed drone in Mykolaiv Oblast, 2024-02-01 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (12).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-18 (01).jpg| Russian drone found in Ukraine 03.jpg| Russian drone found in Ukraine 04.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] qkkl7ezty76dckffzbb2v8xbwvkfmck 4534179 4534178 2026-10-10T17:52:44Z Kikos 3705 /* ievads */ bez cipariem 4534179 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Military equipment displayed for the 44th Iranian revolution anniversary rally - Shahed 136s.jpg|thumb|Trīs ''Shahed 136'' demonstrēšana Irānā (2023)]] [[Attēls:Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-05).jpg|thumb|2025. gada janvārī Ukrainā notriektā drona Krievijas modifikācija ("Gandrene" jeb Geraņ-2)]] '''''Shahed''''' ({{val|fa|شاهد}} — "liecinieks") ir [[Irāna]]s tāla darbības rādiusa militārie [[droni]], kas izstrādāti militārajā uzņēmumā ''Shahed Aviation Industries''. Irānas dronus pirmo reizi lietoja [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā, lai 2019. gadā uzbruktu [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk tos izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань'' ([[gandrene]]). == Vēsture == Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 2022. gada 20. augustā [[Teherāna]]s lidostā nolaidās Krievijas transporta lidmašīna ''[[Il-76]]'' ar [[ASV]] un [[Lielbritānija]]s ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes ''Shahed'' un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai uzbruka ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> == Krievijas izmantotās dronu versijas == * ''[[Shahed 131]]'' (Krievijas ''Герань–1''), irāņu ražojums ar dīzeļa rotācijas virzuļdzinēju (''Serat-1'' tipa Vankela dzinēju), pirmo reizi kaujā izmantots 2019. ɡada septembrī * ''[[Shahed 136]]'' (Krievijas ''Герань–2''), modificēts irāņu ražojums ar četrcilindru divtaktu benzīna dzinēju (''Mado MD-550''), pirmais attēls publicēts 2021. ɡada decembrī * ''[[Shahed 238]]'' (Krievijas ''Герань–3''), irāņu ražojums uz ''Shahed 136'' bāzes ar turboreaktīvo dzinēju (''Toloue-13 micro-turbojet 896''), pirmo reizi publiski parādīts 2023. septembrī, Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2024. ɡada janvārī * Krievijas ražotais ''Герань–4'' uz ''Shahed 238'' bāzes ar ķīniešu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada * Krievijas ražotais ''Герань–5'' ar spārnotajai raķetei līdzīɡu reaktīvo dzinēju kopš 2026. ɡada == Attēli == <gallery> Shahed 121 and Shahed 129.jpg|''Shahed 121'' and ''Shahed 129'' (pa labi) droni National Aerospace Park in September 2023 (13).jpg|''Shahed 136'' un ''Shahed 131'' (pa labi) Shahed 136 rendering.png|''[[Shahed 136]]'' datorgrafiskais attēls Shahed 171 Simorgh.jpg|''Shahed 171'' (2019) </gallery> === Ukrainā notriektie Shahed-136 droni === <gallery> Russian drone found in Ukraine 01.jpg| Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg| Remains of Shahed drone in Mykolaiv Oblast, 2024-02-01 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (12).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-18 (01).jpg| Russian drone found in Ukraine 03.jpg| Russian drone found in Ukraine 04.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] svlzo3nv4x757xyq8kynmxlqv9e7z09 4534183 4534179 2026-10-10T18:20:10Z Pirags 3757 /* Krievijas izmantotās dronu versijas */ pap 4534183 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Military equipment displayed for the 44th Iranian revolution anniversary rally - Shahed 136s.jpg|thumb|Trīs ''Shahed 136'' demonstrēšana Irānā (2023)]] [[Attēls:Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-05).jpg|thumb|2025. gada janvārī Ukrainā notriektā drona Krievijas modifikācija ("Gandrene" jeb Geraņ-2)]] '''''Shahed''''' ({{val|fa|شاهد}} — "liecinieks") ir [[Irāna]]s tāla darbības rādiusa militārie [[droni]], kas izstrādāti militārajā uzņēmumā ''Shahed Aviation Industries''. Irānas dronus pirmo reizi lietoja [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā, lai 2019. gadā uzbruktu [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk tos izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань'' ([[gandrene]]). == Vēsture == Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 2022. gada 20. augustā [[Teherāna]]s lidostā nolaidās Krievijas transporta lidmašīna ''[[Il-76]]'' ar [[ASV]] un [[Lielbritānija]]s ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes ''Shahed'' un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai uzbruka ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> == Krievijas izmantotās dronu versijas == * ''[[Shahed 131]]'' (Krievijas ''Герань–1''), irāņu ražojums ar dīzeļa rotācijas virzuļdzinēju (''Shahed-783/788''), pirmo reizi kaujā [[hutieši]] to izmantoja uzbrukumam saudiešu naftas atradnēm 2019. ɡada septembrī, izmantots Ukrainas karā kopš 2022. ɡada oktobra * ''[[Shahed 136]]'' (Krievijas ''Герань–2''), modificēts irāņu ražojums ar četrcilindru divtaktu benzīna dzinēju (''Mado MD-550''), pirmais attēls publicēts 2021. ɡada decembrī, plaši izmantots Ukrainas karā kopš 2022. ɡada septembra * ''[[Shahed 238]]'' (Krievijas ''Герань–3''), irāņu ražojums uz ''Shahed 136'' bāzes ar turboreaktīvo dzinēju (''Toloue-13 micro-turbojet 896''), pirmo reizi publiski parādīts 2023. septembrī, Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2024. ɡada janvārī * Krievijas ražotais ''Герань–4'' uz ''Shahed 238'' bāzes ar ķīniešu reaktīvo dzinēju, Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2026. ɡadā * Krievijas ražotais ''Герань–5'' ar spārnotajai raķetei līdzīɡu ķīniešu reaktīvo dzinēju (''Telefly jet''), Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2026. ɡada janvārī, palaižams no ''[[Su-25]]'' == Attēli == <gallery> Shahed 121 and Shahed 129.jpg|''Shahed 121'' and ''Shahed 129'' (pa labi) droni National Aerospace Park in September 2023 (13).jpg|''Shahed 136'' un ''Shahed 131'' (pa labi) Shahed 136 rendering.png|''[[Shahed 136]]'' datorgrafiskais attēls Shahed 171 Simorgh.jpg|''Shahed 171'' (2019) </gallery> === Ukrainā notriektie Shahed-136 droni === <gallery> Russian drone found in Ukraine 01.jpg| Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg| Remains of Shahed drone in Mykolaiv Oblast, 2024-02-01 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (12).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-18 (01).jpg| Russian drone found in Ukraine 03.jpg| Russian drone found in Ukraine 04.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] f2ae41achq5narmxnhon0hh1smvvwom 4534185 4534183 2026-10-10T18:23:46Z Pirags 3757 /* Attēli */ 4534185 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Military equipment displayed for the 44th Iranian revolution anniversary rally - Shahed 136s.jpg|thumb|Trīs ''Shahed 136'' demonstrēšana Irānā (2023)]] [[Attēls:Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-05).jpg|thumb|2025. gada janvārī Ukrainā notriektā drona Krievijas modifikācija ("Gandrene" jeb Geraņ-2)]] '''''Shahed''''' ({{val|fa|شاهد}} — "liecinieks") ir [[Irāna]]s tāla darbības rādiusa militārie [[droni]], kas izstrādāti militārajā uzņēmumā ''Shahed Aviation Industries''. Irānas dronus pirmo reizi lietoja [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā, lai 2019. gadā uzbruktu [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk tos izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань'' ([[gandrene]]). == Vēsture == Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 2022. gada 20. augustā [[Teherāna]]s lidostā nolaidās Krievijas transporta lidmašīna ''[[Il-76]]'' ar [[ASV]] un [[Lielbritānija]]s ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes ''Shahed'' un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai uzbruka ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> == Krievijas izmantotās dronu versijas == * ''[[Shahed 131]]'' (Krievijas ''Герань–1''), irāņu ražojums ar dīzeļa rotācijas virzuļdzinēju (''Shahed-783/788''), pirmo reizi kaujā [[hutieši]] to izmantoja uzbrukumam saudiešu naftas atradnēm 2019. ɡada septembrī, izmantots Ukrainas karā kopš 2022. ɡada oktobra * ''[[Shahed 136]]'' (Krievijas ''Герань–2''), modificēts irāņu ražojums ar četrcilindru divtaktu benzīna dzinēju (''Mado MD-550''), pirmais attēls publicēts 2021. ɡada decembrī, plaši izmantots Ukrainas karā kopš 2022. ɡada septembra * ''[[Shahed 238]]'' (Krievijas ''Герань–3''), irāņu ražojums uz ''Shahed 136'' bāzes ar turboreaktīvo dzinēju (''Toloue-13 micro-turbojet 896''), pirmo reizi publiski parādīts 2023. septembrī, Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2024. ɡada janvārī * Krievijas ražotais ''Герань–4'' uz ''Shahed 238'' bāzes ar ķīniešu reaktīvo dzinēju, Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2026. ɡadā * Krievijas ražotais ''Герань–5'' ar spārnotajai raķetei līdzīɡu ķīniešu reaktīvo dzinēju (''Telefly jet''), Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2026. ɡada janvārī, palaižams no ''[[Su-25]]'' == Attēli == <gallery> Shahed 121 and Shahed 129.jpg|''Shahed 121'' and ''Shahed 129'' (pa labi) droni National Aerospace Park in September 2023 (13).jpg|''Shahed 136'' un ''Shahed 131'' (pa labi) Shahed 136 rendering.png|''[[Shahed 136]]'' datorgrafiskais attēls Shahed 171 Simorgh.jpg|''Shahed 171'' (2019) Geran 5.jpg|''Geraņ–5'' modelis </gallery> === Ukrainā notriektie Shahed-136 droni === <gallery> Russian drone found in Ukraine 01.jpg| Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg| Remains of Shahed drone in Mykolaiv Oblast, 2024-02-01 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (12).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-18 (01).jpg| Russian drone found in Ukraine 03.jpg| Russian drone found in Ukraine 04.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] iyt8a55vbnsoyj77hcriml0tmcl68bd 4534186 4534185 2026-10-10T18:24:58Z Pirags 3757 /* Krievijas izmantotās dronu versijas */ 4534186 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Military equipment displayed for the 44th Iranian revolution anniversary rally - Shahed 136s.jpg|thumb|Trīs ''Shahed 136'' demonstrēšana Irānā (2023)]] [[Attēls:Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-05).jpg|thumb|2025. gada janvārī Ukrainā notriektā drona Krievijas modifikācija ("Gandrene" jeb Geraņ-2)]] '''''Shahed''''' ({{val|fa|شاهد}} — "liecinieks") ir [[Irāna]]s tāla darbības rādiusa militārie [[droni]], kas izstrādāti militārajā uzņēmumā ''Shahed Aviation Industries''. Irānas dronus pirmo reizi lietoja [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā, lai 2019. gadā uzbruktu [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk tos izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань'' ([[gandrene]]). == Vēsture == Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 2022. gada 20. augustā [[Teherāna]]s lidostā nolaidās Krievijas transporta lidmašīna ''[[Il-76]]'' ar [[ASV]] un [[Lielbritānija]]s ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes ''Shahed'' un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai uzbruka ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> == Krievijas izmantotās dronu versijas == * ''[[Shahed 131]]'' (Krievijas ''Герань–1''), irāņu ražojums ar dīzeļa rotācijas virzuļdzinēju (''Shahed-783/788''), pirmo reizi kaujā [[hutieši]] to izmantoja uzbrukumam saudiešu naftas atradnēm 2019. ɡada septembrī, izmantots Ukrainas karā kopš 2022. ɡada oktobra * ''[[Shahed 136]]'' (Krievijas ''Герань–2''), modificēts irāņu ražojums ar četrcilindru divtaktu benzīna dzinēju (''Mado MD-550''), pirmais attēls publicēts 2021. ɡada decembrī, plaši izmantots Ukrainas karā kopš 2022. ɡada septembra * ''[[Shahed 238]]'' (Krievijas ''Герань–3''), irāņu ražojums uz ''Shahed 136'' bāzes ar turboreaktīvo dzinēju (''Toloue-13 micro-turbojet 896''), pirmo reizi publiski parādīts 2023. septembrī, Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2024. ɡada janvārī * Krievijas ražotais ''Герань–4'' uz ''Shahed 238'' bāzes ar ķīniešu reaktīvo dzinēju, Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2026. ɡadā * Krievijas ražotais ''Герань–5'' ar spārnotās raķetes uzbūvi un ķīniešu reaktīvo dzinēju (''Telefly jet''), Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2026. ɡada janvārī, palaižams no ''[[Su-25]]'' == Attēli == <gallery> Shahed 121 and Shahed 129.jpg|''Shahed 121'' and ''Shahed 129'' (pa labi) droni National Aerospace Park in September 2023 (13).jpg|''Shahed 136'' un ''Shahed 131'' (pa labi) Shahed 136 rendering.png|''[[Shahed 136]]'' datorgrafiskais attēls Shahed 171 Simorgh.jpg|''Shahed 171'' (2019) Geran 5.jpg|''Geraņ–5'' modelis </gallery> === Ukrainā notriektie Shahed-136 droni === <gallery> Russian drone found in Ukraine 01.jpg| Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg| Remains of Shahed drone in Mykolaiv Oblast, 2024-02-01 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (12).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-18 (01).jpg| Russian drone found in Ukraine 03.jpg| Russian drone found in Ukraine 04.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] 1d58da24yhe4cmjp7ge4wup9k8gmfcn 4534189 4534186 2026-10-10T18:31:48Z Pirags 3757 /* Attēli */ 4534189 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Military equipment displayed for the 44th Iranian revolution anniversary rally - Shahed 136s.jpg|thumb|Trīs ''Shahed 136'' demonstrēšana Irānā (2023)]] [[Attēls:Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-05).jpg|thumb|2025. gada janvārī Ukrainā notriektā drona Krievijas modifikācija ("Gandrene" jeb Geraņ-2)]] '''''Shahed''''' ({{val|fa|شاهد}} — "liecinieks") ir [[Irāna]]s tāla darbības rādiusa militārie [[droni]], kas izstrādāti militārajā uzņēmumā ''Shahed Aviation Industries''. Irānas dronus pirmo reizi lietoja [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā, lai 2019. gadā uzbruktu [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk tos izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань'' ([[gandrene]]). == Vēsture == Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 2022. gada 20. augustā [[Teherāna]]s lidostā nolaidās Krievijas transporta lidmašīna ''[[Il-76]]'' ar [[ASV]] un [[Lielbritānija]]s ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes ''Shahed'' un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai uzbruka ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> == Krievijas izmantotās dronu versijas == * ''[[Shahed 131]]'' (Krievijas ''Герань–1''), irāņu ražojums ar dīzeļa rotācijas virzuļdzinēju (''Shahed-783/788''), pirmo reizi kaujā [[hutieši]] to izmantoja uzbrukumam saudiešu naftas atradnēm 2019. ɡada septembrī, izmantots Ukrainas karā kopš 2022. ɡada oktobra * ''[[Shahed 136]]'' (Krievijas ''Герань–2''), modificēts irāņu ražojums ar četrcilindru divtaktu benzīna dzinēju (''Mado MD-550''), pirmais attēls publicēts 2021. ɡada decembrī, plaši izmantots Ukrainas karā kopš 2022. ɡada septembra * ''[[Shahed 238]]'' (Krievijas ''Герань–3''), irāņu ražojums uz ''Shahed 136'' bāzes ar turboreaktīvo dzinēju (''Toloue-13 micro-turbojet 896''), pirmo reizi publiski parādīts 2023. septembrī, Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2024. ɡada janvārī * Krievijas ražotais ''Герань–4'' uz ''Shahed 238'' bāzes ar ķīniešu reaktīvo dzinēju, Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2026. ɡadā * Krievijas ražotais ''Герань–5'' ar spārnotās raķetes uzbūvi un ķīniešu reaktīvo dzinēju (''Telefly jet''), Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2026. ɡada janvārī, palaižams no ''[[Su-25]]'' == Attēli == <gallery> Shahed 121 and Shahed 129.jpg|''Shahed 121'' and ''Shahed 129'' (pa labi) droni National Aerospace Park in September 2023 (13).jpg|''Shahed 136'' un ''Shahed 131'' (pa labi) Shahed 136 rendering.png|''[[Shahed 136]]'' datorgrafiskais attēls Shahed 171 Simorgh.jpg|''Shahed 171'' (2019) Geran 4.png|''Geraņ–4'' lidojumā Geran 5.jpg|''Geraņ–5'' modelis </gallery> === Ukrainā notriektie Shahed-136 droni === <gallery> Russian drone found in Ukraine 01.jpg| Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg| Remains of Shahed drone in Mykolaiv Oblast, 2024-02-01 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (12).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-18 (01).jpg| Russian drone found in Ukraine 03.jpg| Russian drone found in Ukraine 04.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] nlf8ewdqly3n0z50f2k3gb65cusoj9h 4534190 4534189 2026-10-10T18:34:00Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4534190 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Military equipment displayed for the 44th Iranian revolution anniversary rally - Shahed 136s.jpg|thumb|Trīs ''Shahed 136'' demonstrēšana Irānā (2023)]] [[Attēls:Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-05).jpg|thumb|2025. gada janvārī Ukrainā notriektā drona Krievijas modifikācija ("Gandrene" jeb Geraņ-2)]] '''''Shahed''''' ({{val|fa|شاهد}} — "liecinieks") ir [[Irāna]]s tāla darbības rādiusa militārie [[droni]], kas izstrādāti militārajā uzņēmumā ''Shahed Aviation Industries''. Irānas dronus pirmo reizi lietoja [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā, lai 2019. gadā uzbruktu [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk tos izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань'' ([[gandrene]]). == Vēsture == Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 2022. gada 20. augustā [[Teherāna]]s lidostā nolaidās Krievijas transporta lidmašīna ''[[Il-76]]'' ar [[ASV]] un [[Lielbritānija]]s ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes ''Shahed'' un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai uzbruka ar gandrīz {{sk|29000}} Irānas izstrādātajiem droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> == Krievijas izmantotās dronu versijas == * ''[[Shahed 131]]'' (Krievijas ''Герань–1''), irāņu ražojums ar dīzeļa rotācijas virzuļdzinēju (''Shahed-783/788''), pirmo reizi kaujā [[hutieši]] to izmantoja uzbrukumam saudiešu naftas atradnēm 2019. gada septembrī, izmantots Ukrainas karā kopš 2022. gada oktobra * ''[[Shahed 136]]'' (Krievijas ''Герань–2''), modificēts irāņu ražojums ar četrcilindru divtaktu benzīna dzinēju (''Mado MD-550''), pirmais attēls publicēts 2021. gada decembrī, plaši izmantots Ukrainas karā kopš 2022. gada septembra * ''[[Shahed 238]]'' (Krievijas ''Герань–3''), irāņu ražojums uz ''Shahed 136'' bāzes ar turboreaktīvo dzinēju (''Toloue-13 micro-turbojet 896''), pirmo reizi publiski parādīts 2023. septembrī, Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2024. gada janvārī * Krievijas ražotais ''Герань–4'' uz ''Shahed 238'' bāzes ar ķīniešu reaktīvo dzinēju, Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2026. gadā * Krievijas ražotais ''Герань–5'' ar spārnotās raķetes uzbūvi un ķīniešu reaktīvo dzinēju (''Telefly jet''), Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2026. gada janvārī, palaižams no ''[[Su-25]]'' == Attēli == <gallery> Shahed 121 and Shahed 129.jpg|''Shahed 121'' and ''Shahed 129'' (pa labi) droni National Aerospace Park in September 2023 (13).jpg|''Shahed 136'' un ''Shahed 131'' (pa labi) Shahed 136 rendering.png|''[[Shahed 136]]'' datorgrafiskais attēls Shahed 171 Simorgh.jpg|''Shahed 171'' (2019) Geran 4.png|''Geraņ–4'' lidojumā Geran 5.jpg|''Geraņ–5'' modelis </gallery> === Ukrainā notriektie Shahed-136 droni === <gallery> Russian drone found in Ukraine 01.jpg| Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg| Remains of Shahed drone in Mykolaiv Oblast, 2024-02-01 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (12).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-18 (01).jpg| Russian drone found in Ukraine 03.jpg| Russian drone found in Ukraine 04.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] cgbi1wkgyxem6iqwqi73xqtt4c4okkm 4534191 4534190 2026-10-10T18:34:35Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4534191 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Military equipment displayed for the 44th Iranian revolution anniversary rally - Shahed 136s.jpg|thumb|Trīs ''Shahed 136'' demonstrēšana Irānā (2023)]] [[Attēls:Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-05).jpg|thumb|2025. gada janvārī Ukrainā notriektā drona Krievijas modifikācija ("Gandrene" jeb Geraņ-2)]] '''''Shahed''''' ({{val|fa|شاهد}} — "liecinieks") ir [[Irāna]]s tāla darbības rādiusa militārie [[droni]], kas izstrādāti militārajā uzņēmumā ''Shahed Aviation Industries''. Irānas dronus pirmo reizi lietoja [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā, lai 2019. gadā uzbruktu [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk tos izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань'' ([[gandrene]]). == Vēsture == Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 2022. gada 20. augustā [[Teherāna]]s lidostā nolaidās Krievijas transporta lidmašīna ''[[Il-76]]'' ar [[ASV]] un [[Lielbritānija]]s ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes ''Shahed'' un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai uzbruka ar gandrīz {{sk|29000}} Irānas izstrādātajiem droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> == Krievijas izmantotās dronu versijas == * ''[[Shahed 131]]'' (Krievijas ''Герань–1''), irāņu ražojums ar dīzeļa rotācijas virzuļdzinēju (''Shahed-783/788''), pirmo reizi kaujā [[hutieši]] to izmantoja uzbrukumam saudiešu naftas atradnēm 2019. gada septembrī, izmantots Ukrainas karā kopš 2022. gada oktobra * ''[[Shahed 136]]'' (Krievijas ''Герань–2''), modificēts irāņu ražojums ar četrcilindru divtaktu benzīna dzinēju (''Mado MD-550''), pirmais attēls publicēts 2021. gada decembrī, plaši izmantots Ukrainas karā kopš 2022. gada septembra * ''[[Shahed 238]]'' (Krievijas ''Герань–3''), irāņu ražojums uz ''Shahed 136'' bāzes ar turboreaktīvo dzinēju (''Toloue-13 micro-turbojet 896''), pirmo reizi publiski parādīts 2023. septembrī, Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2024. gada janvārī * Krievijas ražotais ''Герань–4'' uz ''Shahed 238'' bāzes ar ķīniešu reaktīvo dzinēju, Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2026. gadā * Krievijas ražotais ''Герань–5'' ar spārnotās raķetes uzbūvi un ķīniešu reaktīvo dzinēju (''Telefly jet''), Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2026. gada janvārī, palaižams no ''[[Su-25]]'' == Attēli == <gallery> Shahed 121 and Shahed 129.jpg|''Shahed 121'' and ''Shahed 129'' (pa labi) droni National Aerospace Park in September 2023 (13).jpg|''Shahed 136'' un ''Shahed 131'' (pa labi) Shahed 136 rendering.png|''[[Shahed 136]]'' datorgrafiskais attēls Shahed 171 Simorgh.jpg|''Shahed 171'' (2019) Geran 4.png|''Geraņ–4'' lidojumā Geran 5.jpg|''Geraņ–5'' modelis </gallery> === Ukrainā notriektie Shahed-136 droni === <gallery> Russian drone found in Ukraine 01.jpg| Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg| Remains of Shahed drone in Mykolaiv Oblast, 2024-02-01 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (12).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-18 (01).jpg| Russian drone found in Ukraine 03.jpg| Russian drone found in Ukraine 04.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] mbzbpi2692rz8bi1xgih24bf97zf6u5 4534195 4534191 2026-10-10T18:36:28Z Pirags 3757 4534195 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Military equipment displayed for the 44th Iranian revolution anniversary rally - Shahed 136s.jpg|thumb|Trīs ''Shahed 136'' demonstrēšana Irānā (2023)]] [[Attēls:Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-05).jpg|thumb|2025. gada janvārī Ukrainā notriektā drona Krievijas modifikācija ("Gandrene" jeb Geraņ-2)]] '''''Shahed''''' ({{val|fa|شاهد}} — "liecinieks") ir [[Irāna]]s tāla darbības rādiusa militārie [[droni]], kas izstrādāti militārajā uzņēmumā ''Shahed Aviation Industries''. Irānas dronus pirmo reizi lietoja [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā, lai 2019. gadā uzbruktu [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk tos izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu '''Geraņ''' (''Герань'', [[gandrene]]). == Vēsture == Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 2022. gada 20. augustā [[Teherāna]]s lidostā nolaidās Krievijas transporta lidmašīna ''[[Il-76]]'' ar [[ASV]] un [[Lielbritānija]]s ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes ''Shahed'' un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai uzbruka ar gandrīz {{sk|29000}} Irānas izstrādātajiem droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> == Krievijas izmantotās dronu versijas == * ''[[Shahed 131]]'' (Krievijas ''Герань–1''), irāņu ražojums ar dīzeļa rotācijas virzuļdzinēju (''Shahed-783/788''), pirmo reizi kaujā [[hutieši]] to izmantoja uzbrukumam saudiešu naftas atradnēm 2019. gada septembrī, izmantots Ukrainas karā kopš 2022. gada oktobra * ''[[Shahed 136]]'' (Krievijas ''Герань–2''), modificēts irāņu ražojums ar četrcilindru divtaktu benzīna dzinēju (''Mado MD-550''), pirmais attēls publicēts 2021. gada decembrī, plaši izmantots Ukrainas karā kopš 2022. gada septembra * ''[[Shahed 238]]'' (Krievijas ''Герань–3''), irāņu ražojums uz ''Shahed 136'' bāzes ar turboreaktīvo dzinēju (''Toloue-13 micro-turbojet 896''), pirmo reizi publiski parādīts 2023. septembrī, Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2024. gada janvārī * Krievijas ražotais ''Герань–4'' uz ''Shahed 238'' bāzes ar ķīniešu reaktīvo dzinēju, Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2026. gadā * Krievijas ražotais ''Герань–5'' ar spārnotās raķetes uzbūvi un ķīniešu reaktīvo dzinēju (''Telefly jet''), Ukrainas karā pirmo reizi izmantots 2026. gada janvārī, palaižams no ''[[Su-25]]'' == Attēli == <gallery> Shahed 121 and Shahed 129.jpg|''Shahed 121'' and ''Shahed 129'' (pa labi) droni National Aerospace Park in September 2023 (13).jpg|''Shahed 136'' un ''Shahed 131'' (pa labi) Shahed 136 rendering.png|''[[Shahed 136]]'' datorgrafiskais attēls Shahed 171 Simorgh.jpg|''Shahed 171'' (2019) Geran 4.png|''Geraņ–4'' lidojumā Geran 5.jpg|''Geraņ–5'' modelis </gallery> === Ukrainā notriektie Shahed-136 droni === <gallery> Russian drone found in Ukraine 01.jpg| Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg| Remains of Shahed drone in Mykolaiv Oblast, 2024-02-01 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (01).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-15 (12).jpg| Remains of Shahed drone in Vinnytsia Oblast, 2024-03-18 (01).jpg| Russian drone found in Ukraine 03.jpg| Russian drone found in Ukraine 04.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] 1btsr26hnntkjxy98afwoc3689lga2t 0 539095 4534369 4524022 2026-10-11T10:05:05Z Vylks 50297 4534369 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Eduards Dašķevičs | image = Eduards Dašķevičs LVA.jpg | caption = Eduards Dašķevičs 2023. gadā | fullname = | height = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|12}} | cityofbirth = {{vieta|Latvija|Daugavpils}} | birth_place = | position = [[pussargs]] | currentclub = {{flaga|LVA}} [[FK Auda]] | clubnumber = 17 | youthyears1 = —2018 | youthclubs1 = Daugavpils Futbola skola | youthyears2 = 2018—2021 | youthclubs2 = {{flaga|BEL}} [[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]] | years1 = 2021—2022 | clubs1 = {{flaga|NOR}} [[Hamarkameratene|HamKam]] | caps1 = 10 | goals1 = 0 | years2 = 2023—2025 | clubs2 = {{flaga|LVA}} [[Riga FC]] | caps2 = 79 | goals2 = 9 | clubs3 = {{flaga|LVA}} [[FK Auda]] | caps3 = 4 | goals3 = 1 | years3 = 2025— | nationalyears1 = 2018 | nationalteam1 = {{flaga|LVA}} [[Latvijas U-17 futbola izlase|Latvija U17]] | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2019 | nationalteam2 = {{flaga|LVA}} [[Latvijas U-19 futbola izlase|Latvija U19]] | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2020—2022 | nationalteam3 = {{flaga|LVA}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps3 = 13 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2023— | nationalteam4 = {{fb|LVA}} | nationalcaps4 = 28 | nationalgoals4 = 1 | pcupdate = {{dat|2025|10|02|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|11|sk|bez}} }} '''Eduards Dašķevičs''' (dzimis {{dat|2002|7|12}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir [[Latvija]]s [[Futbols|futbolists]], spēlē [[pussargs (futbols)|malējā pussarga]] vai [[Aizsargs (futbols)|malējā aizsarga]] pozīcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldfootball.net/player_summary/eduards-daskevics/|title=Eduards Dašķevičs|website=worldfootball.net|access-date=2023-04-21|language=en}}</ref> Pašlaik pārstāv [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubu [[FK Auda|FK "Auda"]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticfootballnews.com/riga-fc-and-latvia-winger-eduards-daskevics-to-finish-season-with-fk-auda/|title=Riga FC and Latvia winger Eduards Daškevičs to finish season with FK Auda|website=Baltic Football News|access-date={{dat|2025|08|24|N}}|date={{dat|2025|08|16|N}}}}</ref> Latvijas izlases spēlētājs. == Karjera == Dašķevičs ir Daugavpils futbola skolas audzēknis. 2018. gada 1. jūlijā viņš pievienojās Beļģijas augstākās līgas kluba [[RSC Anderlecht|"Anderlecht"]] jaunatnes sistēmai. 2019. gada vasarā viņš debitēja galvenās kluba komandas sastāvā draudzības spēlēs pret Briseles RWDM un Lisabonas [[Lisabonas "Benfica"|"Benfica"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/16-gadus-vecais-daskevics-izgajis-laukuma-slavena-anderlecht-kluba-pirmaja-komanda.d?id=51269149|title=16 gadus vecais Daškevičs izgājis laukumā slavenā 'Anderlecht' kluba pirmajā komandā|publisher=Delfi Sports|access-date=25 July 2022|date=11 July 2019|language=lv}}</ref> Starptautiskajā līmenī viņš aizvadījis pa 3 spēlēm [[Latvijas U-17 futbola izlase|Latvijas U-17]] un [[Latvijas U-19 futbola izlase|Latvijas U-19]] izlasē, pievienojoties [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvijas U-21 izlasei]] 2020. gadā 18 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speletaji/eduards-daskevics-23096/|title=Eduards|last=Daškevičs|publisher=[[Latvijas Futbola federācija]]|access-date=25 July 2022|language=lv}}</ref> 2021. gadā līgumu ar Dašķeviču parakstīja viņa pirmā pieaugušo komanda — Norvēģijas klubs ''[[Hamarkameratene]]'' (jeb ''HamKam''). Tās sastāvā viņš debitēja 2021. gada sezonas Norvēģijas 1. divīzijā (pēc spēka otra spēcīgākā) pret ''Åsane''. 2022. gadā viņš debitēja jau ''[[Eliteserien]]'' pret ''[[Viking FK|Viking]]''. 2022. gada sezonā devās laukumā astoņās ''Eliteserien'' spēlēs. 2023. gada janvārī pievienojās [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubam [[Riga FC]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/05012023-riga_pastiprinas_ar_daskevicu_auda_ari_na |title=Riga pastiprinās ar Daškeviču, Auda arī nākamsezon spēlēs Ulimbaševs |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|6|9|N|bez}}|date={{dat|2023|1|5||bez}}}}</ref> Virslīgā debitēja {{dat|2023|3|18||bez}} spēlē pret [[RFS]]. Pirmos vārtus Virslīgā guva 20. aprīlī pret [[SK Super Nova]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/20042023-daskevicam_pirmie_varti_virsliga_ngena_ja |title=Dašķevičam pirmie vārti Virslīgā, Ngenā – jau trešie, "Riga" dominē Salaspilī |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|6|9|N|bez}}|date={{dat|2023|4|20||bez}}}}</ref> Riga FC sastāvā kļuva par [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023. gada Latvijas kausa]] ieguvēju. 2023. gada martā pirmo reizi tika izsaukts uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasi]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7733868/daskevics-pirmo-reizi-izsaukts-uz-latvijas-futbola-izlasi |title=Dašķevičs pirmo reizi izsaukts uz Latvijas futbola izlasi |website=tvnet.lv |access-date={{dat|2023|6|9|N|bez}}|date={{dat|2023|3|16||bez}}}}</ref> Latvijas izlasē debitēja {{dat|2023|6|16||bez}} [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]], nākot uz maiņu spēles 76. minūtē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/zinas/16892/debitejot-trim-speletajiem-latvijai-dramatisks-zaudejums/ |title=Debitējot trim spēlētājiem, Latvijai dramatisks zaudējums |website=lff.lv |date= {{dat|2023|6|16|N|bez}}|accessdate= {{dat|2023|6|17||bez}}}}</ref> 2025. gada augustā nonāca FK "Auda" sastāvā.<ref name=":0" /> 2025. gada sezonā Dašķevičs kļuva par Latvijas čempionu “Riga FC” sastāvā, bet pēc pievienošanās FK “Auda” otro reizi karjerā izcīnīja Latvijas kausu. Kausa finālā pret savu bijušo klubu “Riga FC” viņš guva uzvaras vārtus, palīdzot “Audai” uzvarēt ar 2:1. 2026. gada UEFA Konferences līgas kvalifikācijas otrajā kārtā Dašķevičs FK “Auda” sastāvā piedalījās abās spēlēs pret Rumānijas klubu FCSB. Pirmajā spēlē Bukarestē viņš jau 5. minūtē guva vārtus, palīdzot “Audai” izcīnīt uzvaru ar 3:2. Atbildes spēlē Rīgā “Auda” uzvarēja ar 4:1 un divu spēļu summā ar 7:3 pārspēja FCSB, iekļūstot UEFA Konferences līgas kvalifikācijas trešajā kārtā. == Sasniegumi == ** Latvijas kausa ieguvējs: '''2023 (Riga FC)''' ** Latvijas čempions: '''2025''' '''(Riga FC)''' ** Latvijas kausa ieguvējs: '''2025 (FK Auda)''' == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Dašķevičs, Eduards}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Hamarkameratene spēlētāji]] [[Kategorija:FK Auda spēlētāji]] 33o3rizpbx1qt9tuvmqibew9q429gtj 0 543254 4534364 4502509 2026-10-11T09:53:46Z Vylks 50297 4534364 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Maksims Toņiševs | image = Maksims Toņiševs LVA.jpg | caption = Maksims Toņiševs 2021. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|5|12}} | birth_place = {{vieta|Latvija|Rīga}} | height = 184 | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | clubnumber = 23 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | years1 = 2018—2020 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | caps1 = 4 | goals1 = 0 | years2 = 2019 | clubs2 = {{īre}}{{flaga|Latvija}} [[BFC Daugavpils]] | caps2 = 26 | goals2 = 0 | years3 = 2020 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|Latvija}} [[BFC Daugavpils]] | caps3 = 14 | goals3 = 1 | years4 = 2021—2024 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera FC]] | caps4 = 107 | goals4 = 1 | years5 = 2025— | clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | caps5 = 40 | goals5 = 1 | nationalyears1 = 2016 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2017 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U18 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2018 | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps3 = 14 | nationalgoals3 = 3 | nationalyears4 = 2019—2022 | nationalteam4 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps4 = 19 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2023— | nationalteam5 = {{fb|Latvija}} | nationalcaps5 = 11 | nationalgoals5 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|08|04|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|11|sk|bez}} }} '''Maksims Toņiševs''' (dzimis {{dat|2000|5|12}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[futbols|futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|malējā aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada pārstāv [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubu [[Riga FC]]. == Karjera == Sešu gadu vecumā sācis trenēties Rīgas Futbola skolā. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] [[RFS]] sastāvā debitēja {{dat|2018|10|19||bez}} pret [[Valmiera FC|Valmiera Glass/ViA]]. [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019.]] un [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020. gada]] sezonās tika izīrēts [[BFC Daugavpils]] komandai. Pirmos vārtus Virslīgā guva {{dat|2020|10|17||bez}} pret [[FK Metta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/17102020-tonisevam_pirmie_varti_daugavpils_nolauz_ |title=Toņiševam pirmie vārti, "Daugavpils" nolauž mazākumā palikušo "Mettu" |date={{dat|2020|10|17|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2023|6|10||bez}}}}</ref> Pirms [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonas]] pievienojās [[Valmiera FC]]. [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022. gadā]] Valmieras kluba rindās kļuva par Latvijas čempionu. Pēc 2024. gada sezonas beigām pārgāja uz [[Riga FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/12122024-riga_sak_jauna_modela_buvniecibu_ar_tonis |title="Riga" ar Toņiševa piesaistīšanu sāk jaunā modeļa būvniecību |date={{dat|2024|12|12|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2025|2|2||bez}}}}</ref> Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs. [[Latvijas U-21 futbola izlase|U-21 izlasē]] bija arī komandas kapteinis. Pirmo reizi uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasi]] izsaukts 2022. gada septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14309/latvijas-izlase-saks-gatavoties-izskirosajam-spelem/ |title=Latvijas izlase sāks gatavoties izšķirošajām spēlēm |date={{dat|2022|9|16|N|bez}} |website=lff.lv |accessdate={{dat|2023|3|18||bez}}}}</ref> Latvijas izlasē debitēja {{dat|2023|6|19||bez}} [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]], nākot uz maiņu spēles 65. minūtē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/zinas/16897/smaga-cina-erevanas-karstuma-vel-viens-dramatisks-zaudejums/ |title=Smagā cīņā Erevānas karstumā vēl viens dramatisks zaudējums |website=lff.lv |date= {{dat|2023|6|19|N|bez}}|accessdate= {{dat|2023|6|20||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == '''Valmiera FC''' * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 1 ([[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]]) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Toņiševs, Maksims}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:BFC Daugavpils spēlētāji]] [[Kategorija:Valmiera FC spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] 158xrryy27tsiy8qc70zstrnvqov0p0 0 543305 4534363 4501120 2026-10-11T09:53:12Z Vylks 50297 4534363 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Deniss Meļņiks | image = | fullname = | height = 190 | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|9|7}} | cityofbirth = | birth_place = | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|SCO}} [[Falkirk FC|Falkirk]] | clubnumber = 21 | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|LVA}} [[RFS]] | youthyears2 = 2019—2021 | youthclubs2 = {{flaga|ITA}} [[Torino FC|Torino]] | years1 = 2021—2022 | clubs1 = {{flaga|LVA}} [[FK Spartaks Jūrmala|Spartaks]] | caps1 = 38 | goals1 = 0 | years2 = 2023—2026 | clubs2 = {{flaga|LVA}} [[FK Auda|Auda]] | caps2 = 91 | goals2 = 9 | nationalyears1 = 2017 | nationalteam1 = {{flaga|LVA}} Latvija U16 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2018 | nationalteam2 = {{flaga|LVA}} Latvija U17 | nationalcaps2 = 13 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2019 | nationalteam3 = {{flaga|LVA}} Latvija U18 | nationalcaps3 = 2 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2019—2020 | nationalteam4 = {{flaga|LVA}} Latvija U19 | nationalcaps4 = 9 | nationalgoals4 = 1 | nationalyears5 = 2021—2024 | nationalteam5 = {{flaga|LVA}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps5 = 18 | nationalgoals5 = 2 | nationalyears6 = 2024— | nationalteam6 = {{fb|LVA}} | nationalcaps6 = 16 | nationalgoals6 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|08|01|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|11|sk|bez}} | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | years3 = 2023 | caps3 = 3 | goals3 = 0 | clubs4 = {{flaga|SCO}} [[Falkirk FC|Falkirk]] | years4 = 2026— | caps4 = 0 | goals4 = 0 }} '''Deniss Meļņiks''' (dzimis {{dat|2002|9|7}}) ir [[Latvija]]s [[Futbols|futbolists]], [[pussargs (futbols)|pussargs]], [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs. Kopš 2026. gada Meļņiks spēlē [[Skotijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Falkirk FC|Falkirk]]''. == Karjera == D. Meļņiks ir Rīgas Futbola skolas audzēknis. Vēlāk spēlējis [[Itālija]]s kluba ''[[Torino FC|Torino]]'' jauniešu komandās. 2021. gada martā pievienojās [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubam [[FK Spartaks Jūrmala]]. Latvijas Virslīgā debitēja {{dat|2021|6|13||bez}} pret [[FK Liepāja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/13062021-liepaja_pieveic_spartaku_un_tiek_pie_sept |title="Liepāja" pieveic "Spartaku" un tiek pie septītās uzvaras sezonā |website=sportacentrs.com |date={{dat|2021|5|13|N|bez}} |access-date={{dat|2023|6|11||bez}}}}</ref> Pirms [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023. gada sezonas]] parakstīja līgumu ar [[FK Auda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_post_id=99 |title=Noslēdzam līgumus ar diviem U-21 izlases futbolistiem |website=fkauda.lv |date={{dat|2023|3|7|N|bez}} |access-date={{dat|2023|6|11||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230611071138/https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_post_id=99 }}</ref> {{dat|2023|5|12||bez}} pret [[Valmiera FC]] guva savus pirmos vārtus Virslīgā. Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs. 2023. gada jūnijā pirmo reizi tika izsaukts uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/15863/latvijas-izlase-cetri-jaunpienaceji/ |title=Latvijas izlasē četri jaunpienācēji |website=lff.lv |date={{dat|2023|6|8|N|bez}}|access-date={{dat|2023|6|11||bez}}}}</ref> Izlases rindās debitēja {{dat|2024|9|10||bez}} [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] spēlē pret [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]], nākot uz maiņu spēles 80. minūtē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17787/varslavana-varti-atalgo-latvijas-izlasi/ |title=Varslavāna vārti atalgo Latvijas izlasi |website=lff.lv |date={{dat|2024|9|10|N|bez}}|access-date={{dat|2024|10|14||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Meļņiks, Deniss}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]] [[Kategorija:FK Auda spēlētāji]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:Falkirk FC spēlētāji]] r56qilycmfmlms5frrw8dxt9o5vl1v9 0 543314 4534370 4524023 2026-10-11T10:05:40Z Vylks 50297 4534370 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Dmitrijs Zelenkovs | image = Dmitrijs Zelenkovs LVA (cropped).jpg | fullname = | height = 178 | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|5|15}} | cityofbirth = | birth_place = {{vieta|Latvija|Rēzekne}} | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|LVA}} [[RFS]] | clubnumber = 18 | youthyears1 = 2005-2012 | youthclubs1 = {{flaga|LVA}} [[SK Blāzma]] | youthyears2 = 2013-2014 | youthclubs2 = {{flaga|LVA}} [[FK Liepājas Metalurgs]] | youthyears3 = 2014-2016 | youthclubs3 = {{flaga|LVA}} [[FK Metta]] | youthyears4 = 2016-2020 | youthclubs4 = {{flaga|ITA}} [[Empoli FC]] | years1 = 2021 | clubs1 = {{flaga|LVA}} [[FK Metta|Metta]] | caps1 = 11 | goals1 = 0 | years2 = 2022 | clubs2 = {{flaga|ITA}} [[Montespaccato Calcio |Montespaccato]] | caps2 = 6 | goals2 = 0 | years3 = 2022— | clubs3 = {{flaga|LVA}} [[RFS]] | caps3 = 77 | goals3 = 8 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|LVA}} Latvija U16 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2016 | nationalteam2 = {{flaga|LVA}} Latvija U17 | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2018-2019 | nationalteam3 = {{flaga|LVA}} Latvija U19 | nationalcaps3 = 9 | nationalgoals3 = 3 | nationalyears4 = 2019—2023 | nationalteam4 = {{flaga|LVA}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps4 = 13 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2023— | nationalteam5 = {{fb|LVA}} | nationalcaps5 = 28 | nationalgoals5 = 1 | pcupdate = {{dat|2025|08|02|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|11|sk|bez}} }} '''Dmitrijs Zelenkovs''' (dzimis {{dat|2000|5|15}} [[Rēzekne|Rēzeknē]]) ir [[Latvija]]s [[Futbols|futbolists]], [[pussargs (futbols)|pussargs]], pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba [[RFS]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Dmitrijs Zelenkovs|url=https://fkrfs.lv/en/player/dmitrijs-zelenkovs/?tid=20 |access-date=2025-04-11 |website=FK RFS official website}}</ref> == Karjera == Ar futbolu sācis nodarboties dzimtajā pilsētā [[Rēzekne|Rēzeknē]], piecu gadu vecumā. No 2005. līdz 2012. gadam viņš trenējās vietējā klubā [[SK Blāzma]], kur apguva futbola pamatus. 2013. gadā Zelenkovs pievienojās [[FK Liepājas Metalurgs]] jauniešu sistēmai, turpinot savu attīstību augstāka līmeņa akadēmijā Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/klausitava/17042026-klausitava_komandas_insiders_dmitrijs_zel |title=Dmitrijs Zelenkovs - kā izdzīvot pēc aģenta uzmetiena futbolā? |website=sportacentrs.com |date={{dat|2026|4|17|N|bez}} |access-date={{dat|2026|4|23||bez}}}}</ref> No 2014. līdz 2016. gadam trenējās "[[FK Metta|Metta]]" futbola akadēmijā. No 2016. līdz 2020. gadam spēlēja [[Itālija]]s kluba ''[[Empoli FC|Empoli]]'' jauniešu komandās. Pirms [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonas]] pievienojās [[FK Metta]] komandai. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2021|3|13||bez}} pret [[FK Liepāja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fsmetta.lv/aktualitates/meistarkomanda/dmitrijs-zelenkovs-un-kristofers-rekis-par-debiju-virsliga |title=Dmitrijs Zelenkovs un Kristofers Rēķis par debiju Virslīgā |website=fsmetta.lv |date={{dat|2021|3|15|N|bez}} |access-date={{dat|2023|6|11||bez}}}}</ref> 2022. gada pirmajā pusē pārstāvēja Itālijas D sērijas klubu ''[[Montespaccato Calcio |Montespaccato]]'', kura sastāvā aizvadīja sešas spēles. 2022. gada jūlijā pievienojās Virslīgas klubam [[RFS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22072022-zelenkovs_atgriezas_latvija_un_pievienoja |title=Zelenkovs atgriežas Latvijā un pievienojas čempionei RFS |website=sportacentrs.com |date={{dat|2022|7|22|N|bez}} |access-date={{dat|2023|6|11||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus Virslīgā guva {{dat|2023|4|19||bez}} pret [[BFC Daugavpils]]. [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023. gada sezonā]] RFS rindās kļuva par Latvijas čempionu. Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs. 2023. gada jūnijā pirmo reizi tika uzaicināts uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/15863/latvijas-izlase-cetri-jaunpienaceji/ |title=Latvijas izlasē četri jaunpienācēji |website=lff.lv |date={{dat|2023|6|8|N|bez}}|access-date={{dat|2023|6|11||bez}}}}</ref> Latvijas izlases rindās debitēja {{dat|2023|11|18||bez}} [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17235/cikls-lieliska-atbalsta-prieksa-noslegts-ar-piekapsanos-horvatiem/ |title=Cikls lieliska atbalsta priekšā noslēgts ar piekāpšanos horvātiem |website=lff.lv |date={{dat|2023|11|18|N|bez}}|access-date={{dat|2023|11|20||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2025|10|11||bez}} [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18554/ar-diviem-vartiem-uzvarai-nepietiek/ |title=Ar diviem vārtiem uzvarai nepietiek |date={{dat|2025|10|11||bez}}|website=lff.lv|accessdate={{dat|2025|11|6||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == ;RFS * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] čempions: [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]], [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Zelenkovs, Dmitrijs}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:FK Metta spēlētāji]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] fefplz2t1gd5vwd0d0q3pmz6tltwrfq 0 547609 4534198 4411968 2026-10-10T18:45:08Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4534198 wikitext text/x-wiki '''Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņoto spēku]] noziegumiem, kurus tie veic [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas-Ukrainas kara]] laikā. Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai uzbruka ar gandrīz {{sk|29000}} Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|thumb|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 2022. gada 10. oktobrī.]] [[Attēls:Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|thumb|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 2022. gada 10. oktobrī.]] [[Attēls:Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|thumb|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor''.]] == Dronu piegādes no Irānas == Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 20. augustā [[Irāna]]s galvaspilsētas [[Teherāna]]s lidostā nolaidās transporta lidmašīna "[[Il-76]]" ar ASV un Lielbritānijas ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes "''[[Shahed]]''" un seši lielie lidaparāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-par-iranas-droniem-maksajusi-ari-ar-rietumu-ierociem.a481717/ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> Apvienotās Karalistes drošības dienesta rīcībā nonāca 2022. gada 14. septembrī noslēgts līgums starp Irānas Bruņoto spēku Aizsardzības un loģistikas ministriju un Krievijas uzņēmumu "''Rosoboronexport''" par artilērijas un tanku lādiņu, kā arī raķešu paraugu piegādi pirms iepirkuma veikšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-medijs-irana-pardevusi-municiju-krievijai-kara-pret-ukrainu.a511509/ Medijs: Irāna pārdevusi munīciju Krievijai karā pret Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> == Kara stratēģijas maiņa 2022. gada rudenī == Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 16. oktobrī plašsaziņas līdzekļos izplatījās ziņa, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai vidējas darbības rādiusa (300 līdz 700 kilometru) ballistiskās raķetes "''Fateh-110''" un "''Zolfagha''", kā arī vairākus desmitus bezpilota lidaparātu „''Mohadžer-6''” un lielu skaitu Ukrainā jau izmantoto pašnāvnieku dronu.<ref name="Izdevums 2022">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus] lsm.lv 2022. gada 16. oktobrī</ref> 18. oktobrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka Krievijas triecienos pret kritiskās infrastruktūras objektiem izpostīta trešdaļa elektrostaciju, kā rezultātā radušies plaši elektroapgādes traucējumi. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka pirmajā dronu partijā, ko Krievija pasūtījusi no Irānas, bijuši 1750 droni. Irānas instruktori palīdzot Krievijas karavīriem palaist dronus-kamikadzes no Krimas poligoniem, kā arī no Baltkrievijas un no Kurskas apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-triecienos-nedelas-laika-ukraina-izpostiti-30-elektrostaciju.a478582/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievijas triecienos nedēļas laikā Ukrainā izpostīti 30% elektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 18. oktobrī</ref> 19. oktobrī Krievijas raķešu un Irānā ražoto dronu uzbrukumi notika Kijivas, Ivanofrankivskas, Černihivas, Vinnicas un Zaporižjas apgabalu energoapgādes infrastruktūrai. Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka mēneša laikā tiem ir izdevies notriekt vismaz 223 Krievijai piegādātos irāņu kamikadzes dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-izvers-pretuzbrukumu-hersonas-virziena.a478764/ Ukraina izvērš pretuzbrukumu Hersonas virzienā] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 21. oktobrī ASV puse apstiprināja ziņas, ka Krievijas anektētajā Krimas pussalā ir ieradušies Irānas bruņoto spēku eksperti, lai apmācītu Krievijas spēkus, kā karā pret Ukrainu izmantot kaujas dronus. ASV piemēroja sankcijas pret Irānas fiziskajām un juridiskajām personām sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-ukrainai-uzbrukuma-risks-no-baltkrievijas--tuvakajos-menesos-maz-ticams.a479008/ ASV analītiķi: Ukrainai uzbrukuma risks no Baltkrievijas — tuvākajos mēnešos maz ticams] lsm.lv 2022. gada 21. oktobrī</ref> 31. oktobrī Krievijas kara aviācijas lidmašīnas Ukrainas virzienā izšāva vairāk nekā 50 raķešu, no kurām 44 izdevās notriekt pirms mērķa sasniegšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-ukrainas-pilsetas.a480341/ Krievija ar raķetēm apšauda Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 31. oktobrī</ref> 15. novembrī Krievijas gaisa spēki no kara lidmašīnām palaida raķetes "[[H-101]]" un "[[H-55]]5" un no Krievijas karakuģiem Melnajā jūrā ''[[Kaļibr]]'' raķetes, kas sagrāva civilo infrastruktūru 10 Ukrainas apgabalos. Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka Krievija izšāvusi vairāk nekā 90 spārnoto raķešu un izmantojusi arī 10 irāņu dronus, Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevies notriekt 73 raķetes un visus dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsaudijusi-kijivu-un-citas-ukrainas-pilsetas.a482696/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ar raķetēm apšaudījusi Kijivu un citas Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 15. novembrī</ref> 15. novembrī Krievija mērķtiecīgi deva raķešu triecienu arī Ukrainas-Polijas pierobežā, tā rezultātā vienas raķetes atlūzas nokrita Polijas teritorijā, nogalinot divus cilvēkus. Polijas valdība un NATO vadība pauda uzskatu, ka tā bija Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete ''[[S-300]]'', ko, visticamāk, izšāva Ukrainas Bruņotie spēki, mēģinot atvairīt Krievijas raķešu uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-atkal-apsauda-ukrainu-ar-raketem-nogalinati-vismaz-cetri-cilveki.a482973/ Krievija atkal apšauda Ukrainu ar raķetēm; nogalināti vismaz četri cilvēki] lsm.lv 2022. gada 17. novembrī</ref> 23. novembrī Krievija veica nākamo lielo raķešu triecienu pa Kijivas un citu Ukrainas pilsētu civilo infrastruktūru, izšaujot aptuveni 70 spārnoto raķešu, no kurām 50 notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība. Prezidents Zelenskis norādīja, ka Krievijas triecienu dēļ bez elektrības bija 11 apgabali, bet pakāpeniski bojājumi tikuši novērsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jauni-krievijas-rakesu-triecieni-trapijums-ari-daudzdzivoklu-ekai-kijiva.a483840/ Ukrainā jauni Krievijas raķešu triecieni; trāpījums arī daudzdzīvokļu ēkai Kijivā] lsm.lv 2022. gada 23. novembrī</ref> No 21. līdz 28. novembrim Krievijas karaspēks ar ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' raķešu sistēmām no Dņepras kreisā krasta 258 reizes apšaudīja Hersonas pilsētu un 30 apdzīvotas vietas tās apkaimē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-intensivas-ukrainas-pilsetu-apsaudes.a484579/ Krievija turpina intensīvas Ukrainas pilsētu apšaudes] lsm.lv 2022. gada 29. novembrī</ref> Pēc atkāpšanās no Hersonas un mobilizācijas 2022. gada novembra beigās Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma smaile vērsās pret [[Bahmuta|Bahmutu]], tomēr no 1. oktobra līdz 20. decembrim Doneckas apgabala ofensīvā Krievijas karaspēks nespēja izpildīt uzdevumu ieņemt visu apgabalu un iekaroja vien 192 kvadrātkilometru plašu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-krievi-lidz-gada-beigam-grib-sasniegt-doneckas-apgabala-administrativo-robezu.a488876/ Kijiva: Krievi līdz gada beigām grib sasniegt Doneckas apgabala administratīvo robežu] lsm.lv 2022. gada 27. decembrī</ref> 5. decembrī Krievija uz infrastruktūras objektiem Odesas, Zaporižjas, Vinnicas, Kijivas, Čerkasu un citos apgabalos izšāva vairāk nekā 70 raķešu, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca vairāk nekā 60 raķešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-isteno-jaunu-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-pilsetam.a485542/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija īsteno jaunu raķešu triecienu pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> [[Attēls:Kyiv after Russian missile attack, 2022-12-31 (05).webp|thumb|Vecgada vakarā Krievijas raķešu triecienā Kijivā nogalinātais civiliedzīvotājs.]] [[Attēls:Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (02-01).jpg|thumb|14. janvāra Krievijas spārnoto raķešu triecienā sagrautais nams Dņipro pilsētā, kuras gruvešos atrada vairāk nekā 40 cilvēku, tostarp trīs bērnu, mirstīgās atliekas.]] [[Attēls:Kharkiv National University of Urban Economy after Russian rocket strike, 2023-02-05 (62).jpg|thumb|Harkivas Urbānās ekonomijas nacionālās universitātes telpas pēc 5. februāra Krievijas raķešu uzbrukuma.]] Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> 16. decembrī Krievija pa civilās infrastruktūras objektiem Kijivā, Zaporižjā, Krivijrihā un citur izšāva 72 raķetes, no tām aptuveni 40 Kijivas virzienā. 60 no tām ukraiņi notrieca. Krivijrihā raķete sagrāva dzīvojamo māju, kurā bojā gāja četri cilvēki, tajā skaitā bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/speciali-no-kijivas-ukraina-atgustas-pec-piektdienas-masiva-uzbrukuma.a487484/ Speciāli no Kijivas. Ukraina atgūstas pēc piektdienas masīvā uzbrukuma] lsm.lv 2022. gada 17. decembrī</ref> Vēlāk kļuva zināms, ka no Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> 29. decembra rītā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm un kamikadzes droniem ''Shahed'' no Rostovas apgabala, Kaspijas jūras un Melnās jūras kuģiem uzbruka gan galvaspilsētai Kijivai, gan Harkivai, Ļvivai, Odesai, [[Mikolajiva]]i un citām pilsētām. Ukrainas armija paziņoja, ka Krievija izšāvusi 69 raķetes, tajā skaitā spārnotās raķetes un zenītraķetes S-300. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 54 spārnotās raķetes un 11 Irānā ražotos dronus. Baltkrievijas varasiestādes ziņoja, ka tās teritorijā nokrita Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete S-300. Uz Harkivu bija izšautas arī četras zenītraķetes S-300 un 13 droni, no kuriem 11 izdevās notriekt. Odesas kara administrācija ziņoja, ka pretgaisa aizsardzības spēki virs Odesas apgabala notrieca 21 raķeti. Virs Dņipro pilsētas izdevās notriekt piecus ''Shahed'' dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-izsavusi-raketes-uz-ukrainu-nakti-dronu-uzlidojumi-vairakos-apgabalos.a489225/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija izšāvusi raķetes uz Ukrainu; naktī dronu uzlidojumi vairākos apgabalos] lsm.lv 2022. gada 29. decembrī</ref> Naktī uz 30. decembri Krievija vēlreiz ar droniem uzbruka Ukrainas pilsētām. Virs Dņepropetrovskas un Zaporižjes apgabaliem Ukrainas karavīri notrieca desmit Krievijas bezpilota lidaparātus, tai skaitā deviņus Irānā ražotos ''Shahed'' dronus. Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība norādīja, ka notriektie Irānas trieciendroni ir bijuši no apmēram 250 dronu lielā otrā iepirkuma, no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzība jau likvidējusi 70.<ref name="LSM30DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-daudzviet-trauksmes-signali-atvaira-dronu-uzlidojumus.a489382/ Ukrainā naktī daudzviet trauksmes signāli; atvaira dronu uzlidojumus] lsm.lv 2022. gada 30. decembrī</ref> == 2023. gada uzbrukumi == 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''Shahed'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 14. janvārī Krievijas spārnoto raķešu triecieni bija vērsti pret Kijivas un Dņipro pilsētām, bet Harkivu apšaudīja ar [[S-300]] zenītraķetēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-piedzivojusi-jaunu-krievijas-rakesu-masveida-uzbrukumu.a491625/ Ukraina piedzīvojusi jaunu Krievijas raķešu masveida uzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. janvārī</ref> Daļēji sagrautās deviņstāvu dzīvojamās ēkas drupās Dņipro pilsētā atrada vismaz 21 cilvēka mirstīgās atliekas, nogalināto vidū bija arī pusaugu meitene. Uzbrukumā dažāda smaguma ievainojumus guva vismaz 73 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pieaudzis-bojagajuso-skaits-pec-krievijas-raketes-uzbrukuma-daudzdzivoklu-ekai-dnipro.a491685/ Pieaudzis bojāgājušo skaits pēc Krievijas raķetes uzbrukuma daudzdzīvokļu ēkai Dnipro] lsm.lv 2023. gada 15. janvārī</ref> Ukrainas Ģenerālprokuratūra ir ziņoja, ka raķetes triecienu izdarījis Krievijas 52. smago bumbvedēju aviācijas pulks, kas bāzējas [[Kalugas apgabals|Kalugas apgabalā]]. Naktī uz 16. janvāri raķešu uzbrukumā Zaporižjai ievainoja divus bērnus un vienu pieaugušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-rakesu-uzbrukuma-ukrainas-pilsetai-zaporizjai-ievainoti-tris-cilveki.a491760/ Krievijas raķešu uzbrukumā Ukrainas pilsētai Zaporižjai ievainoti trīs cilvēki]</ref> Līdz 16. janvārim ēkas gruvešos atrada vismaz 40 cilvēku, tostarp trīs bērnu, mirstīgās atliekas. Ukrainas prezidenta birojs pēc Krievijas raķetes trieciena pavēstīja, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi Krievijas izšauto raķeti [[H-22]], kas pēc tam trāpīja Dņipro daudzdzīvokļu mājā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-raketes-uzbrukuma-dnipro-pilseta-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-40-cilvekiem.a491831/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķetes uzbrukumā Dnipro pilsētā nogalināto skaits pieaudzis līdz 40 cilvēkiem] lsm.lv 2023. gada 16. janvārī</ref> Naktī uz 26. janvāri Krievija pielietoja citu taktiku, lai izkliedētu Ukrainas pretgaisa aizsardzību un atklātu tās pozīcijas. Vispirms no [[Azovas jūra]]s austrumu krasta palaida 24 dronus ''Shahed-136/131'', kurus visus notrieca Ukrainas Bruņoto spēku zenītraķešu vienības, iznīcinātāju aviācija, mobilās uguns grupas, sadarbojoties ar Ukrainas aizsardzības spēku citu struktūru pretgaisa aizsardzības vienībām. Taču tajā pašā dienā Krievija izšāva vēl 55 spārnotās raķetes, no kurām Ukrainas pretgaisa aizsardzība spēja notriekt 47, tādēļ Zaporižjas apgabalā raķetes triecienā nogalināja trīs cilvēkus, bet septiņus ievainoja, bet Kijivā viens cilvēks gāja bojā un divi tika ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-isteno-rakesu-uzbrukumu-ukrainai-darbojas-pretgaisa-aizsardzibas-sistema.a493393/ Krievija īsteno raķešu uzbrukumu Ukrainai, darbojas pretgaisa aizsardzības sistēma] lsm.lv 2023. gada 26. janvārī</ref> 5. un 7. februārī notika atkārtoti Krievijas raķešu S-300 triecieni, kas sagrāva Harkivas Urbānās ekonomikas nacionālās universitātes piecstāvu ēku un nodarīja postījumus dzīvojamajiem namiem. Raķešu uzbrukumos Sumu apgabalā kādā privātmājā gāja bojā sieviete.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsaudijusi-harkivu.a495395/ Krievija ar raķetēm apšaudījusi Harkivu] lsm.lv 2023. gada 8. februārī</ref> No 9. februāra vakara līdz 10. februāra pēcpusdienai Krievija ar raķetēm ''[[Kaļibr]]'' un droniem uzbruka sešiem Ukrainas apgabaliem. Tāpat ziņoja par vairāku stratēģisko bumbvedēju ''[[Tu-95]]'' pacelšanos, kuri izšāvuši spārnotās raķetes. Tikmēr Baltkrievijā gaisā pacēlās iznīcinātājs ''[[MiG-31]]'', kas spēj pārvadāt hiperskaņas raķetes ''[[Kinžal]]''. No karakuģiem Melnajā jūrā, no Belgorodas apgabala un no okupētās Zaporižjas apgabala daļas krievi izšāva 71 raķeti, no kurām 61 ukraiņiem izdevās notriekt, ukraiņi notrieca arī piecus no septiņiem droniem. Virs Kijivas notrieca 10 ienaidnieka raķetes, raķetes atlūzas nokrita galvaspilsētas Holosijevkas rajonā, nodarot bojājumus automašīnai un privātmājai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-piedzivo-krievijas-kartejo-rakesu-triecienu.a495777/ Ukraina piedzīvo Krievijas kārtējo raķešu triecienu] lsm.lv 2023. gada 10. februārī</ref> [[Attēls:Downed Russian missile, 2023-03-09 (01).jpg|thumb|Naktī no 8. uz 9. martu notriektās Krievijas spārnotās raķetes atliekas.]] Pēc 10. februāra masveida Krievijas raķešu uzbrukuma Ukrainas armija prognozēja, ka nākamais ienaidnieka raķešu trieciens varētu notikt plašā Krievijas iebrukuma gadadienā 24. februārī. Melnajā jūrā pastāvīgi dežurējot 10 ar raķetēm aprīkoti Krievijas kuģi un divas zemūdenes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nakamais-masveida-krievijas-rakesu-uzbrukums-ukrainai-varetu-notikt-tiesi-24-februari.a496198/ Nākamais masveida Krievijas raķešu uzbrukums Ukrainai varētu notikt tieši 24. februārī] lsm.lv 2023. gada 13. februārī</ref> Tomēr nākamais trieciens notika naktī uz 27. februāri ar 14 Irānas droniem "''Shahed''", no kuriem 11 (9 pie Kijivas) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas, bet trīs droni [[Hmeļnicka]]s pilsētā nogalināja vienu un ievainoja vismaz četrus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cip-prieksnieks-kina-ir-parsteigta-par-krievijas-karaspeka-neveiksmem-ukraina.a498384/ CIP priekšnieks: Ķīna ir pārsteigta par Krievijas karaspēka neveiksmēm Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 27. februārī</ref> 3. martā Ukrainas Apvienoto spēku pavēlnieks Serhijs Najevs informēja, ka notriekto raķešu īpatsvars ir ievērojami mainījies un retos gadījumos pat ir lielāks par 80%. Viņš piebilda, ka Krievijas karaspēks arī mainījis taktiku un gaisa uzbrukuma līdzekļu pielietošanas paņēmienus, okupanti bieži izmanto viltus mērķus, lai vājinātu aizsardzību. Krievijas zenītraķešu S-300 triecienā Zaporižjas pilsētā sagrāva piecstāvu dzīvojamo ēku, gāja bojā vismaz četri cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pretgaisa-aizsardziba-notriec-80-krievijas-rakesu.a498888/ Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriec 80% Krievijas raķešu] lsm.lv 2023. gada 3. martā</ref> Naktī no 8. uz 9. martu Krievija izšāva 81 raķeti, tai skaitā 48 spārnotās raķetes, gaisa trauksme ilga teju septiņas stundas. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes, bet mērķi sasniedza sešas hiperskaņas raķetes "Kinžal", Ļvivas apgabalā nogalinot piecus cilvēkus. Hersonas pilsētā nogalināja trīs cilvēkus. Kopumā Krievijas forsēto raķešu triecienu skaits pārsniedza 10.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.03.2023-ukraina-jauni-krievijas-rakesu-triecieni-zino-par-postijumiem-vairakos-apgabalos.a499956/ Ukrainā jauni Krievijas raķešu triecieni; ziņo par postījumiem vairākos apgabalos] lsm.lv 2023. gada 9. martā</ref> [[Attēls:Uman after Russian missile strike, 2023-04-28 (12).jpg|thumb|Pēc Krievijas 28. aprīļa nakts raķešu trieciena sagrautā [[Umaņa]]s dzīvojamā ēka, kurā bojā gāja vismaz 10, bet 18 cilvēki tika ievainoti.]] 13. martā prezidents Zelenskis pauda uzskatu, ka Ukrainas valsts nākotne ir atkarīga no tā, vai bruņotajiem spēkiem izdosies uzvarētu kauju par Bahmutu un, ka jādara viss, lai iznīcinātu ienaidnieka militāro spēku. Krievijas puse paziņoja, ka Bahmutas ieņemšana tai ir svarīga, lai varētu sagrābt visu Doneckas apgabalu, kas esot galvenais Kremļa mērķis šajā karā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2023-asv-medijs-ukrainas-armijas-kaujasspejas-ir-pasliktinajusas.a500687/ ASV medijs: Ukrainas armijas kaujasspējas ir pasliktinājušās] lsm.lv 2023. gada 14. martā</ref> Naktī uz 23. martu Krievija uzbruka ar 21 bezpilota lidaparātu ''Shahed'', 16 no tiem ukraiņi notrieca, tomēr dronu triecienos Kijivas apgabalā gāja bojā trīs cilvēki, bet septiņus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.03.2023-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-iranas-droniem.a501995/ Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar Irānas droniem] lsm.lv 2023. gada 23. martā</ref> Naktī uz 28. martu Krievija uzbruka ar 15 droniem, 14 no tiem ukraiņi notrieca, bet viens drons sasniedza Dņipro pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.03.2023-sonakt-ukraina-notriekti-14-krievijas-kaujas-droni.a502644/ Šonakt Ukrainā notriekti 14 Krievijas kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 28. martā</ref> ASV Kara studiju institūts secināja, ka Krievijas ziemas ofensīva līdz 31. martam nespēja sasniegt uzdoto mērķi ieņemt visu Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju. 4. aprīļa rītā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcinājuši 14 no 17 trieciendroniem ''Shahed-136/131'', ko Krievijas karaspēks naktī raidīja uz Odesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2023-krievija-ar-trieciendroniem-uzbrukusi-odesas-pilsetai-ukraina.a503584/ Krievija ar trieciendroniem uzbrukusi Odesas pilsētai Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 4. aprīlī</ref> 14. aprīlī Krievijas raķešu ''S-300'' triecienā [[Slovjanska]]i bojā gāja vismaz astoņi cilvēki, arī divus gadus vecs bērns, bet 21 cilvēku ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.04.2023-krievijas-rakesu-trieciena-slovjanska-nogalinati-astoni-cilveki.a504950/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Slovjanskā nogalināti astoņi cilvēki] lsm.lv 2023. gada 14. aprīlī</ref> 21. aprīlī Krievijas karaspēks veica 23 aviācijas triecienus, tai skaitā ar desmit ''Shahed-136'', no kuriem astoņus notrieca Kijivas aizstāvji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.04.2023-krievija-ar-droniem-atkal-uzbrukusi-ukrainas-galvaspilsetai-kijivai.a505742/ Krievija ar droniem atkal uzbrukusi Ukrainas galvaspilsētai Kijivai] lsm.lv 2023. gada 21. aprīlī</ref> 28. aprīļa naktī Krievijas karaspēks no bumbvedējiem Tu-95 [[Kaspijas jūra]]s rajonā izšāva 23 spārnotās raķetes [[H-101]] un [[H-55]]5, no kurām 21 notrieca Ukrainas zenītartilērija. Tomēr [[Umaņa]]s pilsētā Čerkasu apgabalā raķete daļēji sagrāva deviņstāvu dzīvojamo namu, bojā gāja 10 cilvēki, arī divi bērni, bet 18 cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2023-krievija-isteno-kartejos-navejosos-rakesu-uzbrukumus-ukraina-nogalinati-ari-berni.a506670/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija īsteno kārtējos nāvējošos raķešu uzbrukumus Ukrainā; nogalināti arī bērni] lsm.lv 2023. gada 28. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas dronu uzbrukuma Sevastopoles naftas bāzei 1. maija rītā Krievijas spēki veica raķešu uzbrukumu Ukrainai ar 18 spārnotajām raķetēm H-101 un H-555, no kurām Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 15. Raķetes bija izšautas no deviņiem Tu-95 bumbvedējiem [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabala]] ziemeļos un no diviem [[Tu-160]] bumbvedējiem Kaspijas jūras austrumos. [[Pavlohrada]]s pilsētā ievainojumus guva 25 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.05.2023-ukrainas-speki-nakti-notriekusi-15-krievijas-raketes-no-18.a506993/ Ukrainas spēki naktī notriekuši 15 Krievijas raķetes no 18] lsm.lv 2023. gada 1. maijā</ref> Pēc dronu uzbrukuma [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlim]] 3. maijā Krievijas karaspēka vienības veica haotiskus artilērijas un raķešu triecienus pa Hersonas apgabala apdzīvotajām vietām, kuros gāja bojā 21, bet 48 cilvēki tika ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-krievijas-apsaudes-hersonas-apgabala-nogalinats-21-cilveks.a507383/ Krievijas apšaudēs Hersonas apgabalā nogalināts 21 cilvēks] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> Naktī uz 13. jūniju Krievijas raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamo namu rajonā un vietējā ūdens apgādes uzņēmumā gāja bojā 11 cilvēki un 28 tika ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.06.2023-krievijas-rakesu-triecienos-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-11-cilveki-ievainoti-28.a512652/ Krievijas raķešu triecienos Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti 11 cilvēki, ievainoti - 28] lsm.lv 2023. gada 13. jūnijā</ref> Naktī uz 15. jūniju Krievijas spēki no Kaspijas jūras ar četrām stratēģiskās aviācijas lidmašīnām ''Tu-95MS'' uz Ukrainu palaida četras spārnotās raķetes "H-101/H-555", kā arī veica triecienus ar 20 trieciendroniem "Shahed-136/131", kurus ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca. Trīs raķetes trāpīja rūpniecības objektos Krivijrihā Dņipropetrovskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2023-ukraina-notriekusi-visus-20-trieciendronus-un-vienu-no-cetram-sparnotajam-raketem.a512889/ Ukraina notriekusi visus 20 trieciendronus un vienu no četrām spārnotajām raķetēm] lsm.lv 2023. gada 15. jūnijā</ref> Naktī uz 19. jūniju Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka notriektas četras Odesas virzienā no Melnās jūras lidojošas raķetes ''Kaļibr''. Raķetes un dronus notrieca arī Harkivas, Doneckas, Luhanskas un Mikolajivas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2023-krievija-nakti-apsaudijusi-odesu-un-citas-ukrainas-pilsetas.a513342/ Krievija naktī apšaudījusi Odesu un citas Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 16. jūnijā</ref> 27. jūnija vakarā Krievijas raķete sagrāva Kramatorskas pilsētas restorānu, ievainoja vismaz 56 un nogalināja vismaz astoņus cilvēkus, tostarp trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.06.2023-krievija-ar-raketem-apsaudijusi-kramatorsku-astoni-bojagajusie.a514535/ Krievija ar raķetēm apšaudījusi Kramatorsku; astoņi bojāgājušie] lsm.lv 2023. gada 28. jūnijā</ref> Naktī uz 6. jūliju Krievija no Melnās jūras karakuģiem ar raķetēm apšaudīja Ļvivu, ievainojot vismaz 30 cilvēkus, bet bojā gāja vismaz četri cilvēki. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt septiņas no 10 izšautajām raķetēm, tomēr raķetes ''Kaļibr'' atlūzas pēc notriekšanas sagrāva daudzdzīvokļu māju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.07.2023-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-dzivibu-zaudejusi-tris-un-ievainoti-vismaz-astoni-cilveki.a515585/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai dzīvību zaudējuši trīs un ievainoti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2023. gada 6. jūlijā</ref> ====== Gaisa uzbrukumi Kijivai ====== [[Attēls:Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|thumb|Ugunsgrēks pēc 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai.]] Naktī uz 4. maiju Krievijas karaspēks naktī atkal uzbruka gan Kijivai, gan Sumu, Zaporižjas un Odesas apgabaliem ar 24 Irānā ražotiem trieciendroniem un dažāda tipa raķetēm. Ukrainas spēki virs Kijivas notrieca visus dronus un raķetes, bet Odesā — 12 no 15 droniem,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.05.2023-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-un-raketem.a507400/ Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar droniem un raķetēm] lsm.lv 2023. gada 4. maijā</ref> un pēc dažām dienām informēja, ka 4. maijā ap 2.30 ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notriekta arī [[hiperkaņas raķete]] ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> [[Attēls:Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|thumb|30. maija raķešu uzbrukums Kijivai.]] Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija uz Ukrainas pilsētām izšāva 17 raķetes un 31 dronu, Dņipro pilsētā nogalinot divus un ievainojot 25 cilvēkus, arī trīs un sešus gadus vecus zēnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2023-ukrainas-speki-izvers-ilgi-gaidito-pretuzbrukumu-krievijas-rakete-izpostijusi-dnipro-polikliniku.a510306/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Ukrainas spēki izvērš ilgi gaidīto pretuzbrukumu, Krievijas raķete izpostījusi Dnipro poliklīniku] lsm.lv 2023. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 28. maiju Krievija no Brjanskas un Krasnodaras apgabaliem uzbruka Kijivai ar 54 ''Shahed'' trieciendroniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 52 dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2023-krievija-atkal-versusi-pret-kijivu-plasu-uzbrukumu-ar-kaujas-droniem.a510446/ Krievija atkal vērsusi pret Kijivu plašu uzbrukumu ar kaujas droniem] lsm.lv 2023. gada 28. maijā</ref> 29. maijā Krievija uz Kijivu izšāva 11 raķetes ''[[Iskander]]-M'' un ''Iskander-K'', kuras visas izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2023-krievija-apsaudijusi-kijivu-ar-raketem-pilsetas-centra-dzirdami-spradzieni.a510575/ Krievija apšaudījusi Kijivu ar raķetēm, pilsētas centrā dzirdami sprādzieni] lsm.lv 2023. gada 29. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievija ar desmit ''Iskander'' raķetēm no Brjanskas apgabala atkal uzbruka Kijivai, kuras visas notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība, taču raķešu atlūzas nogalināja trīs cilvēkus, tai skaitā 9 gadus vecu bērnu, un vēl 14 cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2023-krievijas-uzbrukuma-kijivai-sorit-nogalinati-3-cilveki.a510982/ Krievijas uzbrukumā Kijivai šorīt nogalināti 3 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 1. jūnijā</ref> Naktī uz 2. jūniju virs Kijivas un tās apkārtnē notrieca 30 trieciendronus un spārnotās raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2023-virs-kijivas-nakti-notriekti-30-trieciendroni-raketes-un-citi-objekti.a511135/ Virs Kijivas naktī notriekti 30 trieciendroni, raķetes un citi objekti] lsm.lv 2023. gada 2. jūnijā</ref> 16. jūnijā Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki pie Kijivas notrieca sešas virsskaņas ballistiskās raķetes ''Kinžal'', sešas spārnotās raķetes ''[[Kaļibr]]'' un divus izlūkošanas bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.06.2023-afrikas-valstu-lideru-vizites-laika-kijiva-paklauta-krievijas-rakesu-triecienam.a513123/ Āfrikas valstu līderu vizītes laikā Kijiva pakļauta Krievijas raķešu triecienam] lsm.lv 2023. gada 16. jūnijā</ref> Naktī uz 20. jūniju Krievija ar 30 ''Shahed'' droniem uzbruka Kijivai un Ļvivai, no kuriem 28 izdevās notriekt, bet viens no droniem trāpīja kritiskās infrastruktūras objektam Ļvivā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ukraina-atkal-piedzivo-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukumus.a513530/ Ukraina atkal piedzīvo Krievijas raķešu un dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> == 2024. gada uzbrukumi == 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''[[Kinžal]]'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:2022. gads|U]] [[Kategorija:2023. gads|U]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš|C]] g2xkekch6lz39kqh32u3o9w1ocojst4 0 550300 4534233 4533948 2026-10-10T19:42:06Z Dainis 876 4534233 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''XRISM'' | Nosaukums_orig = ''X-Ray Imaging and Spectroscopy Mission'' | Attēls = XRISM 001.png | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = | Programma = | KA_veids = [[rentgenstari|rentgenstaru]] [[orbitālā observatorija]] | Bāzes platforma = | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = ''[[Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra|JAXA]]'' {{JPN}} | Lielākie_izgatavotāji = | Starta_gads = 2023 | Starts = {{dat|2023|9|6|SK}} 23:42:11 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[H-IIA]] 202'', {{JPN}} | Starta_vieta = [[Tanegasimas kosmosa centrs|Tanegasima]] | Starta_laukums = | Starta_valsts = {{JPN}} | Palaists_kopā_ar = ''[[SLIM]]'', ''LEV-2'', ''LEV-1'' | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = 3 gadi (plānots) | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = ~ 2300 kg | Sausmasa = | Pilna_masa = | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = [[saules baterija]]s | Raidītāji = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Orbītas_piezīmes = | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = LEO | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 31° | Periods = 96 min | Apoapsīda = 550 km | Periapsīda = 550 km | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Hitomi]]'' (''ASTRO-H'') | KA_nāk = }} '''''XRISM''''' jeb '''''X-Ray Imaging and Spectroscopy Mission''''' (sākotnēji '''''XARM''''' jeb '''''X-ray Astronomy Recovery Mission''''') ir [[Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra]]s (''JAXA'') sadarbībā ar ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' un [[Eiropas Kosmosa aģentūra|Eiropas Kosmosa aģentūru]] īstenota [[orbitālā observatorija]], kas paredzēta novērojumiem [[rentgenstari|rentgenstaru]] spektrā.<ref name="spaceflightnow 2023-09-06" /> Tā orbītā tika palaista 2023. gada 6. septembrī. Tās darbība sākotnēji bija plānota 3 gadiem, bet pagarināta līdz 2030. gadam. Observatorijas mērķis ir nodrošināt atklājumus [[Visums|Visuma]] struktūras veidošanās, [[galaktika|galaktiku]] kodolu izplūdes un [[tumšā matērija|tumšās matērijas]] izpētē. Misija ir starpposms, lai izvairītos no iespējamās novērošanas perioda plaisas starp pašreizējiem rentgena staru teleskopiem (''[[Chandra]]'', ''[[XMM-Newton]]'') un nākotnes teleskopiem (''[[Advanced Telescope for High Energy Astrophysics]]'' (''ATHENA''), ''[[Lynx X-ray Observatory]]''). ''XRISM'' ir 2016. gadā palaistā un zaudētā rentgena teleskopa ''[[Hitomi]]'' pēctecis, bet atšķirībā no tā ''XRISM'' veic novērojumus tikai mīkstajos rentgenstaros. == Lidojuma gaita == ''XRISM'' tika palaista {{dat|2023|9|6||bez}} 23:42:11 ''[[UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[H-IIA]]'' (lidojums ''F30'') no [[Tanegasimas kosmosa centrs|Tanegasimas kosmosa centra]]. Kā sekundārā krava tika palaists Mēness nolaižamais aparāts ''[[SLIM]]'' ar mobiļiem ''LEV-2'' un ''LEV-1''. 2024. gada 8. februārī observatorija sāka pastāvīgo darbu. Speciālistiem tomēr neizdevās atbrīvot berilija aizsargplēvi ''GV'' (''Gate Valve'') no rentgenstarojuma ieejas sekcijas vakuuma traukā (Djuāra traukā), kurā atrodas detektors ''Resolve''. Tas netraucē instrumenta darbībai, taču ierobežo tā darbību, ļaujot novērot tikai rentgenstarojumu ar enerģiju 1800 eV un vairāk, nevis plānoto 300 eV. 2026. gada 21. jūlijā ''JAXA'' nolēma pagarināt ''XRISM'' ekspluatāciju līdz 2030. gada1. aprīlim. == Instrumenti == ''XRISM'' ir uzstādīti divi instrumenti, kas veic novērojumus mīkstajos rentgenstaros: * '''''Resolve''''', rentgenstaru [[kriogēnais daļiņu detektors|mikrokalorimetrs]], ko izstrādāja Japānas un ASV (''NASA'' un [[Godarda Kosmosa lidojumu centrs]]) sadarbības grupa. Pēc starta nav izdevies noņemt instrumenta berilija aizsargplēvi, kas ierobežo tā darbības zonu. * '''''Xtend''''', rentgena [[lādiņpārneses ierīce]] (CCD) kamera. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="spaceflightnow 2023-09-06">[https://spaceflightnow.com/2023/09/06/live-coverage-next-generation-x-ray-space-telescope-and-lunar-lander-to-launch-from-japan/ Next-generation X-ray space telescope and lunar lander launches from Japan] Spaceflight Now, 2023-09-06</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://xrism.isas.jaxa.jp/en/ ''XRISM''] JAXA * [https://www.nasa.gov/content/goddard/xrism-x-ray-imaging-and-spectroscopy-mission XRISM] NASA * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/xrism.htm XRISM (XARM)] ''Gunter's Space Page'' {{2023. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Japānas kosmiskie aparāti]] [[Kategorija:Orbitālās observatorijas]] 5wu0uuniuzooau9q16k9m8y8fyk1502 0 551377 4534114 4319339 2026-10-10T13:25:22Z DJ EV 31928 plašāk izmantots apzīmējums 4534114 wikitext text/x-wiki {{Varbūtību sadalījuma infokaste | name = Binomiālais sadalījums | type = mass | pdf_image = [[Attēls:Binomial distribution pmf.svg|300px]] | pdf_caption = Binomiālā sadalījuma grafiks izskatās pēc diskrēta (lēcienveida) [[Normālais sadalījums|normālā sadalījuma]] | cdf_image = [[Attēls:Binomial distribution cdf.svg|300px]] | cdf_caption = Kumulatīvā sadalījuma funkcija F(x) izmainās diskrētās vērtībās, tā ir lēcienveidā | notation = <math>Bin(n,p)</math> | parameters = <math>n \in \{0, 1, 2, \ldots\}</math> &ndash; mēģinājumu skaits<br /><math>p \in [0,1]</math> &ndash; labvēlīga notikuma varbūtība katrā mēģinājumā<br /><math>q = 1 - p</math> | support = <math>k \in \{0, 1, \ldots, n\}</math> &ndash; labvēlīgo gadījumu skaits | pdf = <math>\binom{n}{k} p^k q^{n-k}</math> | cdf = <math>I_q(n - \lfloor k \rfloor, 1 + \lfloor k \rfloor)</math> (regularizēta nepilnīgā [[Bēta funkcija]]) | mean = <math>np</math> | median = <math>\lfloor np \rfloor</math> vai <math>\lceil np \rceil</math> | mode = <math>\lfloor (n + 1)p \rfloor</math> vai <math>\lceil (n + 1)p \rceil - 1</math> | variance = <math>npq = np(1-p)</math> | skewness = <math>\frac{q-p}{\sqrt{npq}}</math> | kurtosis = <math>\frac{1-6pq}{npq}</math> | mgf = <math>(q + pe^t)^n</math> | char = <math>(q + pe^{it})^n</math> | pgf = <math>G(z) = [q + pz]^n</math> | fisher = <math> g_n(p) = \frac{n}{pq} </math><br />(pie fiksēta <math>n</math>) }} '''Binomiālais sadalījums''' [[Varbūtību teorija|varbūtību teorijā]] ir varbūtību sadalījums, kurš uzdod jā/nē jautājumus un skaita labvēlīgo gadījumu skaitu un nelabvēlīgo. Tas ir atkarīgs no parametriem ''p'' un ''n'', kur ''p -'' labvēlīga iznākuma [[varbūtība]]; ''n -'' gadījumu skaits; kā arī lielums ''q -'' nelabvēlīgā iznākuma varbūtība (''q = 1 - p''). Vēl bez jā/nē iznākumu dabas, katram mēģinājumam jābūt neatkarīgam no iepriekšējiem mēģinājumiem un varbūtībām jābūt nemainīgām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/matematika-pec-skola2030-paraugprogrammas/matematika-ii/varbutiba-un-statistika-ii-79287/gadijuma-lieluma-sadalijumi-bernulli-formula-79357/re-f726cb2d-1cec-4af3-9c62-1265e4969c51|title=Binominālais sadalījums — teorija. Matemātika (Skola2030), Matemātika II.|website=www.uzdevumi.lv|access-date=2023-09-21|language=lv}}</ref> == Bernulli formula == Ar Bernulli formulu iespējams noteikt varbūtību tam, ka labvēlīgs notikums notiks ''m'' reizes. Formulu pieraksta šādi: <math>P_n(k)= C^k_n \cdot p^k \cdot q^{n-k}</math>, kur <math>P_n(k)</math> - varbūtība labvēlīgam iznākumam notikt <math>k</math> reizes no visām <math>n</math> reizēm; <math>C^k_n</math> - [[kombinācija]]s, kā izvēlēties <math>k</math> elementus no <math>n</math>; <math>p^k</math> - labvēlīgā varbūtība celta veiksmīgo reižu [[Kāpināšana|pakāpē]]; <math>q^{n-k}</math> - nelabvēlīgā varbūtība (<math>q = 1-p</math>) celta neveiksmīgo reižu pakāpē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://estudijas.rtu.lv/file.php/63844/Varbutibu_teorija/Gadijuma_lielumi.pdf|title=Gadījuma lielumi. Diskrētu gadījuma lielumu binomiālais un Puasona sadalījums}}</ref> Visu varbūtību summa būs 1: <math> \sum_{i=0} ^ {n}p_i= 1</math>. === Piemērs === Varbūtība, ka diena būs apmākusies, ir 0,45. Kāda ir varbūtība, ka nedēļā būs 3 apmākušās dienas? Izmantojot Bernulli formulu: [[Attēls:Binomial distribution for n = 4.gif|thumb|Animācija visu n = 4 situāciju kombinācijām: <math>C^0_4 = 1; C^1_4 = 4; C^2_4 = 6; C^3_4 = 4; C^4_4 = 1</math>|260x260px]] <math>P_7(3)= 35 \cdot 0,45^3 \cdot 0,55^{4}=0,292...</math> == Īpašības == Binomiālā sadalījuma sagaidāmā vērtība ir <math> E[X] = np</math>. Šo iegūst, jo [[gadījuma lielums]] var ieņemt vērtības {0; 1}, atkarībā no tā, vai gadījums ir labvēlīgs vai nav. No sagaidāmās vērtības linearitātes īpašības un fakta, ka varbūtība ''p'' ir nemainīga: <math> E[X] = E[X1 + ... + Xn] = E[X1] + ... + E[Xn] = p + ... + p = np</math> Binomiālā sadalījuma [[Dispersija (statistika)|dispersija]] ir: <math> Var[X] = npq = np(1-p)</math> == Skatīt arī == * [[Kombinatorika]] * [[Puasona sadalījums]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Varbūtību teorija]] [[Kategorija:Statistika]] 7wtts97axt6j3cj4oj0nssaxtftlznl 0 554235 4534146 4325979 2026-10-10T15:28:19Z Baisulis 11523 /* Filmogrāfija */ papildināta...... 4534146 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džeimss Vans | vārds_orig = ''James Wan'' | attēls = James Wan in 2019.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Džeimss Vans 2019. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1977|2|26}} | dz. vieta = {{vieta|Malaizija|Kučina}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, scenārists, producents | darbības gadi = 1998—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Džeimss Vans''' ({{Val|en|James Wan}}; dzimis {{Dat|1977|2|26}}) ir [[Malaizija|Malaizijā]] dzimis [[Austrālija]]s [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]]. Pazīstams ar darbu [[Šausmu filma|šausmu]] žanrā. Kopā ar [[Lī Vonels|Lī Vonelu]] radījis "[[Zāģis (filmu cikls)|Zāģis]]" un "[[Astrāls (filmu cikls)|Astrāls]]" filmu franšīzes. Autors arī "[[Ļaunuma izsaukšana (filmu cikls)|Ļaunuma izsaukšana]]" franšīzei. "Ļaunuma izsaukšana", ar kopumā nopelnītiem vairāk nekā 2 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ir visu laiku pelnošākā šausmu filmu franšīze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/showdown/sd171767300/|title=Conjuring Franchise|website=Box Office Mojo|access-date=2023-10-31}}</ref> 2004. gadā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" kļuva par Vana pirmo režisēto filmu. Kopumā franšīze nopelnījusi vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inquirer.com/philly/business/13_Highest-Grossing_Horror_Franchises_of_All_Time.html|title=13 Highest-Grossing Horror Franchises of All Time|last=Woods|first=Laura|website=https://www.inquirer.com|access-date=2023-10-31|date=2015-10-30|language=en}}</ref> Filmu ciklā "Astrāls" režisējis [[Astrāls (filma)|pirmo filmu]] 2010. gadā, kā arī tās [[Astrāls: 2.nodaļa|turpinājumu]] 2013. gadā. Bijis arī režisors filmām "[[Ļaunuma izsaukšana]]" (2013) un "[[Ļaunuma izsaukšana 2]]" (2016). Ārpus šausmu žanra režisējis "[[Ātrs un bez žēlastības (filmu cikls)|Ātrs un bez žēlastības]]" filmu cikla [[Ātrs un bez žēlastības 7|septīto filmu]], kā arī ''[[DC Extended Universe]]'' filmas "[[Akvamens]]" (2018) un "[[Akvamens un zudusī karaļvalsts]]" (2023). == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! width="33" |Gads !Nosaukums ! width="65" |Režisors ! width="65" |Scenārists ! width="65" |Producents !Piezīmes |- |2004 | style="text-align:left" |"[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" (''Saw'') |{{jā}} |{{jā}} | | style="text-align:left" | |- |2005 | style="text-align:left" |"[[Zāģis 2]]" (''Saw II'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" |izpildproducents |- |2006 | style="text-align:left" |"[[Zāģis 3]]" (''Saw III'') | |{{jā}} |{{jā}} |izpildproducents |- | rowspan="3" |2007 | style="text-align:left" |"[[Nāves klusums]]" (''Dead Silence'') |{{jā}} |{{jā}} | | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |''[[Death Sentence]]'' |{{jā}} | | | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |"[[Zāģis 4]]" (''Saw IV'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" |izpildproducents |- |2008 | style="text-align:left" |"[[Zāģis 5]]" (''Saw V'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" |izpildproducents |- |2009 | style="text-align:left" |"[[Zāģis 6]]" (''Saw VI'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" |izpildproducents |- | rowspan="2" |2010 | style="text-align:left" |"[[Zāģis 3D]]" (''Saw 3D'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" |izpildproducents |- | style="text-align:left" |"[[Astrāls (filma)|Astrāls]]" (''Insidious'') |{{jā}} | | | style="text-align:left" | |- | rowspan="2" |2013 | style="text-align:left" |"[[Ļaunuma izsaukšana]]" (''The Conjuring'') |{{jā}} | | | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |"[[Astrāls: 2.nodaļa]]" (''Insidious: Chapter 2'') |{{jā}} |{{jā}} | | style="text-align:left" | |- |2014 | style="text-align:left" |"[[Anabella (filma)|Anabella]]" (''Annabelle'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | rowspan="3" |2015 | style="text-align:left" |''[[Demonic]]'' | | |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |"[[Ātrs un bez žēlastības 7]]" (''Furious 7'') |{{jā}} | | | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |"[[Astrāls: Sākums]]" (''Insidious: Chapter 3'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | rowspan="2" |2016 | style="text-align:left" |"[[Ļaunuma izsaukšana 2]]" (''The Conjuring 2'') |{{jā}} |{{jā}} |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |"[[Kad nodziest gaisma]]" (''Lights Out'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | rowspan="2" |2017 | style="text-align:left" |"[[Anabella 2]]" (''Annabelle: Creation'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |"[[Zāģis 8]]" (''Jigsaw'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" |izpildproducents |- | rowspan="3" |2018 | style="text-align:left" |"[[Astrāls: Pēdējā atslēga]]" (''Insidious: The Last Key'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |"[[Mūķene (filma)|Mūķene]]" (''The Nun'') | |{{jā}} |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |"[[Akvamens]]" (''Aquaman'') |{{jā}} |{{jā}} | | style="text-align:left" | |- | rowspan="2" |2019 | style="text-align:left" |"[[Raudošās sievietes lāsts]]" (''The Curse of La Llorona'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |"[[Anabella 3]]" (''Annabelle Comes Home'') | |{{jā}} |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | rowspan="5" |2021 | style="text-align:left" |[[Mortal Kombat (filma)|''Mortal Kombat'']] | | |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |"[[Baiļu spirāle: "Zāģa" nākamā nodaļa]]" (''Spiral'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" |izpildproducents |- | style="text-align:left" |"[[Ļaunuma izsaukšana: Man to lika darīt velns]]" (''The Conjuring: The Devil Made Me Do It'') | |{{jā}} |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |"[[Ļaundabīgais]]" (''Malignant'') |{{jā}} |{{jā}} |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |''[[There's Someone Inside Your House]]'' | | |{{jā}} | style="text-align:left" | |- |2022 | style="text-align:left" |"[[Megana (filma)|Megana]]" (''M3GAN'') | |{{jā}} |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | rowspan="4" |2023 | style="text-align:left" |''[[Insidious: The Red Door]]'' | | |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |"[[Mūķene II]]" (''The Nun II'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |"[[Zāģis X]]" (''Saw X'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" |izpildproducents |- | style="text-align:left" |"[[Akvamens un zudusī karaļvalsts]]" (''Aquaman and the Lost Kingdom'') |{{jā}} |{{jā}} |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | rowspan="2" |2024 | style="text-align:left" |''[[Night Swim]]'' | | |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |''[['Salem's Lot]]'' | | |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | rowspan="3" |2025 | style="text-align:left" |"[[Pērtiķis (filma)|Pērtiķis]]" (''The Monkey'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |"[[MEGANA 2.0]]" (''M3GAN 2.0'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" | |- |style="text-align:left" |"[[Ļaunuma izsaukšana: Pēdējie rituāli]]" (''The Conjuring: Last Rites'') | |{{jā}} |{{jā}} | style="text-align:left" |kameo |- | rowspan="7" |2026 |style="text-align:left" |''[[Mortal Kombat II (filma)|Mortal Kombat II]]'' | | |{{jā}} | style="text-align:left" | |- |style="text-align:left" |''[[Soulm8te]]'' | |{{jā}} |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |"[[Mūmija. Lī Kronina filma]]" (''Lee Cronin's The Mummy'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |"[[Cita mammīte]]" (''Other Mommy'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |"[[Backrooms. Bez izejas]]" (''The Backrooms'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" | |- | style="text-align:left" |"[[Astrāls: No tālienes]]" (''Insidious: Out of the Further'') | | |{{jā}} | style="text-align:left" | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vans, Džeimss}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrāliešu kinorežisori]] [[Kategorija:Austrāliešu kinoproducenti]] [[Kategorija:Austrāliešu scenāristi]] [[Kategorija:Malaizijā dzimušie]] cy2shyhjo1w58pp0an2cegstlq716i9 0 560096 4534144 4252925 2026-10-10T15:13:25Z Pirags 3757 /* 2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā */ 4534144 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:2023 IRGC Aerospace Force achievements Exhibition in Kermanshah (018).jpg|thumb|''Shahed 136'']] '''''Shahed 136''''' ir [[Irāna|Irānā]] ražots tāla darbības rādiusa militārais [[Droni|drons]]. Drona kopējais garums ir aptuveni 3 metri, spārnu platums — nedaudz vairāk par 2 metriem, tas sver aptuveni 200 kg. Lādiņa svars ir 40—50 kg. Viena drona cena ir no 20 000 līdz 50 000 eiro. Darbības rādiuss ir 1000—2000 kilometru. Saskaņā ar militārā analītiķa Breta Frīdmena (''Brett Friedman'') teikto, ''Shahed-136'' kravnesība ir aptuveni 40 kg sprāgstvielu (salīdzinājumam — tipiskā [[M795]] 155 mm artilērijas lādiņa kravnesība ir 11 kg sprāgstvielu). Tādējādi viens ''Shahed-136'' nes vairāk nekā trīs M795 sprāgstvielu lādiņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://dev-isw.bivings.com/|title=Institute for the Study of War|website=Institute for the Study of War|access-date=2024-01-09|language=en|archive-date=2022-03-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220325065358/https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-march-24}}</ref> == 2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā == [[Attēls:Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg|thumb|Notriekts ''Shahed 136'' Kijivas Tiesu ekspertīžu zinātniskās pētniecības institūtā]] ''Shahed 136'' plaši izmanto [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu '''Geraņ 2''' (''Герань-2''). 2023. gadā [[Krievija]] sāka izmantot [[Tatarstāna]]s [[Jelabuga|Alabugas]] rūpnīcā ražotu šī drona versiju. Līdz 2022. gada novembra sākumam Krievija bija izmantojusi aptuveni 400 ''Shahed-136''. Militārie eksperti norāda, ka lielāko daļu no tiem notrieca [[Ukraina]]s iznīcinātāji un pretgaisa artilērijas uguns. Līdz 2023. gada februāra sākumam, pēc [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, bija notriekti vairāk nekā 540 dronu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/moscow-tehran-advance-plans-for-iranian-designed-drone-facility-in-russia-11675609087|title=WSJ News Exclusive {{!}} Moscow, Tehran Advance Plans for Iranian-Designed Drone Facility in Russia|work=Wall Street Journal|access-date=2024-01-09|date=2023-02-05|last=Nissenbaum|first=Dion|issn=0099-9660|language=en-US}}</ref> 2024. gada septembrī izplatījās ziņa, ka Krievijas militārā rūpniecība uzbrukumiem Ukrainai kopš 2023. gada sākusi ražot jaunu šī drona versiju ar nosaukumu "Harpija-A1" (''Гарпия-A1''), kurā izmanto Ķīnā ražotus dzinējus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.09.2024-medijs-krievija-izmanto-kinas-dzinejus-bezpilota-lidaparatu-razosana.a568791/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Medijs: Krievija izmanto Ķīnas dzinējus bezpilota lidaparātu ražošanā] lsm.lv 2024. gada 14. septembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] h0xvavpelft84sv8s8310sq5bbi9zpb 4534145 4534144 2026-10-10T15:27:00Z Pirags 3757 4534145 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:2023 IRGC Aerospace Force achievements Exhibition in Kermanshah (018).jpg|thumb|''Shahed 136'']] '''''Shahed 136''''' ir [[Irāna|Irānā]] ražots tāla darbības rādiusa militārais ''[[Shahed]]'' tipa [[Droni|drons]]. Drona kopējais garums ir aptuveni 3 metri, spārnu platums — nedaudz vairāk par 2 metriem, tas sver aptuveni 200 kg. Lādiņa svars ir 40—50 kg. Viena drona cena ir no 20 000 līdz 50 000 eiro. Darbības rādiuss ir 1000—2000 kilometru. Saskaņā ar militārā analītiķa Breta Frīdmena (''Brett Friedman'') teikto, ''Shahed-136'' kravnesība ir aptuveni 40 kg sprāgstvielu (salīdzinājumam — tipiskā [[M795]] 155 mm artilērijas lādiņa kravnesība ir 11 kg sprāgstvielu). Tādējādi viens ''Shahed-136'' nes vairāk nekā trīs M795 sprāgstvielu lādiņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://dev-isw.bivings.com/|title=Institute for the Study of War|website=Institute for the Study of War|access-date=2024-01-09|language=en|archive-date=2022-03-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220325065358/https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-march-24}}</ref> == 2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā == [[Attēls:Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg|thumb|Notriekts ''Shahed 136'' Kijivas Tiesu ekspertīžu zinātniskās pētniecības institūtā]] ''Shahed 136'' plaši izmanto [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu '''Geraņ 2''' (''Герань-2''). 2023. gadā [[Krievija]] sāka izmantot [[Tatarstāna]]s [[Jelabuga|Alabugas]] rūpnīcā ražotu šī drona versiju. Līdz 2022. gada novembra sākumam Krievija bija izmantojusi aptuveni 400 ''Shahed-136''. Militārie eksperti norāda, ka lielāko daļu no tiem notrieca [[Ukraina]]s iznīcinātāji un pretgaisa artilērijas uguns. Līdz 2023. gada februāra sākumam, pēc [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, bija notriekti vairāk nekā 540 dronu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/moscow-tehran-advance-plans-for-iranian-designed-drone-facility-in-russia-11675609087|title=WSJ News Exclusive {{!}} Moscow, Tehran Advance Plans for Iranian-Designed Drone Facility in Russia|work=Wall Street Journal|access-date=2024-01-09|date=2023-02-05|last=Nissenbaum|first=Dion|issn=0099-9660|language=en-US}}</ref> 2024. gada septembrī izplatījās ziņa, ka Krievijas militārā rūpniecība uzbrukumiem Ukrainai kopš 2023. gada sākusi ražot jaunu šī drona versiju ar nosaukumu "Harpija-A1" (''Гарпия-A1''), kurā izmanto Ķīnā ražotus dzinējus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.09.2024-medijs-krievija-izmanto-kinas-dzinejus-bezpilota-lidaparatu-razosana.a568791/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Medijs: Krievija izmanto Ķīnas dzinējus bezpilota lidaparātu ražošanā] lsm.lv 2024. gada 14. septembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] gpd5l6y169s1lbwln7jt7oskc1bsnad 4534196 4534145 2026-10-10T18:36:29Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: =en-US → =en using [[Project:AWB|AWB]] 4534196 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:2023 IRGC Aerospace Force achievements Exhibition in Kermanshah (018).jpg|thumb|''Shahed 136'']] '''''Shahed 136''''' ir [[Irāna|Irānā]] ražots tāla darbības rādiusa militārais ''[[Shahed]]'' tipa [[Droni|drons]]. Drona kopējais garums ir aptuveni 3 metri, spārnu platums — nedaudz vairāk par 2 metriem, tas sver aptuveni 200 kg. Lādiņa svars ir 40—50 kg. Viena drona cena ir no {{sk|20000}} līdz {{sk|50000}} eiro. Darbības rādiuss ir 1000—2000 kilometru. Saskaņā ar militārā analītiķa Breta Frīdmena (''Brett Friedman'') teikto, ''Shahed-136'' kravnesība ir aptuveni {{nobr|40 kg}} sprāgstvielu (salīdzinājumam — tipiskā [[M795]] {{nobr|155 mm}} artilērijas lādiņa kravnesība ir {{nobr|11 kg}} sprāgstvielu). Tādējādi viens ''Shahed-136'' nes vairāk nekā trīs M795 sprāgstvielu lādiņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://dev-isw.bivings.com/|title=Institute for the Study of War|website=Institute for the Study of War|access-date=2024-01-09|language=en|archive-date=2022-03-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220325065358/https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-march-24}}</ref> == 2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā == [[Attēls:Remains of Russian missiles and drones in Kyiv (2023-05-12) 05.jpg|thumb|Notriekts ''Shahed 136'' Kijivas Tiesu ekspertīžu zinātniskās pētniecības institūtā]] ''Shahed 136'' plaši izmanto [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu '''Geraņ 2''' (''Герань-2''). 2023. gadā [[Krievija]] sāka izmantot [[Tatarstāna]]s [[Jelabuga|Alabugas]] rūpnīcā ražotu šī drona versiju. Līdz 2022. gada novembra sākumam Krievija bija izmantojusi aptuveni 400 ''Shahed-136''. Militārie eksperti norāda, ka lielāko daļu no tiem notrieca [[Ukraina]]s iznīcinātāji un pretgaisa artilērijas uguns. Līdz 2023. gada februāra sākumam, pēc [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, bija notriekti vairāk nekā 540 dronu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/moscow-tehran-advance-plans-for-iranian-designed-drone-facility-in-russia-11675609087|title=WSJ News Exclusive {{!}} Moscow, Tehran Advance Plans for Iranian-Designed Drone Facility in Russia|work=Wall Street Journal|access-date=2024-01-09|date=2023-02-05|last=Nissenbaum|first=Dion|issn=0099-9660|language=en}}</ref> 2024. gada septembrī izplatījās ziņa, ka Krievijas militārā rūpniecība uzbrukumiem Ukrainai kopš 2023. gada sākusi ražot jaunu šī drona versiju ar nosaukumu "Harpija-A1" (''Гарпия-A1''), kurā izmanto Ķīnā ražotus dzinējus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.09.2024-medijs-krievija-izmanto-kinas-dzinejus-bezpilota-lidaparatu-razosana.a568791/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Medijs: Krievija izmanto Ķīnas dzinējus bezpilota lidaparātu ražošanā] lsm.lv 2024. gada 14. septembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Irānas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas ieroči]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] h0c0gehwx4f92yee7zcy90t4q6ta57h 0 561782 4534097 4332895 2026-10-10T12:45:00Z ZANDMANIS 91184 /* Vēsture */ 4534097 wikitext text/x-wiki [[Attēls:B-2 Spirit bombing, 1994.jpg|thumb|Bombardēšana no ''Northrop B-2 Spirit'']] '''Bombardēšana''' ir uzbrukums, kurā izmanto [[Bumba (ierocis)|bumbas]] vai citas [[sprāgstvielas]], lai nodarītu kaitējumu mērķim. Šādus uzbrukumus var tikt veikts no gaisa (piemēram, no lidmašīnām vai [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātiem]]), no jūras (no kuģiem vai [[Zemūdene|zemūdenēm]]), no sauszemes (no [[artilērija]]s vai raķešu palaišanas iekārtām) vai pat no [[Kosmiskā telpa|kosmosa]]. Bombardēšana var būt vērsta pret militāriem vai civiliem mērķiem, tostarp militārajām bāzēm, pilsētām, rūpniecības objektiem, [[Infrastruktūra|infrastruktūru]] un citiem mērķiem. To var izmantot gan stratēģiskajās [[Militāra operācija|militārajās operācijās]], gan taktiskajā [[Karš|karadarbībā]]. == Vēsture == Bombardēšana kā kara metode ir sena parādība, kas attīstījusies līdz ar militārās tehnoloģijas progresu. Senajā pasaulē [[Senā Grieķija|Grieķija]] un [[Senā Roma|Roma]] izmantoja katapultas un balistas, lai mestu akmeņus, degošus priekšmetus un pat slimību perēkļus ienaidnieka nocietinājumos. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] trebušeti un citi aplenkuma ieroči kļuva par galveno pilsētu bombardēšanas līdzekli. Ar šaujamieroču ieviešanu 14.–15. gadsimtā parādījās pirmie [[Lielgabals|lielgabali]] jeb [[bombarda]]s, kas deva vārdu pašam jēdzienam „bombardēšana”. Turpmākajos gadsimtos artilērija kļuva mobilāka un efektīvāka, un tā tika izmantota ne tikai militāru objektu, bet arī [[Civiliedzīvotāji|civiliedzīvotāju]] iebiedēšanai. Industriālajā laikmetā artilērijas izmantošana tika apvienota ar jaunām transporta tehnoloģijām, ļaujot masveidā bombardēt pilsētas gan Eiropā, gan kolonijās. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā sākās jauna ēra – papildus intensīvai artilērijas ugunij pirmoreiz plaši tika izmantoti aviācijas uzlidojumi. Vācu [[Dirižablis|dirižabļi]] un lidmašīnas bombardēja [[Londona|Londonu]], bet frontē artilērijas kanonādes iznīcināja veselas teritorijas. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] bombardēšana kļuva par centrālo kara stratēģiju: [[Trešais reihs|Vācija]] īstenoja masveida uzlidojumus [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], savukārt sabiedrotie bombardēja Vācijas un Japānas pilsētas, radot milzīgus civilos upurus. [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|1945. gadā Hirosimas un Nagasaki kodoluzlidojumi]] iezīmēja jaunu, vēl postošāku bombardēšanas posmu. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā bombardēšana bija dominējošs stratēģijas instruments [[Korejas karš|Korejas]], [[Vjetnamas karš|Vjetnamas]] un [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas]] karos, izmantojot smagos bumbvedējus un arvien precīzākas vadāmās raķetes. Mūsdienās bombardēšanas prakse ir transformējusies uz tā saukto „precīzo triecienu” doktrīnu, taču tās pamatdilemma paliek nemainīga – līdzsvars starp militārā mērķa sasniegšanu un civiliedzīvotāju aizsardzību. [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Ukrainas gadījums]] bombardēšanas vēsturē ieņem īpašu vietu, jo tas atklāj, kā mūsdienu bruņotos konfliktos tradicionālā masveida artilērijas un aviācijas bombardēšana tiek apvienota ar augstas precizitātes ieročiem, dronu tehnoloģijām un informācijas kara elementiem. Krievijas pilna mēroga agresija pret Ukrainu, kas sākās 2022. gada 24. februārī, raksturojas ar plaša mēroga bombardēšanas taktiku, kurā militārie un civilie mērķi nereti tiek pakļauti līdzvērtīgai ugunij. Atšķirībā no daudziem iepriekšējiem konfliktiem, bombardēšana Ukrainā notiek vienlaicīgi vairākos līmeņos. Pirmkārt, tā ir masīva artilērijas apšaude frontes līnijā, kas atgādina Pirmā un Otrā pasaules kara pieredzi, kur ilgstoša uguns sagatavošana tiek izmantota, lai iedragātu aizsardzību un izsīcinātu pretinieku. Otrkārt, Krievija izmanto raķešu triecienus un tālas darbības ieročus, kas vērsti pret stratēģiskiem infrastruktūras objektiem, piemēram, elektrostacijām, ūdensapgādes sistēmām un transporta mezgliem, lai vājinātu Ukrainas valsts spēju darboties un radītu psiholoģisku spiedienu uz civiliedzīvotājiem. Treškārt, plaši tiek izmantoti [[Kamikaze droni|kamikadze tipa droni]] un vadāmie lādiņi. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karš]] [[Kategorija:Militārisms]] qvwwq12bxnzs3u2sh958rb5y1v7wjhn 0 574522 4534318 4277145 2026-10-11T07:53:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4534318 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Eriks Janža | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|21}} | birth_place = {{vieta|Slovēnija|Murska Sobota}} | height = 175 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|POL}} [[Górnik Zabrze]] | clubnumber = 64 | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|SVN}} [[NK Puconci|Puconci]] | youthyears2 = 2007—2012 | youthclubs2 = {{flaga|SVN}} [[ND Mura 05|Mura 05]] | years1 = 2010—2013 | clubs1 = {{flaga|SVN}} [[ND Mura 05|Mura 05]] | caps1 = 76 | goals1 = 1 | years2 = 2013—2015 | clubs2 = {{flaga|SVN}} [[NK Domžale|Domžale]] | caps2 = 66 | goals2 = 4 | years3 = 2015—2016 | clubs3 = {{flaga|SVN}} [[NK Maribor|Maribor]] | caps3 = 33 | goals3 = 0 | years4 = 2017—2018 | clubs4 = {{flaga|CZE}} [[Plzeņas "Viktoria"|Viktoria Plzeň]] | caps4 = 3 | goals4 = 0 | years5 = 2017—2018 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|CYP}} [[Pafos FC|Pafos]] | caps5 = 33 | goals5 = 2 | years6 = 2018—2019 | clubs6 = {{flaga|CRO}} [[NK Osijek|Osijek]] | caps6 = 19 | goals6 = 0 | years7 = 2019— | clubs7 = {{flaga|POL}} [[Górnik Zabrze]] | caps7 = 177 | goals7 = 5 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|SVN}} Slovenia U16 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2010 | nationalteam2 = {{flaga|SVN}} Slovēnija U18 | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2011—2012 | nationalteam3 = {{flaga|SVN}} Slovēnija U19 | nationalcaps3 = 18 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2011—2013 | nationalteam4 = {{flaga|SVN}} Slovēnija U20 | nationalcaps4 = 3 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2013—2014 | nationalteam5 = {{flaga|SVN}} Slovēnija U21 | nationalcaps5 = 9 | nationalgoals5 = 0 | nationalyears6 = 2014— | nationalteam6 = {{fb|Slovēnija}} | nationalcaps6 = 21 | nationalgoals6 = 3 | club-update = {{dat|2025|05|11|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2025|05|11|sk|bez}} | image = Raków-Górnik 1 (Erik Janža).jpg | caption = Eriks Janža 2023. gadā }} '''Eriks Janža''' ({{val|sl|Erik Janža}}; dzimis {{dat|1993|6|21}}) ir slovēņu [[futbolists]], spēlē kreisās malas [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Slovēnijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2019. gada pārstāv Polijas ''[[Ekstraklasa]]'' klubu [[Zabžes "Gornik"]]. == Karjera == Karjeru sāka klubā ''[[ND Mura 05|Mura 05]]''. Vēlāk pārstāvēja Slovēnijas klubus ''[[NK Domžale]]'' un ''[[NK Maribor]]''. 2015. gadā ''Maribor'' rindās kļuva par Slovēnijas čempionu, bet 2016. gadā izcīnīja [[Slovēnijas kauss futbolā|Slovēnijas kausu]]. 2017. gada janvārī pārgāja uz Čehijas klubu [[Plzeņas "Viktoria"]], bet drīz tika izīrēts Kipras vienībai ''[[Pafos FC]]''. 2018.—2019. gada sezonā pārstāvēja Horvātijas klubu ''[[NK Osijek]]''. 2019. gada vasarā pievienojās Polijas ''[[Ekstraklasa]]'' klubam [[Zabžes "Gornik"]]. Pirms 2022.—2023. gada sezonas kļuva par komandas kapteini. 2024. gada jūnijā pagarināja līgumu ar klubu līdz 2026. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gornikzabrze.pl/w/janza2026?redirect=%2Fw%2Fhistoryczna-bramka-erika%3Fredirect%3D%252F |title=Erik Janża zostaje w Zabrzu! |website=gornikzabrze.pl |language=pl |date={{dat|2024|6|15|N|bez}} |access-date={{dat|2024|6|27||bez}} |archive-date={{dat|2024|06|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240618125628/https://www.gornikzabrze.pl/w/janza2026?redirect=%2Fw%2Fhistoryczna-bramka-erika%3Fredirect%3D%252F}}</ref> Pārstāvējis dažādu vecumu Slovēnijas jauniešu izlases. [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas izlasē]] debitēja {{dat|2014|11|18||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://siol.net/sportal/nogomet/ko-ti-tvoj-sostanovalec-prepreci-da-bi-debitiral-za-reprezentanco-336827 |title=Ko ti tvoj sostanovalec prepreči, da bi debitiral za reprezentanco |website=siol.net |language=sl |date={{dat|2014|11|19|N|bez}} |access-date={{dat|2024|6|27||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2023|10|14||bez}} [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtvslo.si/sport/nogomet/nepricakovani-strelec-z-golom-navdusil-mamo-in-soigralce-na-poljskem/684933 |title=Nepričakovani strelec z golom navdušil mamo in soigralce na Poljskem |website=rtvslo.si |language=sl |date={{dat|2023|10|15|N|bez}}|access-date={{dat|2024|6|27||bez}}}}</ref> Izlases sastāvā piedalījās [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Grupu turnīra spēlē pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]] guva vārtus. == Sasniegumi == ;''Maribor'' * [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|Slovēnijas Pirmā līga]]: 2014—15 * [[Slovēnijas kauss futbolā|Slovēnijas kauss]]: 2015—16 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Slovēnijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Janža, Eriks}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovēnijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:NK Maribor spēlētāji]] [[Kategorija:Plzeņas "Viktoria" spēlētāji]] [[Kategorija:Pafos FC spēlētāji]] [[Kategorija:NK Osijek spēlētāji]] [[Kategorija:Górnik Zabrze spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] rm5w9lvm24xur2q2rqr87831c82qcvb 0 581545 4534371 4524024 2026-10-11T10:06:08Z Vylks 50297 4534371 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Lūkass Vapne | image = | caption = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|8|31}} | birth_place = {{vieta|Latvija|Rīga}} | height = 186 | currentclub = {{flaga|Norvēģija}} [[Sogndal Fotball]] | clubnumber = 16 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Metta|Metta]] | years1 = 2020— | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Metta|Metta]] | caps1 = 96 | goals1 = 15 | years2 = 2022 | clubs2 = {{īre}}{{flaga|Latvija}} [[Valmiera FC|Valmiera]] | caps2 = 10 | goals2 = 3 | years3 = 2022 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|Latvija}} Valmiera-2 | caps3 = 1 | goals3 = 0 | years4 = 2024— | clubs4 = {{īre}}{{flaga|Latvija}} [[Valmiera FC|Valmiera]] | caps4 = 35 | goals4 = 10 | years5 = 2025 | clubs5 = {{īre}}{{flaga|Norvēģija}} [[Sogndal Fotball]] | caps5 = 13 | goals5 = 2 | years6 = 2025— | clubs6 = {{flaga|Norvēģija}} [[Sogndal Fotball]] | caps6 = 0 | goals6 = 0 | nationalyears1 = 2019 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2021 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2022—2024 | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps3 = 16 | nationalgoals3 = 3 | nationalyears4 = 2024— | nationalteam4 = {{fb|Latvija}} | nationalcaps4 = 24 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = 23.07.2025. | ntupdate = 11.10.2026. }} '''Lūkass Vapne''' (dzimis {{dat|2003|8|31}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s futbolists, spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs. Pašlaik spēlē Norvēģijas kluba ''[[Sogndal Fotball]]'' sastāvā. == Karjera == L. Vapne ir "Metta" futbola akadēmijas audzēknis. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} spēlē pret [[FK Spartaks Jūrmala]] 16 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/16062020-tieso_brivsitienu_karalis_belakovics_iesi |title=Tiešo brīvsitienu karalis Belakovičs iesit divus un nokārto "Spartakam" sarežģītu uzvaru |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2024|10|6||bez}}|date={{dat|2020|6|20|N|bez}}}}</ref> 2021. gada janvārī noslēdza profesionālu līgumu ar [[FK Metta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fsmetta.lv/aktualitates/meistarkomanda/fs-metta-audzeknis-lukass-vapne-nosledz-profesionalu-ligumu-ar-fk-metta |title=FS Metta audzēknis Lūkass Vapne noslēdz profesionālu līgumu ar FK Metta |website=fsmetta.lv |access-date={{dat|2024|10|6||bez}}|date={{dat|2021|1|9|N|bez}}}}</ref> Pirmos vārtus Virslīgā guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu. Vapne tika atzīts par 2021. gada labāko "Metta" futbolistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fsmetta.lv/aktualitates/meistarkomanda/lukass-vapne-atzits-par-2021-gada-fk-metta-gada-futbolistu |title=Lūkass Vapne atzīts par 2021. gada FK Metta "Gada futbolistu" |website=fsmetta.lv |access-date={{dat|2024|10|6||bez}}|date={{dat|2021|12|31|N|bez}}}}</ref> [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022. gada sezonas]] otrajā pusē tika izīrēts Valmiera FC.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/511361-18-gadus-vecais-vapne-lidz-sezonas-beigam-izirets-virsligas-liderei-valmierai |title=18 gadus vecais Vapne līdz sezonas beigām izīrēts virslīgas līderei "Valmierai" |website=jauns.lv |access-date={{dat|2024|10|6||bez}}|date={{dat|2022|7|15|N|bez}}}}</ref> Valmieras komandā aizvadīja 10 spēles un kļuva par Latvijas čempionu. Pēc sezonas atgriezās FK Metta, kur aizvadīja pilnu [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023. gada sezonu]]. Otro reizi tika atzīts par komandas gada futbolistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fsmetta.lv/aktualitates/meistarkomanda/lukass-vapne-otro-reizi-atzits-par-fk-metta-gada-futbolistu |title=Lūkass Vapne otro reizi atzīts par FK Metta "Gada futbolistu" |website=fsmetta.lv |access-date={{dat|2024|10|6||bez}}|date={{dat|2024|2|21|N|bez}}}}</ref> 2024. gada janvārī vēlreiz tika izīrēts Valmiera FC.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/591546-metta-lideris-vapne-agriezas-valmiera |title="Metta" līderis Vapne agriežas "Valmierā" |website=jauns.lv |access-date={{dat|2024|10|6||bez}}|date={{dat|2024|1|19|N|bez}}}}</ref> 2025. gadā tika izīrēts Norvēģijas pēc spēka 2. līgas klubam ''[[Sogndal Fotball]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/24022025-izlases_pussargs_vapne_pec_spilgtas_sezon|title=Izlases pussargs Vapne pēc spilgtas sezonas izlaužas uz Norvēģijas otro līgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-02-25|date=2025-02-24|language=lv}}</ref> Tā paša gada jūlijā L. Vapne parakstīja līgumu ''Sogndal'' klubu līdz 2028. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/23072025-vapne_nosledz_ligumu_lidz_2028_gadam_ar_n |title=Vapne noslēdz līgumu līdz 2028. gadam ar Norvēģijas otrās līgas komandu |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2025|7|23||bez}}|date={{dat|2025|7|23|N|bez}}}}</ref> Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs. {{dat|2024|6|8||bez}} debitēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa]] izcīņas spēlē pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], dodoties laukumā sākumsastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17609/teritorialais-parsvars-uzvaru-nenes/ |title=Teritoriālais pārsvars uzvaru nenes |website=lff.lv|access-date={{dat|2024|10|6||bez}}|date={{dat|2024|6|7|N|bez}}}}</ref> == Sasniegumi == ;Valmiera FC * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] čempions: [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vapne, Lūkass}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Metta spēlētāji]] [[Kategorija:Valmiera FC spēlētāji]] 8nwt6x3pgqmesmku46eoegjx75rivhu 0 587684 4534315 4405734 2026-10-11T07:52:14Z Tankists 100139 Ostlande nebija trešā reiha sastāvdaļa 4534315 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Vitolds Mašnovskis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1942 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 31 | dz_vieta = {{vieta|Ostlande|Tukuma apriņķis|Pūres pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 2024 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 16 | m_vieta = {{vieta|Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = | zinātne = [[vēsture]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Vitolds Mašnovskis''' (1942—2024) bija [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1942. gada 31. oktobrī [[Tukuma apriņķis|Tukuma apriņķa]] [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē.<ref name="Santa">[https://www.santa.lv/raksts/personibas/muizu-petnieks-ir-aizgajis.-ka-dzivoja-un-petija-vitolds-masnovskis-70379/ Muižu pētnieks ir aizgājis. Kā dzīvoja un pētīja Vitolds Mašnovskis] santa.lv Ineta Meimane, 2024. gada 18. decembrī</ref> Mācījās Cēsu arodskolā par virpotāju, vēlāk Rīgā apguva lauksaimniecības ekonomiku padomju un partijas skolā (1970—1973),<ref name="Santa"/> bija [[Tume]]s ciema izpildkomitejas priekšsēdētājs, [[Kandava]]s radiorūpnīcas direktora vietnieks. Vēlāk strādāja par Tukuma rajona laikraksta fotokorespondentu, bija Tukuma mākslas un novadpētniecības muzeja ārštata līdzstrādnieks. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Vitolds Mašnovskis 1993. gadā kļuva par Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Tukuma rajona galveno inspektoru un kopā ar dzīvesbiedri [[RSU]] profesori Ženiju Livdāni vāca informāciju par Latvijas kultūras pieminekļiem, arhitektūras un mākslas vēsturi un izveidoja plašu fotoarhīvu un dokumentu krājumu, ko nodeva [[Marburgas Herdera institūts|Herdera institūtam]] [[Marburga|Marburgā]] [[Vācija|Vācijā]]. No 2012. gada saņēma finansējumu no [[UNESCO]] Latvijas Nacionālās komisijas atbalstītā projekta "Latvijas kultūras mantojums".<ref>[https://www.icomos.lv/en/members/vitolds-masnovskis Biedrība „ICOMOS Latvija”]</ref> Izdevis enciklopēdiskus izdevumus par Latvijas luterāņu baznīcām un Latvijas muižām. Miris 2024. gada 16. decembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/18.12.2024-muziba-devies-kulturas-piemineklu-petnieks-vitolds-masnovskis.a580792/ Mūžībā devies kultūras pieminekļu pētnieks Vitolds Mašnovskis] lsm.lv 2024. gada 18. decembrī</ref> == Darbi == * četri enciklopēdiski sējumi "Latvijas luterāņu baznīcas. Vēsture, arhitektūra, māksla, memoriālā kultūra" * pieci enciklopēdiski sējumi "Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra, māksla" == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 5. šķira (2009) == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mašnovskis, Vitolds}} [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:Latviešu fotogrāfi]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļi]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] 8bxjjf9uhrjqljpyjmebbl7zvexz20n 0 595001 4534143 4247020 2026-10-10T15:12:53Z Baisulis 11523 svaigāka bilde...... 4534143 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Deivids Dastmalčens | vārds_orig = ''David Dastmalchian'' | attēls = David Dastmalchian - Creep I.E. Con 2026.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Deivids Dastmalčens 2026. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1975|7|21}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Alentauna}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, scenārists, producents | darbības gadi = 2002—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Deivids Dastmalčens''' ({{Val|en|David Dastmalchian}}; dzimis {{Dat|1975|7|21}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]]. Atveidojis lomas vairākās supervaroņu filmās: "[[Tumšais bruņinieks]]" (2008), "[[Skudrcilvēks (filma)|Skudrcilvēks]]" (2015), "[[Pašnāvnieku vienība: Jauna misija]]" (2021) un "[[Skudrcilvēks un Lapsene: Kvantmānija]]" (2023). Piedalījies arī trīs [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēva]] filmās: "[[Gūsteknes]]" (2013), "[[Pa asmeni skrejošais 2049]]" (2017) un "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" (2021). Karjeras laikā atveidojis pārsvarā otrā plāna lomas. Galveno lomu atveidojis daļēji autobiogrāfiskajā filmā ''[[Animals (filma)|Animals]]'' (2014) un šausmu filmā ''[[Late Night with the Devil]]'' (2023). Piedalījies arī filmās ''[[The Belko Experiment]]'' (2016), ''[[Boston Strangler (filma)|Boston Strangler]]'' (2023), "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]" (2023), "[[Bubulis (filma)|Bubulis]]" (''The Boogeyman'', 2023) un "[[Nāves kuģa pēdējais brauciens]]" (''The Last Voyage of the Demeter'', 2023). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dastamalčens, Deivids}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] fl7k3brtmfge8bx0m3qr3o8ea2229g8 0 602769 4534159 4494250 2026-10-10T16:31:32Z Meistars Joda 781 4534159 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Logans Kūlijs | taut 1 = {{ih|USA}} <!------ Papildinformācija ------> | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 3., 1. kārtā | dr_gads = [[2022. gada NHL drafts|2022]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Arizonas "Coyotes"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2023—''pašlaik'' | balv = [[NHL debitantu komanda]] — 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nhl.com/news/nhl-announces-2023-24-all-rookie-team |title=NHL announces 2023-24 All-Rookie Team |website=NHL.com |date=June 27, 2024 |access-date=June 27, 2024}}</ref> | numurs = 92 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|6|13||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | amats = | kom = {{flaga|ASV}} [[Jūtas "Mammoth"]] | vārds_orig = ''Logan Cooley'' | mir_dat = | attēls = 2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg | att_izm = | paraksts = Logans Kūlijs 2025. gadā | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|5|4}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Pensilvānija|Pitsburga|2s=|3s=}} | mir_viet = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | garums = 178 [[centimetrs|cm]] | svars = 79 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2023 | kar_beig = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]]}} {{MedalSilver2|[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Vācija 2022]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalBronze2|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Kanāda 2023]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|Zviedrija/Dānija 2025]]}} }} '''Logans Kūlijs''' ({{val|en|Logan Cooley}}; dzimis {{dat|2004|5|4}}) ir profesionāls amerikāņu [[Hokejs|hokeja]] spēlētājs, spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā, pašlaik pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] (NHL) komandu [[Jūtas "Mammoth"]]. Klubs [[Arizonas "Coyotes"]] viņu [[2022. gada NHL drafts|2022. gada NHL draftā]] draftēja ar trešo kopējo numuru. == Biogrāfija == Kūlijs dzimis netālu no [[Pitsburga]]s Vestmiflinas apgabalā. Viņš tika izvēlēts ar trešo kārtas numuru 2022. gada NHL draftā un kļuva par līdz šim visaugstāk izvēlēto spēlētāju, kurš nācis no Pitsburgas, pārspējot iepriekšējos pirmās kārtas izvēlētos [[Džeitī Millers|Dž. T. Milleru]] (15. vieta) un [[R. Dž. Ambergers|R. Dž. Ambergeru]] (16. vieta).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://triblive.com/sports/west-mifflin-native-logan-cooley-drafted-by-arizona-coyotes/|title=West Mifflin native Logan Cooley drafted 3rd overall by Arizona Coyotes|language=en-US|first=Seth|last=Rorabaugh|website=TribLIVE.com|date=2022-07-07|access-date=2025-05-10}}</ref> Neskatoties uz to, ka Kūlijs ir dzimis Pitsburgā un tur uzsācis savu hokejista karjeru, viņš atzīst, ka uzaudzis kā liels [[Vašingtonas "Capitals"]] un [[Aleksandrs Ovečkins|Aleksandra Ovečkina]] fans.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://russianmachineneverbreaks.com/2023/09/11/logan-cooley-pittsburgh-alex-ovechkin-idol-starstruck/|title=Pittsburgh native Logan Cooley on someday playing against childhood idol Alex Ovechkin: ‘I might be a little starstruck’|language=en-US|first=Katie|last=Adler|website=RMNB|date=2023-09-11|access-date=2025-05-10}}</ref> == Spēlētāja karjera == Kūlijs spēlējis ASV junioru hokeja izlasē no 2020. līdz 2022. gadam. Sporta mediji Kūliju 2022. gada NHL draftā ierindoja kā otro līdz piekto labāko spēlētāju. [[Arizonas "Coyotes"]] viņu izvēlējās ar trešo kopējo numuru. 2023. gada 27. jūlijā viņš parakstīja trīs gadu līgumu ar "Coyotes" komandu. Viņš uzreiz kļuva par komandas pamatsastāva spēlētāju un savā pirmajā NHL spēlē ar divām rezultatīvām piespēlēm palīdzēja komandai ar 4:3 pēcspēles metienos uzvarēt [[Ņūdžersijas "Devils"]] komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/arizona-coyotes-new-jersey-devils-game-recap-october-13|title=Cooley has 2 assists in NHL debut, Coyotes defeat Devils in shootout {{!}} NHL.com|language=en|website=www.nhl.com|date=2023-10-14|access-date=2025-05-10}}</ref> 2023. gada 1. novembrī Kūlijs guva savus pirmos vārtus NHL spēlē pret [[Anaheimas "Ducks"]] komandu, pārspējot čehu vārtsargu [[Lukāšs Dostāls|Lukāšu Dostālu]]. Spēlē ar 4:3 pagarinājumā uzvarēja Anaheimas komanda. Neilgi pēc 2023.—2024. gada sezonas "Coyotes" komandas darbība tika apturēta, un komandas aktīvi tika nodoti jaunajai komandai ''Utah Hockey Club'', kā rezultātā Kūlijs kļuva par vēlākās [[Jūtas "Mammoth"]] spēlētāju. 2024.—2025. gada sezonā viņš aizvadīja 75 spēles, gūstot 25 vārtus un atdodot 40 rezultatīvas piespēles. Kopš 2021. gada viņš ir izsaukts uz dažādām ASV jauniešu izlasēm. [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2023. gada Pasaules junioru hokeja čempionātā]] viņš izcīnīja bronzas medaļu, aizvadot 7 spēles, gūstot 7 vārtus un izdarot 7 rezultatīvas piespēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/2023-world-junior-championship-rosters-338699372|title=2023 World Junior Championship rosters {{!}} NHL.com|language=en|website=www.nhl.com|date=2022-12-23|access-date=2025-05-10}}</ref> 2025. gadā Logans Kūlijs tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kas notika Zviedrijā un Dānijā, kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/united-states-wins-gold-at-2025-iihf-world-championship|title=United States defeats Switzerland to win gold at 2025 IIHF World Championship {{!}} NHL.com|language=en|website=www.nhl.com|date=2025-05-26|access-date=2025-05-26}}</ref> Savā pirmajā spēlē viņš guva vārtus pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.nhl.com/utah/player/logan-cooley-8483431/ NHL.com profils ] * [https://www.eliteprospects.com/player/651538/logan-cooley/ Eliteprospects.com profils] * [https://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php?pid=238269/ The Internet Hockey Database profils ] {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{succession box | before = [[Dilans Ganters]] | title = [[Arizonas "Coyotes"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās kārtas izvēle | years = [[2022. gada NHL drafts|2022]] | after = [[Konors Gīki]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Kūlijs, Logans}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] [[Kategorija:Jūtas "Mammoth" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] bopsagj8w4nu9dzuxbz2kmk715t2mq0 0 608247 4534366 4527803 2026-10-11T09:54:58Z Vylks 50297 4534366 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = | playername = Deniss Cirkins | image = | caption = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|4|6}} | birth_place = {{vieta|Īrija|Dublina}} | height = 182 | currentclub = {{flaga|Anglija}} ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' | clubnumber = 19 | position = [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2021—2026 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]'' | caps1 = 114 | goals1 = 8 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' | years2 = 2026— | caps2 = 7 | goals2 = 0 | nationalyears1 = 2018 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2019 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18 | nationalcaps3 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2021 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2026— | nationalteam5 = {{fb|LVA}} | nationalcaps5 = 3 | nationalgoals5 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|09|26|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|11|sk|bez}} }} '''Deniss Cirkins''' ({{Val|en|Dennis Cirkin}}, dzimis {{Dat|2002|4|6}} [[Dublina|Dublinā]]) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Cirkins pārstāv [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]''. Cirkins dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/14032025-latviesu_izcelsmes_sanderlendas_aizsargs_|title=Latviešu izcelsmes Sanderlendas aizsargs Cirkins pirmoreiz izsaukts uz Anglijas U21 izlasi|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-08-21|date=2025-03-14|language=lv}}</ref> Spēlējis Anglijas jauniešu izlasēs, pieaugušo līmenī pārstāv [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasi]]. == Karjera == Uzaudzis ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'' akadēmijā [[Anglija|Anglijā]], bet 2021. gadā pārcēlies uz ''[[EFL League One|League One]]'' komandu ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''. Savā pirmajā sezonā palīdzējis komandai iekļūt [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionātā]], bet 2025. gadā jau [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Savā pirmajā Premjerlīgas sezonā aizvadījis deviņus mačus. 2026. gada vasarā kā brīvais aģents pievienojies čempionāta komandai ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]''. Pārstāvējis Anglijas jauniešu futbola izlases. {{Dat|2026|3|19|5=bez}} saņēmis izsaukumu uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18838/latvijas-izlases-sastavs-marta-spelem-ar-gibraltaru/|title=Latvijas izlases sastāvs marta spēlēm ar Gibraltāru|website=LFF.lv|access-date=2026-03-19|language=lv}}</ref> Pirmo reizi Latvijas izlases nometnē ieradās martā, taču nevarēja piedalīties spēlēs, jo nebija pabeigts viņa sportiskās pilsonības maiņas process. Viņš tika izsaukts uz izlases spēlēm tā paša gada septembrī jau kā pilnvērtīgs dalībnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/21092026-cirkins_par_izveli_parstavet_latviju_nole|title=Cirkins par izvēli pārstāvēt Latviju: "Nolēmu sekot savai sirdij"|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-09-22|date=2026-09-21|language=lv}}</ref> Latvijas izlasē debitēja {{dat|2026|9|25||bez}} [[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] spēlē pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/19227/piecas-debijas-un-zaudejums-naciju-ligas-starta/ |title=Piecas debijas un zaudējums Nāciju līgas startā |website=lff.lv|date=2026-09-26|access-date=2026-09-26}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Cirkins, Denniss}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dublinā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] [[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]] beornkx7nd0njbkhvycfth4fnc0t3tt 0 619435 4534210 4533779 2026-10-10T19:00:39Z DrewAir 91233 /* Oktobris */ 4534210 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = +17,0 °C |sep temp = +13,9 °C |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = 91,5 mm |sep nokr = 100,6 mm |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> * [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā. * [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes. * [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.<ref>[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=04&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}</ref> [[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]] * [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}</ref> * [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}</ref> Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C. * [[10. septembris]]: ** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}</ref> ** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref><ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.<ref>[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.<ref>[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1789948800&end_time=86100&start_date=1789948800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}</ref> Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}</ref> * [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}</ref> * [[25. septembris]] — reģionā no Kurzemes ziemeļiem līdz Vidzemei, kā arī Rīgā ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.<ref> [https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}</ref> Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=25&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s. * [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}</ref> Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}</ref> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — anticiklona ietekmē valsts rietumu un centrālajos rajonos valdīja sauss, saulains un ļoti silts laiks, pūšot austrumu, dienvidaustrumu vējam, gaiss iesila līdz +16, +19 grādiem, Kurzemes piekrastē līdz +20 grādiem, savukārt [[Ventspils|Ventspilī]] termometra stabiņš sasniedza pat +21,6 °C, atkārtojot [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gada]] siltuma rekordu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2105678481258627542 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|1|SK}}</ref> Austrumu rajonos bija pārsvarā mākoņains un vēsāks laiks, gaisa temperatūra daudzviet nepārsniedza +12, +16 grādus. * [[6. oktobris]] — neierasti atbilstoši oktobrim silta nakts, minimālā gaisa temperatūra visā valstī bija +11, +16 grādi, diezgan līdzīga temperatūra saglabājās arī dienā, uzspīdot saulei, vietām valsts dienvidu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +18 grādiem.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mx4c5r2frs2m Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|10|5|SK}}</ref> Dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas daudzviet [[piekraste|piekrastē]] pārsniedza 12 m/s, stiprākās brāzmas nakts vidū un no rīta tika reģistrētas Ventspilī un Liepājā (pie ostas) — 18 m/s. * [[9. oktobris]] — ciklona centram pietuvoties Latvijas teritorijai no ziemeļrietumiem, valstī tika piedzīvota pirmā rudens [[vētra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2108198018474271150 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|8|SK}}</ref> Būtiska vēja pastiprināšanās sākās no rīta Kurzemes piekrastē, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20–21 m/s, dienā jau plašākā teritorijā vēja brāzmas sasniedza 15–20 m/s, bet stiprākais vējš līdz plkst. 16.00 tika novērots Liepājā — 25 m/s. Vakarā vējš pastiprinājās arī līča piekrastē, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] brāzmās sasniedzot 22,3 m/s, savukārt spēcīgākās vēja brāzmas tika fiksētas Ventspilī — 28 m/s, Liepājā pie ostas — 25,4 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2108637954121879994 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|9|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/09.10.2026-kurzemes-piekraste-brazmas-sasniegusas-28-ms.a666973/ Kurzemes piekrastē brāzmas sasniegušas 28 m/s], lsm.lv, {{dat|2026|10|9|SK}}</ref> Ciklons atnesa arī plašu lietus zonu, visvairāk lija [[Vidzeme|Vidzemes]] rietumos un valsts austrumos, kur vietām nolija līdz un vairāk par 20 mm. * [[10. oktobris]] — nakts sākumā piekrastes rajonos pūta stiprs rietumu vējš, Ventspilī un [[Rīga|Rīgas]] ziemeļos (Daugavgrīvā) vēja brāzmas sasniedza 20–22 m/s, uz rīta pusi vējš daudzviet pierima, bet dienas gaitā atkal pieņemās spēkā, Kurzemes piekrastē vakarā [[vējš]] brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s. Līdz agram rītam valstī kopumā tika saņemti 38 pieteikumi, kas saistīti ar vēja nodarītajiem postījumiem, lielāka daļa Kurzemē, Rīgā tika saņemti 6 pieteikumi, Pierīgā 5, Vidzemē — 4, bet [[Zemgale|Zemgalē]] — 3.<ref> [https://www.tvnet.lv/8561985/ugunsdzeseji-saistiba-ar-stipro-veju-sanemusi-38-izsaukumus-visvairak-kurzeme Ugunsdzēsēji saistībā ar stipro vēju saņēmuši 38 izsaukumus; visvairāk – Kurzemē], tvnet.lv, {{dat|2026|10|10|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|27,4}} | {{Temperatūras krāsa|21,5}} | {{Temperatūras krāsa|20,3}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|15,5}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|12,1}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|5,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} | {{Temperatūras krāsa|1,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +20,2&nbsp;°C&nbsp;— [[18. jūlijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[6. augusts]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[21. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] gw1am85gsffcd4cdbxvq6b1jy5epoxj 10 619615 4534229 4533957 2026-10-10T19:36:26Z Dainis 876 4534229 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[Zhongxing 4B]]</s> {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[Starshield|USA-620 — USA-642]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-18]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2619]] {{!}} [[BaYi-04]]{{,}} [[JingAn MengXiang-01]]{{,}} [[Lingzhi-09]]{{,}} 2 × [[Zhongke]]{{,}} 2 × [[Muduo]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[MTG-I2]] {{!}} [[Nancy Grace Roman Space Telescope]] {{!}} Zhishenxing 1 krava {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-9]] {{!}} [[EOS-05]] {{!}} [[CyBEEsat]]{{,}} [[FramSat-1]]{{,}} [[Platform 6]]{{,}} [[SpaceTeamSat1]]{{,}} [[TriSat-S]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yaogan]] {{!}} [[Starshield|USA-644 — USA-666]] {{!}} [[BlackSky Gen 3]] {{!}} 3 × [[O3b mPOWER]] {{!}} [[Sentinel-3C]]{{,}} [[FLEX]] {{!}} 10 × [[Qianfan]] {{!}} 8 × [[Qianfan]]{{,}} [[EUHT JSW]] {{!}} [[Progress MS-35]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} [[Starshield|USA-668 — USA-684]] {{!}} 2 × [[Tianyi]] {{!}} [[Kosmos-2620]] {{!}} [[StriX]] {{!}} 4 × [[PIESAT-2]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Pengcheng Nanke-1]]{{,}} [[Chaozhisuan-1]]{{,}} 3 × [[Diting 01]]{{,}} 2 × [[Qinling]]{{,}} [[Yunxiao Tanluzhe]]{{,}} [[Pujiang-4]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 3 × [[Yaogan 40]] {{!}} [[StriX]] {{!}} [[USSF-385]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-13]]''' <!-- -->[[ION SCV]]{{,}} [[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]{{,}} [[UASAT-NANO]]{{,}} 5 × [[Sateliot]]{{,}} 2 × [[GHGSat]]{{,}} 2 × [[Flock 4J]]{{,}} [[Tanager-2]]{{,}} [[F2G1]]{{,}} [[GOMX-5]]{{,}} [[Crimson-1]]{{,}} [[KENSAT]]{{,}} [[JACK-006]]{{,}} 3 × [[Lemur-2]]{{,}} [[GyeonggiSat-2A]]{{,}} [[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]{{,}} 2 × [[Watchdog-v0]]{{,}} 2 × [[Tomorrow-S]]{{,}} [[GuaraniSat-2]]{{,}} [[AE4LA]]{{,}} 2 × [[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[eLEAF-01]]{{,}} [[Blackwing Space Baby Bird]]{{,}} 3 × [[NewSat]]{{,}} [[Merlin-1]]{{,}} [[HERMES (pavadonis)|HERMES]]{{,}} [[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]{{,}} [[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]{{,}} [[Meridian FCL]]{{,}} [[GNOMES-10]]{{,}} 4 × [[ICEYE]]{{,}} [[ATHENE-1]]{{,}} [[OSSIE]]{{,}} 3 × [[MikroGlob]]{{,}} [[Altair-1]]{{,}} [[Element-1]]{{,}} [[SSPICY Otter]]{{,}} [[Reason-1]]{{,}} [[HotSat-3]]{{,}} W-8{{,}} W-9 <!-- --> [[USA-708]] {{!}} 5 × [[NeonSat]]{{,}} [[SLEDGE]]{{,}} [[GBSAT]]{{,}} [[PERSAT-02]]{{,}} [[UEL-Y-Sys]]{{,}} [[SD-1 SAT]]{{,}} [[E3_TESTER-KARI-2]]{{,}} [[DaejonSat-1]]{{,}} [[BEE-1012]]{{,}} [[JACK-007]]{{,}} [[CPSat]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 21 × [[T1TL-A]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> rdjqvxdba1b6doujrjr4g5qjzrz2fj7 0 619616 4534228 4533955 2026-10-10T19:35:54Z Dainis 876 /* Oktobris */ 4534228 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''. * [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''. * [[18. augusts]]: ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''. * [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2-1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2619]]'' (''Uragan-K № 7'', ''GLONASS-K № 19L''). * [[25. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]'', 2 × ''[[Muduo]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; * [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14''). * [[28. augusts]] — [[Shenzhou 23|Tiangong 11. ekspedīcija]]: [[Džu Jandžu]] un [[Džans Džijuaņs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''. === Septembris === * [[1. septembris]]: ** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[2. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''. * [[3. septembris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Cesario]]''; ** ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''). * Septembra sākums — no militārā pavadoņa ''[[USA 584]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 643]]''. * [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Spectrum]]'' palaisti pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]''. * [[6. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[10. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 militārie pavadoņi ''[[Yaogan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-153'' palaisti 18 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-644 — USA-666]]'' (''Starshield Group 1-15''). * [[11. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Gen 3]]''. * Septembra vidus — no militārā pavadoņa ''[[USA 396]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 667]]''. * [[13. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[O3b mPOWER]]''. * [[15. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' un ''[[EUHT JSW]]''. * [[16. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]''. * [[17. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 25''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-259'' palaisti 17 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-668 — USA-684]]'' (''Starshield Group 1-16''); ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Tianyi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz 2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2620]]'' (''GLONASS-K''). * [[19. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'' (''Hongtu 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[20. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi: ''[[Pengcheng Nanke-1]]'', ''[[Chaozhisuan-1]]'', 3 × ''[[Diting 01]]'', 2 × ''[[Qinling]]'', ''[[Yunxiao Tanluzhe]]'', ''[[Pujiang-4]]''. * [[23. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 26''). * [[24. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 40]]''. * [[26. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USSF-385]]'' (''SBST R-3''). * [[28. septembris]] — ar supersmago nesēju ''[[Starship]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Oktobris === * [[1. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'' (apkalpe: [[Džesika Votkinsa]], [[Luks Deleinijs]], [[Džošua Kutriks]], [[Sergejs Teterjatņikovs]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter 18'') palaisti 3 orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]]'', pavadoņi: ''[[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]'', ''[[UASAT-NANO]]'', 5 × ''[[Sateliot]]'', 2 × ''[[GHGSat]]'', 2 × ''[[Flock 4J]]'', ''[[Tanager-2]]'', ''[[F2G1]]'', ''[[GOMX-5]]'', ''[[Crimson-1]]'', ''[[KENSAT]]'', ''[[JACK-006]]'', 3 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[GyeonggiSat-2A]]'', ''[[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]'', 2 × ''[[Watchdog-v0]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[GuaraniSat-2]]'', ''[[AE4LA]]'', 2 × ''[[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[eLEAF-01]]'', ''[[Blackwing Space Baby Bird]]'', 3 × ''[[NewSat]]'', ''[[Merlin-1]]'', ''[[HERMES (pavadonis)|HERMES]]'', ''[[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]'', ''[[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]'', ''[[Meridian FCL]]'', ''[[GNOMES-10]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', ''[[ATHENE-1]]'', ''[[OSSIE]]'', 3 × ''[[MikroGlob]]'', ''[[Altair-1]]'', ''[[Element-1]]'', ''[[SSPICY Otter]]'', ''[[Reason-1]]'', ''[[HotSat-3]]'', ''W-8'', ''W-9''. * [[2. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-708]]'' (''NROL-97'', ''SBST R-3''). * [[7. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaisti pavadoņi: 5 × ''[[NeonSat]]'', ''[[SLEDGE]]'', ''[[GBSAT]]'', ''[[PERSAT-02]]'', ''[[UEL-Y-Sys]]'', ''[[SD-1 SAT]]'', ''[[E3_TESTER-KARI-2]]'', ''[[DaejonSat-1]]'', ''[[BEE-1012]]'', ''[[JACK-007]]'', ''[[CPSat]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[8. oktobris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' (apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetevejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]) nolaidās uz Zemes okeānā. * [[9. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[10. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[26. augusts]] — [[Tojohiro Akijama]] (秋山 豊寛, ''Toyohiro Akiyama''), Japānas žurnālists, veicis lidojumu kosmosā (dzimis 1942. gadā) * [[11. septembris]] — [[Vladimirs Bugrovs]] (''Владимир Евграфович Бугров''), PSRS, Krievijas inženieris, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1933. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] 3onosv53bvpq0aibxp4nhuhfhf3muho 0 620154 4534225 4436229 2026-10-10T19:28:26Z ~2026-54595-99 151696 /* */ 4534225 wikitext text/x-wiki {{Bobslejista infokaste | vārds = Mairis Kļava | attēls = | att_izm = | paraksts = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|7|16}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Alūksne}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | taut_2 = | karsak = | karbei = | karbeig = | loma = stūmējs | garums = | svars = | izglītība = | stum = | pil = | treneris = | os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = 10. vieta | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Mairis Kļava''' (dzimis {{dat|1999|7|16}} [[Alūksne|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobslejists]], grūdējs-stūmējs. == Karjera == Eiropas kausā bobslejā M. Kļava debitēja {{dat|2022|11|19||bez}} [[Lillehammere|Lillehammerē]] ar 8. vietu četrinieku sacensībās [[Jēkabs Kalenda|Jēkaba Kalendas]] pilotētajā ekipāžā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bobslejs.lv/raksts/cipulim-pirmais-pjedestals-sosezon-kalendam-atziniga-debija |title=Cipulim pirmais pjedestāls šosezon, Kalendam atzinīga debija |date={{dat|2022|11|19|N|bez}}|website=bobslejs.lv |access-date={{dat|2026|1|11||bez}}}}</ref> Nākamajā dienā turpat Lillehammerē komanda ieņēma sesto vietu. [[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] sacensībās viņš pirmo reizi piedalījās {{dat|2023|11|18||bez}} [[Jaņcjinas bobsleja un kamaniņu trase|Jaņcjinas trasē]], kur arī bija pilota J. Kalendas četrinieka komandā un ieņēma 11. vietu. 2023. gada decembrī Eiropas čempionātā četriniekiem [[Insbruka|Insbrukā]] ieņēma 10. vietu. [[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā]] [[Vinterberga|Vinterbergā]] arī startēja kopā ar pilotu Kalendu četrinieku sacensībās, bet ekipāža piedzīvoja kritienu un sacensības neturpināja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bobslejs.lv/raksts/emila-cipula-cetrinieks-izcina-4-vietu-pasaules-cempionata-vinterberga |title=Emīla Cipuļa četrinieks izcīna 4.vietu Pasaules čempionātā Vinterbergā |date={{dat|2024|3|3|N|bez}}|website=bobslejs.lv |access-date={{dat|2026|1|11||bez}}}}</ref> {{dat|2025|1|30||bez}} Eiropas kausa posmā [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] kopā ar pilotu [[Renārs Grantiņš|Renāru Grantiņu]] izcīnīja trešo vietu divnieku sacensībās, tas vienlaikus bija arī Eiropas junioru čempionāts, kura vērtējumā ekipāža ieguva sudraba medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bobslejs.lv/raksts/grantins-klava-klust-par-eiropas-junioru-vicecempioniem |title=Grantiņš / Kļava kļūst par Eiropas Junioru vicečempioniem |date={{dat|2025|1|30|N|bez}}|website=bobslejs.lv |access-date={{dat|2026|1|11||bez}}}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Leikplesida|Leikplesidā]] ar Kalendas pilotēto četrinieku ieguva 15. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bobslejs.lv/raksts/kalendas-cetriniekam-15-vieta-pasaules-cempionata |title=Kalendas četriniekam 15.vieta Pasaules čempionātā |date={{dat|2025|3|15|N|bez}}|website=bobslejs.lv |access-date={{dat|2026|1|11||bez}}}}</ref> 2025.—2026. gada sezonā jau regulāri startēja Pasaules kausa posmos. {{oss|Z=2026|L=L}} piedalījās četrinieku sacensībās pilota Kalendas komandā un ieņēma 10. vietu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Latvija 2026 ZOS}} {{DEFAULTSORT:Kļava, Mairis}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Alūksnē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas bobslejisti]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bobslejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] cmnwo57ucvkmkdxfx2oqmn3hwk2ixqy 4534226 4534225 2026-10-10T19:33:16Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54595-99|~2026-54595-99]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Vylks 4436229 wikitext text/x-wiki {{Bobslejista infokaste | vārds = Mairis Kļava | attēls = | att_izm = | paraksts = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|7|16}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Alūksne}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | taut_2 = | karsak = | karbei = | karbeig = | loma = stūmējs | garums = | svars = | izglītība = | stum = | pil = | treneris = | os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = 10. vieta | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Mairis Kļava''' (dzimis {{dat|1999|7|16}} [[Alūksne|Alūksnē]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobslejists]], stūmējs. == Karjera == Eiropas kausā bobslejā M. Kļava debitēja {{dat|2022|11|19||bez}} [[Lillehammere|Lillehammerē]] ar 8. vietu četrinieku sacensībās [[Jēkabs Kalenda|Jēkaba Kalendas]] pilotētajā ekipāžā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bobslejs.lv/raksts/cipulim-pirmais-pjedestals-sosezon-kalendam-atziniga-debija |title=Cipulim pirmais pjedestāls šosezon, Kalendam atzinīga debija |date={{dat|2022|11|19|N|bez}}|website=bobslejs.lv |access-date={{dat|2026|1|11||bez}}}}</ref> Nākamajā dienā turpat Lillehammerē komanda ieņēma sesto vietu. [[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] sacensībās viņš pirmo reizi piedalījās {{dat|2023|11|18||bez}} [[Jaņcjinas bobsleja un kamaniņu trase|Jaņcjinas trasē]], kur arī bija pilota J. Kalendas četrinieka komandā un ieņēma 11. vietu. 2023. gada decembrī Eiropas čempionātā četriniekiem [[Insbruka|Insbrukā]] ieņēma 10. vietu. [[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā]] [[Vinterberga|Vinterbergā]] arī startēja kopā ar pilotu Kalendu četrinieku sacensībās, bet ekipāža piedzīvoja kritienu un sacensības neturpināja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bobslejs.lv/raksts/emila-cipula-cetrinieks-izcina-4-vietu-pasaules-cempionata-vinterberga |title=Emīla Cipuļa četrinieks izcīna 4.vietu Pasaules čempionātā Vinterbergā |date={{dat|2024|3|3|N|bez}}|website=bobslejs.lv |access-date={{dat|2026|1|11||bez}}}}</ref> {{dat|2025|1|30||bez}} Eiropas kausa posmā [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] kopā ar pilotu [[Renārs Grantiņš|Renāru Grantiņu]] izcīnīja trešo vietu divnieku sacensībās, tas vienlaikus bija arī Eiropas junioru čempionāts, kura vērtējumā ekipāža ieguva sudraba medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bobslejs.lv/raksts/grantins-klava-klust-par-eiropas-junioru-vicecempioniem |title=Grantiņš / Kļava kļūst par Eiropas Junioru vicečempioniem |date={{dat|2025|1|30|N|bez}}|website=bobslejs.lv |access-date={{dat|2026|1|11||bez}}}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Leikplesida|Leikplesidā]] ar Kalendas pilotēto četrinieku ieguva 15. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bobslejs.lv/raksts/kalendas-cetriniekam-15-vieta-pasaules-cempionata |title=Kalendas četriniekam 15.vieta Pasaules čempionātā |date={{dat|2025|3|15|N|bez}}|website=bobslejs.lv |access-date={{dat|2026|1|11||bez}}}}</ref> 2025.—2026. gada sezonā jau regulāri startēja Pasaules kausa posmos. {{oss|Z=2026|L=L}} piedalījās četrinieku sacensībās pilota Kalendas komandā un ieņēma 10. vietu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Latvija 2026 ZOS}} {{DEFAULTSORT:Kļava, Mairis}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Alūksnē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas bobslejisti]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bobslejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] plgzvig5lzt0gj1108136be7m9oa2i8 0 624518 4534224 4493845 2026-10-10T19:22:43Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{AAE}} → {{ARE}} (2), {{ASV}} → {{USA}} (3), {{val- → {{val|, <br /> → <br /> (3) using [[Project:AWB|AWB]] 4534224 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Irānas karš (2026) | partof = | image = | caption = | date = {{dat|2026|2|28|N}} — {{dat|2026|6|17|N}} (pamiera līgums) | place = [[Irāna]], [[Izraēla]], [[Persijas līcis]], [[Tuvie Austrumi]] | result = | combatant1 = {{Izraēla}}<br />{{USA}} | combatant2 = {{Irāna}}<br />''[[Hezbollah]]''<br />[[Hutieši]]<br> [[Irāka]]s Tautas mobilizācijas spēki | combatant3 = Tikai aizsardzības darbības:<br />{{Azerbaidžāna}}<br />{{ARE}}<br />{{Apvienotā Karaliste}}<br />{{Bahreina}}<br />{{Francija}}<br />{{Grieķija}}<br />{{Jordānija}}<br />{{Katara}}<br />{{Kuveita}}<br />{{Omāna}}<br />{{Saūda Arābija}}<br />{{Sīrija}}<br />{{Turcija}} }} '''2026. gada Irānas karš''' ir [[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas kara]] turpinājums, kas atsākās 2026. gada 28. februārī ar [[ASV]] un [[Izraēla]]s gaisa triecieniem ({{val|en|Operation Epic Fury}} — “Episkās dusmas”) pa [[Irāna]]s pilsētām.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz to, Irāna veica gaisa uzbrukumus Izraēlai, kā arī ASV un citu [[NATO]] valstu militārajiem objektiem [[AAE]], [[Bahreina|Bahreinā]], [[Katara|Katarā]] un [[Kuveita|Kuveitā]],<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], [[Jordānija|Jordānijā]], [[Kipra|Kiprā]], [[Omāna|Omānā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] un [[Sīrija|Sīrijā]]. == Priekšvēsture == [[Attēls:Abraham Lincoln Carrier Strike Group Conducts Photo Exercise.jpg|thumb|left|upright=1.0|ASV karakuģi [[Arābijas jūra|Arābijas jūrā]] pirms uzbrukuma sākuma 2026. gada 6. februārī]] 2025. gada jūnijā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Izraēla]] veica triecienus pa [[Irānas kodolprogramma]]s objektiem, pēc 12 dienām karojošās puses noslēdza pamiera vienošanos. 2026. gada februārī ASV un Irāna atsāka sarunas [[Ženēva|Ženēvā]] par kodolieroču programmas apturēšanu. Pēdējās sarunas starp [[Vašingtona|Vašingtonu]] un [[Teherāna|Teherānu]] par Irānas kodolprogrammu notika 7. februārī [[Omāna|Omānā]]. Pēc sarunām Irānas ārlietu ministrs [[Abass Aragči]] paziņoja, ka Islāma republika negrasās atteikties no [[urāna bagātināšana]]s miermīlīgiem nolūkiem un neapturēs tās ballistisko raķešu programmu, uzsverot, ka tas ir aizsardzības jautājums. ASV uz [[Persijas līcis|Persijas līci]] nosūtīja vairākus aviācijas bāzes kuģus un papildu militāros spēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.02.2026-spriedze-starp-asv-un-iranu-aug-vasingtona-uz-persijas-lici-nosuta-vel-vienu-aviacijas-bazes-kugi.a634545/ Spriedze starp ASV un Irānu aug – Vašingtona uz Persijas līci nosūta vēl vienu aviācijas bāzes kuģi] lsm.lv 13.02.2026</ref> == Norise == [[Attēls:U.S. Forces Launch Operation Epic Fury.webm|thumb|left|upright=1.0|28. februāra uzbrukums no ASV karakuģiem]] [[Attēls:Op epic fury timeline 100hrs - pentagon - mar4 - straight.jpg|thumb|Gaisa triecienu vietas Irānā un Tuvo Austrumu valstīs pirmajās kara dienās.]] [[Attēls:President Donald J. Trump oversees Operation Epic Fury at Mar-a-Lago, Palm Beach, FL, Feb. 28, 2026. (White House photo by Daniel Torok) (55121599389).jpg|thumb|Donalds Tramps savā [[Palmbīča]]s rezidencē 28. februārī]] 28. februāra rītā amerikāņu kara lidmašīnas pacēlās no ASV karabāzēm [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionā un lidmašīnu bāzes kuģiem. Izraēlas valdības vadītājs [[Benjamins Netanjahu]] paziņoja, ka Izraēla un ASV ir sākušas militāru operāciju. Izraēlas raķete trāpīja meiteņu skolai pie Irānas militārās bāzes [[Mīnāba]]s pilsētā [[Hormozgāna]]s ostānā, kur nogalināja vismaz 63 cilvēkus, vēl vairāk nekā 90 ievainoja. Izraēlas amatpersonas paziņoja, ka triecieni bijuši vērsti arī pret Irānas līderiem, tai skaitā ājatollu [[Alī Hāmenejī|Hāmenejī]], prezidentu [[Masuds Pezeškiāns|Masudu Pezeškiānu]] un citiem. Irāna veica atbildes triecienus pa ASV militārajām bāzēm [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]], [[Bahreina]]s, [[Katara]]s un [[Kuveita]]s teritorijā, notriektās raķetes atlūzas nokrita [[Abū Dabī]] rajonā, kur gāja bojā viens cilvēks. Izraēlas armija vēstīja, ka Irāna palaida raķetes arī uz Izraēlu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.02.2026-asv-un-izraela-sakusas-triecienus-iranai-lai-panaktu-valdosa-rezima-krisanu.a636801/ ASV un Izraēla sākušas triecienus Irānai, lai panāktu valdošā režīma krišanu] lsm.lv 28.02.2026</ref> Sestdienas vakarā kļuva zināms, ka ASV un Izraēlas triecienos viņa rezidencei Teherānā gājis bojā [[Irānas Augstākais vadītājs]] [[ājatolla]] [[Alī Hāmenejī|Hāmenejī]]. Izraēlas armija izplatīja paziņojumu, kurā apgalvots, ka iznīcināti arī septiņi Irānas bruņoto spēku līderi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.02.2026-izraela-un-asv-zino-par-iranas-vadona-hameneji-iznicinasanu.a636841/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Izraēla un ASV ziņo par Irānas vadoņa Hāmenejī iznīcināšanu] lsm.lv 28.02.2026</ref> Naktī uz svētdienu Irānas valsts televīzija pārraidīja, ka Hāmenejī ir nogalināts un valstī izsludināts 40 dienu ilgs sēru periods. Kļuva zināms, ka nogalinātas vismaz 40 Irānas amatpersonas, tostarp [[Islāma revolūcijas sargu korpuss|Islāma revolūcijas sargu korpusa]] komandieris Muhammads Pakpūrs, Irānas armijas štāba priekšnieks Abdolrahims Musavi, aizsardzības ministrs Azizs Nasirzadehs un Hāmenejī padomnieks Ali Šamkhani. Irānas Sarkanā Pusmēness pārstāvji paziņoja, ka ASV un Izraēlas triecienos nogalināts 201 cilvēks, bet vēl 747 ievainoti, triecieni skāra 24 no 31 Irānas provinces. Izraēlas ārkārtas dienesti ziņoja, ka Telavivā sagrauta daudzdzīvokļu ēka, nogalināta viena sieviete, bet 120 cilvēki guvuši vieglus ievainojumus. Irāna uz AAE palaida 137 raķetes un 209 dronus, bojā gāja vismaz viens cilvēks Abū Dabī, bet četri cilvēki guva ievainojumus [[Dubaija]]s lidostā. Irāna uz Kataru palaida 65 raķetes un 12 dronus, ievainojumus guva astoņi cilvēki. Irānas dronu apšaudēs cieta arī [[Omāna]]s galvenā osta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.03.2026-iranas-mediji-apstiprina-valsts-lideris-ajatolla-ali-hameneji-ir-nogalinats.a636845/ Irānas mediji apstiprina: Valsts līderis ājatolla Alī Hāmenejī ir nogalināts] lsm.lv 01.03.2026</ref> 1. martā Izraēlas armija paziņoja, ka operācijas pirmajā triecienā vienas minūtes laikā iznīcinājusi 40 Irānas režīma komandierus un līderus. Irāna apstiprināja, ka Aizsardzības padomes sēdes laikā esot nogalināts policijas izlūkošanas nodaļas priekšnieks Golāmreza Rezāījāns un bijušais [[Irānas prezidents]] [[Mahmūds Ahmadīnežāds]], vēlāk šo paziņojumu atsauca. Irānas varasiestādes paziņoja arī par [[Pagaidu vadības padome|pārejas vadības padome]]s izveidi, kas valsti vadīs līdz jauna augstākā līdera iecelšanai amatā. Tās sastāvā būs trīs cilvēki – valsts prezidents Masuds Pezeškiāns, Aizsardzības padomes loceklis Alīreza Arafī un Valsts tiesu varas vadītājs Gulāmhuseins Mohsenī-Ežeī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.03.2026-irana-tuvakajas-dienas-varetu-izveleties-jauno-garigo-lideri.a636884/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Irāna tuvākajās dienās varētu izvēlēties jauno garīgo līderi] lsm.lv 01.03.2026</ref> 2. martā Izraēlas armija paziņoja, ka sākusi uzbrukumu ''[[Hizbullāh]]'' mērķiem visā Libānā. Libānas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Izraēlas triecienos ir nogalināts vismaz 31 cilvēks, bet vēl 149 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-izraela-apsaudijusi-libanu-beirutas-priekspilsetu-pamet-tukstosiem-iedzivotaju.a636905/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Izraēla apšaudījusi Libānu; Beirūtas priekšpilsētu pamet tūkstošiem iedzīvotāju] lsm.lv 02.03.2026</ref> ASV Armija informēja, ka pirmo 48 stundu laikā Irānā uzbrukusi vairāk nekā 1250 mērķiem, gaisa triecieni vērsti pret komandpunktiem, ballistisko raķešu palaišanas vietām, karakuģiem, zemūdenēm, kā arī pretkuģu raķešu baterijām. Naktī uz 3. martu notika Irānas dronu uzbrukums ASV vēstniecībai Saūda Arābijas galvaspilsētā [[Rijāda|Rijādā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-asv-aizvaditajas-dienas-irana-uzbrukusas-1250-merkiem.a637089/ ASV aizvadītajās dienās Irānā uzbrukušas 1250 mērķiem] lsm.lv 03.03.2026</ref> Irānas trieciendrons "''Shahed''" uzbruka britu [[Akrotiri]] militārajai bāzei [[Kipra|Kiprā]], radot nelielus postījumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-kipra-evakueta-britu-karabaze-un-pafas-lidosta.a637053/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kiprā evakuēta britu karabāze un Pafas lidosta] lsm.lv 02.03.2026</ref> Irāna veica triecienus ASV Ali Al Salema aviobāzei Kuveitā, kā arī kuģiem Indijas okeānā, ka uzbrukumos izmantoja 15 spārnotās raķetes. Kuveita savējo apšaudes incidenta dēļ notrieca trīs ASV iznīcinātājus ''[[F-15 Eagle]]'', kas atbalstīja operāciju "''Epic Fury''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-asv-amerikanu-iznicinatajus-kludas-del-notrieca-kuveitas-pretgaisa-aizsardziba.a637007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV: Amerikāņu iznīcinātājus kļūdas dēļ notrieca Kuveitas pretgaisa aizsardzība] lsm.lv 02.03.2026</ref> 6. martā Izraēlas bruņotie spēki paziņoja, ka gaisa triecienu vilnī ar 50 iznīcinātājiem Teherānas centrā iznīcināts pazemes komandcentrs, kuru kā ārkārtas patvertni esot izmantojušas augstākās Irānas režīma amatpersonas. Krievija turpināja sniegt Irānai izlūkošanas informāciju par ASV karakuģu un lidmašīnu izvietojumu Tuvajos Austrumos. [[ASV aizsardzības sekretārs|ASV aizsardzības ministrs]] [[Pīts Hegsets|Pīters Hegsets]] paziņoja, ka kopš kara sākuma ir iznīcināti vismaz 30 Irānas kara flotes kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.03.2026-tramps-pieprasa-iranas-bezierunu-kapitulaciju-teksta-tiesraides-arhivs.a637648/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Tramps pieprasa Irānas bezierunu kapitulāciju (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 06.03.2026</ref> 7. martā Irāna paziņoja, ka ASV un Izraēlas triecienos nogalināti vismaz 1332 civiliedzīvotāji. Irānas prezidents [[Masuds Pezeškiāns]] paziņoja, ka Irānas pagaidu vadības padome pieņēmusi lēmumu pārtraukt uzbrukumus kaimiņvalstīm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-iranas-prezidents-teherana-vairs-neistenos-triecienus-persijas-lica-valstim.a637860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Irānas prezidents: Teherāna vairs neīstenos triecienus Persijas līča valstīm] lsm.lv 07.03.2026</ref> 8. martā kļuva zināms, ka [[Ekspertu asambleja|Irānas Ekspertu asambleja]] par Irānas augstāko līderi izraudzījusi ājatollas Alī Hāmenejī dēlu [[Modžtaba Hāmenejī|Modžtabu Hāmenejī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2026-par-jauno-iranas-augstako-lideri-kluvis-nogalinata-hameneji-dels-modztaba-hameneji.a637958/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Par jauno Irānas augstāko līderi kļuvis nogalinātā Hāmenejī dēls Modžtaba Hāmenejī] lsm.lv 08.03.2026</ref> 14. martā ASV gaisa spēki bombardēja [[Hārka]]s salas militāros objektus, neiznīcināt naftas eksporta infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-asv-bombarde-iranai-strategisko-harkas-salu.a638858/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie ASV bombardē Irānai stratēģisko Hārkas salu] lsm.lv 14.03.2026</ref> 15. martā kļuva zināms, ka Irānu atbalstošie Irākas militārie grupējumi veica vairākus uzbrukumus ASV karabāzēm Jordānijā un Irākā, kā arī [[Irākas Kurdistāna]]s reģionam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.03.2026-asv-un-izraelas-kara-pret-iranu-ierauta-ari-iraka-tai-uzbrukusas-abas-puses.a638610/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV un Izraēlas karā pret Irānu ierauta arī Irāka, tai uzbrukušas abas puses] lsm.lv 15.03.2026</ref> 17. marta rītā notika trīs dronu un četru raķešu uzbrukums ASV vēstniecībai Bagdādē, un vismaz viens drons nogāzās tās iekšienē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2026-irakas-galvaspilseta-dronu-un-rakesu-triecieni.a639147/ Irākas galvaspilsētā – dronu un raķešu triecieni] lsm.lv 17.03.2026</ref> 17. martā Izraēlas aizsardzības ministrs paziņoja, ka gaisa triecienos Izraēlas armijai izdevies likvidēt Irānas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretāru Ali Laridžani un Irānas paramilitārās organizācijas "Basidž" vienības komandieri Golamrezu Suleimani.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2026-teksta-tiesraide-tramps-apgalvo-ka-nekada-nato-palidziba-amerikaniem-vairs-neesot-vajadziga.a639158/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular TEKSTA TIEŠRAIDE. Tramps apgalvo, ka nekāda NATO palīdzība amerikāņiem vairs neesot vajadzīga] lsm.lv 17.03.2026</ref> === Hormuza šauruma blokāde === Saskaņā 18. martā publicētajiem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas datiem, aptuveni {{sk|20000}} jūrnieku bija iesprostoti aptuveni 3200 kuģos uz rietumiem no [[Hormuzs|Hormuza]] šauruma. Bet saskaņā ar dažādiem aģentūras AFP rīcībā esošiem datiem, kopš konflikta sākuma bija cietis vai par uzbrukuma mērķi kļuvis vismaz 21 kuģis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2026-teksta-tiesraide-irana-sola-atriebt-augstakas-nacionalas-drosibas-padomes-sekretara-navi.a639322/ Starptautiskā Jūrniecības organizācija apspriedīs kuģošanas drošību Tuvo Austrumu kara laikā] lsm.lv 18.03.2026</ref> == Pamiers == Tramps draudēja, ka līdz 8. aprīļa plkst. 3 naktī (pēc Latvijas laika) Irānai jāpiekrīt Hormuza šauruma atvēršanai, bet pirms ultimāta termiņa beigām apstiprināja, ka ASV no Irānas saņēmušas 10 punktu priekšlikumu, kas uzskatāms par izpildāmu. Vēlāk ASV prezidents norādīja, ka uz galda esot 15 punktu darījums, no kuriem par lielāko daļu esot panākta vienošanās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.04.2026-asv-un-irana-katra-pasludina-savu-uzvaru-kara-pamiers-nenozime-pilnigu-hormuza-sauruma-atversanu.a642062/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV un Irāna katra pasludina savu uzvaru karā; pamiers nenozīmē pilnīgu Hormuza šauruma atvēršanu] lsm.lv 08.04.2026</ref> Pamieru panāca ar [[Pakistāna]]s un Ķīnas palīdzību. 11. aprīlī ASV un Irānas delegācijas ieradās Pakistānas galvaspilsētā [[Islāmābāda|Islāmābādā]], lai uzsāktu sarunas par pastāvīgu konflikta noregulējumu. Izraēla turpināja bombardēt Libānu, apgalvojot, ka uz to neattiecas divu nedēļu pamiers.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2026-asv-un-iranas-miera-sarunas-vasingtona-cer-uz-pozitivu-iznakumu-teherana-ierodas-ar-neuzticibu.a642511/ ASV un Irānas miera sarunas: Vašingtona cer uz pozitīvu iznākumu, Teherāna ierodas ar neuzticību] lsm.lv 11.04.2026</ref> 16. aprīlī Izraēla un Libāna vienojās par desmit dienu pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-tramps-izraela-un-libana-vienojusas-par-desmit-dienu-pamieru.a643312/ Tramps: Izraēla un Libāna vienojušās par desmit dienu pamieru] lsm.lv 16.04.2026</ref> 17. aprīlī Irāna paziņoja par Hormuza šauruma atvēršanu uz pamiera laiku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2026-irana-pazino-par-hormuza-sauruma-atversanu-uz-pamiera-laiku.a643464/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Irāna paziņo par Hormuza šauruma atvēršanu uz pamiera laiku] lsm.lv 17.04.2026</ref> 15. jūnijā Pakistāna paziņoja, ka ASV un Irāna panākušas vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā. Saprašanās memorands paredzēja pilnībā atvērt Hormuza jūras šaurumu un atcelt visas ASV sankcijas pret Irānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.06.2026-asv-un-iranas-parakstita-vienosanas-iezime-turpmakos-solus-cela-uz-mieru.a652029/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV un Irānas parakstītā vienošanās iezīmē turpmākos soļus ceļā uz mieru] lsm.lv 18.06.2026</ref> 18. jūnijā kļuva zināms, ka Tramps parakstījis 14 punktu vienošanos ar Irānu par pamiera pagarināšanu vēl uz 60 dienām, paredzot, ka ASV atcels ierobežojumus, lai Irāna varētu eksportēt naftu; tajā bija izklāstīti arī nosacījumi Hormuza šauruma atvēršanai. Līgumā bija norādīts, ka Irāna nepirks un neattīstīs kodolieročus, bet ASV apņēmās izveidot Irānas atjaunošanas fondu 300 miljardu ASV dolāru apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.06.2026-tramps-paraksta-vienosanos-ar-iranu-par-kara-izbeigsanu.a651966/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Tramps paraksta vienošanos ar Irānu par kara izbeigšanu] lsm.lv 18.06.2026</ref> === Pamiera pārkāpumi === 26. jūnijā Hormuza šaurumā konteinerkuģis netālu no Omānas krastiem cieta no Irānas bezpilota lidaparāta trieciena.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-hormuza-sauruma-no-iranas-raidita-drona-cietis-kugis-ano-aptur-centienus-evakuet-iestregusos-jurniekus.a652737/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Hormuza šaurumā no Irānas raidīta drona cietis kuģis; ANO aptur centienus evakuēt iestrēgušos jūrniekus] lsm.lv 26.06.2026</ref> ASV veica atbildes gaisa triecienus Irānas raķešu un bezpilota lidaparātu glabātuvēm, kā arī piekrastes radaru punktiem. 28. jūnijā ASV Armija uzbruka Irānas militārajai novērošanas infrastruktūrai, sakaru sistēmām, pretgaisa aizsardzības punktiem, dronu glabātuvēm un mīnu likšanas spējām pēc vēl viena Irānas uzbrukuma kuģim tankkuģim "Kiku", kas ar Panamas karogu pārvadāja Kataras jēlnaftu. Atbildot uz ASV gaisa triecieniem, Irānas Revolucionārās gvardes korpuss veica bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumus ASV gaisa spēku bāzei ''Ali Al Salem'' Kuveitā un ASV 5. flotes štābam Bahreinā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2026-asv-un-irana-apmainijusas-triecieniem-apsudz-viena-otru-vienosanas-parkapsana.a652967/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme ASV un Irāna apmainījušās triecieniem; apsūdz viena otru vienošanās pārkāpšanā] lsm.lv 28.06.2026</ref> 6. jūlijā ASV Finanšu ministrija atjaunoja sankcijas islāma republikas naftas eksportam, tajā pašā dienā Irāna atsāka uzbrukumus tankkuģiem Hormuza šaurumā. 8. jūlijā ASV raidīja aviācijas triecienus pa Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmām, piekrastes novērošanas sistēmām un dronu palaišanas iekārtām [[Sirika]]s un [[Bandarabāsa]]s ostās, [[Hārka]]s un [[Kešma]]s salās. Irānas Revolucionārā gvarde paziņoja, ka ir uzbrukusi 85 ASV militārajiem objektiem Katarā un Kuveitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2026-tramps-asv-pamiera-vienosanas-ar-iranu-vairs-nav-speka.a654253/ Tramps: ASV pamiera vienošanās ar Irānu vairs nav spēkā] lsm.lv 08.07.2026</ref> 9. jūlija rītā Irāna ziņoja, ka tā ar lielu skaitu dažādu dronu uzbrukusi ASV raķešu sistēmām "Patriot" Kuveitā, agrīnās brīdināšanas sistēmām Katarā un ASV degvielas uzglabāšanas objektiem Bahreinā. Jordānija ziņoja, ka pārtvertas astoņas irāņu raķetes. ASV militārie spēki ziņoja, ka 48 stundu laikā Irānā veica triecienus 170 mērķiem, bet Irānas valsts mediji ziņoja, ka ASV uzbrukušas Bušēras atomelektrostacijai. Irānas Veselības ministrija paziņoja, ka ASV divu dienu uzbrukumos gājuši bojā vismaz 14 cilvēki, bet vēl 78 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2026-persijas-lici-jaunas-apsaudes-irana-uzbruk-asv-militarajam-bazem.a654413/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Persijas līcī jaunas apšaudes – Irāna uzbrūk ASV militārajām bāzēm] lsm.lv 09.07.2026</ref> 12. jūlijā ASV Bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā, reaģējot uz Irānas uzbrukumu civilajam kuģim Hormuza šaurumā, savukārt Irāna atbildēja ar gaisa triecieniem Persijas līča valstīm un paziņoja par Hormuza šauruma slēgšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2026-asv-dod-triecienus-aptuveni-140-merkiem-irana-teherana-pazino-par-hormuza-sauruma-slegsanu.a654763/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi ASV dod triecienus aptuveni 140 mērķiem Irānā; Teherāna paziņo par Hormuza šauruma slēgšanu] lsm.lv 12.07.2026</ref> == Kara upuri == 11. martā amerikāņu telekanāls [[CNN]] apkopoja bojāgājušo skaitu kopš kara sākumaː<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-pieaug-spriedze-hormuza-sauruma-savini-trapijusi-vairakiem-kugiem-11-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a638350/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pieaug spriedze Hormuza šaurumā; šāviņi trāpījuši vairākiem kuģiem 11. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 11.03.2026</ref> * {{Irāna}}: nogalināti 1262 civiliedzīvotāji un 190 militārpersonas * {{Libāna}}: nogalināti vismaz 570 cilvēki * {{Irāka}}: nogalināti 18 šiītu militārā grupējuma "Irākas Tautas mobilizācijas spēki" locekļi, trīs Irānas kurdu kaujinieki un viens autonomā Kurdistānas apgabala drošības dienesta darbinieks * {{Izraēla}}: nogalināti vismaz 12 cilvēki, Libānas dienvidos nogalināti divi Izraēlas karavīri * {{Kuveita}}: nogalināti vismaz 12 cilvēki, tostarp seši {{USA}} karavīri, divi Kuveitas karavīri un divi Kuveitas drošības dienestu darbinieki * {{ARE}}: nogalināti vismaz seši cilvēki, AAE, {{Pakistāna}}s, {{Nepāla}}s un {{Bangladeša}}s pilsoņi * {{Saūda Arābija}}: nogalināti divi cilvēki, viens {{USA}} karavīrs Prinča Sultāna gaisa spēku bāzē * {{Bahreina}}: nogalināti divi cilvēki * {{Omāna}}: nogalināts viens {{Indija}}s pilsonis, naftas tankkuģa apkalpes loceklis == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:21. gadsimta kari]] [[Kategorija:Kari ar Irānu]] [[Kategorija:Kari ar Izraēlu]] [[Kategorija:Kari ar ASV]] 83a1x0fs2k8p20l84ncjky9p8nv2vqm 0 624856 4534373 4527801 2026-10-11T10:07:28Z Vylks 50297 4534373 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|03|22}} | birth_place = | caps1 = 7 | caps2 = 6 | caps3 = 16 | clubnumber = 70 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FS Jelgava]] | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Spartaks Jūrmala]] | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FS Jelgava]] | countryofbirth = | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | goals1 = 2 | goals2 = 0 | goals3 = 6 | height = 183 | image = | caption = | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvijas U17 | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|03|05|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|11|sk|bez}} | name = | playername = Danila Patijčuks | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2021 | years2 = 2022 | years3 = 2023 | years4 = 2023— | caps4 = 63 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | goals4 = 7 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvijas U21]] | nationalyears2 = 2023 | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam3 = {{fb|LAT}} | nationalyears3 = 2026— | nationalcaps3 = 3 | nationalgoals3 = 0 }} '''Danila Patijčuks''' (dzimis {{Dat|2003|3|22}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Patijčuks spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]. Iepriekš spēlējis Latvijas komandās [[FS Jelgava]] un [[FK Spartaks Jūrmala]]. 2025. gadā pirmo reizi ticis izsaukts uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/02.10.2025-uz-latvijas-futbola-izlasi-pirmo-reizi-izsaukti-pulis-un-patijcuks.a616740/|title=Uz Latvijas futbola izlasi pirmo reizi izsaukti Pūlis un Patijčuks|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref> Latvijas izlasē debitēja {{dat|2026|9|25||bez}} [[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] spēlē pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/19227/piecas-debijas-un-zaudejums-naciju-ligas-starta/ |title=Piecas debijas un zaudējums Nāciju līgas startā |website=lff.lv|date={{dat|2026|9|25|N|bez}}|access-date={{dat|2026|9|26||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Patijčuks, Danila}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FS Jelgava spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]] sarzzuwzpzcw29ottdig79jq8flqnff 0 630203 4534330 4479664 2026-10-11T08:18:27Z Vitaly P 25520 Dzīvesvieta 4534330 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Edvards Šlesers | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 1 | dz_vieta = Oslo, Norvēģija | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/52750-edvards-slesers/|title=2025. gada pašvaldības domes vēlēšanu CVK profils|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2026|10|11||bez}}}}</ref> | pilsonība = Latvijas | tautība = | nodarbošanās = politiķis, uzņēmējs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = [[Ainārs Šlesers]] (tēvs)<br>[[Inese Šlesere]] (māte) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Londonas Karaļa koledža|Londonas Karaļa koledža]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Edvards Šlesers''' (dzimis {{dat|1993|10|1}}) ir Latvijas politiķis un uzņēmējs. Viņš ir [[Rīgas dome]]s deputāts un partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" (LPV) Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs. Viņš ir politiķa un uzņēmēja [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] un bijušās Saeimas deputātes, politiķes [[Inese Šlesere|Ineses Šleseres]] vecākais dēls. == Biogrāfija un izglītība == Edvards Šlesers dzimis 1993. gada 1. oktobrī [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]]. Pēc vidējās izglītības iegūšanas Latvijā viņš devās studēt uz [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]]. Augstāko izglītību ieguvis [[Londona|Londonā]], kur ieguvis [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura]] grādu biznesa vadībā [[Londonas Karaļa koledža|Londonas Karaļa koledžā]] un [[Maģistrs (grāds)|maģistra]] grādu finansēs [[Redženta universitāte Londonā|Redženta universitātē Londonā]].<ref>[https://www.linkedin.com/in/edvards-slesers-20868583/ Edvards Šlesers], LinkedIn profils, skatīts 2026. gadā.</ref> == Karjera == === Uzņēmējdarbība === No 2015. līdz 2016. gadam strādāja [[Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā]] (LIAA), pildot pārstāvja pienākumus [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=SI9fHgPColU&t=1640s |title=Kā atgriezt dzīvību Rīgā un apsteigt Tallinu un Viļņu? / E.Šlesers un Ē.Stendzenieks |publisher=[[Latvija pirmajā vietā]] (YouTube) |date=2025-05-20 |accessdate=2026-05-23}}</ref> Pēc atgriešanās no ārzemēm uzsāka karjeru privātajā sektorā. Viņa ģimenes uzņēmums ir tieši saistīts ar [[Nekustamais īpašums|nekustamā īpašuma]] un [[loģistika]]s nozari Latvijā. ''Riga Waterfront'' ir 3 miljardus eiro vērts projekts, kas uzsākts kopā ar ''Emaar Properties'' dibinātāju [[Muhameds Alabars|Muhamedu Alabaru]] (''Mohammed Alabbar''), savukārt ''Riga Port Group'' ir lielākais ostu uzņēmums Latvijā. Tam pieder modernākie ogļu un minerālmēslu termināļi [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], kā arī tas piedāvā stividoru, konteineru un dzelzceļa pakalpojumus [[Baltijas valstis|Baltijā]]. === Politika === Šlesers oficiāli iesaistījās politikā 2025. gadā, pievienojoties politiskajai partijai "[[Latvija pirmajā vietā]]" (LPV). Viņš kandidēja 2025. gada pašvaldību vēlēšanās un tika ievēlēts par [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputātu. Viņa ietekme partijas struktūrā strauji pieauga, un 2025. gada augustā Šlesers tika oficiāli ievēlēts par LPV frakcijas priekšsēdētāju. Rīgas domē E. Šlesers darbojas Pilsētas attīstības komitejā, kā arī Pilsētas īpašumu komitejā. Kā savas darbības galvenās prioritātes 2025. gada domes sasaukumā viņš izvirzījis lielo infrastruktūras projektu virzību, īpaši izceļot [[Rīgas Ziemeļu transporta koridors|Ziemeļu šķērsojuma]] projektu un [[Rīgas Centrāltirgus]] renovāciju. Tāpat pie prioritārajiem virzieniem minējis investīciju piesaisti pilsētai, multifunkcionāla iekštelpu futbola stadiona būvniecību, multifunkcionālas koncertzāles un konferenču centra izveidi, kā arī vispārēju tūrisma nozares attīstību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8320308/pulss-vai-viegli-but-par-ainara-slesera-prieksnieku-un-delu-izvaicajam-edvardu-sleseru|title=PULSS &#10217; Vai viegli būt par Aināra Šlesera priekšnieku un dēlu? Izvaicājam Edvardu Šleseru|work=Latvijā|access-date=2026-05-14|date=2025-09-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Rīgas dome 2025}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] i9e893odpqkeuex71fo4052ywumgirm 0 630653 4534208 4462397 2026-10-10T18:59:45Z ZANDMANIS 91184 4534208 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Gustavs Forslings | vārds_orig = ''Gustav Forsling'' | attēls = Gustavforsling2023-2.png | att_izm = | paraksts = Gustavs Forslings 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|6|12}} | dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Linšēpinga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=183}} | svars = {{mērvienība|kg=82}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2014 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Floridas "Panthers"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 126., 5. kārtā | dr_gads = [[2014. gada NHL drafts|2014]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Vankūveras "Canucks"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2025—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|SWE}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Stenlija kauss]] — 2024<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/25062024-balinska_parstaveta_panthers_pirmo_reizi_|title=Balinska pārstāvētā "Panthers" pirmo reizi vēsturē izcīna Stenlija kausu|date=2024. gada 25. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref>, 2025 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|10|10||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Gustavs Forslings''' ({{Val|sv|Gustav Forsling}}; dzimis {{dat|1996|6|12}}) ir [[zviedri|zviedru]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Forslings spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Floridas "Panthers"]] rindās. [[2014. gada NHL drafts|2014. gada NHL draftā]] Forslingu piektajā kārtā ar kopējo 126. numuru izvēlējās [[Vankūveras "Canucks"]]. Savas karjeras laikā pārstāvējis Zviedrijas komandu ''[[Linköpings HC]]'', kā arī NHL komandu [[Čikāgas "Blackhawks"]]. Pārstāvējis [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrijas hokeja izlasi]] [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Forslings, Gustavs}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Esterjētlandes lēnē dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas hokejisti]] [[Kategorija:Čikāgas "Blackhawks" spēlētāji]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Zviedrijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] 5nk75rzgxmzlutd249xnj1fxxpdzaoa 4534211 4534208 2026-10-10T19:01:03Z ZANDMANIS 91184 4534211 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Gustavs Forslings | vārds_orig = ''Gustav Forsling'' | attēls = Gustavforsling2023-2.png | att_izm = | paraksts = Gustavs Forslings 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|6|12}} | dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Linšēpinga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=183}} | svars = {{mērvienība|kg=82}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2014 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Floridas "Panthers"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 126., 5. kārtā | dr_gads = [[2014. gada NHL drafts|2014]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Vankūveras "Canucks"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2025—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|SWE}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Stenlija kauss]] — 2024<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/25062024-balinska_parstaveta_panthers_pirmo_reizi_|title=Balinska pārstāvētā "Panthers" pirmo reizi vēsturē izcīna Stenlija kausu|date=2024. gada 25. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref>, 2025 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|10|10||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Gustavs Forslings''' ({{Val|sv|Gustav Forsling}}; dzimis {{dat|1996|6|12}}) ir [[zviedri|zviedru]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Forslings spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Floridas "Panthers"]] rindās. [[2014. gada NHL drafts|2014. gada NHL draftā]] Forslingu piektajā kārtā ar kopējo 126. numuru izvēlējās [[Vankūveras "Canucks"]]. Savas karjeras laikā pārstāvējis Zviedrijas komandu ''[[Linköpings HC]]'', kā arī NHL komandu [[Čikāgas "Blackhawks"]]. Pārstāvējis [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrijas hokeja izlasi]] [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Forslings, Gustavs}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Esterjētlandes lēnē dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas hokejisti]] [[Kategorija:Čikāgas "Blackhawks" spēlētāji]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Zviedrijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] c2ca1z3hlch4k0h94l0r4dtpxg89bzh 0 631914 4534273 4468177 2026-10-11T04:48:12Z ZANDMANIS 91184 4534273 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Entonijs Stolarcs | vārds_orig = ''Anthony Stolarz'' | attēls = Anthony Stolarz with the Florida Panthers in 2024.jpg | att_izm = | paraksts = Entonijs Stolarcs 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|1|20}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Ņūdžersija|Edisona}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=198}} | svars = {{mērvienība|kg=110}} | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2014 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto "Maple Leafs"]] | numurs = 41 | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 45., 2. kārtā | dr_gads = [[2012. gada NHL drafts|2012]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Filadelfijas "Flyers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2021—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|USA}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Stenlija kauss]] — 2024<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/25062024-balinska_parstaveta_panthers_pirmo_reizi_|title=Balinska pārstāvētā "Panthers" pirmo reizi vēsturē izcīna Stenlija kausu|date=2024. gada 25. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|10|11||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalBronze2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|Rīga 2021]]}} }} }} '''Entonijs Stolarcs''' ({{Val|en|Anthony Stolarz}}; dzimis {{dat|1994|1|20}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[vārtsargs (hokejs)|vārtsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Stolarcs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Toronto "Maple Leafs"]] rindās. [[2012. gada NHL drafts|2012. gada NHL draftā]] Stolarcu otrajā kārtā ar kopējo 45. numuru izvēlējās [[Filadelfijas "Flyers"]]. Savas karjeras laikā spēlējis "Flyers", [[Edmontonas "Oilers"]], [[Anahaimas "Ducks"]] un [[Floridas "Panthers"]] rindās. 2024. gadā ar "Panthers" komandu izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. [[ASV hokeja izlase]]s rindās izcīnījis bronzas medaļu [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionātā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Stolarcs, Entonijs}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers" spēlētāji]] [[Kategorija:Anahaimas "Ducks" spēlētāji]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Toronto "Maple Leafs" spēlētāji]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] 49h75dzv4fev97pwc3oxjydosxlv74e 0 632371 4534193 4531835 2026-10-10T18:35:10Z Pirags 3757 /* Rumānijā */ 4534193 wikitext text/x-wiki '''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]]. 2026. ɡada auɡustā kļuva zināms, ka pēc Lietuvas militārā izlūkdienesta ziņām Krievija apsver uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai [[Baltija]]s valstīs, izmantojot Ukrainas dronus. Arī [[Satversmes aizsardzības birojs]] (SAB) apstiprināja, ka Krievija plāno dažādus provokāciju un hibrīduzbrukumu scenārijus, tostarp tā sauktās viltus karoga operācijas ar Ukrainas droniem.<ref name=lsm06.08.2026>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.08.2026-lietuvas-izlukdienesti-bridina-par-iespejamiem-krievijas-uzbrukumiem-infrastrukturai-baltija.a657748/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Lietuvas izlūkdienesti brīdina par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem infrastruktūrai Baltijā] lsm.lv 06.08.2026</ref> == Latvijā == 2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> 23. maija rītā [[Dreidzs|Dridža ezerā]] saskarē ar ūdeni detonēja drons. Nacionālie bruņotie spēki atklāja, ka sensori nav fiksējuši dronu ielidojam Latvijas teritorijā, tāpēc neizsūtīja šūnapraides paziņojumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.05.2026-dridza-ezera-iekritis-un-uzspradzis-drons-cietuso-nav-aculiecinieks-dalas-ar-redzeto.a648439/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Dridža ezerā iekritis un uzsprādzis drons, cietušo nav; aculiecinieks dalās ar redzēto] lsm.lv 23.05.2026</ref> 8. jūnija rītā virs [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] notrieca no Krievijas ielidojušo dronuː 9.20 Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izsludināja dzelteno brīdinājumu Ludzas, Balvu un Alūksnes novadā, gaisā pacēlās [[NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija]]s iznīcinātāji, kas 10.05 dronu notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/ Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu] lsm.lv 08.06.2026</ref> 2026. ɡada 15. jūlijā Latvijas prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] vizītes laikā Lietuvā pavēstīja, ka Baltijas valstu un citu NATO sabiedroto izlūkdienestu informācija liecina par Krievijas iecerēm veikt sabotāžas un hibrīduzbrukumus, lai kaitētu reģionālajai drošībaiː "Mums ir jābūt ārkārtīgi sagatavotiem kara posmam Ukrainā, kad Krievija vairs negūst nekādas uzvaras un nespēj virzīties uz priekšu kaujas laukā. Pat Ukrainai negūstot pilnīgu uzvaru, Krievija var netieši pārbaudīt [NATO līguma] 5. pantu un pārvaldes mehānismus alianses un Eiropas Savienības līmeņos."<ref name=lsm>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2026-baltijas-valstis-un-polija-bridina-par-iespejamiem-krievijas-provokaciju-scenarijiem.a655192/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Baltijas valstis un Polija brīdina par iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem] lsm.lv 15.07.2026</ref> 2026. ɡada 14. auɡustā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]] notrieca pāri valsts robežai pārlidojušu dronu,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/ Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies] lsm.lv 14.08.2026</ref> vēlāk aizsardzības ministrs [[Raivis Melnis]] precizēja, ka tas ielidojis no Baltkrievijas. 1. septembra rītā ap plkst. 4 Alūksnes novada gaisa telpu no Krievijas uz Igauniju šķērsoja kaujas drons, iedzīvotāji šūnu apraides tīklā saņēma oranžās pakāpes brīdinājumu, ɡaisā pacēlās NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2026-beidzies-gaisa-telpas-apdraudejums-aluksnes-novada-droni-maniti-ari-igaunija.a661155/ Beidzies gaisa telpas apdraudējums Alūksnes novadā; droni manīti arī Igaunijā] lsm.lv 01.09.2026</ref> == Lietuvā == 2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas nokrita neilgi pēc robežas šķērsošanas. 2025. gada 28. jūlijā Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas. 2026. ɡada 18. jūnijā Lietuvas armija kopā ar Sabiedriskās drošības dienestu ņēma savā aizsardzībā [[Klaipēda]]s sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, Lietuvas un Polijas elektrības starpsavienojumu "LitPol Link" [[Alīta|Alītā]], transformatoru apakšstacijas Alītas rajonā un Kroņu hidroakumulācijas elektrostaciju.<ref name=lsm06.08.2026/> 15. jūlijā publiskotajā intervijā [[Lietuvas prezidents]] [[Nausēda]] apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu plānot ierobežota mēroga uzbrukumus Baltijas reģiona infrastruktūras objektiem, izmantojot gan konvencionālus ieročus, gan citus līdzekļus. Vienlaikus Nausēda atzīmēja, ka pašlaik nav informācijas par to, kad un kur šādi uzbrukumi varētu tikt īstenoti.<ref name=lsm/> 15. septembra naktī Lietuvā dislocētie NATO iznīcinātāji [[Kaišadores rajona pašvaldība|Kaišadores rajonā]] notrieca no Baltkrievijas ielidojušu dronu. Lietuvas prezidents [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka notriektais drons bija Krievijas bezpilota lidaparāts "[[Gerbera (drons)|Gerbera]]", kas bijis ceļā, lai uzbruktu Ukrainai, taču Ukrainas elektroniskās kaujas sistēmas to novirzījušas no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.09.2026-lietuvas-prezidents-notriektais-drons-visticamak-piedereja-krievijai.a663439/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Lietuvas prezidents: Notriektais drons, visticamāk, piederēja Krievijai] lsm.lv 16.09.2026</ref> == Iɡaunijā == 2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko virs [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. Drona atlūzas atrada Kablakilas ciemā, kas atrodas uz ziemeļiem no ezera.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-igaunija-pirmo-reizi-notriekts-gaisa-telpa-ielidojis-drons.a647799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Igaunijā pirmo reizi notriekts gaisa telpā ielidojis drons] lsm.lv 19.05.2026</ref> == Somijā == 2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s. Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām. == Polijā == 2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā. 2026. ɡada 14. jūlijā Polijas ārlietu ministrs [[Radoslavs Sikorskis]] brīdināja, ka Krievija varētu gatavot tā dēvēto "viltus karoga" operāciju scenāriju, kurā tiktu izmantoti Ukrainas bezpilota lidaparāti.<ref name=lsm/> 30. jūlija rītā Polijas Bruņotie spēki ziņoja, ka ap plkst. 3.40 pāri Ukrainas robežai Polijā ielidoja tobrīd neidentificēts objekts, tādēļ gaisā pacēlās [[F-16]] iznīcinātājs. Objekts sešas minūtes vēlāk pazuda no radariem un nokrita [[Ļubļina]]s reģionā aptuveni 75 kilometrus no robežas ar Ukrainu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-polijas-premjers-valsts-austrumos-nokritusais-objekts-visticamak-ir-krievijas-rakete.a656853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Polijas premjers: Valsts austrumos nokritušais objekts, visticamāk, ir Krievijas raķete] lsm.lv 30.07.2026</ref> Polijas amatpersonas vēlāk apstiprināja, ka tā bijusi Krievijas spārnotā raķete [[H-101]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2026-polija-apstiprina-tas-teritorija-nokritusi-krievijas-sparnota-rakete-h-101.a657069/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Polija apstiprina – tās teritorijā nokritusi Krievijas spārnotā raķete H-101] lsm.lv 31.07.2026</ref> == Rumānijā == 2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''[[Shahed|Geraņ-2]]'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu. Naktī no 28. uz 29. maiju ar sprāɡstvielām bruņots Krievijas drons [[Galaca]]s pilsētas dienvidu daļā ietriecās ēkas jumtā, izraisot ugunsgrēku un viegli ievainojot divus cilvēkus, evakuēja aptuveni 70 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2026-rumanija-daudzstavu-dzivojamaja-nama-ietriecies-krievijas-drons.a649235/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rumānijā daudzstāvu dzīvojamajā namā ietriecies Krievijas drons] lsm.lv 29.05.2026</ref> 24. jūlijā Rumānijas gaisa spēki notrieca kaujas dronu virs Padinas ciema valsts dienvidaustrumos, apmēram 114 km attālumā uz ziemeļaustrumiem no Bukarestes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2026-rumanijas-gaisa-speki-pirmo-reizi-pasu-spekiem-notriec-dronu.a656207/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Rumānijas gaisa spēki pirmo reizi pašu spēkiem notriec dronu] lsm.lv 24.07.2026</ref> Rumānijas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tas bijis "Šahed" tipa trieciendrons, kādus Krievija regulāri izmanto uzbrukumos Ukrainā. Rumānijas Gaisa spēki valsts teritorijā ielidojušus dronus notrieca arī nākamajās divās dienās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2026-rumanija-treso-dienu-pec-kartas-notriekts-drons.a656353/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Rumānijā trešo dienu pēc kārtas notriekts drons] lsm.lv 26.07.2026</ref> == Vācijā == 2024. gada jūlijā Leipcigas lidostā uzliesmoja sūtījums, pirms to paspēja iekraut DHL kravas lidmašīnā, un drošības dienesti šo gadījumu saistīja ar Krieviju. 2026. ɡada 5. auɡusta naktī [[Leipciga]]s lidostā netālu no Ukrainas "Antonov Airlines" kravas lidmašīnas pie viena no skrejceļiem atrada ar sprāgstvielu un detonatoru aprīkotu dronu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-leipcigas-lidosta-vacija-netalu-no-ukrainas-kravas-lidmasinas-atrod-ar-spragstvielu-aprikotu-dronu.a657643/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Leipcigas lidostā Vācijā netālu no Ukrainas kravas lidmašīnas atrod ar sprāgstvielu aprīkotu dronu] lsm.lv 05.08.2026</ref> Otrs drons sadūrās ar kompānijas [[DHL]] lidmašīnu netālu no Leipcigas, 14. augustā uz rietumiem no Leipcigas lidostas atrada trešā drona atliekas ar sprāgstvielām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2026-mediji-netalu-no-leipcigas-lidostas-augusta-atrasts-vel-viens-drons-ar-spragstvielam.a660307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Mediji: Netālu no Leipcigas lidostas augustā atrasts vēl viens drons ar sprāgstvielām] lsm.lv 25.08.2026</ref> Vācijas drošības iestādes par operācijas sagatavošanu aizdomās turēja [[Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde|Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galveno pārvaldi]] (GRU),<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2026-vacijas-izmekletaji-uzbrukumu-leipcigas-lidostai-saista-ar-krievijas-specdienestu.a662922/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vācijas izmeklētāji uzbrukumu Leipcigas lidostai saista ar Krievijas specdienestu] lsm.lv 12.09.2026</ref> bet par diversijas mēģinājuma izpildītājiem uzskatīja Andreju Karšakovu un Oļegu Ļevuškinu, kurš vismaz līdz 2018. gadam dzīvojis Rīgā un ir uzturējis saziņu ar GRU virsnieku Denisu Smoļaņinovu, kurš ir atbildīgs par sabotāžu plānošanu Eiropā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2026-mediji-atklajusi-diversija-leipciga-aizdomas-tureto-vardus-viens-no-viniem-ieprieks-dzivojis-riga.a665851/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Mediji atklājuši diversijā Leipcigā aizdomās turēto vārdus; viens no viņiem iepriekš dzīvojis Rīgā] lsm.lv 02.10.2026</ref> == Krievijas draudi Latvijai == 2026. ɡada 19. maijā [[Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests]] izplatīja paziņojumu "Ukraina no Latvijas teritorijas gatavo triecienus pa Krieviju", apsūdzot Latviju līdzdalībā Ukrainas "terora aktu" rīkošanā pret mērķiem Krievijas teritorijā. Ukrainas Ārlietu ministrija noliedza, ka Ukraina grasītos izmantot Latvijas teritoriju uzbrukumiem Krievijaiː "Ukraina savās operācijās pret Krieviju neizmanto Latvijas teritoriju vai gaisa telpu un neplāno to darīt. Krievijas meli ir tikai turpinājums plašākai propagandas kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrisko domu Latvijā un visā Baltijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-krievijas-izlukdienests-izplata-meligus-apgalvojumus-ka-ukraina-gatavo-dronu-uzbrukumus-no-latvijas-teritorijas.a647823/ Krievijas izlūkdienests izplata melīgus apgalvojumus, ka Ukraina gatavo dronu uzbrukumus no Latvijas teritorijas] lasm.lv 19.05.2026</ref> Tajā pašā dienā Ņujorkā notika [[ANO Drošības padome]]s sēde, kas bija veltīta Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības piegādēm, kuras laikā Krievijas vēstnieks ANO [[Vasilijs Ņebenzja]] piedraudēja ar ɡaisa triecienu Latvijai: "Uz Latviju jau ir nosūtīti bezpilota lidaparātu spēki. Tie ir izvietoti Latvijas bāzēs [[Ādažu poligons|Ādažos]], [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijā]], [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdē]], Daugavpilī, Jēkabpilī. Ar mūsdienu līdzekļiem varam skaidri identificēt un noteikt bezpilota lidaparātu palaišanas vietas, kā arī, pētot bezpilota lidaparātu atlūzas, var daudz ko uzzināt, kā tas bija Zelenska mēģinājumā decembrī uzbrukt Krievijas prezidenta rezidencei. Atbildes trieciens tādā gadījumā būs neizbēgams. Un, jā, Latvijas pastāvīgā pārstāve, Krievijas ārējais izlūkdienests ir teicis, ka lēmumu pieņemšanas koordinātes Latvijā ir ļoti labi zināmas, un dalība NATO jūs nepasargās no taisnīgas atmaksas." Savukārt Latvijas vēstniece ANO [[Sanita Pavļuta-Deslandes]] atzīmēja, ka tie ir absolūti izdomājumi un meli: "Un es neizmantošu lieki padomes dalībnieku laiku šiem meliem, jūs saņemsiet to visu izklāstītu rakstītā veidā. Es tikai atgādināšu, ka meli, agresija, dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme, un mēs esam redzējuši līdzīgus melus, kas vērsti pret citiem šīs padomes locekļiem citās sanāksmēs, un es esmu pagodināta, ka šodien uzmanība ir pievērsta manai valstij."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-krievijas-sutnis-ano-publiski-piedraud-baltijai.a647914/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sūtnis ANO publiski piedraud Baltijai] lsm.lv 20.05.2026</ref> Arī [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] 20. maijā nosodīja Krievijas draudusː "Draudi pret vienu dalībvalsti ir draudi pret visu mūsu Savienību. Krievija un Baltkrievija ir tieši atbildīgas par droniem, kas apdraud cilvēku dzīvības un drošību mūsu Austrumu flangā, Eiropa atbildēs ar vienotību un spēku. Mēs turpināsim pastiprināt mūsu Austrumu flanga drošību ar spēcīgu kolektīvo aizsardzību un gatavību visos līmeņos."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-ek-prezidente-leiena-aizstav-baltijas-valstis-pret-krievijas-draudiem.a648012/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin EK prezidente Leiena aizstāv Baltijas valstis pret Krievijas draudiem] lsm.lv 20.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] l5ujf4ij9ncv96iwgt9zq7ungahbyhl 0 632816 4534325 4529030 2026-10-11T08:13:55Z Vitaly P 25520 4534325 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | dz_gads = 1983 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 16 | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | pilsonība = {{LAT}} }} '''Rūdolfs Brēmanis''' (dzimis {{dat|1983|2|16}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]] un bijušais diplomāts. [[Rīgas dome]]s deputāts un viens no partijas [[Apvienība Jaunlatvieši]] vadītājiem, agrāk partijas "[[Katram un katrai]]" biedrs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1983. gadā [[Rīga|Rīgā]] Edgara Brēmaņa un [[Silvija Skulme|Silvijas Skulmes]] ģimenē.<ref>[https://www.geni.com/people/R%C5%ABdolfs-Br%C4%93manis/6000000175838814846 geni.com]</ref> Mācījās [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā]], tad studēja politiku un starptautiskās attiecībās [[Tallina]]s Konkordijas, tad [[Audentes Starptautiskā Universitāte|Audentes Universitātē]] un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], 2007. gadā ieguva maģistra grādu,<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/32790-rudolfs-bremanis/ Kandidātu saraksti]</ref> bija Latvijas pastāvīgais pārstāvis Starptautiskajā atjaunojamo energoresursu aģentūrā un strādāja par [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] Ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas nodaļas vadītāju, Latvijas vēstniecības [[ASV]] otro sekretāru, Ārlietu ministrijas politisko un attīstības padomnieku Afganistānā. Brēmanis bija SIA ''Middle East Latvia Holding'' valdes priekšsēdētājs un kā pilnvarotais lietvedis vadīja Latvijas vēstniecību AAE [[Abū Dabī]]. Ārlietu ministrija darba attiecības ar Rūdolfu Brēmani izbeidza 2017. gada 31. janvārī, kad viņu apsūdzēja par Latvijai piederošu finanšu līdzekļu piesavināšanos vairāk nekā 102 721 eiro apmērā.<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/521255-tiesa-turpinas-skatit-lietu-pret-rigas-domnieku-bremani.htm 102 tūkstošu piesavināšanās: turpinās tiesu darbi pret Rīgas domnieku Brēmani] nra.lv [[LETA]] 2026. gada 16. maijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Brēmanis, Rūdolfs}} [[Kategorija:Rīgas domes deputāti]] 23abp77k7hnvemj54e7yrqoplsgrds0 2 635828 4534209 4499096 2026-10-10T19:00:27Z DJ EV 31928 DJ EV pārvietoja lapu [[Veidne:Dalībnieks:43THRT/Mangaļu kuģu būvētava]] uz [[Dalībnieks:43THRT/Mangaļu kuģu būvētava]], neatstājot pāradresāciju: Nu, šī arī nebija korekta pārvietošana, atgriezīšu zem dalībnieka lapas 4496055 wikitext text/x-wiki Mangaļu kuģu būvētava (Šodien SIA “Riga Nordic Terminal”) atrodas Rīgas pilsētas Rīnūžu rajonā. Līdz 1946. gadam atradās līcis ar smilšainu piekrasti, kurā tika uzglabātas laivas, līci ierobežoja mols ar galā esošu kuģniecības navigācijas uguni. Mols saglabājies līdz mūsdienām pārveidotā veidā. 1930. gada mērniecības planšetēs kuģubūvētavas teritorija norādīta kā: "Mangaļu saimniecības fonda zeme"<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vesture.dodies.lv 1:5000 mērniecības planšetes |website=https://vesture.dodies.lv/#m=17/57.03508/24.08369&l=E/lva25k/mp |accessdate={{dat|2026|7|19||bez}}}}</ref> Mangaļu Kuģu Remonta Rūpnīca dibināta 1946.gadā kā zvejas kuģu remontbāze. Pēc PSRS sabrukuma 1991.gada 3.oktobrī publiskā akciju sabiedrība „Mangaļu Kuģu Remonta Rūpnīca” tika pārreģistrēt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un tika uzsākts privatizācijas process. 2000. gadā tika atvērta RO-RO tipa kuģu piestātne un pasažieru pārvadājumu vajadzībām iekārtots terminālis. 2002. gada 15.maijā publiskā akciju sabiedrība „Mangaļu Kuģu Remonta Rūpnīca” pārdēvēta par publisko akciju sabiedrību „TERMINĀLS VECMĪLGRĀVIS”.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=SIA “Riga Nordic Terminal” |website=http://rnt.lv/lv/uznemums/ |accessdate={{dat|2026|7|19||bez}}}}</ref> rxzmeo4ehhxmhmqxngbo73m3dlw8gzw 0 636576 4534382 4502286 2026-10-11T10:43:45Z Turaids 8965 Turaids pārvietoja lapu [[Grupu sekss]] uz [[Grupveida sekss]]: Vārdnīcās šo jēdzienu visticamāk neatrast, bet iepriekšējais nosaukums ož pēc gimalajiešu lāča. 4502286 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Thomas Rowlandson (35).jpg|thumb|Tomasa Roulendsona attēlota seksa aina [[harēms|harēmā]] ar [[konkubīne|konkubīnēm]]]] '''Grupu sekss''' ir [[Sekss|seksuāla]] aktivitāte, kurā vienlaikus piedalās vairāk nekā divi cilvēki. Grupu sekss var ietvert dažādas seksuālās prakses un dalībnieku kombinācijas. Tas var notikt privātā vidē starp partneriem vai organizētos pasākumos, un dalība tajā balstās uz visu iesaistīto personu brīvprātīgu piekrišanu. Grupu sekss sastopams dažādās kultūrās un vēstures periodos, taču tā izplatība sabiedrībā kopumā tiek uzskatīta par salīdzinoši zemu. Šī tēma bieži tiek attēlota [[pornogrāfija|pornogrāfijā]], literatūrā un citos plašsaziņas līdzekļos. == Skatīt arī == * [[Orģija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Cilvēka seksualitāte]] 5xs1ooyh9lrucc4ez8qnwujjk5oxag1 4534384 4534382 2026-10-11T10:45:33Z Turaids 8965 https://termini.gov.lv/atrast/sexual%20activities/en 4534384 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Thomas Rowlandson (35).jpg|thumb|Tomasa Roulendsona attēlota seksa aina [[harēms|harēmā]] ar [[konkubīne|konkubīnēm]]]] '''Grupveida sekss''' ir [[Sekss|seksuālas]] darbības, kurā vienlaikus piedalās vairāk nekā divi cilvēki. Grupveida sekss var ietvert dažādas seksuālās prakses un dalībnieku kombinācijas. Tas var notikt privātā vidē starp partneriem vai organizētos pasākumos, un dalība tajā balstās uz visu iesaistīto personu brīvprātīgu piekrišanu. Grupveida sekss sastopams dažādās kultūrās un vēstures periodos, taču tā izplatība sabiedrībā kopumā tiek uzskatīta par salīdzinoši zemu. Šī tēma bieži tiek attēlota [[pornogrāfija|pornogrāfijā]], literatūrā un citos plašsaziņas līdzekļos. == Skatīt arī == * [[Orģija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Cilvēka seksualitāte]] indaaze9kupj00qk4rsajohjdqawriz 0 636578 4534387 4502297 2026-10-11T10:50:57Z Turaids 8965 https://termini.gov.lv/atrast/sexual%20activities/en 4534387 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Wiki-gangbang.svg|thumb|[[Sekss]] starp diviem vīriešiem un vienu sievieti]] '''Sekss trijatā''' ir [[Sekss|seksuālas]] darbības, kurās vienlaikus piedalās trīs [[persona]]s. Sekss trijatā ir viens no [[Grupveida sekss|grupveida seksa]] veidiem. Tajā var piedalīties cilvēki ar dažādu [[dzimums|dzimumu]] un [[seksuālā orientācija|seksuālo orientāciju]], un tas var notikt starp partneriem vai citām pilngadīgām personām, kuras tam ir devušas savstarpēju piekrišanu. Sekss trijatā ir aprakstīts dažādu kultūru vēsturē un literatūrā, kā arī bieži attēlots [[pornogrāfija|pornogrāfijā]], kino un citos plašsaziņas līdzekļos. Sabiedrībā attieksme pret šo seksuālās uzvedības veidu atšķiras atkarībā no kultūras, reliģijas un sabiedrības normām. == Skatīt arī == * [[Orģija]] * [[Dubultā penetrācija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Cilvēka seksualitāte]] [[Kategorija:Seksuālās prakses]] 5kgcmcgrj8ewiyg2vx4rc3ygbxo24a8 0 636580 4534378 4502299 2026-10-11T10:19:51Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:Duplicate|Duplicate]]: [[File:A Social Evening.jpg]] → [[File:PeterFendi Erotic Scene.jpg]] Exact or scaled-down duplicate: [[c::File:PeterFendi Erotic Scene.jpg]] 4534378 wikitext text/x-wiki [[Attēls:PeterFendi Erotic Scene.jpg|thumb|Svingošana var notikt dažādos apstākļos — no spontānām seksuālām aktivitātēm, kas ietver partneru apmaiņu vai trešās vai vēl vairāku personu iesaistīšanu neformālā draugu tikšanās reizē, līdz organizētiem pasākumiem, kas paredzēti šādām aktivitātēm.]] '''Svingošana''' ({{val|en|swinging}} vai ''partner swapping'') ir [[Sekss|seksuāla]] prakse, kurā pāri vai atsevišķas personas pēc savstarpējas piekrišanas iesaistās seksuālās aktivitātēs ar citiem cilvēkiem. Svingošana uzskatīta par vienu no [[nemonogāmija]]s veidiem. Tā var ietvert partneru apmaiņu, seksu vairāk nekā divu cilvēku grupā vai citas pieaugušo savstarpēji saskaņotas seksuālās aktivitātes. Parasti svingošanā piedalās pilngadīgas personas, kuras ir devušas brīvprātīgu piekrišanu. Mūsdienās svingošana ir izplatīta daudzās valstīs, kur darbojas svingotāju (svingeru) klubi, privāti pasākumi un tiešsaistes kopienas. Attieksme pret šo dzīvesveidu dažādās sabiedrībās atšķiras atkarībā no kultūras, reliģijas un sociālajām normām. == Skatīt arī == * [[Grupu sekss]] * [[Sekss trijatā]] * [[Orģija]] * [[Poliamorija]] * [[Cilvēka seksualitāte]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Cilvēka seksualitāte]] [[Kategorija:Seksuālās prakses]] nfdyfip2y6dqickb6j13k314vn00x6a 4534385 4534378 2026-10-11T10:48:14Z Turaids 8965 https://termini.gov.lv/atrast/sexual%20activities/en 4534385 wikitext text/x-wiki [[Attēls:PeterFendi Erotic Scene.jpg|thumb|Svingošana var notikt dažādos apstākļos — no spontānām seksuālām darbībām, kas ietver partneru apmaiņu vai trešās vai vēl vairāku personu iesaistīšanu neformālā draugu tikšanās reizē, līdz organizētiem, šādām darbībām paredzētiem pasākumiem.]] '''Svingošana''' ({{val|en|swinging}} vai ''partner swapping'') ir [[Sekss|seksuāla]] prakse, kurā pāri vai atsevišķas [[persona]]s pēc savstarpējas piekrišanas iesaistās seksuālās darbībās ar citiem cilvēkiem. Svingošana uzskatīta par vienu no [[nemonogāmija]]s veidiem. Tā var ietvert partneru apmaiņu, seksu vairāk nekā divu cilvēku grupā vai citas pieaugušo savstarpēji saskaņotas seksuālās aktivitātes. Parasti svingošanā piedalās pilngadīgas personas, kuras ir devušas brīvprātīgu piekrišanu. Mūsdienās svingošana ir izplatīta daudzās valstīs, kur darbojas svingotāju (svingeru) klubi, privāti pasākumi un tiešsaistes kopienas. Attieksme pret šo dzīvesveidu dažādās sabiedrībās atšķiras atkarībā no kultūras, reliģijas un sabiedrības normām. == Skatīt arī == * [[Grupveida sekss]] * [[Sekss trijatā]] * [[Orģija]] * [[Poliamorija]] * [[Cilvēka seksualitāte]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Cilvēka seksualitāte]] [[Kategorija:Seksuālās prakses]] tnk7r28rejduu5lwjz63h7urrkyi4xs 0 638914 4534064 4534061 2026-10-10T12:00:00Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 4534064 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 6. septembri. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''422''' |1,172 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://ferencpuskas.net/|title=Puskas|access-date=2025-12-02|archive-date=22 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |65 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |7 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |9 |'''[[Krištianu Ronaldu]]''' |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |37 |<ref name=":12" /> |- |10 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |36 |<ref>{{cite web|url=https://www.flashscore.com/player/de-bruyne-kevin/MsPs6OI5/|title=Kevin De Bruyne|access-date=27 November 2025|archive-date=30 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250830205923/https://www.flashscore.com/player/de-bruyne-kevin/MsPs6OI5/}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] mxbazk01k1po84sdmj7av8ceh1u1l7h 4534068 4534064 2026-10-10T12:03:57Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 4534068 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 6. septembri. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''422''' |1,172 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://ferencpuskas.net/|title=Puskas|access-date=2025-12-02|archive-date=22 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |65 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |10 | '''[[Dušans Tadičs]]''' | |38 |<ref name="tadic"/> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] fcsb6rh66novvhdty6cvfwduco8n1b3 4534069 4534068 2026-10-10T12:04:57Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 4534069 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 6. septembri. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''422''' |1,172 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://ferencpuskas.net/|title=Puskas|access-date=2025-12-02|archive-date=22 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |65 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |10 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |38 |<ref name="tadic"/> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] 8xkjqganiw5ynkboju6kbki8ue1mgzu 4534071 4534069 2026-10-10T12:08:24Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 /* Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) */ 4534071 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 6. septembri. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''422''' |1,172 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |65 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |10 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |38 |<ref name="tadic"/> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] 393yev5kewdb4huzukmmgll49qd8luh 4534074 4534071 2026-10-10T12:13:45Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 4534074 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 6. septembri. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''422''' |1,172 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- | |'''300''' | 805 | | |<ref name="de">{{Cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |acessdate=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |65 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |10 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |38 |<ref name="tadic"/> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] 4v3zv1ev7c8n911g2pvi1ezj5td7bvk 4534080 4534074 2026-10-10T12:26:31Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 /* Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) */ 4534080 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- | |'''300''' | 805 | | |<ref name="de">{{Cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |acessdate=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |65 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |10 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |38 |<ref name="tadic"/> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] gj29x26fil0wufe5h57e6rklcw8jfxf 4534081 4534080 2026-10-10T12:30:35Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 4534081 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- |align="left" |{{flagicon|BEL}} '''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |'''300''' | 805 | | |<ref name="de">{{Cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |acessdate=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |65 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |10 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |38 |<ref name="tadic"/> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] 20igiueg98hixkm28rh13y6kqrv52dx 4534083 4534081 2026-10-10T12:34:39Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 /* Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) */ 4534083 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- |align="left" |{{flagicon|BEL}} '''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |P |2007– | |'''300''' |805 |<ref name="de">{{Cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |acessdate=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |65 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |10 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |38 |<ref name="tadic"/> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] fqfxdy3fll7cu1jaticedintqsqcah2 4534084 4534083 2026-10-10T12:35:17Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 /* Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) */ 4534084 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- |align="left" |{{flagicon|BEL}} '''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |P |2008– | |'''300''' |805 |<ref name="de">{{Cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |acessdate=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |65 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |10 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |38 |<ref name="tadic"/> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] ia993kv91vd4eppcuv0byaz0rp2u1ag 4534085 4534084 2026-10-10T12:36:05Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 4534085 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- |align="left" |{{flagicon|BEL}} '''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |P |2008– | |'''300''' |805 |<ref name="de">{{Cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |acessdate=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |67 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |10 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |39 |<ref name="tadic"/> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] n43wqw2g9ypjc444m4w7bwte4hp33w8 4534089 4534085 2026-10-10T12:41:02Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 4534089 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref><ref name="legit">{{cite web |url=https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/|title=Who has the most assists in football history? Top 20 players with the highest number Read more: https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/ |accessdate=2026-10-10}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/><ref name="legit"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/><ref name="legit"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- |align="left" |{{flagicon|BEL}} '''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |P |2008– | |'''300''' |805 |<ref name="de">{{Cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |acessdate=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |67 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |10 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |39 |<ref name="tadic"/> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] l05ktqxt9zov6aoe744zh35j2uhr49n 4534090 4534089 2026-10-10T12:42:09Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 /* Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) */ 4534090 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref><ref name="legit">{{cite web |url=https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/|title=Who has the most assists in football history? Top 20 players with the highest number Read more: https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/ |accessdate=2026-10-10}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/><ref name="legit"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/><ref name="legit"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- |align="left" |{{flagicon|BEL}} '''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |P |2008– | [[KRC Genk]] |'''300''' |805 |<ref name="de">{{Cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |acessdate=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |67 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |10 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |39 |<ref name="tadic"/> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] o1efh4f762ac7vcsi6wzquujm64ogbu 4534092 4534090 2026-10-10T12:42:50Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 4534092 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref><ref name="legit">{{cite web |url=https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/|title=Who has the most assists in football history? Top 20 players with the highest number Read more: https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/ |accessdate=2026-10-10}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/><ref name="legit"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/><ref name="legit"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- |align="left" |{{flagicon|BEL}} '''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |P |2008– | [[KRC Genk]], [[Chelsea F.C.]] |'''300''' |805 |<ref name="de">{{Cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |acessdate=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |67 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |10 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |39 |<ref name="tadic"/> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] 9zumhqacz6srs26uq4wyijg4j6ul272 4534093 4534092 2026-10-10T12:43:30Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 4534093 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref><ref name="legit">{{cite web |url=https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/|title=Who has the most assists in football history? Top 20 players with the highest number Read more: https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/ |accessdate=2026-10-10}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/><ref name="legit"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/><ref name="legit"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- |align="left" |{{flagicon|BEL}} '''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |P |2008– | [[KRC Genk]], [[Chelsea F.C.]], [[Brēmenes "Werder"]], |'''300''' |805 |<ref name="de">{{Cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |acessdate=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |67 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |10 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |39 |<ref name="tadic"/> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] 6kj6q4kp2fykdan2ui1elvyg2oil6ga 4534094 4534093 2026-10-10T12:44:06Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 4534094 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref><ref name="legit">{{cite web |url=https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/|title=Who has the most assists in football history? Top 20 players with the highest number Read more: https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/ |accessdate=2026-10-10}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/><ref name="legit"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/><ref name="legit"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- |align="left" |{{flagicon|BEL}} '''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |P |2008– | [[KRC Genk]], [[Chelsea F.C.]], [[Brēmenes "Werder"]], [[VfL Wolfsburg]], |'''300''' |805 |<ref name="de">{{Cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |acessdate=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |67 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |10 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |39 |<ref name="tadic"/> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] 002nf9bcw27gczphb6adlisgqbs4je6 4534095 4534094 2026-10-10T12:44:43Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 4534095 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref><ref name="legit">{{cite web |url=https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/|title=Who has the most assists in football history? Top 20 players with the highest number Read more: https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/ |accessdate=2026-10-10}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/><ref name="legit"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/><ref name="legit"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- |align="left" |{{flagicon|BEL}} '''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |P |2008– | [[KRC Genk]], [[Chelsea F.C.]], [[Brēmenes "Werder"]], [[VfL Wolfsburg]], [[Manchester City F.C. ]], |'''300''' |805 |<ref name="de">{{Cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |acessdate=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |67 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |10 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |39 |<ref name="tadic"/> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] k3cvie3xn4gitd2a4zs7b0i1oem6i7w 4534098 4534095 2026-10-10T12:45:27Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 /* Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) */ 4534098 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref><ref name="legit">{{cite web |url=https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/|title=Who has the most assists in football history? Top 20 players with the highest number Read more: https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/ |accessdate=2026-10-10}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/><ref name="legit"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/><ref name="legit"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- |align="left" |{{flagicon|BEL}} '''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |P |2008– | [[KRC Genk]], [[Chelsea F.C.]], [[Brēmenes "Werder"]], [[VfL Wolfsburg]], [[Manchester City F.C. ]], [[SSC Napoli]] |'''300''' |805 |<ref name="de">{{Cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |acessdate=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |67 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |10 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |39 |<ref name="tadic"/> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] g13la73gka9zg2yzr3vrdkyjtqlndzk 4534099 4534098 2026-10-10T12:48:59Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 /* Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) */ 4534099 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref><ref name="legit">{{cite web |url=https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/|title=Who has the most assists in football history? Top 20 players with the highest number Read more: https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/ |accessdate=2026-10-10}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/><ref name="legit"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/><ref name="legit"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- |align="left" |{{flagicon|BEL}} '''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |P |2008– | [[KRC Genk|Genk]], [[Chelsea F.C.|Chelsea]], [[Brēmenes "Werder"]], [[VfL Wolfsburg]], [[Manchester City F.C.|Manchester City]], [[SSC Napoli|Napoli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |'''300''' |805 |<ref name="de">{{cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |access-date=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |67 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |10 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |39 |<ref name="tadic"/> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] 3x9whurpjm2p652jrebg93mbmgdtvkf 4534103 4534099 2026-10-10T13:01:37Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 /* Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) */ 4534103 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|language=es |access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref><ref name="legit">{{cite web |url=https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/|title=Who has the most assists in football history? Top 20 players with the highest number |language=en |accessdate=2026-10-10}}</ref><ref name="vocal">{{cite web |url=https://vocal.media/cleats/top-10-players-with-the-most-assists-in-soccer-history |title=Top 10 Players With the Most Assists in Soccer History |language =en |accessdate =2025-09-18 |archiveurl =https://web.archive.org/web/20250918165619/https://vocal.media/cleats/top-10-players-with-the-most-assists-in-soccer-history |archivedate =2025-09-18}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/><ref name="legit"/><ref name="vocal"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/><ref name="legit"/><ref name="vocal"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- |align="left" |{{flagicon|BEL}} '''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |P |2008– | [[KRC Genk|Genk]], [[Chelsea F.C.|Chelsea]], [[Brēmenes "Werder"]], [[VfL Wolfsburg]], [[Manchester City F.C.|Manchester City]], [[SSC Napoli|Napoli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |'''300''' |805 |<ref name="de">{{cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |access-date=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |67 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |10 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |39 |<ref name="tadic"/> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] tn59hogw9lns4n6djke95fhg6oav040 4534104 4534103 2026-10-10T13:04:05Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 4534104 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|language=es |access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref><ref name="legit">{{cite web |url=https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/|title=Who has the most assists in football history? Top 20 players with the highest number |language=en |accessdate=2026-10-10}}</ref><ref name="vocal">{{cite web |url=https://vocal.media/cleats/top-10-players-with-the-most-assists-in-soccer-history |title=Top 10 Players With the Most Assists in Soccer History |language =en |accessdate =2025-09-18 |archiveurl =https://web.archive.org/web/20250918165619/https://vocal.media/cleats/top-10-players-with-the-most-assists-in-soccer-history |archivedate =2025-09-18}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/><ref name="legit"/><ref name="vocal"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/><ref name="legit"/><ref name="vocal"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |968 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- |align="left" |{{flagicon|BEL}} '''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |P |2008– | [[KRC Genk|Genk]], [[Chelsea F.C.|Chelsea]], [[Brēmenes "Werder"]], [[VfL Wolfsburg]], [[Manchester City F.C.|Manchester City]], [[SSC Napoli|Napoli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |'''300''' |805 |<ref name="de">{{cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |access-date=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |67 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |10 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |39 |<ref name="tadic"/> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] pmjjax9bgmj6vf0gynbvhk5naiz0tnw 4534105 4534104 2026-10-10T13:04:58Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 4534105 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|language=es |access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref><ref name="legit">{{cite web |url=https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/|title=Who has the most assists in football history? Top 20 players with the highest number |language=en |accessdate=2026-10-10}}</ref><ref name="vocal">{{cite web |url=https://vocal.media/cleats/top-10-players-with-the-most-assists-in-soccer-history |title=Top 10 Players With the Most Assists in Soccer History |language =en |accessdate =2025-09-18 |archiveurl =https://web.archive.org/web/20250918165619/https://vocal.media/cleats/top-10-players-with-the-most-assists-in-soccer-history |archivedate =2025-09-18}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/><ref name="legit"/><ref name="vocal"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/><ref name="legit"/><ref name="vocal"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |968 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- |align="left" |{{flagicon|BEL}} '''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |P |2008– | [[KRC Genk|Genk]], [[Chelsea F.C.|Chelsea]], [[Brēmenes "Werder"]], [[VfL Wolfsburg]], [[Manchester City F.C.|Manchester City]], [[SSC Napoli|Napoli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |'''300''' |805 |<ref name="de">{{cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |access-date=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |67 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |39 |<ref name="tadic"/> |- |10 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] bi9hsyxdlhgnpvrsupj6kbgo5jd30da 4534108 4534105 2026-10-10T13:13:57Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 /* Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) */ 4534108 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|language=es |access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref><ref name="legit">{{cite web |url=https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/|title=Who has the most assists in football history? Top 20 players with the highest number |language=en |accessdate=2026-10-10}}</ref><ref name="vocal">{{cite web |url=https://vocal.media/cleats/top-10-players-with-the-most-assists-in-soccer-history |title=Top 10 Players With the Most Assists in Soccer History |language =en |accessdate =2025-09-18 |archiveurl =https://web.archive.org/web/20250918165619/https://vocal.media/cleats/top-10-players-with-the-most-assists-in-soccer-history |archivedate =2025-09-18}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/><ref name="legit"/><ref name="vocal"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/><ref name="legit"/><ref name="vocal"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |968 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- |align="left" |{{flagicon|BEL}} '''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |P |2008– | [[KRC Genk|Genk]], [[Chelsea F.C.|Chelsea]], [[Brēmenes "Werder"]], [[VfL Wolfsburg]], [[Manchester City F.C.|Manchester City]], [[SSC Napoli|Napoli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |'''300''' |805 |<ref name="de">{{cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |access-date=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |67 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |39 |<ref name="tadic"/> |- |10 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center"|[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas]] |[[Krištianu Ronaldu]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']], [[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | align="center" |42 |<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] hluwcovb2vs605f6r17emd95aowe745 4534109 4534108 2026-10-10T13:15:20Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 4534109 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|language=es |access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref><ref name="legit">{{cite web |url=https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/|title=Who has the most assists in football history? Top 20 players with the highest number |language=en |accessdate=2026-10-10}}</ref><ref name="vocal">{{cite web |url=https://vocal.media/cleats/top-10-players-with-the-most-assists-in-soccer-history |title=Top 10 Players With the Most Assists in Soccer History |language =en |accessdate =2025-09-18 |archiveurl =https://web.archive.org/web/20250918165619/https://vocal.media/cleats/top-10-players-with-the-most-assists-in-soccer-history |archivedate =2025-09-18}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/><ref name="legit"/><ref name="vocal"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/><ref name="legit"/><ref name="vocal"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |968 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- |align="left" |{{flagicon|BEL}} '''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |P |2008– | [[KRC Genk|Genk]], [[Chelsea F.C.|Chelsea]], [[Brēmenes "Werder"]], [[VfL Wolfsburg]], [[Manchester City F.C.|Manchester City]], [[SSC Napoli|Napoli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |'''300''' |805 |<ref name="de">{{cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |access-date=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |67 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |39 |<ref name="tadic"/> |- |10 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center"|[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas]] |[[Krištianu Ronaldu]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']], [[Real Madrid CF|''Real Madrid'']], [[Turīnas "Juventus" |''Juventus'']] | align="center" |42 |<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] 8sgcxmyi05574083uchx5dpbpb823d4 4534111 4534109 2026-10-10T13:18:40Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 /* Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) */ 4534111 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|language=es |access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref><ref name="legit">{{cite web |url=https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/|title=Who has the most assists in football history? Top 20 players with the highest number |language=en |accessdate=2026-10-10}}</ref><ref name="vocal">{{cite web |url=https://vocal.media/cleats/top-10-players-with-the-most-assists-in-soccer-history |title=Top 10 Players With the Most Assists in Soccer History |language =en |accessdate =2025-09-18 |archiveurl =https://web.archive.org/web/20250918165619/https://vocal.media/cleats/top-10-players-with-the-most-assists-in-soccer-history |archivedate =2025-09-18}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/><ref name="legit"/><ref name="vocal"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/><ref name="legit"/><ref name="vocal"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |968 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- |align="left" |{{flagicon|BEL}} '''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |P |2008– | [[KRC Genk|Genk]], [[Chelsea F.C.|Chelsea]], [[Brēmenes "Werder"]], [[VfL Wolfsburg]], [[Manchester City F.C.|Manchester City]], [[SSC Napoli|Napoli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |'''300''' |805 |<ref name="de">{{cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |access-date=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |67 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |39 |<ref name="tadic"/> |- |10 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center"|[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas]] |[[Krištianu Ronaldu]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']], [[Real Madrid CF|''Real Madrid'']], [[Turīnas "Juventus" |''Juventus'']] | align="center" |42 |<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/43810752/who-most-champions-league-goals-assists-all|title=Who has the most Champions League goals, assists all time? |language=en|accessdate=2026-10-10}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] gnlz925gvsef55qkbbrj70pyr01lbhw 4534112 4534111 2026-10-10T13:19:07Z Γεώργιος Τερζής 1 134218 4534112 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 7. oktobris. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''426''' |1,174 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''404''' |719 |<ref name="si">{{cite web|url=https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol |title=Leo Messi se convierte en el máximo asistente de la historia del fútbol|language=es |access-date=2025-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101052842/https://www.si.com/es-us/futbol/leo-messi-se-convierte-en-el-maximo-asistente-de-la-historia-del-futbol|archivedate=1 January 2026-01-01}}</ref><ref name="legit">{{cite web |url=https://www.legit.ng/sports/football/1618351-who-assists-football-history-top-players-highest-number/|title=Who has the most assists in football history? Top 20 players with the highest number |language=en |accessdate=2026-10-10}}</ref><ref name="vocal">{{cite web |url=https://vocal.media/cleats/top-10-players-with-the-most-assists-in-soccer-history |title=Top 10 Players With the Most Assists in Soccer History |language =en |accessdate =2025-09-18 |archiveurl =https://web.archive.org/web/20250918165619/https://vocal.media/cleats/top-10-players-with-the-most-assists-in-soccer-history |archivedate =2025-09-18}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''369''' |819 |<ref name="si"/><ref name="legit"/><ref name="vocal"/> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |715 |<ref name="si"/><ref name="legit"/><ref name="vocal"/> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''346''' |999 |<ref name="si"/> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |968 |<ref name="tadic">{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- |align="left" |{{flagicon|BEL}} '''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |P |2008– | [[KRC Genk|Genk]], [[Chelsea F.C.|Chelsea]], [[Brēmenes "Werder"]], [[VfL Wolfsburg]], [[Manchester City F.C.|Manchester City]], [[SSC Napoli|Napoli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |'''300''' |805 |<ref name="de">{{cite web|url=https://ntpd.eu/W6qJ9/ |title=Kevin De Bruyne assists |access-date=2026-10-04}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |67 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |50 |<ref name="de"/> |- |7 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |9 | '''[[Dušans Tadičs]]''' |[[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |39 |<ref name="tadic"/> |- |10 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center"|[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas]] |[[Krištianu Ronaldu]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']], [[Real Madrid CF|''Real Madrid'']], [[Turīnas "Juventus" |''Juventus'']] | align="center" |42 |<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/43810752/who-most-champions-league-goals-assists-all|title=Who has the most Champions League goals, assists all time? |language=en|accessdate=2026-10-10}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] 1qk9eo8p5prkgfxwf8xp37sa5o06t6c 4534117 4534112 2026-10-10T13:28:17Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Γεώργιος Τερζής 1|Γεώργιος Τερζής 1]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4519418 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 6. septembri. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''422''' |1,172 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''374''' |719 |<ref name="Puskas">{{cite web|url=https://ferencpuskas.net/|title=Puskas|access-date=2025-12-02|archive-date=22 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250522194233/https://ferencpuskas.net/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''366''' |818 |<ref name="Puskas" /> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |761 |<ref name="Puskas" /> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''307''' |929 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/DmWYJ/|title=Alex de Souza Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |65 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |7 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |9 |'''[[Krištianu Ronaldu]]''' |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |37 |<ref name=":12" /> |- |10 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |36 |<ref>{{cite web|url=https://www.flashscore.com/player/de-bruyne-kevin/MsPs6OI5/|title=Kevin De Bruyne|access-date=27 November 2025|archive-date=30 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250830205923/https://www.flashscore.com/player/de-bruyne-kevin/MsPs6OI5/}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] 4kwwf6hscdq2k7nbjc0vpvr0susbzyw 0 640351 4534132 4532463 2026-10-10T14:47:18Z Baisulis 11523 /* Sankcijas */ papildināts...... 4534132 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Mihails Fridmans | vārds_orig = ''Михаил Фридман'' | attēls = Фридман Михаил Маратович (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Mihails Fridmans 2015. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1964 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Ļviva|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{Unbulleted list|[[Krievija]]s<ref name="Forbes Billionaires">{{Tīmekļa atsauce |title= Forbes Profile: Mikhail Fridman |url= https://www.forbes.com/profile/mikhail-fridman/ |work=[[Forbes]] |date=25 June 2021|access-date=25 June 2021}}</ref>|[[Izraēla]]s<ref name="entrepreneur">{{Tīmekļa atsauce|last=Betta |first=Weronika |date=3 November 2017 |title=Mikhail Fridman: What does it take to become an entrepreneur? |website=[[Jeila Universitāte|Yale University]]|url=http://russian-studies.yale.edu/news/mikhail-fridman-what-does-it-take-become-entrepreneur |access-date=1 December 2017 }}</ref><ref name="ynet4806556">{{Ziņu atsauce|script-title=he:המיליארדר היהודי לא מוריש לילדיו: "שירוויחו בעצמם"| url=http://m.ynet.co.il/Articles/4806556| work=[[Yedioth Ahronoth|Ynet]]| date= 23 May 2016| access-date= 9 September 2016}}</ref>}} | tautība = | nodarbošanās = [[uzņēmējs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 4 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Mihails Fridmans''' ({{val|ru|Михаил Маратович Фридман}}; {{val|he|מיכאיל פרידמן}}; dzimis {{dat|1964|04|21}}) ir [[Ukraina]]s [[ebreji|ebreju]] izcelsmes<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mikhail Fridman, Ukrainian-born Russian Billionaire, Tells Employees: 'War Can Never Be the Answer' |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-02-26/card/XP0cjWyHym4Y7OWnVPLR |access-date=2022-02-28 |website=WSJ |language=en}}</ref> [[Krievija]]s un [[Izraēla]]s [[uzņēmējs]] un [[oligarhija|oligarhs]].<ref name="50RichestJews">{{Ziņu atsauce| title=The World's 50 Richest Jews: 1-10| url=https://www.jpost.com/Jewish-World/Jewish-Features/The-worlds-50-Richest-Jews-1-10| newspaper= [[Jerusalem Post]]| date=7 September 2010| access-date=11 January 2018}}</ref><ref name="entrepreneur"/><ref name="ynet4806556"/> Viņš ir viens no Krievijas konglomerāta ''[[Alfa Group]]'' līdzdibinātājiem. Saskaņā ar ''[[Forbes]]'' datiem 2013. gadā viņš bija otrais bagātākais Krievijas uzņēmējs (16,5 miljardi ASV dolāru), bet 2023. gadā noslīdēja uz devīto vietu (12,6 miljardi ASV dolāru).<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.forbes.ru/rating/200-bogateishih-biznesmenov-rossii-2013/2013 | title=200 богатейших бизнесменов России — 2013 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.forbes.ru/milliardery/487934-110-rossijskih-milliarderov-rejting-forbes-2023 | title=110 российских миллиардеров. Рейтинг Forbes — 2023 }}</ref> Saskaņā ar ''[[Bloomberg L.P.|Bloomberg]]'' miljardieru indeksu 2024. gadā Fridmana kopējo bagātību lēsa 13,1 miljarda ASV dolāru apmērā.<ref>{{Ziņu atsauce | url=https://www.bloomberg.com/billionaires/ | title=Bloomberg Billionaires Index | newspaper=Bloomberg.com }}</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1964. ɡadā [[Ļviva|Ļvivā]] inženiera Marata Fridmana ģimenē. 1986. ɡadā absolvēja studijas Maskavas Tērauda un sakausējumu institūtā un strādāja par metalurģijas inženieri [[Elektrostaļa]]s rūpnīcā Maskavas apgabalā. [[Perestroika]]s laikā 1988. gadā viņš organizēja kooperatīvu “Kurjer”, kas specializējās logu mazgāšanā. 1989. gadā viņš izveidoja uzņēmumu “Alfa-Foto”, kas pārdeva fotomateriālus un kopēšanas iekārtas. Tajā pašā gadā viņš nodibināja kopuzņēmumu “Alfa-Eco”, kas eksportēja naftas un metalurģijas produktus un uz tā bāzes izveidoja “Alfa Group”. 1991. gadā viņš kļuva par vienu no privātās bankas ''[[Alfa-Bank]]'' līdzdibinātājiem,<ref name="giants">{{Ziņu atsauce|title=In the shadow of giants|url=https://www.economist.com/finance-and-economics/2011/02/17/in-the-shadow-of-giants|access-date=9 February 2018|newspaper=[[The Economist]]|date=17 February 2011}}</ref> tad vadīja kopuzņēmumu ''TNK-BP''.<ref name="LetterOne profile">{{Tīmekļa atsauce| title=Mikhail Fridman (Co-founder of L1)| url=http://www.letterone.com/about-us/leadership-and-governance/board-members/mikhail-fridman| website=LetterOne| access-date=12 January 2018| archive-date=24 August 2017| archive-url=https://web.archive.org/web/20170824134154/http://www.letterone.com/about-us/leadership-and-governance/board-members/mikhail-fridman| dead-url=yes}}</ref> 2013. gadā viņš pārdeva savu daļu uzņēmumā un līdzdibināja starptautisko investīciju kompāniju ''LetterOne'' (L1),<ref name="Forbes Billionaires"/> bija ''Alfa Group'' konsorcija uzraudzības padomes priekšsēdētājs,<ref name="Alfa Group Profile">{{Ziņu atsauce | title=Mikhail Fridman - Chairman of the Supervisory Board of Alfa Group Consortium| url=http://www.alfagroup.org/about-us/supervisory-board/member/mikhail-fridman/| publisher=[[Alfa Group]]| access-date=9 September 2016| archive-date=16 August 2021| archive-url=https://web.archive.org/web/20210816053431/http://www.alfagroup.org/about-us/supervisory-board/member/mikhail-fridman/| dead-url=yes}}</ref> kā arī darbojās ''Alfa-Bank''<ref name="Alfa-Bank Profile">{{Tīmekļa atsauce| title=Mikhail Fridman| url=https://alfabank.com/investor/governance/directors/fridman/|website=[[Alfa-Bank]]| access-date=9 September 2016}}</ref> un ''ABH Holdings''<ref name="Alfa-Bank Profile"/> valdēs, uzņēmumu VEON (iepriekš ''Vimpelcom'')<ref name=VEONboard>{{Tīmekļa atsauce|title=Supervisory board|url=https://veon.com/whoweare/leadership/Supervisory-board/|website=[[Veon|VEON]]|access-date=7 February 2018|archive-date={{dat|2018|05|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180505020236/https://veon.com/whoweare/leadership/Supervisory-board/}}</ref> un ''X5 Retail Group''<ref name="Alfa Group Profile"/> uzraudzības padomēs. Viņš ir uzņēmuma ''DEA Deutsche Erdoel AG'', kas pieder ''LetterOne'', uzraudzības padomes loceklis.<ref name="DEAsupervisory">{{Tīmekļa atsauce|title=Supervisory Board|url=http://www.dea-group.com/en/about-dea/supervisory-board-0|website=[[DEA AG]]|access-date=6 February 2018}}</ref><ref name="deagroup">{{Tīmekļa atsauce| title=DEA Supervisory Board starts work| url=http://www.dea-group.com/en/dea-new-dea|website=DEA Group| access-date=11 January 2018}}</ref> Fridmans darbojies vairākās sabiedriskās organizācijās un institūcijās, tostarp Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienībā,<ref name="Moscow Times profile">{{Ziņu atsauce| title=Mikhail Fridman - Profile| url=http://www.themoscowtimes.com/mt_profile/mikhail_fridman/433919.html| archive-url=https://web.archive.org/web/20160530020429/http://www.themoscowtimes.com/mt_profile/mikhail_fridman/433919.html | newspaper= [[The Moscow Times]]| archive-date= 30 May 2016}}</ref> Krievijas Sabiedriskajā palātā<ref name="Alfa-Bank Profile"/><ref name="Moscow Times profile"/> un Ārējo attiecību padomē.<ref name="CFR IAB">{{Tīmekļa atsauce|title=International Advisory Board|url=https://www.cfr.org/content/about/annual_report/ar_2009/Intl_Advisory_Board2009.pdf|website=Council on Foreign Relations|access-date=6 February 2018|date=2009|archive-date={{dat|2020|03|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200331004244/https://www.cfr.org/content/about/annual_report/ar_2009/Intl_Advisory_Board2009.pdf}}</ref> == Sankcijas == 2022. gadā [[Eiropas Savienība]] (ES) noteica sankcijas Fridmanam, reaģējot uz [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]]. Fridmans apgalvoja, ka ES izvirzītās apsūdzības ir nepatiesas un nomelnojošas. Vēlāk viņš nolēma atkāpties no ''LetterOne'' un ''Alfa Group'' valdes locekļa amatiem, lai šie uzņēmumi varētu izvairīties no sankcijām.<ref>{{Ziņu atsauce | url=https://www.ft.com/content/c1837a20-6147-45c5-876c-add96ee8432c |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20221210/https://www.ft.com/content/c1837a20-6147-45c5-876c-add96ee8432c |archive-date=10 December 2022 |dead-url=no | title=Mikhail Fridman loses control of LetterOne after sanctions | newspaper=Financial Times | date=2 March 2022 }}</ref> Kā ziņojuši vairāki plašsaziņas līdzekļi, Fridmans jau vismaz divas reizes ir vērsies tiesā, apstrīdot noteiktās sankcijas, piemēram, 2022. gada jūlijā<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/roman-abramovich-other-sanctioned-russian-oligarchs-fight-back-in-court-11657978210|title=Roman Abramovich, Other Sanctioned Russian Oligarchs Fight Back in Court|first=Sara Ruberg and Max|last=Colchester|newspaper=Wall Street Journal|date=16 July 2022 |accessdate=26 February 2023}}</ref> un 2022. gada decembrī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-12-15/fridman-and-aven-sue-after-ultimatum-to-list-all-homes-and-accounts-in-six-weeks|title=Sanctioned Billionaires Sue After EU Ultimatum to Declare Their Luxury Villas|newspaper=Bloomberg |date=15 December 2022|accessdate=26 February 2023|via=www.bloomberg.com}}</ref> 2026. gada septembrī ES uz trim gadiem pagarināja sankcijas pret Krieviju, taču no sankcijām pakļauto personu saraksta svītroja Krievijas oligarhus [[Ališers Usmanovs|Ališeru Usmanovu]] un Mihailu Fridmanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=EU officially extends sanctions against Russia — at cost of delisting 2 oligarchs in Putin's inner circle |url=https://kyivindependent.com/latvia-gives-in-to-frances-demands-to-lift-eu-sanctions-on-two-russian-oligarchs-diplomats-say/ |website=The Kyiv Independent |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}}}}</ref> Latvija bija pēdējā valsts, kas iebilda pret šo personu izņemšanas no sankciju saraksta, tomēr beigās piekrita kompromisam un balsojumā atturējās.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvija piekrīt kompromisam, Eiropas Savienība no sankciju saraksta svītro divus krievu oligarhus |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2026-latvija-piekrit-kompromisam-eiropas-savieniba-no-sankciju-saraksta-svitro-divus-krievu-oligarhus.a664343/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}</ref> Latvijas valdība 2026. gada 22. septembrī nacionālā mērogā noteica finanšu un ieceļošanas ierobežojumus abiem no sankcijām atbrīvotajiem krievu oligarhiem.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvija nosaka finanšu un ieceļošanas ierobežojumus krievu oligarhiem Fridmanam un Usmanovam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.09.2026-latvija-nosaka-finansu-un-iecelosanas-ierobezojumus-krievu-oligarhiem-fridmanam-un-usmanovam.a664348/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}</ref> Arī [[Lietuva]] noteica iebraukšanas aizliegumu abiem Krievijas oligarhiem.<ref>{{ziņu atsauce |title=Lietuva noteikusi iebraukšanas aizliegumu Krievijas oligarhiem Usmanovam un Fridmanam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2026-lietuva-noteikusi-iebrauksanas-aizliegumu-krievijas-oligarhiem-usmanovam-un-fridmanam.a665116/ |accessdate={{dat|2026|10|10||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|9|28||bez}}}}</ref> 2022. gada decembrī Londonā Apvienotās Karalistes Nacionālā noziedzības apkarošanas aģentūra aizturēja vīrieti, kuru Krievijas valsts mediji identificēja kā Fridmanu, izvirzot apsūdzības [[naudas atmazgāšana|naudas atmazgāšanā]], sazvērestībā ar mērķi krāpnieciski maldināt Iekšlietu ministriju un sazvērestībā ar mērķi sniegt nepatiesas liecības.<ref name="NCA_12/27/2022">{{Tīmekļa atsauce | title=Wealthy Russian businessman arrested on suspicion of multiple offences | website=National Crime Agency | url=https://www.nationalcrimeagency.gov.uk/news/wealthy-russian-businessman-arrested-on-suspicion-of-multiple-offences | access-date=27 December 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tass.ru/proisshestviya/16494771|title=Источник сообщил о задержании в Лондоне Михаила Фридмана|website=tass.ru|accessdate=26 February 2023}}</ref> Aģentūra nenosauca aizturētā vārdu, vien norādot, ka "daudzmiljonu vērtā mājoklī" aizturēts 58 gadus vecs "bagāts Krievijas uzņēmējs".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/uk/uk-crime-agency-arrests-wealthy-russian-over-money-laundering-2022-12-03/|title=UK crime agency arrests 'wealthy Russian' over money laundering|newspaper=Reuters |date=3 December 2022|accessdate=26 February 2023|via=www.reuters.com}}</ref> Vēlāk viņu atbrīvoja pret drošības naudu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022-12-03 |title=Fermato a Londra l'oligarca russo Mikhail Fridman - Ultima ora - Ansa.it |url=https://www.ansa.it/sito/notizie/topnews/2022/12/03/fermato-a-londra-loligarca-russo-mikhail-fridman_4427b0ca-3880-42ed-af2c-13c7ac7e2e53.html |access-date=2024-10-14 |website=Agenzia ANSA |language=it}}</ref> Vēlāk aģentūra samazināja izmeklēšanas apjomu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/132851c0-5a5c-4205-a621-518974a98838/|title=UK scales back probe into Mikhail Fridman four months after raid in London|newspaper=Financial Times |date=12 April 2023|accessdate=27 May 2023|via=www.ft.com}}</ref> 2023. gada septembrī Nacionālā noziedzības apkarošanas aģentūra izmeklēšanu izbeidza.<ref name="Bloomberg.com">{{Ziņu atsauce |date=2023-09-15 |title=UK Drops Probe Into Sanctioned Russian Billionaire Mikhail Fridman |language=en |work=Bloomberg.com |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2023-09-15/uk-drops-probe-into-sanctioned-russian-billionaire-mikhail-fridman |access-date=2023-10-12}}</ref><ref name="news.yahoo.com">{{Tīmekļa atsauce |date=2023-09-16 |title=UK drops sanctions evasion probe into Russian billionaire Fridman |url=https://news.yahoo.com/uk-drops-sanctions-evasion-probe-192700595.html |access-date=2023-10-12 |website=Yahoo News |language=en}}</ref> 2023. gada oktobrī Fridmans paziņoja par atgriešanos Krievijā.<ref>[https://en.thebell.io/fridman-heads-home-as-pro-war-lobby-push-for-punishments-against-emigrants/ ''Fridman heads home, as pro-war lobby push for punishments against emigrants''] (18 October 2023)</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fridmans, Mihails}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas inženieri]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Ukrainas ebreji]] njgu3u7u8jq8ntuck7amhh0llsh92ut 0 640391 4534372 4531464 2026-10-11T10:06:47Z Vylks 50297 4534372 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Markuss Strods | image = | caption = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2006|10|10}} | birth_place = {{vieta|Īrija|Dublinas grāfiste|Raša|3s=Raša (Īrija)}} | height = | currentclub = {{flaga|Īrija}} [[Bohemian F.C.|Bohemians]] | clubnumber = 32 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = {{0|0000}}—2022 | youthclubs1 = {{flaga|Īrija}} Rush Athletic | youthyears2 = 2022—2023 | youthclubs2 = {{flaga|Īrija}} [[Dundalk F.C.|Dundalk]] | youthyears3 = 2023—2025 | youthclubs3 = {{flaga|Īrija}} [[Bohemian F.C.|Bohemians]] | years1 = 2024— | clubs1 = {{flaga|Īrija}} [[Bohemian F.C.|Bohemians]] | caps1 = 25 | goals1 = 2 | nationalyears1 = 2023—2024 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2024—2025 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2025— | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps3 = 5 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2026— | nationalteam4 = {{fb|Latvija}} | nationalcaps4 = 4 | nationalgoals4 = 1 | pcupdate = 23.09.2026. | ntupdate = 11.10.2026. }} '''Markuss Strods''' (dzimis {{dat|2006|10|10}} [[Dublinas grāfiste|Dublinas grāfistē]], [[Īrija|Īrijā]]) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], spēlē uzbrūkošā [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs. Pašlaik pārstāv [[Īrijas Premjerlīga]]s klubu ''[[Bohemian F.C.|Bohemians]]''. == Karjera == Ar futbolu sāka nodarboties klubā ''Rush Athletic''. Bērnībā spēlējis arī [[gēlu futbols|gēlu futbolu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thesun.ie/sport/16909574/latvian-bohemians-gaelic-football-markuss-strods/ |title=Latvian Bohemians star Strods reveals how childhood days playing Gaelic football ‘helped me a lot’|website=thesun.ie|language=en|date={{dat|2026|5|4|N|bez}}|access-date={{dat|2026|9|23||bez}}}}</ref> 2022. gadā pievienojās ''[[Dundalk F.C.|Dundalk]]'' jaunatnes akadēmijai. Vēlāk pārgāja uz ''[[Bohemian F.C.|Bohemians]]'' kluba akadēmiju. Pieaugušo futbolā debitēja {{dat|2024|10|25||bez}} [[Īrijas Premjerlīga]]s spēlē pret ''[[Waterford F.C.|Waterford]]''. 2025. gada jūlijā parakstīja jaunu līgumu ar ''Bohemians'' līdz 2027. gada sezonas beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bohemians.ie/markuss-strods-signs-new-contract-until-the-end-of-2027/ |title=Markuss Strods signs new contract until the end of 2027 |website=bohemians.ie|language=en|date={{dat|2025|7|23|N|bez}}|access-date={{dat|2026|9|23||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus Īrijas Premjerlīgā guva {{dat|2026|4|24||bez}} pret ''[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]'', izceļoties jau spēles 9. sekundē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/24042026-markuss_strods_iesit_vienus_no_agrakajiem |title=Markuss Strods iesit vienus no agrākajiem vārtiem Īrijas Premjerlīgā |website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|4|24|N|bez}}|access-date={{dat|2026|9|23||bez}}}}</ref> Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs. Pirmo reizi uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas nacionālo izlasi]] izsaukts 2026. gada septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/17092026-latvijas_izlases_kandidatu_saraksta_iekla |title=Latvijas izlases kandidātu sarakstā iekļauts Cirkins un vēl pieci potenciālie debitanti |website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|9|17|N|bez}}|access-date={{dat|2026|9|23||bez}}}}</ref> Latvijas izlasē debitēja {{dat|2026|9|25||bez}} [[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] spēlē pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/19227/piecas-debijas-un-zaudejums-naciju-ligas-starta/ |title=Piecas debijas un zaudējums Nāciju līgas startā |website=lff.lv|date={{dat|2026|9|25|N|bez}}|access-date={{dat|2026|9|26||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva tā paša gada 2. oktobrī pret [[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/19252/strodam-pirmie-varti-aizraujosa-cina/ |title=Strodam pirmie vārti aizraujošā cīņā |website=lff.lv|date={{dat|2026|10|2|N|bez}}|access-date={{dat|2026|10|3||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Strods, Markuss}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lensterā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] 096mzi5exntb1b3h9xz0fqjwgbavaqk 0 640435 4534380 4531135 2026-10-11T10:40:14Z Kleivas 2704 /* Rezultāti */ 4534380 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Diska mešana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Martin Sheridan throws the discus at the 1904 Summer Olympics.jpg |image_size = 200 |caption = [[Martins Šeridans]] veic metienu diska mešanas sacensībās. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 3. septembris |competitors = 6 |nations = 2 |gold= [[Martins Šeridans]] |goldNOC = USA |silver= [[Ralfs Rouzs]] |silverNOC = USA |bronze = [[Nikolaoss Georgants]] |bronzeNOC = GRE |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Diska mešana vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56149 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Discus Throw, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Šī bija trešā reize, kad diska mešana bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu dalībniekiem šajās sacensībās nepiedalījās. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur olimpiskās medaļas ieguva arī citu valstu pārstāvji, ne tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Zelta medaļu ieguva amerikānis [[Martins Šeridans]], sudraba medaļu ieguva amerikānis [[Ralfs Rouzs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķija]]s sportists [[Nikolaoss Georgants]]. Amerikāņu Martina Šeridana un Ralfa Rouza uzstādītais rezultāts, 39.28 m, kļuva par jauno olimpisko un pasaules rekordu šajā disciplīnā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-discus-throw.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171721/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-discus-throw.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Discus Throw |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Sacensību precīza norises gaita nav zināma, bet tiek uzskatīts, ka tika aizvadīta viena mešanas kārta, kurā katrs sportists varēja veikt sešus mēģinājumus. Toreiz nebija noteikumu, kas paredzētu vienādu rezultātu (neizšķirta) atrisināšanu, balstoties uz otro labāko metienu, tāpēc pirmās vietas dalītais rezultāts tika izšķirts papildu metienu sērijā, kurā katram dalībniekam bija trīs mēģinājumi. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 3. septembris (Sestdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''43.21*''' || {{flaga|Francija}} [[Mariuss Einārs]] <small> (Francija)</small> || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1903. gada 2. maijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''36.04''' || {{Valsts OS sportists|[[Rūdolfs Bauers]]|HUN|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="5"|''netika labots'' |- | rowspan="2"| '''Olimpiskais rekords''' || rowspan="2" align=center|'''39.28''' || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan="2"|{{vieta|ASV|Sentluisa}} || rowspan="2"|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Martin Sheridan throws the discus at the 1904 Summer Olympics.jpg|90px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Ralph Rose.jpg|160px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Nikolaos Georgantas, 1904 Olympics.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|GRE|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Pārmetiens (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Martins Šeridans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 39.28 '''OR'''|| 38.97 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Ralfs Rouzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 39.28 '''OR''' || 36.74 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Nikolaoss Georgants]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 37.68 || || |- | 4 || align=left|[[Džons Flenegens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36.14 || || |- | 5 || align=left|[[Džons Billers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || || |- | 6 || align=left|[[Džeimss Mičels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Tāllēkšanas sacensībās startēja 6 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|5}} * {{valstsOS|GRE|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171721/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-discus-throw.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56149 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — diska mešana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Diska mešana]] f8etlz75ke986zal86fcijizkhw1bav 4534381 4534380 2026-10-11T10:40:36Z Kleivas 2704 /* Rezultāti */ 4534381 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Diska mešana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Martin Sheridan throws the discus at the 1904 Summer Olympics.jpg |image_size = 200 |caption = [[Martins Šeridans]] veic metienu diska mešanas sacensībās. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 3. septembris |competitors = 6 |nations = 2 |gold= [[Martins Šeridans]] |goldNOC = USA |silver= [[Ralfs Rouzs]] |silverNOC = USA |bronze = [[Nikolaoss Georgants]] |bronzeNOC = GRE |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Diska mešana vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56149 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Discus Throw, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 6 sportisti no 2 valstīm. Šī bija trešā reize, kad diska mešana bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu dalībniekiem šajās sacensībās nepiedalījās. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur olimpiskās medaļas ieguva arī citu valstu pārstāvji, ne tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Zelta medaļu ieguva amerikānis [[Martins Šeridans]], sudraba medaļu ieguva amerikānis [[Ralfs Rouzs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķija]]s sportists [[Nikolaoss Georgants]]. Amerikāņu Martina Šeridana un Ralfa Rouza uzstādītais rezultāts, 39.28 m, kļuva par jauno olimpisko un pasaules rekordu šajā disciplīnā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-discus-throw.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171721/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-discus-throw.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Discus Throw |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Sacensību precīza norises gaita nav zināma, bet tiek uzskatīts, ka tika aizvadīta viena mešanas kārta, kurā katrs sportists varēja veikt sešus mēģinājumus. Toreiz nebija noteikumu, kas paredzētu vienādu rezultātu (neizšķirta) atrisināšanu, balstoties uz otro labāko metienu, tāpēc pirmās vietas dalītais rezultāts tika izšķirts papildu metienu sērijā, kurā katram dalībniekam bija trīs mēģinājumi. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 3. septembris (Sestdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''43.21*''' || {{flaga|Francija}} [[Mariuss Einārs]] <small> (Francija)</small> || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1903. gada 2. maijs |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''36.04''' || {{Valsts OS sportists|[[Rūdolfs Bauers]]|HUN|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 14. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="5"|''netika labots'' |- | rowspan="2"| '''Olimpiskais rekords''' || rowspan="2" align=center|'''39.28''' || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan="2"|{{vieta|ASV|Sentluisa}} || rowspan="2"|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ''(*) — neoficiālais pasaules rekords'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Martin Sheridan throws the discus at the 1904 Summer Olympics.jpg|90px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Ralph Rose.jpg|160px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Nikolaos Georgantas, 1904 Olympics.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|GRE|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Pārmetiens (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Martins Šeridans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 39.28 ('''OR''')|| 38.97 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Ralfs Rouzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 39.28 ('''OR''') || 36.74 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Nikolaoss Georgants]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 37.68 || || |- | 4 || align=left|[[Džons Flenegens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36.14 || || |- | 5 || align=left|[[Džons Billers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || || |- | 6 || align=left|[[Džeimss Mičels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Tāllēkšanas sacensībās startēja 6 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|5}} * {{valstsOS|GRE|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171721/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-discus-throw.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56149 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Mešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — diska mešana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Diska mešana]] 7nifm8pjnh3rt0gn6sa5ynvq5nsde6y 0 640463 4534365 4527800 2026-10-11T09:54:28Z Vylks 50297 4534365 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Oskars Vientiess | image = | caption = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|10|8}} | birth_place = {{vieta|Latvija|Rīga}} | height = 187 | currentclub = {{flaga|Čehija}} [[FK Teplice|Teplice]] | clubnumber = 4 | position = [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = 2008—2019 | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Metta|Metta]] | years1 = 2019—2025 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Metta|Metta]] | caps1 = 140 | goals1 = 2 | years2 = 2025—2026 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja|Liepāja]] | caps2 = 14 | goals2 = 1 | years3 = 2025 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|Latvija}} [[FK Tukums 2000|Tukums 2000]] | caps3 = 13 | goals3 = 0 | years4 = 2026 | clubs4 = {{īre}}{{flaga|Čehija}} [[MFK Chrudim|Chrudim]] | caps4 = 12 | goals4 = 1 | years5 = 2026— | clubs5 = {{flaga|Čehija}} [[FK Teplice|Teplice]] | caps5 = 9 | goals5 = 0 | nationalyears1 = 2017 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U16 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2018 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17 | nationalcaps2 = 13 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2018 | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} Latvija U18 | nationalcaps3 = 5 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2022—2024 | nationalteam4 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps4 = 13 | nationalgoals4 = 1 | nationalyears5 = 2026— | nationalteam5 = {{fb|Latvija}} | nationalcaps5 = 3 | nationalgoals5 = 0 | pcupdate = 25.09.2026. | ntupdate = 11.10.2026. }} '''Oskars Vientiess''' (dzimis {{dat|2002|10|8}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], spēlē centra [[aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, ir spēlējis arī kā balsta [[Pussargs (futbols)|pussargs]], ir [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs. Kopš 2026. gada jūlija pārstāv [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līgas]] klubu ''[[FK Teplice|Teplice]]''. == Karjera == O. Vientiess ir "[[FK Metta|Metta]]" jauniešu akadēmijas audzēknis. Pieaugušo futbolā [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2019|9|30||bez}} spēlē pret [[RFS]]. 2025. gada janvārī pārgāja uz [[FK Liepāja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkliepaja.lv/lv/2025/01/12/oficiali-vientiess-pievienojas-fk-liepaja/ |title=Oficiāli: Vientiess pievienojas FK Liepāja |website=fkliepaja.lv|date={{dat|2025|1|12|N|bez}}|access-date={{dat|2026|9|25||bez}}}}</ref> 2025. gada sezonas otrajā pusē Liepājas klubs viņu izīrēja [[FK Tukums 2000]] komandai, bet 2026. gada janvārī viņš nonāca [[Čehija]]s otrās pēc līmeņa līgas klubā ''[[MFK Chrudim]]'', arī atradās īrē. Pēc īres līguma beigām ''Chrudim'' viņa līgumu izpirka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/02062026-cehijas_klubs_pec_ires_izperk_liepajas_ce |title=Čehijas klubs pēc īres izpērk "Liepājas" centra aizsargu Vientiesu |website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|6|2|N|bez}}|access-date={{dat|2026|9|25||bez}}}}</ref> Bet uzreiz pēc tam viņš pārgāja uz [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līgas]] (augstākais līmenis) klubu ''[[FK Teplice]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticfootballnews.com/teplice-sign-oskars-vientiess-on-long-term-deal/ |title=Teplice sign Oskars Vientiess on long-term deal |website=balticfootballnews.com|language=en|date={{dat|2026|6|15|N|bez}}|access-date={{dat|2026|9|25||bez}}}}</ref> Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs. Pirmo reizi uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasi]] izsaukts 2023. gada oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fsmetta.lv/aktualitates/meistarkomanda/oskars-vientiess-pirmo-reizi-izsaukts-uz-latvijas-nacionalo-izlasi |title=Oskars Vientiess pirmo reizi izsaukts uz Latvijas nacionālo izlasi |website=fsmetta.lv|date={{dat|2023|10|5|N|bez}}|access-date={{dat|2026|9|25||bez}}}}</ref> Latvijas izlasē debitēja {{dat|2026|9|25||bez}} [[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] spēlē pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/19227/piecas-debijas-un-zaudejums-naciju-ligas-starta/ |title=Piecas debijas un zaudējums Nāciju līgas startā |website=lff.lv|date={{dat|2026|9|25|N|bez}}|access-date={{dat|2026|9|26||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vientiess, Oskars}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Metta spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]] [[Kategorija:FK Tukums 2000 spēlētāji]] [[Kategorija:FK Teplice spēlētāji]] 890m08ikywnyesiavmdeqhkbb1m392c 0 640465 4534377 4527797 2026-10-11T10:09:54Z Vylks 50297 4534377 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Alberts Aleksanjans | image = | caption = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2006|3|10}} | birth_place = {{vieta|Latvija}} | height = 193 | currentclub = {{flaga|Zviedrija}} [[IFK Norrköping]] | clubnumber = 10 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = 2016—2021 | youthclubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Frigg Oslo FK|Frigg Oslo]] | youthyears2 = 2022—2023 | youthclubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Ullern IF]] | years1 = 2022—2024 | clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Ullern IF]] | caps1 = 26 | goals1 = 5 | years2 = 2022—2024 | clubs2 = {{īre}}{{flaga|Norvēģija}} Ullern-2 | caps2 = 34 | goals2 = 4 | years3 = 2025 | clubs3 = {{flaga|Norvēģija}} [[Ullensaker/Kisa IL]] | caps3 = 23 | goals3 = 10 | years4 = 2025 | clubs4 = {{īre}}{{flaga|Norvēģija}} Ullensaker/Kisa-2 | caps4 = 8 | goals4 = 4 | years5 = 2026— | clubs5 = {{flaga|Zviedrija}} [[IFK Norrköping]] | caps5 = 19 | goals5 = 1 | nationalyears1 = 2026— | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2026— | nationalteam2 = {{fb|Latvija}} | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = 25.09.2026. | ntupdate = 11.10.2026. }} '''Alberts Aleksanjans''' (dzimis {{dat|2006|3|10}}) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], spēlē malējā [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] (spārna) vai [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Pašlaik pārstāv [[Zviedrija]]s otrās spēcīgākās līgas ''[[Superettan]]'' klubu ''[[IFK Norrköping]]''. A. Aleksanjans ir dzimis Latvijā, viņa tēvs ir [[armēņi|armēnis]], bet māte latviete. Trīs gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies uz [[Norvēģija|Norvēģiju]], kur arī uzaudzis un sācis nodarboties ar [[futbols|futbolu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/29052026-latvijas_u21_izlase_tituleta_kluba_atrod_ |title=Latvijas U21 izlase titulētā klubā atrod jaunu leģionāru |website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|5|29|N|bez}}|access-date={{dat|2026|9|25||bez}}}}</ref> Spēlējis ''Frigg'' un ''[[Ullern IF]]'' jauniešu komandās. 2023. gadā debitēja ''Ullern'' pirmās komandas sastāvā Norvēģijas 2. divīzijā. 2025. gada sezonā spēlēja cita Norvēģijas kluba ''Ullensaker/Kisa'' rindās. 2026. gada janvārī pievienojās [[Zviedrija]]s klubam ''[[IFK Norrköping]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ifknorrkoping.se/valkommen-till-ifk-albert-aleksanjan/ |title=Välkommen till IFK, Albert Aleksanjan |website=ifknorrkoping.se|language=sv|date={{dat|2026|2|3|N|bez}}|access-date={{dat|2026|9|25||bez}}}}</ref> Spēlējis [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvijas U-21 izlasē]]. Pirmo reizi uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas nacionālo izlasi]] izsaukts 2026. gada septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/17092026-latvijas_izlases_kandidatu_saraksta_iekla |title=Latvijas izlases kandidātu sarakstā iekļauts Cirkins un vēl pieci potenciālie debitanti |website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|9|17|N|bez}}|access-date={{dat|2026|9|25||bez}}}}</ref> Latvijas izlasē debitēja {{dat|2026|9|25||bez}} [[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] spēlē pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/19227/piecas-debijas-un-zaudejums-naciju-ligas-starta/ |title=Piecas debijas un zaudējums Nāciju līgas startā |website=lff.lv|date={{dat|2026|9|25|N|bez}}|access-date={{dat|2026|9|26||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Aleksanjans, Alberts}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:IFK Norrköping spēlētāji]] 1noxh4wcdb6gso9nfw51i53e80yo0cj 0 640560 4534277 4528185 2026-10-11T06:36:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4534277 wikitext text/x-wiki '''Ekonomisko lietu tiesa''' ('''ELT''') ir specializēta [[Latvija|Latvijas]] pirmās instances tiesa, kas izskata noteiktu kategoriju sarežģītas komerctiesību un ekonomisko noziegumu lietas. Tiesa darbu sāka [[2021. gads|2021. gada]] 31. martā un kļuva par pirmo specializēto tiesu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiesas.lv/lv/jaunums/saeima-bez-pilnvaru-termina-ierobezojuma-apstiprina-ekonomisko-lietu-tiesas-tiesnesus|title=Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma apstiprina Ekonomisko lietu tiesas tiesnešus|publisher=Tiesu administrācija|website=tiesas.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Ekonomisko lietu tiesa atrodas [[Rīga|Rīgā]], bet tās darbības teritorija aptver visu Latviju. Tiesas izveides mērķis bija koncentrēt vienā tiesā kompetenci sarežģītu komercstrīdu un ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšanā, tādējādi veicinot tiesnešu specializāciju šajās tiesību jomās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/308908|title=Par konceptuālo ziņojumu "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi"|publisher=Latvijas Republikas Ministru kabinets|website=Likumi.lv|date=2019-08-22|access-date=2026-09-26}}</ref> == Vēsture == Lēmums par specializētas ekonomisko lietu tiesas izveidi tika pieņemts pēc diskusijām par nepieciešamību uzlabot sarežģītu komercstrīdu un ekonomisko noziegumu izskatīšanas efektivitāti. [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] 2019. gada 22. augustā atbalstīja konceptuālajā ziņojumā ''Par ekonomisko lietu tiesas izveidi'' ietverto risinājumu par specializētas tiesas izveidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/308908|title=Par konceptuālo ziņojumu "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi"|publisher=Latvijas Republikas Ministru kabinets|website=Likumi.lv|date=2019-08-22|access-date=2026-09-26}}</ref> Sākotnēji bija paredzēts, ka jaunā tiesa darbu sāks 2021. gada 1. janvārī, tomēr faktiski Ekonomisko lietu tiesa darbu sāka 2021. gada 31. martā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiesas.lv/lv/jaunums/saeima-bez-pilnvaru-termina-ierobezojuma-apstiprina-ekonomisko-lietu-tiesas-tiesnesus|title=Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma apstiprina Ekonomisko lietu tiesas tiesnešus|publisher=Tiesu administrācija|website=tiesas.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> == Kompetence == Ekonomisko lietu tiesas kompetenci nosaka [[Civilprocesa likums]], [[Kriminālprocesa likums]] un citi normatīvie akti. Atšķirībā no citām rajona (pilsētas) tiesām tās kompetence nav noteikta galvenokārt pēc teritoriālā principa, bet gan pēc konkrētu lietu kategorijām. Civilprocesā Ekonomisko lietu tiesai ir piekritīgi noteikti komerctiesiska rakstura strīdi, tostarp atsevišķas lietas, kas izriet no kapitālsabiedrību dalībnieku savstarpējām attiecībām, ieguldījumu līgumiem, finanšu instrumentu tirgus, koncernu tiesiskajām attiecībām un citām likumā īpaši noteiktām ekonomisko attiecību jomām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/50500|title=Civilprocesa likums|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Kriminālprocesā tiesa izskata krimināllietas par vairākiem Krimināllikumā paredzētiem ekonomiska un koruptīva rakstura noziedzīgiem nodarījumiem. Tās kompetencē cita starpā ietilpst noteiktas lietas par [[Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija|noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju]], kukuļošanu un citiem smagiem ekonomiskiem noziedzīgiem nodarījumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiesas.lv/lv/kriminallietas|title=Krimināllietas|publisher=Tiesu administrācija|website=tiesas.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Ekonomisko lietu tiesa izskata arī procesus par noziedzīgi iegūtu mantu Kriminālprocesa likumā paredzētajos gadījumos. == Vieta tiesu sistēmā == Ekonomisko lietu tiesa pēc instances līmeņa ir pielīdzināma rajona (pilsētas) tiesai un lietas izskata pirmajā instancē. Tās specializācija nenozīmē atsevišķas tiesu instanču sistēmas pastāvēšanu. Ekonomisko lietu tiesas nolēmumus likumā paredzētajos gadījumos apelācijas kārtībā izskata [[Rīgas apgabaltiesa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiesas.lv/lv/kriminallietas|title=Krimināllietas|publisher=Tiesu administrācija|website=tiesas.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Savukārt pēc apelācijas instances nolēmuma lieta normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var nonākt kasācijas instancē [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa|Latvijas Republikas Augstākajā tiesā]]. == Darbība == Pēc darbības sākšanas ievērojamu daļu Ekonomisko lietu tiesas noslodzes veidoja kriminālprocesi. Pirmajos trīs darbības mēnešos tiesa pēc būtības izskatīja 24 krimināllietas un trīs civillietas. Liela daļa krimināllietu šajā periodā bija procesi par noziedzīgi iegūtu mantu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiesas.lv/lv/jaunums/ekonomisko-lietu-tiesa-strauji-pieaudzis-pec-butibas-izskatito-lietu-skaits-par-noziedzigi-iegutiem-lidzekliem-atziti-aptuveni-37-miljoni-euro|title=Ekonomisko lietu tiesā strauji pieaudzis pēc būtības izskatīto lietu skaits|publisher=Tiesu administrācija|website=tiesas.lv|date=2021-07-08|access-date=2026-09-26}}</ref> Tiesas darbības sākumposmā būtiska nozīme bija arī tās kompetences robežu interpretācijai. Atsevišķās civillietās radās jautājumi par to, vai konkrētais komercstrīds ir piekritīgs Ekonomisko lietu tiesai vai citai vispārējās jurisdikcijas tiesai. Ekonomisko lietu tiesas praksi šajos jautājumos apelācijas kārtībā vērtēja Rīgas apgabaltiesa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiesas.lv/Media/Default/Page/ELT_P%C4%93t%C4%ABjums.pdf|title=Pētījums par Ekonomisko lietu tiesas darbu|publisher=Rīgas apgabaltiesa|website=tiesas.lv|access-date=2026-09-26|archive-date=2024-03-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20240330180414/https://tiesas.lv/Media/Default/Page/ELT_P%C4%93t%C4%ABjums.pdf}}</ref> == Vadība == Ekonomisko lietu tiesas darbu vada tiesas priekšsēdētājs. Kopš tiesas izveides tās priekšsēdētājs ir tiesnesis [[Miķelis Zumbergs]]. 2026. gada 11. septembrī [[Tieslietu padome]] viņu atkārtoti iecēla Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāja amatā uz pieciem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiesas.lv/lv/jaunums/ekonomisko-lietu-tiesu-ari-turpmak-vadis-mikelis-zumbergs|title=Ekonomisko lietu tiesu arī turpmāk vadīs Miķelis Zumbergs|publisher=Tiesu administrācija|website=tiesas.lv|date=2026-09-11|access-date=2026-09-26}}</ref> Tiesā lietas starp tiesnešiem tiek sadalītas saskaņā ar ikgadēju lietu sadales plānu. Lietu sadales kārtības mērķis ir nodrošināt tiesnešu noslodzes līdzsvarošanu, nejaušības principa ievērošanu un tiesas darba nepārtrauktību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiesas.lv/lv/ekonomisko-lietu-tiesa-0|title=Ekonomisko lietu tiesa|publisher=Tiesu administrācija|website=tiesas.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Rīga]] gexfto134inhu7kzpqey6td1alzqpsf 0 640977 4534110 4533580 2026-10-10T13:18:40Z Tankists 100139 4534110 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši |logo = |leader = [[Jūlija Stepaņenko]], [[Rūdolfs Brēmanis]] |colorcode = #6767ad |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2025}} |ideology = * [[konservatīvisms]] * [[populisms]] * [[eiroskepticisms]] * [[protekcionisms]] * [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] intereses |position = |international = |national = |european = ''nav'' |europarl = |colours = {{krāsa|#6767ad}} [[Purpurkrāsa]] {{krāsa|#c71414}} [[Sarkanā krāsa|Sarkana]] |merged = [[Suverēnā vara]]<br />[[Apvienība Jaunlatvieši]]<br />[[Latvijas Krievu savienība]] |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#6767ad}} |seats2_title = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6767ad}} |seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#6767ad}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}} |website = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} |membership_year = 2026 |membership = 2318{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> }} '''Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši'''<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=IT |first1=LURSOFT |title=SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI, 40008361364 - par uzņēmumu |url=https://company.lursoft.lv/lv/suverena-vara-apvieniba-jaunlatviesi/40008361364 |website=Lursoft IT |publisher=Lursoft IT |accessdate={{dat|2026|10|10||bez}} |language=lv |date={{dat|2026|10|10||bez}}}}</ref> ir 2025. gadā izveidojusies politisko partiju apvienība, ko veido partijas "[[Suverēnā vara]]", "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" un [[Latvijas Krievu savienība]]. Tās valdē darbojas partijas "Suverēnā vara" priekšsēdētāja [[Jūlija Stepaņenko]] un partijas "Apvienība Jaunlatvieši" valdes locekļi [[Rūdolfs Brēmanis]], [[Edgars Dārznieks]] un [[Artūrs Klēbahs]]. Partiju apvienība iestājas par Latvijas [[Protekcionisms|protekcionismu]], [[konservatīvisms|konservatīvismu]] un [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] interesēm. == Vēsture == Partiju apvienība izveidojās pirms [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām]]. Partiju apvienība savus sarakstus iesniedza visās 42 pašvaldībās. Apvienība ieguva pārstāvniecību septiņās pašvaldībās, tai skaitā [[Rīgas dome|Rīgas domē]], kur ieguva 8 mandātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.03.2025-partijas-suverena-vara-un-apvieniba-jaunlatviesi-apvienosies-pasvaldibu-velesanas.a590206/|title=Partijas «Suverēnā vara» un «Apvienība jaunlatvieši» apvienosies pašvaldību vēlēšanās|website=lsm.lv|access-date=2026-10-04|language=lv}}</ref> Arī [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] partijas iesniedza kopīgu sarakstu. Par partijas premjerministra kandidāti tika izvirzīta [[Jūlija Stepaņenko]], kas bija arī Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta līdere.<ref>{{Atsauce|title=16 tūkst. skatījumi · 476 reakcijas {{!}} Premjeru debates Lampā un jautājums- vai atstāsiet spēkā Stambulas konvenciju. NA atbilde “mums ir cits risinājums” un Kulberga “jā” ļoti nepatīkami pārsteidza. Plastilīna politiķi {{!}} Julija Stepanenko|url=https://www.facebook.com/reel/2088326278787676/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> Vidzemē saraksta līderis bija [[Karina Sprūde]], Latgalē — [[Vjačeslavs Stepaņenko]], Kurzemē — [[Edgars Dārznieks]] un Zemgalē — [[Andrejs Pagors]], kas ir Latvijas Krievu savienības valdes loceklis. Partiju apvienība vēlēšanās ieguva 11,71% vēlētāju atbalstu un 15 vietas [[Saeima|Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cvk.lv/saeima-2026-rezultati|title=15. Saeimas vēlēšanu rezultāti|website=cvk.lv|access-date=2026-10-04|language=lv}}</ref> == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2026. | [[15. Saeimas vēlēšanas]] | 11,71 | {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#6767ad}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | rowspan="7" | 2025. | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 12,13 | {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}} | |- | [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas]] | 18,51 | {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#6767ad}} | |- | [[2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas]] | 5,83 | {{Infobox political party/seats|1|15|hex=#6767ad}} | |- | [[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas]] | 5,64 | {{Infobox political party/seats|1|19|hex=#6767ad}} | |- | [[2025. gada Olaines novada domes vēlēšanas]] | 16,11 | {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#6767ad}} | |- | [[2025. gada Salaspils novada domes vēlēšanas]] | 11,24 | {{Infobox political party/seats|2|15|hex=#6767ad}} | |} == Atsauces == {{atsauces}} {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]] 18dwkgjz0nx2knk0kwiqqcko42uise7 0 641001 4534419 4531981 2026-10-11T11:38:40Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]; pievienoju [[Kategorija:Sāru apakšdzimta]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4534419 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Citronzāles | binomial = Cymbopogon | attēls = YosriNov04Pokok Serai.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Poales | rinda_lv = Graudzāļu rinda | dzimta = Poaceae | dzimta_lv = Graudzāļu dzimta | apakšdzimta = Panicoideae | apakšdzimta_lv = Sāru apakšdzimta | ģints = Cymbopogon | ģints_lv = Citronzāles | kategorijas = nē }} '''Citronzāles''' (''Cymbopogon'') ir [[graudzāļu dzimta]]s (''Poaceae'') [[augi|augu]] ģints. Tās pārsvarā ir [[daudzgadīgi augi|daudzgadīgi]], retāk [[viengadīgi augi|viengadīgi]] [[lakstaugs|lakstaugi]]. Daudzu sugu [[lapas]] un [[stublājs|stublāji]] ir izteikti aromātiski tajos esošo [[ēteriskās eļļas|ēterisko eļļu]] dēļ. Ģints dabiskais areāls aptver plašus [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalus [[Āfrika|Āfrikā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]. Dažādas citronzāļu sugas audzē [[pārtika]]i, [[ēteriskās eļļas|ēterisko eļļu]], [[smaržviela|smaržvielu]] un [[kukaiņu atbaidīšanas līdzeklis|kukaiņu atbaidīšanas līdzekļu]] ieguvei. Saimnieciski nozīmīgas ir, piemēram, ''[[Cymbopogon citratus]]'', ''[[Cymbopogon flexuosus|C. flexuosus]]'', ''[[Cymbopogon nardus|C. nardus]]'', ''[[Cymbopogon winterianus|C. winterianus]]'' un ''[[Cymbopogon martinii|C. martinii]]''. Atsevišķas sugas plaši izmanto gan [[kulinārija|kulinārijā]], gan [[smaržas|parfimērijā]] un citu aromātisku produktu ražošanā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sāru apakšdzimta]] l90xxipc5qu41ytoobbfb2koqnup813 0 641027 4534412 4533926 2026-10-11T11:31:51Z Kleivas 2704 /* Sportisti */ 4534412 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā <br/> valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārls|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ādams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 38 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 34 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''4''' |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pauls|Veinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā <br/> valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6 |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7 |- ! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] 3i1p2kgf4xqnjakab2b659t5fiff7ui 10 641115 4534239 4533886 2026-10-10T20:01:38Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4534239 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Eiropas automobiļu klases | title = [[Eiropas Komisija]]s [[Eiropas automobiļu klases|automobiļu klases]] | listclass = hlist | list1 = * [[A klase|A]] (mini automobiļi) * [[B klase|B]] (mazie automobiļi) * [[C klase|C]] (vidus izmēra automobiļi) * [[D klase|D]] (lielie automobiļi) * [[E klase|E]] (biznesa klases automobiļi) * [[F klase|F]] (luksusa automobiļi) * [[SUV|J]] (paaugstinātas pārgājības automobiļi) * [[minivens|M]] (plaša pielietojuma automobiļi) * [[S klase|S]] (sporta kupejas) }}<noinclude> [[Kategorija:Eiropas automobiļu klases|*]] </noinclude> g39chuspjjzoxlw3ix4c6iwb920ne4y 0 641143 4534311 4533103 2026-10-11T07:49:35Z Tankists 100139 latviešu valodā tēvvārdu nelieto, un citi labojumi 4534311 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tatjana Saveļjeva | vārds_orģ = ''Татьяна Савельева'' | attēls = Татьяна_Савельева_(2023-07-12).jpg | att_izm = 250px | apraksts = Tatjana Saveļjeva 2023. gadā | term_sākums = 2023. gada 28. marts | term_beigas = 2026. gada 1. jūlijs | amats = [[Kazahstānas parlaments|Kazahstānas Republikas parlamenta]] deputāte | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = Mažilisa Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāja | term_sākums2 = 2024. gada 14. februāris | term_beigas2 = 2026. gada 1. jūlijs | amats3 = Kazahstānas finanšu ministra vietniece | term_sākums3 = 2016. gada 5. aprīlis | term_beigas3 = 2023. gada 28. marts | ministrs3 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1976|4|11}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Kazahijas PSR|Akmolas apgabals|td=Kazahstāna}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[krieviete|krieviete]] | partija = | dzīvesb = | profesija = [[ekonomists|ekonomiste]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | amats4 = Kazahstānas aizsardzības ministra vietniece | term_sākums4 = sākot no 2026. gada oktobra }} '''Tatjana Saveļjeva''' ({{val|kk|Татьяна Михайловна Савельева}}; dzimusi 1976. gada 11. aprīlī [[Akmolas apgabals|Akmolas apgabalā]], [[Kazahijas PSR]]) ir [[Kazahstāna|Kazahstānas]] amatpersona un ekonomiste. Bijusi [[Kazahstānas finanšu ministrija|Kazahstānas finanšu ministra]] vietniece un [[Kazahstānas parlaments|Kazahstānas Republikas parlamenta]] deputāte. No 2026. gada oktobra — [[Kazahstānas aizsardzības ministrija|Kazahstānas aizsardzības ministra]] vietniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lada.kz/kazakhstan-news/159167-novym-zamestitelem-ministra-oborony-kazakhstana-naznachena-tatiana-saveleva.html|title=Новым заместителем министра обороны Казахстана назначена Татьяна Савельева — Lada.kz|website=www.lada.kz|access-date=2026-10-07|date=2026-10-07|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zakon.kz/stati/6534123-chto-izvestno-o-novom-zamministra-oborony-tatyane-savelevoy.html|title=Что известно о новом замминистра обороны Татьяне Савельевой|last=Житникова|first=Оксана|website=www.zakon.kz|access-date=2026-10-07|date=2026-10-07|language=ru}}</ref> == Biogrāfija == Tatjana Saveļjeva dzimusi 1976. gada 11. aprīlī [[Akmolas apgabals|Akmolas apgabalā]], [[Kazahijas PSR]]. Savu darba karjeru viņa sāka 1992. gadā, strādājot par sekretāri starptautisko privāttiesību jomā uzņēmumā «Biro komerciālajiem sakariem». No 1994. līdz 1995. gadam viņa bija preču pārzinis ražošanas un komercfirmā «''STIM''», no 1995. līdz 1996. gadam — pārdevēja ''TŌV'' «''JURGАL''», bet no 1996. līdz 1997. gadam — sekretāre ražošanas kooperatīvā «''Altyn Egin''». 1999. gadā Saveļjeva sāka darbu [[Astana|Astanā]]. No 1999. līdz 2002. gadam viņa strādāja par Astanas pilsētas Finanšu pārvaldes budžeta galveno speciālisti. No 2002. gada maija līdz oktobrim bija [[Kazahstānas Finanšu ministrija]]s Valsts budžeta departamenta Republikas budžeta izstrādes nodaļas galvenā speciāliste. No 2002. līdz 2005. gadam viņa bija galvenā speciāliste, bet no 2005. līdz 2007. gadam — Republikas budžeta programmu izvērtēšanas nodaļas vadītāja. No 2007. līdz 2008. gadam Saveļjeva bija Vidēja termiņa prognožu analīzes un veidošanas un budžeta politikas pārvaldes vadītāja vietniece. 2008. gadā viņa strādāja par Budžeta politikas pārvaldes galveno ekspertu [[Kazahstānas Ekonomikas un budžeta plānošanas ministrija]]s Budžeta politikas un plānošanas departamentā. No 2008. līdz 2009. gadam viņa bija direktora vietniece, bet no 2012. līdz 2014. gadam — Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas un prognozēšanas departamenta direktore. No 2014. līdz 2016. gadam Saveļjeva bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas departamenta direktore. 2016. gada 5. aprīlī ar [[Kazahstānas valdība|Kazahstānas Republikas valdība]]s lēmumu Nr. 175 viņa tika iecelta par finanšu ministra vietnieci. == Darbība parlamentā == 2023. gada 15. februārī ar [[Kazahstānas Centrālā vēlēšanu komisija|Kazahstānas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas]] lēmumu Nr. 43/719 Saveļjeva tika izvirzīta par kandidāti [[Kazahstānas parlaments|Kazahstānas Republikas parlamenta]] VIII sasaukuma deputātes amatam. 28. martā viņa tika reģistrēta kā deputāte un atbrīvota no finanšu ministra vietnieces amata. 2024. gada 14. februārī Saveļjeva tika ievēlēta par Kazahstānas Republikas parlamenta Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāju. 2026. gada 1. jūlijā viņas deputātes pilnvaras tika izbeigtas saistībā ar jaunās [[Kazahstānas Konstitūcija|Kazahstānas Republikas Konstitūcija]]s stāšanos spēkā un parlamenta likvidēšanu. == Izglītība == 1994. gadā Saveļjeva absolvēja Akmoļinskas celtniecības tehnikumu, iegūstot tehniķa–menedžera kvalifikāciju. 2001. gadā viņa absolvēja Sakenas Seifullina vārdā nosaukto [[Akmoļinskas Agrārā universitāte|Akmoļinskas Agrāro universitāti]], iegūstot izglītību ekonomikā un vadībā. 2007. gadā viņa absolvēja [[Eirāzijas Nacionālā universitāte|Eirāzijas Nacionālo universitāti]] ekonomikas specialitātē. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kazahstānas politiķi]] 9rfzqrr6f1eo6vab5xza4wymg58catc 0 641160 4534386 4533306 2026-10-11T10:49:06Z Lietotaajs 19361 4534386 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}{{Videospēļu sērijas infokaste | title = FIFA | bilde = Easports fifa logo.svg | bilde_izm = 220px | apraksts = Logo no 2020. līdz 2023. gadam | genre = [[Sporta videospēle]] | developer = ''Extended Play Productions'' (1993–1997)<br>''[[EA Vancouver]]'' (1997–2022)<br> ''[[EA Romania]]'' (2016–2022)<br>''[[ENVER]]'' (2026)<br>''Refactor Games'' (2026) | publisher = ''[[EA Sports]]'' (1993–2023)<br>''[[ENVER]]'' (2026)<br>''[[Delphi Interactive]]'' (2026) | release = Katru gadu, 1993–2022 | first release version = ''[[FIFA International Soccer]]'' | first release date = 1993. gada 15. decembris | latest release version = ''[[FIFA Heroes]]'' | latest release date = 2026. gada 24. jūnijs | platforms = [[Mega Drive/Genesis]], [[Amiga]], [[MS-DOS]], [[N-Gage (device)|N-Gage]], [[32X]], [[Sega CD|Mega-CD/Sega CD]], [[Master System]], [[Game Gear]], [[Sega Saturn|Saturn]], [[GameCube]], [[Gizmondo]], [[PlayStation]], [[PlayStation 2]], [[PlayStation 3]], [[PlayStation 4]], [[PlayStation 5]], [[PlayStation Portable]], [[PlayStation Vita]], [[Super NES]], [[Nintendo 64]], [[Nintendo DS]], [[Nintendo 3DS]], [[Wii]], [[Wii U]], [[Nintendo Switch]], [[Nintendo Switch 2]], [[Game Boy]], [[Game Boy Color]], [[Game Boy Advance]], [[3DO]], [[Windows]], [[iOS]], [[Java Platform, Micro Edition]], [[Android (operating system)|Android]], [[Xperia Play]], [[Xbox 360]], [[Xbox]], [[Xbox One]], [[Xbox Series X/S]], [[Windows Phone]], [[macOS]], [[Zeebo]], [[Google Stadia|Stadia]]<ref>{{cite web | url=https://www.gamereactor.eu/five-ea-games-are-coming-to-google-stadia/ | title=Five EA Games are coming to Google Stadia | first=Islem | last=Sharouda | date=29 April 2020 | publisher=Gamereactor | access-date=12 October 2020 | archive-date=2 August 2021 | archive-url=https://web.archive.org/web/20210802165917/https://www.gamereactor.eu/five-ea-games-are-coming-to-google-stadia/}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.businessinsider.com/google-stadia-madden-fifa-gaming-online-streaming-2020-4 |title=Google's ambitious Stadia gaming service is finally getting 'Madden' and 'FIFA' this winter |website=[[Business Insider]] |access-date=27 May 2020 |archive-date=24 May 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200524112022/https://www.businessinsider.com/google-stadia-madden-fifa-gaming-online-streaming-2020-4}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.theverge.com/2020/4/28/21239809/google-stadia-pubg-launch-ea-games-fifa-star-wars-madden-nfl-release-date |title=Google Stadia gets PUBG, with Star Wars, Madden, and FIFA arriving later this year |date=28 April 2020 |access-date=27 May 2020 |archive-date=28 April 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428180312/https://www.theverge.com/2020/4/28/21239809/google-stadia-pubg-launch-ea-games-fifa-star-wars-madden-nfl-release-date}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.polygon.com/2020/4/28/21239634/ea-google-stadia-madden-fifa-star-wars-jedi-fallen-order |title=EA bringing Madden, FIFA, and Star Wars games to Google Stadia |website=Polygon |date=28 April 2020 |access-date=27 May 2020 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604225833/https://www.polygon.com/2020/4/28/21239634/ea-google-stadia-madden-fifa-star-wars-jedi-fallen-order}}</ref> }} '''''FIFA''''' bija [[Futbols|futbola]] simulācijas videospēļu franšīze. No 1993. līdz 2022. gadam to izstrādāja ''[[EA Vancouver]]'' un ''[[EA Romania]]'', bet izdeva ''[[EA Sports]]''. Pēc četru gadu pārtraukuma tā atgriezās 2026. gadā ar divām spēlēm: ''[[FIFA Heroes]]'', ko izstrādāja un izdeva ''[[ENVER]]'', un ''[[FIFA World Cup: Launch Edition]]'', kas tika izlaista platformā ''[[Netflix]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c93w7dp42z2o|title=Fifa video game to return after four years in Netflix exclusive|website=BBC News|access-date=2026-10-08|date=2025-12-17|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/gaming/story/_/id/46464024/fifa-heroes-announcement|title=FIFA reveals first licensed game since EA Sports split|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-08}}</ref> 2011. gadā ''FIFA'' franšīze bija lokalizēta 18 valodās un pieejama 51 valstī. [[Ginesa pasaules rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekordu grāmatā]] tā tika atzīta par pasaulē visvairāk pārdoto [[Sporta videospēle|sporta videospēļu]] franšīzi. Līdz 2021. gadam ''FIFA'' sērijas spēles bija pārdotas vairāk nekā 325 miljonos eksemplāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesindustry.biz/ea-extends-uefa-exclusivity-working-on-multiple-fifa-mobile-games|title=EA extends UEFA exclusivity, working on multiple FIFA mobile games|last=Editor-in-chief|first=James Batchelor Former|website=GamesIndustry.biz|access-date=2026-10-08|date=2021-02-02|language=en}}</ref> 2022. gada 10. maijā tika paziņots, ka ''EA'' un [[FIFA]] 30 gadus ilgā sadarbība beigsies līdz ar licences līguma termiņa beigām. Tas nozīmēja, ka ''[[FIFA 23]]'' būs pēdējā franšīzes spēle, kas tiks izdota ar ''FIFA'' nosaukumu. ''FIFA'' sērijas pēctecis ''EA'' izveidoja jaunu franšīzi — ''[[EA Sports FC]]'', un ''[[EA Sports FC 24]]'' kļuva par pirmo spēli ar jauno nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/fifa-name-change-ea-sports-fc|title=FIFA to Officially Change Its Name to EA Sports FC|last=Skrebels|first=Joe|website=IGN|access-date=2026-10-08|date=2022-05-10|language=en}}</ref> Tādas futbola videospēles kā ''[[Tehkan World Cup]]'', ''[[Sensible Soccer]]'', ''[[Kick Off (videospēļu sērija)|Kick Off]]'' un ''[[Match Day (videospēļu sērija)|Match Day]]'' tika izstrādātas jau kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām, un laikā, kad ''EA Sports'' paziņoja par futbola spēli kā nākamo papildinājumu savai ''EA Sports'' spēļu sērijai, tie jau bija nopietni konkurenti videospēļu tirgū. Sērija sākās ar ''[[FIFA International Soccer]]'', kas 1993. gada nogalē tika izdota uz ''[[Mega Drive]]'' konsoles. Spēle izcēlās ar to, ka bija pirmā futbola videospēle, kurai bija oficiāla licence no [[FIFA]], pasaules futbola pārvaldes organizācijas. Galveno sēriju papildināja arī atsevišķas spēles, kas bija balstītas uz nozīmīgiem futbola turnīriem, piemēram, [[FIFA Pasaules kauss]], [[UEFA Čempionu līga]], [[UEFA Eiropas līga]] un [[Eiropas čempionāts futbolā]], kā arī virkne futbola menedžmenta spēļu. Kopš 1990. gadiem galvenais FIFA franšīzes konkurents ir bijis ''[[Konami]]'' izstrādātā ''[[eFootball]]'' sērija, kas iepriekš bija pazīstama ar nosaukumu ''Pro Evolution Soccer'' jeb ''PES''. ''[[FIFA 12]]'' pieder rekords kā “visātrāk pārdotajai sporta spēlei” — pirmajā nedēļā pēc izlaišanas tika pārdoti vairāk nekā 3,2 miljoni spēles eksemplāru, bet mazumtirdzniecībā tika gūti vairāk nekā 186 miljoni ASV dolāru ieņēmumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.gamespot.com:80/news/6338168.html|title=FIFA 12 sells 3.2 million in one week - EA|work=Gamespot|access-date=2026-10-08|language=en}}</ref> Pēdējā franšīzes spēle, ko izdeva ''EA Sports'', bija ''[[FIFA 23]]'', kas visā pasaulē tika izlaista 2022. gada 27. septembrī. Tā bija pieejama vairākām spēļu platformām, tostarp ''[[PlayStation 4]]'' un ''[[Xbox One]]''. == Vēsture == Lai gan ''FIFA 95'' nepiedāvāja daudz jaunu iespēju, izņemot iespēju spēlēt ar klubu komandām, ''FIFA 96'' ievērojami paplašināja spēles iespējas. Pateicoties iegūtajai ''FIFPro'' licencei, pirmo reizi spēlē tika izmantoti īsto futbolistu vārdi. ''[[PlayStation]]'', [[PC]], ''[[Sega 32X|32X]]'' un ''[[Sega Saturn]]'' versijās tika izmantots ''EA'' izstrādātais „Virtual Stadium” dzinējs, kurā divdimensiju (2D) [[Spraits (datorgrafika)|spraitu]] spēlētāji pārvietojās reāllaikā atveidotā trīsdimensiju (3D) stadionā. Spēlē ''FIFA 97'' šī sistēma tika pilnveidota, spēlētāju attēlošanai izmantojot [[Daudzstūris|daudzstūru]] modeļus, kā arī tika pievienots telpu futbola režīms. Tomēr viens no pirmajiem sērijas attīstības virsotņu sasniegumiem bija ''FIFA: Road to World Cup 98''. Šajā versijā bija ievērojami uzlabota grafika, pilnvērtīgs Pasaules kausa izcīņas turnīrs ar kvalifikācijas kārtām (iekļaujot visas nacionālās izlases), kā arī pilnveidota spēles gaita. Dažus mēnešus vēlāk izdotā ''World Cup 98'' kļuva par pirmo ''EA'' spēli, kas bija oficiāli licencēta konkrētam futbola turnīram. == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{Commons category|FIFA (video game franchise)|FIFA (videospēļu franšīze)}} * [https://www.easports.com/fifa Oficiālā mājaslapa] {{En ikona}} * [https://web.archive.org/web/20101004235609/https://www.ea.com/uk/football/ EA Sports Football] {{En ikona}} [[Kategorija:FIFA (videospēļu sērija)]] [[Kategorija:Futbola videospēles]] [[Kategorija:FIFA]] 3khn0jyiz6ffpwey91lh8652crnljp7 0 641257 4534271 4533733 2026-10-11T04:40:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4534271 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|automobiļu klasifikāciju|elektronisko skolvadības sistēmu|E-klase}} {{vairāki attēli | align = right | direction = vertical | header = 2024. gada pirktākie<br />E klases automobiļi | image1 = Mercedes-Benz W214 1X7A1841.jpg | caption1 = Sestās paaudzes ''[[Mercedes-Benz E-Class]]'' (2023-pašlaik) | image2 = BMW G60 520i 1X7A2443.jpg | caption2 = Astotās paaudzes [[BMW 5. sērija]] (2024-pašlaik) | image3 = 2018 Audi A6 TDi Quattro Front.jpg | caption3 = Piektās paaudzes ''[[Audi A6]]'' (2018–pašlaik) | image4 = 2018 Volvo S90 R-Design D4 Automatic 2.0 Front.jpg | caption4 = Pirmās paaudzes ''[[Volvo S90]]'' (2016-pašlaik) | image5 = | caption5 = }} '''E klase''' ir piektā kategorija [[Eiropas Komisija]]s noteiktajā [[vieglais automobilis|vieglo automobiļu]] [[automobiļu klasifikācija|klasifikācijas]] sistēmā un tos parasti dēvē par "biznesa klases automobiļiem".<ref name="EEC Merger Procedure">{{Tīmekļa atsauce |title=Regulation (EEC) No 4064/89 - Merger Procedure |website= www.europa.eu |url=http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Impact on the Competitiveness of the European Automotive Industry of Potential FTA with India and ASEAN |website = www.europa.eu |url= http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/projects/report_fta_india_asean_en.pdf |page= 8 |dead-url=yes |archive-url = https://web.archive.org/web/20130429040531/http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/projects/report_fta_india_asean_en.pdf |archive-date= 29 April 2013 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latest Safety Ratings |url=https://www.euroncap.com/en/ratings-rewards/latest-safety-ratings/ |website=www.euroncap.com |access-date=8 January 2019 |language=en}}</ref> E klasei Eiropā ir nišas tirgus (tirgus daļa 2010. gados bija 2 līdz 3%). 2017., 2018., 2019. un 2020. gadā E klases pārdošanas apjomi Eiropā veidoja attiecīgi 2,7 %, 2,7 %, 2,3 % un 2,1 % no tirgus daļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=March 2021|title=European sales 2017 Premium Large segment|url=https://carsalesbase.com/european-sales-2017-premium-large-segment/|access-date=22 March 2021|website=www.carsalesbase.com|archive-date={{dat|2021|01|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210123210829/https://carsalesbase.com/european-sales-2017-premium-large-segment/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|date=March 2021|title=European sales 2018 Premium Large segment|url=https://carsalesbase.com/european-sales-2018-premium-large-segment/|access-date=22 March 2021|website=www.carsalesbase.com|archive-date={{dat|2019|02|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190224135849/https://carsalesbase.com/european-sales-2018-premium-large-segment/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|date=March 2021|title=European sales 2019 Large cars|url=https://carsalesbase.com/european-sales-2019-large-cars/|access-date=22 March 2021|website=www.carsalesbase.com|archive-date={{dat|2020|02|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200210120821/https://carsalesbase.com/european-sales-2019-large-cars/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|date=March 2021|title=European sales 2020 Large cars|url=https://carsalesbase.com/european-sales-2020-large-cars/|access-date=22 March 2021|website=www.carsalesbase.com|archive-date=13 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210213031931/https://carsalesbase.com/european-sales-2020-large-cars/|dead-url=yes}}</ref> == Raksturojums == Lielākā daļa E klases automobiļu ir [[sedans|sedani]], taču vairākus modeļus ražo arī ar citiem [[virsbūve]]s tipiem, piemēram, [[universālis|universāļiem]]. 2021. gadā E klases automobiļu garums parasti bija aptuveni 4,8–5 metri. == Eiropas un Amerikas klasifikāciju atšķirības == Terminiem "E klase" vai "biznesa klases automobilis" nav tieša ekvivalenta Amerikas automobiļu klasifikācijā. Tomēr, ja ASV tirgo kāda Eiropas zīmola mūsdienīgs E klases sedanu, to pieskaita gan [[vidus izmēra automobilis|vidēja]], gan [[liela izmēra automobilis|liela izmēra]] sedanu kategorijai – parasti kā vidēja izmēra luksusa klases sedans. Amerikāņu vidējā izmēra sedanu klasifikācija aptver gan [[D klase|D]], gan E klasi. Palielinoties Eiropas automobiļu klašu izmēru robežām, ''[[Toyota Camry]]'' pārkvalificējās no E klases<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aerzteblatt.de/archiv/101649/Newcomer-in-der-oberen-Mittelklasse-Toyota-Camry|title = Newcomer in der oberen Mittelklasse: Toyota Camry|date = 14 November 1991}}</ref> uz D klasi, vienlaikus saglabājot vidējā izmēra automobiļa statusu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas automobiļu klases}} [[Kategorija:Eiropas automobiļu klases]] pttkssexk187e9sskampdcu7ic1zlb3 0 641318 4534107 2026-10-10T13:07:59Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Parastie sikspārņi]] 4534107 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Parastie sikspārņi]] 92tuj8rewn8jqjh99d87v7s2kz7ll67 0 641319 4534113 2026-10-10T13:24:01Z DJ EV 31928 Jauna lapa: '''Momentu ģenerējošā funkcija''' [[varbūtību teorija|varbūtību teorijā]] ir viena no [[gadījuma lielums|gadījuma lielumu]] raksturojošām funkcijām. Gadījuma lieluma <math>X</math> momentu ģenerējošā funkcija <math>M_X(t)</math> tiek definēta kā <math display="block"> M_X(t) = \operatorname E \left[e^{tX}\right], </math> pie nosacījuma, ka šī [[sagaidāmā vērtība]] eksistē visām <math>t</math> vērtībām kādā punkta 0 apkārtnē, tas ir, eksist... 4534113 wikitext text/x-wiki '''Momentu ģenerējošā funkcija''' [[varbūtību teorija|varbūtību teorijā]] ir viena no [[gadījuma lielums|gadījuma lielumu]] raksturojošām funkcijām. Gadījuma lieluma <math>X</math> momentu ģenerējošā funkcija <math>M_X(t)</math> tiek definēta kā <math display="block"> M_X(t) = \operatorname E \left[e^{tX}\right], </math> pie nosacījuma, ka šī [[sagaidāmā vērtība]] eksistē visām <math>t</math> vērtībām kādā punkta 0 apkārtnē, tas ir, eksistē tāds <math>h>0</math>, ka visiem <math>t</math> robežās <math>-h<t<h</math> eksistē <math>\operatorname E \left[e^{tX}\right]</math>.<ref name="Inference">{{cite book |last1=Casella |first1=George |last2=Berger |first2=Roger |title=Statistical Inference |year=2002 |edition=2nd |isbn = 978-0-534-24312-8 |pages=59–68 |publisher=Thomson Learning }}</ref><ref name="Bain">{{Cite book |title =Introduction to Probability and Mathematical Statistics |last1 =Bain |first1 =Lee J. |last2 =Engelhardt |first2 =Max |publisher =Brooks/Cole |location =[[Belmont, California]] |page =78-82 |isbn =978-0-534-38020-5 |edition =2nd |date =1992 }}</ref> Izmantojot sagaidāmās vērtības definīcju var iegūt, ka diskrētiem gadījuma lielumiem šo funkciju var izteikt kā summu <math>M_X(t)=\sum_x e^{tx}P(X=x)</math>, bet nepārtrauktiem gadījuma lielumiem tā ir integrālis <math>M_X(t) = \int_{-\infty}^\infty e^{tx} f_X(x)\, dx</math>, kur <math>f_X(x)</math> ir gadījuma lieluma <math>X</math> [[Varbūtību blīvuma funkcija|blīvuma funkcija]].<ref name="Inference" /> Momentu ģenerējošā funkcija sniedz alternatīvu veidu dažādu analītisku rezultātu iegūšanai, bieži atvieglojot aprēķinus vai izvedumus. Ne visiem gadījuma lielumiem eksistē momentu ģenerējošā funkcija, piemēram, tā neesksistē gadījuma lielumiem, kas sadalīti pēc [[Košī sadalījums|Košī sadalījuma]]. == Īpašības == Momentu ģenerējošā funkcija viennozīmīgi nosaka gadījuma lieluma sadalījumu, tas ir, ja diviem gadījuma lielumiem <math>X</math> un <math>Y</math> eksistē momentu ģenerējošās funkcijas un <math>M_X(t) = M_Y(t)</math> visiem <math>t</math> punkta 0 apkārtnē, tad <math>F_X(x) = F_Y(x)</math> visiem <math>x</math>, kur <math>F_X(x)</math> un <math>F_Y(x)</math> ir gadījuma lielumu [[Kumulatīvā sadalījuma funkcija|sadalījuma funkcijas]].<ref name="Bain" /> Momentu ģenerējošo funkciju iespējams izmantot, lai iegūtu gadījuma lieluma sadalījuma [[moments (matemātika)|momentus]].<ref name="Inference" /> To [[atvasināšana|atvasinot]] <math>n</math> reizes un iegūtajā atvasinājumā ievietojot <math>t=0</math>, tiek iegūts <math>n</math>-tās kārtas moments: <math display="block">\operatorname{E}\left[ X^n \right] = M_X^{(n)}(0) = \left. \frac{d^n M_X}{dt^n}\right|_{t=0}.</math> Momentu ģenerējošo funkciju var izteikt kā bezgalīgu [[pakāpju rinda|pakāpju rindu]], izmantojot momentus:<ref name="Bain" /> <math display="block">M_X(t) = 1 + \sum_{r=1}^{\infty} \frac{\operatorname{E}\left[ X^r \right] t^r}{r!}.</math> Ja ir dots gadījuma lielums <math>Y=ax+b</math>, kur <math>a</math> un <math>b</math> ir konstantes, tad šī gadījuma lieluma momentu ģenerējošo funkciju var izteikt kā <math>M_Y(t)=e^{bt}M_X(at)</math>.<ref name="Inference" /> Neatkarīgu gadījuma lielumu summas momentu ģenerējošā funkcija ir šo gadījuma lielumu momentu ģenerējošo funkciju reizinājums, tas ir, ja <math>X_1, X_2, \dots, X_n</math> ir neatkarīgi gadījuma lielumi ar momentu ģenerējošām funkcijām <math>M_{X_i}(t)</math>, tad gadījuma lieluma <math>Y=X_1+X_2+\dots+X_n</math> momentu ģenerējošā funkcija <math>M_y(t)=M_{X_1}(t)\cdot M_{X_2}(t) \dots M_{X_n}(t)=\prod\limits_{i=1}^n M_{X_i}(t)</math>.<ref>{{Cite book |title =Introduction to Probability and Mathematical Statistics |last1 =Bain |first1 =Lee J. |last2 =Engelhardt |first2 =Max |publisher =Brooks/Cole |location =[[Belmont, California]] |page =212 |isbn =978-0-534-38020-5 |edition =2nd |date =1992 }}</ref> Šo īpašību var izmantot gadījuma lielumu summas sadalījuma noteikšanai. == Piemēri == Sekojošajā tabulā ir doti dažu plašāk izmantoto sadalījumu momentu ģenerējošās funkcijas. {|class="wikitable" style="padding-left:1.5em;" |- ! Sadalījums ! Momentu ģenerējošā funkcija <math>M_X(t)</math> |- | Deģenerēts gadījuma lielums <math>\delta_a</math> |<math>e^{ta}</math> |- | [[Bernulli sadalījums]] <math>Bernulli(p)</math> | <math>1 - p + pe^t</math> |- | [[Binomiālais sadalījums]] <math>Bin(n, p)</math> | <math>\left(1 - p + pe^t\right)^n</math> |- | [[Ģeometriskais sadalījums]] <math>P(X=k)=(1 - p)^{k-1}\,p</math> | <math>\frac{pe^t}{1-(1-p) e^t}, t<-\ln(1-p)</math> |- | Ģeometriskais sadalījums <math>P(X=k)=(1 - p)^{k}\,p</math> | <math>\frac{p}{1 - (1 - p) e^t}, ~ t < -\ln(1 - p)</math> |- | [[Negatīvais binomiālais sadalījums]] <math>\operatorname{NB}(r, p)</math> |<math>\left(\frac{p}{1 - e^t + pe^t}\right)^r, ~ t<-\ln(1-p)</math> |- | [[Puasona sadalījums]] <math>\operatorname{Pois}(\lambda)</math> | <math>e^{\lambda(e^t - 1)}</math> |- | [[Vienmērīgais sadalījums]] <math>\operatorname U(a, b)</math> | <math>\frac{e^{tb} - e^{ta}}{t(b - a)}</math> |- | [[Normālais sadalījums]] <math>N(\mu, \sigma^2)</math> | <math>e^{\mu t + \sigma^2 t^2 / 2}</math> |- | [[Hī kvadrāta sadalījums]] <math>\chi^2_k</math> | <math>{\left(1 - 2t\right)}^{-k/2}, ~ t < 1/2</math> |- | [[Gamma sadalījums]] <math>\Gamma(\alpha, \theta)</math> | <math>(1 - \theta t)^{-\alpha}, t < \frac{1}{\theta}</math> |- | [[Eksponenciālais sadalījums]] <math>\operatorname{Exp}(\lambda)</math> | <math>\frac{\lambda}{\lambda-t}, t < \lambda</math> |- | [[Beta sadalījums]] <math>\operatorname{Beta}(\alpha, \beta)</math> |<math>1 +\sum_{k=1}^{\infty} \left( \prod_{r=0}^{k-1} \frac{\alpha+r}{\alpha+\beta+r} \right) \frac{t^k}{k!}</math> |- | [[Laplasa sadalījums]] <math>L(\mu, b)</math> |<math>\frac{e^{\mu t}}{1 - b^2t^2}, ~ |t| < 1/b</math> |- | [[Košī sadalījums]] <math>\operatorname{Cau}(\mu, \theta)</math> | Neeksistē |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Varbūtību teorija]] [[Kategorija:Statistika]] 2mlbp50ehmd207azv1spap8c1ez3lr1 4534121 4534113 2026-10-10T13:32:42Z DJ EV 31928 4534121 wikitext text/x-wiki '''Momentu ģenerējošā funkcija''' [[varbūtību teorija|varbūtību teorijā]] ir viena no [[gadījuma lielums|gadījuma lielumu]] raksturojošām funkcijām. Gadījuma lieluma <math>X</math> momentu ģenerējošā funkcija <math>M_X(t)</math> tiek definēta kā <math display="block"> M_X(t) = \operatorname E \left[e^{tX}\right], </math> pie nosacījuma, ka šī [[sagaidāmā vērtība]] eksistē visām <math>t</math> vērtībām kādā punkta 0 apkārtnē, tas ir, eksistē tāds <math>h>0</math>, ka visiem <math>t</math> robežās <math>-h<t<h</math> eksistē <math>\operatorname E \left[e^{tX}\right]</math>.<ref name="Inference">{{cite book |last1=Casella |first1=George |last2=Berger |first2=Roger |title=Statistical Inference |year=2002 |edition=2nd |isbn = 978-0-534-24312-8 |pages=59–68 |publisher=Thomson Learning }}</ref><ref name="Bain">{{Cite book |title =Introduction to Probability and Mathematical Statistics |last1 =Bain |first1 =Lee J. |last2 =Engelhardt |first2 =Max |publisher =Brooks/Cole |location =[[Belmont, California]] |page =78-82 |isbn =978-0-534-38020-5 |edition =2nd |date =1992 }}</ref> Izmantojot sagaidāmās vērtības definīcju var iegūt, ka diskrētiem gadījuma lielumiem šo funkciju var izteikt kā summu <math>M_X(t)=\sum_x e^{tx}P(X=x)</math>, bet nepārtrauktiem gadījuma lielumiem tā ir integrālis <math>M_X(t) = \int_{-\infty}^\infty e^{tx} f_X(x)\, dx</math>, kur <math>f_X(x)</math> ir gadījuma lieluma <math>X</math> [[Varbūtību blīvuma funkcija|blīvuma funkcija]].<ref name="Inference" /> Momentu ģenerējošā funkcija sniedz alternatīvu veidu dažādu analītisku rezultātu iegūšanai, bieži atvieglojot aprēķinus vai izvedumus. Ne visiem gadījuma lielumiem eksistē momentu ģenerējošā funkcija, piemēram, tā neesksistē gadījuma lielumiem, kas sadalīti pēc [[Košī sadalījums|Košī sadalījuma]]. == Īpašības == Momentu ģenerējošā funkcija viennozīmīgi nosaka gadījuma lieluma sadalījumu, tas ir, ja diviem gadījuma lielumiem <math>X</math> un <math>Y</math> eksistē momentu ģenerējošās funkcijas un <math>M_X(t) = M_Y(t)</math> visiem <math>t</math> punkta 0 apkārtnē, tad <math>F_X(x) = F_Y(x)</math> visiem <math>x</math>, kur <math>F_X(x)</math> un <math>F_Y(x)</math> ir gadījuma lielumu [[Kumulatīvā sadalījuma funkcija|sadalījuma funkcijas]].<ref name="Bain" /> Momentu ģenerējošo funkciju iespējams izmantot, lai iegūtu gadījuma lieluma sadalījuma [[moments (matemātika)|momentus]].<ref name="Inference" /> To [[atvasināšana|atvasinot]] <math>n</math> reizes un iegūtajā atvasinājumā ievietojot <math>t=0</math>, tiek iegūts <math>n</math>-tās kārtas moments: <math display="block">\operatorname{E}\left[ X^n \right] = M_X^{(n)}(0) = \left. \frac{d^n M_X}{dt^n}\right|_{t=0}.</math> Momentu ģenerējošo funkciju var izteikt kā bezgalīgu [[pakāpju rinda|pakāpju rindu]], izmantojot momentus:<ref name="Bain" /> <math display="block">M_X(t) = 1 + \sum_{r=1}^{\infty} \frac{\operatorname{E}\left[ X^r \right] t^r}{r!}.</math> Ja ir dots gadījuma lielums <math>Y=ax+b</math>, kur <math>a</math> un <math>b</math> ir konstantes, tad šī gadījuma lieluma momentu ģenerējošo funkciju var izteikt kā <math>M_Y(t)=e^{bt}M_X(at)</math>.<ref name="Inference" /> Neatkarīgu gadījuma lielumu summas momentu ģenerējošā funkcija ir šo gadījuma lielumu momentu ģenerējošo funkciju reizinājums, tas ir, ja <math>X_1, X_2, \dots, X_n</math> ir neatkarīgi gadījuma lielumi ar momentu ģenerējošām funkcijām <math>M_{X_i}(t)</math>, tad gadījuma lieluma <math>Y=X_1+X_2+\dots+X_n</math> momentu ģenerējošā funkcija <math>M_y(t)=M_{X_1}(t)\cdot M_{X_2}(t) \dots M_{X_n}(t)=\prod\limits_{i=1}^n M_{X_i}(t)</math>.<ref>{{Cite book |title =Introduction to Probability and Mathematical Statistics |last1 =Bain |first1 =Lee J. |last2 =Engelhardt |first2 =Max |publisher =Brooks/Cole |location =[[Belmont, California]] |page =212 |isbn =978-0-534-38020-5 |edition =2nd |date =1992 }}</ref> Šo īpašību var izmantot gadījuma lielumu summas sadalījuma noteikšanai. == Piemēri == Sekojošajā tabulā ir doti dažu plašāk izmantoto sadalījumu momentu ģenerējošās funkcijas. {|class="wikitable" style="padding-left:1.5em;" |- ! Sadalījums ! Momentu ģenerējošā funkcija <math>M_X(t)</math> |- | Deģenerēts gadījuma lielums <math>\delta_a</math> |<math>e^{ta}</math> |- | [[Bernulli sadalījums]] <math>Bernulli(p)</math> | <math>1 - p + pe^t</math> |- | [[Binomiālais sadalījums]] <math>Bin(n, p)</math> | <math>\left(1 - p + pe^t\right)^n</math> |- | [[Ģeometriskais sadalījums]] <math>P(X=k)=(1 - p)^{k-1}\,p</math> | <math>\frac{pe^t}{1-(1-p) e^t}, t<-\ln(1-p)</math> |- | Ģeometriskais sadalījums <math>P(X=k)=(1 - p)^{k}\,p</math> | <math>\frac{p}{1 - (1 - p) e^t}, ~ t < -\ln(1 - p)</math> |- | [[Negatīvais binomiālais sadalījums]] <math>\operatorname{NB}(r, p)</math> |<math>\left(\frac{p}{1 - e^t + pe^t}\right)^r, ~ t<-\ln(1-p)</math> |- | [[Puasona sadalījums]] <math>\operatorname{Pois}(\lambda)</math> | <math>e^{\lambda(e^t - 1)}</math> |- | [[Vienmērīgais sadalījums]] <math>\operatorname U(a, b)</math> | <math>\frac{e^{tb} - e^{ta}}{t(b - a)}</math> |- | [[Normālais sadalījums]] <math>N(\mu, \sigma^2)</math> | <math>e^{\mu t + \sigma^2 t^2 / 2}</math> |- | [[Hī kvadrāta sadalījums]] <math>\chi^2_k</math> | <math>{\left(1 - 2t\right)}^{-k/2}, ~ t < 1/2</math> |- | [[Gamma sadalījums]] <math>\Gamma(\alpha, \theta)</math> | <math>(1 - \theta t)^{-\alpha}, t < \frac{1}{\theta}</math> |- | [[Eksponenciālais sadalījums]] <math>\operatorname{Exp}(\lambda)</math> | <math>\frac{\lambda}{\lambda-t}, t < \lambda</math> |- | [[Beta sadalījums]] <math>\operatorname{Beta}(\alpha, \beta)</math> |<math>1 +\sum_{k=1}^{\infty} \left( \prod_{r=0}^{k-1} \frac{\alpha+r}{\alpha+\beta+r} \right) \frac{t^k}{k!}</math> |- | [[Laplasa sadalījums]] <math>L(\mu, b)</math> |<math>\frac{e^{\mu t}}{1 - b^2t^2}, ~ |t| < 1/b</math> |- | [[Košī sadalījums]] <math>\operatorname{Cau}(\mu, \theta)</math> | Neeksistē |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Varbūtību teorija]] [[Kategorija:Statistika]] kowhtibni9biycwojlko8ozid5ywzkl 4534147 4534121 2026-10-10T15:33:46Z DJ EV 31928 4534147 wikitext text/x-wiki '''Momentu ģenerējošā funkcija''' [[varbūtību teorija|varbūtību teorijā]] ir viena no [[gadījuma lielums|gadījuma lielumu]] raksturojošām funkcijām. Gadījuma lieluma <math>X</math> momentu ģenerējošā funkcija <math>M_X(t)</math> tiek definēta kā <math display="block"> M_X(t) = \operatorname E \left[e^{tX}\right], </math> pie nosacījuma, ka šī [[sagaidāmā vērtība]] eksistē visām <math>t</math> vērtībām kādā punkta 0 apkārtnē, tas ir, eksistē tāds <math>h>0</math>, ka visiem <math>t</math> robežās <math>-h<t<h</math> eksistē <math>\operatorname E \left[e^{tX}\right]</math>.<ref name="Inference">{{cite book |last1=Casella |first1=George |last2=Berger |first2=Roger |title=Statistical Inference |year=2002 |edition=2nd |isbn = 978-0-534-24312-8 |pages=59–68 |publisher=Thomson Learning }}</ref><ref name="Bain">{{Cite book |title =Introduction to Probability and Mathematical Statistics |last1 =Bain |first1 =Lee J. |last2 =Engelhardt |first2 =Max |publisher =Brooks/Cole |location =[[Belmont, California]] |page =78-82 |isbn =978-0-534-38020-5 |edition =2nd |date =1992 }}</ref> Izmantojot sagaidāmās vērtības definīciju var iegūt, ka diskrētiem gadījuma lielumiem šo funkciju var izteikt kā summu <math>M_X(t)=\sum_x e^{tx}P(X=x)</math>, bet nepārtrauktiem gadījuma lielumiem tā ir integrālis <math>M_X(t) = \int_{-\infty}^\infty e^{tx} f_X(x)\, dx</math>, kur <math>f_X(x)</math> ir gadījuma lieluma <math>X</math> [[Varbūtību blīvuma funkcija|blīvuma funkcija]].<ref name="Inference" /> Momentu ģenerējošā funkcija sniedz alternatīvu veidu dažādu analītisku rezultātu iegūšanai, bieži atvieglojot aprēķinus vai izvedumus. Ne visiem gadījuma lielumiem eksistē momentu ģenerējošā funkcija, piemēram, tā neesksistē gadījuma lielumiem, kas sadalīti pēc [[Košī sadalījums|Košī sadalījuma]]. == Īpašības == Momentu ģenerējošā funkcija viennozīmīgi nosaka gadījuma lieluma sadalījumu, tas ir, ja diviem gadījuma lielumiem <math>X</math> un <math>Y</math> eksistē momentu ģenerējošās funkcijas un <math>M_X(t) = M_Y(t)</math> visiem <math>t</math> punkta 0 apkārtnē, tad <math>F_X(x) = F_Y(x)</math> visiem <math>x</math>, kur <math>F_X(x)</math> un <math>F_Y(x)</math> ir gadījuma lielumu [[Kumulatīvā sadalījuma funkcija|sadalījuma funkcijas]].<ref name="Bain" /> Momentu ģenerējošo funkciju iespējams izmantot, lai iegūtu gadījuma lieluma sadalījuma [[moments (matemātika)|momentus]].<ref name="Inference" /> To [[atvasināšana|atvasinot]] <math>n</math> reizes un iegūtajā atvasinājumā ievietojot <math>t=0</math>, tiek iegūts <math>n</math>-tās kārtas moments: <math display="block">\operatorname{E}\left[ X^n \right] = M_X^{(n)}(0) = \left. \frac{d^n M_X}{dt^n}\right|_{t=0}.</math> Momentu ģenerējošo funkciju var izteikt kā bezgalīgu [[pakāpju rinda|pakāpju rindu]], izmantojot momentus:<ref name="Bain" /> <math display="block">M_X(t) = 1 + \sum_{r=1}^{\infty} \frac{\operatorname{E}\left[ X^r \right] t^r}{r!}.</math> Ja ir dots gadījuma lielums <math>Y=ax+b</math>, kur <math>a</math> un <math>b</math> ir konstantes, tad šī gadījuma lieluma momentu ģenerējošo funkciju var izteikt kā <math>M_Y(t)=e^{bt}M_X(at)</math>.<ref name="Inference" /> Neatkarīgu gadījuma lielumu summas momentu ģenerējošā funkcija ir šo gadījuma lielumu momentu ģenerējošo funkciju reizinājums, tas ir, ja <math>X_1, X_2, \dots, X_n</math> ir neatkarīgi gadījuma lielumi ar momentu ģenerējošām funkcijām <math>M_{X_i}(t)</math>, tad gadījuma lieluma <math>Y=X_1+X_2+\dots+X_n</math> momentu ģenerējošā funkcija <math>M_y(t)=M_{X_1}(t)\cdot M_{X_2}(t) \dots M_{X_n}(t)=\prod\limits_{i=1}^n M_{X_i}(t)</math>.<ref>{{Cite book |title =Introduction to Probability and Mathematical Statistics |last1 =Bain |first1 =Lee J. |last2 =Engelhardt |first2 =Max |publisher =Brooks/Cole |location =[[Belmont, California]] |page =212 |isbn =978-0-534-38020-5 |edition =2nd |date =1992 }}</ref> Šo īpašību var izmantot gadījuma lielumu summas sadalījuma noteikšanai. == Piemēri == Sekojošajā tabulā ir doti dažu plašāk izmantoto sadalījumu momentu ģenerējošās funkcijas. {|class="wikitable" style="padding-left:1.5em;" |- ! Sadalījums ! Momentu ģenerējošā funkcija <math>M_X(t)</math> |- | Deģenerēts gadījuma lielums <math>\delta_a</math> |<math>e^{ta}</math> |- | [[Bernulli sadalījums]] <math>Bernulli(p)</math> | <math>1 - p + pe^t</math> |- | [[Binomiālais sadalījums]] <math>Bin(n, p)</math> | <math>\left(1 - p + pe^t\right)^n</math> |- | [[Ģeometriskais sadalījums]] <math>P(X=k)=(1 - p)^{k-1}\,p</math> | <math>\frac{pe^t}{1-(1-p) e^t}, t<-\ln(1-p)</math> |- | Ģeometriskais sadalījums <math>P(X=k)=(1 - p)^{k}\,p</math> | <math>\frac{p}{1 - (1 - p) e^t}, ~ t < -\ln(1 - p)</math> |- | [[Negatīvais binomiālais sadalījums]] <math>\operatorname{NB}(r, p)</math> |<math>\left(\frac{p}{1 - e^t + pe^t}\right)^r, ~ t<-\ln(1-p)</math> |- | [[Puasona sadalījums]] <math>\operatorname{Pois}(\lambda)</math> | <math>e^{\lambda(e^t - 1)}</math> |- | [[Vienmērīgais sadalījums]] <math>\operatorname U(a, b)</math> | <math>\frac{e^{tb} - e^{ta}}{t(b - a)}</math> |- | [[Normālais sadalījums]] <math>N(\mu, \sigma^2)</math> | <math>e^{\mu t + \sigma^2 t^2 / 2}</math> |- | [[Hī kvadrāta sadalījums]] <math>\chi^2_k</math> | <math>{\left(1 - 2t\right)}^{-k/2}, ~ t < 1/2</math> |- | [[Gamma sadalījums]] <math>\Gamma(\alpha, \theta)</math> | <math>(1 - \theta t)^{-\alpha}, t < \frac{1}{\theta}</math> |- | [[Eksponenciālais sadalījums]] <math>\operatorname{Exp}(\lambda)</math> | <math>\frac{\lambda}{\lambda-t}, t < \lambda</math> |- | [[Beta sadalījums]] <math>\operatorname{Beta}(\alpha, \beta)</math> |<math>1 +\sum_{k=1}^{\infty} \left( \prod_{r=0}^{k-1} \frac{\alpha+r}{\alpha+\beta+r} \right) \frac{t^k}{k!}</math> |- | [[Laplasa sadalījums]] <math>L(\mu, b)</math> |<math>\frac{e^{\mu t}}{1 - b^2t^2}, ~ |t| < 1/b</math> |- | [[Košī sadalījums]] <math>\operatorname{Cau}(\mu, \theta)</math> | Neeksistē |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Varbūtību teorija]] [[Kategorija:Statistika]] kxofiro5rnlq7oueempyag5w46qzk17 4534162 4534147 2026-10-10T16:46:35Z DJ EV 31928 /* Īpašības */ 4534162 wikitext text/x-wiki '''Momentu ģenerējošā funkcija''' [[varbūtību teorija|varbūtību teorijā]] ir viena no [[gadījuma lielums|gadījuma lielumu]] raksturojošām funkcijām. Gadījuma lieluma <math>X</math> momentu ģenerējošā funkcija <math>M_X(t)</math> tiek definēta kā <math display="block"> M_X(t) = \operatorname E \left[e^{tX}\right], </math> pie nosacījuma, ka šī [[sagaidāmā vērtība]] eksistē visām <math>t</math> vērtībām kādā punkta 0 apkārtnē, tas ir, eksistē tāds <math>h>0</math>, ka visiem <math>t</math> robežās <math>-h<t<h</math> eksistē <math>\operatorname E \left[e^{tX}\right]</math>.<ref name="Inference">{{cite book |last1=Casella |first1=George |last2=Berger |first2=Roger |title=Statistical Inference |year=2002 |edition=2nd |isbn = 978-0-534-24312-8 |pages=59–68 |publisher=Thomson Learning }}</ref><ref name="Bain">{{Cite book |title =Introduction to Probability and Mathematical Statistics |last1 =Bain |first1 =Lee J. |last2 =Engelhardt |first2 =Max |publisher =Brooks/Cole |location =[[Belmont, California]] |page =78-82 |isbn =978-0-534-38020-5 |edition =2nd |date =1992 }}</ref> Izmantojot sagaidāmās vērtības definīciju var iegūt, ka diskrētiem gadījuma lielumiem šo funkciju var izteikt kā summu <math>M_X(t)=\sum_x e^{tx}P(X=x)</math>, bet nepārtrauktiem gadījuma lielumiem tā ir integrālis <math>M_X(t) = \int_{-\infty}^\infty e^{tx} f_X(x)\, dx</math>, kur <math>f_X(x)</math> ir gadījuma lieluma <math>X</math> [[Varbūtību blīvuma funkcija|blīvuma funkcija]].<ref name="Inference" /> Momentu ģenerējošā funkcija sniedz alternatīvu veidu dažādu analītisku rezultātu iegūšanai, bieži atvieglojot aprēķinus vai izvedumus. Ne visiem gadījuma lielumiem eksistē momentu ģenerējošā funkcija, piemēram, tā neesksistē gadījuma lielumiem, kas sadalīti pēc [[Košī sadalījums|Košī sadalījuma]]. == Īpašības == Momentu ģenerējošā funkcija viennozīmīgi nosaka gadījuma lieluma sadalījumu, tas ir, ja diviem gadījuma lielumiem <math>X</math> un <math>Y</math> eksistē momentu ģenerējošās funkcijas un <math>M_X(t) = M_Y(t)</math> visiem <math>t</math> punkta 0 apkārtnē, tad <math>F_X(x) = F_Y(x)</math> visiem <math>x</math>, kur <math>F_X(x)</math> un <math>F_Y(x)</math> ir gadījuma lielumu [[Kumulatīvā sadalījuma funkcija|sadalījuma funkcijas]].<ref name="Bain" /> Momentu ģenerējošo funkciju iespējams izmantot, lai iegūtu gadījuma lieluma sadalījuma [[moments (matemātika)|momentus]].<ref name="Inference" /> To [[atvasināšana|atvasinot]] <math>n</math> reizes un iegūtajā atvasinājumā ievietojot <math>t=0</math>, tiek iegūts <math>n</math>-tās kārtas moments: <math display="block">\operatorname{E}\left[ X^n \right] = M_X^{(n)}(0) = \left. \frac{d^n M_X}{dt^n}\right|_{t=0}.</math> Momentu ģenerējošo funkciju var izteikt kā bezgalīgu [[pakāpju rinda|pakāpju rindu]], izmantojot momentus:<ref name="Bain" /> <math display="block">M_X(t) = 1 + \sum_{r=1}^{\infty} \frac{\operatorname{E}\left[ X^r \right] t^r}{r!}.</math> Ja ir dots gadījuma lielums <math>Y=ax+b</math>, kur <math>a</math> un <math>b</math> ir konstantes, tad šī gadījuma lieluma momentu ģenerējošo funkciju var izteikt kā <math>M_Y(t)=e^{bt}M_X(at)</math>.<ref name="Inference" /> Neatkarīgu gadījuma lielumu summas momentu ģenerējošā funkcija ir šo gadījuma lielumu momentu ģenerējošo funkciju reizinājums, tas ir, ja <math>X_1, X_2, \dots, X_n</math> ir neatkarīgi gadījuma lielumi ar momentu ģenerējošām funkcijām <math>M_{X_i}(t)</math>, tad gadījuma lieluma <math>Y=X_1+X_2+\dots+X_n</math> momentu ģenerējošā funkcija <math>M_Y(t)=M_{X_1}(t)\cdot M_{X_2}(t) \dots M_{X_n}(t)=\prod\limits_{i=1}^n M_{X_i}(t)</math>.<ref>{{Cite book |title =Introduction to Probability and Mathematical Statistics |last1 =Bain |first1 =Lee J. |last2 =Engelhardt |first2 =Max |publisher =Brooks/Cole |location =[[Belmont, California]] |page =212 |isbn =978-0-534-38020-5 |edition =2nd |date =1992 }}</ref> Šo īpašību var izmantot gadījuma lielumu summas sadalījuma noteikšanai. == Piemēri == Sekojošajā tabulā ir doti dažu plašāk izmantoto sadalījumu momentu ģenerējošās funkcijas. {|class="wikitable" style="padding-left:1.5em;" |- ! Sadalījums ! Momentu ģenerējošā funkcija <math>M_X(t)</math> |- | Deģenerēts gadījuma lielums <math>\delta_a</math> |<math>e^{ta}</math> |- | [[Bernulli sadalījums]] <math>Bernulli(p)</math> | <math>1 - p + pe^t</math> |- | [[Binomiālais sadalījums]] <math>Bin(n, p)</math> | <math>\left(1 - p + pe^t\right)^n</math> |- | [[Ģeometriskais sadalījums]] <math>P(X=k)=(1 - p)^{k-1}\,p</math> | <math>\frac{pe^t}{1-(1-p) e^t}, t<-\ln(1-p)</math> |- | Ģeometriskais sadalījums <math>P(X=k)=(1 - p)^{k}\,p</math> | <math>\frac{p}{1 - (1 - p) e^t}, ~ t < -\ln(1 - p)</math> |- | [[Negatīvais binomiālais sadalījums]] <math>\operatorname{NB}(r, p)</math> |<math>\left(\frac{p}{1 - e^t + pe^t}\right)^r, ~ t<-\ln(1-p)</math> |- | [[Puasona sadalījums]] <math>\operatorname{Pois}(\lambda)</math> | <math>e^{\lambda(e^t - 1)}</math> |- | [[Vienmērīgais sadalījums]] <math>\operatorname U(a, b)</math> | <math>\frac{e^{tb} - e^{ta}}{t(b - a)}</math> |- | [[Normālais sadalījums]] <math>N(\mu, \sigma^2)</math> | <math>e^{\mu t + \sigma^2 t^2 / 2}</math> |- | [[Hī kvadrāta sadalījums]] <math>\chi^2_k</math> | <math>{\left(1 - 2t\right)}^{-k/2}, ~ t < 1/2</math> |- | [[Gamma sadalījums]] <math>\Gamma(\alpha, \theta)</math> | <math>(1 - \theta t)^{-\alpha}, t < \frac{1}{\theta}</math> |- | [[Eksponenciālais sadalījums]] <math>\operatorname{Exp}(\lambda)</math> | <math>\frac{\lambda}{\lambda-t}, t < \lambda</math> |- | [[Beta sadalījums]] <math>\operatorname{Beta}(\alpha, \beta)</math> |<math>1 +\sum_{k=1}^{\infty} \left( \prod_{r=0}^{k-1} \frac{\alpha+r}{\alpha+\beta+r} \right) \frac{t^k}{k!}</math> |- | [[Laplasa sadalījums]] <math>L(\mu, b)</math> |<math>\frac{e^{\mu t}}{1 - b^2t^2}, ~ |t| < 1/b</math> |- | [[Košī sadalījums]] <math>\operatorname{Cau}(\mu, \theta)</math> | Neeksistē |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Varbūtību teorija]] [[Kategorija:Statistika]] nyu3lfx8z7c84q1sciv4x7ltc8tbi56 0 641320 4534115 2026-10-10T13:26:44Z Ingii 8177 Uzsākts jauns raksts 4534115 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Pipistrellus flight2.jpg | att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | binomial = Yangochiroptera <small>([[Koopman]], 1984)</small> | iedalījums = * {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} * {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} * {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} | kategorijas = nē }} '''Jansikspārņi''' (''Yangochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām. Otra apakškārta ir [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> == Klasifikācija == {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi|Jansikspārņu apakškārta}} * {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} q2dkbzph6yfss0v211m51htc70dmpqh 4534118 4534115 2026-10-10T13:28:37Z Ingii 8177 /* Klasifikācija */ 4534118 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Pipistrellus flight2.jpg | att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | binomial = Yangochiroptera <small>([[Koopman]], 1984)</small> | iedalījums = * {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} * {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} * {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} | kategorijas = nē }} '''Jansikspārņi''' (''Yangochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām. Otra apakškārta ir [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> == Klasifikācija == '''Jansikspārņu apakškārta''' (''Yangochiroptera'') * {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} rbxfbrxgp34df6vsz27rzt6ewnnh909 4534232 4534118 2026-10-10T19:41:17Z Ingii 8177 papildināts 4534232 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Pipistrellus flight2.jpg | att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | binomial = Yangochiroptera <small>([[Koopman]], 1984)</small> | iedalījums = * {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} * {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} * {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} | kategorijas = nē }} '''Jansikspārņi''' (''Yangochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām. Otra apakškārta ir [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> === Zinātniskā nosaukuma izcelsme === Vārds ''Yangochiroptera'' radies, savienojot [[priedēklis|priedēkli]] "Yang-" un "-chiroptera" ([[sikspārņu kārta]]s zinātniskais nosaukums). Priedēklis "Yang-" radies kā rotaļīga saspēle ar nedaudz agrāk izdalīto sikspārņu grupu ''Yinochiroptera''; [[jiņ un jan]], jiņsikspārņi un jansikspārņi.<ref name=yin>[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats]</ref> Izvēloties šo filzofisko vārdu saspēli, zinātnieki vēlējās uzsvērt jauno apakškārtu sikspārņu pretēji veidoto [[auss|iekšējās auss]] anatomiju un akustisko viļņu uztveršanas veidu.<ref name=yin/> == Klasifikācija == '''Jansikspārņu apakškārta''' (''Yangochiroptera'') * {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} 8ri2zph14qxln5bp92weihpb2l5o5pq 4534234 4534232 2026-10-10T19:43:43Z Ingii 8177 papildināts 4534234 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Pipistrellus flight2.jpg | att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | binomial = Yangochiroptera <small>([[Koopman]], 1984)</small> | iedalījums = * {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} * {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} * {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} | kategorijas = nē }} '''Jansikspārņi''' (''Yangochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām. Otra apakškārta ir [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> === Zinātniskā nosaukuma izcelsme === Vārds ''Yangochiroptera'' radies, savienojot [[priedēklis|priedēkli]] "Yang-" un "-chiroptera" ([[sikspārņu kārta]]s zinātniskais nosaukums). Priedēklis "Yang-" radies kā rotaļīga saspēle ar nedaudz agrāk izdalīto sikspārņu grupu ''Yinochiroptera''; [[jiņ un jan]], jiņsikspārņi un jansikspārņi.<ref name=yin>[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats]</ref> Izvēloties šo filzofisko vārdu saspēli, zinātnieki vēlējās uzsvērt jauno apakškārtu sikspārņu pretēji veidoto [[auss|iekšējās auss]] anatomiju un akustisko viļņu uztveršanas veidu.<ref name=yin/> == Klasifikācija == '''Jansikspārņu apakškārta''' (''Yangochiroptera'') * {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} [[Kategorija:Sikspārņi| ]] fynhsm99k6gn4zi0bnv8eddr0wz9c6q 4534235 4534234 2026-10-10T19:44:10Z Ingii 8177 /* Ārējās saites */ 4534235 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Pipistrellus flight2.jpg | att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | binomial = Yangochiroptera <small>([[Koopman]], 1984)</small> | iedalījums = * {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} * {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} * {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} | kategorijas = nē }} '''Jansikspārņi''' (''Yangochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām. Otra apakškārta ir [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> === Zinātniskā nosaukuma izcelsme === Vārds ''Yangochiroptera'' radies, savienojot [[priedēklis|priedēkli]] "Yang-" un "-chiroptera" ([[sikspārņu kārta]]s zinātniskais nosaukums). Priedēklis "Yang-" radies kā rotaļīga saspēle ar nedaudz agrāk izdalīto sikspārņu grupu ''Yinochiroptera''; [[jiņ un jan]], jiņsikspārņi un jansikspārņi.<ref name=yin>[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats]</ref> Izvēloties šo filzofisko vārdu saspēli, zinātnieki vēlējās uzsvērt jauno apakškārtu sikspārņu pretēji veidoto [[auss|iekšējās auss]] anatomiju un akustisko viļņu uztveršanas veidu.<ref name=yin/> == Klasifikācija == '''Jansikspārņu apakškārta''' (''Yangochiroptera'') * {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} [[Kategorija:Sikspārņi]] 1wf4js7m6dwtu9w8ikaoyiz8hb7de4v 4534236 4534235 2026-10-10T19:46:25Z Ingii 8177 /* Zinātniskā nosaukuma izcelsme */ 4534236 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Pipistrellus flight2.jpg | att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | binomial = Yangochiroptera <small>([[Koopman]], 1984)</small> | iedalījums = * {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} * {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} * {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} | kategorijas = nē }} '''Jansikspārņi''' (''Yangochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām. Otra apakškārta ir [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> === Zinātniskā nosaukuma izcelsme === Vārds ''Yangochiroptera'' radies, savienojot [[priedēklis|priedēkli]] "Yang-" un "-chiroptera" ([[sikspārņu kārta]]s zinātniskais nosaukums). Priedēklis "Yang-" radies kā rotaļīga saspēle ar otru izdalīto sikspārņu grupu ''Yinochiroptera''; [[jiņ un jan]], jiņsikspārņi un jansikspārņi.<ref name=yin>[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats]</ref> Izvēloties šo filzofisko vārdu saspēli, zinātnieki vēlējās uzsvērt jauno apakškārtu sikspārņu pretēji veidoto [[auss|iekšējās auss]] anatomiju un akustisko viļņu uztveršanas veidu.<ref name=yin/> == Klasifikācija == '''Jansikspārņu apakškārta''' (''Yangochiroptera'') * {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} [[Kategorija:Sikspārņi]] hilwvieruyzoola62z2iql7dz6s0cky 4534250 4534236 2026-10-10T20:51:36Z Ingii 8177 papildināts 4534250 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Pipistrellus flight2.jpg | att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | binomial = Yangochiroptera <small>([[Koopman]], 1984)</small> | iedalījums = * {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} * {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} * {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} | kategorijas = nē }} '''Jansikspārņi''' (''Yangochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām. Otra apakškārta ir [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> Jansikspārņu apakškārtā iekļautas lielākā daļa [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugu, izņemot sešas sīksikspārņu dzimtas, kas kopā ar [[augļsikspārņi]]em veido jiņsikspārņu apakškārtu. Visas jansikspārņu sugas izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Tās izmanto augstas [[frekvence]]s skaņas, lai medītu [[kukaiņi|kukaiņus]] un izvairītos no šķēršļiem.<ref>Nojiri, Taro; Wilson, Laura A. B.; López-Aguirre, Camilo; Tu, Vuong Tan; Kuratani, Shigeru; Ito, Kai; Higashiyama, Hiroki; Son, Nguyen Truong; Fukui, Dai; Sadier, Alexa; Sears, Karen E.; Endo, Hideki; Kamihori, Satoshi; Koyabu, Daisuke (2021-04-12). [https://www.cell.com/current-biology/fulltext/S0960-9822(20)31895-9?_returnURL=https%3A%2F%2Flinkinghub.elsevier.com%2Fretrieve%2Fpii%2FS0960982220318959%3Fshowall%3Dtrue "Embryonic evidence uncovers convergent origins of laryngeal echolocation in bats".] Current Biology. 31 (7): 1353–1365.e3. Bibcode:2021CBio...31E1353N. doi:10.1016/j.cub.2020.12.043. hdl:1885/286428. ISSN 0960-9822. PMID 33675700. S2CID 232125726.</ref> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> === Zinātniskā nosaukuma izcelsme === Vārds ''Yangochiroptera'' radies, savienojot [[priedēklis|priedēkli]] "Yang-" un "-chiroptera" ([[sikspārņu kārta]]s zinātniskais nosaukums). Priedēklis "Yang-" radies kā rotaļīga saspēle ar otru izdalīto sikspārņu grupu ''Yinochiroptera''; [[jiņ un jan]], jiņsikspārņi un jansikspārņi.<ref name=yin>[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats]</ref> Izvēloties šo filzofisko vārdu saspēli, zinātnieki vēlējās uzsvērt jauno apakškārtu sikspārņu pretēji veidoto [[auss|iekšējās auss]] anatomiju un akustisko viļņu uztveršanas veidu.<ref name=yin/> == Iekšējās auss anatomija == Sikspārņu iekšējā auss sastāv no spirālveida [[auss|auss gliemeža]] (''Cochlea''), kuru klāj sensoras šūnas ar matiņiem, kas skaņu svārstību izraisīto vibrāciju pārvērš neironu signālos. Šie signāli uz [[smadzenes|smadzenēm]] pārvietojas pa kanālu, kas lielākajai daļai [[zīdītāji|zīdītāju]] ir kaulains. Tieši šajā iekšējās auss uzbūvē slēpjas pārsteidzošā atšķirība starp jansikspārņiem un jiņsikspārņiem.<ref name=yin/> Šis neironu kanāls jeb Rozentāla kanāls jiņsikspārņiem tāpat kā citiem zīdītājiem (izņemot [[ehidna|ehidnām]] un [[pīļknābis|pīļknābjiem]]) ir pilnībā kaulains. Toties jansikspārņiem kanāls ir bez sienām. Tas nozīmē plašāku telpu, pieļaujot neironus dažādos lielumos, dažādā skaitā un sarežģītībā, tādējādi ar lielākām iespējām analizēt skaņas viļņus un atšķirīgas eholokācijas formas.<ref name=yin/> Iespējams, pateicoties šai advancētajai spējai analizēt skaņas viļņus, jansikspārņu sugu ekstrēmo dažādību un ekoloģiskajām atšķirībām (uzvedībā, diētā un dzīves vides dažādībā).<ref name=yin/> == Klasifikācija == '''Jansikspārņu apakškārta''' (''Yangochiroptera'') * {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} *[https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0169534706000218 The evolution of echolocation in bats] *[https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography] *[https://academic.oup.com/mbe/article/22/9/1869/982122?login=false A Nuclear DNA Phylogenetic Perspective on the Evolution of Echolocation and Historical Biogeography of Extant Bats (Chiroptera)] [[Kategorija:Sikspārņi]] 5ro1894wzocbyimrxghjzu2l2yaiym9 4534303 4534250 2026-10-11T07:28:36Z Ingii 8177 papildināts 4534303 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Pipistrellus flight2.jpg | att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | binomial = Yangochiroptera <small>([[Koopman]], 1984)</small> | iedalījums = * {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} * {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} * {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} | kategorijas = nē }} '''Jansikspārņi''' (''Yangochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām. Otra apakškārta ir [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> Jansikspārņu apakškārtā iekļautas lielākā daļa [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugu, izņemot sešas sīksikspārņu dzimtas, kas kopā ar [[augļsikspārņi]]em veido jiņsikspārņu apakškārtu. Visas jansikspārņu sugas izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Tās izmanto augstas [[frekvence]]s skaņas, lai medītu [[kukaiņi|kukaiņus]] un izvairītos no šķēršļiem.<ref>Nojiri, Taro; Wilson, Laura A. B.; López-Aguirre, Camilo; Tu, Vuong Tan; Kuratani, Shigeru; Ito, Kai; Higashiyama, Hiroki; Son, Nguyen Truong; Fukui, Dai; Sadier, Alexa; Sears, Karen E.; Endo, Hideki; Kamihori, Satoshi; Koyabu, Daisuke (2021-04-12). [https://www.cell.com/current-biology/fulltext/S0960-9822(20)31895-9?_returnURL=https%3A%2F%2Flinkinghub.elsevier.com%2Fretrieve%2Fpii%2FS0960982220318959%3Fshowall%3Dtrue "Embryonic evidence uncovers convergent origins of laryngeal echolocation in bats".] Current Biology. 31 (7): 1353–1365.e3. Bibcode:2021CBio...31E1353N. doi:10.1016/j.cub.2020.12.043. hdl:1885/286428. ISSN 0960-9822. PMID 33675700. S2CID 232125726.</ref> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> Molekulārajos pētījumos noskaidrots, ka jansikspārņu un jiņsikspārņu grupas [[evolūcija|evolucionāri]] viena no otras nodalījušās apmēram pirms 63 miljoniem gadu.<ref> Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ "Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data".] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.</ref> === Zinātniskā nosaukuma izcelsme === Vārds ''Yangochiroptera'' radies, savienojot [[priedēklis|priedēkli]] "Yang-" un "-chiroptera" ([[sikspārņu kārta]]s zinātniskais nosaukums). Priedēklis "Yang-" radies kā rotaļīga saspēle ar otru izdalīto sikspārņu grupu ''Yinochiroptera''; [[jiņ un jan]], jiņsikspārņi un jansikspārņi.<ref name=yin>[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats]</ref> Izvēloties šo filzofisko vārdu saspēli, zinātnieki vēlējās uzsvērt jauno apakškārtu sikspārņu pretēji veidoto [[auss|iekšējās auss]] anatomiju un akustisko viļņu uztveršanas veidu.<ref name=yin/> == Iekšējās auss anatomija == Sikspārņu iekšējā auss sastāv no spirālveida [[auss|auss gliemeža]] (''Cochlea''), kuru klāj sensoras šūnas ar matiņiem, kas skaņu svārstību izraisīto vibrāciju pārvērš neironu signālos. Šie signāli uz [[smadzenes|smadzenēm]] pārvietojas pa kanālu, kas lielākajai daļai [[zīdītāji|zīdītāju]] ir kaulains. Tieši šajā iekšējās auss uzbūvē slēpjas pārsteidzošā atšķirība starp jansikspārņiem un jiņsikspārņiem.<ref name=yin/> Šis neironu kanāls jeb Rozentāla kanāls jiņsikspārņiem tāpat kā citiem zīdītājiem (izņemot [[ehidna|ehidnām]] un [[pīļknābis|pīļknābjiem]]) ir pilnībā kaulains. Toties jansikspārņiem kanāls ir bez sienām. Tas nozīmē plašāku telpu, pieļaujot neironus dažādos lielumos, dažādā skaitā un sarežģītībā, tādējādi ar lielākām iespējām analizēt skaņas viļņus un atšķirīgas eholokācijas formas.<ref name=yin/> Iespējams, pateicoties šai advancētajai spējai analizēt skaņas viļņus, jansikspārņu sugu ekstrēmo dažādību un ekoloģiskajām atšķirībām (uzvedībā, diētā un dzīves vides dažādībā).<ref name=yin/> == Klasifikācija == '''Jansikspārņu apakškārta''' (''Yangochiroptera'') * {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} *[https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0169534706000218 The evolution of echolocation in bats] *[https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography] *[https://academic.oup.com/mbe/article/22/9/1869/982122?login=false A Nuclear DNA Phylogenetic Perspective on the Evolution of Echolocation and Historical Biogeography of Extant Bats (Chiroptera)] [[Kategorija:Sikspārņi]] 5rv1ec8v35xmkzu9ygivmdv5ww29y1f 0 641321 4534116 2026-10-10T13:27:35Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Jansikspārņi]] 4534116 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jansikspārņi]] 7q591dli7s8llqene5j84iyj90qj34k 0 641322 4534119 2026-10-10T13:29:42Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Jansikspārņi]] 4534119 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jansikspārņi]] 7q591dli7s8llqene5j84iyj90qj34k 0 641323 4534122 2026-10-10T13:34:47Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: [[file:Zamek w Malborku - bombarda.jpg|thumb|Bombarda [[Malborkas pils|Malborkas pilī]]]] '''Bombarda''' ir [[lielgabals|lielgabala]] vai [[mīnmetējs|mīnmetēja]] veids, kas tika izmantots vēlajos viduslaikos un [[Agrīnie jaunie laiki|agrīnajos jaunajos laikos]]. Tās galvenokārt bija liela kalibra artilērijas iekārtas, kuras lādēja no stobra gala un izmantoja aplenkumu laikā, lai raidītu apaļus akmens lādiņus pret ienaidnieka Aizsardzības mūris|nocietināju... 4534122 wikitext text/x-wiki [[file:Zamek w Malborku - bombarda.jpg|thumb|Bombarda [[Malborkas pils|Malborkas pilī]]]] '''Bombarda''' ir [[lielgabals|lielgabala]] vai [[mīnmetējs|mīnmetēja]] veids, kas tika izmantots vēlajos viduslaikos un [[Agrīnie jaunie laiki|agrīnajos jaunajos laikos]]. Tās galvenokārt bija liela kalibra artilērijas iekārtas, kuras lādēja no stobra gala un izmantoja aplenkumu laikā, lai raidītu apaļus akmens lādiņus pret ienaidnieka [[Aizsardzības mūris|nocietinājumu sienām]], tādējādi ļaujot karaspēkam tajos ielauzties. Vairums bombardu tika izgatavotas no [[dzelzs]], un lādiņu izšaušanai tajās tika izmantots [[šaujampulveris]]. Ir zināmi daudzi vēsturiski bombardu piemēri, tostarp "Mons Meg", "Bazilika", Dardaneļu lielgabals un rokas bombarda. Šis ierocis ir devis nosaukumu Karaliskās artilērijas dienesta pakāpei "bombardieris" ({{val|en|bombardier}}), kā arī vārdam "[[bombardēšana]]" ({{val|en|bombardment}}). == Klasifikācija un sistematizācija == Mūsdienu praksē dažādi ieroči, kas atšķiras gan pēc konstrukcijas, gan pēc mērķa, tiek klasificēti kā bombardas. Tāpēc termins "bombarda" bieži vien var būt maldinošs vai neinformatīvs. Bombardas iedala pēc: * pēc kalibra — no 5 mārciņu (2,5 kg) lielgabaliem līdz tādiem milžiem kā ''Cara lielgabals'' un ''Bazilika'', ar kalibru virs 0,5 metriem un lielgabala lodes svaru virs 500 kg. Tā kā 14. un 15. gadsimtā nebija stingras šaujamieroču klasifikācijas, par bombardām tiek uzskatīti arī rokas šaujamieroči, kas radīti pirms arkebūzām. Tos dažreiz sauc par "rokas bombardām", "rokas caurulēm" un "rokas lielgabaliem". * Pēc to funkcionālā mērķa — gan plakanšaušanas lielgabali, gan netiešās uguns lielgabali. * Pamatojoties uz to konstrukciju — gan ar stobra, gan aizslēga lādēšanu, pēdējam ir vītņota patrontelpa, kas ir pieskrūvēta vai nostiprināta ar slēdzeni. * Pamatojoties uz to ģeometriskajiem parametriem, bombardām parasti ir stobra garums 5–6 kalibri. Lai gan dažiem ieročiem bija lielāks stobra diametrs, lielgabalus ar daudz īsāku stobra garumu bieži uzskata par bombardām. Šie lielgabali, būtībā mīnmetēji, ir datējami ar laiku, kad termins "mīnmetējs" vēl netika lietots. * Pamatojoties uz to izgatavošanas metodi — kalti no dzelzs vairākām sloksnēm (agrīnie lielgabali), gan lieti no bronzas. * Pēc savas misijas tie bija gan aplenkuma, gan jūras lielgabali. Turklāt jūras lielgabali tika izmantoti ne tikai kuģa korpusa iznīcināšanai (līdzīgi kā aplenkuma ieroči), bet arī mastu un takelāžas iznīcināšanai, kā arī ienaidnieka personāla (apkalpes) apšaudei. * Pirmie lielgabali, kas šāva ar [[karteča]]s lodēm (bites, akmeņu metēji) un attiecīgi bija paredzēti ienaidnieka personāla apšaudei, strukturāli neatšķīrās no bombardām. == Slavenas bombardas == * "Kriemhilda" (vācu: Khriemhilde) 1388. gadā piederēja [[Nirnberga]]s pilsētai, un tās karaspēks to izmantoja dumpinieku pils aplenkuma laikā. Aptuveni trīs tonnas sverot, tā šāva akmens lielgabala lodes, kuru svars bija 550 kg. To transportēja 16 zirgu komanda, neskaitot vēl četrus ratus, kuros kopā atradās 11 lielgabala lodes.<ref>''[[Дельбрюк, Ханс|Дельбрюк Х. Г.]]'' [https://litresp.ru/chitat/ru/Д/deljbryuk-gans/istoriya-voennogo-iskusstva/5 История военного искусства в рамках политической истории. — Т. IV. Новое время] {{Wayback|url=https://litresp.ru/chitat/ru/%D0%94/deljbryuk-gans/istoriya-voennogo-iskusstva/5 |date=20220904201910 }}. — СПб.: Наука; Ювента, 1996. — С. 30.</ref> * "[[Trakā Grieta]]" ("Trakā Margarēta", "Trakā Grēta", pazīstama arī kā "Trakā Margarēta" un "Dulle Griet") tika izgatavota 14. gadsimta beigās (saskaņā ar citiem avotiem, 15. gadsimta sākumā) [[Gente|Gentē]] (Burgundija, tagad Beļģija). Tā nekad nepameta pilsētu. Tagad tā ir uzstādīta vienā no Gentes laukumiem. * "[[Faule Mette]]" ("Slinkā Metta", tulkota arī kā "Braunšveigas Metta") tika izgatavota 1411. gadā [[Svētā Romas Impērija|Svētās Romas impērijā]] (tagad [[Vācija]]). Tā ieņem trešo vietu lielāko gludstobra lielgabalu sarakstā. Tā tika pārkausēta 1787. gadā. Visā tās pastāvēšanas laikā no tās tika izšauts 12 reizes. * "[[Pumhart von Steyr]]" tika izgatavots 15. gadsimta sākumā Līcenā, Austrijā. Tā ir lielākā bombarda pēc kalibra (800 mm), kas izgatavota no kaltām dzelzs sloksnēm. Pašlaik tā ir apskatāma Vīnes Militārās vēstures muzejā. * "[[Hmelik]]" ir liela kalibra, īsstobra piksidas bombarda. Saskaņā ar hronista Bartošaka no Drahonices teikto, to 1427. gadā izmantoja Prokopa Lielā vadītie [[husīti]] [[Kolīna]]s karaliskās pilsētas aplenkuma laikā. * "[[Mons Meg]]" tika izgatavots 1447. gadā [[Monsa|Monsā]] (Burgundija, tagad Beļģija). Pašlaik tas atrodas Edinburgas pilī ([[Edinburga]], Skotija). * "[[Bazilika (bombarda)|Bombarda]]" tika izgatavota 1453. gadā [[Edirne|Edirnē]], ungāru inženieris Urbāns, Osmaņu sultānam [[Mehmeds II|Mehmedam II]], un tā bija paredzēta [[Konstantinopole]]s aplenkumam. Tā tika atlieta no bronzas trīs mēnešu laikā. Pēc sešu nedēļu lietošanas tā tika iznīcināta, neskatoties uz to, ka bija izpildījusi savu mērķi. Par baziliku ir saglabājusies maz informācijas, taču līdzīgs lielgabals, ''Dardaneļu lielgabals'', tagad ir apskatāms Fortnelsonā, Anglijā. * "[[Cara lielgabals]]" tika izgatavots [[Maskava|Maskavā]] 1586. gadā. Tas ir lielākais gludstobra lielgabals pasaulē pēc kalibra (890 mm). Tas ir atliets no bronzas un lādējams no stobra. Tas nepiedalījās kaujās. Pašlaik tas ir apskatāms [[Maskavas kremlis|Maskavas Kremlī]]. Cara lielgabals ir vēsturē lielākā kalibra gludstobra artilērijas lielgabals — 890 mm. == Galerija == <gallery> File:200KgWroughtIronBombard1450MetzFrance.jpg|200 kg smaga kalta dzelzs bombarda, kas izgatavota ap 1450. gadu [[Meca|Mecā]] (mūsdienu Francijā). Tā tika izgatavota, kopā sakaļot dzelzs stieņus, kurus saturēja dzelzs gredzeni. Ierocis šāva ar 6 kg smagām akmens lodēm. Garums: 82 cm. File:Great Turkish Bombard at Fort Nelson.JPG|[[Dardaneļu lielgabals]] File:Mons Meg at Edinburgh Castle.jpg|''Mons Meg'' Edinburgas pilī, 15. gadsimta vidus File:Mons Meg cannonballs, Edinburgh Castle Scotland.jpg|''Mons Meg'' lodes File:Cannons abandonded by Thomas Scalles at Mont Saint-Michel.jpg|Angļu bombardas, kas tika pamestas [[Simtgadu karš|Simtgadu kara]] laikā un tagad ir izstādītas [[Monsenmišela|Monsenmišelā]]. File:Kwidzyn bombarda.jpg|15. gadsimta sākuma bombarda — vienīgā saglabājusies [[Vācu ordenis|Teitoņu ordeņa]] bruņinieku izmantotā bombarda, kas pašlaik apskatāma Kvidzinas pilī. File:Beschrijving Koloniale geschiedenis, Atjehoorlog. Indonesië (voorheen Nederlands-Indië) Twee Atjehse kanonnen in de kraton van Kotaradja. Sumatra, 1880-1910.jpg|Ačehas lielgabali, tostarp divas bombardas (tuvāk kamerai) File:Bombard from XV century.PNG|15. gadsimta bombarda uz lafetes, [[Varšava]] File:Bombard.jpg|Bombarda aplenkuma pozīcijā, [[Dānija]] File:Cardiff Castle, October 2017 39.jpg|No Kārdifas pils akas izcelta bombarda grozāmā stiprinājumā. File:Copper alloy bombard Grodno.jpg|Hipotētiska rekonstrukcija vara sakausējuma bombardai, kas atrasta [[Grodņa|Grodņā]] (14. gadsimta 4. ceturksnis). </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == *{{citation | last = Schmidtchen | first = Volker | title = Riesengeschütze des 15. Jahrhunderts. Technische Höchstleistungen ihrer Zeit | journal = Technikgeschichte | pages = 153–173 | volume = 44 | issue = 2 | year = 1977a}} *{{citation | last = Schmidtchen | first = Volker | title = Riesengeschütze des 15. Jahrhunderts. Technische Höchstleistungen ihrer Zeit | journal = Technikgeschichte | pages = 213–237 | volume = 44 | issue = 3 | year = 1977b}} *{{citation | last1 = Smith | first1 = Robert Douglas | last2 = DeVries | first2 = Kelly | title = The artillery of the Dukes of Burgundy, 1363&ndash;1477 | publisher = Boydell Press | year = 2005 | isbn = 978-1-84383-162-4}} [[Kategorija:Ieroči]] [[Kategorija:Artilērija]] [[Kategorija:Ķīniešu izgudrojumi]] m7qnxnrp62r5fgm4oayqjd9wru7cjfs 4534123 4534122 2026-10-10T13:46:49Z ZANDMANIS 91184 /* Slavenas bombardas */ 4534123 wikitext text/x-wiki [[file:Zamek w Malborku - bombarda.jpg|thumb|Bombarda [[Malborkas pils|Malborkas pilī]]]] '''Bombarda''' ir [[lielgabals|lielgabala]] vai [[mīnmetējs|mīnmetēja]] veids, kas tika izmantots vēlajos viduslaikos un [[Agrīnie jaunie laiki|agrīnajos jaunajos laikos]]. Tās galvenokārt bija liela kalibra artilērijas iekārtas, kuras lādēja no stobra gala un izmantoja aplenkumu laikā, lai raidītu apaļus akmens lādiņus pret ienaidnieka [[Aizsardzības mūris|nocietinājumu sienām]], tādējādi ļaujot karaspēkam tajos ielauzties. Vairums bombardu tika izgatavotas no [[dzelzs]], un lādiņu izšaušanai tajās tika izmantots [[šaujampulveris]]. Ir zināmi daudzi vēsturiski bombardu piemēri, tostarp "Mons Meg", "Bazilika", Dardaneļu lielgabals un rokas bombarda. Šis ierocis ir devis nosaukumu Karaliskās artilērijas dienesta pakāpei "bombardieris" ({{val|en|bombardier}}), kā arī vārdam "[[bombardēšana]]" ({{val|en|bombardment}}). == Klasifikācija un sistematizācija == Mūsdienu praksē dažādi ieroči, kas atšķiras gan pēc konstrukcijas, gan pēc mērķa, tiek klasificēti kā bombardas. Tāpēc termins "bombarda" bieži vien var būt maldinošs vai neinformatīvs. Bombardas iedala pēc: * pēc kalibra — no 5 mārciņu (2,5 kg) lielgabaliem līdz tādiem milžiem kā ''Cara lielgabals'' un ''Bazilika'', ar kalibru virs 0,5 metriem un lielgabala lodes svaru virs 500 kg. Tā kā 14. un 15. gadsimtā nebija stingras šaujamieroču klasifikācijas, par bombardām tiek uzskatīti arī rokas šaujamieroči, kas radīti pirms arkebūzām. Tos dažreiz sauc par "rokas bombardām", "rokas caurulēm" un "rokas lielgabaliem". * Pēc to funkcionālā mērķa — gan plakanšaušanas lielgabali, gan netiešās uguns lielgabali. * Pamatojoties uz to konstrukciju — gan ar stobra, gan aizslēga lādēšanu, pēdējam ir vītņota patrontelpa, kas ir pieskrūvēta vai nostiprināta ar slēdzeni. * Pamatojoties uz to ģeometriskajiem parametriem, bombardām parasti ir stobra garums 5–6 kalibri. Lai gan dažiem ieročiem bija lielāks stobra diametrs, lielgabalus ar daudz īsāku stobra garumu bieži uzskata par bombardām. Šie lielgabali, būtībā mīnmetēji, ir datējami ar laiku, kad termins "mīnmetējs" vēl netika lietots. * Pamatojoties uz to izgatavošanas metodi — kalti no dzelzs vairākām sloksnēm (agrīnie lielgabali), gan lieti no bronzas. * Pēc savas misijas tie bija gan aplenkuma, gan jūras lielgabali. Turklāt jūras lielgabali tika izmantoti ne tikai kuģa korpusa iznīcināšanai (līdzīgi kā aplenkuma ieroči), bet arī mastu un takelāžas iznīcināšanai, kā arī ienaidnieka personāla (apkalpes) apšaudei. * Pirmie lielgabali, kas šāva ar [[karteča]]s lodēm (bites, akmeņu metēji) un attiecīgi bija paredzēti ienaidnieka personāla apšaudei, strukturāli neatšķīrās no bombardām. == Slavenas bombardas == * "Kriemhilda" (vācu: Khriemhilde) 1388. gadā piederēja [[Nirnberga]]s pilsētai, un tās karaspēks to izmantoja dumpinieku pils aplenkuma laikā. Aptuveni trīs tonnas sverot, tā šāva akmens lielgabala lodes, kuru svars bija 550 kg. To transportēja 16 zirgu komanda, neskaitot vēl četrus ratus, kuros kopā atradās 11 lielgabala lodes.<ref>''[[Дельбрюк, Ханс|Дельбрюк Х. Г.]]'' [https://litresp.ru/chitat/ru/Д/deljbryuk-gans/istoriya-voennogo-iskusstva/5 История военного искусства в рамках политической истории. — Т. IV. Новое время] {{Wayback|url=https://litresp.ru/chitat/ru/%D0%94/deljbryuk-gans/istoriya-voennogo-iskusstva/5 |date=20220904201910 }}. — СПб.: Наука; Ювента, 1996. — С. 30.</ref> * "[[Trakā Grieta]]" ("Trakā Margarēta", "Trakā Grēta", pazīstama arī kā "Trakā Margarēta" un "Dulle Griet") tika izgatavota 14. gadsimta beigās (saskaņā ar citiem avotiem, 15. gadsimta sākumā) [[Gente|Gentē]] (Burgundija, tagad Beļģija). Tā nekad nepameta pilsētu. Tagad tā ir uzstādīta vienā no Gentes laukumiem. * "[[Faule Mette]]" ("Slinkā Metta", tulkota arī kā "Braunšveigas Metta") tika izgatavota 1411. gadā [[Svētā Romas Impērija|Svētās Romas impērijā]] (tagad [[Vācija]]). Tā ieņem trešo vietu lielāko gludstobra lielgabalu sarakstā. Tā tika pārkausēta 1787. gadā. Visā tās pastāvēšanas laikā no tās tika izšauts 12 reizes. * "[[Pumhart von Steyr]]" tika izgatavots 15. gadsimta sākumā Līcenā, Austrijā. Tā ir lielākā bombarda pēc kalibra (800 mm), kas izgatavota no kaltām dzelzs sloksnēm. Pašlaik tā ir apskatāma Vīnes Militārās vēstures muzejā. * "[[Hmelik]]" ir liela kalibra, īsstobra piksidas bombarda. Saskaņā ar hronista Bartošaka no Drahonices teikto, to 1427. gadā izmantoja Prokopa Lielā vadītie [[husīti]] [[Kolīna]]s karaliskās pilsētas aplenkuma laikā. * "[[Mons Meg]]" tika izgatavots 1447. gadā [[Monsa|Monsā]] (Burgundija, tagad Beļģija). Pašlaik tas atrodas Edinburgas pilī ([[Edinburga]], Skotija). * "[[Bazilika (bombarda)|Bazilika]]" tika izgatavota 1453. gadā [[Edirne|Edirnē]], ungāru inženieris Urbāns, Osmaņu sultānam [[Mehmeds II|Mehmedam II]], un tā bija paredzēta [[Konstantinopole]]s aplenkumam. Tā tika atlieta no bronzas trīs mēnešu laikā. Pēc sešu nedēļu lietošanas tā tika iznīcināta, neskatoties uz to, ka bija izpildījusi savu mērķi. Par baziliku ir saglabājusies maz informācijas, taču līdzīgs lielgabals, ''Dardaneļu lielgabals'', tagad ir apskatāms Fortnelsonā, Anglijā. * "[[Cara lielgabals]]" tika izgatavots [[Maskava|Maskavā]] 1586. gadā. Tas ir lielākais gludstobra lielgabals pasaulē pēc kalibra (890 mm). Tas ir atliets no bronzas un lādējams no stobra. Tas nepiedalījās kaujās. Pašlaik tas ir apskatāms [[Maskavas kremlis|Maskavas Kremlī]]. Cara lielgabals ir vēsturē lielākā kalibra gludstobra artilērijas lielgabals — 890 mm. == Galerija == <gallery> File:200KgWroughtIronBombard1450MetzFrance.jpg|200 kg smaga kalta dzelzs bombarda, kas izgatavota ap 1450. gadu [[Meca|Mecā]] (mūsdienu Francijā). Tā tika izgatavota, kopā sakaļot dzelzs stieņus, kurus saturēja dzelzs gredzeni. Ierocis šāva ar 6 kg smagām akmens lodēm. Garums: 82 cm. File:Great Turkish Bombard at Fort Nelson.JPG|[[Dardaneļu lielgabals]] File:Mons Meg at Edinburgh Castle.jpg|''Mons Meg'' Edinburgas pilī, 15. gadsimta vidus File:Mons Meg cannonballs, Edinburgh Castle Scotland.jpg|''Mons Meg'' lodes File:Cannons abandonded by Thomas Scalles at Mont Saint-Michel.jpg|Angļu bombardas, kas tika pamestas [[Simtgadu karš|Simtgadu kara]] laikā un tagad ir izstādītas [[Monsenmišela|Monsenmišelā]]. File:Kwidzyn bombarda.jpg|15. gadsimta sākuma bombarda — vienīgā saglabājusies [[Vācu ordenis|Teitoņu ordeņa]] bruņinieku izmantotā bombarda, kas pašlaik apskatāma Kvidzinas pilī. File:Beschrijving Koloniale geschiedenis, Atjehoorlog. Indonesië (voorheen Nederlands-Indië) Twee Atjehse kanonnen in de kraton van Kotaradja. Sumatra, 1880-1910.jpg|Ačehas lielgabali, tostarp divas bombardas (tuvāk kamerai) File:Bombard from XV century.PNG|15. gadsimta bombarda uz lafetes, [[Varšava]] File:Bombard.jpg|Bombarda aplenkuma pozīcijā, [[Dānija]] File:Cardiff Castle, October 2017 39.jpg|No Kārdifas pils akas izcelta bombarda grozāmā stiprinājumā. File:Copper alloy bombard Grodno.jpg|Hipotētiska rekonstrukcija vara sakausējuma bombardai, kas atrasta [[Grodņa|Grodņā]] (14. gadsimta 4. ceturksnis). </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == *{{citation | last = Schmidtchen | first = Volker | title = Riesengeschütze des 15. Jahrhunderts. Technische Höchstleistungen ihrer Zeit | journal = Technikgeschichte | pages = 153–173 | volume = 44 | issue = 2 | year = 1977a}} *{{citation | last = Schmidtchen | first = Volker | title = Riesengeschütze des 15. Jahrhunderts. Technische Höchstleistungen ihrer Zeit | journal = Technikgeschichte | pages = 213–237 | volume = 44 | issue = 3 | year = 1977b}} *{{citation | last1 = Smith | first1 = Robert Douglas | last2 = DeVries | first2 = Kelly | title = The artillery of the Dukes of Burgundy, 1363&ndash;1477 | publisher = Boydell Press | year = 2005 | isbn = 978-1-84383-162-4}} [[Kategorija:Ieroči]] [[Kategorija:Artilērija]] [[Kategorija:Ķīniešu izgudrojumi]] q3zqnmri4x60llz9nhbm5550ny6q9rh 4534129 4534123 2026-10-10T14:38:19Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4534129 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Zamek w Malborku - bombarda.jpg|thumb|Bombarda [[Malborkas pils|Malborkas pilī]]]] '''Bombarda''' ir [[lielgabals|lielgabala]] vai [[mīnmetējs|mīnmetēja]] veids, ko izmantoja vēlajos viduslaikos un [[Agrīnie jaunie laiki|agrīnajos jaunajos laikos]]. Tās galvenokārt bija liela kalibra [[artilērija]]s iekārtas, kuras lādēja no stobra gala un izmantoja aplenkumu laikā, lai raidītu apaļus akmens lādiņus pret ienaidnieka [[Aizsardzības mūris|nocietinājumu sienām]], tādējādi ļaujot karaspēkam tajos ielauzties. Vairumu bombardu izgatavoja no [[dzelzs]], un lādiņu izšaušanai tajās izmantoja [[šaujampulveris|šaujampulveri]]. Zināmi daudzi vēsturiski bombardu piemēri, tostarp ''Mons Meg'', "Bazilika", Dardaneļu lielgabals un rokas bombarda. Šis ierocis ir devis nosaukumu Karaliskās artilērijas dienesta pakāpei "bombardieris" ({{val|en|bombardier}}), kā arī vārdam "[[bombardēšana]]" ({{val|en|bombardment}}). == Klasifikācija un sistematizācija == Mūsdienu praksē dažādi ieroči, kas atšķiras gan pēc konstrukcijas, gan pēc mērķa, tiek klasificēti kā bombardas. Tāpēc termins "bombarda" bieži vien var būt maldinošs vai neinformatīvs. Bombardas iedala: * pēc kalibra — no 5 mārciņu ({{nobr|2,5 kg}}) lielgabaliem līdz tādiem milžiem kā "Cara lielgabals" un "Bazilika", ar kalibru virs 0,5 metriem un lielgabala lodes svaru virs {{nobr|500 kg}}. Tā kā 14. un 15. gadsimtā nebija stingras šaujamieroču klasifikācijas, par bombardām uzskatīti arī rokas šaujamieroči, kas radīti pirms [[arkebūza|arkebūzām]]. Tos dažreiz sauc par "rokas bombardām", "rokas caurulēm" un "rokas lielgabaliem". * pēc to funkcionālā mērķa — gan plakanšaušanas lielgabali, gan netiešās uguns lielgabali. * pamatojoties uz to konstrukciju — gan ar stobra, gan aizslēga lādēšanu, pēdējam ir vītņota patrontelpa, kas ir pieskrūvēta vai nostiprināta ar slēdzeni. * pamatojoties uz to ģeometriskajiem parametriem, bombardām parasti ir stobra garums 5—6 kalibri. Lai gan dažiem ieročiem bija lielāks stobra diametrs, lielgabalus ar daudz īsāku stobra garumu bieži uzskata par bombardām. Šie lielgabali, būtībā mīnmetēji, ir datējami ar laiku, kad terminu "mīnmetējs" vēl nelietoja. * pamatojoties uz to izgatavošanas metodi — kalti no dzelzs vairākām sloksnēm (agrīnie lielgabali), gan lieti no bronzas. * pēc sava uzdevuma tie bija gan aplenkuma, gan jūras lielgabali. Turklāt jūras lielgabalus izmantoja ne tikai kuģa korpusa iznīcināšanai (līdzīgi kā aplenkuma ieročus), bet arī mastu un takelāžas iznīcināšanai, kā arī ienaidnieka personāla (apkalpes) apšaudei. * pirmie lielgabali, kas šāva ar [[karteča (artilērija)|kartečas]] lodēm (bites, akmeņu metēji) un attiecīgi bija paredzēti ienaidnieka personāla apšaudei, strukturāli neatšķīrās no bombardām. == Slavenas bombardas == * "Kriemhilda" (vācu: ''Khriemhilde'') 1388. gadā piederēja [[Nirnberga]]s pilsētai, un tās karaspēks to izmantoja dumpinieku pils aplenkuma laikā. Aptuveni trīs tonnas sverot, tā šāva akmens lielgabala lodes, kuru svars bija {{nobr|550 kg}}. To transportēja 16 zirgu komanda, neskaitot vēl četrus ratus, kuros kopā atradās 11 lielgabala lodes.<ref>''Дельбрюк Х. Г.'' [https://litresp.ru/chitat/ru/Д/deljbryuk-gans/istoriya-voennogo-iskusstva/5 История военного искусства в рамках политической истории. — Т. IV. Новое время]. — СПб.: Наука; Ювента, 1996. — С. 30.</ref> * "[[Trakā Grieta]]" ("Trakā Margarēta", "Trakā Grēta", pazīstama arī kā "Trakā Margarēta" un ''Dulle Griet'') izgatavota 14. gadsimta beigās (saskaņā ar citiem avotiem, 15. gadsimta sākumā) [[Gente|Gentē]] (Burgundija, tagad Beļģija). Tā vienmēr atradusies pilsētā un tagad tā uzstādīta vienā no Gentes laukumiem. * ''[[Faule Mette]]'' ("Slinkā Metta", tulkota arī kā "Braunšveigas Metta") izgatavota 1411. gadā [[Svētā Romas impērija|Svētā Romas impērijā]] (tagad [[Vācija]]). Tā ieņem trešo vietu lielāko gludstobra lielgabalu sarakstā. To pārkausēja 1787. gadā. Visā tās pastāvēšanas laikā no tās izšauts 12 reizes. * ''[[Pumhart von Steyr]]'' izgatavota 15. gadsimta sākumā Līcenā, Austrijā. Tā ir lielākā bombarda pēc kalibra ({{nobr|800 mm}}), kas izgatavota no kaltām dzelzs sloksnēm. Pašlaik tā apskatāma Vīnes Militārās vēstures muzejā. * ''[[Hmelik]]'' ir liela kalibra, īsstobra piksidas bombarda. Saskaņā ar hronista Bartošaka no Drahonices teikto, to 1427. gadā izmantoja Prokopa Lielā vadītie [[husīti]] [[Kolīna]]s karaliskās pilsētas aplenkuma laikā. * ''[[Mons Meg]]'' izgatavota 1447. gadā [[Monsa|Monsā]] (Burgundija, tagad Beļģija). Pašlaik tā atrodas Edinburgas pilī ([[Edinburga]], Skotija). * "[[Bazilika (bombarda)|Bazilika]]" izgatavota 1453. gadā [[Edirne|Edirnē]]. To izgatavoja ungāru inženieris Urbāns, Osmaņu sultānam [[Mehmeds II|Mehmedam II]], un tā bija paredzēta [[Konstantinopole]]s aplenkumam. To trīs mēnešu laikā atlēja no bronzas. Pēc sešu nedēļu lietošanas to iznīcināja, neskatoties uz to, ka bija izpildījusi savu mērķi. Par baziliku saglabājies maz informācijas, taču līdzīgs lielgabals, "Dardaneļu lielgabals", tagad apskatāms Fortnelsonā, Anglijā. * "[[Cara lielgabals]]" izgatavots [[Maskava|Maskavā]] 1586. gadā. Tas ir lielākais gludstobra lielgabals pasaulē pēc kalibra ({{nobr|890 mm}}). Tas atliets no bronzas un lādējams no stobra. Tas nepiedalījās kaujās. Pašlaik tas apskatāms [[Maskavas kremlis|Maskavas Kremlī]]. == Galerija == <gallery> 200KgWroughtIronBombard1450MetzFrance.jpg|{{nobr|200 kg}} smaga kalta dzelzs bombarda, kas izgatavota ap 1450. gadu [[Meca|Mecā]] (mūsdienu Francijā). To izgatavoja, kopā sakaļot dzelzs stieņus, kurus saturēja dzelzs gredzeni. Ierocis šāva ar {{nobr|6 kg}} smagām akmens lodēm. Garums: {{nobr|82 cm}}. Great Turkish Bombard at Fort Nelson.JPG|[[Dardaneļu lielgabals]] Mons Meg at Edinburgh Castle.jpg|''Mons Meg'' Edinburgas pilī, 15. gadsimta vidus Mons Meg cannonballs, Edinburgh Castle Scotland.jpg|''Mons Meg'' lodes Cannons abandonded by Thomas Scalles at Mont Saint-Michel.jpg|Angļu bombardas, ko pameta [[Simtgadu karš|Simtgadu kara]] laikā un tagad ir izstādītas [[Monsenmišela|Monsenmišelā]]. Kwidzyn bombarda.jpg|15. gadsimta sākuma bombarda — vienīgā saglabājusies [[Vācu ordenis|Teitoņu ordeņa]] bruņinieku izmantotā bombarda, kas pašlaik apskatāma Kvidzinas pilī. Beschrijving Koloniale geschiedenis, Atjehoorlog. Indonesië (voorheen Nederlands-Indië) Twee Atjehse kanonnen in de kraton van Kotaradja. Sumatra, 1880-1910.jpg|Ačehas lielgabali, tostarp divas bombardas (tuvāk kamerai) Bombard from XV century.PNG|15. gadsimta bombarda uz lafetes, [[Varšava]] Bombard.jpg|Bombarda aplenkuma pozīcijā, [[Dānija]] Cardiff Castle, October 2017 39.jpg|No Kārdifas pils akas izcelta bombarda grozāmā stiprinājumā Copper alloy bombard Grodno.jpg|Hipotētiska rekonstrukcija vara sakausējuma bombardai, kas atrasta [[Grodņa|Grodņā]] (14. gadsimta 4. ceturksnis). </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{atsauce | last = Schmidtchen | first = Volker | title = Riesengeschütze des 15. Jahrhunderts. Technische Höchstleistungen ihrer Zeit | journal = Technikgeschichte | pages = 153–173 | volume = 44 | issue = 2 | year = 1977a}} * {{atsauce | last = Schmidtchen | first = Volker | title = Riesengeschütze des 15. Jahrhunderts. Technische Höchstleistungen ihrer Zeit | journal = Technikgeschichte | pages = 213–237 | volume = 44 | issue = 3 | year = 1977b}} * {{atsauce | last1 = Smith | first1 = Robert Douglas | last2 = DeVries | first2 = Kelly | title = The artillery of the Dukes of Burgundy, 1363&ndash;1477 | publisher = Boydell Press | year = 2005 | isbn = 978-1-84383-162-4}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ieroči]] [[Kategorija:Artilērija]] [[Kategorija:Ķīniešu izgudrojumi]] 34e8yhuo0oyy2zjd8r5zg7got0l4t2w 4534170 4534129 2026-10-10T17:22:47Z ZANDMANIS 91184 /* Slavenas bombardas */ 4534170 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Zamek w Malborku - bombarda.jpg|thumb|Bombarda [[Malborkas pils|Malborkas pilī]]]] '''Bombarda''' ir [[lielgabals|lielgabala]] vai [[mīnmetējs|mīnmetēja]] veids, ko izmantoja vēlajos viduslaikos un [[Agrīnie jaunie laiki|agrīnajos jaunajos laikos]]. Tās galvenokārt bija liela kalibra [[artilērija]]s iekārtas, kuras lādēja no stobra gala un izmantoja aplenkumu laikā, lai raidītu apaļus akmens lādiņus pret ienaidnieka [[Aizsardzības mūris|nocietinājumu sienām]], tādējādi ļaujot karaspēkam tajos ielauzties. Vairumu bombardu izgatavoja no [[dzelzs]], un lādiņu izšaušanai tajās izmantoja [[šaujampulveris|šaujampulveri]]. Zināmi daudzi vēsturiski bombardu piemēri, tostarp ''Mons Meg'', "Bazilika", Dardaneļu lielgabals un rokas bombarda. Šis ierocis ir devis nosaukumu Karaliskās artilērijas dienesta pakāpei "bombardieris" ({{val|en|bombardier}}), kā arī vārdam "[[bombardēšana]]" ({{val|en|bombardment}}). == Klasifikācija un sistematizācija == Mūsdienu praksē dažādi ieroči, kas atšķiras gan pēc konstrukcijas, gan pēc mērķa, tiek klasificēti kā bombardas. Tāpēc termins "bombarda" bieži vien var būt maldinošs vai neinformatīvs. Bombardas iedala: * pēc kalibra — no 5 mārciņu ({{nobr|2,5 kg}}) lielgabaliem līdz tādiem milžiem kā "Cara lielgabals" un "Bazilika", ar kalibru virs 0,5 metriem un lielgabala lodes svaru virs {{nobr|500 kg}}. Tā kā 14. un 15. gadsimtā nebija stingras šaujamieroču klasifikācijas, par bombardām uzskatīti arī rokas šaujamieroči, kas radīti pirms [[arkebūza|arkebūzām]]. Tos dažreiz sauc par "rokas bombardām", "rokas caurulēm" un "rokas lielgabaliem". * pēc to funkcionālā mērķa — gan plakanšaušanas lielgabali, gan netiešās uguns lielgabali. * pamatojoties uz to konstrukciju — gan ar stobra, gan aizslēga lādēšanu, pēdējam ir vītņota patrontelpa, kas ir pieskrūvēta vai nostiprināta ar slēdzeni. * pamatojoties uz to ģeometriskajiem parametriem, bombardām parasti ir stobra garums 5—6 kalibri. Lai gan dažiem ieročiem bija lielāks stobra diametrs, lielgabalus ar daudz īsāku stobra garumu bieži uzskata par bombardām. Šie lielgabali, būtībā mīnmetēji, ir datējami ar laiku, kad terminu "mīnmetējs" vēl nelietoja. * pamatojoties uz to izgatavošanas metodi — kalti no dzelzs vairākām sloksnēm (agrīnie lielgabali), gan lieti no bronzas. * pēc sava uzdevuma tie bija gan aplenkuma, gan jūras lielgabali. Turklāt jūras lielgabalus izmantoja ne tikai kuģa korpusa iznīcināšanai (līdzīgi kā aplenkuma ieročus), bet arī mastu un takelāžas iznīcināšanai, kā arī ienaidnieka personāla (apkalpes) apšaudei. * pirmie lielgabali, kas šāva ar [[karteča (artilērija)|kartečas]] lodēm (bites, akmeņu metēji) un attiecīgi bija paredzēti ienaidnieka personāla apšaudei, strukturāli neatšķīrās no bombardām. == Slavenas bombardas == * "Kriemhilda" (vācu: ''Khriemhilde'') 1388. gadā piederēja [[Nirnberga]]s pilsētai, un tās karaspēks to izmantoja dumpinieku pils aplenkuma laikā. Aptuveni trīs tonnas sverot, tā šāva akmens lielgabala lodes, kuru svars bija {{nobr|550 kg}}. To transportēja 16 zirgu komanda, neskaitot vēl četrus ratus, kuros kopā atradās 11 lielgabala lodes.<ref>''Дельбрюк Х. Г.'' [https://litresp.ru/chitat/ru/Д/deljbryuk-gans/istoriya-voennogo-iskusstva/5 История военного искусства в рамках политической истории. — Т. IV. Новое время]. — СПб.: Наука; Ювента, 1996. — С. 30.</ref> * "[[Trakā Grieta]]" ("Trakā Margarēta", "Trakā Grēta", pazīstama arī kā "Trakā Margarēta" un ''Dulle Griet'') izgatavota 14. gadsimta beigās (saskaņā ar citiem avotiem, 15. gadsimta sākumā) [[Gente|Gentē]] (Burgundija, tagad Beļģija). Tā vienmēr atradusies pilsētā un tagad tā uzstādīta vienā no Gentes laukumiem. * "[[Faule Mette]]" ("Slinkā Metta", tulkota arī kā "Braunšveigas Metta") izgatavota 1411. gadā [[Svētā Romas impērija|Svētā Romas impērijā]] (tagad [[Vācija]]). Tā ieņem trešo vietu lielāko gludstobra lielgabalu sarakstā. To pārkausēja 1787. gadā. Visā tās pastāvēšanas laikā no tās izšauts 12 reizes. * "[[Pumhart von Steyr]]" izgatavota 15. gadsimta sākumā Līcenā, Austrijā. Tā ir lielākā bombarda pēc kalibra ({{nobr|800 mm}}), kas izgatavota no kaltām dzelzs sloksnēm. Pašlaik tā apskatāma Vīnes Militārās vēstures muzejā. * "[[Hmelik]]" ir liela kalibra, īsstobra piksidas bombarda. Saskaņā ar hronista Bartošaka no Drahonices teikto, to 1427. gadā izmantoja Prokopa Lielā vadītie [[husīti]] [[Kolīna]]s karaliskās pilsētas aplenkuma laikā. * "[[Mons Meg]]" izgatavota 1447. gadā [[Monsa|Monsā]] (Burgundija, tagad Beļģija). Pašlaik tā atrodas Edinburgas pilī ([[Edinburga]], Skotija). * "[[Bazilika (bombarda)|Bazilika]]" izgatavota 1453. gadā [[Edirne|Edirnē]]. To izgatavoja ungāru inženieris Urbāns, Osmaņu sultānam [[Mehmeds II|Mehmedam II]], un tā bija paredzēta [[Konstantinopole]]s aplenkumam. To trīs mēnešu laikā atlēja no bronzas. Pēc sešu nedēļu lietošanas to iznīcināja, neskatoties uz to, ka bija izpildījusi savu mērķi. Par baziliku saglabājies maz informācijas, taču līdzīgs lielgabals, "Dardaneļu lielgabals", tagad apskatāms Fortnelsonā, Anglijā. * "[[Cara lielgabals]]" izgatavots [[Maskava|Maskavā]] 1586. gadā. Tas ir lielākais gludstobra lielgabals pasaulē pēc kalibra ({{nobr|890 mm}}). Tas atliets no bronzas un lādējams no stobra. Tas nepiedalījās kaujās. Pašlaik tas apskatāms [[Maskavas kremlis|Maskavas Kremlī]]. == Galerija == <gallery> 200KgWroughtIronBombard1450MetzFrance.jpg|{{nobr|200 kg}} smaga kalta dzelzs bombarda, kas izgatavota ap 1450. gadu [[Meca|Mecā]] (mūsdienu Francijā). To izgatavoja, kopā sakaļot dzelzs stieņus, kurus saturēja dzelzs gredzeni. Ierocis šāva ar {{nobr|6 kg}} smagām akmens lodēm. Garums: {{nobr|82 cm}}. Great Turkish Bombard at Fort Nelson.JPG|[[Dardaneļu lielgabals]] Mons Meg at Edinburgh Castle.jpg|''Mons Meg'' Edinburgas pilī, 15. gadsimta vidus Mons Meg cannonballs, Edinburgh Castle Scotland.jpg|''Mons Meg'' lodes Cannons abandonded by Thomas Scalles at Mont Saint-Michel.jpg|Angļu bombardas, ko pameta [[Simtgadu karš|Simtgadu kara]] laikā un tagad ir izstādītas [[Monsenmišela|Monsenmišelā]]. Kwidzyn bombarda.jpg|15. gadsimta sākuma bombarda — vienīgā saglabājusies [[Vācu ordenis|Teitoņu ordeņa]] bruņinieku izmantotā bombarda, kas pašlaik apskatāma Kvidzinas pilī. Beschrijving Koloniale geschiedenis, Atjehoorlog. Indonesië (voorheen Nederlands-Indië) Twee Atjehse kanonnen in de kraton van Kotaradja. Sumatra, 1880-1910.jpg|Ačehas lielgabali, tostarp divas bombardas (tuvāk kamerai) Bombard from XV century.PNG|15. gadsimta bombarda uz lafetes, [[Varšava]] Bombard.jpg|Bombarda aplenkuma pozīcijā, [[Dānija]] Cardiff Castle, October 2017 39.jpg|No Kārdifas pils akas izcelta bombarda grozāmā stiprinājumā Copper alloy bombard Grodno.jpg|Hipotētiska rekonstrukcija vara sakausējuma bombardai, kas atrasta [[Grodņa|Grodņā]] (14. gadsimta 4. ceturksnis). </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{atsauce | last = Schmidtchen | first = Volker | title = Riesengeschütze des 15. Jahrhunderts. Technische Höchstleistungen ihrer Zeit | journal = Technikgeschichte | pages = 153–173 | volume = 44 | issue = 2 | year = 1977a}} * {{atsauce | last = Schmidtchen | first = Volker | title = Riesengeschütze des 15. Jahrhunderts. Technische Höchstleistungen ihrer Zeit | journal = Technikgeschichte | pages = 213–237 | volume = 44 | issue = 3 | year = 1977b}} * {{atsauce | last1 = Smith | first1 = Robert Douglas | last2 = DeVries | first2 = Kelly | title = The artillery of the Dukes of Burgundy, 1363&ndash;1477 | publisher = Boydell Press | year = 2005 | isbn = 978-1-84383-162-4}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ieroči]] [[Kategorija:Artilērija]] [[Kategorija:Ķīniešu izgudrojumi]] c2ech7up2lvqes6sf4ou0g8310trzco 6 641324 4534127 2026-10-10T14:32:50Z Tankists 100139 Avots: https://www.facebook.com/LNVMuzejs/posts/2653704721406832/ 4534127 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Avots: https://www.facebook.com/LNVMuzejs/posts/2653704721406832/ == Licence == {{CC-BY-4.0}} 7hf5ftt4lasw3vts7rfv2siew4n1bsp 6 641325 4534130 2026-10-10T14:43:25Z Egilus 27634 Atlantis spēles attēls ''Atlantis Little Helper'' veidotā kartē. Lai gan ALH ir atvērtā koda bezmaksas programmatūra, tās veidots attēls ir autortiesību objekts, tādēļ tas publiski izmantojams tikai godprātīgas lietošanas ietvaros. [[Kategorija:PC spēles]] 4534130 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Atlantis spēles attēls ''Atlantis Little Helper'' veidotā kartē. Lai gan ALH ir atvērtā koda bezmaksas programmatūra, tās veidots attēls ir autortiesību objekts, tādēļ tas publiski izmantojams tikai godprātīgas lietošanas ietvaros. [[Kategorija:PC spēles]] == Licence == {{Copyr}} gjskx23x8n2mel4nuamtr964e85nfe0 0 641327 4534135 2026-10-10T14:49:40Z Egilus 27634 Popularitāte nekādi nevelk uz enciklopēdijas līmeni, bet angļi un vācieši nozīmību atzīst. 4534135 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Atlantis PBEM in Atlantis Little Helper.png|thumb|333x333px|''Atlantis'' pasaules izskats palīgprogrammā ''Atlantis Little Helper'']] '''''Atlantis''''' ir bezmaksas [[Atvērtais pirmkods|atvērtā koda]] daudzspēlētāju datora vadīta [[Fantāziju pasaule|fantāzijas]] [[Stratēģijas datorspēles|stratēģijas spēle]]. To spēlē, izmantojot [[Elektroniskais pasts|e-pastu]], saņemot pa to spēles tekošā stāvokļa vārdisku aprakstu un nosūtot rīkojumus savām vienībām. Spēles pasaulē ir daudz rasu un monstru. Spēlētāji var mēģināt izveidot impērijas, kļūt par burveklību meistariem, pētniekiem, tirgotājiem vai veidot citu karjeru, un mijiedarboties ar citiem spēlētājiem tirdzniecībā, karos un aliansēs. Spēlē pēc tās sākotnējā plāna nav noteikta uzvarētāja, spēlētāji izvirza paši savus mērķus, un pievienoties var jebkurā laikā. Tomēr vēsturiski pastāvējušas arī maksas versijas un spēles ar spēlētājiem noteikti izpildāmiem uzdevumiem, kā kādas vietas iekarošana un noturēšana vai kolektīva cīņa ar [[Mākslīgais intelekts|MI]] kontrolētu superfrakciju. Pievienoties spēlei ir iespējams jebkurā laikā; jauni spēlētāji pēc iespējas tiek "izlaisti" neapdzīvotās vietās. Pastāv spēles “avīze”, kurā spēlētāji publiski komentē notiekošo lomu spēles garā. Gājienu atskaišu apstrādei izveidotas brīvi pieejamas programmas, kas pārveido tos grafiskā attēlā un palīdz izveidot spēles gājienus. == Vēsture == Rasels Volless [[Dublina|Dublinā]] izstrādāja sākotnējo versiju [[C (programmēšanas valoda)|C]] [[Programmēšanas valoda|programmēšanas valodā]] un 1993. gadā palaida pirmo spēli ''Atlantis 1.0'', kura turpinājās pusgadu''.'' Džims Kotuņjo no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tai pašā gadā palaida ''Atlantis 1.1'' ar nelieliem uzlabojumiem, kas bija aktīva līdz 1995. gadam. Džefs Danbārs turpināja darbu, vispirms ar plašu ''Atlantis 2.0'' spēles testu [[C++]] valodā no 1995. gada sākuma līdz 1997. gadam un pēc tam ar komerciālo spēli ''Atlantis 3.0'' no 1996. līdz 1999. gadam. 1999. gadā Džefs Danbārs paziņojot, ka noguris no komercijas, izveidoja ''Atlantis 4.0'', un tā tika izlaista saskaņā ar [[GNU Vispārējā publiskā licence|GNU GPL]] publiskās licences noteikumiem. Pēc tam tika izveidota Yahoo grupa "AtlantisDev", un Džozefs Traubs kļuva par koda uzturētāju. ''Atlantis 4.0'' vēlāk paplašināja dažādi ''AtlantisDev'' grupas dalībnieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prankster.com/project/docs/history.htm|title=The History of the Atlantis PBEM|website=www.prankster.com|access-date=2026-10-10}}</ref> Kopš 2011. gada izstrādē izmantots [[Git]], un vairāki izstrādātāji piedalījās servera koda izstrādē vietnē [[GitHub]]. Koda izstrāde turpinās arī 2020. gados, lai gan spēles pamats paliek nemainīgs. Visvairāk pie koda šajā laikā strādājis Artems Tritjaks no ASV.<ref>{{Atsauce|title=Atlantis-PBEM/Atlantis|url=https://github.com/Atlantis-PBEM/Atlantis|publisher=Atlantis-PBEM|date=2026-08-02|accessdate=2026-10-10}}</ref> Tomēr spēļu organizēšanas process ir laikietilpīgs, un 2026. gadā vairs ir zināmi tikai četri aktīvi spēles serveri - "Atlantis-pbem"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://atlantis-pbem.com/|title=Atlantis PBEM game|website=atlantis-pbem.com|access-date=2026-10-10|language=en}}</ref>, "Lemūrija" ([[PHP]] valodā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fantasya-pbem.de/|title=Fantasya 3, das E-Mail-Fantasy-Rollenspiel|website=www.fantasya-pbem.de|access-date=2026-10-10}}</ref>, "Eressea"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eressea.de/en/willkommen-auf-eressea-english/|title=Eressea – Fantastic Worlds|access-date=2026-10-10|language=en-US}}</ref> un "Newage".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://atlantis-newage.com/|title=Atlantis: New Age|website=atlantis-newage.com|access-date=2026-10-10}}</ref> Pirmais izceļas ar masveidīgu MI frakciju lietošanu. === Latvijā === Latvijā spēles serveris vietnē murds.lv ar trīs vienlaicīgām spēlēm (ar gājieniem 1,2 un 5 reizes nedēļā) tika organizēts 2000. gadā un saglabāja aktivitāti līdz 2006. gadam.<ref name=":1">[http://www.murds.lv/pbem/atlantis/times/atlantis5/index.php3?n=1449 Murds.lv. Atlantis Times]</ref> Kopumā spēlē piedalījās vairāk nekā 600 dalībnieku ("frakciju"), taču parasti tie atstāja spēli pēc savu mērķu realizācijas un kad bija atlikuši tikai 12 spēlētāji, serveris tika slēgts.<ref name=":1" /> Latvijas spēles izcēlās ar tulkojumu latviešu valodā, kamēr vairumā gadījumu tika spēlēts angļu vai vācu valodā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Datorspēles]] 2mz16bp5wad3eknhcwy5s6ts1rfkatg 4534136 4534135 2026-10-10T14:51:13Z Egilus 27634 4534136 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Atlantis PBEM in Atlantis Little Helper.png|thumb|333x333px|''Atlantis'' pasaules izskats palīgprogrammā ''Atlantis Little Helper'']] '''''Atlantis''''' ir bezmaksas [[Atvērtais pirmkods|atvērtā koda]] daudzspēlētāju datora vadīta [[Fantāziju pasaule|fantāzijas]] [[Stratēģijas datorspēles|stratēģijas spēle]]. To spēlē, izmantojot [[Elektroniskais pasts|e-pastu]], saņemot pa to spēles tekošā stāvokļa vārdisku aprakstu un nosūtot rīkojumus savām vienībām. Spēles pasaulē ir daudz rasu un monstru. Spēlētāji var mēģināt izveidot impērijas, kļūt par burveklību meistariem, pētniekiem, tirgotājiem vai veidot citu karjeru, un mijiedarboties ar citiem spēlētājiem tirdzniecībā, karos un aliansēs. Spēlē pēc tās sākotnējā plāna nav noteikta uzvarētāja, spēlētāji izvirza paši savus mērķus, un pievienoties var jebkurā laikā. Tomēr vēsturiski pastāvējušas arī maksas versijas un spēles ar spēlētājiem noteikti izpildāmiem uzdevumiem, kā kādas vietas iekarošana un noturēšana vai kolektīva cīņa ar [[Mākslīgais intelekts|MI]] kontrolētu superfrakciju. Pievienoties spēlei ir iespējams jebkurā laikā; jauni spēlētāji pēc iespējas tiek "izlaisti" neapdzīvotās vietās. Pastāv spēles “avīze”, kurā spēlētāji publiski komentē notiekošo lomu spēles garā. Gājienu atskaišu apstrādei izveidotas brīvi pieejamas programmas, kas pārveido tos grafiskā attēlā un palīdz izveidot spēles gājienus. == Vēsture == Rasels Volless [[Dublina|Dublinā]] izstrādāja sākotnējo versiju [[C (programmēšanas valoda)|C]] [[Programmēšanas valoda|programmēšanas valodā]] un 1993. gadā palaida pirmo spēli ''Atlantis 1.0'', kura turpinājās pusgadu''.'' Džims Kotuņjo no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tai pašā gadā palaida ''Atlantis 1.1'' ar nelieliem uzlabojumiem, kas bija aktīva līdz 1995. gadam. Džefs Danbārs turpināja darbu, vispirms ar plašu ''Atlantis 2.0'' spēles testu [[C++]] valodā no 1995. gada sākuma līdz 1997. gadam un pēc tam ar komerciālo spēli ''Atlantis 3.0'' no 1996. līdz 1999. gadam. 1999. gadā Džefs Danbārs paziņojot, ka noguris no komercijas, izveidoja ''Atlantis 4.0'', un tā tika izlaista saskaņā ar [[GNU Vispārējā publiskā licence|GNU GPL]] publiskās licences noteikumiem. Pēc tam tika izveidota Yahoo grupa "AtlantisDev", un Džozefs Traubs kļuva par koda uzturētāju. ''Atlantis 4.0'' vēlāk paplašināja dažādi ''AtlantisDev'' grupas dalībnieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prankster.com/project/docs/history.htm|title=The History of the Atlantis PBEM|website=www.prankster.com|access-date=2026-10-10}}</ref> Kopš 2011. gada izstrādē izmantots [[Git]], un vairāki izstrādātāji piedalījās servera koda izstrādē vietnē [[GitHub]]. Koda izstrāde turpinās arī 2020. gados, lai gan spēles pamats paliek nemainīgs. Visvairāk pie koda šajā laikā strādājis Artems Tritjaks no ASV.<ref>{{Atsauce|title=Atlantis-PBEM/Atlantis|url=https://github.com/Atlantis-PBEM/Atlantis|publisher=Atlantis-PBEM|date=2026-08-02|accessdate=2026-10-10}}</ref> Tomēr spēļu organizēšanas process ir laikietilpīgs, un 2026. gadā vairs ir zināmi tikai četri aktīvi spēles serveri — "Atlantis-pbem"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://atlantis-pbem.com/|title=Atlantis PBEM game|website=atlantis-pbem.com|access-date=2026-10-10|language=en}}</ref>, "Lemūrija" ([[PHP]] valodā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fantasya-pbem.de/|title=Fantasya 3, das E-Mail-Fantasy-Rollenspiel|website=www.fantasya-pbem.de|access-date=2026-10-10}}</ref>, "Eressea"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eressea.de/en/willkommen-auf-eressea-english/|title=Eressea – Fantastic Worlds|access-date=2026-10-10|language=en-US}}</ref> un "Newage".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://atlantis-newage.com/|title=Atlantis: New Age|website=atlantis-newage.com|access-date=2026-10-10}}</ref> Pirmais izceļas ar masveidīgu MI frakciju lietošanu. === Latvijā === Latvijā spēles serveris vietnē murds.lv ar trīs vienlaicīgām spēlēm (ar gājieniem 1,2 un 5 reizes nedēļā) tika organizēts 2000. gadā un saglabāja aktivitāti līdz 2006. gadam.<ref name=":1">[http://www.murds.lv/pbem/atlantis/times/atlantis5/index.php3?n=1449 Murds.lv. Atlantis Times]</ref> Kopumā spēlē piedalījās vairāk nekā 600 dalībnieku ("frakciju"), taču parasti tie atstāja spēli pēc savu mērķu realizācijas un kad bija atlikuši tikai 12 spēlētāji, serveris tika slēgts.<ref name=":1" /> Latvijas spēles izcēlās ar tulkojumu latviešu valodā, kamēr vairumā gadījumu tika spēlēts angļu vai vācu valodā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Datorspēles]] 7dlavu211rq41whjem2hncq0m4admta 4534137 4534136 2026-10-10T14:52:08Z Egilus 27634 4534137 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Atlantis PBEM in Atlantis Little Helper.png|thumb|333x333px|''Atlantis'' pasaules izskats palīgprogrammā ''Atlantis Little Helper'']] '''''Atlantis''''' ir bezmaksas [[Atvērtais pirmkods|atvērtā koda]] daudzspēlētāju datora vadīta [[Fantāziju pasaule|fantāzijas]] [[Stratēģijas datorspēles|stratēģijas spēle]]. To spēlē, izmantojot [[Elektroniskais pasts|e-pastu]], saņemot pa to spēles tekošā stāvokļa vārdisku aprakstu un nosūtot rīkojumus savām vienībām. Spēles pasaulē ir daudz rasu un monstru. Spēlētāji var mēģināt izveidot impērijas, kļūt par burveklību meistariem, pētniekiem, tirgotājiem vai veidot citu karjeru, un mijiedarboties ar citiem spēlētājiem tirdzniecībā, karos un aliansēs. Spēlē pēc tās sākotnējā plāna nav noteikta uzvarētāja, spēlētāji izvirza paši savus mērķus, un pievienoties var jebkurā laikā. Tomēr vēsturiski pastāvējušas arī maksas versijas un spēles ar spēlētājiem noteikti izpildāmiem uzdevumiem, kā kādas vietas iekarošana un noturēšana vai kolektīva cīņa ar [[Mākslīgais intelekts|MI]] kontrolētu superfrakciju. Pievienoties spēlei ir iespējams jebkurā laikā; jauni spēlētāji pēc iespējas tiek "izlaisti" neapdzīvotās vietās. Pastāv spēles “avīze”, kurā spēlētāji publiski komentē notiekošo lomu spēles garā. Gājienu atskaišu apstrādei izveidotas brīvi pieejamas programmas, kas pārveido tos grafiskā attēlā un palīdz izveidot spēles gājienus. == Vēsture == Rasels Volless [[Dublina|Dublinā]] izstrādāja sākotnējo versiju [[C (programmēšanas valoda)|C]] [[Programmēšanas valoda|programmēšanas valodā]] un 1993. gadā palaida pirmo spēli ''Atlantis 1.0'', kura turpinājās pusgadu''.'' Džims Kotuņjo no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tai pašā gadā palaida ''Atlantis 1.1'' ar nelieliem uzlabojumiem, kas bija aktīva līdz 1995. gadam. Džefs Danbārs turpināja darbu, vispirms ar plašu ''Atlantis 2.0'' spēles testu [[C++]] valodā no 1995. gada sākuma līdz 1997. gadam un pēc tam ar komerciālo spēli ''Atlantis 3.0'' no 1996. līdz 1999. gadam. 1999. gadā Džefs Danbārs paziņojot, ka noguris no komercijas, izveidoja ''Atlantis 4.0'', un tā tika izlaista saskaņā ar [[GNU Vispārējā publiskā licence|GNU GPL]] publiskās licences noteikumiem. Pēc tam tika izveidota Yahoo grupa "AtlantisDev", un Džozefs Traubs kļuva par koda uzturētāju. ''Atlantis 4.0'' vēlāk paplašināja dažādi ''AtlantisDev'' grupas dalībnieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prankster.com/project/docs/history.htm|title=The History of the Atlantis PBEM|website=www.prankster.com|access-date=2026-10-10}}</ref> Kopš 2011. gada izstrādē izmantots [[Git]], un vairāki izstrādātāji piedalījās servera koda izstrādē vietnē [[GitHub]]. Koda izstrāde turpinās arī 2020. gados, lai gan spēles pamats paliek nemainīgs. Visvairāk pie koda šajā laikā strādājis Artems Tritjaks no ASV.<ref>{{Atsauce|title=Atlantis-PBEM/Atlantis|url=https://github.com/Atlantis-PBEM/Atlantis|publisher=Atlantis-PBEM|date=2026-08-02|accessdate=2026-10-10}}</ref> Tomēr spēļu organizēšanas process ir laikietilpīgs, un 2026. gadā vairs ir zināmi tikai četri aktīvi spēles serveri — "Atlantis-pbem",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://atlantis-pbem.com/|title=Atlantis PBEM game|website=atlantis-pbem.com|access-date=2026-10-10|language=en}}</ref> "Lemūrija" ([[PHP]] valodā),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fantasya-pbem.de/|title=Fantasya 3, das E-Mail-Fantasy-Rollenspiel|website=www.fantasya-pbem.de|access-date=2026-10-10}}</ref> "Eressea"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eressea.de/en/willkommen-auf-eressea-english/|title=Eressea – Fantastic Worlds|access-date=2026-10-10|language=en-US}}</ref> un "Newage".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://atlantis-newage.com/|title=Atlantis: New Age|website=atlantis-newage.com|access-date=2026-10-10}}</ref> Pirmais izceļas ar masveidīgu MI frakciju lietošanu. === Latvijā === Latvijā spēles serveris vietnē murds.lv ar trīs vienlaicīgām spēlēm (ar gājieniem 1,2 un 5 reizes nedēļā) tika organizēts 2000. gadā un saglabāja aktivitāti līdz 2006. gadam.<ref name=":1">[http://www.murds.lv/pbem/atlantis/times/atlantis5/index.php3?n=1449 Murds.lv. Atlantis Times]</ref> Kopumā spēlē piedalījās vairāk nekā 600 dalībnieku ("frakciju"), taču parasti tie atstāja spēli pēc savu mērķu realizācijas un kad bija atlikuši tikai 12 spēlētāji, serveris tika slēgts.<ref name=":1" /> Latvijas spēles izcēlās ar tulkojumu latviešu valodā, kamēr vairumā gadījumu tika spēlēts angļu vai vācu valodā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Datorspēles]] 3zm8bzf763f9tpl83soajc5hm84h277 6 641328 4534140 2026-10-10T15:02:46Z Tankists 100139 Avoti: https://www.youtube.com/watch?v=gB5hUCaTTf8 https://periodika.lv/viewerOpener?id=66411908&isArticle=true&query=18%20Novembra%20Savien%C4%ABba%20 4534140 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Avoti: https://www.youtube.com/watch?v=gB5hUCaTTf8 https://periodika.lv/viewerOpener?id=66411908&isArticle=true&query=18%20Novembra%20Savien%C4%ABba%20 == Licence == {{CC-BY-SA-4.0|Tankists}} opiyumoubtqspjzniy1nzzadwlbwcty 0 641329 4534155 2026-10-10T16:22:37Z Latvinskyy 142552 Izveidots, tulkojot lapu "[[:fr:Special:Redirect/revision/240094589|Günther Fehlinger]]" 4534155 wikitext text/x-wiki {{Infobox Biographie2|image=Gunther Fehlinger-Jahn.jpg|légende=Gunther Fehlinger-Jahn 10 septembre 2024}}'''Ginters Fēlingers-Jāns''' ([[Vācu valoda|vācu]]: <nowiki>''</nowiki>Günther Fehlinger-Jahn<nowiki>''</nowiki>; dzimis [[1968. gads|1968]]. gada [[23. augusts|23. augustā]] [[Linca|Lincā]]) ir [[Austrija|Austrijas]] ekonomists, politiskais aktīvists un interneta personība. Viņš ir pazīstams ar savu izteikti pro-[[NATO]] un pret [[Krievija|Krieviju]] vērsto noskaņojumu, kā arī provokatīvām kampaņām sociālajos tīklos. Fēlingers-Jāns ir pieteicis savu neatkarīgo kandidatūru 2028. gada [[Austrijas prezidenti|Austrijas prezidenta]] vēlēšanām, solot panākt valsts iestāšanos NATO. == Biogrāfija == Fēlingers-Jāns 1998. gadā absolvēja Vīnes Ekonomikas un biznesa universitāti, iegūstot maģistra grādu starptautiskajā uzņēmējdarbībā. Karjeras laikā darbojies kā ekonomikas konsultants un [[Eiropas Tautas partija|Eiropas Tautas partijas]] (EPP) mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas ģenerālsekretārs. Viņš ieņem Austrijas NATO paplašināšanās komitejas (<nowiki>''Austrian Committee for NATO Enlargement''</nowiki>) priekšsēdētāja amatu un aktīvi aicina Austriju atteikties no tās vēsturiskās militārās neitralitātes. Tāpat viņš iestājas par tūlītēju [[Ukraina|Ukrainas]], [[Kosova|Kosovas]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] uzņemšanu [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]]. == Politiskie solījumi == Gatavojoties 2028. gada Austrijas prezidenta vēlēšanām, Fēlingers-Jāns 2026. gada oktobrī izpelnījās starptautisku uzmanību ar publisku solījumu uzvaras gadījumā atdot [[Meksika|Meksikai]] 16. gadsimta acteku valdnieka Montesumas spalvu galvassegu. Šis retais artefakts pašlaik atrodas [[Vīnes Pasaules muzejā]] (<nowiki>''Weltmuseum Wien''</nowiki>) un jau gadu desmitiem ir diplomātisku strīdu objekts starp Austrijas un Meksikas valdībām. == Strīdi == Fēlingers-Jāns ir plaši pazīstams sociālajā platformā [[X (sociālais tīkls)|X]] (bijušais <nowiki>''Twitter''</nowiki>), kur viņa asā retorika pret valstīm, kas sadarbojas ar [[Krievija|Krieviju]] vai ietilpst [[BRICS]] blokā, bieži izraisa starptautiskus skandālus. Viņš regulāri publicē kartes, kurās attēloti hipotētiski scenāriji par lielo pasaules valstu sadalīšanu jeb balkanizāciju. === Ierosinātā Brazīlijas, Irānas, Nigērijas, Ķīnas un Sīrijas sadalīšana === * <nowiki>'''</nowiki>[[Brazīlija]]:<nowiki>'''</nowiki> 2023. gada augustā pēc [[BRICS]] samita viņš sociālajos tīklos publicēja draudus "sadalīt" Brazīliju vairākās mazākās valstīs. Reaģējot uz plašo sašutumu Brazīlijas sabiedrībā, NATO oficiālie pārstāvji nāca klajā ar paziņojumu, uzsverot, ka Fēlingers-Jāns nekādā veidā nepārstāv Ziemeļatlantijas aliansi. * <nowiki>'''</nowiki>[[Indija]]:<nowiki>'''</nowiki> 2025. gada nogalē viņš publicēja fragmentētas Indijas karti ar tēmturi <nowiki>''</nowiki>#ExIndia<nowiki>''</nowiki>, paužot nosodījumu valsts lēmumam turpināt naftas importu no Krievijas. Indijas mediju kritikas un aso sabiedrības reakciju dēļ viņa profils Indijas teritorijā tika oficiāli bloķēts par separātisma atbalstīšanu. * <nowiki>'''</nowiki>[[Balkānu pussala|Balkāni]]:<nowiki>'''</nowiki> Viņa asā, pret Serbiju un Dienvidslāvijas ideju vērstā retorika ir izraisījusi regulārus konfliktus un draudus no Serbijas diasporas puses. == Populārā kultūra == Ginters Felingers parādās modā ''"The Fire Rises'' " videospēlei "Hearts of Iron IV" . Šo tēlu var spēlēt kā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] prezidentu, ļaujot spēlētājiem īstenot viņa politiku spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thefireriseswiki.miraheze.org/wiki/Gunther_Fehlinger|title=Gunther Fehlinger|website=The Fire Rises Wiki|access-date=2025-12-05|date=2025-11-22|language=en}}.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}}• [x.com Gintera Fēlingera-Jāna oficiālais X (Twitter) profils] 1ugpri0kpdf9tfzmi0h1inho0dmxl2w 4534156 4534155 2026-10-10T16:23:35Z Latvinskyy 142552 4534156 wikitext text/x-wiki '''Ginters Fēlingers-Jāns''' ([[Vācu valoda|vācu]]: <nowiki>''</nowiki>Günther Fehlinger-Jahn<nowiki>''</nowiki>; dzimis [[1968. gads|1968]]. gada [[23. augusts|23. augustā]] [[Linca|Lincā]]) ir [[Austrija|Austrijas]] ekonomists, politiskais aktīvists un interneta personība. Viņš ir pazīstams ar savu izteikti pro-[[NATO]] un pret [[Krievija|Krieviju]] vērsto noskaņojumu, kā arī provokatīvām kampaņām sociālajos tīklos. Fēlingers-Jāns ir pieteicis savu neatkarīgo kandidatūru 2028. gada [[Austrijas prezidenti|Austrijas prezidenta]] vēlēšanām, solot panākt valsts iestāšanos NATO. == Biogrāfija == Fēlingers-Jāns 1998. gadā absolvēja Vīnes Ekonomikas un biznesa universitāti, iegūstot maģistra grādu starptautiskajā uzņēmējdarbībā. Karjeras laikā darbojies kā ekonomikas konsultants un [[Eiropas Tautas partija|Eiropas Tautas partijas]] (EPP) mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas ģenerālsekretārs. Viņš ieņem Austrijas NATO paplašināšanās komitejas (<nowiki>''Austrian Committee for NATO Enlargement''</nowiki>) priekšsēdētāja amatu un aktīvi aicina Austriju atteikties no tās vēsturiskās militārās neitralitātes. Tāpat viņš iestājas par tūlītēju [[Ukraina|Ukrainas]], [[Kosova|Kosovas]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] uzņemšanu [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]]. == Politiskie solījumi == Gatavojoties 2028. gada Austrijas prezidenta vēlēšanām, Fēlingers-Jāns 2026. gada oktobrī izpelnījās starptautisku uzmanību ar publisku solījumu uzvaras gadījumā atdot [[Meksika|Meksikai]] 16. gadsimta acteku valdnieka Montesumas spalvu galvassegu. Šis retais artefakts pašlaik atrodas [[Vīnes Pasaules muzejā]] (<nowiki>''Weltmuseum Wien''</nowiki>) un jau gadu desmitiem ir diplomātisku strīdu objekts starp Austrijas un Meksikas valdībām. == Strīdi == Fēlingers-Jāns ir plaši pazīstams sociālajā platformā [[X (sociālais tīkls)|X]] (bijušais <nowiki>''Twitter''</nowiki>), kur viņa asā retorika pret valstīm, kas sadarbojas ar [[Krievija|Krieviju]] vai ietilpst [[BRICS]] blokā, bieži izraisa starptautiskus skandālus. Viņš regulāri publicē kartes, kurās attēloti hipotētiski scenāriji par lielo pasaules valstu sadalīšanu jeb balkanizāciju. === Ierosinātā Brazīlijas, Irānas, Nigērijas, Ķīnas un Sīrijas sadalīšana === * <nowiki>'''</nowiki>[[Brazīlija]]:<nowiki>'''</nowiki> 2023. gada augustā pēc [[BRICS]] samita viņš sociālajos tīklos publicēja draudus "sadalīt" Brazīliju vairākās mazākās valstīs. Reaģējot uz plašo sašutumu Brazīlijas sabiedrībā, NATO oficiālie pārstāvji nāca klajā ar paziņojumu, uzsverot, ka Fēlingers-Jāns nekādā veidā nepārstāv Ziemeļatlantijas aliansi. * <nowiki>'''</nowiki>[[Indija]]:<nowiki>'''</nowiki> 2025. gada nogalē viņš publicēja fragmentētas Indijas karti ar tēmturi <nowiki>''</nowiki>#ExIndia<nowiki>''</nowiki>, paužot nosodījumu valsts lēmumam turpināt naftas importu no Krievijas. Indijas mediju kritikas un aso sabiedrības reakciju dēļ viņa profils Indijas teritorijā tika oficiāli bloķēts par separātisma atbalstīšanu. * <nowiki>'''</nowiki>[[Balkānu pussala|Balkāni]]:<nowiki>'''</nowiki> Viņa asā, pret Serbiju un Dienvidslāvijas ideju vērstā retorika ir izraisījusi regulārus konfliktus un draudus no Serbijas diasporas puses. == Populārā kultūra == Ginters Felingers parādās modā ''"The Fire Rises'' " videospēlei "Hearts of Iron IV" . Šo tēlu var spēlēt kā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] prezidentu, ļaujot spēlētājiem īstenot viņa politiku spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thefireriseswiki.miraheze.org/wiki/Gunther_Fehlinger|title=Gunther Fehlinger|website=The Fire Rises Wiki|access-date=2025-12-05|date=2025-11-22|language=en}}.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}}• [x.com Gintera Fēlingera-Jāna oficiālais X (Twitter) profils] awjd5vm378vlf38yoafg2c2rjd9czkv 4534157 4534156 2026-10-10T16:25:07Z Latvinskyy 142552 4534157 wikitext text/x-wiki '''Ginters Fēlingers-Jāns''' ([[Vācu valoda|vācu]]: <nowiki>''</nowiki>Günther Fehlinger-Jahn<nowiki>''</nowiki>; dzimis [[1968. gads|1968]]. gada [[23. augusts|23. augustā]] [[Linca|Lincā]]) ir [[Austrija|Austrijas]] ekonomists, politiskais aktīvists un interneta personība. Viņš ir pazīstams ar savu izteikti pro-[[NATO]] un pret [[Krievija|Krieviju]] vērsto noskaņojumu, kā arī provokatīvām kampaņām sociālajos tīklos. Fēlingers-Jāns ir pieteicis savu neatkarīgo kandidatūru 2028. gada [[Austrijas prezidenti|Austrijas prezidenta]] vēlēšanām, solot panākt valsts iestāšanos NATO. [[Attēls:Gunther Fehlinger-Jahn.jpg|thumb|Ginters Fēlingers-Jahn, 2024. gada 10. septembris]] == Biogrāfija == Fēlingers-Jāns 1998. gadā absolvēja Vīnes Ekonomikas un biznesa universitāti, iegūstot maģistra grādu starptautiskajā uzņēmējdarbībā. Karjeras laikā darbojies kā ekonomikas konsultants un [[Eiropas Tautas partija|Eiropas Tautas partijas]] (EPP) mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas ģenerālsekretārs. Viņš ieņem Austrijas NATO paplašināšanās komitejas (<nowiki>''Austrian Committee for NATO Enlargement''</nowiki>) priekšsēdētāja amatu un aktīvi aicina Austriju atteikties no tās vēsturiskās militārās neitralitātes. Tāpat viņš iestājas par tūlītēju [[Ukraina|Ukrainas]], [[Kosova|Kosovas]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] uzņemšanu [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]]. == Politiskie solījumi == Gatavojoties 2028. gada Austrijas prezidenta vēlēšanām, Fēlingers-Jāns 2026. gada oktobrī izpelnījās starptautisku uzmanību ar publisku solījumu uzvaras gadījumā atdot [[Meksika|Meksikai]] 16. gadsimta acteku valdnieka Montesumas spalvu galvassegu. Šis retais artefakts pašlaik atrodas [[Vīnes Pasaules muzejā]] (<nowiki>''Weltmuseum Wien''</nowiki>) un jau gadu desmitiem ir diplomātisku strīdu objekts starp Austrijas un Meksikas valdībām. == Strīdi == Fēlingers-Jāns ir plaši pazīstams sociālajā platformā [[X (sociālais tīkls)|X]] (bijušais <nowiki>''Twitter''</nowiki>), kur viņa asā retorika pret valstīm, kas sadarbojas ar [[Krievija|Krieviju]] vai ietilpst [[BRICS]] blokā, bieži izraisa starptautiskus skandālus. Viņš regulāri publicē kartes, kurās attēloti hipotētiski scenāriji par lielo pasaules valstu sadalīšanu jeb balkanizāciju. === Ierosinātā Brazīlijas, Irānas, Nigērijas, Ķīnas un Sīrijas sadalīšana === * <nowiki>'''</nowiki>[[Brazīlija]]:<nowiki>'''</nowiki> 2023. gada augustā pēc [[BRICS]] samita viņš sociālajos tīklos publicēja draudus "sadalīt" Brazīliju vairākās mazākās valstīs. Reaģējot uz plašo sašutumu Brazīlijas sabiedrībā, NATO oficiālie pārstāvji nāca klajā ar paziņojumu, uzsverot, ka Fēlingers-Jāns nekādā veidā nepārstāv Ziemeļatlantijas aliansi. * <nowiki>'''</nowiki>[[Indija]]:<nowiki>'''</nowiki> 2025. gada nogalē viņš publicēja fragmentētas Indijas karti ar tēmturi <nowiki>''</nowiki>#ExIndia<nowiki>''</nowiki>, paužot nosodījumu valsts lēmumam turpināt naftas importu no Krievijas. Indijas mediju kritikas un aso sabiedrības reakciju dēļ viņa profils Indijas teritorijā tika oficiāli bloķēts par separātisma atbalstīšanu. * <nowiki>'''</nowiki>[[Balkānu pussala|Balkāni]]:<nowiki>'''</nowiki> Viņa asā, pret Serbiju un Dienvidslāvijas ideju vērstā retorika ir izraisījusi regulārus konfliktus un draudus no Serbijas diasporas puses. == Populārā kultūra == Ginters Felingers parādās modā ''"The Fire Rises'' " videospēlei "Hearts of Iron IV" . Šo tēlu var spēlēt kā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] prezidentu, ļaujot spēlētājiem īstenot viņa politiku spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thefireriseswiki.miraheze.org/wiki/Gunther_Fehlinger|title=Gunther Fehlinger|website=The Fire Rises Wiki|access-date=2025-12-05|date=2025-11-22|language=en}}.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}}• [x.com Gintera Fēlingera-Jāna oficiālais X (Twitter) profils] h8pk0qsewab6stt6ebviix60z2mlg5d 4534168 4534157 2026-10-10T17:22:09Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Ginters Felingers]] uz [[Ginters Fēlingers]]: Atbilstoši rakstam 4534157 wikitext text/x-wiki '''Ginters Fēlingers-Jāns''' ([[Vācu valoda|vācu]]: <nowiki>''</nowiki>Günther Fehlinger-Jahn<nowiki>''</nowiki>; dzimis [[1968. gads|1968]]. gada [[23. augusts|23. augustā]] [[Linca|Lincā]]) ir [[Austrija|Austrijas]] ekonomists, politiskais aktīvists un interneta personība. Viņš ir pazīstams ar savu izteikti pro-[[NATO]] un pret [[Krievija|Krieviju]] vērsto noskaņojumu, kā arī provokatīvām kampaņām sociālajos tīklos. Fēlingers-Jāns ir pieteicis savu neatkarīgo kandidatūru 2028. gada [[Austrijas prezidenti|Austrijas prezidenta]] vēlēšanām, solot panākt valsts iestāšanos NATO. [[Attēls:Gunther Fehlinger-Jahn.jpg|thumb|Ginters Fēlingers-Jahn, 2024. gada 10. septembris]] == Biogrāfija == Fēlingers-Jāns 1998. gadā absolvēja Vīnes Ekonomikas un biznesa universitāti, iegūstot maģistra grādu starptautiskajā uzņēmējdarbībā. Karjeras laikā darbojies kā ekonomikas konsultants un [[Eiropas Tautas partija|Eiropas Tautas partijas]] (EPP) mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas ģenerālsekretārs. Viņš ieņem Austrijas NATO paplašināšanās komitejas (<nowiki>''Austrian Committee for NATO Enlargement''</nowiki>) priekšsēdētāja amatu un aktīvi aicina Austriju atteikties no tās vēsturiskās militārās neitralitātes. Tāpat viņš iestājas par tūlītēju [[Ukraina|Ukrainas]], [[Kosova|Kosovas]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] uzņemšanu [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]]. == Politiskie solījumi == Gatavojoties 2028. gada Austrijas prezidenta vēlēšanām, Fēlingers-Jāns 2026. gada oktobrī izpelnījās starptautisku uzmanību ar publisku solījumu uzvaras gadījumā atdot [[Meksika|Meksikai]] 16. gadsimta acteku valdnieka Montesumas spalvu galvassegu. Šis retais artefakts pašlaik atrodas [[Vīnes Pasaules muzejā]] (<nowiki>''Weltmuseum Wien''</nowiki>) un jau gadu desmitiem ir diplomātisku strīdu objekts starp Austrijas un Meksikas valdībām. == Strīdi == Fēlingers-Jāns ir plaši pazīstams sociālajā platformā [[X (sociālais tīkls)|X]] (bijušais <nowiki>''Twitter''</nowiki>), kur viņa asā retorika pret valstīm, kas sadarbojas ar [[Krievija|Krieviju]] vai ietilpst [[BRICS]] blokā, bieži izraisa starptautiskus skandālus. Viņš regulāri publicē kartes, kurās attēloti hipotētiski scenāriji par lielo pasaules valstu sadalīšanu jeb balkanizāciju. === Ierosinātā Brazīlijas, Irānas, Nigērijas, Ķīnas un Sīrijas sadalīšana === * <nowiki>'''</nowiki>[[Brazīlija]]:<nowiki>'''</nowiki> 2023. gada augustā pēc [[BRICS]] samita viņš sociālajos tīklos publicēja draudus "sadalīt" Brazīliju vairākās mazākās valstīs. Reaģējot uz plašo sašutumu Brazīlijas sabiedrībā, NATO oficiālie pārstāvji nāca klajā ar paziņojumu, uzsverot, ka Fēlingers-Jāns nekādā veidā nepārstāv Ziemeļatlantijas aliansi. * <nowiki>'''</nowiki>[[Indija]]:<nowiki>'''</nowiki> 2025. gada nogalē viņš publicēja fragmentētas Indijas karti ar tēmturi <nowiki>''</nowiki>#ExIndia<nowiki>''</nowiki>, paužot nosodījumu valsts lēmumam turpināt naftas importu no Krievijas. Indijas mediju kritikas un aso sabiedrības reakciju dēļ viņa profils Indijas teritorijā tika oficiāli bloķēts par separātisma atbalstīšanu. * <nowiki>'''</nowiki>[[Balkānu pussala|Balkāni]]:<nowiki>'''</nowiki> Viņa asā, pret Serbiju un Dienvidslāvijas ideju vērstā retorika ir izraisījusi regulārus konfliktus un draudus no Serbijas diasporas puses. == Populārā kultūra == Ginters Felingers parādās modā ''"The Fire Rises'' " videospēlei "Hearts of Iron IV" . Šo tēlu var spēlēt kā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] prezidentu, ļaujot spēlētājiem īstenot viņa politiku spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thefireriseswiki.miraheze.org/wiki/Gunther_Fehlinger|title=Gunther Fehlinger|website=The Fire Rises Wiki|access-date=2025-12-05|date=2025-11-22|language=en}}.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}}• [x.com Gintera Fēlingera-Jāna oficiālais X (Twitter) profils] h8pk0qsewab6stt6ebviix60z2mlg5d 4534171 4534168 2026-10-10T17:28:44Z Egilus 27634 Drusku piekārtoju 4534171 wikitext text/x-wiki '''Ginters Fēlingers-Jāns''' ({{val|de|Günther Fehlinger-Jahn}}; dzimis {{dat|1968|8|23}} [[Linca|Lincā]]) ir [[Austrija|Austrijas]] ekonomists, politiskais aktīvists un [[Tīmekļa žurnāls|blogeris]]. Viņš ir pazīstams ar savu izteikti pro-[[NATO]] un pret [[Krievija|Krieviju]] vērsto noskaņojumu, kā arī provokatīvām kampaņām sociālajos tīklos. Fēlingers-Jāns ir pieteicis savu neatkarīgo kandidatūru 2028. gada [[Austrijas prezidenti|Austrijas prezidenta]] vēlēšanām, solot panākt valsts iestāšanos NATO. [[Attēls:Gunther Fehlinger-Jahn.jpg|thumb|Ginters Fēlingers-Jāns, 2024. gada 10. septembris]] == Biogrāfija == Fēlingers-Jāns 1998. gadā absolvēja Vīnes Ekonomikas un biznesa universitāti, iegūstot maģistra grādu starptautiskajā uzņēmējdarbībā. Karjeras laikā darbojies kā ekonomikas konsultants un [[Eiropas Tautas partija|Eiropas Tautas partijas]] (EPP) mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas ģenerālsekretārs. Viņš ieņem Austrijas NATO paplašināšanās komitejas priekšsēdētāja amatu un aktīvi aicina Austriju atteikties no tās vēsturiskās militārās neitralitātes. Tāpat viņš iestājas par tūlītēju [[Ukraina|Ukrainas]], [[Kosova|Kosovas]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] uzņemšanu [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]]. == Politiskie solījumi == Gatavojoties 2028. gada Austrijas prezidenta vēlēšanām, Fēlingers-Jāns 2026. gada oktobrī izpelnījās starptautisku uzmanību ar publisku solījumu uzvaras gadījumā atdot [[Meksika|Meksikai]] 16. gadsimta [[Acteki|acteku]] valdnieka [[Montesuma II|Montesumas]] spalvu galvassegu. Šis retais artefakts pašlaik atrodas [[Vīnes Pasaules muzejā]] un jau gadu desmitiem ir diplomātisku strīdu objekts starp Austrijas un Meksikas valdībām. == Strīdi == Fēlingers-Jāns ir plaši pazīstams sociālajā platformā [[X (sociālais tīkls)|X]] (bijušais <nowiki>''Twitter''</nowiki>), kur viņa asā retorika pret valstīm, kas sadarbojas ar [[Krievija|Krieviju]] vai ietilpst [[BRICS]] blokā, bieži izraisa starptautiskus skandālus. Viņš regulāri publicē kartes, kurās attēloti hipotētiski scenāriji par lielo pasaules valstu sadalīšanu jeb balkanizāciju. === Ierosinātā Brazīlijas, Irānas, Nigērijas, Ķīnas un Sīrijas sadalīšana === * [[Brazīlija]]: 2023. gada augustā pēc [[BRICS]] samita viņš sociālajos tīklos publicēja draudus "sadalīt" Brazīliju vairākās mazākās valstīs. Reaģējot uz plašo sašutumu Brazīlijas sabiedrībā, NATO oficiālie pārstāvji nāca klajā ar paziņojumu, uzsverot, ka Fēlingers-Jāns nekādā veidā nepārstāv Ziemeļatlantijas aliansi. * [[Indija]]: 2025. gada nogalē viņš publicēja fragmentētas Indijas karti ar tēmturi "#ExIndia", paužot nosodījumu valsts lēmumam turpināt naftas importu no Krievijas. Indijas mediju kritikas un aso sabiedrības reakciju dēļ viņa profils Indijas teritorijā tika oficiāli bloķēts par separātisma atbalstīšanu. * [[Balkānu pussala|Balkāni]]: Viņa asā, pret [[Serbija|Serbiju]] un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] ideju vērstā retorika ir izraisījusi regulārus konfliktus un draudus no serbu diasporas puses. == Populārā kultūra == Ginters Felingers parādās modā ''"The Fire Rises'' " videospēlei "Hearts of Iron IV" . Šo tēlu var spēlēt kā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] prezidentu, ļaujot spēlētājiem īstenot viņa politiku spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thefireriseswiki.miraheze.org/wiki/Gunther_Fehlinger|title=Gunther Fehlinger|website=The Fire Rises Wiki|access-date=2025-12-05|date=2025-11-22|language=en}}.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Austrijas politiķi]] michfuobcflqgwhhnmcv2y01bdlmzpm 4534197 4534171 2026-10-10T18:38:39Z DJ EV 31928 izvirzu uz dzēšanu, angļu vairrākkārt dzēsuši nozīmības trūkuma dēļ, no šī raksta arī tā neparādās (vienīgā atsauce uz absolūti neautoritāru avotu un saistīta ar datorspēles modu...) 4534197 wikitext text/x-wiki {{dzēst|apšaubāma nozīmība|due=15|due_date=25.10.2026}} '''Ginters Fēlingers-Jāns''' ({{val|de|Günther Fehlinger-Jahn}}; dzimis {{dat|1968|8|23}} [[Linca|Lincā]]) ir [[Austrija|Austrijas]] ekonomists, politiskais aktīvists un [[Tīmekļa žurnāls|blogeris]]. Viņš ir pazīstams ar savu izteikti pro-[[NATO]] un pret [[Krievija|Krieviju]] vērsto noskaņojumu, kā arī provokatīvām kampaņām sociālajos tīklos. Fēlingers-Jāns ir pieteicis savu neatkarīgo kandidatūru 2028. gada [[Austrijas prezidenti|Austrijas prezidenta]] vēlēšanām, solot panākt valsts iestāšanos NATO. [[Attēls:Gunther Fehlinger-Jahn.jpg|thumb|Ginters Fēlingers-Jāns, 2024. gada 10. septembris]] == Biogrāfija == Fēlingers-Jāns 1998. gadā absolvēja Vīnes Ekonomikas un biznesa universitāti, iegūstot maģistra grādu starptautiskajā uzņēmējdarbībā. Karjeras laikā darbojies kā ekonomikas konsultants un [[Eiropas Tautas partija|Eiropas Tautas partijas]] (EPP) mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas ģenerālsekretārs. Viņš ieņem Austrijas NATO paplašināšanās komitejas priekšsēdētāja amatu un aktīvi aicina Austriju atteikties no tās vēsturiskās militārās neitralitātes. Tāpat viņš iestājas par tūlītēju [[Ukraina|Ukrainas]], [[Kosova|Kosovas]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] uzņemšanu [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]]. == Politiskie solījumi == Gatavojoties 2028. gada Austrijas prezidenta vēlēšanām, Fēlingers-Jāns 2026. gada oktobrī izpelnījās starptautisku uzmanību ar publisku solījumu uzvaras gadījumā atdot [[Meksika|Meksikai]] 16. gadsimta [[Acteki|acteku]] valdnieka [[Montesuma II|Montesumas]] spalvu galvassegu. Šis retais artefakts pašlaik atrodas [[Vīnes Pasaules muzejā]] un jau gadu desmitiem ir diplomātisku strīdu objekts starp Austrijas un Meksikas valdībām. == Strīdi == Fēlingers-Jāns ir plaši pazīstams sociālajā platformā [[X (sociālais tīkls)|X]] (bijušais <nowiki>''Twitter''</nowiki>), kur viņa asā retorika pret valstīm, kas sadarbojas ar [[Krievija|Krieviju]] vai ietilpst [[BRICS]] blokā, bieži izraisa starptautiskus skandālus. Viņš regulāri publicē kartes, kurās attēloti hipotētiski scenāriji par lielo pasaules valstu sadalīšanu jeb balkanizāciju. === Ierosinātā Brazīlijas, Irānas, Nigērijas, Ķīnas un Sīrijas sadalīšana === * [[Brazīlija]]: 2023. gada augustā pēc [[BRICS]] samita viņš sociālajos tīklos publicēja draudus "sadalīt" Brazīliju vairākās mazākās valstīs. Reaģējot uz plašo sašutumu Brazīlijas sabiedrībā, NATO oficiālie pārstāvji nāca klajā ar paziņojumu, uzsverot, ka Fēlingers-Jāns nekādā veidā nepārstāv Ziemeļatlantijas aliansi. * [[Indija]]: 2025. gada nogalē viņš publicēja fragmentētas Indijas karti ar tēmturi "#ExIndia", paužot nosodījumu valsts lēmumam turpināt naftas importu no Krievijas. Indijas mediju kritikas un aso sabiedrības reakciju dēļ viņa profils Indijas teritorijā tika oficiāli bloķēts par separātisma atbalstīšanu. * [[Balkānu pussala|Balkāni]]: Viņa asā, pret [[Serbija|Serbiju]] un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] ideju vērstā retorika ir izraisījusi regulārus konfliktus un draudus no serbu diasporas puses. == Populārā kultūra == Ginters Felingers parādās modā ''"The Fire Rises'' " videospēlei "Hearts of Iron IV" . Šo tēlu var spēlēt kā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] prezidentu, ļaujot spēlētājiem īstenot viņa politiku spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thefireriseswiki.miraheze.org/wiki/Gunther_Fehlinger|title=Gunther Fehlinger|website=The Fire Rises Wiki|access-date=2025-12-05|date=2025-11-22|language=en}}.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Austrijas politiķi]] qkpv5hfw9xibpu50cj4bmho8jfixu9f 0 641330 4534169 2026-10-10T17:22:09Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Ginters Felingers]] uz [[Ginters Fēlingers]]: Atbilstoši rakstam 4534169 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ginters Fēlingers]] 5k5fyjg4idl4ats2pxp2c0i7xcdga16 0 641331 4534184 2026-10-10T18:23:16Z DJ EV 31928 Jauna lapa: '''Raksturīgā funkcija''' [[varbūtību teorija|varbūtību teorijā]] ir viena no [[gadījuma lielums|gadījuma lielumu]] raksturojošām funkcijām. Gadījuma lieluma <math>X</math> raksturīgā funkcija <math>M_X(t)</math> tiek definēta kā <math display="block">\varphi_X(t) = \operatorname{E} \left [ e^{itX} \right ].</math> To var izteikt arī kā <math>\varphi_X(t) = \operatorname{E} \left [ cos(tx) \right ]+i\operatorname{E} \left [ sin(tx) \right ]</math>.<ref name=... 4534184 wikitext text/x-wiki '''Raksturīgā funkcija''' [[varbūtību teorija|varbūtību teorijā]] ir viena no [[gadījuma lielums|gadījuma lielumu]] raksturojošām funkcijām. Gadījuma lieluma <math>X</math> raksturīgā funkcija <math>M_X(t)</math> tiek definēta kā <math display="block">\varphi_X(t) = \operatorname{E} \left [ e^{itX} \right ].</math> To var izteikt arī kā <math>\varphi_X(t) = \operatorname{E} \left [ cos(tx) \right ]+i\operatorname{E} \left [ sin(tx) \right ]</math>.<ref name="Billingsley">{{Cite book |last=Billingsley |first=Patrick |title=Probability and measure |publisher=John Wiley & Sons |year=1995 |isbn=978-0-471-00710-4 |edition=3rd}}</ref><ref name="Durrett">{{cite book | last1=Durrett| first1=Richard| author-link1=Richard Durrett| title=Probability: Theory and Examples| edition=5 | publisher=[[Cambridge University Press]] | location=Cambridge New York, NY | year=2019 | volume=49 | series=Cambridge Series in Statistical and Probabilistic Mathematics | isbn=978-1-108-47368-2 | oclc=1100115281 | url=https://services.math.duke.edu/~rtd/PTE/PTE5_011119.pdf }}</ref> Izmantojot [[Sagaidāmā vērtība|sagaidāmās vērtības]] definīciju var iegūt, ka diskrētiem gadījuma lielumiem šo funkciju var izteikt kā summu <math>\varphi_X(t)=\sum_x e^{itx}P(X=x)</math>, bet nepārtrauktiem gadījuma lielumiem tā ir integrālis <math>\varphi_X(t) = \int_{-\infty}^\infty e^{itx} f_X(x)\, dx</math>, kur <math>f_X(x)</math> ir gadījuma lieluma <math>X</math> [[Varbūtību blīvuma funkcija|blīvuma funkcija]]. Raksturīgā funkcija ir atbilstošās blīvuma vai [[varbūtību masas funkcija|masas]] funkcijas [[Furjē transformācija]].<ref name="Williams1991">{{cite book |first= David |last= Williams |title= Probability with Martingales |url= https://books.google.com/books?id=e9saZ0YSi-AC |year= 1991 |publisher= Cambridge University Press |isbn= 978-0-521-40605-5 |via= Google Books |access-date= }}</ref> Raksturīgā funkcija sniedz alternatīvu veidu dažādu analītisku rezultātu iegūšanai, bieži atvieglojot aprēķinus vai izvedumus, piemēram, to izmanto [[Centrālā robežteorēma|centrālās robežteorēmas]] pierādīšanā. Atšķirībā no [[momentu ģenerējošā funkcija|momentu ģenerējošās funkcijas]], raksturīgā funkcija eksistē visiem gadījuma lielumiem.<ref name="Billingsley" /> == Īpašības == * Raksturīgā funkcija viennozīmīgi nosaka gadījuma lieluma sadalījumu.<ref name="Billingsley" /> * <math>\varphi_X(0)=1</math>.<ref name="Durrett" /> * Raksturīgā funkcija ir ierobežota, <math>|\varphi_X(t)| \leq 1</math>.<ref name="Durrett" /> * Raksturīgā funkcija ir nepārtraukta visā definīcijas apgabalā <math>t\in\mathbb{R}</math>.<ref name="Durrett" /> * <math>\varphi_X(-t) = \overline{\varphi_X(t)}</math>.<ref name="Durrett" /> * Ja ir dots gadījuma lielums <math>Y=ax+b</math>, kur <math>a</math> un <math>b</math> ir konstantes, tad šī gadījuma lieluma raksturīgo funkciju var izteikt kā<ref name="Billingsley" /> <math display="block">M_Y(t)=e^{ibt}\varphi_X(at).</math> * Ja ir dots gadījuma lielums <math>Y=X_1+X_2+\dots+X_n</math>, kur <math>X_1, X_2, \dots, X_n</math> ir neatkarīgi gadījuma lielumi, tad<ref name="Billingsley" /> <math display="block">\varphi_Y(t)=\varphi_{X_1}(t)\cdot \varphi_{X_2}(t) \dots \varphi_{X_n}(t)=\prod\limits_{i=1}^n \varphi_{X_i}(t).</math> * Izmantojot [[atvasināšana|atvasināšanu]], ar raksturīgo funkciju ir iespējams iegūt gadījuma lieluma sadalījuma [[moments (matemātika)|momentus]]:<ref name="Billingsley" /> <math display="block">\operatorname{E} \left [ X^k \right ] =\frac{\varphi_X^{(k)}(0)}{i^{k}}=\left. i^{-k} \frac{d^k\varphi_X}{dt^k}\right|_{t=0}.</math> * Raksturīgo funkciju var izteikt kā bezgalīgu [[pakāpju rinda|pakāpju rindu]], izmantojot momentus:<ref name="Billingsley" /> <math display="block">\varphi_X(t) = 1 + \sum_{r=1}^{\infty} \frac{\operatorname{E}\left[ X^r \right] (it)^r}{r!}.</math> == Inversijas formulas == No raksturīgās funkcijas iespējams iegūt blīvuma vai [[kumulatīvā sadalījuma funkcija|sadalījuma]] funkcijas. Atbilstošās formulas caur par inversijas formulām. Ja <math>\varphi_X(t)</math> ir integrējama, tad sadalījuma funkcija <math>F_X</math> ir nepārtraukta, kas nozīmē, ka gadījuma lielumam <math>X</math> eksistē blīvuma funkcija. Šādā gadījumā blīvuma funkciju var izteikt kā<ref name="Billingsley" /><ref name="Durrett" /> <math display="block"> f_X(x) = F_X'(x) = \frac{1}{2\pi}\int_{\mathbf{R}} e^{-itx}\varphi_X(t)\,dt.</math> Ja <math>\varphi_X(t)</math> ir sadalījuma funkcijas <math>F_X</math> raksturīgā funkcija un doti divi punkti <math>a<b</math>, ka <math>F_X</math> ir nepārtraukta šajos punktos, tad<ref name="Williams1991" /> <math display="block">F_X(b) - F_X(a) = \frac{1} {2\pi} \lim_{T \to \infty} \int_{-T}^{+T} \frac{e^{-ita} - e^{-itb}} {it}\, \varphi(t)\, dt.</math> == Piemēri == Sekojošajā tabulā ir doti dažu plašāk izmantoto sadalījumu raksturīgās funkcijas. {|class="wikitable" |- ! Sadalījums ! Raksturīgā function <math>\varphi(t)</math> |- | Deģenerēts gadījuma lielums <math>\delta_a</math> | <math>e^{ita}</math> |- | [[Bernulli sadalījums]] <math>Bernulli(p)</math> | <math>1-p+pe^{it}</math> |- | [[Binomiālais sadalījums]] <math>Bin(n, p)</math> | <math>(1-p+pe^{it})^n</math> |- | [[Ģeometriskais sadalījums]] <math>P(X=k)=(1 - p)^{k-1}\,p</math> | <math>\frac{pe^{it}}{1-(1-p)e^{it}}</math> |- | Ģeometriskais sadalījums <math>P(X=k)=(1 - p)^{k}\,p</math> | <math>\frac{p}{1-(1-p)e^{it}}</math> |- | [[Negatīvais binomiālais sadalījums]] <math>\operatorname{NB}(r, p)</math> |<math>\left(\frac{p}{1 - (1-p)e^{it}}\right)^r</math> |- | [[Puasona sadalījums]] <math>\operatorname{Pois}(\lambda)</math> | <math>e^{\lambda(e^{it}-1)}</math> |- | [[Vienmērīgais sadalījums]] <math>\operatorname U(a, b)</math> | <math>\frac{e^{itb} - e^{ita}}{it(b-a)}</math> |- | [[Normālais sadalījums]] <math>N(\mu, \sigma^2)</math> | <math>e^{i\mu t - \frac{1}{2}\sigma^2t^2}</math> |- | [[Hī kvadrāta sadalījums]] <math>\chi^2_k</math> | <math>(1 - 2it)^{-k/2}</math> |- | [[Gamma sadalījums]] <math>\Gamma(\alpha, \theta)</math> | <math>(1 - it\theta)^{\alpha}</math> |- | [[Eksponenciālais sadalījums]] <math>\operatorname{Exp}(\lambda)</math> | <math>\frac{\lambda}{\lambda-it}</math> |- | [[Laplasa sadalījums]] <math>L(\mu, b)</math> | <math>\frac{e^{it\mu}}{1 + b^2t^2}</math> |- | [[Košī sadalījums]] <math>\operatorname{Cau}(\mu, \theta)</math> | <math>e^{it\mu -\theta|t|}</math> |- |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Varbūtību teorija]] [[Kategorija:Statistika]] tgkmj8ymepv5n7igtosbki8eclp90e5 4534187 4534184 2026-10-10T18:28:37Z DJ EV 31928 4534187 wikitext text/x-wiki '''Raksturīgā funkcija''' [[varbūtību teorija|varbūtību teorijā]] ir viena no [[gadījuma lielums|gadījuma lielumu]] raksturojošām funkcijām. Gadījuma lieluma <math>X</math> raksturīgā funkcija <math>M_X(t)</math> tiek definēta kā <math display="block">\varphi_X(t) = \operatorname{E} \left [ e^{itX} \right ].</math> To var izteikt arī kā <math>\varphi_X(t) = \operatorname{E} \left [ cos(tx) \right ]+i\operatorname{E} \left [ sin(tx) \right ]</math>.<ref name="Billingsley">{{Cite book |last=Billingsley |first=Patrick |title=Probability and measure |publisher=John Wiley & Sons |year=1995 |isbn=978-0-471-00710-4 |edition=3rd}}</ref><ref name="Durrett">{{cite book | last1=Durrett| first1=Richard| author-link1=Richard Durrett| title=Probability: Theory and Examples| edition=5 | publisher=[[Cambridge University Press]] | location=Cambridge New York, NY | year=2019 | volume=49 | series=Cambridge Series in Statistical and Probabilistic Mathematics | isbn=978-1-108-47368-2 | oclc=1100115281 | url=https://services.math.duke.edu/~rtd/PTE/PTE5_011119.pdf }}</ref> Izmantojot [[Sagaidāmā vērtība|sagaidāmās vērtības]] definīciju var iegūt, ka diskrētiem gadījuma lielumiem šo funkciju var izteikt kā summu <math>\varphi_X(t)=\sum_x e^{itx}P(X=x)</math>, bet nepārtrauktiem gadījuma lielumiem tā ir integrālis <math>\varphi_X(t) = \int_{-\infty}^\infty e^{itx} f_X(x)\, dx</math>, kur <math>f_X(x)</math> ir gadījuma lieluma <math>X</math> [[Varbūtību blīvuma funkcija|blīvuma funkcija]]. Raksturīgā funkcija ir atbilstošās blīvuma vai [[varbūtību masas funkcija|masas]] funkcijas [[Furjē transformācija]].<ref name="Williams1991">{{cite book |first= David |last= Williams |title= Probability with Martingales |url= https://books.google.com/books?id=e9saZ0YSi-AC |year= 1991 |publisher= Cambridge University Press |isbn= 978-0-521-40605-5 |via= Google Books |access-date= }}</ref> Raksturīgā funkcija sniedz alternatīvu veidu dažādu analītisku rezultātu iegūšanai, bieži atvieglojot aprēķinus vai izvedumus, piemēram, to izmanto [[Centrālā robežteorēma|centrālās robežteorēmas]] pierādīšanā. Atšķirībā no [[momentu ģenerējošā funkcija|momentu ģenerējošās funkcijas]], raksturīgā funkcija eksistē visiem gadījuma lielumiem.<ref name="Billingsley" /> == Īpašības == * Raksturīgā funkcija viennozīmīgi nosaka gadījuma lieluma sadalījumu.<ref name="Billingsley" /> * <math>\varphi_X(0)=1</math>.<ref name="Durrett" /> * Raksturīgā funkcija ir ierobežota, <math>|\varphi_X(t)| \leq 1</math>.<ref name="Durrett" /> * Raksturīgā funkcija ir nepārtraukta visā definīcijas apgabalā <math>t\in\mathbb{R}</math>.<ref name="Durrett" /> * <math>\varphi_X(-t) = \overline{\varphi_X(t)}</math>.<ref name="Durrett" /> * Ja ir dots gadījuma lielums <math>Y=ax+b</math>, kur <math>a</math> un <math>b</math> ir konstantes, tad šī gadījuma lieluma raksturīgo funkciju var izteikt kā<ref name="Billingsley" /> <math display="block">M_Y(t)=e^{ibt}\varphi_X(at).</math> * Ja ir dots gadījuma lielums <math>Y=X_1+X_2+\dots+X_n</math>, kur <math>X_1, X_2, \dots, X_n</math> ir neatkarīgi gadījuma lielumi, tad<ref name="Billingsley" /> <math display="block">\varphi_Y(t)=\varphi_{X_1}(t)\cdot \varphi_{X_2}(t) \dots \varphi_{X_n}(t)=\prod\limits_{i=1}^n \varphi_{X_i}(t).</math> * Izmantojot [[atvasināšana|atvasināšanu]], ar raksturīgo funkciju ir iespējams iegūt gadījuma lieluma sadalījuma [[moments (matemātika)|momentus]]:<ref name="Billingsley" /> <math display="block">\operatorname{E} \left [ X^k \right ] =\frac{\varphi_X^{(k)}(0)}{i^{k}}=\left. i^{-k} \frac{d^k\varphi_X}{dt^k}\right|_{t=0}.</math> * Raksturīgo funkciju var izteikt kā bezgalīgu [[pakāpju rinda|pakāpju rindu]], izmantojot momentus:<ref name="Billingsley" /> <math display="block">\varphi_X(t) = 1 + \sum_{r=1}^{\infty} \frac{\operatorname{E}\left[ X^r \right] (it)^r}{r!}.</math> == Inversijas formulas == Zinot gadījuma lieluma raksturīgo funkciju, iespējams iegūt blīvuma vai [[kumulatīvā sadalījuma funkcija|sadalījuma]] funkcijas. Atbilstošās formulas sauc par inversijas formulām. Ja <math>\varphi_X(t)</math> ir integrējama, tad sadalījuma funkcija <math>F_X</math> ir nepārtraukta, kas nozīmē, ka gadījuma lielums <math>X</math> ir nepārtraukts un tam eksistē blīvuma funkcija. Šādā gadījumā blīvuma funkciju var izteikt kā<ref name="Billingsley" /><ref name="Durrett" /> <math display="block"> f_X(x) = F_X'(x) = \frac{1}{2\pi}\int_{\mathbf{R}} e^{-itx}\varphi_X(t)\,dt.</math> Ja <math>\varphi_X(t)</math> ir sadalījuma funkcijas <math>F_X</math> raksturīgā funkcija un doti divi punkti <math>a<b</math>, ka <math>F_X</math> ir nepārtraukta šajos punktos, tad<ref name="Williams1991" /> <math display="block">F_X(b) - F_X(a) = \frac{1} {2\pi} \lim_{T \to \infty} \int_{-T}^{+T} \frac{e^{-ita} - e^{-itb}} {it}\, \varphi(t)\, dt.</math> == Piemēri == Sekojošajā tabulā ir doti dažu plašāk izmantoto sadalījumu raksturīgās funkcijas. {|class="wikitable" |- ! Sadalījums ! Raksturīgā function <math>\varphi(t)</math> |- | Deģenerēts gadījuma lielums <math>\delta_a</math> | <math>e^{ita}</math> |- | [[Bernulli sadalījums]] <math>Bernulli(p)</math> | <math>1-p+pe^{it}</math> |- | [[Binomiālais sadalījums]] <math>Bin(n, p)</math> | <math>(1-p+pe^{it})^n</math> |- | [[Ģeometriskais sadalījums]] <math>P(X=k)=(1 - p)^{k-1}\,p</math> | <math>\frac{pe^{it}}{1-(1-p)e^{it}}</math> |- | Ģeometriskais sadalījums <math>P(X=k)=(1 - p)^{k}\,p</math> | <math>\frac{p}{1-(1-p)e^{it}}</math> |- | [[Negatīvais binomiālais sadalījums]] <math>\operatorname{NB}(r, p)</math> |<math>\left(\frac{p}{1 - (1-p)e^{it}}\right)^r</math> |- | [[Puasona sadalījums]] <math>\operatorname{Pois}(\lambda)</math> | <math>e^{\lambda(e^{it}-1)}</math> |- | [[Vienmērīgais sadalījums]] <math>\operatorname U(a, b)</math> | <math>\frac{e^{itb} - e^{ita}}{it(b-a)}</math> |- | [[Normālais sadalījums]] <math>N(\mu, \sigma^2)</math> | <math>e^{i\mu t - \frac{1}{2}\sigma^2t^2}</math> |- | [[Hī kvadrāta sadalījums]] <math>\chi^2_k</math> | <math>(1 - 2it)^{-k/2}</math> |- | [[Gamma sadalījums]] <math>\Gamma(\alpha, \theta)</math> | <math>(1 - it\theta)^{\alpha}</math> |- | [[Eksponenciālais sadalījums]] <math>\operatorname{Exp}(\lambda)</math> | <math>\frac{\lambda}{\lambda-it}</math> |- | [[Laplasa sadalījums]] <math>L(\mu, b)</math> | <math>\frac{e^{it\mu}}{1 + b^2t^2}</math> |- | [[Košī sadalījums]] <math>\operatorname{Cau}(\mu, \theta)</math> | <math>e^{it\mu -\theta|t|}</math> |- |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Varbūtību teorija]] [[Kategorija:Statistika]] f9z4abtkz3hffuesg3o0v2s0ymag2w9 4534194 4534187 2026-10-10T18:35:51Z DJ EV 31928 4534194 wikitext text/x-wiki '''Raksturīgā funkcija''' [[varbūtību teorija|varbūtību teorijā]] ir viena no [[gadījuma lielums|gadījuma lielumu]] raksturojošām funkcijām. Gadījuma lieluma <math>X</math> raksturīgā funkcija <math>\varphi_X(t)</math> tiek definēta kā <math display="block">\varphi_X(t) = \operatorname{E} \left [ e^{itX} \right ].</math> To var izteikt arī kā <math>\varphi_X(t) = \operatorname{E} \left [ cos(tx) \right ]+i\operatorname{E} \left [ sin(tx) \right ]</math>.<ref name="Billingsley">{{Cite book |last=Billingsley |first=Patrick |title=Probability and measure |publisher=John Wiley & Sons |year=1995 |isbn=978-0-471-00710-4 |edition=3rd}}</ref><ref name="Durrett">{{cite book | last1=Durrett| first1=Richard| author-link1=Richard Durrett| title=Probability: Theory and Examples| edition=5 | publisher=[[Cambridge University Press]] | location=Cambridge New York, NY | year=2019 | volume=49 | series=Cambridge Series in Statistical and Probabilistic Mathematics | isbn=978-1-108-47368-2 | oclc=1100115281 | url=https://services.math.duke.edu/~rtd/PTE/PTE5_011119.pdf }}</ref> Izmantojot [[Sagaidāmā vērtība|sagaidāmās vērtības]] definīciju, var iegūt, ka diskrētiem gadījuma lielumiem šo funkciju var izteikt kā summu <math>\varphi_X(t)=\sum_x e^{itx}P(X=x)</math>, bet nepārtrauktiem gadījuma lielumiem tā ir integrālis <math>\varphi_X(t) = \int_{-\infty}^\infty e^{itx} f_X(x)\, dx</math>, kur <math>f_X(x)</math> ir gadījuma lieluma <math>X</math> [[Varbūtību blīvuma funkcija|blīvuma funkcija]]. Raksturīgā funkcija ir atbilstošās blīvuma vai [[varbūtību masas funkcija|masas]] funkcijas [[Furjē transformācija]].<ref name="Williams1991">{{cite book |first= David |last= Williams |title= Probability with Martingales |url= https://books.google.com/books?id=e9saZ0YSi-AC |year= 1991 |publisher= Cambridge University Press |isbn= 978-0-521-40605-5 |via= Google Books |access-date= }}</ref> Raksturīgā funkcija sniedz alternatīvu veidu dažādu analītisku rezultātu iegūšanai, bieži atvieglojot aprēķinus vai izvedumus, piemēram, to izmanto [[Centrālā robežteorēma|centrālās robežteorēmas]] pierādīšanā. Atšķirībā no [[momentu ģenerējošā funkcija|momentu ģenerējošās funkcijas]], raksturīgā funkcija eksistē visiem gadījuma lielumiem.<ref name="Billingsley" /> == Īpašības == * Raksturīgā funkcija viennozīmīgi nosaka gadījuma lieluma sadalījumu.<ref name="Billingsley" /> * <math>\varphi_X(0)=1</math>.<ref name="Durrett" /> * Raksturīgā funkcija ir ierobežota, <math>|\varphi_X(t)| \leq 1</math>.<ref name="Durrett" /> * Raksturīgā funkcija ir nepārtraukta visā definīcijas apgabalā <math>t\in\mathbb{R}</math>.<ref name="Durrett" /> * <math>\varphi_X(-t) = \overline{\varphi_X(t)}</math>.<ref name="Durrett" /> * Ja ir dots gadījuma lielums <math>Y=ax+b</math>, kur <math>a</math> un <math>b</math> ir konstantes, tad šī gadījuma lieluma raksturīgo funkciju var izteikt kā<ref name="Billingsley" /> <math display="block">\varphi_Y(t)=e^{ibt}\varphi_X(at).</math> * Ja ir dots gadījuma lielums <math>Y=X_1+X_2+\dots+X_n</math>, kur <math>X_1, X_2, \dots, X_n</math> ir neatkarīgi gadījuma lielumi, tad<ref name="Billingsley" /> <math display="block">\varphi_Y(t)=\varphi_{X_1}(t)\cdot \varphi_{X_2}(t) \dots \varphi_{X_n}(t)=\prod\limits_{i=1}^n \varphi_{X_i}(t).</math> * Izmantojot [[atvasināšana|atvasināšanu]], ar raksturīgo funkciju ir iespējams iegūt gadījuma lieluma sadalījuma [[moments (matemātika)|momentus]]:<ref name="Billingsley" /> <math display="block">\operatorname{E} \left [ X^k \right ] =\frac{\varphi_X^{(k)}(0)}{i^{k}}=\left. i^{-k} \frac{d^k\varphi_X}{dt^k}\right|_{t=0}.</math> * Raksturīgo funkciju var izteikt kā bezgalīgu [[pakāpju rinda|pakāpju rindu]], izmantojot momentus:<ref name="Billingsley" /> <math display="block">\varphi_X(t) = 1 + \sum_{r=1}^{\infty} \frac{\operatorname{E}\left[ X^r \right] (it)^r}{r!}.</math> == Inversijas formulas == Zinot gadījuma lieluma raksturīgo funkciju, iespējams iegūt blīvuma vai [[kumulatīvā sadalījuma funkcija|sadalījuma]] funkcijas. Atbilstošās formulas sauc par inversijas formulām. Ja <math>\varphi_X(t)</math> ir integrējama, tad sadalījuma funkcija <math>F_X</math> ir nepārtraukta, kas nozīmē, ka gadījuma lielums <math>X</math> ir nepārtraukts un tam eksistē blīvuma funkcija. Šādā gadījumā blīvuma funkciju var izteikt kā<ref name="Billingsley" /><ref name="Durrett" /> <math display="block"> f_X(x) = F_X'(x) = \frac{1}{2\pi}\int_{\mathbf{R}} e^{-itx}\varphi_X(t)\,dt.</math> Ja <math>\varphi_X(t)</math> ir sadalījuma funkcijas <math>F_X</math> raksturīgā funkcija un doti divi punkti <math>a<b</math>, ka <math>F_X</math> ir nepārtraukta šajos punktos, tad<ref name="Williams1991" /> <math display="block">F_X(b) - F_X(a) = \frac{1} {2\pi} \lim_{T \to \infty} \int_{-T}^{+T} \frac{e^{-ita} - e^{-itb}} {it}\, \varphi(t)\, dt.</math> == Piemēri == Sekojošajā tabulā ir doti dažu plašāk izmantoto sadalījumu raksturīgās funkcijas. {|class="wikitable" |- ! Sadalījums ! Raksturīgā function <math>\varphi(t)</math> |- | Deģenerēts gadījuma lielums <math>\delta_a</math> | <math>e^{ita}</math> |- | [[Bernulli sadalījums]] <math>Bernulli(p)</math> | <math>1-p+pe^{it}</math> |- | [[Binomiālais sadalījums]] <math>Bin(n, p)</math> | <math>(1-p+pe^{it})^n</math> |- | [[Ģeometriskais sadalījums]] <math>P(X=k)=(1 - p)^{k-1}\,p</math> | <math>\frac{pe^{it}}{1-(1-p)e^{it}}</math> |- | Ģeometriskais sadalījums <math>P(X=k)=(1 - p)^{k}\,p</math> | <math>\frac{p}{1-(1-p)e^{it}}</math> |- | [[Negatīvais binomiālais sadalījums]] <math>\operatorname{NB}(r, p)</math> |<math>\left(\frac{p}{1 - (1-p)e^{it}}\right)^r</math> |- | [[Puasona sadalījums]] <math>\operatorname{Pois}(\lambda)</math> | <math>e^{\lambda(e^{it}-1)}</math> |- | [[Vienmērīgais sadalījums]] <math>\operatorname U(a, b)</math> | <math>\frac{e^{itb} - e^{ita}}{it(b-a)}</math> |- | [[Normālais sadalījums]] <math>N(\mu, \sigma^2)</math> | <math>e^{i\mu t - \frac{1}{2}\sigma^2t^2}</math> |- | [[Hī kvadrāta sadalījums]] <math>\chi^2_k</math> | <math>(1 - 2it)^{-k/2}</math> |- | [[Gamma sadalījums]] <math>\Gamma(\alpha, \theta)</math> | <math>(1 - it\theta)^{\alpha}</math> |- | [[Eksponenciālais sadalījums]] <math>\operatorname{Exp}(\lambda)</math> | <math>\frac{\lambda}{\lambda-it}</math> |- | [[Laplasa sadalījums]] <math>L(\mu, b)</math> | <math>\frac{e^{it\mu}}{1 + b^2t^2}</math> |- | [[Košī sadalījums]] <math>\operatorname{Cau}(\mu, \theta)</math> | <math>e^{it\mu -\theta|t|}</math> |- |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Varbūtību teorija]] [[Kategorija:Statistika]] gukpud8v5e573sqg12t7r1qxawr0zi9 0 641332 4534201 2026-10-10T18:50:43Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Ukrainas Nacionālā banka''' ({{val|uk|Національний банк України}}, saīsināti — NBU) ir [[Ukraina]]s centrālā banka, kas atbild par valsts [[monetārā politika|monetārās politikas]] īstenošanu, nacionālās valūtas — [[grivna]]s — stabilitāti un finanšu sistēmas uzraudzību. Bankas galvenā mītne atrodas [[Kijiva|Kijivā]].<ref name="NBU_about">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/ua/about |title=Про Національн... 4534201 wikitext text/x-wiki '''Ukrainas Nacionālā banka''' ({{val|uk|Національний банк України}}, saīsināti — NBU) ir [[Ukraina]]s centrālā banka, kas atbild par valsts [[monetārā politika|monetārās politikas]] īstenošanu, nacionālās valūtas — [[grivna]]s — stabilitāti un finanšu sistēmas uzraudzību. Bankas galvenā mītne atrodas [[Kijiva|Kijivā]].<ref name="NBU_about">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/ua/about |title=Про Національний банк |publisher=Національний банк України |access-date=2026-10-10 |language=uk}}</ref> == Vēsture == Ukrainas Nacionālās bankas vēsture ir saistīta ar Ukrainas valstiskuma atjaunošanas centieniem 20. gadsimta sākumā. 1917. gada 22. decembrī Ukrainas Centrālā Rada pieņēma lēmumu par Krievijas Valsts bankas Kijivas nodaļas pārveidošanu par Ukrainas Valsts banku. 1918. gada 5. janvārī tika emitēta viena no pirmajām neatkarīgās Ukrainas valsts banknotēm — 100 karbovancu kredītzīme.<ref name="NBU_history">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/ua/about/nbu-history |title=Історія центрального банку України |publisher=Національний банк України |access-date=2026-10-10 |language=uk}}</ref> Mūsdienu Ukrainas Nacionālās bankas izveide kļuva iespējama pēc Ukrainas valstiskās suverenitātes pasludināšanas 1990. gada 16. jūlijā. 1991. gada 20. martā Ukrainas Augstākā rada pieņēma likumu ''Par bankām un banku darbību'', kas noteica Ukrainas PSR Valsts bankas pārveidošanu par Ukrainas Nacionālo banku. Tika izveidota divu līmeņu banku sistēma, kuras pirmajā līmenī atrodas centrālā banka, bet otrajā — pārējās bankas.<ref name="NBU_history" /> Pēc Ukrainas neatkarības atjaunošanas Nacionālā banka kļuva par galveno institūciju valsts monetārās sistēmas izveidē. 1996. gadā tika ieviesta Ukrainas nacionālā valūta — grivna, kas aizstāja karbovancu.<ref name="NBU_history" /> == Pārvalde == Nacionālās bankas pārvaldē galvenā loma ir Ukrainas Nacionālās bankas padomei un valdei. Padome nosaka monetārās politikas pamatnostādnes un uzrauga to īstenošanu, savukārt valde nodrošina monetārās politikas īstenošanu un vada bankas ikdienas darbību.<ref name="Council">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/en/ |title=National Bank of Ukraine |publisher=National Bank of Ukraine |access-date=2026-10-10 |language=en}}</ref> Nacionālās bankas padomē ir deviņi locekļi: četrus ieceļ Ukrainas Augstākā rada, četrus — Ukrainas prezidents, bet devītais loceklis ir Nacionālās bankas vadītājs.<ref name="Law">{{Tīmekļa atsauce |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/679-14#Text |title=Про Національний банк України |publisher=Ukrainas Augstākā rada |access-date=2026-10-10 |language=uk}}</ref> == Monetārā politika == No 2015. gada Nacionālā banka īstenoja monetāro politiku, balstoties uz inflācijas mērķēšanu un peldošu valūtas kursu. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī ekonomiskās nenoteiktības un finanšu tirgus traucējumu dēļ banka pārgāja uz fiksētu valūtas kursu un ieviesa valūtas tirgus un kapitāla aprites ierobežojumus.<ref name="Monetary">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/ua/monetary/about |title=Про монетарну політику |publisher=Національний банк України |access-date=2026-10-10 |language=uk}}</ref> Nacionālā banka kara laikā turpināja nodrošināt banku sistēmas darbību un īstenot pasākumus finanšu stabilitātes saglabāšanai. Monetārās politikas režīms un valūtas ierobežojumi tiek pielāgoti ekonomiskajiem un finanšu apstākļiem.<ref name="Monetary" /> == Skatīt arī == * [[Ukrainas grivna]] * [[Ukrainas ekonomika]] * [[Centrālā banka]] == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [https://bank.gov.ua/ua Ukrainas Nacionālās bankas oficiālā tīmekļvietne] * [https://bank.gov.ua/en/ Ukrainas Nacionālās bankas tīmekļvietne angļu valodā] [[Kategorija:Ukrainas bankas]] [[Kategorija:Centrālās bankas]] [[Kategorija:Ukrainas ekonomika]] [[Kategorija:Kijiva]] qtt2owgv34hj0yrmvumxe9dmof6pzra 4534202 4534201 2026-10-10T18:52:18Z Votre Provocateur 111653 4534202 wikitext text/x-wiki '''Ukrainas Nacionālā banka''' ({{val|uk|Національний банк України}}, saīsināti — NBU) ir [[Ukraina]]s centrālā banka, kas atbild par valsts [[monetārā politika|monetārās politikas]] īstenošanu, nacionālās valūtas — [[grivna]]s — stabilitāti un finanšu sistēmas uzraudzību. Bankas galvenā mītne atrodas [[Kijiva|Kijivā]].<ref name="NBU_about">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/ua/about |title=Про Національний банк |publisher=Національний банк України |access-date=2026-10-10 |language=uk}}</ref> == Vēsture == Ukrainas Nacionālās bankas vēsture ir saistīta ar Ukrainas valstiskuma atjaunošanas centieniem 20. gadsimta sākumā. 1917. gada 22. decembrī Ukrainas Centrālā Rada pieņēma lēmumu par Krievijas Valsts bankas Kijivas nodaļas pārveidošanu par Ukrainas Valsts banku. 1918. gada 5. janvārī tika emitēta viena no pirmajām neatkarīgās Ukrainas valsts banknotēm — 100 [[Karbovanecs|karbovancu]] kredītzīme.<ref name="NBU_history">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/ua/about/nbu-history |title=Історія центрального банку України |publisher=Національний банк України |access-date=2026-10-10 |language=uk}}</ref> Mūsdienu Ukrainas Nacionālās bankas izveide kļuva iespējama pēc Ukrainas valstiskās suverenitātes pasludināšanas 1990. gada 16. jūlijā. 1991. gada 20. martā Ukrainas Augstākā rada pieņēma likumu ''Par bankām un banku darbību'', kas noteica Ukrainas PSR Valsts bankas pārveidošanu par Ukrainas Nacionālo banku. Tika izveidota divu līmeņu banku sistēma, kuras pirmajā līmenī atrodas centrālā banka, bet otrajā — pārējās bankas.<ref name="NBU_history" /> Pēc Ukrainas neatkarības atjaunošanas Nacionālā banka kļuva par galveno institūciju valsts monetārās sistēmas izveidē. 1996. gadā tika ieviesta Ukrainas nacionālā valūta — grivna, kas aizstāja karbovancu.<ref name="NBU_history" /> == Pārvalde == Nacionālās bankas pārvaldē galvenā loma ir Ukrainas Nacionālās bankas padomei un valdei. Padome nosaka monetārās politikas pamatnostādnes un uzrauga to īstenošanu, savukārt valde nodrošina monetārās politikas īstenošanu un vada bankas ikdienas darbību.<ref name="Council">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/en/ |title=National Bank of Ukraine |publisher=National Bank of Ukraine |access-date=2026-10-10 |language=en}}</ref> Nacionālās bankas padomē ir deviņi locekļi: četrus ieceļ Ukrainas Augstākā rada, četrus — Ukrainas prezidents, bet devītais loceklis ir Nacionālās bankas vadītājs.<ref name="Law">{{Tīmekļa atsauce |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/679-14#Text |title=Про Національний банк України |publisher=Ukrainas Augstākā rada |access-date=2026-10-10 |language=uk}}</ref> == Monetārā politika == No 2015. gada Nacionālā banka īstenoja monetāro politiku, balstoties uz inflācijas mērķēšanu un peldošu valūtas kursu. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī ekonomiskās nenoteiktības un finanšu tirgus traucējumu dēļ banka pārgāja uz fiksētu valūtas kursu un ieviesa valūtas tirgus un kapitāla aprites ierobežojumus.<ref name="Monetary">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/ua/monetary/about |title=Про монетарну політику |publisher=Національний банк України |access-date=2026-10-10 |language=uk}}</ref> Nacionālā banka kara laikā turpināja nodrošināt banku sistēmas darbību un īstenot pasākumus finanšu stabilitātes saglabāšanai. Monetārās politikas režīms un valūtas ierobežojumi tiek pielāgoti ekonomiskajiem un finanšu apstākļiem.<ref name="Monetary" /> == Skatīt arī == * [[Ukrainas grivna]] * [[Ukrainas ekonomika]] * [[Centrālā banka]] == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [https://bank.gov.ua/ua Ukrainas Nacionālās bankas oficiālā tīmekļvietne] * [https://bank.gov.ua/en/ Ukrainas Nacionālās bankas tīmekļvietne angļu valodā] [[Kategorija:Ukrainas bankas]] [[Kategorija:Centrālās bankas]] [[Kategorija:Ukrainas ekonomika]] [[Kategorija:Kijiva]] e2r3wyfu64mn0cxafzn0lknzwj5gves 4534204 4534202 2026-10-10T18:53:11Z Votre Provocateur 111653 4534204 wikitext text/x-wiki '''Ukrainas Nacionālā banka''' ({{val|uk|Національний банк України}}, saīsināti — NBU) ir [[Ukraina]]s centrālā banka, kas atbild par valsts [[monetārā politika|monetārās politikas]] īstenošanu, nacionālās valūtas — [[grivna]]s — stabilitāti un finanšu sistēmas uzraudzību. Bankas galvenā mītne atrodas [[Kijiva|Kijivā]].<ref name="NBU_about">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/ua/about |title=Про Національний банк |publisher=Національний банк України |access-date=2026-10-10 |language=uk}}</ref> == Vēsture == Ukrainas Nacionālās bankas vēsture ir saistīta ar Ukrainas valstiskuma atjaunošanas centieniem 20. gadsimta sākumā. 1917. gada 22. decembrī Ukrainas Centrālā Rada pieņēma lēmumu par Krievijas Valsts bankas Kijivas nodaļas pārveidošanu par Ukrainas Valsts banku. 1918. gada 5. janvārī tika emitēta viena no pirmajām neatkarīgās Ukrainas valsts banknotēm — 100 [[Karbovanecs|karbovancu]] kredītzīme.<ref name="NBU_history">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/ua/about/nbu-history |title=Історія центрального банку України |publisher=Національний банк України |access-date=2026-10-10 |language=uk}}</ref> Mūsdienu Ukrainas Nacionālās bankas izveide kļuva iespējama pēc Ukrainas valstiskās suverenitātes pasludināšanas 1990. gada 16. jūlijā. 1991. gada 20. martā Ukrainas Augstākā rada pieņēma likumu ''Par bankām un banku darbību'', kas noteica Ukrainas PSR Valsts bankas pārveidošanu par Ukrainas Nacionālo banku. Tika izveidota divu līmeņu banku sistēma, kuras pirmajā līmenī atrodas centrālā banka, bet otrajā — pārējās bankas.<ref name="NBU_history" /> Pēc Ukrainas neatkarības atjaunošanas Nacionālā banka kļuva par galveno institūciju valsts monetārās sistēmas izveidē. 1996. gadā tika ieviesta Ukrainas nacionālā valūta — grivna, kas aizstāja karbovancu.<ref name="NBU_history" /> == Pārvalde == Nacionālās bankas pārvaldē galvenā loma ir Ukrainas Nacionālās bankas padomei un valdei. Padome nosaka monetārās politikas pamatnostādnes un uzrauga to īstenošanu, savukārt valde nodrošina monetārās politikas īstenošanu un vada bankas ikdienas darbību.<ref name="Council">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/en/ |title=National Bank of Ukraine |publisher=National Bank of Ukraine |access-date=2026-10-10 |language=en}}</ref> Nacionālās bankas padomē ir deviņi locekļi: četrus ieceļ [[Ukrainas Augstākā rada]], četrus — [[Ukrainas prezidents]], bet devītais loceklis ir Nacionālās bankas vadītājs.<ref name="Law">{{Tīmekļa atsauce |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/679-14#Text |title=Про Національний банк України |publisher=Ukrainas Augstākā rada |access-date=2026-10-10 |language=uk}}</ref> == Monetārā politika == No 2015. gada Nacionālā banka īstenoja monetāro politiku, balstoties uz inflācijas mērķēšanu un peldošu valūtas kursu. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī]] ekonomiskās nenoteiktības un finanšu tirgus traucējumu dēļ banka pārgāja uz fiksētu valūtas kursu un ieviesa valūtas tirgus un kapitāla aprites ierobežojumus.<ref name="Monetary">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/ua/monetary/about |title=Про монетарну політику |publisher=Національний банк України |access-date=2026-10-10 |language=uk}}</ref> Nacionālā banka kara laikā turpināja nodrošināt banku sistēmas darbību un īstenot pasākumus finanšu stabilitātes saglabāšanai. Monetārās politikas režīms un valūtas ierobežojumi tiek pielāgoti ekonomiskajiem un finanšu apstākļiem.<ref name="Monetary" /> == Skatīt arī == * [[Ukrainas grivna]] * [[Ukrainas ekonomika]] * [[Centrālā banka]] == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [https://bank.gov.ua/ua Ukrainas Nacionālās bankas oficiālā tīmekļvietne] * [https://bank.gov.ua/en/ Ukrainas Nacionālās bankas tīmekļvietne angļu valodā] [[Kategorija:Ukrainas bankas]] [[Kategorija:Centrālās bankas]] [[Kategorija:Ukrainas ekonomika]] [[Kategorija:Kijiva]] h4ijpcfczm810msuig1ej6g3aca3x56 4534265 4534204 2026-10-11T02:26:52Z Turaids 8965 Turaids pārvietoja lapu [[Ukrainas nacionālā banka]] uz [[Ukrainas Nacionālā banka]] 4534204 wikitext text/x-wiki '''Ukrainas Nacionālā banka''' ({{val|uk|Національний банк України}}, saīsināti — NBU) ir [[Ukraina]]s centrālā banka, kas atbild par valsts [[monetārā politika|monetārās politikas]] īstenošanu, nacionālās valūtas — [[grivna]]s — stabilitāti un finanšu sistēmas uzraudzību. Bankas galvenā mītne atrodas [[Kijiva|Kijivā]].<ref name="NBU_about">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/ua/about |title=Про Національний банк |publisher=Національний банк України |access-date=2026-10-10 |language=uk}}</ref> == Vēsture == Ukrainas Nacionālās bankas vēsture ir saistīta ar Ukrainas valstiskuma atjaunošanas centieniem 20. gadsimta sākumā. 1917. gada 22. decembrī Ukrainas Centrālā Rada pieņēma lēmumu par Krievijas Valsts bankas Kijivas nodaļas pārveidošanu par Ukrainas Valsts banku. 1918. gada 5. janvārī tika emitēta viena no pirmajām neatkarīgās Ukrainas valsts banknotēm — 100 [[Karbovanecs|karbovancu]] kredītzīme.<ref name="NBU_history">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/ua/about/nbu-history |title=Історія центрального банку України |publisher=Національний банк України |access-date=2026-10-10 |language=uk}}</ref> Mūsdienu Ukrainas Nacionālās bankas izveide kļuva iespējama pēc Ukrainas valstiskās suverenitātes pasludināšanas 1990. gada 16. jūlijā. 1991. gada 20. martā Ukrainas Augstākā rada pieņēma likumu ''Par bankām un banku darbību'', kas noteica Ukrainas PSR Valsts bankas pārveidošanu par Ukrainas Nacionālo banku. Tika izveidota divu līmeņu banku sistēma, kuras pirmajā līmenī atrodas centrālā banka, bet otrajā — pārējās bankas.<ref name="NBU_history" /> Pēc Ukrainas neatkarības atjaunošanas Nacionālā banka kļuva par galveno institūciju valsts monetārās sistēmas izveidē. 1996. gadā tika ieviesta Ukrainas nacionālā valūta — grivna, kas aizstāja karbovancu.<ref name="NBU_history" /> == Pārvalde == Nacionālās bankas pārvaldē galvenā loma ir Ukrainas Nacionālās bankas padomei un valdei. Padome nosaka monetārās politikas pamatnostādnes un uzrauga to īstenošanu, savukārt valde nodrošina monetārās politikas īstenošanu un vada bankas ikdienas darbību.<ref name="Council">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/en/ |title=National Bank of Ukraine |publisher=National Bank of Ukraine |access-date=2026-10-10 |language=en}}</ref> Nacionālās bankas padomē ir deviņi locekļi: četrus ieceļ [[Ukrainas Augstākā rada]], četrus — [[Ukrainas prezidents]], bet devītais loceklis ir Nacionālās bankas vadītājs.<ref name="Law">{{Tīmekļa atsauce |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/679-14#Text |title=Про Національний банк України |publisher=Ukrainas Augstākā rada |access-date=2026-10-10 |language=uk}}</ref> == Monetārā politika == No 2015. gada Nacionālā banka īstenoja monetāro politiku, balstoties uz inflācijas mērķēšanu un peldošu valūtas kursu. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī]] ekonomiskās nenoteiktības un finanšu tirgus traucējumu dēļ banka pārgāja uz fiksētu valūtas kursu un ieviesa valūtas tirgus un kapitāla aprites ierobežojumus.<ref name="Monetary">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bank.gov.ua/ua/monetary/about |title=Про монетарну політику |publisher=Національний банк України |access-date=2026-10-10 |language=uk}}</ref> Nacionālā banka kara laikā turpināja nodrošināt banku sistēmas darbību un īstenot pasākumus finanšu stabilitātes saglabāšanai. Monetārās politikas režīms un valūtas ierobežojumi tiek pielāgoti ekonomiskajiem un finanšu apstākļiem.<ref name="Monetary" /> == Skatīt arī == * [[Ukrainas grivna]] * [[Ukrainas ekonomika]] * [[Centrālā banka]] == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [https://bank.gov.ua/ua Ukrainas Nacionālās bankas oficiālā tīmekļvietne] * [https://bank.gov.ua/en/ Ukrainas Nacionālās bankas tīmekļvietne angļu valodā] [[Kategorija:Ukrainas bankas]] [[Kategorija:Centrālās bankas]] [[Kategorija:Ukrainas ekonomika]] [[Kategorija:Kijiva]] h4ijpcfczm810msuig1ej6g3aca3x56 1 641333 4534218 2026-10-10T19:14:17Z Egilus 27634 /* Dzēšanas motivācija */ jauna sadaļa 4534218 wikitext text/x-wiki == Dzēšanas motivācija == @[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]]: manuprāt, nozīmība ir neapšaubāma (viņa saceltie skandāli atspoguļoti visos zemeslodes kaktos un dzēšana angļu un vācu Vikipēdijās, kā tur parasts, ir redzami politiski motivēta), bet rakstu latviski gremdē nopietnu avotu trūkums. Pie tam kādas 12 intersaites, kuras taisījuši tajās labi pzīstami lietotāji, skaidri liecina, ka nozīmība nav īstā problēma. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. oktobris, plkst. 22.14 (EEST) fegf3a26h7z7kol0poi7gr8a0u7v6qr 4534237 4534218 2026-10-10T19:55:47Z DJ EV 31928 4534237 wikitext text/x-wiki == Dzēšanas motivācija == @[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]]: manuprāt, nozīmība ir neapšaubāma (viņa saceltie skandāli atspoguļoti visos zemeslodes kaktos un dzēšana angļu un vācu Vikipēdijās, kā tur parasts, ir redzami politiski motivēta), bet rakstu latviski gremdē nopietnu avotu trūkums. Pie tam kādas 12 intersaites, kuras taisījuši tajās labi pzīstami lietotāji, skaidri liecina, ka nozīmība nav īstā problēma. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. oktobris, plkst. 22.14 (EEST) : Klaigāšana soctīklos gluži nav nozīmibas etalons. :) Palasot angļu un vācu dzēšanas diskusijas, neredzēju īsti neko politiski motivētu. Organizācijas, ko viņš pārstāv, nešķiet nozīmīgas, par skandāliem noteikti prasītos atsauces, kas parāda, ka tie tiešām izpelnījušies uzmanību. Ja izdodas atrast kaut cik solīdus avotus, kas apstiprina nozīmību, absolūti nav iebildumu rakstu saglabāt.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 10. oktobris, plkst. 22.55 (EEST) kddeg4bd4fj4isbvfie76cbujgncqyz 4534253 4534237 2026-10-10T21:11:23Z Egilus 27634 /* Dzēšanas motivācija */ Atbilde 4534253 wikitext text/x-wiki == Dzēšanas motivācija == @[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]]: manuprāt, nozīmība ir neapšaubāma (viņa saceltie skandāli atspoguļoti visos zemeslodes kaktos un dzēšana angļu un vācu Vikipēdijās, kā tur parasts, ir redzami politiski motivēta), bet rakstu latviski gremdē nopietnu avotu trūkums. Pie tam kādas 12 intersaites, kuras taisījuši tajās labi pzīstami lietotāji, skaidri liecina, ka nozīmība nav īstā problēma. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. oktobris, plkst. 22.14 (EEST) : Klaigāšana soctīklos gluži nav nozīmibas etalons. :) Palasot angļu un vācu dzēšanas diskusijas, neredzēju īsti neko politiski motivētu. Organizācijas, ko viņš pārstāv, nešķiet nozīmīgas, par skandāliem noteikti prasītos atsauces, kas parāda, ka tie tiešām izpelnījušies uzmanību. Ja izdodas atrast kaut cik solīdus avotus, kas apstiprina nozīmību, absolūti nav iebildumu rakstu saglabāt.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 10. oktobris, plkst. 22.55 (EEST) ::Ja man nebūtu organiskas nevēlēšanās ar to populistu ņemties, es būtu tās saites no citvalodu versijām uzreiz piemetis, nerakstot neko diskusijā :) Bet man viņš nepatīk, vienkārši es nešaubos par nozīmību. Jāpiebilst, ka sīki rakstošie avoti ir pamatā labējie, attiecīgi Vikipēdijā tie automātiski skaitās neautoritatīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 00.11 (EEST) jo79hiochi03s87axthh4dlnzhxnhxc 0 641335 4534231 2026-10-10T19:38:54Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Basketbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #B896D4 | klubs = | logo = | logo_izm = 220px | pilsēta = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Sanfrancisko|3s=}} | līga = {{flaga|ASV}} [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|WNBA]] | konference = [[Rietumu konference (WNBA)|Rietumu konference]] | divīzija... 4534231 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #B896D4 | klubs = | logo = | logo_izm = 220px | pilsēta = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Sanfrancisko|3s=}} | līga = {{flaga|ASV}} [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|WNBA]] | konference = [[Rietumu konference (WNBA)|Rietumu konference]] | divīzija = | dibināts = 2025 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | arēna = ''[[Chase Center]]'' | ietilpība = 18 064 | krāsas = Violeta, melna, zelta, balta<br /><ref>{{cite press release|title=Golden State Valkyries Unveil Brand Identity|url=https://valkyries.com/news/golden-state-valkyries-unveiling-20240514/|publisher=WNBA Media Ventures, LLC|website=Valkyries.com|date=May 14, 2024|access-date=May 15, 2024}}</ref><ref>{{cite news|title=Valkyries Unveil Secondary Logos|url=https://valkyries.wnba.com/news/valkyries-secondary-logo-20241208|publisher=WNBA Media Ventures, LLC|website=Valkyries.com|date=December 8, 2024|access-date=December 13, 2024|quote=The Valkyrie Figure incorporates gold, the team’s secondary color, with golden armor creating a regal, statuesque look. The Valkyrie Violet in the cape ties back to the team’s core color, unifying the design.}}</ref><ref>{{cite web|title=Golden State Valkyries Reproduction Guideline Sheet|url=https://media.ffycdn.net/us/nba/jjyErvnZrauZuKCoKCWj.pdf?width=2400|publisher=WNBA Enterprises, LLC|access-date=April 2, 2026}}</ref><br />{{color box|#B896D4}} {{color box|#000000}} {{color box|#B9975B}} {{color box|#FFFFFF}} | īpašnieks = [[Džo Leikobs]]<br>[[Pīters Gabers]] | prezidents = [[Džesa Smita]] | menedžeris = [[Ohemā Njanina]] | galvenais_treneris = [[Natālija Nakase]] | kapteinis = | mediji = https://valkyries.wnba.com/ | sadarbojas = <!------ Franšīzes vēsture -------> | name1 = Goldensteitas "Valkyries" | dates1 = 2025— | name2 = | dates2 = | name3 = | dates3 = | name4 = | dates4 = <!------ čempiontituli -------> | BAA = | WNBA = | NBL = }} '''Goldensteitas "Valkyries"''' ir amerikāņu profesionāla basketbola komanda, kas atrodas [[Sanfrancisko līča apgabals|Sanfrancisko līča apgabalā]]. "Valkyries" komanda piedalās [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) līgas Rietumu konferences turnīrā. Komanda līgā sāka spēlēt 2025. gada sezonā. Lai gan "Valkyries" savas mājas spēles aizvada "Chase Center" arēnā [[Sanfrancisko]], viņu treniņu zāle un administrācija atrodas [[Oklenda|Oklendā]].<ref>{{Cite web |date=October 5, 2023 |title=WNBA expansion team awarded to Bay Area, will begin play in 2025 |url=https://www.nba.com/news/wnba-expansion-team-bay-area-2025 |publisher=[[National Basketball Association]]}}</ref> == Panākumi == * '''Konferences čempiones''': 1 (2026) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://valkyries.wnba.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{Basketbols-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{WNBA}} [[Kategorija:ASV basketbola klubi]] [[Kategorija:Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija]] nelf0vxtdfc7tou5cyyw5szrovdqlrd 0 641336 4534238 2026-10-10T20:00:51Z Baisulis 11523 jauns raksts....... 4534238 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2019 Chrysler Pacifica Touring L, front 7.4.19.jpg|thumb|''[[Chrysler Pacifica (minivens)|Chrysler Pacifica]]'' ir 2025. gadā visvairāk pārdotais minivens Amerikas Savienotajās Valstīs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.goodcarbadcar.net/2025-u-s-minivan-sales-figures-by-model-with-rankings/ |title=2025 U.S Minivan Sales Figures By Model |work=goodcarbadcar |access-date=24 July 2026}}</ref>]] [[Attēls:Toyota Previa ACR50 2.4 GL White Pearl - front.jpg|thumb|Trešās paaudzes ''[[Toyota Previa]]'']] '''Minivens''' ir [[vieglais automobilis|vieglo automobiļu]] [[automobiļu klasifikācija|tips]], kas paredzēts pasažieru pārvadāšanai aizmugurējās sēdvietu rindās, turklāt sēdekļi ir pārkārtojami divās vai trīs rindās. Eiropā izmantotie apzīmējumi ir '''MPV''' (no {{val|en|multi-purpose vehicle}} — plaša pielietojuma jeb daudzfunkcionāls transportlīdzeklis) vai '''M klase'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/minivan?a=british |title=minivan|work=Cambridge Advanced Learner's Dictionary & Thesaurus |publisher=Cambridge University Press |access-date=30 May 2017}}</ref><ref name="EEC Merger Procedure">{{Tīmekļa atsauce |date=17 March 1999 |title=Regulation (EEC) No 4064/89 - Merger Procedure |url= http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf |access-date=3 March 2019 |website=ec.europa.eu |publisher=Office for Official Publications of the European Communities |page=2 |language=en |location=Luxemburg}}</ref><ref name="CP">{{Tīmekļa atsauce |date=1 January 2011 |title=Car prices within the European Union / Prix des voitures au sein de l'Union européenne / Autopreise in der europäischen Union |url= http://ec.europa.eu/competition/sectors/motor_vehicles/prices/2011_07_full.pdf |access-date=3 March 2019 |publisher=Publications Office of the European Union |location=Brussels}}</ref><ref name="PF">{{Tīmekļa atsauce |title=Impact on the Competitiveness of the European Automotive Industry of Potential FTA with India and ASEAN |url= http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/projects/report_fta_india_asean_en.pdf |dead-url=yes |archive-url= https://web.archive.org/web/20130429040531/http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/projects/report_fta_india_asean_en.pdf |archive-date=29 April 2013 |website=europa.eu |page=8}}</ref> Salīdzinājumā ar [[furgons|furgoniem]] vairums minivenu veidoti uz vieglā pasažieru [[auto platforma]]s, un tiem ir zemāka [[virsbūve]]. Agrīnajos modeļos, piemēram, ''[[Ford Aerostar]]'' un ''[[Chevrolet Astro]]'', izmantoja [[pikaps|pikapa]] platformu.<ref>{{publikācijas atsauce |last=Taylor |first=Rich |title=The Light Vantastics |magazine=Popular Mechanics |date=February 1990 |volume=167 |issue=2 |page=64 |url= https://books.google.com/books?id=5eMDAAAAMBAJ&q=Aerostar+built+on+the+Ranger+pickup+chassis&pg=RA1-PA64 |access-date=17 September 2020}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce |title=Mass Transit |magazine=Popular Mechanics |date=November 1987 |volume=164 |issue=11 |page=72 |url= https://books.google.com/books?id=euMDAAAAMBAJ&q=Astro+derived+from+a+mini+pickup+S-10&pg=PA71 |access-date=17 September 2020}}</ref> Miniveniem bieži raksturīgs vientilpuma (''one-box'') vai divtilpumu (''two-box'') virsbūves izkārtojums, augstāks jumts, līdzena grīda, bīdāmās durvis aizmugurējiem pasažieriem un augsts sēdekļu novietojums. Lielākā izmēra miniveni kļuva populāri pēc ''[[Dodge Caravan]]'' un ''[[Renault Espace]]'' modeļu nonākšanas tirgū 1984. gadā. Parasti to pamatā ir platformas, kas aizgūtas no [[D klase]]s vieglajiem automobiļiem vai pikapiem. Kopš 1990. gadiem popularitāti guvuši arī mazāka izmēra miniveni jeb [[kompaktais minivens|kompaktie miniveni]] un [[mini MPV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Our pick: Top 10 used mini-MPVs|url= http://www.autotrader.co.uk/articles/2010/08/cars/nissan/note/our-pick-top-10-mini-mpvs |work=Auto Trader |access-date=28 February 2012 |date=3 August 2010 |dead-url=yes |archive-url= https://web.archive.org/web/20120305104605/http://www.autotrader.co.uk/articles/2010/08/cars/nissan/note/our-pick-top-10-mini-mpvs |archive-date=5 March 2012}}</ref> Lai gan minivenu priekšteči parādījās jau 1930. gados, mūsdienu minivena virsbūves tips izstrādāts vairākos uzņēmumos vienlaikus 1980. gadu sākumā. Īpaši jāizceļ ''[[Chrysler]]'' un ''[[Renault]]'', kuru minivenu modeļi pārdošanā nonāca 1984. gadā. Miniveni ietekmēja tradicionālo [[universālis|universāļu]] tirgu un laika gaitā to pat pārspēja, 90. gados gūstot arvien lielāku popularitāti un kļūstot daudzveidīgāki. Kopš 2000. gada attieksme pret tiem dažādos pasaules reģionos ir atšķirīga. Piemēram, Ziemeļamerikā tos lielā mērā izkonkurējuši [[krosovers|krosoveri]] un [[SUV]], savukārt Āzijā tos bieži pozicionē kā [[luksusa automobilis|luksusa klases automobiļus]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas automobiļu klases}} [[Kategorija:Automašīnu klasifikācija]] h42fqz9o90x1oeqvxc8gpd30fe1jovd 4534243 4534238 2026-10-10T20:06:15Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4534243 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2019 Chrysler Pacifica Touring L, front 7.4.19.jpg|thumb|''[[Chrysler Pacifica (minivens)|Chrysler Pacifica]]'' ir 2025. gadā visvairāk pārdotais minivens Amerikas Savienotajās Valstīs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.goodcarbadcar.net/2025-u-s-minivan-sales-figures-by-model-with-rankings/ |title=2025 U.S Minivan Sales Figures By Model |work=goodcarbadcar |access-date=24 July 2026}}</ref>]] [[Attēls:Toyota Previa ACR50 2.4 GL White Pearl - front.jpg|thumb|Trešās paaudzes ''[[Toyota Previa]]'']] '''Minivens''' ir [[vieglais automobilis|vieglo automobiļu]] [[automobiļu klasifikācija|tips]], kas paredzēts pasažieru pārvadāšanai aizmugurējās sēdvietu rindās, turklāt sēdekļi ir pārkārtojami divās vai trīs rindās. Eiropā izmantotie apzīmējumi ir '''MPV''' (no {{val|en|multi-purpose vehicle}} — plaša pielietojuma jeb daudzfunkcionāls transportlīdzeklis) vai '''M klase'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/minivan?a=british |title=minivan|work=Cambridge Advanced Learner's Dictionary & Thesaurus |publisher=Cambridge University Press |access-date=30 May 2017}}</ref><ref name="EEC Merger Procedure">{{Tīmekļa atsauce |date=17 March 1999 |title=Regulation (EEC) No 4064/89 - Merger Procedure |url= http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf |access-date=3 March 2019 |website=ec.europa.eu |publisher=Office for Official Publications of the European Communities |page=2 |language=en |location=Luxemburg}}</ref><ref name="CP">{{Tīmekļa atsauce |date=1 January 2011 |title=Car prices within the European Union / Prix des voitures au sein de l'Union européenne / Autopreise in der europäischen Union |url= http://ec.europa.eu/competition/sectors/motor_vehicles/prices/2011_07_full.pdf |access-date=3 March 2019 |publisher=Publications Office of the European Union |location=Brussels}}</ref><ref name="PF">{{Tīmekļa atsauce |title=Impact on the Competitiveness of the European Automotive Industry of Potential FTA with India and ASEAN |url= http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/projects/report_fta_india_asean_en.pdf |dead-url=yes |archive-url= https://web.archive.org/web/20130429040531/http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/projects/report_fta_india_asean_en.pdf |archive-date=29 April 2013 |website=europa.eu |page=8}}</ref> Salīdzinājumā ar [[furgons|furgoniem]] vairums minivenu veidoti uz vieglā pasažieru [[auto platforma]]s, un tiem ir zemāka [[virsbūve]]. Agrīnajos modeļos, piemēram, ''[[Ford Aerostar]]'' un ''[[Chevrolet Astro]]'', izmantoja [[pikaps|pikapa]] platformu.<ref>{{publikācijas atsauce |last=Taylor |first=Rich |title=The Light Vantastics |magazine=Popular Mechanics |date=February 1990 |volume=167 |issue=2 |page=64 |url= https://books.google.com/books?id=5eMDAAAAMBAJ&q=Aerostar+built+on+the+Ranger+pickup+chassis&pg=RA1-PA64 |access-date=17 September 2020}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce |title=Mass Transit |magazine=Popular Mechanics |date=November 1987 |volume=164 |issue=11 |page=72 |url= https://books.google.com/books?id=euMDAAAAMBAJ&q=Astro+derived+from+a+mini+pickup+S-10&pg=PA71 |access-date=17 September 2020}}</ref> Miniveniem bieži raksturīgs vientilpuma (''one-box'') vai divtilpumu (''two-box'') virsbūves izkārtojums, augstāks jumts, līdzena grīda, bīdāmās durvis aizmugurējiem pasažieriem un augsts sēdekļu novietojums. Lielākā izmēra miniveni kļuva populāri pēc ''[[Dodge Caravan]]'' un ''[[Renault Espace]]'' modeļu nonākšanas tirgū 1984. gadā. Parasti to pamatā ir platformas, kas aizgūtas no [[D klase]]s vieglajiem automobiļiem vai pikapiem. Kopš 1990. gadiem popularitāti guvuši arī mazāka izmēra miniveni jeb [[kompaktais minivens|kompaktie miniveni]] un [[mini MPV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Our pick: Top 10 used mini-MPVs|url= http://www.autotrader.co.uk/articles/2010/08/cars/nissan/note/our-pick-top-10-mini-mpvs |work=Auto Trader |access-date=28 February 2012 |date=3 August 2010 |dead-url=yes |archive-url= https://web.archive.org/web/20120305104605/http://www.autotrader.co.uk/articles/2010/08/cars/nissan/note/our-pick-top-10-mini-mpvs |archive-date=5 March 2012}}</ref> Lai gan minivenu priekšteči parādījās jau 1930. gados, mūsdienu minivena virsbūves tips izstrādāts vairākos uzņēmumos vienlaikus 1980. gadu sākumā. Īpaši jāizceļ ''[[Chrysler]]'' un ''[[Renault]]'', kuru minivenu modeļi pārdošanā nonāca 1984. gadā. Miniveni ietekmēja tradicionālo [[universālis|universāļu]] tirgu un laika gaitā to pat pārspēja, 90. gados gūstot arvien lielāku popularitāti un kļūstot daudzveidīgāki. Kopš 2000. gada attieksme pret tiem dažādos pasaules reģionos ir atšķirīga. Piemēram, Ziemeļamerikā tos lielā mērā izkonkurējuši [[krosovers|krosoveri]] un [[SUV]], savukārt Āzijā tos bieži pozicionē kā [[luksusa automobilis|luksusa klases automobiļus]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas automobiļu klases}} [[Kategorija:Automašīnu klasifikācija]] pfsz1eo4okfhuibx1ze9kgrvswioh66 0 641337 4534240 2026-10-10T20:02:20Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Minivens]] 4534240 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Minivens]] bxsejq3nbgmk5pa8q0bthv42lmlctxp 0 641338 4534241 2026-10-10T20:02:37Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Minivens]] 4534241 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Minivens]] bxsejq3nbgmk5pa8q0bthv42lmlctxp 0 641339 4534242 2026-10-10T20:03:37Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Minivens]] 4534242 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Minivens]] bxsejq3nbgmk5pa8q0bthv42lmlctxp 14 641340 4534246 2026-10-10T20:26:44Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{year by category |m=2 |c=0 |d=3 |y=0 |cat=Latvijā |sortkey=Latvija |parent=Notikumi Latvijā pēc gada |subcat=2030. gads }} 4534246 wikitext text/x-wiki {{year by category |m=2 |c=0 |d=3 |y=0 |cat=Latvijā |sortkey=Latvija |parent=Notikumi Latvijā pēc gada |subcat=2030. gads }} qhvw38hqu7vhcpdxxk86m05fhl6nu4m 0 641341 4534254 2026-10-10T21:12:20Z Ingii 8177 uzsākts jauns raksts 4534254 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Golden crowned fruit bat.jpg | att_nosaukums = [[Dzeltengalvas augļsikspārnis]] (''Acerodon jubatus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yinpterochiroptera | apakškārta_lv = Jiņsikspārņi | binomial = Yinpterochiroptera <small>(Springer, Teeling, Madsen, Stanhope and Jong, 2001)</small> | iedalījums = * {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} | kategorijas = nē }} '''Jiņsikspārņi''' (''Yinpterochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām. Otra apakškārta ir [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> === Zinātniskā nosaukuma izcelsme === Vārds ''Yinochiroptera'' radies, savienojot [[priedēklis|priedēkli]] "Yin-" un "-chiroptera" ([[sikspārņu kārta]]s zinātniskais nosaukums). Priedēklis "Yin-" radies kā rotaļīga saspēle ar otru izdalīto sikspārņu grupu ''Yangochiroptera''; [[jiņ un jan]], jiņsikspārņi un jansikspārņi.<ref name=yin>[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats]</ref> Izvēloties šo filzofisko vārdu saspēli, zinātnieki vēlējās uzsvērt jauno apakškārtu sikspārņu pretēji veidoto [[auss|iekšējās auss]] anatomiju un akustisko viļņu uztveršanas veidu.<ref name=yin/> == Iekšējās auss anatomija == Sikspārņu iekšējā auss sastāv no spirālveida [[auss|auss gliemeža]] (''Cochlea''), kuru klāj sensoras šūnas ar matiņiem, kas skaņu svārstību izraisīto vibrāciju pārvērš neironu signālos. Šie signāli uz [[smadzenes|smadzenēm]] pārvietojas pa kanālu, kas lielākajai daļai [[zīdītāji|zīdītāju]] ir kaulains. Tieši šajā iekšējās auss uzbūvē slēpjas pārsteidzošā atšķirība starp jiņsikspārņiem un jansikspārņiem.<ref name=yin/> Šis neironu kanāls jeb Rozentāla kanāls jiņsikspārņiem tāpat kā citiem zīdītājiem (izņemot [[ehidna|ehidnām]] un [[pīļknābis|pīļknābjiem]]) ir pilnībā kaulains. Toties jansikspārņiem kanāls ir bez sienām. <ref name=yin/> == Klasifikācija == '''Jiņsikspārņu apakškārta''' (''Yinpterochiroptera'') * {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}} ** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}} *[https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0169534706000218 The evolution of echolocation in bats] *[https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography] *[https://academic.oup.com/mbe/article/22/9/1869/982122?login=false A Nuclear DNA Phylogenetic Perspective on the Evolution of Echolocation and Historical Biogeography of Extant Bats (Chiroptera)] [[Kategorija:Sikspārņi]] 3xt82as3aa67hplgzfr3c4i65w732cj 4534310 4534254 2026-10-11T07:48:38Z Ingii 8177 papildināts 4534310 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Golden crowned fruit bat.jpg | att_nosaukums = [[Dzeltengalvas augļsikspārnis]] (''Acerodon jubatus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yinpterochiroptera | apakškārta_lv = Jiņsikspārņi | binomial = Yinpterochiroptera <small>(Springer, Teeling, Madsen, Stanhope and Jong, 2001)</small> | iedalījums = * {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} | kategorijas = nē }} '''Jiņsikspārņi''' (''Yinpterochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām. Otra apakškārta ir [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> Jiņsikspārņu apakškārtā saskaņā ar jaunāko sistemātiku apvienotas [[Augļsikspārņu dzimta|augļsikspārņu]] (tradicionālajā sistemātikā pazīstamas kā [[dižsikspārņi|dižsikspārņu apakškārtas]] (''Megachiroptera'')) sugas un sešas [[sīksikspārņu]] dzimtas ([[Kameņsikspārnis|cūkdeguņu]] (''Craseonycteridae''), [[Pakavdeguņi|pakavdeguņu]](''Rhinolophidae''), [[Peļastes sikspārņi|peļastes sikspārņu]] (''Rhinopomatidae''), [[Trīszardeguņu dzimta|trīszardeguņu]] (''Rhinonycteridae''), [[Vecās pasaules lapdeguņu dzimta|Vecās pasaules lapdeguņu]] (''Hipposideridae'') un [[Viltus vampīrsikspārņu dzimta|viltus vampīrsikspārņu]] (''Megadermatidae'') dzimtas).<ref>Morales, Ariadna E.; Liang, Yan; Thomas, William R.; Leushkin, Evgeny V.; Castellanos, Francisco X.; Larkin, Denis M.; Brown, Tom; Fromm, Bastian; Hand, Suzanne J.; Huang, Zixia; Hughes, Graham M.; Jones, Matthew F.; Lim, Burton K.; Mai, Meike; Myers, Eugene W. (2026-09-23). [https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 "Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography".] Nature. doi:10.1038/s41586-026-11007-3. ISSN 0028-0836.</ref> Molekulārajos pētījumos noskaidrots, ka jiņsikspārņu un jansikspārņu grupas [[evolūcija|evolucionāri]] viena no otras nodalījušās apmēram pirms 63 miljoniem gadu. Visjaunākā attīstības procesa dalīšanās notikusi pirms apmēram 60 miljoniem gadu — pakavdeguņiem (''Rhinolophidae'') nodaloties no augļsikspārņiem (''Pteropodoidea'').<ref name="phylo">Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ "Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data".] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.</ref> Jiņsikspārņiem, salīdzinot ar jansikspārņiem, daļēji vai pilnībā nav [[balsene]]s [[eholokācija]]s spēju (lai medītu [[kukaiņi|kukaiņus]] un izvairītos no šķēršļiem, izmanto augstas [[frekvence]]s skaņu).<ref name="phylo"/><ref name=yin/> Zinātnieki šobrīd vēl nav raduši atbildi, vai sikspārņu priekštečiem visiem bija eholokocijas spējas un evolūcijas ceļā tās tika zaudētas, vai tas notika otrādāk - priekštečiem nebija eholokācijas spēju, un tās attīstījās vēlāk.<ref name=yin/> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> === Zinātniskā nosaukuma izcelsme === Vārds ''Yinochiroptera'' radies, savienojot [[priedēklis|priedēkli]] "Yin-" un "-chiroptera" ([[sikspārņu kārta]]s zinātniskais nosaukums). Priedēklis "Yin-" radies kā rotaļīga saspēle ar otru izdalīto sikspārņu grupu ''Yangochiroptera''; [[jiņ un jan]], jiņsikspārņi un jansikspārņi.<ref name=yin>[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats]</ref> Izvēloties šo filzofisko vārdu saspēli, zinātnieki vēlējās uzsvērt jauno apakškārtu sikspārņu pretēji veidoto [[auss|iekšējās auss]] anatomiju un akustisko viļņu uztveršanas veidu.<ref name=yin/> == Iekšējās auss anatomija == Sikspārņu iekšējā auss sastāv no spirālveida [[auss|auss gliemeža]] (''Cochlea''), kuru klāj sensoras šūnas ar matiņiem, kas skaņu svārstību izraisīto vibrāciju pārvērš neironu signālos. Šie signāli uz [[smadzenes|smadzenēm]] pārvietojas pa kanālu, kas lielākajai daļai [[zīdītāji|zīdītāju]] ir kaulains. Tieši šajā iekšējās auss uzbūvē slēpjas pārsteidzošā atšķirība starp jiņsikspārņiem un jansikspārņiem.<ref name=yin/> Šis neironu kanāls jeb Rozentāla kanāls jiņsikspārņiem tāpat kā citiem zīdītājiem (izņemot [[ehidna|ehidnām]] un [[pīļknābis|pīļknābjiem]]) ir pilnībā kaulains. Toties jansikspārņiem kanāls ir bez sienām.<ref name=yin/> == Klasifikācija == '''Jiņsikspārņu apakškārta''' (''Yinpterochiroptera'') * {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}} ** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}} *[https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0169534706000218 The evolution of echolocation in bats] *[https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography] *[https://academic.oup.com/mbe/article/22/9/1869/982122?login=false A Nuclear DNA Phylogenetic Perspective on the Evolution of Echolocation and Historical Biogeography of Extant Bats (Chiroptera)] [[Kategorija:Sikspārņi]] mpd57ln1urgm8uj2hfy3nsbt89ydi92 4534312 4534310 2026-10-11T07:49:54Z Ingii 8177 4534312 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Golden crowned fruit bat.jpg | att_nosaukums = [[Dzeltengalvas augļsikspārnis]] (''Acerodon jubatus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yinpterochiroptera | apakškārta_lv = Jiņsikspārņi | binomial = Yinpterochiroptera <small>(Springer, Teeling, Madsen, Stanhope and Jong, 2001)</small> | iedalījums = * {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} | kategorijas = nē }} '''Jiņsikspārņi''' (''Yinpterochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām. Otra apakškārta ir [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> Jiņsikspārņu apakškārtā saskaņā ar jaunāko sistemātiku apvienotas [[Augļsikspārņu dzimta|augļsikspārņu]] (tradicionālajā sistemātikā pazīstamas kā [[dižsikspārņi|dižsikspārņu apakškārtas]] (''Megachiroptera'')) sugas un sešas [[sīksikspārņu]] dzimtas sugas ([[Kameņsikspārnis|cūkdeguņu]] (''Craseonycteridae''), [[Pakavdeguņi|pakavdeguņu]](''Rhinolophidae''), [[Peļastes sikspārņi|peļastes sikspārņu]] (''Rhinopomatidae''), [[Trīszardeguņu dzimta|trīszardeguņu]] (''Rhinonycteridae''), [[Vecās pasaules lapdeguņu dzimta|Vecās pasaules lapdeguņu]] (''Hipposideridae'') un [[Viltus vampīrsikspārņu dzimta|viltus vampīrsikspārņu]] (''Megadermatidae'') dzimtas).<ref>Morales, Ariadna E.; Liang, Yan; Thomas, William R.; Leushkin, Evgeny V.; Castellanos, Francisco X.; Larkin, Denis M.; Brown, Tom; Fromm, Bastian; Hand, Suzanne J.; Huang, Zixia; Hughes, Graham M.; Jones, Matthew F.; Lim, Burton K.; Mai, Meike; Myers, Eugene W. (2026-09-23). [https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 "Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography".] Nature. doi:10.1038/s41586-026-11007-3. ISSN 0028-0836.</ref> Molekulārajos pētījumos noskaidrots, ka jiņsikspārņu un jansikspārņu grupas [[evolūcija|evolucionāri]] viena no otras nodalījušās apmēram pirms 63 miljoniem gadu. Visjaunākā attīstības procesa dalīšanās notikusi pirms apmēram 60 miljoniem gadu — pakavdeguņiem (''Rhinolophidae'') nodaloties no augļsikspārņiem (''Pteropodoidea'').<ref name="phylo">Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ "Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data".] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.</ref> Jiņsikspārņiem, salīdzinot ar jansikspārņiem, daļēji vai pilnībā nav [[balsene]]s [[eholokācija]]s spēju (lai medītu [[kukaiņi|kukaiņus]] un izvairītos no šķēršļiem, izmanto augstas [[frekvence]]s skaņu).<ref name="phylo"/><ref name=yin/> Zinātnieki šobrīd vēl nav raduši atbildi, vai sikspārņu priekštečiem visiem bija eholokocijas spējas un evolūcijas ceļā tās tika zaudētas, vai tas notika otrādāk - priekštečiem nebija eholokācijas spēju, un tās attīstījās vēlāk.<ref name=yin/> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> === Zinātniskā nosaukuma izcelsme === Vārds ''Yinochiroptera'' radies, savienojot [[priedēklis|priedēkli]] "Yin-" un "-chiroptera" ([[sikspārņu kārta]]s zinātniskais nosaukums). Priedēklis "Yin-" radies kā rotaļīga saspēle ar otru izdalīto sikspārņu grupu ''Yangochiroptera''; [[jiņ un jan]], jiņsikspārņi un jansikspārņi.<ref name=yin>[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats]</ref> Izvēloties šo filzofisko vārdu saspēli, zinātnieki vēlējās uzsvērt jauno apakškārtu sikspārņu pretēji veidoto [[auss|iekšējās auss]] anatomiju un akustisko viļņu uztveršanas veidu.<ref name=yin/> == Iekšējās auss anatomija == Sikspārņu iekšējā auss sastāv no spirālveida [[auss|auss gliemeža]] (''Cochlea''), kuru klāj sensoras šūnas ar matiņiem, kas skaņu svārstību izraisīto vibrāciju pārvērš neironu signālos. Šie signāli uz [[smadzenes|smadzenēm]] pārvietojas pa kanālu, kas lielākajai daļai [[zīdītāji|zīdītāju]] ir kaulains. Tieši šajā iekšējās auss uzbūvē slēpjas pārsteidzošā atšķirība starp jiņsikspārņiem un jansikspārņiem.<ref name=yin/> Šis neironu kanāls jeb Rozentāla kanāls jiņsikspārņiem tāpat kā citiem zīdītājiem (izņemot [[ehidna|ehidnām]] un [[pīļknābis|pīļknābjiem]]) ir pilnībā kaulains. Toties jansikspārņiem kanāls ir bez sienām.<ref name=yin/> == Klasifikācija == '''Jiņsikspārņu apakškārta''' (''Yinpterochiroptera'') * {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}} * {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}} ** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}} *[https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0169534706000218 The evolution of echolocation in bats] *[https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography] *[https://academic.oup.com/mbe/article/22/9/1869/982122?login=false A Nuclear DNA Phylogenetic Perspective on the Evolution of Echolocation and Historical Biogeography of Extant Bats (Chiroptera)] [[Kategorija:Sikspārņi]] 9iii2amklq2vqsqy97vaeiiqo52le02 15 641342 4534258 2026-10-10T23:52:01Z Egilus 27634 /* Nosaukums */ jauna sadaļa 4534258 wikitext text/x-wiki == Nosaukums == Manuprāt, šo vajadzētu nosaukt par "Atmateņu rinda", jo ''Agaricales'', ar ko šī kategorija saistīta citās valodās, ir daudz plašāks jēdziens par vienkārši [[Atmatenes|atmatenēm]] (kas ir tikai ģints). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 02.52 (EEST) h29r2ef8a5q2miujw3tmsx7ngizl2hm 0 641343 4534266 2026-10-11T02:26:52Z Turaids 8965 Turaids pārvietoja lapu [[Ukrainas nacionālā banka]] uz [[Ukrainas Nacionālā banka]] 4534266 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ukrainas Nacionālā banka]] 8jeyawf566z2nrj8he2du26mvf9dfyr 3 641344 4534268 2026-10-11T03:31:23Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4534268 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Redguy834}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 06.31 (EEST) sb9troc7lpxv371nw3k516u74cewq2c 0 641345 4534314 2026-10-11T07:51:51Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par Gabonas politiķi, prezidentu 4534314 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Omārs Bongo Ondimba | vārds_orģ = {{val|fr|Omar Bongo Ondimba}} | attēls = Omar Bongo - 2005 (cropped).jpg | att_izm = 220px | apraksts = Omārs Bongo 2005. gadā <!------ Gabonas prezidents ------> | amats = 2. [[Gabonas prezidents]] | term_sākums = {{dat|1967|11|28|N}} | term_beigas = {{dat|2009|6|8|N}} | priekštecis = [[Leons Mba]] | pēctecis = [[Didžobs Divungi di Ndinge]] <small>(p.i.)</small><br>[[Roza Fransīna Rogombē]] <small>(p.i.)</small><br>[[Alī Bongo|Alī Bongo Ondimba]] <!------ Gabonas viceprezidents ------> | amats2 = Gabonas viceprezidents | term_sākums2 = {{dat|1966|11|12|N}} | term_beigas2 = {{dat|1967|11|28|N}} | prezidents2 = [[Leons Mba]] | priekštecis2 = [[Pols Marī Jembits]] | pēctecis2 = [[Leons Mebiams]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1935|12|30}} | dzim_vieta = {{flagicon image|Flag of France.svg}} Levaja, [[Franču Ekvatoriālā Āfrika]] <small>(tagad {{flaga|Gabona}} [[Bongovila]], [[Gabona]])</small> | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2009|6|8|1935|12|30}} | mir_vieta = {{vieta|Spānija|Barselona}} | apglabāts = Fransvila, [[Gabona]] | tautība = | partija = ''Parti démocratique gabonais'' (PDG) | dzīvesb = {{ubl|''Patience Dabany'' <small>(1959—1987)</small>|''Edith Lucie Bongo Ondimba'' <small>(1989—2009)</small>}} | bērni = [[Alīb Bongo|Alī Bongo Ondimba]], [[Paskaline Bongo Ondimba]] un citi | profesija = [[politiķis]], militārpersona | reliģija = [[sunnītu islāms]] <small>(kopš 1973. gada)</small> | piezīmes = Dzimšanas vārds — {{val|fr|Albert-Bernard Bongo}}; pēc pievēršanās islāmam 1973. gadā pieņēma vārdu ''El Hadj Omar Bongo'', kopš 2003. gada — ''Omar Bongo Ondimba''. }} '''Omārs Bongo Ondimba''' ({{val|fr|Omar Bongo Ondimba}}), īstajā vārdā '''Albērs Bernārs Bongo''' (''Albert-Bernard Bongo''; dzimis {{dat|1935|12|30}}, miris {{dat|2009|6|8}}), bija [[Gabona]]s [[politiķis]]. No 1966. līdz 1967. gadam viņš bija [[Gabonas viceprezidents]], bet pēc prezidenta [[Leons Mba|Leona Mbas]] nāves {{dat|1967|11|28||bez}} saskaņā ar konstitucionālo pēctecību kļuva par [[Gabonas prezidents|Gabonas prezidentu]] un palika amatā līdz savai nāvei {{dat|2009|6|8||bez}}. Prezidenta amatā Bongo pavadīja vairāk nekā 41 gadu un bija viens no visilgāk valdījušajiem [[Āfrika]]s valstu vadītājiem. 1968. gadā Bongo izveidoja [[Gabonas Demokrātiskā partija|Gabonas Demokrātisko partiju]] (PDG) un ieviesa [[vienpartijas sistēma|vienpartijas politisko sistēmu]], kurā PDG vairāk nekā divas desmitgades bija vienīgā legāli darbojošās politiskā partija. Pēc pieaugoša politiskā un sabiedriskā spiediena 1990. gadā Gabonā tika atjaunota [[daudzpartiju sistēma]], tomēr Bongo saglabāja prezidenta amatu un pēc tam vairākkārt tika pārvēlēts. Viņa ilgais valdīšanas laikmets bija cieši saistīts ar Gabonas [[nafta]]s ieguves attīstību un īpaši ciešām politiskajām, saimniecības un militārajām attiecībām ar bijušo koloniālo lielvalsti [[Francija|Franciju]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Gabona-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:Gabonas politiķi]] 6d2im2f8npvi61iu969k3cdci0m64mw 4534322 4534314 2026-10-11T07:55:03Z Treisijs 347 4534322 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Omārs Bongo Ondimba | vārds_orģ = {{val|fr|Omar Bongo Ondimba}} | attēls = Omar Bongo - 2005 (cropped).jpg | att_izm = 220px | apraksts = Omārs Bongo 2005. gadā <!------ Gabonas prezidents ------> | amats = 2. [[Gabonas prezidents]] | term_sākums = {{dat|1967|11|28|N}} | term_beigas = {{dat|2009|6|8|N}} | priekštecis = [[Leons Mba]] | pēctecis = [[Didžobs Divungi di Ndinge]] <small>(p.i.)</small><br>[[Roza Fransīna Rogombē]] <small>(p.i.)</small><br>[[Alī Bongo|Alī Bongo Ondimba]] <!------ Gabonas viceprezidents ------> | amats2 = Gabonas viceprezidents | term_sākums2 = {{dat|1966|11|12|N}} | term_beigas2 = {{dat|1967|11|28|N}} | prezidents2 = [[Leons Mba]] | priekštecis2 = [[Pols Marī Jembits]] | pēctecis2 = [[Leons Mebiams]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1935|12|30}} | dzim_vieta = {{flagicon image|Flag of France.svg}} Levaja, [[Franču Ekvatoriālā Āfrika]] <small>(tagad {{flaga|Gabona}} [[Bongovila]], [[Gabona]])</small> | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2009|6|8|1935|12|30}} | mir_vieta = {{vieta|Spānija|Barselona}} | apglabāts = Fransvila, [[Gabona]] | tautība = | partija = ''Parti démocratique gabonais'' (PDG) | dzīvesb = {{ubl|''Patience Dabany'' <small>(1959—1987)</small>|''Edith Lucie Bongo Ondimba'' <small>(1989—2009)</small>}} | bērni = [[Alī Bongo|Alī Bongo Ondimba]], [[Paskaline Bongo Ondimba]] un citi | profesija = [[politiķis]], militārpersona | reliģija = [[sunnītu islāms]] <small>(kopš 1973. gada)</small> | piezīmes = Dzimšanas vārds — {{val|fr|Albert-Bernard Bongo}}; pēc pievēršanās islāmam 1973. gadā pieņēma vārdu ''El Hadj Omar Bongo'', kopš 2003. gada — ''Omar Bongo Ondimba''. }} '''Omārs Bongo Ondimba''' ({{val|fr|Omar Bongo Ondimba}}), īstajā vārdā '''Albērs Bernārs Bongo''' (''Albert-Bernard Bongo''; dzimis {{dat|1935|12|30}}, miris {{dat|2009|6|8}}), bija [[Gabona]]s [[politiķis]]. No 1966. līdz 1967. gadam viņš bija [[Gabonas viceprezidents]], bet pēc prezidenta [[Leons Mba|Leona Mbas]] nāves {{dat|1967|11|28||bez}} saskaņā ar konstitucionālo pēctecību kļuva par [[Gabonas prezidents|Gabonas prezidentu]] un palika amatā līdz savai nāvei {{dat|2009|6|8||bez}}. Prezidenta amatā Bongo pavadīja vairāk nekā 41 gadu un bija viens no visilgāk valdījušajiem [[Āfrika]]s valstu vadītājiem. 1968. gadā Bongo izveidoja [[Gabonas Demokrātiskā partija|Gabonas Demokrātisko partiju]] (PDG) un ieviesa [[vienpartijas sistēma|vienpartijas politisko sistēmu]], kurā PDG vairāk nekā divas desmitgades bija vienīgā legāli darbojošās politiskā partija. Pēc pieaugoša politiskā un sabiedriskā spiediena 1990. gadā Gabonā tika atjaunota [[daudzpartiju sistēma]], tomēr Bongo saglabāja prezidenta amatu un pēc tam vairākkārt tika pārvēlēts. Viņa ilgais valdīšanas laikmets bija cieši saistīts ar Gabonas [[nafta]]s ieguves attīstību un īpaši ciešām politiskajām, saimniecības un militārajām attiecībām ar bijušo koloniālo lielvalsti [[Francija|Franciju]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Gabona-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:Gabonas politiķi]] j7nb8n131opx5xkycqcr0300in3z4sf 4534323 4534322 2026-10-11T07:55:44Z Treisijs 347 4534323 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Omārs Bongo Ondimba | vārds_orģ = {{val|fr|Omar Bongo Ondimba}} | attēls = Omar Bongo - 2005 (cropped).jpg | att_izm = 220px | apraksts = Omārs Bongo 2005. gadā <!------ Gabonas prezidents ------> | amats = 2. [[Gabonas prezidents]] | term_sākums = {{dat|1967|11|28|N}} | term_beigas = {{dat|2009|6|8|N}} | priekštecis = [[Leons Mba]] | pēctecis = [[Didžobs Divungi di Ndinge]] <small>(p.i.)</small><br>[[Roza Fransīna Rogombē]] <small>(p.i.)</small><br>[[Alī Bongo|Alī Bongo Ondimba]] <!------ Gabonas viceprezidents ------> | amats2 = Gabonas viceprezidents | term_sākums2 = {{dat|1966|11|12|N}} | term_beigas2 = {{dat|1967|11|28|N}} | prezidents2 = [[Leons Mba]] | priekštecis2 = [[Pols Marī Jembits]] | pēctecis2 = [[Leons Mebiams]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1935|12|30}} | dzim_vieta = {{flagicon image|Flag of France.svg}} Levaja, [[Franču Ekvatoriālā Āfrika]] <small>(tagad {{flaga|Gabona}} [[Bongovila]], [[Gabona]])</small> | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2009|6|8|1935|12|30}} | mir_vieta = {{vieta|Spānija|Barselona}} | apglabāts = Fransvila, [[Gabona]] | tautība = | partija = [[Gabonas Demokrātiskā partija]] (PDG) | dzīvesb = {{ubl|''Patience Dabany'' <small>(1959—1987)</small>|''Edith Lucie Bongo Ondimba'' <small>(1989—2009)</small>}} | bērni = [[Alī Bongo|Alī Bongo Ondimba]], [[Paskaline Bongo Ondimba]] un citi | profesija = [[politiķis]], militārpersona | reliģija = [[sunnītu islāms]] <small>(kopš 1973. gada)</small> | piezīmes = Dzimšanas vārds — {{val|fr|Albert-Bernard Bongo}}; pēc pievēršanās islāmam 1973. gadā pieņēma vārdu ''El Hadj Omar Bongo'', kopš 2003. gada — ''Omar Bongo Ondimba''. }} '''Omārs Bongo Ondimba''' ({{val|fr|Omar Bongo Ondimba}}), īstajā vārdā '''Albērs Bernārs Bongo''' (''Albert-Bernard Bongo''; dzimis {{dat|1935|12|30}}, miris {{dat|2009|6|8}}), bija [[Gabona]]s [[politiķis]]. No 1966. līdz 1967. gadam viņš bija [[Gabonas viceprezidents]], bet pēc prezidenta [[Leons Mba|Leona Mbas]] nāves {{dat|1967|11|28||bez}} saskaņā ar konstitucionālo pēctecību kļuva par [[Gabonas prezidents|Gabonas prezidentu]] un palika amatā līdz savai nāvei {{dat|2009|6|8||bez}}. Prezidenta amatā Bongo pavadīja vairāk nekā 41 gadu un bija viens no visilgāk valdījušajiem [[Āfrika]]s valstu vadītājiem. 1968. gadā Bongo izveidoja [[Gabonas Demokrātiskā partija|Gabonas Demokrātisko partiju]] (PDG) un ieviesa [[vienpartijas sistēma|vienpartijas politisko sistēmu]], kurā PDG vairāk nekā divas desmitgades bija vienīgā legāli darbojošās politiskā partija. Pēc pieaugoša politiskā un sabiedriskā spiediena 1990. gadā Gabonā tika atjaunota [[daudzpartiju sistēma]], tomēr Bongo saglabāja prezidenta amatu un pēc tam vairākkārt tika pārvēlēts. Viņa ilgais valdīšanas laikmets bija cieši saistīts ar Gabonas [[nafta]]s ieguves attīstību un īpaši ciešām politiskajām, saimniecības un militārajām attiecībām ar bijušo koloniālo lielvalsti [[Francija|Franciju]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Gabona-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:Gabonas politiķi]] f2wvh20zs8e9ugbssn7wmfvkk00hyp3 0 641346 4534317 2026-10-11T07:52:48Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Omārs Bongo]] 4534317 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Omārs Bongo]] ajaq6tbyiq5ovvqgd0g2lb2g7vb3zc3 0 641347 4534319 2026-10-11T07:53:15Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Omārs Bongo]] 4534319 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Omārs Bongo]] ajaq6tbyiq5ovvqgd0g2lb2g7vb3zc3 0 641348 4534320 2026-10-11T07:53:42Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Omārs Bongo]] 4534320 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Omārs Bongo]] ajaq6tbyiq5ovvqgd0g2lb2g7vb3zc3 0 641349 4534321 2026-10-11T07:54:22Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Omārs Bongo]] 4534321 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Omārs Bongo]] ajaq6tbyiq5ovvqgd0g2lb2g7vb3zc3 13 641350 4534331 2026-10-11T08:19:00Z Ingii 8177 /* Starpvikipēdiju saites iekārtošana */ jauna sadaļa 4534331 wikitext text/x-wiki == Starpvikipēdiju saites iekārtošana == Labrīt! Uzrakstīju 2 jaunus rakstus un ar šīs lapas palīdzību centos ieviest Starpvikipēdiju saiti, bet nu nekas ar šīm pamācībām man neizdevās. Šķiet, ka daudz kas šaja jomā mainījies ar to, kā tas bija pirms dažiem gadiem. [[Ingii]] Paldies jau iepriekš par norādēm, kā to darīt. [[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 11.19 (EEST) q7sfdauu7w7vqkkaibcyt8g1g6r5j6c 4534332 4534331 2026-10-11T08:19:30Z Ingii 8177 4534332 wikitext text/x-wiki == Starpvikipēdiju saites iekārtošana == Labrīt! Uzrakstīju 2 jaunus rakstus un ar šīs lapas palīdzību centos ieviest Starpvikipēdiju saiti, bet nu nekas ar šīm pamācībām man neizdevās. Šķiet, ka daudz kas šaja jomā mainījies ar to, kā tas bija pirms dažiem gadiem. Paldies jau iepriekš par norādēm, kā to darīt. [[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 11.19 (EEST) jblu7x5pdbsfdsz2vu2op2nzzzzyqdv 0 641351 4534344 2026-10-11T08:50:09Z Tankists 100139 Jauna lapa: {{Referendums |nosaukums = ''«Vai Albertai jāpaliek Kanādas provincei, vai arī Albertas valdībai jāuzsāk Kanādas Konstitūcijā noteiktā juridiskā procedūra, lai rīkotu saistošu provinces referendumu par to, vai Albertai vajadzētu atdalīties no Kanādas?»'' |par = |par% = |pret = |pret% = |atbalsts = |derīgas = |derīgo% = |nederīgas = |nederīgo% = |kopā = |aktivitāte% = |vajadzīgā_aktivitāte = |elektorāts = |avots = {{url|https://www.electi... 4534344 wikitext text/x-wiki {{Referendums |nosaukums = ''«Vai Albertai jāpaliek Kanādas provincei, vai arī Albertas valdībai jāuzsāk Kanādas Konstitūcijā noteiktā juridiskā procedūra, lai rīkotu saistošu provinces referendumu par to, vai Albertai vajadzētu atdalīties no Kanādas?»'' |par = |par% = |pret = |pret% = |atbalsts = |derīgas = |derīgo% = |nederīgas = |nederīgo% = |kopā = |aktivitāte% = |vajadzīgā_aktivitāte = |elektorāts = |avots = {{url|https://www.elections.ab.ca/current-election-information/}} }} Neatkarības jautājums būs viens no desmit jautājumiem [[2026. gada Albertas referendumi|2026. gada Albertas referendumos]], kas notiks 2026. gada 19. oktobrī. Jautājums ir par divu iespēju izvēli: [[Alberta|Albertas provincei]] palikt [[Kanāda]]s sastāvā vai Albertas provincei spert soļus juridiski saistoša{{efn|Lai gan šis potenciālais otrais referendums būtu saistošs tādā nozīmē, ka tas piespiestu Albertas valdību juridiski tiekties pēc neatkarības no Kanādas, tas nekavējoties nenodrošinātu faktisku neatkarības atzīšanu, jo [[Kanādas Konstitūcija|Kanādas Konstitūcijā]] nav noteikumu, kas ļautu [[Kanādas provinces un teritorijas|provincei]] vienpusēji atdalīties no Kanādas. Tas nozīmē, ka Albertas valdība varētu lūgt federālo likumu konstitucionālu grozījumu, lai padarītu vienpusēju atdalīšanos likumīgu, tikai ievērojot federālajā Skaidrības aktā izklāstīto procesu.}} [[Referendums|referenduma]] rīkošanai par atdalīšanos no Kanādas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|last=Bellefontaine|first=Michelle|date=May 21, 2026|title=Alberta to hold fall referendum on whether to have binding referendum on separating from Canada|url=https://www.cbc.ca/news/canada/edmonton/alberta-separation-referendum-televised-address-9.7208162|website=[[CBC News]]|access-date=May 21, 2026}}</ref> == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Albertas separātisms}} Kopš [[Kanādas Liberālā partija|Liberālās partija]]s ceturtās uzvaras pēc kārtas [[2025. gada Kanādas federālās vēlēšanas|2025. gada Kanādas federālajās vēlēšanās]] pret Albertas premjerministri [[Daniela Smita|Danielu Smitu]] tika vērsts spiediens rīkot referendumu par atdalīšanos.<ref name="Politico">{{Tīmekļa atsauce|last=Djuric|first=Mickey|date=May 21, 2026|title=Alberta to vote on whether to pursue separation referendum|url=https://www.politico.com/news/2026/05/21/alberta-separation-referendum-00933323|website=[[Politico]]|access-date=May 21, 2026}}</ref> Tomēr juridiskie ierobežojumi kavē ātru rīcību. Albertas Pilsoņu iniciatīvas likums ļauj [[Pilsoņu iniciatīva|pilsoņu grupai piespiest]] valdību rīkot referendumu. Apzinoties situāciju un lai novērstu diskusiju, [[Tomass Lukašuks]] un citi, kas atbalstīja Albertas palikšanu Kanādas sastāvā, vāca parakstus, lai piespiestu Albertas valdību rīkot referendumu par Albertas palikšanu Kanādas sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-07-04 |title=Beyond Local: Federalist petition approved for Alberta referendum on remaining in Canada |url=https://www.stalbertgazette.com/beyond-local/federalist-petition-approved-for-alberta-referendum-on-remaining-in-canada-10902233 |access-date=2026-09-01 |website=St. Albert Gazette |language=en}}</ref> Albertas neatkarības atbalstītāju organizācija ''[[Stay Free Alberta]]'' 2026. gada 4. maijā paziņoja, ka viņiem izdevās savākt vairāk nekā 302 tūkstošu Albertas iedzīvotāju parakstus, lai ierosinātu referendumu par provinces atdalīšanos no Kanādas.<ref name="lsm">{{ziņu atsauce |title=Kanādā separātisti savākuši 302 000 parakstu par Albertas provinces neatkarības referenduma rīkošanu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.05.2026-kanada-separatisti-savakusi-302-000-parakstu-par-albertas-provinces-neatkaribas-referenduma-rikosanu.a645638/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|05|05||bez}} |language=lv}}</ref> Šos parakstus organizācija iesniedza Albertas vēlēšanu komisijai ''[[Elections Alberta]]'' provinces galvaspilsētā [[Edmontona|Edmontonā]].<ref name="lsm" /> == Iespējamā ārvalstu iejaukšanās == 2026. gada 3. oktobrī Kanādas laikraksta ''[[The Globe and Mail]]'' veiktā izmeklēšana atklāja, ka ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partiju]] saistīti politiskie aģenti palīdzēja Albertas atdalīšanās kampaņai. Lakraksta žurnālisti arī atklāja, ka, kad Albertas separātistu līderi devās uz [[Vašingtona|Vašingtonu]], lai tiktos ar [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentu]], separātistu līderi piedāvāja piekļuvi saldūdenim un honorārus par [[Nafta|jēlnaftu]], ja ASV Valsts departaments palīdzētu Albertai iegūt neatkarību.<ref name=":9">{{Ziņu atsauce |date=2026-10-03 |title=The elephant in the room |url= https://www.theglobeandmail.com/canada/article-alberta-separatism-canada-united-states-republican/ |access-date= 2026-10-08 |work=The Globe and Mail |language=en}}</ref> Pēc dažām dienām organizācijas ''Alberta Prosperity Project'' izpilddirektors Mičs Silvestrs pastāstīja laikrakstam ''The Globe and Mail'', ka ar viņu un viņa grupu sazinājies Kanādas Ārvalstu ietekmes pārredzamības komisāra Antona Bēgmana birojs.<ref>{{Ziņu atsauce |date=2026-10-06 |title=Foreign influence watchdog reached out to Alberta separatist group that met with U.S. State Department, leader says |url=https://www.theglobeandmail.com/politics/article-foreign-influence-watchdog-reached-out-to-alberta-separatist-group/ |access-date=2026-10-09 |work=The Globe and Mail |language=en}}</ref> [[Britu Kolumbija]]s premjerministrs [[Deivids Ībijs]] separātistu kustības aicinājumu ārvalstu intervencei nosauca par "[[Valsts nodevība|valsts nodevību]]", un citi Kanādas likumdevēji aicināja atjaunināt Kanādas likumus par valsts nodevību un [[ārvalstu iejaukšanos vēlēšanās]]. == Skatīt arī == * [[Albertas separātisms]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} [[Kategorija:Referendumi]] [[Kategorija:2026. gada referendumi]] [[Kategorija:Referendumi Kanādā]] [[Kategorija:Alberta]] [[Kategorija:Kanāda]] amsx8eyt3sheu6co0czfjfqr9lheio2 4534393 4534344 2026-10-11T11:07:04Z Meistars Joda 781 4534393 wikitext text/x-wiki {{Referendums |nosaukums = ''«Vai Albertai jāpaliek Kanādas provincei, vai arī Albertas valdībai jāuzsāk Kanādas Konstitūcijā noteiktā juridiskā procedūra, lai rīkotu saistošu provinces referendumu par to, vai Albertai vajadzētu atdalīties no Kanādas?»'' |par = |par% = |pret = |pret% = |atbalsts = |derīgas = |derīgo% = |nederīgas = |nederīgo% = |kopā = |aktivitāte% = |vajadzīgā_aktivitāte = |elektorāts = |avots = {{url|https://www.elections.ab.ca/current-election-information/}} }} Neatkarības jautājums būs viens no desmit jautājumiem [[2026. gada Albertas referendumi|2026.&nbsp;gada Albertas referendumos]], kas notiks 2026.&nbsp;gada 19.&nbsp;oktobrī. Jautājums ir par divu iespēju izvēli: [[Alberta|Albertas provincei]] palikt [[Kanāda]]s sastāvā vai Albertas provincei spert soļus juridiski saistoša{{efn|Lai gan šis potenciālais otrais referendums būtu saistošs tādā nozīmē, ka tas piespiestu Albertas valdību juridiski tiekties pēc neatkarības no Kanādas, tas nekavējoties nenodrošinātu faktisku neatkarības atzīšanu, jo [[Kanādas Konstitūcija|Kanādas Konstitūcijā]] nav noteikumu, kas ļautu [[Kanādas provinces un teritorijas|provincei]] vienpusēji atdalīties no Kanādas. Tas nozīmē, ka Albertas valdība varētu lūgt federālo likumu konstitucionālu grozījumu, lai padarītu vienpusēju atdalīšanos likumīgu, tikai ievērojot federālajā Skaidrības aktā izklāstīto procesu.}} [[Referendums|referenduma]] rīkošanai par atdalīšanos no Kanādas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|last=Bellefontaine|first=Michelle|date=May 21, 2026|title=Alberta to hold fall referendum on whether to have binding referendum on separating from Canada|url=https://www.cbc.ca/news/canada/edmonton/alberta-separation-referendum-televised-address-9.7208162|website=CBC News|access-date=May 21, 2026}}</ref> == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Albertas separātisms}} Kopš [[Kanādas Liberālā partija|Liberālās partija]]s ceturtās uzvaras pēc kārtas [[2025. gada Kanādas federālās vēlēšanas|2025.&nbsp;gada Kanādas federālajās vēlēšanās]] pret Albertas premjerministri [[Daniela Smita|Danielu Smitu]] tika vērsts spiediens rīkot referendumu par atdalīšanos.<ref name="Politico">{{Tīmekļa atsauce|last=Djuric|first=Mickey|date=May 21, 2026|title=Alberta to vote on whether to pursue separation referendum|url=https://www.politico.com/news/2026/05/21/alberta-separation-referendum-00933323|website=Politico|access-date=May 21, 2026}}</ref> Tomēr juridiskie ierobežojumi kavē ātru rīcību. Albertas Pilsoņu iniciatīvas likums ļauj [[Pilsoņu iniciatīva|pilsoņu grupai piespiest]] valdību rīkot referendumu. Apzinoties situāciju un lai novērstu diskusiju, [[Tomass Lukašuks]] un citi, kas atbalstīja Albertas palikšanu Kanādas sastāvā, vāca parakstus, lai piespiestu Albertas valdību rīkot referendumu par Albertas palikšanu Kanādas sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-07-04 |title=Beyond Local: Federalist petition approved for Alberta referendum on remaining in Canada |url=https://www.stalbertgazette.com/beyond-local/federalist-petition-approved-for-alberta-referendum-on-remaining-in-canada-10902233 |access-date=2026-09-01 |website=St. Albert Gazette |language=en}}</ref> Albertas neatkarības atbalstītāju organizācija ''[[Stay Free Alberta]]'' 2026. gada 4. maijā paziņoja, ka viņiem izdevies savākt vairāk nekā 302 tūkstošu Albertas iedzīvotāju parakstus, lai ierosinātu referendumu par provinces atdalīšanos no Kanādas.<ref name="lsm">{{ziņu atsauce |title=Kanādā separātisti savākuši 302 000 parakstu par Albertas provinces neatkarības referenduma rīkošanu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.05.2026-kanada-separatisti-savakusi-302-000-parakstu-par-albertas-provinces-neatkaribas-referenduma-rikosanu.a645638/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|05|05||bez}} |language=lv}}</ref> Šos parakstus organizācija iesniedza Albertas vēlēšanu komisijai ''[[Elections Alberta]]'' provinces galvaspilsētā [[Edmontona|Edmontonā]].<ref name="lsm" /> == Iespējamā ārvalstu iejaukšanās == 2026.&nbsp;gada 3.&nbsp;oktobrī Kanādas laikraksta ''[[The Globe and Mail]]'' veiktā izmeklēšana atklāja, ka ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partiju]] saistīti politiskie aģenti palīdzēja Albertas atdalīšanās kampaņai. Lakraksta žurnālisti arī atklāja, ka, kad Albertas separātistu līderi devās uz [[Vašingtona|Vašingtonu]], lai tiktos ar [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentu]], separātistu līderi piedāvāja piekļuvi saldūdenim un honorārus par [[Nafta|jēlnaftu]], ja ASV Valsts departaments palīdzētu Albertai iegūt neatkarību.<ref name=":9">{{Ziņu atsauce |date=2026-10-03 |title=The elephant in the room |url= https://www.theglobeandmail.com/canada/article-alberta-separatism-canada-united-states-republican/ |access-date= 2026-10-08 |work=The Globe and Mail |language=en}}</ref> Pēc dažām dienām organizācijas ''Alberta Prosperity Project'' izpilddirektors Mičs Silvestrs pastāstīja laikrakstam ''The Globe and Mail'', ka ar viņu un viņa grupu sazinājies Kanādas Ārvalstu ietekmes pārredzamības komisāra Antona Bēgmana birojs.<ref>{{Ziņu atsauce |date=2026-10-06 |title=Foreign influence watchdog reached out to Alberta separatist group that met with U.S. State Department, leader says |url=https://www.theglobeandmail.com/politics/article-foreign-influence-watchdog-reached-out-to-alberta-separatist-group/ |access-date=2026-10-09 |work=The Globe and Mail |language=en}}</ref> [[Britu Kolumbija]]s premjerministrs [[Deivids Ībijs]] separātistu kustības aicinājumu ārvalstu intervencei nosauca par "[[Valsts nodevība|valsts nodevību]]", un citi Kanādas likumdevēji aicināja atjaunināt Kanādas likumus par valsts nodevību un [[Ārvalstu iejaukšanās vēlēšanās|ārvalstu iejaukšanos vēlēšanās]]. == Skatīt arī == * [[Albertas separātisms]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} [[Kategorija:Referendumi]] [[Kategorija:2026. gada referendumi]] [[Kategorija:Referendumi Kanādā]] [[Kategorija:Alberta]] [[Kategorija:Kanāda]] 73j8w0hbklwem85zinfk1mujr8qua5l 0 641352 4534345 2026-10-11T08:51:42Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[2026. gada Albertas neatkarības referendums]] 4534345 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[2026. gada Albertas neatkarības referendums]] bflwzugou1sttmwd3gz7hpz2fn0qthv 0 641353 4534347 2026-10-11T08:57:56Z Ingii 8177 uzsākts jauns raksts 4534347 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | nosaukums = Dižsikspārņi | binomial = Megachiroptera <small>([[Dobson]], 1875)</small> | attēls = 047 Indian flying fox in Keoladeo National Park Photo by Giles Laurent.jpg | att_nosaukums = [[Indijas dižsikspārnis]] (''Pteropus medius'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Dižsikspārņi''' kādreiz tika izdalīti kā [[sikspārņi|sikspārņu kārtas]] (''Chiroptera'') apakškārta (dižsikspārņu apakškārta (''Megachiroptera'')).<ref name="zinat"/> Lai arī taksons ir novecojis, apzīmējums dižsikspārņi joprojām tiek lietots, uzsverot šīs sikspārņu grupas kopīgās fizsikās un bioloģiskās īpašības. == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> == Izskats un īpašības == == Dižsikspārņu dzimtas == * {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Pteropodidae|Dižsikspārņi}} [[Kategorija:Sikspārņi]] pmiuno217aikv2acaaqfid5al6rettp 3 641354 4534352 2026-10-11T09:35:50Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4534352 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Sandzermens}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 12.35 (EEST) kzqd5p8lr1z0n6h71o8x1qeb6kmcy0z 0 641355 4534383 2026-10-11T10:43:45Z Turaids 8965 Turaids pārvietoja lapu [[Grupu sekss]] uz [[Grupveida sekss]]: Vārdnīcās šo jēdzienu visticamāk neatrast, bet iepriekšējais nosaukums ož pēc gimalajiešu lāča. 4534383 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Grupveida sekss]] 7ohq3dzqkwbmfkhqafxhbxdfnze3uz3 0 641356 4534403 2026-10-11T11:26:59Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Veslijs Ko | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Wesley Coe'' | attēls = Wesley Coe (sitting).jpg | att_izm = 250 | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Veslijs Viljams Ko | dz_dat = {{dat|1879|5|8}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Masač... 4534403 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Veslijs Ko | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Wesley Coe'' | attēls = Wesley Coe (sitting).jpg | att_izm = 250 | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Veslijs Viljams Ko | dz_dat = {{dat|1879|5|8}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}} | mir_dat = {{dat|1926|12|24}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Montāna|Bozmena}} | tautība = amerikānis | garums = 178 cm | svars = 95 kg <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | sporta veids = [[vieglatlētika]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) | os_medaļas = 1 (1 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalSilver | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} }} '''Veslijs Viljams Ko''' ({{val|en|Wesley William Coe}}; dzimis {{dat|1879|5|8}}, miris {{dat|1926|12|24}}) bija amerikāņu vieglatlēts, kurš specializējās [[vieglatlētika]]s mešanas disciplīnās.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78241 |title=Wesley Coe |work=Olympedia |access-date=2026. gada 11. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/william-wesley-coe |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 11. oktobris |title=William Wesley COE |accessdate=2026. gada 11. oktobris}}</ref> 1900. gadā viņš izcīnīja uzvaru pirmajās ASV [[Amatieru sporta savienība]]s junioru meistarsacīkstēs [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], savukārt nākamajā gadā uzsāka studijas [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]]. Studiju laikā viņš 1901. un 1902. gadā kļuva par [[Lielbritānijas Amatieru sporta asociācija]]s čempionu, kā arī 1902. gada ikgadējās sacensībās pret [[Kembridža|Kembridžu]] uzvarēja gan lodes grūšanā, gan [[vesera mešana|vesera mešanā]]. Pēc atgriešanās ASV Ko iestājās [[Jeila Universitāte|Jeila Universitātē]], taču lielākajās koledžu sacensībās to nepārstāvēja. 1905. gadā uzvarēja Amatieru sporta savienības čempionātā ar jaunu pasaules rekordu — 49 pēdas un 6 collas (15,09 m), atkārtojot šo panākumu arī 1906. gadā. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|lodes grūšanā]], kur izcīnīja sudraba medaļu. Savukārt [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada Londonas vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|lodes grūšanas sacensībās]] ieguva 4. vietu. Šajās olimpiskajās spēlēs viņš bija arī ASV komandas pārstāvis [[Virves vilkšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|virves vilkšanā]], kura izcīnīja 5. vietu.<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/co/wesley-coe-1.html |title=Wesley Coe Olympic Results |access-date=2026. gada 11. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20180214142401/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/co/wesley-coe-1.html |archive-date=2026. gada 11. oktobris}}</ref> Vēlākajos gados Ko bieži ceļoja uz [[Angliju|Angliju]]. 1912. gadā viņš ieguva 2. vietu [[Lielbritānijas Amatieru sporta asociācija]]s čempionātā lodes grūšanā, bet 1920. gadā uzvarēja 56 mārciņu (apmēram 25,4 kg) svaru mešanā — vienīgajā reizē, kad šī disciplīna tika iekļauta Lielbritānijas čempionāta programmā. Nācis no turīgas ģimenes, Ko nekad nav strādājis algotu darbu, taču nodarbojās ar dažādu nelielu izgudrojumu izstrādi. 1926. gadā viņš atgriezās ASV un veselības stāvokļa dēļ apmetās uz dzīvi [[Montāna|Montānā]], kur pēc sešiem mēnešiem mira no [[Hodžkina slimība|Hodžkina slimības]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Ko, Veslijs}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1926. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV virves vilcēji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Virves vilcēji 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] dgamacrerxjqidxnz8s03796g5ebzl3 0 641357 4534404 2026-10-11T11:27:28Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Veslijs Ko]] 4534404 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veslijs Ko]] 9caehbfnw96wojr0j64x5k13n0csjxe 0 641358 4534406 2026-10-11T11:28:18Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Cukurniedres]] uz [[Cukurniedres (ģints)]]: Pamatnozīmi atstāju lauksaimniecības kultūrai, kas nav visi cukurniedru ģints augi 4534406 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Cukurniedres (ģints)]] 9tjqrhweuc77uzvl2ncyq5v8knn6c36 4534410 4534406 2026-10-11T11:30:50Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par lauksaimniecības kultūru 4534410 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sugar cane jubair.jpg|thumbnail|upright=1.2|Cukurniedres. Saimnieciski nozīmīgākā auga daļa ir resnie stublāji, kuros uzkrājas ar saharozi bagāta sula]] '''Cukurniedres''' ir kopīgs nosaukums vairākiem [[cukurniedres (ģints)|cukurniedru]] (''Saccharum'') ģints kultivētiem augiem un to [[hibrīds (bioloģija)|hibrīdiem]], kurus audzē galvenokārt [[cukurs|cukura]] iegūšanai. Tādēļ cukurniedres kā [[kultūraugi|kultūraugs]] nav tas pats, kas botāniskā ģints ''Saccharum'', kurā ietilpst arī citas savvaļas un kultivētas sugas. Saimnieciski izmanto galvenokārt cukurniedru resnos, ar [[saharoze|saharozi]] bagātos [[stublājs|stublājus]], no kuriem izspiež cukuru saturošu sulu. Cukurniedres ir viena no pasaules galvenajām [[cukurs|cukura]] izejvielām. Papildus kristāliskajam cukuram no tām iegūst [[melase|melasi]], [[etanols|etanolu]], [[rums|rumu]] un dažādus [[bioenerģija]]s produktus, bet pārpalikušo šķiedraino masu jeb [[bagase|bagasi]] izmanto arī kurināšanai un elektroenerģijas ražošanai. Cukurniedres audzē galvenokārt [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] reģionos, kur siltais klimats un ilgs veģetācijas periods nodrošina augstu biomasas un cukura ražu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{pārtika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cukurniedres]] [[Kategorija:Lauksaimniecības kultūras]] [[Kategorija:Cukurs]] a9yehytsgfq0q8e6i1auz6qb0sbnrwp 14 641359 4534413 2026-10-11T11:34:25Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Sāru apakšdzimta]] 4534413 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Sāru apakšdzimta]] 8ueo9etj40s4sqjefqq5u2h4d6fs171 14 641360 4534416 2026-10-11T11:36:15Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]] 4534416 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]] jydmzisx9lx6q5rnol0usxjqkmzsoq6